శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ ఏకోననవతితమస్సర్గః ।
తతశ్శరాన్ దాశరథిస్సన్ధాయామిత్రకర్శణః ।
ససర్జరాక్షసేన్ద్రాయకృద్ధస్సర్పైవశ్వసన్ ॥ 1 ॥
తస్యజ్యాతలనిర్ఘోషం స శ్రుత్వారాక్షసాధిపః ।
వివర్ణవదనోభూత్వాలక్ష్మణంసముదైక్షత ॥ 2 ॥
విషణ్ణవదనన్దృష్టవారాక్షసంరావణాత్మజే ।
సౌమిత్రింయుద్ధసంయుక్తమ్ప్రత్యువాచవిభీషణః ॥ 3 ॥
నిమిత్తాన్యుపపశ్యామియాన్యస్మిన్ రావణాత్మజే ।
త్వరతేనమహాబాహోభగ్నఏష న సంశయః ॥ 4 ॥
తతస్సన్ధాయసౌమిత్రిశ్శరానగ్నిశిఖోపమాన్ ।
ముమోచనిశితాంస్తస్మిన్ సర్పానివమహావిషాన్ ॥ 5 ॥
శక్రాశనిసమస్పర్శైర్లక్ష్మణేనాహతశ్శరైః ।
ముహూర్తమభవన్మూక్షఃసర్వసఙ్క్షుభితేన్ద్రియః ॥ 6 ॥
ఉపలభ్యముహూర్తేనసఞ్జ్ఞామ్ప్రత్యాగతేన్ద్రియః ।
దదర్శావస్థితంవీరంవీరోదశరథాత్మజమ్ ॥ 7 ॥
సోఽభిచక్రామసౌమిత్రింరోషాత్సంరక్తలోచనః ।
అబ్రవీచ్చైనమాసాద్యపునస్సపరుషంవచః ॥ 8 ॥
కిం న స్మరసితద్యుద్ధేప్రథమేమత్పరాక్రమమ్ ।
నిబద్ధస్త్వంసహభ్రాత్రాయదాభువివిచేష్టసే ॥ 9 ॥
యువాఙ్ఖలుమహాయుద్ధేశక్రానిసమైశ్శరైః ।
శాయితౌప్రథమమ్భూమౌవిసఞ్జ్ఞౌసపురస్సరౌ ॥ 10 ॥
స్మృతిర్వానాస్తితేమన్యేవ్యక్తంవాయమసాదనమ్ ।
గన్తుమిచ్ఛసియస్మాత్త్వమన్ధర్షయితుమిచ్ఛసి ॥ 11 ॥
యదితేప్రథమేయుద్ధే న దృష్టోమత్పరాక్రమః ।
అద్యతేదర్శయిష్యామితిష్ఠేదానీంవ్యవస్థితః ॥ 12 ॥
ఇత్యుక్త్వాసప్తభిర్భాణైరభివివ్యాథలక్ష్మణమ్ ।
దశభిస్తుహనూమన్తన్తీక్ష్ణధాశ్శరోత్తమైః ॥ 13 ॥
తతఃశరశతేనైవసుప్రయుక్తేనవీర్యవాన్ ।
క్రోథావ్దిగుణసమ్రబ్ధోనిర్బిభేదవిభీషణమ్ ॥ 14 ॥
తద్దష్టవేన్ద్రజితాకర్మకృతంరామానుజస్తదా ।
అచిన్తయిత్వాప్రహసన్నైతత్కిఞ్చిదితిబ్రువన్ ॥ 15 ॥
ముమోచ చ శరాన్ ఘోరాన్ సమ్గృహ్యనరపుఙ్గవః ।
అభీతవదనఃక్రుద్ధోరావణింలక్ష్మణోయుధి ॥ 16 ॥
నైవంరణగతాఃశూరాఃప్రహరన్తినిశాచర ।
లఘవశ్చాల్పవీర్యాశ్చశరాసుఖాస్తవహీమే ॥ 17 ॥
నైవంశూరాస్తుయుధ్యన్తేసమరేజయకాఙ్క్షిణః ।
ఇత్యేవన్తమ్బ్రువాణస్తుధన్వీశరైరభివవర్ష హ ॥ 18 ॥
స్యబాణైస్సువిధ్వస్తఙ్కవచఙ్కాఞ్చనమ్మహత్ ।
వ్యశీర్యతరథోపస్థేతారాజాలమివ్బారాత్ ॥ 19 ॥
విధూతవర్మానారాచైర్భభూవ స కృతవ్రణః ।
ఇన్ద్రజిత్సమరేవీరఃప్రత్యూషేభానుమానివ ॥ 20 ॥
తతఃశరసహస్రేణసఙ్క్రుద్ధోరావణాత్మజః ।
బిభేదసమరేవీరోలక్ష్మణమ్భీమవిక్రమః ॥ 21 ॥
వ్యశీర్యతమహద్ధివ్యఙ్కవచంలక్ష్మణస్య చ ।
కృతప్రతికృతాన్యోన్యమ్బభూవతురభిద్రుతౌ ॥ 22 ॥
అభీక్ష్ణన్నిశ్శ్వసన్తౌతౌయుధ్యేతాన్తుములంయుధి ।
శరసఙ్కృత్తసర్వాఙ్గౌసర్వతోరుధిరోక్షితౌ ॥ 23 ॥
