6.89 যুদ্ধকাণ্ড - একোননবতিতম সর্গঃ

6.89 Yuddhakanda - Ekonanavatitama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ একোননবতিতমস্সর্গঃ ।
ততশ্শরান্ দাশরথিস্সন্ধাযামিত্রকর্শণঃ ।
সসর্জরাক্ষসেন্দ্রাযকৃদ্ধস্সর্পৈবশ্বসন্ ॥ 1 ॥
তস্যজ্যাতলনির্ঘোষং স শ্রুত্বারাক্ষসাধিপঃ ।
বিবর্ণবদনোভূত্বালক্ষ্মণংসমুদৈক্ষত ॥ 2 ॥
বিষণ্ণবদনন্দৃষ্টবারাক্ষসংরাবণাত্মজে ।
সৌমিত্রিংযুদ্ধসংযুক্তম্প্রত্যুবাচবিভীষণঃ ॥ 3 ॥
নিমিত্তান্যুপপশ্যামিযান্যস্মিন্ রাবণাত্মজে ।
ত্বরতেনমহাবাহোভগ্নএষ ন সংশযঃ ॥ 4 ॥
ততস্সন্ধাযসৌমিত্রিশ্শরানগ্নিশিখোপমান্ ।
মুমোচনিশিতাংস্তস্মিন্ সর্পানিবমহাবিষান্ ॥ 5 ॥
শক্রাশনিসমস্পর্শৈর্লক্ষ্মণেনাহতশ্শরৈঃ ।
মুহূর্তমভবন্মূক্ষঃসর্বসঙ্ক্ষুভিতেন্দ্রিযঃ ॥ 6 ॥
উপলভ্যমুহূর্তেনসঞ্জ্ঞাম্প্রত্যাগতেন্দ্রিযঃ ।
দদর্শাবস্থিতংবীরংবীরোদশরথাত্মজম্ ॥ 7 ॥
সোঽভিচক্রামসৌমিত্রিংরোষাত্সংরক্তলোচনঃ ।
অব্রবীচ্চৈনমাসাদ্যপুনস্সপরুষংবচঃ ॥ 8 ॥
কিং ন স্মরসিতদ্যুদ্ধেপ্রথমেমত্পরাক্রমম্ ।
নিবদ্ধস্ত্বংসহভ্রাত্রাযদাভুবিবিচেষ্টসে ॥ 9 ॥
যুবাঙ্খলুমহাযুদ্ধেশক্রানিসমৈশ্শরৈঃ ।
শাযিতৌপ্রথমম্ভূমৌবিসঞ্জ্ঞৌসপুরস্সরৌ ॥ 10 ॥
স্মৃতির্বানাস্তিতেমন্যেব্যক্তংবাযমসাদনম্ ।
গন্তুমিচ্ছসিযস্মাত্ত্বমন্ধর্ষযিতুমিচ্ছসি ॥ 11 ॥
যদিতেপ্রথমেযুদ্ধে ন দৃষ্টোমত্পরাক্রমঃ ।
অদ্যতেদর্শযিষ্যামিতিষ্ঠেদানীংব্যবস্থিতঃ ॥ 12 ॥
ইত্যুক্ত্বাসপ্তভির্ভাণৈরভিবিব্যাথলক্ষ্মণম্ ।
দশভিস্তুহনূমন্তন্তীক্ষ্ণধাশ্শরোত্তমৈঃ ॥ 13 ॥
ততঃশরশতেনৈবসুপ্রযুক্তেনবীর্যবান্ ।
ক্রোথাব্দিগুণসম্রব্ধোনির্বিভেদবিভীষণম্ ॥ 14 ॥
তদ্দষ্টবেন্দ্রজিতাকর্মকৃতংরামানুজস্তদা ।
অচিন্তযিত্বাপ্রহসন্নৈতত্কিঞ্চিদিতিব্রুবন্ ॥ 15 ॥
মুমোচ চ শরান্ ঘোরান্ সম্গৃহ্যনরপুঙ্গবঃ ।
অভীতবদনঃক্রুদ্ধোরাবণিংলক্ষ্মণোযুধি ॥ 16 ॥
নৈবংরণগতাঃশূরাঃপ্রহরন্তিনিশাচর ।
লঘবশ্চাল্পবীর্যাশ্চশরাসুখাস্তবহীমে ॥ 17 ॥
নৈবংশূরাস্তুযুধ্যন্তেসমরেজযকাঙ্ক্ষিণঃ ।
ইত্যেবন্তম্ব্রুবাণস্তুধন্বীশরৈরভিববর্ষ হ ॥ 18 ॥
স্যবাণৈস্সুবিধ্বস্তঙ্কবচঙ্কাঞ্চনম্মহত্ ।
ব্যশীর্যতরথোপস্থেতারাজালমিব্বারাত্ ॥ 19 ॥
বিধূতবর্মানারাচৈর্ভভূব স কৃতব্রণঃ ।
ইন্দ্রজিত্সমরেবীরঃপ্রত্যূষেভানুমানিব ॥ 20 ॥
ততঃশরসহস্রেণসঙ্ক্রুদ্ধোরাবণাত্মজঃ ।
বিভেদসমরেবীরোলক্ষ্মণম্ভীমবিক্রমঃ ॥ 21 ॥
ব্যশীর্যতমহদ্ধিব্যঙ্কবচংলক্ষ্মণস্য চ ।
কৃতপ্রতিকৃতান্যোন্যম্বভূবতুরভিদ্রুতৌ ॥ 22 ॥
