ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਏਕੋਨਨਵਤਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਤਤਸ਼੍ਸ਼ਰਾਨ੍ ਦਾਸ਼ਰਥਿਸ੍ਸਨ੍ਧਾਯਾਮਿਤ੍ਰਕਰ੍ਸ਼ਣਃ ।
ਸਸਰ੍ਜਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰਾਯਕृਦ੍ਧਸ੍ਸਰ੍ਪੈਵਸ਼੍ਵਸਨ੍ ॥ 1 ॥
ਤਸ੍ਯਜ੍ਯਾਤਲਨਿਰ੍ਘੋषਂ ਸ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾਰਾਕ੍षਸਾਧਿਪਃ ।
ਵਿਵਰ੍ਣਵਦਨੋਭੂਤ੍ਵਾਲਕ੍ष੍ਮਣਂਸਮੁਦੈਕ੍षਤ ॥ 2 ॥
ਵਿषਣ੍ਣਵਦਨਨ੍ਦृष੍ਟਵਾਰਾਕ੍षਸਂਰਾਵਣਾਤ੍ਮਜੇ ।
ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਂਯੁਦ੍ਧਸਂਯੁਕ੍ਤਮ੍ਪ੍ਰਤ੍ਯੁਵਾਚਵਿਭੀषਣਃ ॥ 3 ॥
ਨਿਮਿਤ੍ਤਾਨ੍ਯੁਪਪਸ਼੍ਯਾਮਿਯਾਨ੍ਯਸ੍ਮਿਨ੍ ਰਾਵਣਾਤ੍ਮਜੇ ।
ਤ੍ਵਰਤੇਨਮਹਾਬਾਹੋਭਗ੍ਨਏष ਨ ਸਂਸ਼ਯਃ ॥ 4 ॥
ਤਤਸ੍ਸਨ੍ਧਾਯਸੌਮਿਤ੍ਰਿਸ਼੍ਸ਼ਰਾਨਗ੍ਨਿਸ਼ਿਖੋਪਮਾਨ੍ ।
ਮੁਮੋਚਨਿਸ਼ਿਤਾਂਸ੍ਤਸ੍ਮਿਨ੍ ਸਰ੍ਪਾਨਿਵਮਹਾਵਿषਾਨ੍ ॥ 5 ॥
ਸ਼ਕ੍ਰਾਸ਼ਨਿਸਮਸ੍ਪਰ੍ਸ਼ੈਰ੍ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨਾਹਤਸ਼੍ਸ਼ਰੈਃ ।
ਮੁਹੂਰ੍ਤਮਭਵਨ੍ਮੂਕ੍षਃਸਰ੍ਵਸਙ੍ਕ੍षੁਭਿਤੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਃ ॥ 6 ॥
ਉਪਲਭ੍ਯਮੁਹੂਰ੍ਤੇਨਸਞ੍ਜ੍ਞਾਮ੍ਪ੍ਰਤ੍ਯਾਗਤੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਃ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ਾਵਸ੍ਥਿਤਂਵੀਰਂਵੀਰੋਦਸ਼ਰਥਾਤ੍ਮਜਮ੍ ॥ 7 ॥
ਸੋऽਭਿਚਕ੍ਰਾਮਸੌਮਿਤ੍ਰਿਂਰੋषਾਤ੍ਸਂਰਕ੍ਤਲੋਚਨਃ ।
ਅਬ੍ਰਵੀਚ੍ਚੈਨਮਾਸਾਦ੍ਯਪੁਨਸ੍ਸਪਰੁषਂਵਚਃ ॥ 8 ॥
ਕਿਂ ਨ ਸ੍ਮਰਸਿਤਦ੍ਯੁਦ੍ਧੇਪ੍ਰਥਮੇਮਤ੍ਪਰਾਕ੍ਰਮਮ੍ ।
ਨਿਬਦ੍ਧਸ੍ਤ੍ਵਂਸਹਭ੍ਰਾਤ੍ਰਾਯਦਾਭੁਵਿਵਿਚੇष੍ਟਸੇ ॥ 9 ॥
ਯੁਵਾਙ੍ਖਲੁਮਹਾਯੁਦ੍ਧੇਸ਼ਕ੍ਰਾਨਿਸਮੈਸ਼੍ਸ਼ਰੈਃ ।
ਸ਼ਾਯਿਤੌਪ੍ਰਥਮਮ੍ਭੂਮੌਵਿਸਞ੍ਜ੍ਞੌਸਪੁਰਸ੍ਸਰੌ ॥ 10 ॥
ਸ੍ਮृਤਿਰ੍ਵਾਨਾਸ੍ਤਿਤੇਮਨ੍ਯੇਵ੍ਯਕ੍ਤਂਵਾਯਮਸਾਦਨਮ੍ ।
ਗਨ੍ਤੁਮਿਚ੍ਛਸਿਯਸ੍ਮਾਤ੍ਤ੍ਵਮਨ੍ਧਰ੍षਯਿਤੁਮਿਚ੍ਛਸਿ ॥ 11 ॥
ਯਦਿਤੇਪ੍ਰਥਮੇਯੁਦ੍ਧੇ ਨ ਦृष੍ਟੋਮਤ੍ਪਰਾਕ੍ਰਮਃ ।
ਅਦ੍ਯਤੇਦਰ੍ਸ਼ਯਿष੍ਯਾਮਿਤਿष੍ਠੇਦਾਨੀਂਵ੍ਯਵਸ੍ਥਿਤਃ ॥ 12 ॥
ਇਤ੍ਯੁਕ੍ਤ੍ਵਾਸਪ੍ਤਭਿਰ੍ਭਾਣੈਰਭਿਵਿਵ੍ਯਾਥਲਕ੍ष੍ਮਣਮ੍ ।
ਦਸ਼ਭਿਸ੍ਤੁਹਨੂਮਨ੍ਤਨ੍ਤੀਕ੍ष੍ਣਧਾਸ਼੍ਸ਼ਰੋਤ੍ਤਮੈਃ ॥ 13 ॥
ਤਤਃਸ਼ਰਸ਼ਤੇਨੈਵਸੁਪ੍ਰਯੁਕ੍ਤੇਨਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ ।
ਕ੍ਰੋਥਾਵ੍ਦਿਗੁਣਸਮ੍ਰਬ੍ਧੋਨਿਰ੍ਬਿਭੇਦਵਿਭੀषਣਮ੍ ॥ 14 ॥
ਤਦ੍ਦष੍ਟਵੇਨ੍ਦ੍ਰਜਿਤਾਕਰ੍ਮਕृਤਂਰਾਮਾਨੁਜਸ੍ਤਦਾ ।
ਅਚਿਨ੍ਤਯਿਤ੍ਵਾਪ੍ਰਹਸਨ੍ਨੈਤਤ੍ਕਿਞ੍ਚਿਦਿਤਿਬ੍ਰੁਵਨ੍ ॥ 15 ॥
ਮੁਮੋਚ ਚ ਸ਼ਰਾਨ੍ ਘੋਰਾਨ੍ ਸਮ੍ਗृਹ੍ਯਨਰਪੁਙ੍ਗਵਃ ।
ਅਭੀਤਵਦਨਃਕ੍ਰੁਦ੍ਧੋਰਾਵਣਿਂਲਕ੍ष੍ਮਣੋਯੁਧਿ ॥ 16 ॥
ਨੈਵਂਰਣਗਤਾਃਸ਼ੂਰਾਃਪ੍ਰਹਰਨ੍ਤਿਨਿਸ਼ਾਚਰ ।
ਲਘਵਸ਼੍ਚਾਲ੍ਪਵੀਰ੍ਯਾਸ਼੍ਚਸ਼ਰਾਸੁਖਾਸ੍ਤਵਹੀਮੇ ॥ 17 ॥
ਨੈਵਂਸ਼ੂਰਾਸ੍ਤੁਯੁਧ੍ਯਨ੍ਤੇਸਮਰੇਜਯਕਾਙ੍ਕ੍षਿਣਃ ।
ਇਤ੍ਯੇਵਨ੍ਤਮ੍ਬ੍ਰੁਵਾਣਸ੍ਤੁਧਨ੍ਵੀਸ਼ਰੈਰਭਿਵਵਰ੍ष ਹ ॥ 18 ॥
ਸ੍ਯਬਾਣੈਸ੍ਸੁਵਿਧ੍ਵਸ੍ਤਙ੍ਕਵਚਙ੍ਕਾਞ੍ਚਨਮ੍ਮਹਤ੍ ।