సుదీర్ఘకాలన్తౌవీరావన్యోన్యనిశితైఃశరైః ।
తతక్షతుర్మహాత్మానౌరణకర్మవిహారదౌ ॥ 24 ॥
బభూవతుశ్చాత్మజయేయత్తౌభీమపరాక్రమౌ ।
తౌశరౌఘైస్తదాకీర్ణౌనికృత్తకవచధ్వజౌ ॥ 25 ॥
సృజన్తౌరుధిరఞ్చోష్ణఞ్జలమ్ప్రస్రవణావివ ।
శరవర్షన్తతోఘోరమ్ముఞ్చతోర్భీమనిఃస్వనమ్ ॥ 26 ॥
సాసారయోరివాకాశేనీలయోఃకాలమేఘయోః ।
తయోరథమహాన్కాలోవ్యత్యయాద్యుధ్యమానయోః ॥ 27 ॥
న చ తౌయుద్ధవైముఖ్యంశ్రమంవాప్యుపజగ్మతుః ।
అస్త్రాణ్యస్త్రవిదాంశ్రేష్ఠౌదర్శయన్తౌపునఃపునః ॥ 28 ॥
శరానుచ్ఛావచాకారానన్తరిక్షేబబన్ధతుః ।
న్యపేతదోషమస్యన్తౌలఘుచిత్రం చ సుష్ఠు చ ॥ 29 ॥
ఉభౌతుతుములఙ్ఘోరఞ్చక్రతుర్నరరాక్షసౌ ।
తయోఃపృథక్ పృథభగీమశ్శుశ్రువేతలనిస్స్వనః ॥ 30 ॥
ప్రకమ్పయన్జనఙ్ఘోరోనిర్ఘాతైవదారుణః ।
సతయోఃభ్రాజతేశబ్దస్తదాసమరయత్తయోః ॥ 31 ॥
సుఘోరయోర్నిష్టనతోర్గగనేమేఘయోరివ ।
సువర్ణపుఙ్ఖైర్నారాచైర్బలవన్తౌకృతవ్రణౌ ॥ 32 ॥
ప్రసుస్రువాతేరుధిరఙ్కీర్తిమన్తౌజయేధృతౌ ।
తేగాత్రయోర్నిపతితారుక్మపుఙ్ఖాఃశరాయుధి ॥ 33 ॥
అసృదగిగ్ధావినిష్పేతుర్వివిశుర్ధరణీతలమ్ ।
అన్యేసునిశితైశ్శస్త్రైరాకాశేసఞ్జఘట్టిరే ॥ 34 ॥
బభఞ్జుశ్చిచ్ఛిదుశ్చైవతయోర్బాణాఃసహస్రశః ।
సబభూవరణేఘోరస్తయోర్బాణమయశ్చయః ॥ 35 ॥
అగ్నిభ్యామివదీప్తాభ్యాంసత్రేకుశమయశ్చయః ।
తయోఃకృతవ్రణౌదేహౌశుశుభాతేమహాత్మనోః ॥ 36 ॥
సుపుష్పావివనిష్పత్రౌవనేశాల్మలికింశుకౌ ।
చక్రతుస్తుములఙ్ఘోరంసన్నిపాతమ్ముహుర్ముహుః ॥ 37 ॥
ఇన్ద్రజిల్లక్ష్మణశ్చైవపరస్పరవధైషిణౌ ।
లక్ష్మణోరావణింయుద్ధేరావణిశ్చాపిలక్ష్మణమ్ ॥ 38 ॥
అన్యోన్యన్తావభిఘ్నన్తౌ న శ్రమమ్ప్రతిపద్యతామ్ ।
బాణజాలైశ్శరీరస్థైరవగాఢైస్తరస్వినౌ ॥ 39 ॥
శుశుభాతేమహావీర్యౌప్రరూఢావివపర్వతౌ ।
తయోరుధిరసిక్తానిసమ్వృతాన్తిశరైర్భృశమ్ ॥ 40 ॥
బభ్రాజుఃసర్వగాత్రాణిజ్వలన్తైవపావకాః ।
తయోరథమహాన్ కాలోవ్యతీయాద్యుధ్యమానయోః ॥ 41 ॥
న చ తౌయుద్ధవైముఖ్యంశ్రమంవాప్యుపజగ్మతుః ।
అథసమరపరిశ్రమన్నిహన్తుంసమరముఖేష్వజితస్యలక్ష్మణస్య ।
ప్రియహితముపపాదయన్మహౌత్మాస్సమరముపేత్యవిభీషణోఽవతస్థే ॥ 42 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే ఏకోననవతితమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonanavatitamassargaḥ |
tataśśarān dāśarathissandhāyāmitrakarśaṇaḥ |
sasarjarākṣasendrāyakṛddhassarpaivaśvasan || 1 ||
tasyajyātalanirghoṣaṃ sa śrutvārākṣasādhipaḥ |
vivarṇavadanobhūtvālakṣmaṇaṃsamudaikṣata || 2 ||