অভীক্ষ্ণন্নিশ্শ্বসন্তৌতৌযুধ্যেতান্তুমুলংযুধি ।
শরসঙ্কৃত্তসর্বাঙ্গৌসর্বতোরুধিরোক্ষিতৌ ॥ 23 ॥
সুদীর্ঘকালন্তৌবীরাবন্যোন্যনিশিতৈঃশরৈঃ ।
ততক্ষতুর্মহাত্মানৌরণকর্মবিহারদৌ ॥ 24 ॥
বভূবতুশ্চাত্মজযেযত্তৌভীমপরাক্রমৌ ।
তৌশরৌঘৈস্তদাকীর্ণৌনিকৃত্তকবচধ্বজৌ ॥ 25 ॥
সৃজন্তৌরুধিরঞ্চোষ্ণঞ্জলম্প্রস্রবণাবিব ।
শরবর্ষন্ততোঘোরম্মুঞ্চতোর্ভীমনিঃস্বনম্ ॥ 26 ॥
সাসারযোরিবাকাশেনীলযোঃকালমেঘযোঃ ।
তযোরথমহান্কালোব্যত্যযাদ্যুধ্যমানযোঃ ॥ 27 ॥
ন চ তৌযুদ্ধবৈমুখ্যংশ্রমংবাপ্যুপজগ্মতুঃ ।
অস্ত্রাণ্যস্ত্রবিদাংশ্রেষ্ঠৌদর্শযন্তৌপুনঃপুনঃ ॥ 28 ॥
শরানুচ্ছাবচাকারানন্তরিক্ষেববন্ধতুঃ ।
ন্যপেতদোষমস্যন্তৌলঘুচিত্রং চ সুষ্ঠু চ ॥ 29 ॥
উভৌতুতুমুলঙ্ঘোরঞ্চক্রতুর্নররাক্ষসৌ ।
তযোঃপৃথক্ পৃথভগীমশ্শুশ্রুবেতলনিস্স্বনঃ ॥ 30 ॥
প্রকম্পযন্জনঙ্ঘোরোনির্ঘাতৈবদারুণঃ ।
সতযোঃভ্রাজতেশব্দস্তদাসমরযত্তযোঃ ॥ 31 ॥
সুঘোরযোর্নিষ্টনতোর্গগনেমেঘযোরিব ।
সুবর্ণপুঙ্খৈর্নারাচৈর্বলবন্তৌকৃতব্রণৌ ॥ 32 ॥
প্রসুস্রুবাতেরুধিরঙ্কীর্তিমন্তৌজযেধৃতৌ ।
তেগাত্রযোর্নিপতিতারুক্মপুঙ্খাঃশরাযুধি ॥ 33 ॥
অসৃদগিগ্ধাবিনিষ্পেতুর্বিবিশুর্ধরণীতলম্ ।
অন্যেসুনিশিতৈশ্শস্ত্রৈরাকাশেসঞ্জঘট্টিরে ॥ 34 ॥
বভঞ্জুশ্চিচ্ছিদুশ্চৈবতযোর্বাণাঃসহস্রশঃ ।
সবভূবরণেঘোরস্তযোর্বাণমযশ্চযঃ ॥ 35 ॥
অগ্নিভ্যামিবদীপ্তাভ্যাংসত্রেকুশমযশ্চযঃ ।
তযোঃকৃতব্রণৌদেহৌশুশুভাতেমহাত্মনোঃ ॥ 36 ॥
সুপুষ্পাবিবনিষ্পত্রৌবনেশাল্মলিকিংশুকৌ ।
চক্রতুস্তুমুলঙ্ঘোরংসন্নিপাতম্মুহুর্মুহুঃ ॥ 37 ॥
ইন্দ্রজিল্লক্ষ্মণশ্চৈবপরস্পরবধৈষিণৌ ।
লক্ষ্মণোরাবণিংযুদ্ধেরাবণিশ্চাপিলক্ষ্মণম্ ॥ 38 ॥
অন্যোন্যন্তাবভিঘ্নন্তৌ ন শ্রমম্প্রতিপদ্যতাম্ ।
বাণজালৈশ্শরীরস্থৈরবগাঢৈস্তরস্বিনৌ ॥ 39 ॥
শুশুভাতেমহাবীর্যৌপ্ররূঢাবিবপর্বতৌ ।
তযোরুধিরসিক্তানিসম্বৃতান্তিশরৈর্ভৃশম্ ॥ 40 ॥
বভ্রাজুঃসর্বগাত্রাণিজ্বলন্তৈবপাবকাঃ ।
তযোরথমহান্ কালোব্যতীযাদ্যুধ্যমানযোঃ ॥ 41 ॥
ন চ তৌযুদ্ধবৈমুখ্যংশ্রমংবাপ্যুপজগ্মতুঃ ।
অথসমরপরিশ্রমন্নিহন্তুংসমরমুখেষ্বজিতস্যলক্ষ্মণস্য ।
প্রিযহিতমুপপাদযন্মহৌত্মাস্সমরমুপেত্যবিভীষণোঽবতস্থে ॥ 42 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে একোননবতিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonanavatitamassargaḥ |
tataśśarān dāśarathissandhāyāmitrakarśaṇaḥ |
sasarjarākṣasendrāyakṛddhassarpaivaśvasan || 1 ||
tasyajyātalanirghoṣaṃ sa śrutvārākṣasādhipaḥ |
