অষ্টাবক্র উবাচ ॥
অবিনাশিনমাত্মানমেকং বিজ্ঞায তত্ত্বতঃ ।
তবাত্মজ্ঞানস্য ধীরস্য কথমর্থার্জনে রতিঃ ॥ 3-1॥
আত্মাজ্ঞানাদহো প্রীতির্বিষযভ্রমগোচরে ।
শুক্তেরজ্ঞানতো লোভো যথা রজতবিভ্রমে ॥ 3-2॥
বিশ্বং স্ফুরতি যত্রেদং তরঙ্গা ইব সাগরে ।
সোঽহমস্মীতি বিজ্ঞায কিং দীন ইব ধাবসি ॥ 3-3॥
শ্রুত্বাপি শুদ্ধচৈতন্য আত্মানমতিসুন্দরম্ ।
উপস্থেঽত্যন্তসংসক্তো মালিন্যমধিগচ্ছতি ॥ 3-4॥
সর্বভূতেষু চাত্মানং সর্বভূতানি চাত্মনি ।
মুনের্জানত আশ্চর্যং মমত্বমনুবর্ততে ॥ 3-5॥
আস্থিতঃ পরমাদ্বৈতং মোক্ষার্থেঽপি ব্যবস্থিতঃ ।
আশ্চর্যং কামবশগো বিকলঃ কেলিশিক্ষযা ॥ 3-6॥
উদ্ভূতং জ্ঞানদুর্মিত্রমবধার্যাতিদুর্বলঃ ।
আশ্চর্যং কামমাকাঙ্ক্ষেত্ কালমন্তমনুশ্রিতঃ ॥ 3-7॥
ইহামুত্র বিরক্তস্য নিত্যানিত্যবিবেকিনঃ ।
আশ্চর্যং মোক্ষকামস্য মোক্ষাদ্ এব বিভীষিকা ॥ 3-8॥
ধীরস্তু ভোজ্যমানোঽপি পীড্যমানোঽপি সর্বদা ।
আত্মানং কেবলং পশ্যন্ ন তুষ্যতি ন কুপ্যতি ॥ 3-9॥
চেষ্টমানং শরীরং স্বং পশ্যত্যন্যশরীরবত্ ।
সংস্তবে চাপি নিন্দাযাং কথং ক্ষুভ্যেত্ মহাশযঃ ॥ 3-10॥
মাযামাত্রমিদং বিশ্বং পশ্যন্ বিগতকৌতুকঃ ।
অপি সন্নিহিতে মৃত্যৌ কথং ত্রস্যতি ধীরধীঃ ॥ 3-11॥
নিঃস্পৃহং মানসং যস্য নৈরাশ্যেঽপি মহাত্মনঃ ।
তস্যাত্মজ্ঞানতৃপ্তস্য তুলনা কেন জাযতে ॥ 3-12॥
স্বভাবাদ্ এব জানানো দৃশ্যমেতন্ন কিঞ্চন ।
ইদং গ্রাহ্যমিদং ত্যাজ্যং স কিং পশ্যতি ধীরধীঃ ॥ 3-13॥
অন্তস্ত্যক্তকষাযস্য নির্দ্বন্দ্বস্য নিরাশিষঃ ।
যদৃচ্ছযাগতো ভোগো ন দুঃখায ন তুষ্টযে ॥ 3-14॥
Roman (IAST) Transliteration
aṣṭāvakra uvāca ||
avināśinamātmānamekaṃ vijñāya tattvataḥ |
tavātmajñānasya dhīrasya kathamarthārjane ratiḥ || 3-1||
ātmājñānādaho prītirviṣayabhramagocare |
śukterajñānato lobho yathā rajatavibhrame || 3-2||
viśvaṃ sphurati yatredaṃ taraṅgā iva sāgare |
so'hamasmīti vijñāya kiṃ dīna iva dhāvasi || 3-3||
śrutvāpi śuddhacaitanya ātmānamatisundaram |
upasthe'tyantasaṃsakto mālinyamadhigacchati || 3-4||
sarvabhūteṣu cātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani |
munerjānata āścaryaṃ mamatvamanuvartate || 3-5||
āsthitaḥ paramādvaitaṃ mokṣārthe'pi vyavasthitaḥ |
āścaryaṃ kāmavaśago vikalaḥ keliśikṣayā || 3-6||
udbhūtaṃ jñānadurmitramavadhāryātidurbalaḥ |
āścaryaṃ kāmamākāṅkṣet kālamantamanuśritaḥ || 3-7||
ihāmutra viraktasya nityānityavivekinaḥ |
āścaryaṃ mokṣakāmasya mokṣād eva vibhīṣikā || 3-8||
dhīrastu bhojyamāno'pi pīḍyamāno'pi sarvadā |
ātmānaṃ kevalaṃ paśyan na tuṣyati na kupyati || 3-9||
ceṣṭamānaṃ śarīraṃ svaṃ paśyatyanyaśarīravat |
saṃstave cāpi nindāyāṃ kathaṃ kṣubhyet mahāśayaḥ || 3-10||
māyāmātramidaṃ viśvaṃ paśyan vigatakautukaḥ |
api sannihite mṛtyau kathaṃ trasyati dhīradhīḥ || 3-11||
niḥspṛhaṃ mānasaṃ yasya nairāśye'pi mahātmanaḥ |
tasyātmajñānatṛptasya tulanā kena jāyate || 3-12||
svabhāvād eva jānāno dṛśyametanna kiñcana |
idaṃ grāhyamidaṃ tyājyaṃ sa kiṃ paśyati dhīradhīḥ || 3-13||
antastyaktakaṣāyasya nirdvandvasya nirāśiṣaḥ |
yadṛcchayāgato bhogo na duḥkhāya na tuṣṭaye || 3-14||
Sanskrit — Devanagari (original)