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃrāvaṇātmaje |
saumitriṃyuddhasaṃyuktampratyuvācavibhīṣaṇaḥ || 3 ||
nimittānyupapaśyāmiyānyasmin rāvaṇātmaje |
tvaratenamahābāhobhagnaeṣa na saṃśayaḥ || 4 ||
tatassandhāyasaumitriśśarānagniśikhopamān |
mumocaniśitāṃstasmin sarpānivamahāviṣān || 5 ||
śakrāśanisamasparśairlakṣmaṇenāhataśśaraiḥ |
muhūrtamabhavanmūkṣaḥsarvasaṅkṣubhitendriyaḥ || 6 ||
upalabhyamuhūrtenasañjñāmpratyāgatendriyaḥ |
dadarśāvasthitaṃvīraṃvīrodaśarathātmajam || 7 ||
so'bhicakrāmasaumitriṃroṣātsaṃraktalocanaḥ |
abravīccainamāsādyapunassaparuṣaṃvacaḥ || 8 ||
kiṃ na smarasitadyuddheprathamematparākramam |
nibaddhastvaṃsahabhrātrāyadābhuviviceṣṭase || 9 ||
yuvāṅkhalumahāyuddheśakrānisamaiśśaraiḥ |
śāyitauprathamambhūmauvisañjñausapurassarau || 10 ||
smṛtirvānāstitemanyevyaktaṃvāyamasādanam |
gantumicchasiyasmāttvamandharṣayitumicchasi || 11 ||
yaditeprathameyuddhe na dṛṣṭomatparākramaḥ |
adyatedarśayiṣyāmitiṣṭhedānīṃvyavasthitaḥ || 12 ||
ityuktvāsaptabhirbhāṇairabhivivyāthalakṣmaṇam |
daśabhistuhanūmantantīkṣṇadhāśśarottamaiḥ || 13 ||
tataḥśaraśatenaivasuprayuktenavīryavān |
krothāvdiguṇasamrabdhonirbibhedavibhīṣaṇam || 14 ||
taddaṣṭavendrajitākarmakṛtaṃrāmānujastadā |
acintayitvāprahasannaitatkiñciditibruvan || 15 ||
mumoca ca śarān ghorān samgṛhyanarapuṅgavaḥ |
abhītavadanaḥkruddhorāvaṇiṃlakṣmaṇoyudhi || 16 ||
naivaṃraṇagatāḥśūrāḥpraharantiniśācara |
laghavaścālpavīryāścaśarāsukhāstavahīme || 17 ||
naivaṃśūrāstuyudhyantesamarejayakāṅkṣiṇaḥ |
ityevantambruvāṇastudhanvīśarairabhivavarṣa ha || 18 ||
syabāṇaissuvidhvastaṅkavacaṅkāñcanammahat |
vyaśīryatarathopasthetārājālamivbārāt || 19 ||
vidhūtavarmānārācairbhabhūva sa kṛtavraṇaḥ |
indrajitsamarevīraḥpratyūṣebhānumāniva || 20 ||
tataḥśarasahasreṇasaṅkruddhorāvaṇātmajaḥ |
bibhedasamarevīrolakṣmaṇambhīmavikramaḥ || 21 ||
vyaśīryatamahaddhivyaṅkavacaṃlakṣmaṇasya ca |
kṛtapratikṛtānyonyambabhūvaturabhidrutau || 22 ||
abhīkṣṇanniśśvasantautauyudhyetāntumulaṃyudhi |
śarasaṅkṛttasarvāṅgausarvatorudhirokṣitau || 23 ||