vivarṇavadanobhūtvālakṣmaṇaṃsamudaikṣata || 2 ||
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃrāvaṇātmaje |
saumitriṃyuddhasaṃyuktampratyuvācavibhīṣaṇaḥ || 3 ||
nimittānyupapaśyāmiyānyasmin rāvaṇātmaje |
tvaratenamahābāhobhagnaeṣa na saṃśayaḥ || 4 ||
tatassandhāyasaumitriśśarānagniśikhopamān |
mumocaniśitāṃstasmin sarpānivamahāviṣān || 5 ||
śakrāśanisamasparśairlakṣmaṇenāhataśśaraiḥ |
muhūrtamabhavanmūkṣaḥsarvasaṅkṣubhitendriyaḥ || 6 ||
upalabhyamuhūrtenasañjñāmpratyāgatendriyaḥ |
dadarśāvasthitaṃvīraṃvīrodaśarathātmajam || 7 ||
so'bhicakrāmasaumitriṃroṣātsaṃraktalocanaḥ |
abravīccainamāsādyapunassaparuṣaṃvacaḥ || 8 ||
kiṃ na smarasitadyuddheprathamematparākramam |
nibaddhastvaṃsahabhrātrāyadābhuviviceṣṭase || 9 ||
yuvāṅkhalumahāyuddheśakrānisamaiśśaraiḥ |
śāyitauprathamambhūmauvisañjñausapurassarau || 10 ||
smṛtirvānāstitemanyevyaktaṃvāyamasādanam |
gantumicchasiyasmāttvamandharṣayitumicchasi || 11 ||
yaditeprathameyuddhe na dṛṣṭomatparākramaḥ |
adyatedarśayiṣyāmitiṣṭhedānīṃvyavasthitaḥ || 12 ||
ityuktvāsaptabhirbhāṇairabhivivyāthalakṣmaṇam |
daśabhistuhanūmantantīkṣṇadhāśśarottamaiḥ || 13 ||
tataḥśaraśatenaivasuprayuktenavīryavān |
krothāvdiguṇasamrabdhonirbibhedavibhīṣaṇam || 14 ||
taddaṣṭavendrajitākarmakṛtaṃrāmānujastadā |
acintayitvāprahasannaitatkiñciditibruvan || 15 ||
mumoca ca śarān ghorān samgṛhyanarapuṅgavaḥ |
abhītavadanaḥkruddhorāvaṇiṃlakṣmaṇoyudhi || 16 ||
naivaṃraṇagatāḥśūrāḥpraharantiniśācara |
laghavaścālpavīryāścaśarāsukhāstavahīme || 17 ||
naivaṃśūrāstuyudhyantesamarejayakāṅkṣiṇaḥ |
ityevantambruvāṇastudhanvīśarairabhivavarṣa ha || 18 ||
syabāṇaissuvidhvastaṅkavacaṅkāñcanammahat |
vyaśīryatarathopasthetārājālamivbārāt || 19 ||
vidhūtavarmānārācairbhabhūva sa kṛtavraṇaḥ |
indrajitsamarevīraḥpratyūṣebhānumāniva || 20 ||
tataḥśarasahasreṇasaṅkruddhorāvaṇātmajaḥ |
bibhedasamarevīrolakṣmaṇambhīmavikramaḥ || 21 ||
vyaśīryatamahaddhivyaṅkavacaṃlakṣmaṇasya ca |
kṛtapratikṛtānyonyambabhūvaturabhidrutau || 22 ||
abhīkṣṇanniśśvasantautauyudhyetāntumulaṃyudhi |
