ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಚತುರ್ವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಆಶ್ರಮಂ ಪ್ರತಿ ಯಾತೇ ತು ಖರೇ ಖರಪರಾಕ್ರಮೇ ।
ತಾನೇವೌತ್ಪಾತಿಕಾನ್ರಾಮಸ್ಸಹ ಭ್ರಾತ್ರಾ ದದರ್ಶ ಹ ॥ 1 ॥
ತಾನುತ್ಪಾತಾನ್ಮಹೋಘೋರಾನುತ್ಥಿತಾನ್ರೋಮಹರ್ಷಣಾನ್ ।
ಪ್ರಜಾನಾಮಹಿತಾನ್ದೃಷ್ಟ್ವಾ ರಾಮೋ ಲಕ್ಷ್ಮಣಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 2 ॥
ಇಮಾನ್ಪಶ್ಯ ಮಹಾಬಾಹೋ ಸರ್ವಭೂತಾಪಹಾರಿಣಃ ।
ಸಮುತ್ಥಿತಾನ್ಮಹೋತ್ಪಾತಾನ್ಸಂಹರ್ತುಂ ಸರ್ವರಾಕ್ಷಸಾನ್ ॥ 3 ॥
ಅಮೀ ರುಧಿರಧಾರಾಸ್ತು ವಿಸೃಜನ್ತಃ ಖರಸ್ವನಾಃ ।
ವ್ಯೋಮ್ನಿ ಮೇಘಾ ವಿವರ್ತನ್ತೇ ಪರುಷಾ ಗರ್ದಭಾರುಣಾಃ ॥ 4 ॥
ಸಧೂಮಾಶ್ಚ ಶರಾಸ್ಸರ್ವೇ ಮಮ ಯುದ್ಧಾಭಿನನ್ದಿನಃ ।
ರುಕ್ಮಪೃಷ್ಠಾನಿ ಚಾಪಾನಿ ವಿಚೇಷ್ಟನ್ತೇ ಚ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ॥ 5 ॥
ಯಾದೃಶಾ ಇಹ ಕೂಜನ್ತಿ ಪಕ್ಷಿಣಃ ವನಚಾರಿಣಃ ।
ಅಗ್ರತೋ ನೋ ಭಯಂ ಪ್ರಾಪ್ತಂ ಸಂಶಯೋ ಜೀವಿತಸ್ಯ ಚ ॥ 6 ॥
ಸಮ್ಪ್ರಹಾರಸ್ತು ಸುಮಹಾನ್ಭವಿಷ್ಯತಿ ನ ಸಂಶಯಃ ।
ಅಯಮಾಖ್ಯಾತಿ ಮೇ ಬಾಹುಸ್ಸ್ಫುರಮಾಣೋ ಮುಹುರ್ಮುಹುಃ ॥ 7 ॥
ಸನ್ನಿಕರ್ಷೇ ತು ನ ಶ್ಶೂರ ಜಯಂ ಶತ್ರೋಃ ಪರಾಜಯಮ್ ।
ಸಪ್ರಭಂ ಚ ಪ್ರಸನ್ನಂ ಚ ತವ ವಕ್ತ್ರಂ ಹಿ ಲಕ್ಷ್ಯತೇ ॥ 8 ॥
ಉದ್ಯತಾನಾಂ ಹಿ ಯುದ್ಧಾರ್ಥಂ ಯೇಷಾಂ ಭವತಿ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ।
ನಿಷ್ಪ್ರಭಂ ವದನಂ ತೇಷಾಂ ಭವತ್ಯಾಯುಃ ಪರಿಕ್ಷಯಃ ॥ 9 ॥
ರಕ್ಷಸಾಂ ನರ್ದತಾಂ ಘೋರಶ್ಶ್ರೂಯತೇ ಚ ಮಹಾಧ್ವನಿಃ ।
ಆಹತಾನಾಂ ಚ ಭೇರೀಣಾಂ ರಾಕ್ಷಸೈಃ ಕ್ರೂರಕರ್ಮಭಿಃ ॥ 10 ॥
ಅನಾಗತವಿಧಾನಂ ತು ಕರ್ತವ್ಯಂ ಶುಭಮಿಚ್ಛತಾ ।
ಆಪದಂ ಶಙ್ಕಮಾನೇನ ಪುರುಷೇಣ ವಿಪಶ್ಚಿತಾ ॥ 11 ॥