ਵ੍ਯਸ਼ੀਰ੍ਯਤਰਥੋਪਸ੍ਥੇਤਾਰਾਜਾਲਮਿਵ੍ਬਾਰਾਤ੍ ॥ 19 ॥
ਵਿਧੂਤਵਰ੍ਮਾਨਾਰਾਚੈਰ੍ਭਭੂਵ ਸ ਕृਤਵ੍ਰਣਃ ।
ਇਨ੍ਦ੍ਰਜਿਤ੍ਸਮਰੇਵੀਰਃਪ੍ਰਤ੍ਯੂषੇਭਾਨੁਮਾਨਿਵ ॥ 20 ॥
ਤਤਃਸ਼ਰਸਹਸ੍ਰੇਣਸਙ੍ਕ੍ਰੁਦ੍ਧੋਰਾਵਣਾਤ੍ਮਜਃ ।
ਬਿਭੇਦਸਮਰੇਵੀਰੋਲਕ੍ष੍ਮਣਮ੍ਭੀਮਵਿਕ੍ਰਮਃ ॥ 21 ॥
ਵ੍ਯਸ਼ੀਰ੍ਯਤਮਹਦ੍ਧਿਵ੍ਯਙ੍ਕਵਚਂਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਯ ਚ ।
ਕृਤਪ੍ਰਤਿਕृਤਾਨ੍ਯੋਨ੍ਯਮ੍ਬਭੂਵਤੁਰਭਿਦ੍ਰੁਤੌ ॥ 22 ॥
ਅਭੀਕ੍ष੍ਣਨ੍ਨਿਸ਼੍ਸ਼੍ਵਸਨ੍ਤੌਤੌਯੁਧ੍ਯੇਤਾਨ੍ਤੁਮੁਲਂਯੁਧਿ ।
ਸ਼ਰਸਙ੍ਕृਤ੍ਤਸਰ੍ਵਾਙ੍ਗੌਸਰ੍ਵਤੋਰੁਧਿਰੋਕ੍षਿਤੌ ॥ 23 ॥
ਸੁਦੀਰ੍ਘਕਾਲਨ੍ਤੌਵੀਰਾਵਨ੍ਯੋਨ੍ਯਨਿਸ਼ਿਤੈਃਸ਼ਰੈਃ ।
ਤਤਕ੍षਤੁਰ੍ਮਹਾਤ੍ਮਾਨੌਰਣਕਰ੍ਮਵਿਹਾਰਦੌ ॥ 24 ॥
ਬਭੂਵਤੁਸ਼੍ਚਾਤ੍ਮਜਯੇਯਤ੍ਤੌਭੀਮਪਰਾਕ੍ਰਮੌ ।
ਤੌਸ਼ਰੌਘੈਸ੍ਤਦਾਕੀਰ੍ਣੌਨਿਕृਤ੍ਤਕਵਚਧ੍ਵਜੌ ॥ 25 ॥
ਸृਜਨ੍ਤੌਰੁਧਿਰਞ੍ਚੋष੍ਣਞ੍ਜਲਮ੍ਪ੍ਰਸ੍ਰਵਣਾਵਿਵ ।
ਸ਼ਰਵਰ੍षਨ੍ਤਤੋਘੋਰਮ੍ਮੁਞ੍ਚਤੋਰ੍ਭੀਮਨਿਃਸ੍ਵਨਮ੍ ॥ 26 ॥
ਸਾਸਾਰਯੋਰਿਵਾਕਾਸ਼ੇਨੀਲਯੋਃਕਾਲਮੇਘਯੋਃ ।
ਤਯੋਰਥਮਹਾਨ੍ਕਾਲੋਵ੍ਯਤ੍ਯਯਾਦ੍ਯੁਧ੍ਯਮਾਨਯੋਃ ॥ 27 ॥
ਨ ਚ ਤੌਯੁਦ੍ਧਵੈਮੁਖ੍ਯਂਸ਼੍ਰਮਂਵਾਪ੍ਯੁਪਜਗ੍ਮਤੁਃ ।
ਅਸ੍ਤ੍ਰਾਣ੍ਯਸ੍ਤ੍ਰਵਿਦਾਂਸ਼੍ਰੇष੍ਠੌਦਰ੍ਸ਼ਯਨ੍ਤੌਪੁਨਃਪੁਨਃ ॥ 28 ॥
ਸ਼ਰਾਨੁਚ੍ਛਾਵਚਾਕਾਰਾਨਨ੍ਤਰਿਕ੍षੇਬਬਨ੍ਧਤੁਃ ।
ਨ੍ਯਪੇਤਦੋषਮਸ੍ਯਨ੍ਤੌਲਘੁਚਿਤ੍ਰਂ ਚ ਸੁष੍ਠੁ ਚ ॥ 29 ॥
ਉਭੌਤੁਤੁਮੁਲਙ੍ਘੋਰਞ੍ਚਕ੍ਰਤੁਰ੍ਨਰਰਾਕ੍षਸੌ ।
ਤਯੋਃਪृਥਕ੍ ਪृਥਭਗੀਮਸ਼੍ਸ਼ੁਸ਼੍ਰੁਵੇਤਲਨਿਸ੍ਸ੍ਵਨਃ ॥ 30 ॥
ਪ੍ਰਕਮ੍ਪਯਨ੍ਜਨਙ੍ਘੋਰੋਨਿਰ੍ਘਾਤੈਵਦਾਰੁਣਃ ।
ਸਤਯੋਃਭ੍ਰਾਜਤੇਸ਼ਬ੍ਦਸ੍ਤਦਾਸਮਰਯਤ੍ਤਯੋਃ ॥ 31 ॥
ਸੁਘੋਰਯੋਰ੍ਨਿष੍ਟਨਤੋਰ੍ਗਗਨੇਮੇਘਯੋਰਿਵ ।
ਸੁਵਰ੍ਣਪੁਙ੍ਖੈਰ੍ਨਾਰਾਚੈਰ੍ਬਲਵਨ੍ਤੌਕृਤਵ੍ਰਣੌ ॥ 32 ॥
ਪ੍ਰਸੁਸ੍ਰੁਵਾਤੇਰੁਧਿਰਙ੍ਕੀਰ੍ਤਿਮਨ੍ਤੌਜਯੇਧृਤੌ ।
ਤੇਗਾਤ੍ਰਯੋਰ੍ਨਿਪਤਿਤਾਰੁਕ੍ਮਪੁਙ੍ਖਾਃਸ਼ਰਾਯੁਧਿ ॥ 33 ॥
ਅਸृਦਗਿਗ੍ਧਾਵਿਨਿष੍ਪੇਤੁਰ੍ਵਿਵਿਸ਼ੁਰ੍ਧਰਣੀਤਲਮ੍ ।
ਅਨ੍ਯੇਸੁਨਿਸ਼ਿਤੈਸ਼੍ਸ਼ਸ੍ਤ੍ਰੈਰਾਕਾਸ਼ੇਸਞ੍ਜਘਟ੍ਟਿਰੇ ॥ 34 ॥
ਬਭਞ੍ਜੁਸ਼੍ਚਿਚ੍ਛਿਦੁਸ਼੍ਚੈਵਤਯੋਰ੍ਬਾਣਾਃਸਹਸ੍ਰਸ਼ਃ ।
ਸਬਭੂਵਰਣੇਘੋਰਸ੍ਤਯੋਰ੍ਬਾਣਮਯਸ਼੍ਚਯਃ ॥ 35 ॥
ਅਗ੍ਨਿਭ੍ਯਾਮਿਵਦੀਪ੍ਤਾਭ੍ਯਾਂਸਤ੍ਰੇਕੁਸ਼ਮਯਸ਼੍ਚਯਃ ।
ਤਯੋਃਕृਤਵ੍ਰਣੌਦੇਹੌਸ਼ੁਸ਼ੁਭਾਤੇਮਹਾਤ੍ਮਨੋਃ ॥ 36 ॥
ਸੁਪੁष੍ਪਾਵਿਵਨਿष੍ਪਤ੍ਰੌਵਨੇਸ਼ਾਲ੍ਮਲਿਕਿਂਸ਼ੁਕੌ ।
ਚਕ੍ਰਤੁਸ੍ਤੁਮੁਲਙ੍ਘੋਰਂਸਨ੍ਨਿਪਾਤਮ੍ਮੁਹੁਰ੍ਮੁਹੁਃ ॥ 37 ॥
ਇਨ੍ਦ੍ਰਜਿਲ੍ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ਼੍ਚੈਵਪਰਸ੍ਪਰਵਧੈषਿਣੌ ।
ਲਕ੍ष੍ਮਣੋਰਾਵਣਿਂਯੁਦ੍ਧੇਰਾਵਣਿਸ਼੍ਚਾਪਿਲਕ੍ष੍ਮਣਮ੍ ॥ 38 ॥
ਅਨ੍ਯੋਨ੍ਯਨ੍ਤਾਵਭਿਘ੍ਨਨ੍ਤੌ ਨ ਸ਼੍ਰਮਮ੍ਪ੍ਰਤਿਪਦ੍ਯਤਾਮ੍ ।
ਬਾਣਜਾਲੈਸ਼੍ਸ਼ਰੀਰਸ੍ਥੈਰਵਗਾਢੈਸ੍ਤਰਸ੍ਵਿਨੌ ॥ 39 ॥
ਸ਼ੁਸ਼ੁਭਾਤੇਮਹਾਵੀਰ੍ਯੌਪ੍ਰਰੂਢਾਵਿਵਪਰ੍ਵਤੌ ।
ਤਯੋਰੁਧਿਰਸਿਕ੍ਤਾਨਿਸਮ੍ਵृਤਾਨ੍ਤਿਸ਼ਰੈਰ੍ਭृਸ਼ਮ੍ ॥ 40 ॥
ਬਭ੍ਰਾਜੁਃਸਰ੍ਵਗਾਤ੍ਰਾਣਿਜ੍ਵਲਨ੍ਤੈਵਪਾਵਕਾਃ ।
ਤਯੋਰਥਮਹਾਨ੍ ਕਾਲੋਵ੍ਯਤੀਯਾਦ੍ਯੁਧ੍ਯਮਾਨਯੋਃ ॥ 41 ॥
ਨ ਚ ਤੌਯੁਦ੍ਧਵੈਮੁਖ੍ਯਂਸ਼੍ਰਮਂਵਾਪ੍ਯੁਪਜਗ੍ਮਤੁਃ ।