śarasaṅkṛttasarvāṅgausarvatorudhirokṣitau || 23 ||
sudīrghakālantauvīrāvanyonyaniśitaiḥśaraiḥ |
tatakṣaturmahātmānauraṇakarmavihāradau || 24 ||
babhūvatuścātmajayeyattaubhīmaparākramau |
tauśaraughaistadākīrṇaunikṛttakavacadhvajau || 25 ||
sṛjantaurudhirañcoṣṇañjalamprasravaṇāviva |
śaravarṣantatoghorammuñcatorbhīmaniḥsvanam || 26 ||
sāsārayorivākāśenīlayoḥkālameghayoḥ |
tayorathamahānkālovyatyayādyudhyamānayoḥ || 27 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
astrāṇyastravidāṃśreṣṭhaudarśayantaupunaḥpunaḥ || 28 ||
śarānucchāvacākārānantarikṣebabandhatuḥ |
nyapetadoṣamasyantaulaghucitraṃ ca suṣṭhu ca || 29 ||
ubhaututumulaṅghorañcakraturnararākṣasau |
tayoḥpṛthak pṛthabhagīmaśśuśruvetalanissvanaḥ || 30 ||
prakampayanjanaṅghoronirghātaivadāruṇaḥ |
satayoḥbhrājateśabdastadāsamarayattayoḥ || 31 ||
sughorayorniṣṭanatorgaganemeghayoriva |
suvarṇapuṅkhairnārācairbalavantaukṛtavraṇau || 32 ||
prasusruvāterudhiraṅkīrtimantaujayedhṛtau |
tegātrayornipatitārukmapuṅkhāḥśarāyudhi || 33 ||
asṛdagigdhāviniṣpeturviviśurdharaṇītalam |
anyesuniśitaiśśastrairākāśesañjaghaṭṭire || 34 ||
babhañjuścicchiduścaivatayorbāṇāḥsahasraśaḥ |
sababhūvaraṇeghorastayorbāṇamayaścayaḥ || 35 ||
agnibhyāmivadīptābhyāṃsatrekuśamayaścayaḥ |
tayoḥkṛtavraṇaudehauśuśubhātemahātmanoḥ || 36 ||
supuṣpāvivaniṣpatrauvaneśālmalikiṃśukau |
cakratustumulaṅghoraṃsannipātammuhurmuhuḥ || 37 ||
indrajillakṣmaṇaścaivaparasparavadhaiṣiṇau |
lakṣmaṇorāvaṇiṃyuddherāvaṇiścāpilakṣmaṇam || 38 ||
anyonyantāvabhighnantau na śramampratipadyatām |
bāṇajālaiśśarīrasthairavagāḍhaistarasvinau || 39 ||
śuśubhātemahāvīryauprarūḍhāvivaparvatau |
tayorudhirasiktānisamvṛtāntiśarairbhṛśam || 40 ||
babhrājuḥsarvagātrāṇijvalantaivapāvakāḥ |
tayorathamahān kālovyatīyādyudhyamānayoḥ || 41 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
athasamarapariśramannihantuṃsamaramukheṣvajitasyalakṣmaṇasya |
priyahitamupapādayanmahautmāssamaramupetyavibhīṣaṇo'vatasthe || 42 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonanavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकोननवतितमस्सर्गः ।
