శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అరణ్యకాణ్డమ్ ।
అథ చతుర్వింశస్సర్గః ।
ఆశ్రమం ప్రతి యాతే తు ఖరే ఖరపరాక్రమే ।
తానేవౌత్పాతికాన్రామస్సహ భ్రాత్రా దదర్శ హ ॥ 1 ॥
తానుత్పాతాన్మహోఘోరానుత్థితాన్రోమహర్షణాన్ ।
ప్రజానామహితాన్దృష్ట్వా రామో లక్ష్మణమబ్రవీత్ ॥ 2 ॥
ఇమాన్పశ్య మహాబాహో సర్వభూతాపహారిణః ।
సముత్థితాన్మహోత్పాతాన్సంహర్తుం సర్వరాక్షసాన్ ॥ 3 ॥
అమీ రుధిరధారాస్తు విసృజన్తః ఖరస్వనాః ।
వ్యోమ్ని మేఘా వివర్తన్తే పరుషా గర్దభారుణాః ॥ 4 ॥
సధూమాశ్చ శరాస్సర్వే మమ యుద్ధాభినన్దినః ।
రుక్మపృష్ఠాని చాపాని విచేష్టన్తే చ లక్ష్మణ ॥ 5 ॥
యాదృశా ఇహ కూజన్తి పక్షిణః వనచారిణః ।
అగ్రతో నో భయం ప్రాప్తం సంశయో జీవితస్య చ ॥ 6 ॥
సమ్ప్రహారస్తు సుమహాన్భవిష్యతి న సంశయః ।
అయమాఖ్యాతి మే బాహుస్స్ఫురమాణో ముహుర్ముహుః ॥ 7 ॥
సన్నికర్షే తు న శ్శూర జయం శత్రోః పరాజయమ్ ।
సప్రభం చ ప్రసన్నం చ తవ వక్త్రం హి లక్ష్యతే ॥ 8 ॥
ఉద్యతానాం హి యుద్ధార్థం యేషాం భవతి లక్ష్మణ ।
నిష్ప్రభం వదనం తేషాం భవత్యాయుః పరిక్షయః ॥ 9 ॥
రక్షసాం నర్దతాం ఘోరశ్శ్రూయతే చ మహాధ్వనిః ।
ఆహతానాం చ భేరీణాం రాక్షసైః క్రూరకర్మభిః ॥ 10 ॥
అనాగతవిధానం తు కర్తవ్యం శుభమిచ్ఛతా ।
ఆపదం శఙ్కమానేన పురుషేణ విపశ్చితా ॥ 11 ॥
తస్మాద్గృహీత్వా వైదేహీం శరపాణిర్ధనుర్ధరః ।
గుహామాశ్రయ శైలస్య దుర్గాం పాదపసఙ్కులామ్ ॥ 12 ॥
ప్రతికూలితుమిచ్ఛామి న హి వాక్యమిదం త్వయా ।
శాపితో మమ పాదాభ్యాం గమ్యతాం వత్స మా చిరమ్ ॥ 13 ॥
త్వం హి శూరశ్చ బలవాన్హన్యాహ్యేతాన్న సంశయః ।
స్వయం తు హన్తుమిచ్ఛామి సర్వానేవ నిశాచరాన్ ॥ 14 ॥
ఏవముక్తస్తు రామేణ లక్ష్మణస్సహ సీతాయా ।
శరానాదాయ చాపం చ గుహాం దుర్గాం సమాశ్రయత్ ॥ 15 ॥
తస్మిన్ప్రవిష్టే తు గుహాం లక్ష్మణే సహ సీతయా ।
హన్త నిర్యుక్తమిత్యుక్త్వా రామః కవచమావిశత్ ॥ 16 ॥
స తేనాగ్ని నికాశేన కవచేన విభూషితః ।
బభూవ రామ స్తిమిరే విధూమోఽగ్నిరివోత్థితః ॥ 17 ॥
స చాపముద్యమ్య మహచ్ఛరానాదాయ వీర్యవాన్ ।
బభూవావస్థితస్తత్ర జ్యాస్వనైః పూరయన్దిశః ॥ 18 ॥
తతో దేవాస్సగన్ధర్వాస్సిద్ధాశ్చ సహ చారణైః ।
సమేయుశ్చ మహాత్మానో యుద్ధదర్శనకాఙ్క్షిణః ॥ 19 ॥
ఋషయశ్చ మహాత్మానో లోకే బ్రహ్మర్షిసత్తమాః ।
సమేత్య చోచుస్సహితా అన్యోన్యం పుణ్యకర్మణః ॥ 20 ॥
స్వస్తి గోబ్రాహ్మణేభ్యోఽస్తు లోకానాం యేఽభిసఙ్గతాః ।
జయతాం రాఘవో యుద్ధే పౌలస్త్యాన్ రజనీచరాన్ ॥ 21 ॥
చక్రహస్తో యథా యుద్ధే సర్వానసుర పుఙ్గవాన్ ।
ఏవముక్త్వా పునః ప్రోచురాలోక్య చ పరస్పరమ్ ॥ 22 ॥
చతుర్దశ సహస్రాణి రక్షసాం భీమకర్మణామ్ ।