sudīrghakālantauvīrāvanyonyaniśitaiḥśaraiḥ |
tatakṣaturmahātmānauraṇakarmavihāradau || 24 ||
babhūvatuścātmajayeyattaubhīmaparākramau |
tauśaraughaistadākīrṇaunikṛttakavacadhvajau || 25 ||
sṛjantaurudhirañcoṣṇañjalamprasravaṇāviva |
śaravarṣantatoghorammuñcatorbhīmaniḥsvanam || 26 ||
sāsārayorivākāśenīlayoḥkālameghayoḥ |
tayorathamahānkālovyatyayādyudhyamānayoḥ || 27 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
astrāṇyastravidāṃśreṣṭhaudarśayantaupunaḥpunaḥ || 28 ||
śarānucchāvacākārānantarikṣebabandhatuḥ |
nyapetadoṣamasyantaulaghucitraṃ ca suṣṭhu ca || 29 ||
ubhaututumulaṅghorañcakraturnararākṣasau |
tayoḥpṛthak pṛthabhagīmaśśuśruvetalanissvanaḥ || 30 ||
prakampayanjanaṅghoronirghātaivadāruṇaḥ |
satayoḥbhrājateśabdastadāsamarayattayoḥ || 31 ||
sughorayorniṣṭanatorgaganemeghayoriva |
suvarṇapuṅkhairnārācairbalavantaukṛtavraṇau || 32 ||
prasusruvāterudhiraṅkīrtimantaujayedhṛtau |
tegātrayornipatitārukmapuṅkhāḥśarāyudhi || 33 ||
asṛdagigdhāviniṣpeturviviśurdharaṇītalam |
anyesuniśitaiśśastrairākāśesañjaghaṭṭire || 34 ||
babhañjuścicchiduścaivatayorbāṇāḥsahasraśaḥ |
sababhūvaraṇeghorastayorbāṇamayaścayaḥ || 35 ||
agnibhyāmivadīptābhyāṃsatrekuśamayaścayaḥ |
tayoḥkṛtavraṇaudehauśuśubhātemahātmanoḥ || 36 ||
supuṣpāvivaniṣpatrauvaneśālmalikiṃśukau |
cakratustumulaṅghoraṃsannipātammuhurmuhuḥ || 37 ||
indrajillakṣmaṇaścaivaparasparavadhaiṣiṇau |
lakṣmaṇorāvaṇiṃyuddherāvaṇiścāpilakṣmaṇam || 38 ||
anyonyantāvabhighnantau na śramampratipadyatām |
bāṇajālaiśśarīrasthairavagāḍhaistarasvinau || 39 ||
śuśubhātemahāvīryauprarūḍhāvivaparvatau |
tayorudhirasiktānisamvṛtāntiśarairbhṛśam || 40 ||
babhrājuḥsarvagātrāṇijvalantaivapāvakāḥ |
tayorathamahān kālovyatīyādyudhyamānayoḥ || 41 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
athasamarapariśramannihantuṃsamaramukheṣvajitasyalakṣmaṇasya |
priyahitamupapādayanmahautmāssamaramupetyavibhīṣaṇo'vatasthe || 42 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonanavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकोननवतितमस्सर्गः ।