ततश्शरान् दाशरथिस्सन्धायामित्रकर्शणः ।
ससर्जराक्षसेन्द्रायकृद्धस्सर्पैवश्वसन् ॥ 1 ॥
तस्यज्यातलनिर्घोषं स श्रुत्वाराक्षसाधिपः ।
विवर्णवदनोभूत्वालक्ष्मणंसमुदैक्षत ॥ 2 ॥
विषण्णवदनन्दृष्टवाराक्षसंरावणात्मजे ।
सौमित्रिंयुद्धसंयुक्तम्प्रत्युवाचविभीषणः ॥ 3 ॥
निमित्तान्युपपश्यामियान्यस्मिन् रावणात्मजे ।
त्वरतेनमहाबाहोभग्नएष न संशयः ॥ 4 ॥
ततस्सन्धायसौमित्रिश्शरानग्निशिखोपमान् ।
मुमोचनिशितांस्तस्मिन् सर्पानिवमहाविषान् ॥ 5 ॥
शक्राशनिसमस्पर्शैर्लक्ष्मणेनाहतश्शरैः ।
मुहूर्तमभवन्मूक्षःसर्वसङ्क्षुभितेन्द्रियः ॥ 6 ॥
उपलभ्यमुहूर्तेनसञ्ज्ञाम्प्रत्यागतेन्द्रियः ।
ददर्शावस्थितंवीरंवीरोदशरथात्मजम् ॥ 7 ॥
सोऽभिचक्रामसौमित्रिंरोषात्संरक्तलोचनः ।
अब्रवीच्चैनमासाद्यपुनस्सपरुषंवचः ॥ 8 ॥
किं न स्मरसितद्युद्धेप्रथमेमत्पराक्रमम् ।
निबद्धस्त्वंसहभ्रात्रायदाभुविविचेष्टसे ॥ 9 ॥
युवाङ्खलुमहायुद्धेशक्रानिसमैश्शरैः ।
शायितौप्रथमम्भूमौविसञ्ज्ञौसपुरस्सरौ ॥ 10 ॥
स्मृतिर्वानास्तितेमन्येव्यक्तंवायमसादनम् ।
गन्तुमिच्छसियस्मात्त्वमन्धर्षयितुमिच्छसि ॥ 11 ॥
यदितेप्रथमेयुद्धे न दृष्टोमत्पराक्रमः ।
अद्यतेदर्शयिष्यामितिष्ठेदानींव्यवस्थितः ॥ 12 ॥
इत्युक्त्वासप्तभिर्भाणैरभिविव्याथलक्ष्मणम् ।
दशभिस्तुहनूमन्तन्तीक्ष्णधाश्शरोत्तमैः ॥ 13 ॥
ततःशरशतेनैवसुप्रयुक्तेनवीर्यवान् ।
क्रोथाव्दिगुणसम्रब्धोनिर्बिभेदविभीषणम् ॥ 14 ॥
तद्दष्टवेन्द्रजिताकर्मकृतंरामानुजस्तदा ।
अचिन्तयित्वाप्रहसन्नैतत्किञ्चिदितिब्रुवन् ॥ 15 ॥
मुमोच च शरान् घोरान् सम्गृह्यनरपुङ्गवः ।
अभीतवदनःक्रुद्धोरावणिंलक्ष्मणोयुधि ॥ 16 ॥
नैवंरणगताःशूराःप्रहरन्तिनिशाचर ।
लघवश्चाल्पवीर्याश्चशरासुखास्तवहीमे ॥ 17 ॥
नैवंशूरास्तुयुध्यन्तेसमरेजयकाङ्क्षिणः ।
इत्येवन्तम्ब्रुवाणस्तुधन्वीशरैरभिववर्ष ह ॥ 18 ॥
स्यबाणैस्सुविध्वस्तङ्कवचङ्काञ्चनम्महत् ।
व्यशीर्यतरथोपस्थेताराजालमिव्बारात् ॥ 19 ॥
विधूतवर्मानाराचैर्भभूव स कृतव्रणः ।
इन्द्रजित्समरेवीरःप्रत्यूषेभानुमानिव ॥ 20 ॥
ततःशरसहस्रेणसङ्क्रुद्धोरावणात्मजः ।
बिभेदसमरेवीरोलक्ष्मणम्भीमविक्रमः ॥ 21 ॥
व्यशीर्यतमहद्धिव्यङ्कवचंलक्ष्मणस्य च ।
कृतप्रतिकृतान्योन्यम्बभूवतुरभिद्रुतौ ॥ 22 ॥
अभीक्ष्णन्निश्श्वसन्तौतौयुध्येतान्तुमुलंयुधि ।
शरसङ्कृत्तसर्वाङ्गौसर्वतोरुधिरोक्षितौ ॥ 23 ॥