ఏకశ్చ రామో ధర్మాత్మా కథం యుద్ధం భవిష్యతి ॥ 23 ॥
ఇతి రాజర్షయస్సిద్ధాస్సగణాశ్చ ద్విజర్షభాః ।
జాతకౌతూహలాస్తస్థుర్విమానస్థాశ్చ దేవతాః ॥ 24 ॥
ఆవిష్టం తేజసా రామం సఙ్గ్రామశిరసి స్థితమ్ ।
దృష్ట్వా సర్వాణి భూతాని భయాద్వివ్యథిరే తదా ॥ 25 ॥
రూపమప్రతిమం తస్య రామస్యాక్లిష్టకర్మణః ।
బభూవ రూపం క్రుద్ధస్య రుద్రస్యేవ పినాకినః ॥ 26 ॥
తతో గమ్భీరనిర్హ్రాదం ఘోరవర్మాయుధధ్వజమ్ ।
అనీకం యాతుధానానాం సమన్తాత్ప్రత్యదృశ్యత ॥ 27 ॥
సింహనాదం విసృజతామన్యోన్యమభిగర్జతామ్ ।
చాపాని విస్ఫారయతాం జృమ్భతామప్యభీక్ష్ణశః ॥ 28 ॥
విప్రఘుష్టస్వనానాం చ దున్ధుభీంశ్చాపి నిఘ్నతామ్ ।
తేషాం సుతుములశ్శబ్దః పూరయామాస తద్వనమ్ ॥ 29 ॥
తేన శబ్దేన విత్రస్తాశ్వాపదా వనచారిణః ।
దుద్రువుర్యత్ర నిశ్శబ్దం పృష్ఠతో న వ్యలోకయన్ ॥ 30 ॥
తత్త్వనీకం మహాఘోరం రామం సముపసర్పత ।
ధృతనానాప్రహరణం గమ్భీరం సాగరోపమమ్ ॥ 31 ॥
రామోఽపి చారయంశ్చక్షుస్సర్వతో రణపణ్డితః ।
దదర్శ ఖరసైన్యం తద్యుద్ధాభిముఖముత్థితమ్ ॥ 32 ॥
వితత్య చ ధనుర్భీమం తూణ్యాశ్చోద్ధృత్య సాయకాన్ ।
క్రోధమాహారయత్తీవ్రం వధార్థం సర్వరక్షసామ్ ॥ 33 ॥
దుష్ప్రేక్ష్యస్సోఽభవత్కృద్ధో యుగాన్తాగ్నిరివ జ్వలన్ ।
తం దృష్ట్వా తేజసావిష్టం ప్రాద్రవన్వనదేవతాః ॥ 34 ॥
తస్య క్రుద్ధస్య రూపం తు రామస్య దదృశే తదా ।
దక్షస్యేవ క్రతుం హన్తుముద్యతస్య పినాకినః ॥ 35 ॥
ఆవిష్టం తేజసా రామం సఙ్గ్రామశిరసి స్థితమ్ ।
దృష్ట్వా సర్వాణి భూతాని భయార్తాని ప్రదుద్రువుః ॥ 36 ॥
తత్కార్ముకైరాభరణైర్ధ్వజైశ్చ తైర్వర్మభిశ్చాగ్నిసమానవర్ణైః ।
బభూవ సైన్యం పిశితాశనానాం సూర్యోదయే నీలమివాభ్రబృన్దమ్ ॥ 37 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అరణ్యకాణ్డే చతుర్వింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
āśramaṃ prati yāte tu khare kharaparākrame |
tānevautpātikānrāmassaha bhrātrā dadarśa ha || 1 ||
tānutpātānmahoghorānutthitānromaharṣaṇān |
prajānāmahitāndṛṣṭvā rāmo lakṣmaṇamabravīt || 2 ||
imānpaśya mahābāho sarvabhūtāpahāriṇaḥ |
samutthitānmahotpātānsaṃhartuṃ sarvarākṣasān || 3 ||
amī rudhiradhārāstu visṛjantaḥ kharasvanāḥ |
vyomni meghā vivartante paruṣā gardabhāruṇāḥ || 4 ||
sadhūmāśca śarāssarve mama yuddhābhinandinaḥ |
rukmapṛṣṭhāni cāpāni viceṣṭante ca lakṣmaṇa || 5 ||
yādṛśā iha kūjanti pakṣiṇaḥ vanacāriṇaḥ |
agrato no bhayaṃ prāptaṃ saṃśayo jīvitasya ca || 6 ||