अष्टावक्र उवाच ॥
अविनाशिनमात्मानमेकं विज्ञाय तत्त्वतः ।
तवात्मज्ञानस्य धीरस्य कथमर्थार्जने रतिः ॥ 3-1॥
आत्माज्ञानादहो प्रीतिर्विषयभ्रमगोचरे ।
शुक्तेरज्ञानतो लोभो यथा रजतविभ्रमे ॥ 3-2॥
विश्वं स्फुरति यत्रेदं तरङ्गा इव सागरे ।
सोऽहमस्मीति विज्ञाय किं दीन इव धावसि ॥ 3-3॥
श्रुत्वापि शुद्धचैतन्य आत्मानमतिसुन्दरम् ।
उपस्थेऽत्यन्तसंसक्तो मालिन्यमधिगच्छति ॥ 3-4॥
सर्वभूतेषु चात्मानं सर्वभूतानि चात्मनि ।
मुनेर्जानत आश्चर्यं ममत्वमनुवर्तते ॥ 3-5॥
आस्थितः परमाद्वैतं मोक्षार्थेऽपि व्यवस्थितः ।
आश्चर्यं कामवशगो विकलः केलिशिक्षया ॥ 3-6॥
उद्भूतं ज्ञानदुर्मित्रमवधार्यातिदुर्बलः ।
आश्चर्यं काममाकाङ्क्षेत् कालमन्तमनुश्रितः ॥ 3-7॥
इहामुत्र विरक्तस्य नित्यानित्यविवेकिनः ।
आश्चर्यं मोक्षकामस्य मोक्षाद् एव विभीषिका ॥ 3-8॥
धीरस्तु भोज्यमानोऽपि पीड्यमानोऽपि सर्वदा ।
आत्मानं केवलं पश्यन् न तुष्यति न कुप्यति ॥ 3-9॥
चेष्टमानं शरीरं स्वं पश्यत्यन्यशरीरवत् ।
संस्तवे चापि निन्दायां कथं क्षुभ्येत् महाशयः ॥ 3-10॥
मायामात्रमिदं विश्वं पश्यन् विगतकौतुकः ।
अपि सन्निहिते मृत्यौ कथं त्रस्यति धीरधीः ॥ 3-11॥
निःस्पृहं मानसं यस्य नैराश्येऽपि महात्मनः ।
तस्यात्मज्ञानतृप्तस्य तुलना केन जायते ॥ 3-12॥
स्वभावाद् एव जानानो दृश्यमेतन्न किञ्चन ।
इदं ग्राह्यमिदं त्याज्यं स किं पश्यति धीरधीः ॥ 3-13॥
अन्तस्त्यक्तकषायस्य निर्द्वन्द्वस्य निराशिषः ।
यदृच्छयागतो भोगो न दुःखाय न तुष्टये ॥ 3-14॥
aṣṭāvakra uvāca ||
avināśinamātmānamekaṃ vijñāya tattvataḥ |
tavātmajñānasya dhīrasya kathamarthārjane ratiḥ || 3-1||
ātmājñānādaho prītirviṣayabhramagocare |
śukterajñānato lobho yathā rajatavibhrame || 3-2||
viśvaṃ sphurati yatredaṃ taraṅgā iva sāgare |
so'hamasmīti vijñāya kiṃ dīna iva dhāvasi || 3-3||
śrutvāpi śuddhacaitanya ātmānamatisundaram |
upasthe'tyantasaṃsakto mālinyamadhigacchati || 3-4||
sarvabhūteṣu cātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani |
munerjānata āścaryaṃ mamatvamanuvartate || 3-5||
āsthitaḥ paramādvaitaṃ mokṣārthe'pi vyavasthitaḥ |
āścaryaṃ kāmavaśago vikalaḥ keliśikṣayā || 3-6||
udbhūtaṃ jñānadurmitramavadhāryātidurbalaḥ |
āścaryaṃ kāmamākāṅkṣet kālamantamanuśritaḥ || 3-7||
ihāmutra viraktasya nityānityavivekinaḥ |
āścaryaṃ mokṣakāmasya mokṣād eva vibhīṣikā || 3-8||
dhīrastu bhojyamāno'pi pīḍyamāno'pi sarvadā |
ātmānaṃ kevalaṃ paśyan na tuṣyati na kupyati || 3-9||
ceṣṭamānaṃ śarīraṃ svaṃ paśyatyanyaśarīravat |
saṃstave cāpi nindāyāṃ kathaṃ kṣubhyet mahāśayaḥ || 3-10||
māyāmātramidaṃ viśvaṃ paśyan vigatakautukaḥ |
api sannihite mṛtyau kathaṃ trasyati dhīradhīḥ || 3-11||
niḥspṛhaṃ mānasaṃ yasya nairāśye'pi mahātmanaḥ |
tasyātmajñānatṛptasya tulanā kena jāyate || 3-12||
svabhāvād eva jānāno dṛśyametanna kiñcana |
idaṃ grāhyamidaṃ tyājyaṃ sa kiṃ paśyati dhīradhīḥ || 3-13||
antastyaktakaṣāyasya nirdvandvasya nirāśiṣaḥ |
yadṛcchayāgato bhogo na duḥkhāya na tuṣṭaye || 3-14||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.