ತಸ್ಮಾದ್ಗೃಹೀತ್ವಾ ವೈದೇಹೀಂ ಶರಪಾಣಿರ್ಧನುರ್ಧರಃ ।
ಗುಹಾಮಾಶ್ರಯ ಶೈಲಸ್ಯ ದುರ್ಗಾಂ ಪಾದಪಸಙ್ಕುಲಾಮ್ ॥ 12 ॥
ಪ್ರತಿಕೂಲಿತುಮಿಚ್ಛಾಮಿ ನ ಹಿ ವಾಕ್ಯಮಿದಂ ತ್ವಯಾ ।
ಶಾಪಿತೋ ಮಮ ಪಾದಾಭ್ಯಾಂ ಗಮ್ಯತಾಂ ವತ್ಸ ಮಾ ಚಿರಮ್ ॥ 13 ॥
ತ್ವಂ ಹಿ ಶೂರಶ್ಚ ಬಲವಾನ್ಹನ್ಯಾಹ್ಯೇತಾನ್ನ ಸಂಶಯಃ ।
ಸ್ವಯಂ ತು ಹನ್ತುಮಿಚ್ಛಾಮಿ ಸರ್ವಾನೇವ ನಿಶಾಚರಾನ್ ॥ 14 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತು ರಾಮೇಣ ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಸಹ ಸೀತಾಯಾ ।
ಶರಾನಾದಾಯ ಚಾಪಂ ಚ ಗುಹಾಂ ದುರ್ಗಾಂ ಸಮಾಶ್ರಯತ್ ॥ 15 ॥
ತಸ್ಮಿನ್ಪ್ರವಿಷ್ಟೇ ತು ಗುಹಾಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣೇ ಸಹ ಸೀತಯಾ ।
ಹನ್ತ ನಿರ್ಯುಕ್ತಮಿತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ರಾಮಃ ಕವಚಮಾವಿಶತ್ ॥ 16 ॥
ಸ ತೇನಾಗ್ನಿ ನಿಕಾಶೇನ ಕವಚೇನ ವಿಭೂಷಿತಃ ।
ಬಭೂವ ರಾಮ ಸ್ತಿಮಿರೇ ವಿಧೂಮೋಽಗ್ನಿರಿವೋತ್ಥಿತಃ ॥ 17 ॥
ಸ ಚಾಪಮುದ್ಯಮ್ಯ ಮಹಚ್ಛರಾನಾದಾಯ ವೀರ್ಯವಾನ್ ।
ಬಭೂವಾವಸ್ಥಿತಸ್ತತ್ರ ಜ್ಯಾಸ್ವನೈಃ ಪೂರಯನ್ದಿಶಃ ॥ 18 ॥
ತತೋ ದೇವಾಸ್ಸಗನ್ಧರ್ವಾಸ್ಸಿದ್ಧಾಶ್ಚ ಸಹ ಚಾರಣೈಃ ।
ಸಮೇಯುಶ್ಚ ಮಹಾತ್ಮಾನೋ ಯುದ್ಧದರ್ಶನಕಾಙ್ಕ್ಷಿಣಃ ॥ 19 ॥
ಋಷಯಶ್ಚ ಮಹಾತ್ಮಾನೋ ಲೋಕೇ ಬ್ರಹ್ಮರ್ಷಿಸತ್ತಮಾಃ ।
ಸಮೇತ್ಯ ಚೋಚುಸ್ಸಹಿತಾ ಅನ್ಯೋನ್ಯಂ ಪುಣ್ಯಕರ್ಮಣಃ ॥ 20 ॥
ಸ್ವಸ್ತಿ ಗೋಬ್ರಾಹ್ಮಣೇಭ್ಯೋಽಸ್ತು ಲೋಕಾನಾಂ ಯೇಽಭಿಸಙ್ಗತಾಃ ।
ಜಯತಾಂ ರಾಘವೋ ಯುದ್ಧೇ ಪೌಲಸ್ತ್ಯಾನ್ ರಜನೀಚರಾನ್ ॥ 21 ॥
ಚಕ್ರಹಸ್ತೋ ಯಥಾ ಯುದ್ಧೇ ಸರ್ವಾನಸುರ ಪುಙ್ಗವಾನ್ ।
ಏವಮುಕ್ತ್ವಾ ಪುನಃ ಪ್ರೋಚುರಾಲೋಕ್ಯ ಚ ಪರಸ್ಪರಮ್ ॥ 22 ॥