samprahārastu sumahānbhaviṣyati na saṃśayaḥ |
ayamākhyāti me bāhussphuramāṇo muhurmuhuḥ || 7 ||
sannikarṣe tu na śśūra jayaṃ śatroḥ parājayam |
saprabhaṃ ca prasannaṃ ca tava vaktraṃ hi lakṣyate || 8 ||
udyatānāṃ hi yuddhārthaṃ yeṣāṃ bhavati lakṣmaṇa |
niṣprabhaṃ vadanaṃ teṣāṃ bhavatyāyuḥ parikṣayaḥ || 9 ||
rakṣasāṃ nardatāṃ ghoraśśrūyate ca mahādhvaniḥ |
āhatānāṃ ca bherīṇāṃ rākṣasaiḥ krūrakarmabhiḥ || 10 ||
anāgatavidhānaṃ tu kartavyaṃ śubhamicchatā |
āpadaṃ śaṅkamānena puruṣeṇa vipaścitā || 11 ||
tasmādgṛhītvā vaidehīṃ śarapāṇirdhanurdharaḥ |
guhāmāśraya śailasya durgāṃ pādapasaṅkulām || 12 ||
pratikūlitumicchāmi na hi vākyamidaṃ tvayā |
śāpito mama pādābhyāṃ gamyatāṃ vatsa mā ciram || 13 ||
tvaṃ hi śūraśca balavānhanyāhyetānna saṃśayaḥ |
svayaṃ tu hantumicchāmi sarvāneva niśācarān || 14 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇassaha sītāyā |
śarānādāya cāpaṃ ca guhāṃ durgāṃ samāśrayat || 15 ||
tasminpraviṣṭe tu guhāṃ lakṣmaṇe saha sītayā |
hanta niryuktamityuktvā rāmaḥ kavacamāviśat || 16 ||
sa tenāgni nikāśena kavacena vibhūṣitaḥ |
babhūva rāma stimire vidhūmo'gnirivotthitaḥ || 17 ||
sa cāpamudyamya mahaccharānādāya vīryavān |
babhūvāvasthitastatra jyāsvanaiḥ pūrayandiśaḥ || 18 ||
tato devāssagandharvāssiddhāśca saha cāraṇaiḥ |
sameyuśca mahātmāno yuddhadarśanakāṅkṣiṇaḥ || 19 ||
ṛṣayaśca mahātmāno loke brahmarṣisattamāḥ |
sametya cocussahitā anyonyaṃ puṇyakarmaṇaḥ || 20 ||
svasti gobrāhmaṇebhyo'stu lokānāṃ ye'bhisaṅgatāḥ |
jayatāṃ rāghavo yuddhe paulastyān rajanīcarān || 21 ||
cakrahasto yathā yuddhe sarvānasura puṅgavān |
evamuktvā punaḥ procurālokya ca parasparam || 22 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
ekaśca rāmo dharmātmā kathaṃ yuddhaṃ bhaviṣyati || 23 ||
iti rājarṣayassiddhāssagaṇāśca dvijarṣabhāḥ |
jātakautūhalāstasthurvimānasthāśca devatāḥ || 24 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayādvivyathire tadā || 25 ||
rūpamapratimaṃ tasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
babhūva rūpaṃ kruddhasya rudrasyeva pinākinaḥ || 26 ||
tato gambhīranirhrādaṃ ghoravarmāyudhadhvajam |