ततश्शरान् दाशरथिस्सन्धायामित्रकर्शणः ।
ससर्जराक्षसेन्द्रायकृद्धस्सर्पैवश्वसन् ॥ 1 ॥
तस्यज्यातलनिर्घोषं स श्रुत्वाराक्षसाधिपः ।
विवर्णवदनोभूत्वालक्ष्मणंसमुदैक्षत ॥ 2 ॥
विषण्णवदनन्दृष्टवाराक्षसंरावणात्मजे ।
सौमित्रिंयुद्धसंयुक्तम्प्रत्युवाचविभीषणः ॥ 3 ॥
निमित्तान्युपपश्यामियान्यस्मिन् रावणात्मजे ।
त्वरतेनमहाबाहोभग्नएष न संशयः ॥ 4 ॥
ततस्सन्धायसौमित्रिश्शरानग्निशिखोपमान् ।
मुमोचनिशितांस्तस्मिन् सर्पानिवमहाविषान् ॥ 5 ॥
शक्राशनिसमस्पर्शैर्लक्ष्मणेनाहतश्शरैः ।
मुहूर्तमभवन्मूक्षःसर्वसङ्क्षुभितेन्द्रियः ॥ 6 ॥
उपलभ्यमुहूर्तेनसञ्ज्ञाम्प्रत्यागतेन्द्रियः ।
ददर्शावस्थितंवीरंवीरोदशरथात्मजम् ॥ 7 ॥
सोऽभिचक्रामसौमित्रिंरोषात्संरक्तलोचनः ।
अब्रवीच्चैनमासाद्यपुनस्सपरुषंवचः ॥ 8 ॥
किं न स्मरसितद्युद्धेप्रथमेमत्पराक्रमम् ।
निबद्धस्त्वंसहभ्रात्रायदाभुविविचेष्टसे ॥ 9 ॥
युवाङ्खलुमहायुद्धेशक्रानिसमैश्शरैः ।
शायितौप्रथमम्भूमौविसञ्ज्ञौसपुरस्सरौ ॥ 10 ॥
स्मृतिर्वानास्तितेमन्येव्यक्तंवायमसादनम् ।
गन्तुमिच्छसियस्मात्त्वमन्धर्षयितुमिच्छसि ॥ 11 ॥
यदितेप्रथमेयुद्धे न दृष्टोमत्पराक्रमः ।
अद्यतेदर्शयिष्यामितिष्ठेदानींव्यवस्थितः ॥ 12 ॥
इत्युक्त्वासप्तभिर्भाणैरभिविव्याथलक्ष्मणम् ।
दशभिस्तुहनूमन्तन्तीक्ष्णधाश्शरोत्तमैः ॥ 13 ॥
ततःशरशतेनैवसुप्रयुक्तेनवीर्यवान् ।
क्रोथाव्दिगुणसम्रब्धोनिर्बिभेदविभीषणम् ॥ 14 ॥
तद्दष्टवेन्द्रजिताकर्मकृतंरामानुजस्तदा ।
अचिन्तयित्वाप्रहसन्नैतत्किञ्चिदितिब्रुवन् ॥ 15 ॥
मुमोच च शरान् घोरान् सम्गृह्यनरपुङ्गवः ।
अभीतवदनःक्रुद्धोरावणिंलक्ष्मणोयुधि ॥ 16 ॥
नैवंरणगताःशूराःप्रहरन्तिनिशाचर ।
लघवश्चाल्पवीर्याश्चशरासुखास्तवहीमे ॥ 17 ॥
नैवंशूरास्तुयुध्यन्तेसमरेजयकाङ्क्षिणः ।
इत्येवन्तम्ब्रुवाणस्तुधन्वीशरैरभिववर्ष ह ॥ 18 ॥
स्यबाणैस्सुविध्वस्तङ्कवचङ्काञ्चनम्महत् ।
व्यशीर्यतरथोपस्थेताराजालमिव्बारात् ॥ 19 ॥
विधूतवर्मानाराचैर्भभूव स कृतव्रणः ।
इन्द्रजित्समरेवीरःप्रत्यूषेभानुमानिव ॥ 20 ॥
ततःशरसहस्रेणसङ्क्रुद्धोरावणात्मजः ।
बिभेदसमरेवीरोलक्ष्मणम्भीमविक्रमः ॥ 21 ॥
व्यशीर्यतमहद्धिव्यङ्कवचंलक्ष्मणस्य च ।
कृतप्रतिकृतान्योन्यम्बभूवतुरभिद्रुतौ ॥ 22 ॥
अभीक्ष्णन्निश्श्वसन्तौतौयुध्येतान्तुमुलंयुधि ।
शरसङ्कृत्तसर्वाङ्गौसर्वतोरुधिरोक्षितौ ॥ 23 ॥