ਅਥਸਮਰਪਰਿਸ਼੍ਰਮਨ੍ਨਿਹਨ੍ਤੁਂਸਮਰਮੁਖੇष੍ਵਜਿਤਸ੍ਯਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਯ ।
ਪ੍ਰਿਯਹਿਤਮੁਪਪਾਦਯਨ੍ਮਹੌਤ੍ਮਾਸ੍ਸਮਰਮੁਪੇਤ੍ਯਵਿਭੀषਣੋऽਵਤਸ੍ਥੇ ॥ 42 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡੇ ਏਕੋਨਨਵਤਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonanavatitamassargaḥ |
tataśśarān dāśarathissandhāyāmitrakarśaṇaḥ |
sasarjarākṣasendrāyakṛddhassarpaivaśvasan || 1 ||
tasyajyātalanirghoṣaṃ sa śrutvārākṣasādhipaḥ |
vivarṇavadanobhūtvālakṣmaṇaṃsamudaikṣata || 2 ||
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃrāvaṇātmaje |
saumitriṃyuddhasaṃyuktampratyuvācavibhīṣaṇaḥ || 3 ||
nimittānyupapaśyāmiyānyasmin rāvaṇātmaje |
tvaratenamahābāhobhagnaeṣa na saṃśayaḥ || 4 ||
tatassandhāyasaumitriśśarānagniśikhopamān |
mumocaniśitāṃstasmin sarpānivamahāviṣān || 5 ||
śakrāśanisamasparśairlakṣmaṇenāhataśśaraiḥ |
muhūrtamabhavanmūkṣaḥsarvasaṅkṣubhitendriyaḥ || 6 ||
upalabhyamuhūrtenasañjñāmpratyāgatendriyaḥ |
dadarśāvasthitaṃvīraṃvīrodaśarathātmajam || 7 ||
so'bhicakrāmasaumitriṃroṣātsaṃraktalocanaḥ |
abravīccainamāsādyapunassaparuṣaṃvacaḥ || 8 ||
kiṃ na smarasitadyuddheprathamematparākramam |
nibaddhastvaṃsahabhrātrāyadābhuviviceṣṭase || 9 ||
yuvāṅkhalumahāyuddheśakrānisamaiśśaraiḥ |
śāyitauprathamambhūmauvisañjñausapurassarau || 10 ||
smṛtirvānāstitemanyevyaktaṃvāyamasādanam |
gantumicchasiyasmāttvamandharṣayitumicchasi || 11 ||
yaditeprathameyuddhe na dṛṣṭomatparākramaḥ |
adyatedarśayiṣyāmitiṣṭhedānīṃvyavasthitaḥ || 12 ||
ityuktvāsaptabhirbhāṇairabhivivyāthalakṣmaṇam |
daśabhistuhanūmantantīkṣṇadhāśśarottamaiḥ || 13 ||
tataḥśaraśatenaivasuprayuktenavīryavān |
krothāvdiguṇasamrabdhonirbibhedavibhīṣaṇam || 14 ||
taddaṣṭavendrajitākarmakṛtaṃrāmānujastadā |
acintayitvāprahasannaitatkiñciditibruvan || 15 ||
mumoca ca śarān ghorān samgṛhyanarapuṅgavaḥ |
abhītavadanaḥkruddhorāvaṇiṃlakṣmaṇoyudhi || 16 ||
naivaṃraṇagatāḥśūrāḥpraharantiniśācara |
laghavaścālpavīryāścaśarāsukhāstavahīme || 17 ||
naivaṃśūrāstuyudhyantesamarejayakāṅkṣiṇaḥ |
ityevantambruvāṇastudhanvīśarairabhivavarṣa ha || 18 ||
syabāṇaissuvidhvastaṅkavacaṅkāñcanammahat |