सुदीर्घकालन्तौवीरावन्योन्यनिशितैःशरैः ।
ततक्षतुर्महात्मानौरणकर्मविहारदौ ॥ 24 ॥
बभूवतुश्चात्मजयेयत्तौभीमपराक्रमौ ।
तौशरौघैस्तदाकीर्णौनिकृत्तकवचध्वजौ ॥ 25 ॥
सृजन्तौरुधिरञ्चोष्णञ्जलम्प्रस्रवणाविव ।
शरवर्षन्ततोघोरम्मुञ्चतोर्भीमनिःस्वनम् ॥ 26 ॥
सासारयोरिवाकाशेनीलयोःकालमेघयोः ।
तयोरथमहान्कालोव्यत्ययाद्युध्यमानयोः ॥ 27 ॥
न च तौयुद्धवैमुख्यंश्रमंवाप्युपजग्मतुः ।
अस्त्राण्यस्त्रविदांश्रेष्ठौदर्शयन्तौपुनःपुनः ॥ 28 ॥
शरानुच्छावचाकारानन्तरिक्षेबबन्धतुः ।
न्यपेतदोषमस्यन्तौलघुचित्रं च सुष्ठु च ॥ 29 ॥
उभौतुतुमुलङ्घोरञ्चक्रतुर्नरराक्षसौ ।
तयोःपृथक् पृथभगीमश्शुश्रुवेतलनिस्स्वनः ॥ 30 ॥
प्रकम्पयन्जनङ्घोरोनिर्घातैवदारुणः ।
सतयोःभ्राजतेशब्दस्तदासमरयत्तयोः ॥ 31 ॥
सुघोरयोर्निष्टनतोर्गगनेमेघयोरिव ।
सुवर्णपुङ्खैर्नाराचैर्बलवन्तौकृतव्रणौ ॥ 32 ॥
प्रसुस्रुवातेरुधिरङ्कीर्तिमन्तौजयेधृतौ ।
तेगात्रयोर्निपतितारुक्मपुङ्खाःशरायुधि ॥ 33 ॥
असृदगिग्धाविनिष्पेतुर्विविशुर्धरणीतलम् ।
अन्येसुनिशितैश्शस्त्रैराकाशेसञ्जघट्टिरे ॥ 34 ॥
बभञ्जुश्चिच्छिदुश्चैवतयोर्बाणाःसहस्रशः ।
सबभूवरणेघोरस्तयोर्बाणमयश्चयः ॥ 35 ॥
अग्निभ्यामिवदीप्ताभ्यांसत्रेकुशमयश्चयः ।
तयोःकृतव्रणौदेहौशुशुभातेमहात्मनोः ॥ 36 ॥
सुपुष्पाविवनिष्पत्रौवनेशाल्मलिकिंशुकौ ।
चक्रतुस्तुमुलङ्घोरंसन्निपातम्मुहुर्मुहुः ॥ 37 ॥
इन्द्रजिल्लक्ष्मणश्चैवपरस्परवधैषिणौ ।
लक्ष्मणोरावणिंयुद्धेरावणिश्चापिलक्ष्मणम् ॥ 38 ॥
अन्योन्यन्तावभिघ्नन्तौ न श्रमम्प्रतिपद्यताम् ।
बाणजालैश्शरीरस्थैरवगाढैस्तरस्विनौ ॥ 39 ॥
शुशुभातेमहावीर्यौप्ररूढाविवपर्वतौ ।
तयोरुधिरसिक्तानिसम्वृतान्तिशरैर्भृशम् ॥ 40 ॥
बभ्राजुःसर्वगात्राणिज्वलन्तैवपावकाः ।
तयोरथमहान् कालोव्यतीयाद्युध्यमानयोः ॥ 41 ॥
न च तौयुद्धवैमुख्यंश्रमंवाप्युपजग्मतुः ।
अथसमरपरिश्रमन्निहन्तुंसमरमुखेष्वजितस्यलक्ष्मणस्य ।
प्रियहितमुपपादयन्महौत्मास्समरमुपेत्यविभीषणोऽवतस्थे ॥ 42 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकोननवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekonanavatitamassargaḥ |
tataśśarān dāśarathissandhāyāmitrakarśaṇaḥ |
sasarjarākṣasendrāyakṛddhassarpaivaśvasan || 1 ||
tasyajyātalanirghoṣaṃ sa śrutvārākṣasādhipaḥ |
vivarṇavadanobhūtvālakṣmaṇaṃsamudaikṣata || 2 ||