anīkaṃ yātudhānānāṃ samantātpratyadṛśyata || 27 ||
siṃhanādaṃ visṛjatāmanyonyamabhigarjatām |
cāpāni visphārayatāṃ jṛmbhatāmapyabhīkṣṇaśaḥ || 28 ||
vipraghuṣṭasvanānāṃ ca dundhubhīṃścāpi nighnatām |
teṣāṃ sutumulaśśabdaḥ pūrayāmāsa tadvanam || 29 ||
tena śabdena vitrastāśvāpadā vanacāriṇaḥ |
dudruvuryatra niśśabdaṃ pṛṣṭhato na vyalokayan || 30 ||
tattvanīkaṃ mahāghoraṃ rāmaṃ samupasarpata |
dhṛtanānāpraharaṇaṃ gambhīraṃ sāgaropamam || 31 ||
rāmo'pi cārayaṃścakṣussarvato raṇapaṇḍitaḥ |
dadarśa kharasainyaṃ tadyuddhābhimukhamutthitam || 32 ||
vitatya ca dhanurbhīmaṃ tūṇyāścoddhṛtya sāyakān |
krodhamāhārayattīvraṃ vadhārthaṃ sarvarakṣasām || 33 ||
duṣprekṣyasso'bhavatkṛddho yugāntāgniriva jvalan |
taṃ dṛṣṭvā tejasāviṣṭaṃ prādravanvanadevatāḥ || 34 ||
tasya kruddhasya rūpaṃ tu rāmasya dadṛśe tadā |
dakṣasyeva kratuṃ hantumudyatasya pinākinaḥ || 35 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayārtāni pradudruvuḥ || 36 ||
tatkārmukairābharaṇairdhvajaiśca tairvarmabhiścāgnisamānavarṇaiḥ |
babhūva sainyaṃ piśitāśanānāṃ sūryodaye nīlamivābhrabṛndam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
आश्रमं प्रति याते तु खरे खरपराक्रमे ।
तानेवौत्पातिकान्रामस्सह भ्रात्रा ददर्श ह ॥ 1 ॥
तानुत्पातान्महोघोरानुत्थितान्रोमहर्षणान् ।
प्रजानामहितान्दृष्ट्वा रामो लक्ष्मणमब्रवीत् ॥ 2 ॥
इमान्पश्य महाबाहो सर्वभूतापहारिणः ।
समुत्थितान्महोत्पातान्संहर्तुं सर्वराक्षसान् ॥ 3 ॥
अमी रुधिरधारास्तु विसृजन्तः खरस्वनाः ।
व्योम्नि मेघा विवर्तन्ते परुषा गर्दभारुणाः ॥ 4 ॥
सधूमाश्च शरास्सर्वे मम युद्धाभिनन्दिनः ।
रुक्मपृष्ठानि चापानि विचेष्टन्ते च लक्ष्मण ॥ 5 ॥
यादृशा इह कूजन्ति पक्षिणः वनचारिणः ।
अग्रतो नो भयं प्राप्तं संशयो जीवितस्य च ॥ 6 ॥
सम्प्रहारस्तु सुमहान्भविष्यति न संशयः ।
अयमाख्याति मे बाहुस्स्फुरमाणो मुहुर्मुहुः ॥ 7 ॥
सन्निकर्षे तु न श्शूर जयं शत्रोः पराजयम् ।
सप्रभं च प्रसन्नं च तव वक्त्रं हि लक्ष्यते ॥ 8 ॥
उद्यतानां हि युद्धार्थं येषां भवति लक्ष्मण ।
निष्प्रभं वदनं तेषां भवत्यायुः परिक्षयः ॥ 9 ॥
रक्षसां नर्दतां घोरश्श्रूयते च महाध्वनिः ।
आहतानां च भेरीणां राक्षसैः क्रूरकर्मभिः ॥ 10 ॥
अनागतविधानं तु कर्तव्यं शुभमिच्छता ।
आपदं शङ्कमानेन पुरुषेण विपश्चिता ॥ 11 ॥