vyaśīryatarathopasthetārājālamivbārāt || 19 ||
vidhūtavarmānārācairbhabhūva sa kṛtavraṇaḥ |
indrajitsamarevīraḥpratyūṣebhānumāniva || 20 ||
tataḥśarasahasreṇasaṅkruddhorāvaṇātmajaḥ |
bibhedasamarevīrolakṣmaṇambhīmavikramaḥ || 21 ||
vyaśīryatamahaddhivyaṅkavacaṃlakṣmaṇasya ca |
kṛtapratikṛtānyonyambabhūvaturabhidrutau || 22 ||
abhīkṣṇanniśśvasantautauyudhyetāntumulaṃyudhi |
śarasaṅkṛttasarvāṅgausarvatorudhirokṣitau || 23 ||
sudīrghakālantauvīrāvanyonyaniśitaiḥśaraiḥ |
tatakṣaturmahātmānauraṇakarmavihāradau || 24 ||
babhūvatuścātmajayeyattaubhīmaparākramau |
tauśaraughaistadākīrṇaunikṛttakavacadhvajau || 25 ||
sṛjantaurudhirañcoṣṇañjalamprasravaṇāviva |
śaravarṣantatoghorammuñcatorbhīmaniḥsvanam || 26 ||
sāsārayorivākāśenīlayoḥkālameghayoḥ |
tayorathamahānkālovyatyayādyudhyamānayoḥ || 27 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
astrāṇyastravidāṃśreṣṭhaudarśayantaupunaḥpunaḥ || 28 ||
śarānucchāvacākārānantarikṣebabandhatuḥ |
nyapetadoṣamasyantaulaghucitraṃ ca suṣṭhu ca || 29 ||
ubhaututumulaṅghorañcakraturnararākṣasau |
tayoḥpṛthak pṛthabhagīmaśśuśruvetalanissvanaḥ || 30 ||
prakampayanjanaṅghoronirghātaivadāruṇaḥ |
satayoḥbhrājateśabdastadāsamarayattayoḥ || 31 ||
sughorayorniṣṭanatorgaganemeghayoriva |
suvarṇapuṅkhairnārācairbalavantaukṛtavraṇau || 32 ||
prasusruvāterudhiraṅkīrtimantaujayedhṛtau |
tegātrayornipatitārukmapuṅkhāḥśarāyudhi || 33 ||
asṛdagigdhāviniṣpeturviviśurdharaṇītalam |
anyesuniśitaiśśastrairākāśesañjaghaṭṭire || 34 ||
babhañjuścicchiduścaivatayorbāṇāḥsahasraśaḥ |
sababhūvaraṇeghorastayorbāṇamayaścayaḥ || 35 ||
agnibhyāmivadīptābhyāṃsatrekuśamayaścayaḥ |
tayoḥkṛtavraṇaudehauśuśubhātemahātmanoḥ || 36 ||
supuṣpāvivaniṣpatrauvaneśālmalikiṃśukau |
cakratustumulaṅghoraṃsannipātammuhurmuhuḥ || 37 ||
indrajillakṣmaṇaścaivaparasparavadhaiṣiṇau |
lakṣmaṇorāvaṇiṃyuddherāvaṇiścāpilakṣmaṇam || 38 ||
anyonyantāvabhighnantau na śramampratipadyatām |
bāṇajālaiśśarīrasthairavagāḍhaistarasvinau || 39 ||
śuśubhātemahāvīryauprarūḍhāvivaparvatau |
tayorudhirasiktānisamvṛtāntiśarairbhṛśam || 40 ||
babhrājuḥsarvagātrāṇijvalantaivapāvakāḥ |