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃrāvaṇātmaje |
saumitriṃyuddhasaṃyuktampratyuvācavibhīṣaṇaḥ || 3 ||
nimittānyupapaśyāmiyānyasmin rāvaṇātmaje |
tvaratenamahābāhobhagnaeṣa na saṃśayaḥ || 4 ||
tatassandhāyasaumitriśśarānagniśikhopamān |
mumocaniśitāṃstasmin sarpānivamahāviṣān || 5 ||
śakrāśanisamasparśairlakṣmaṇenāhataśśaraiḥ |
muhūrtamabhavanmūkṣaḥsarvasaṅkṣubhitendriyaḥ || 6 ||
upalabhyamuhūrtenasañjñāmpratyāgatendriyaḥ |
dadarśāvasthitaṃvīraṃvīrodaśarathātmajam || 7 ||
so'bhicakrāmasaumitriṃroṣātsaṃraktalocanaḥ |
abravīccainamāsādyapunassaparuṣaṃvacaḥ || 8 ||
kiṃ na smarasitadyuddheprathamematparākramam |
nibaddhastvaṃsahabhrātrāyadābhuviviceṣṭase || 9 ||
yuvāṅkhalumahāyuddheśakrānisamaiśśaraiḥ |
śāyitauprathamambhūmauvisañjñausapurassarau || 10 ||
smṛtirvānāstitemanyevyaktaṃvāyamasādanam |
gantumicchasiyasmāttvamandharṣayitumicchasi || 11 ||
yaditeprathameyuddhe na dṛṣṭomatparākramaḥ |
adyatedarśayiṣyāmitiṣṭhedānīṃvyavasthitaḥ || 12 ||
ityuktvāsaptabhirbhāṇairabhivivyāthalakṣmaṇam |
daśabhistuhanūmantantīkṣṇadhāśśarottamaiḥ || 13 ||
tataḥśaraśatenaivasuprayuktenavīryavān |
krothāvdiguṇasamrabdhonirbibhedavibhīṣaṇam || 14 ||
taddaṣṭavendrajitākarmakṛtaṃrāmānujastadā |
acintayitvāprahasannaitatkiñciditibruvan || 15 ||
mumoca ca śarān ghorān samgṛhyanarapuṅgavaḥ |
abhītavadanaḥkruddhorāvaṇiṃlakṣmaṇoyudhi || 16 ||
naivaṃraṇagatāḥśūrāḥpraharantiniśācara |
laghavaścālpavīryāścaśarāsukhāstavahīme || 17 ||
naivaṃśūrāstuyudhyantesamarejayakāṅkṣiṇaḥ |
ityevantambruvāṇastudhanvīśarairabhivavarṣa ha || 18 ||
syabāṇaissuvidhvastaṅkavacaṅkāñcanammahat |
vyaśīryatarathopasthetārājālamivbārāt || 19 ||
vidhūtavarmānārācairbhabhūva sa kṛtavraṇaḥ |
indrajitsamarevīraḥpratyūṣebhānumāniva || 20 ||
tataḥśarasahasreṇasaṅkruddhorāvaṇātmajaḥ |
bibhedasamarevīrolakṣmaṇambhīmavikramaḥ || 21 ||
vyaśīryatamahaddhivyaṅkavacaṃlakṣmaṇasya ca |
kṛtapratikṛtānyonyambabhūvaturabhidrutau || 22 ||
abhīkṣṇanniśśvasantautauyudhyetāntumulaṃyudhi |
śarasaṅkṛttasarvāṅgausarvatorudhirokṣitau || 23 ||