तस्माद्गृहीत्वा वैदेहीं शरपाणिर्धनुर्धरः ।
गुहामाश्रय शैलस्य दुर्गां पादपसङ्कुलाम् ॥ 12 ॥
प्रतिकूलितुमिच्छामि न हि वाक्यमिदं त्वया ।
शापितो मम पादाभ्यां गम्यतां वत्स मा चिरम् ॥ 13 ॥
त्वं हि शूरश्च बलवान्हन्याह्येतान्न संशयः ।
स्वयं तु हन्तुमिच्छामि सर्वानेव निशाचरान् ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मणस्सह सीताया ।
शरानादाय चापं च गुहां दुर्गां समाश्रयत् ॥ 15 ॥
तस्मिन्प्रविष्टे तु गुहां लक्ष्मणे सह सीतया ।
हन्त निर्युक्तमित्युक्त्वा रामः कवचमाविशत् ॥ 16 ॥
स तेनाग्नि निकाशेन कवचेन विभूषितः ।
बभूव राम स्तिमिरे विधूमोऽग्निरिवोत्थितः ॥ 17 ॥
स चापमुद्यम्य महच्छरानादाय वीर्यवान् ।
बभूवावस्थितस्तत्र ज्यास्वनैः पूरयन्दिशः ॥ 18 ॥
ततो देवास्सगन्धर्वास्सिद्धाश्च सह चारणैः ।
समेयुश्च महात्मानो युद्धदर्शनकाङ्क्षिणः ॥ 19 ॥
ऋषयश्च महात्मानो लोके ब्रह्मर्षिसत्तमाः ।
समेत्य चोचुस्सहिता अन्योन्यं पुण्यकर्मणः ॥ 20 ॥
स्वस्ति गोब्राह्मणेभ्योऽस्तु लोकानां येऽभिसङ्गताः ।
जयतां राघवो युद्धे पौलस्त्यान् रजनीचरान् ॥ 21 ॥
चक्रहस्तो यथा युद्धे सर्वानसुर पुङ्गवान् ।
एवमुक्त्वा पुनः प्रोचुरालोक्य च परस्परम् ॥ 22 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां भीमकर्मणाम् ।
एकश्च रामो धर्मात्मा कथं युद्धं भविष्यति ॥ 23 ॥
इति राजर्षयस्सिद्धास्सगणाश्च द्विजर्षभाः ।
जातकौतूहलास्तस्थुर्विमानस्थाश्च देवताः ॥ 24 ॥
आविष्टं तेजसा रामं सङ्ग्रामशिरसि स्थितम् ।
दृष्ट्वा सर्वाणि भूतानि भयाद्विव्यथिरे तदा ॥ 25 ॥
रूपमप्रतिमं तस्य रामस्याक्लिष्टकर्मणः ।
बभूव रूपं क्रुद्धस्य रुद्रस्येव पिनाकिनः ॥ 26 ॥
ततो गम्भीरनिर्ह्रादं घोरवर्मायुधध्वजम् ।
अनीकं यातुधानानां समन्तात्प्रत्यदृश्यत ॥ 27 ॥
सिंहनादं विसृजतामन्योन्यमभिगर्जताम् ।
चापानि विस्फारयतां जृम्भतामप्यभीक्ष्णशः ॥ 28 ॥
विप्रघुष्टस्वनानां च दुन्धुभींश्चापि निघ्नताम् ।
तेषां सुतुमुलश्शब्दः पूरयामास तद्वनम् ॥ 29 ॥
तेन शब्देन वित्रस्ताश्वापदा वनचारिणः ।
दुद्रुवुर्यत्र निश्शब्दं पृष्ठतो न व्यलोकयन् ॥ 30 ॥
तत्त्वनीकं महाघोरं रामं समुपसर्पत ।
धृतनानाप्रहरणं गम्भीरं सागरोपमम् ॥ 31 ॥
रामोऽपि चारयंश्चक्षुस्सर्वतो रणपण्डितः ।
ददर्श खरसैन्यं तद्युद्धाभिमुखमुत्थितम् ॥ 32 ॥
वितत्य च धनुर्भीमं तूण्याश्चोद्धृत्य सायकान् ।
क्रोधमाहारयत्तीव्रं वधार्थं सर्वरक्षसाम् ॥ 33 ॥
दुष्प्रेक्ष्यस्सोऽभवत्कृद्धो युगान्ताग्निरिव ज्वलन् ।