tayorathamahān kālovyatīyādyudhyamānayoḥ || 41 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
athasamarapariśramannihantuṃsamaramukheṣvajitasyalakṣmaṇasya |
priyahitamupapādayanmahautmāssamaramupetyavibhīṣaṇo'vatasthe || 42 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonanavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकोननवतितमस्सर्गः ।
ततश्शरान् दाशरथिस्सन्धायामित्रकर्शणः ।
ससर्जराक्षसेन्द्रायकृद्धस्सर्पैवश्वसन् ॥ 1 ॥
तस्यज्यातलनिर्घोषं स श्रुत्वाराक्षसाधिपः ।
विवर्णवदनोभूत्वालक्ष्मणंसमुदैक्षत ॥ 2 ॥
विषण्णवदनन्दृष्टवाराक्षसंरावणात्मजे ।
सौमित्रिंयुद्धसंयुक्तम्प्रत्युवाचविभीषणः ॥ 3 ॥
निमित्तान्युपपश्यामियान्यस्मिन् रावणात्मजे ।
त्वरतेनमहाबाहोभग्नएष न संशयः ॥ 4 ॥
ततस्सन्धायसौमित्रिश्शरानग्निशिखोपमान् ।
मुमोचनिशितांस्तस्मिन् सर्पानिवमहाविषान् ॥ 5 ॥
शक्राशनिसमस्पर्शैर्लक्ष्मणेनाहतश्शरैः ।
मुहूर्तमभवन्मूक्षःसर्वसङ्क्षुभितेन्द्रियः ॥ 6 ॥
उपलभ्यमुहूर्तेनसञ्ज्ञाम्प्रत्यागतेन्द्रियः ।
ददर्शावस्थितंवीरंवीरोदशरथात्मजम् ॥ 7 ॥
सोऽभिचक्रामसौमित्रिंरोषात्संरक्तलोचनः ।
अब्रवीच्चैनमासाद्यपुनस्सपरुषंवचः ॥ 8 ॥
किं न स्मरसितद्युद्धेप्रथमेमत्पराक्रमम् ।
निबद्धस्त्वंसहभ्रात्रायदाभुविविचेष्टसे ॥ 9 ॥
युवाङ्खलुमहायुद्धेशक्रानिसमैश्शरैः ।
शायितौप्रथमम्भूमौविसञ्ज्ञौसपुरस्सरौ ॥ 10 ॥
स्मृतिर्वानास्तितेमन्येव्यक्तंवायमसादनम् ।
गन्तुमिच्छसियस्मात्त्वमन्धर्षयितुमिच्छसि ॥ 11 ॥
यदितेप्रथमेयुद्धे न दृष्टोमत्पराक्रमः ।
अद्यतेदर्शयिष्यामितिष्ठेदानींव्यवस्थितः ॥ 12 ॥
इत्युक्त्वासप्तभिर्भाणैरभिविव्याथलक्ष्मणम् ।
दशभिस्तुहनूमन्तन्तीक्ष्णधाश्शरोत्तमैः ॥ 13 ॥
ततःशरशतेनैवसुप्रयुक्तेनवीर्यवान् ।
क्रोथाव्दिगुणसम्रब्धोनिर्बिभेदविभीषणम् ॥ 14 ॥
तद्दष्टवेन्द्रजिताकर्मकृतंरामानुजस्तदा ।
अचिन्तयित्वाप्रहसन्नैतत्किञ्चिदितिब्रुवन् ॥ 15 ॥
मुमोच च शरान् घोरान् सम्गृह्यनरपुङ्गवः ।
अभीतवदनःक्रुद्धोरावणिंलक्ष्मणोयुधि ॥ 16 ॥
नैवंरणगताःशूराःप्रहरन्तिनिशाचर ।
लघवश्चाल्पवीर्याश्चशरासुखास्तवहीमे ॥ 17 ॥
नैवंशूरास्तुयुध्यन्तेसमरेजयकाङ्क्षिणः ।
इत्येवन्तम्ब्रुवाणस्तुधन्वीशरैरभिववर्ष ह ॥ 18 ॥
स्यबाणैस्सुविध्वस्तङ्कवचङ्काञ्चनम्महत् ।
व्यशीर्यतरथोपस्थेताराजालमिव्बारात् ॥ 19 ॥
विधूतवर्मानाराचैर्भभूव स कृतव्रणः ।
इन्द्रजित्समरेवीरःप्रत्यूषेभानुमानिव ॥ 20 ॥
ततःशरसहस्रेणसङ्क्रुद्धोरावणात्मजः ।