सुदीर्घकालन्तौवीरावन्योन्यनिशितैःशरैः ।
ततक्षतुर्महात्मानौरणकर्मविहारदौ ॥ 24 ॥
बभूवतुश्चात्मजयेयत्तौभीमपराक्रमौ ।
तौशरौघैस्तदाकीर्णौनिकृत्तकवचध्वजौ ॥ 25 ॥
सृजन्तौरुधिरञ्चोष्णञ्जलम्प्रस्रवणाविव ।
शरवर्षन्ततोघोरम्मुञ्चतोर्भीमनिःस्वनम् ॥ 26 ॥
सासारयोरिवाकाशेनीलयोःकालमेघयोः ।
तयोरथमहान्कालोव्यत्ययाद्युध्यमानयोः ॥ 27 ॥
न च तौयुद्धवैमुख्यंश्रमंवाप्युपजग्मतुः ।
अस्त्राण्यस्त्रविदांश्रेष्ठौदर्शयन्तौपुनःपुनः ॥ 28 ॥
शरानुच्छावचाकारानन्तरिक्षेबबन्धतुः ।
न्यपेतदोषमस्यन्तौलघुचित्रं च सुष्ठु च ॥ 29 ॥
उभौतुतुमुलङ्घोरञ्चक्रतुर्नरराक्षसौ ।
तयोःपृथक् पृथभगीमश्शुश्रुवेतलनिस्स्वनः ॥ 30 ॥
प्रकम्पयन्जनङ्घोरोनिर्घातैवदारुणः ।
सतयोःभ्राजतेशब्दस्तदासमरयत्तयोः ॥ 31 ॥
सुघोरयोर्निष्टनतोर्गगनेमेघयोरिव ।
सुवर्णपुङ्खैर्नाराचैर्बलवन्तौकृतव्रणौ ॥ 32 ॥
प्रसुस्रुवातेरुधिरङ्कीर्तिमन्तौजयेधृतौ ।
तेगात्रयोर्निपतितारुक्मपुङ्खाःशरायुधि ॥ 33 ॥
असृदगिग्धाविनिष्पेतुर्विविशुर्धरणीतलम् ।
अन्येसुनिशितैश्शस्त्रैराकाशेसञ्जघट्टिरे ॥ 34 ॥
बभञ्जुश्चिच्छिदुश्चैवतयोर्बाणाःसहस्रशः ।
सबभूवरणेघोरस्तयोर्बाणमयश्चयः ॥ 35 ॥
अग्निभ्यामिवदीप्ताभ्यांसत्रेकुशमयश्चयः ।
तयोःकृतव्रणौदेहौशुशुभातेमहात्मनोः ॥ 36 ॥
सुपुष्पाविवनिष्पत्रौवनेशाल्मलिकिंशुकौ ।
चक्रतुस्तुमुलङ्घोरंसन्निपातम्मुहुर्मुहुः ॥ 37 ॥
इन्द्रजिल्लक्ष्मणश्चैवपरस्परवधैषिणौ ।
लक्ष्मणोरावणिंयुद्धेरावणिश्चापिलक्ष्मणम् ॥ 38 ॥
अन्योन्यन्तावभिघ्नन्तौ न श्रमम्प्रतिपद्यताम् ।
बाणजालैश्शरीरस्थैरवगाढैस्तरस्विनौ ॥ 39 ॥
शुशुभातेमहावीर्यौप्ररूढाविवपर्वतौ ।
तयोरुधिरसिक्तानिसम्वृतान्तिशरैर्भृशम् ॥ 40 ॥
बभ्राजुःसर्वगात्राणिज्वलन्तैवपावकाः ।
तयोरथमहान् कालोव्यतीयाद्युध्यमानयोः ॥ 41 ॥
न च तौयुद्धवैमुख्यंश्रमंवाप्युपजग्मतुः ।
अथसमरपरिश्रमन्निहन्तुंसमरमुखेष्वजितस्यलक्ष्मणस्य ।
प्रियहितमुपपादयन्महौत्मास्समरमुपेत्यविभीषणोऽवतस्थे ॥ 42 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकोननवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonanavatitamassargaḥ |
tataśśarān dāśarathissandhāyāmitrakarśaṇaḥ |
sasarjarākṣasendrāyakṛddhassarpaivaśvasan || 1 ||
tasyajyātalanirghoṣaṃ sa śrutvārākṣasādhipaḥ |
vivarṇavadanobhūtvālakṣmaṇaṃsamudaikṣata || 2 ||
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃrāvaṇātmaje |
saumitriṃyuddhasaṃyuktampratyuvācavibhīṣaṇaḥ || 3 ||
nimittānyupapaśyāmiyānyasmin rāvaṇātmaje |
tvaratenamahābāhobhagnaeṣa na saṃśayaḥ || 4 ||
tatassandhāyasaumitriśśarānagniśikhopamān |
mumocaniśitāṃstasmin sarpānivamahāviṣān || 5 ||
śakrāśanisamasparśairlakṣmaṇenāhataśśaraiḥ |
muhūrtamabhavanmūkṣaḥsarvasaṅkṣubhitendriyaḥ || 6 ||
upalabhyamuhūrtenasañjñāmpratyāgatendriyaḥ |
dadarśāvasthitaṃvīraṃvīrodaśarathātmajam || 7 ||
so'bhicakrāmasaumitriṃroṣātsaṃraktalocanaḥ |
abravīccainamāsādyapunassaparuṣaṃvacaḥ || 8 ||
kiṃ na smarasitadyuddheprathamematparākramam |
nibaddhastvaṃsahabhrātrāyadābhuviviceṣṭase || 9 ||
yuvāṅkhalumahāyuddheśakrānisamaiśśaraiḥ |
śāyitauprathamambhūmauvisañjñausapurassarau || 10 ||
smṛtirvānāstitemanyevyaktaṃvāyamasādanam |
gantumicchasiyasmāttvamandharṣayitumicchasi || 11 ||
yaditeprathameyuddhe na dṛṣṭomatparākramaḥ |
adyatedarśayiṣyāmitiṣṭhedānīṃvyavasthitaḥ || 12 ||
ityuktvāsaptabhirbhāṇairabhivivyāthalakṣmaṇam |
daśabhistuhanūmantantīkṣṇadhāśśarottamaiḥ || 13 ||
tataḥśaraśatenaivasuprayuktenavīryavān |
krothāvdiguṇasamrabdhonirbibhedavibhīṣaṇam || 14 ||
taddaṣṭavendrajitākarmakṛtaṃrāmānujastadā |
acintayitvāprahasannaitatkiñciditibruvan || 15 ||
mumoca ca śarān ghorān samgṛhyanarapuṅgavaḥ |
abhītavadanaḥkruddhorāvaṇiṃlakṣmaṇoyudhi || 16 ||
naivaṃraṇagatāḥśūrāḥpraharantiniśācara |
laghavaścālpavīryāścaśarāsukhāstavahīme || 17 ||
naivaṃśūrāstuyudhyantesamarejayakāṅkṣiṇaḥ |
ityevantambruvāṇastudhanvīśarairabhivavarṣa ha || 18 ||
syabāṇaissuvidhvastaṅkavacaṅkāñcanammahat |
vyaśīryatarathopasthetārājālamivbārāt || 19 ||
vidhūtavarmānārācairbhabhūva sa kṛtavraṇaḥ |
indrajitsamarevīraḥpratyūṣebhānumāniva || 20 ||
tataḥśarasahasreṇasaṅkruddhorāvaṇātmajaḥ |
bibhedasamarevīrolakṣmaṇambhīmavikramaḥ || 21 ||
vyaśīryatamahaddhivyaṅkavacaṃlakṣmaṇasya ca |
kṛtapratikṛtānyonyambabhūvaturabhidrutau || 22 ||
abhīkṣṇanniśśvasantautauyudhyetāntumulaṃyudhi |
śarasaṅkṛttasarvāṅgausarvatorudhirokṣitau || 23 ||