तं दृष्ट्वा तेजसाविष्टं प्राद्रवन्वनदेवताः ॥ 34 ॥
तस्य क्रुद्धस्य रूपं तु रामस्य ददृशे तदा ।
दक्षस्येव क्रतुं हन्तुमुद्यतस्य पिनाकिनः ॥ 35 ॥
आविष्टं तेजसा रामं सङ्ग्रामशिरसि स्थितम् ।
दृष्ट्वा सर्वाणि भूतानि भयार्तानि प्रदुद्रुवुः ॥ 36 ॥
तत्कार्मुकैराभरणैर्ध्वजैश्च तैर्वर्मभिश्चाग्निसमानवर्णैः ।
बभूव सैन्यं पिशिताशनानां सूर्योदये नीलमिवाभ्रबृन्दम् ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
āśramaṃ prati yāte tu khare kharaparākrame |
tānevautpātikānrāmassaha bhrātrā dadarśa ha || 1 ||
tānutpātānmahoghorānutthitānromaharṣaṇān |
prajānāmahitāndṛṣṭvā rāmo lakṣmaṇamabravīt || 2 ||
imānpaśya mahābāho sarvabhūtāpahāriṇaḥ |
samutthitānmahotpātānsaṃhartuṃ sarvarākṣasān || 3 ||
amī rudhiradhārāstu visṛjantaḥ kharasvanāḥ |
vyomni meghā vivartante paruṣā gardabhāruṇāḥ || 4 ||
sadhūmāśca śarāssarve mama yuddhābhinandinaḥ |
rukmapṛṣṭhāni cāpāni viceṣṭante ca lakṣmaṇa || 5 ||
yādṛśā iha kūjanti pakṣiṇaḥ vanacāriṇaḥ |
agrato no bhayaṃ prāptaṃ saṃśayo jīvitasya ca || 6 ||
samprahārastu sumahānbhaviṣyati na saṃśayaḥ |
ayamākhyāti me bāhussphuramāṇo muhurmuhuḥ || 7 ||
sannikarṣe tu na śśūra jayaṃ śatroḥ parājayam |
saprabhaṃ ca prasannaṃ ca tava vaktraṃ hi lakṣyate || 8 ||
udyatānāṃ hi yuddhārthaṃ yeṣāṃ bhavati lakṣmaṇa |
niṣprabhaṃ vadanaṃ teṣāṃ bhavatyāyuḥ parikṣayaḥ || 9 ||
rakṣasāṃ nardatāṃ ghoraśśrūyate ca mahādhvaniḥ |
āhatānāṃ ca bherīṇāṃ rākṣasaiḥ krūrakarmabhiḥ || 10 ||
anāgatavidhānaṃ tu kartavyaṃ śubhamicchatā |
āpadaṃ śaṅkamānena puruṣeṇa vipaścitā || 11 ||
tasmādgṛhītvā vaidehīṃ śarapāṇirdhanurdharaḥ |
guhāmāśraya śailasya durgāṃ pādapasaṅkulām || 12 ||
pratikūlitumicchāmi na hi vākyamidaṃ tvayā |
śāpito mama pādābhyāṃ gamyatāṃ vatsa mā ciram || 13 ||
tvaṃ hi śūraśca balavānhanyāhyetānna saṃśayaḥ |
svayaṃ tu hantumicchāmi sarvāneva niśācarān || 14 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇassaha sītāyā |
śarānādāya cāpaṃ ca guhāṃ durgāṃ samāśrayat || 15 ||
tasminpraviṣṭe tu guhāṃ lakṣmaṇe saha sītayā |
hanta niryuktamityuktvā rāmaḥ kavacamāviśat || 16 ||
sa tenāgni nikāśena kavacena vibhūṣitaḥ |
babhūva rāma stimire vidhūmo'gnirivotthitaḥ || 17 ||