बिभेदसमरेवीरोलक्ष्मणम्भीमविक्रमः ॥ 21 ॥
व्यशीर्यतमहद्धिव्यङ्कवचंलक्ष्मणस्य च ।
कृतप्रतिकृतान्योन्यम्बभूवतुरभिद्रुतौ ॥ 22 ॥
अभीक्ष्णन्निश्श्वसन्तौतौयुध्येतान्तुमुलंयुधि ।
शरसङ्कृत्तसर्वाङ्गौसर्वतोरुधिरोक्षितौ ॥ 23 ॥
सुदीर्घकालन्तौवीरावन्योन्यनिशितैःशरैः ।
ततक्षतुर्महात्मानौरणकर्मविहारदौ ॥ 24 ॥
बभूवतुश्चात्मजयेयत्तौभीमपराक्रमौ ।
तौशरौघैस्तदाकीर्णौनिकृत्तकवचध्वजौ ॥ 25 ॥
सृजन्तौरुधिरञ्चोष्णञ्जलम्प्रस्रवणाविव ।
शरवर्षन्ततोघोरम्मुञ्चतोर्भीमनिःस्वनम् ॥ 26 ॥
सासारयोरिवाकाशेनीलयोःकालमेघयोः ।
तयोरथमहान्कालोव्यत्ययाद्युध्यमानयोः ॥ 27 ॥
न च तौयुद्धवैमुख्यंश्रमंवाप्युपजग्मतुः ।
अस्त्राण्यस्त्रविदांश्रेष्ठौदर्शयन्तौपुनःपुनः ॥ 28 ॥
शरानुच्छावचाकारानन्तरिक्षेबबन्धतुः ।
न्यपेतदोषमस्यन्तौलघुचित्रं च सुष्ठु च ॥ 29 ॥
उभौतुतुमुलङ्घोरञ्चक्रतुर्नरराक्षसौ ।
तयोःपृथक् पृथभगीमश्शुश्रुवेतलनिस्स्वनः ॥ 30 ॥
प्रकम्पयन्जनङ्घोरोनिर्घातैवदारुणः ।
सतयोःभ्राजतेशब्दस्तदासमरयत्तयोः ॥ 31 ॥
सुघोरयोर्निष्टनतोर्गगनेमेघयोरिव ।
सुवर्णपुङ्खैर्नाराचैर्बलवन्तौकृतव्रणौ ॥ 32 ॥
प्रसुस्रुवातेरुधिरङ्कीर्तिमन्तौजयेधृतौ ।
तेगात्रयोर्निपतितारुक्मपुङ्खाःशरायुधि ॥ 33 ॥
असृदगिग्धाविनिष्पेतुर्विविशुर्धरणीतलम् ।
अन्येसुनिशितैश्शस्त्रैराकाशेसञ्जघट्टिरे ॥ 34 ॥
बभञ्जुश्चिच्छिदुश्चैवतयोर्बाणाःसहस्रशः ।
सबभूवरणेघोरस्तयोर्बाणमयश्चयः ॥ 35 ॥
अग्निभ्यामिवदीप्ताभ्यांसत्रेकुशमयश्चयः ।
तयोःकृतव्रणौदेहौशुशुभातेमहात्मनोः ॥ 36 ॥
सुपुष्पाविवनिष्पत्रौवनेशाल्मलिकिंशुकौ ।
चक्रतुस्तुमुलङ्घोरंसन्निपातम्मुहुर्मुहुः ॥ 37 ॥
इन्द्रजिल्लक्ष्मणश्चैवपरस्परवधैषिणौ ।
लक्ष्मणोरावणिंयुद्धेरावणिश्चापिलक्ष्मणम् ॥ 38 ॥
अन्योन्यन्तावभिघ्नन्तौ न श्रमम्प्रतिपद्यताम् ।
बाणजालैश्शरीरस्थैरवगाढैस्तरस्विनौ ॥ 39 ॥
शुशुभातेमहावीर्यौप्ररूढाविवपर्वतौ ।
तयोरुधिरसिक्तानिसम्वृतान्तिशरैर्भृशम् ॥ 40 ॥
बभ्राजुःसर्वगात्राणिज्वलन्तैवपावकाः ।
तयोरथमहान् कालोव्यतीयाद्युध्यमानयोः ॥ 41 ॥
न च तौयुद्धवैमुख्यंश्रमंवाप्युपजग्मतुः ।
अथसमरपरिश्रमन्निहन्तुंसमरमुखेष्वजितस्यलक्ष्मणस्य ।
प्रियहितमुपपादयन्महौत्मास्समरमुपेत्यविभीषणोऽवतस्थे ॥ 42 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकोननवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonanavatitamassargaḥ |
tataśśarān dāśarathissandhāyāmitrakarśaṇaḥ |
sasarjarākṣasendrāyakṛddhassarpaivaśvasan || 1 ||