sudīrghakālantauvīrāvanyonyaniśitaiḥśaraiḥ |
tatakṣaturmahātmānauraṇakarmavihāradau || 24 ||
babhūvatuścātmajayeyattaubhīmaparākramau |
tauśaraughaistadākīrṇaunikṛttakavacadhvajau || 25 ||
sṛjantaurudhirañcoṣṇañjalamprasravaṇāviva |
śaravarṣantatoghorammuñcatorbhīmaniḥsvanam || 26 ||
sāsārayorivākāśenīlayoḥkālameghayoḥ |
tayorathamahānkālovyatyayādyudhyamānayoḥ || 27 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
astrāṇyastravidāṃśreṣṭhaudarśayantaupunaḥpunaḥ || 28 ||
śarānucchāvacākārānantarikṣebabandhatuḥ |
nyapetadoṣamasyantaulaghucitraṃ ca suṣṭhu ca || 29 ||
ubhaututumulaṅghorañcakraturnararākṣasau |
tayoḥpṛthak pṛthabhagīmaśśuśruvetalanissvanaḥ || 30 ||
prakampayanjanaṅghoronirghātaivadāruṇaḥ |
satayoḥbhrājateśabdastadāsamarayattayoḥ || 31 ||
sughorayorniṣṭanatorgaganemeghayoriva |
suvarṇapuṅkhairnārācairbalavantaukṛtavraṇau || 32 ||
prasusruvāterudhiraṅkīrtimantaujayedhṛtau |
tegātrayornipatitārukmapuṅkhāḥśarāyudhi || 33 ||
asṛdagigdhāviniṣpeturviviśurdharaṇītalam |
anyesuniśitaiśśastrairākāśesañjaghaṭṭire || 34 ||
babhañjuścicchiduścaivatayorbāṇāḥsahasraśaḥ |
sababhūvaraṇeghorastayorbāṇamayaścayaḥ || 35 ||
agnibhyāmivadīptābhyāṃsatrekuśamayaścayaḥ |
tayoḥkṛtavraṇaudehauśuśubhātemahātmanoḥ || 36 ||
supuṣpāvivaniṣpatrauvaneśālmalikiṃśukau |
cakratustumulaṅghoraṃsannipātammuhurmuhuḥ || 37 ||
indrajillakṣmaṇaścaivaparasparavadhaiṣiṇau |
lakṣmaṇorāvaṇiṃyuddherāvaṇiścāpilakṣmaṇam || 38 ||
anyonyantāvabhighnantau na śramampratipadyatām |
bāṇajālaiśśarīrasthairavagāḍhaistarasvinau || 39 ||
śuśubhātemahāvīryauprarūḍhāvivaparvatau |
tayorudhirasiktānisamvṛtāntiśarairbhṛśam || 40 ||
babhrājuḥsarvagātrāṇijvalantaivapāvakāḥ |
tayorathamahān kālovyatīyādyudhyamānayoḥ || 41 ||
na ca tauyuddhavaimukhyaṃśramaṃvāpyupajagmatuḥ |
athasamarapariśramannihantuṃsamaramukheṣvajitasyalakṣmaṇasya |
priyahitamupapādayanmahautmāssamaramupetyavibhīṣaṇo'vatasthe || 42 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekonanavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in