sa cāpamudyamya mahaccharānādāya vīryavān |
babhūvāvasthitastatra jyāsvanaiḥ pūrayandiśaḥ || 18 ||
tato devāssagandharvāssiddhāśca saha cāraṇaiḥ |
sameyuśca mahātmāno yuddhadarśanakāṅkṣiṇaḥ || 19 ||
ṛṣayaśca mahātmāno loke brahmarṣisattamāḥ |
sametya cocussahitā anyonyaṃ puṇyakarmaṇaḥ || 20 ||
svasti gobrāhmaṇebhyo'stu lokānāṃ ye'bhisaṅgatāḥ |
jayatāṃ rāghavo yuddhe paulastyān rajanīcarān || 21 ||
cakrahasto yathā yuddhe sarvānasura puṅgavān |
evamuktvā punaḥ procurālokya ca parasparam || 22 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
ekaśca rāmo dharmātmā kathaṃ yuddhaṃ bhaviṣyati || 23 ||
iti rājarṣayassiddhāssagaṇāśca dvijarṣabhāḥ |
jātakautūhalāstasthurvimānasthāśca devatāḥ || 24 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayādvivyathire tadā || 25 ||
rūpamapratimaṃ tasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
babhūva rūpaṃ kruddhasya rudrasyeva pinākinaḥ || 26 ||
tato gambhīranirhrādaṃ ghoravarmāyudhadhvajam |
anīkaṃ yātudhānānāṃ samantātpratyadṛśyata || 27 ||
siṃhanādaṃ visṛjatāmanyonyamabhigarjatām |
cāpāni visphārayatāṃ jṛmbhatāmapyabhīkṣṇaśaḥ || 28 ||
vipraghuṣṭasvanānāṃ ca dundhubhīṃścāpi nighnatām |
teṣāṃ sutumulaśśabdaḥ pūrayāmāsa tadvanam || 29 ||
tena śabdena vitrastāśvāpadā vanacāriṇaḥ |
dudruvuryatra niśśabdaṃ pṛṣṭhato na vyalokayan || 30 ||
tattvanīkaṃ mahāghoraṃ rāmaṃ samupasarpata |
dhṛtanānāpraharaṇaṃ gambhīraṃ sāgaropamam || 31 ||
rāmo'pi cārayaṃścakṣussarvato raṇapaṇḍitaḥ |
dadarśa kharasainyaṃ tadyuddhābhimukhamutthitam || 32 ||
vitatya ca dhanurbhīmaṃ tūṇyāścoddhṛtya sāyakān |
krodhamāhārayattīvraṃ vadhārthaṃ sarvarakṣasām || 33 ||
duṣprekṣyasso'bhavatkṛddho yugāntāgniriva jvalan |
taṃ dṛṣṭvā tejasāviṣṭaṃ prādravanvanadevatāḥ || 34 ||
tasya kruddhasya rūpaṃ tu rāmasya dadṛśe tadā |
dakṣasyeva kratuṃ hantumudyatasya pinākinaḥ || 35 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayārtāni pradudruvuḥ || 36 ||
tatkārmukairābharaṇairdhvajaiśca tairvarmabhiścāgnisamānavarṇaiḥ |
babhūva sainyaṃ piśitāśanānāṃ sūryodaye nīlamivābhrabṛndam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.