tasyajyātalanirghoṣaṃ sa śrutvārākṣasādhipaḥ |
vivarṇavadanobhūtvālakṣmaṇaṃsamudaikṣata || 2 ||
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃrāvaṇātmaje |
saumitriṃyuddhasaṃyuktampratyuvācavibhīṣaṇaḥ || 3 ||
nimittānyupapaśyāmiyānyasmin rāvaṇātmaje |
tvaratenamahābāhobhagnaeṣa na saṃśayaḥ || 4 ||
tatassandhāyasaumitriśśarānagniśikhopamān |
mumocaniśitāṃstasmin sarpānivamahāviṣān || 5 ||
śakrāśanisamasparśairlakṣmaṇenāhataśśaraiḥ |
muhūrtamabhavanmūkṣaḥsarvasaṅkṣubhitendriyaḥ || 6 ||
upalabhyamuhūrtenasañjñāmpratyāgatendriyaḥ |
dadarśāvasthitaṃvīraṃvīrodaśarathātmajam || 7 ||
so'bhicakrāmasaumitriṃroṣātsaṃraktalocanaḥ |
abravīccainamāsādyapunassaparuṣaṃvacaḥ || 8 ||
kiṃ na smarasitadyuddheprathamematparākramam |
nibaddhastvaṃsahabhrātrāyadābhuviviceṣṭase || 9 ||
yuvāṅkhalumahāyuddheśakrānisamaiśśaraiḥ |
śāyitauprathamambhūmauvisañjñausapurassarau || 10 ||
smṛtirvānāstitemanyevyaktaṃvāyamasādanam |
gantumicchasiyasmāttvamandharṣayitumicchasi || 11 ||
yaditeprathameyuddhe na dṛṣṭomatparākramaḥ |
adyatedarśayiṣyāmitiṣṭhedānīṃvyavasthitaḥ || 12 ||
ityuktvāsaptabhirbhāṇairabhivivyāthalakṣmaṇam |
daśabhistuhanūmantantīkṣṇadhāśśarottamaiḥ || 13 ||
tataḥśaraśatenaivasuprayuktenavīryavān |
krothāvdiguṇasamrabdhonirbibhedavibhīṣaṇam || 14 ||
taddaṣṭavendrajitākarmakṛtaṃrāmānujastadā |
acintayitvāprahasannaitatkiñciditibruvan || 15 ||
mumoca ca śarān ghorān samgṛhyanarapuṅgavaḥ |
abhītavadanaḥkruddhorāvaṇiṃlakṣmaṇoyudhi || 16 ||
naivaṃraṇagatāḥśūrāḥpraharantiniśācara |
laghavaścālpavīryāścaśarāsukhāstavahīme || 17 ||
naivaṃśūrāstuyudhyantesamarejayakāṅkṣiṇaḥ |
ityevantambruvāṇastudhanvīśarairabhivavarṣa ha || 18 ||
syabāṇaissuvidhvastaṅkavacaṅkāñcanammahat |
vyaśīryatarathopasthetārājālamivbārāt || 19 ||
vidhūtavarmānārācairbhabhūva sa kṛtavraṇaḥ |
indrajitsamarevīraḥpratyūṣebhānumāniva || 20 ||
tataḥśarasahasreṇasaṅkruddhorāvaṇātmajaḥ |
bibhedasamarevīrolakṣmaṇambhīmavikramaḥ || 21 ||
vyaśīryatamahaddhivyaṅkavacaṃlakṣmaṇasya ca |
kṛtapratikṛtānyonyambabhūvaturabhidrutau || 22 ||
abhīkṣṇanniśśvasantautauyudhyetāntumulaṃyudhi |