sudīrghakālantauvīrāvanyonyaniśitaiḥśaraiḥ |
tatakṣaturmahātmānauraṇakarmavihāradau || 24 ||
babhūvatuścātmajayeyattaubhīmaparākramau |
tauśaraughaistadākīrṇaunikṛttakavacadhvajau || 25 ||
sṛjantaurudhirañcoṣṇañjalamprasravaṇāviva |
śaravarṣantatoghorammuñcatorbhīmaniḥsvanam || 26 ||
sāsārayorivākāśenīlayoḥkālameghayoḥ |
tayorathamahānkālovyatyayādyudhyamānayoḥ || 27 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
astrāṇyastravidāṃśreṣṭhaudarśayantaupunaḥpunaḥ || 28 ||
śarānucchāvacākārānantarikṣebabandhatuḥ |
nyapetadoṣamasyantaulaghucitraṃ ca suṣṭhu ca || 29 ||
ubhaututumulaṅghorañcakraturnararākṣasau |
tayoḥpṛthak pṛthabhagīmaśśuśruvetalanissvanaḥ || 30 ||
prakampayanjanaṅghoronirghātaivadāruṇaḥ |
satayoḥbhrājateśabdastadāsamarayattayoḥ || 31 ||
sughorayorniṣṭanatorgaganemeghayoriva |
suvarṇapuṅkhairnārācairbalavantaukṛtavraṇau || 32 ||
prasusruvāterudhiraṅkīrtimantaujayedhṛtau |
tegātrayornipatitārukmapuṅkhāḥśarāyudhi || 33 ||
asṛdagigdhāviniṣpeturviviśurdharaṇītalam |
anyesuniśitaiśśastrairākāśesañjaghaṭṭire || 34 ||
babhañjuścicchiduścaivatayorbāṇāḥsahasraśaḥ |
sababhūvaraṇeghorastayorbāṇamayaścayaḥ || 35 ||
agnibhyāmivadīptābhyāṃsatrekuśamayaścayaḥ |
tayoḥkṛtavraṇaudehauśuśubhātemahātmanoḥ || 36 ||
supuṣpāvivaniṣpatrauvaneśālmalikiṃśukau |
cakratustumulaṅghoraṃsannipātammuhurmuhuḥ || 37 ||
indrajillakṣmaṇaścaivaparasparavadhaiṣiṇau |
lakṣmaṇorāvaṇiṃyuddherāvaṇiścāpilakṣmaṇam || 38 ||
anyonyantāvabhighnantau na śramampratipadyatām |
bāṇajālaiśśarīrasthairavagāḍhaistarasvinau || 39 ||
śuśubhātemahāvīryauprarūḍhāvivaparvatau |
tayorudhirasiktānisamvṛtāntiśarairbhṛśam || 40 ||
babhrājuḥsarvagātrāṇijvalantaivapāvakāḥ |
tayorathamahān kālovyatīyādyudhyamānayoḥ || 41 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
athasamarapariśramannihantuṃsamaramukheṣvajitasyalakṣmaṇasya |
priyahitamupapādayanmahautmāssamaramupetyavibhīṣaṇo'vatasthe || 42 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonanavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.