śarasaṅkṛttasarvāṅgausarvatorudhirokṣitau || 23 ||
sudīrghakālantauvīrāvanyonyaniśitaiḥśaraiḥ |
tatakṣaturmahātmānauraṇakarmavihāradau || 24 ||
babhūvatuścātmajayeyattaubhīmaparākramau |
tauśaraughaistadākīrṇaunikṛttakavacadhvajau || 25 ||
sṛjantaurudhirañcoṣṇañjalamprasravaṇāviva |
śaravarṣantatoghorammuñcatorbhīmaniḥsvanam || 26 ||
sāsārayorivākāśenīlayoḥkālameghayoḥ |
tayorathamahānkālovyatyayādyudhyamānayoḥ || 27 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
astrāṇyastravidāṃśreṣṭhaudarśayantaupunaḥpunaḥ || 28 ||
śarānucchāvacākārānantarikṣebabandhatuḥ |
nyapetadoṣamasyantaulaghucitraṃ ca suṣṭhu ca || 29 ||
ubhaututumulaṅghorañcakraturnararākṣasau |
tayoḥpṛthak pṛthabhagīmaśśuśruvetalanissvanaḥ || 30 ||
prakampayanjanaṅghoronirghātaivadāruṇaḥ |
satayoḥbhrājateśabdastadāsamarayattayoḥ || 31 ||
sughorayorniṣṭanatorgaganemeghayoriva |
suvarṇapuṅkhairnārācairbalavantaukṛtavraṇau || 32 ||
prasusruvāterudhiraṅkīrtimantaujayedhṛtau |
tegātrayornipatitārukmapuṅkhāḥśarāyudhi || 33 ||
asṛdagigdhāviniṣpeturviviśurdharaṇītalam |
anyesuniśitaiśśastrairākāśesañjaghaṭṭire || 34 ||
babhañjuścicchiduścaivatayorbāṇāḥsahasraśaḥ |
sababhūvaraṇeghorastayorbāṇamayaścayaḥ || 35 ||
agnibhyāmivadīptābhyāṃsatrekuśamayaścayaḥ |
tayoḥkṛtavraṇaudehauśuśubhātemahātmanoḥ || 36 ||
supuṣpāvivaniṣpatrauvaneśālmalikiṃśukau |
cakratustumulaṅghoraṃsannipātammuhurmuhuḥ || 37 ||
indrajillakṣmaṇaścaivaparasparavadhaiṣiṇau |
lakṣmaṇorāvaṇiṃyuddherāvaṇiścāpilakṣmaṇam || 38 ||
anyonyantāvabhighnantau na śramampratipadyatām |
bāṇajālaiśśarīrasthairavagāḍhaistarasvinau || 39 ||
śuśubhātemahāvīryauprarūḍhāvivaparvatau |
tayorudhirasiktānisamvṛtāntiśarairbhṛśam || 40 ||
babhrājuḥsarvagātrāṇijvalantaivapāvakāḥ |
tayorathamahān kālovyatīyādyudhyamānayoḥ || 41 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
athasamarapariśramannihantuṃsamaramukheṣvajitasyalakṣmaṇasya |
priyahitamupapādayanmahautmāssamaramupetyavibhīṣaṇo'vatasthe || 42 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonanavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.