ಚತುರ್ದಶ ಸಹಸ್ರಾಣಿ ರಕ್ಷಸಾಂ ಭೀಮಕರ್ಮಣಾಮ್ ।
ಏಕಶ್ಚ ರಾಮೋ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಕಥಂ ಯುದ್ಧಂ ಭವಿಷ್ಯತಿ ॥ 23 ॥
ಇತಿ ರಾಜರ್ಷಯಸ್ಸಿದ್ಧಾಸ್ಸಗಣಾಶ್ಚ ದ್ವಿಜರ್ಷಭಾಃ ।
ಜಾತಕೌತೂಹಲಾಸ್ತಸ್ಥುರ್ವಿಮಾನಸ್ಥಾಶ್ಚ ದೇವತಾಃ ॥ 24 ॥
ಆವಿಷ್ಟಂ ತೇಜಸಾ ರಾಮಂ ಸಙ್ಗ್ರಾಮಶಿರಸಿ ಸ್ಥಿತಮ್ ।
ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಸರ್ವಾಣಿ ಭೂತಾನಿ ಭಯಾದ್ವಿವ್ಯಥಿರೇ ತದಾ ॥ 25 ॥
ರೂಪಮಪ್ರತಿಮಂ ತಸ್ಯ ರಾಮಸ್ಯಾಕ್ಲಿಷ್ಟಕರ್ಮಣಃ ।
ಬಭೂವ ರೂಪಂ ಕ್ರುದ್ಧಸ್ಯ ರುದ್ರಸ್ಯೇವ ಪಿನಾಕಿನಃ ॥ 26 ॥
ತತೋ ಗಮ್ಭೀರನಿರ್ಹ್ರಾದಂ ಘೋರವರ್ಮಾಯುಧಧ್ವಜಮ್ ।
ಅನೀಕಂ ಯಾತುಧಾನಾನಾಂ ಸಮನ್ತಾತ್ಪ್ರತ್ಯದೃಶ್ಯತ ॥ 27 ॥
ಸಿಂಹನಾದಂ ವಿಸೃಜತಾಮನ್ಯೋನ್ಯಮಭಿಗರ್ಜತಾಮ್ ।
ಚಾಪಾನಿ ವಿಸ್ಫಾರಯತಾಂ ಜೃಮ್ಭತಾಮಪ್ಯಭೀಕ್ಷ್ಣಶಃ ॥ 28 ॥
ವಿಪ್ರಘುಷ್ಟಸ್ವನಾನಾಂ ಚ ದುನ್ಧುಭೀಂಶ್ಚಾಪಿ ನಿಘ್ನತಾಮ್ ।
ತೇಷಾಂ ಸುತುಮುಲಶ್ಶಬ್ದಃ ಪೂರಯಾಮಾಸ ತದ್ವನಮ್ ॥ 29 ॥
ತೇನ ಶಬ್ದೇನ ವಿತ್ರಸ್ತಾಶ್ವಾಪದಾ ವನಚಾರಿಣಃ ।
ದುದ್ರುವುರ್ಯತ್ರ ನಿಶ್ಶಬ್ದಂ ಪೃಷ್ಠತೋ ನ ವ್ಯಲೋಕಯನ್ ॥ 30 ॥
ತತ್ತ್ವನೀಕಂ ಮಹಾಘೋರಂ ರಾಮಂ ಸಮುಪಸರ್ಪತ ।
ಧೃತನಾನಾಪ್ರಹರಣಂ ಗಮ್ಭೀರಂ ಸಾಗರೋಪಮಮ್ ॥ 31 ॥
ರಾಮೋಽಪಿ ಚಾರಯಂಶ್ಚಕ್ಷುಸ್ಸರ್ವತೋ ರಣಪಣ್ಡಿತಃ ।
ದದರ್ಶ ಖರಸೈನ್ಯಂ ತದ್ಯುದ್ಧಾಭಿಮುಖಮುತ್ಥಿತಮ್ ॥ 32 ॥
ವಿತತ್ಯ ಚ ಧನುರ್ಭೀಮಂ ತೂಣ್ಯಾಶ್ಚೋದ್ಧೃತ್ಯ ಸಾಯಕಾನ್ ।
ಕ್ರೋಧಮಾಹಾರಯತ್ತೀವ್ರಂ ವಧಾರ್ಥಂ ಸರ್ವರಕ್ಷಸಾಮ್ ॥ 33 ॥
ದುಷ್ಪ್ರೇಕ್ಷ್ಯಸ್ಸೋಽಭವತ್ಕೃದ್ಧೋ ಯುಗಾನ್ತಾಗ್ನಿರಿವ ಜ್ವಲನ್ ।
ತಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ತೇಜಸಾವಿಷ್ಟಂ ಪ್ರಾದ್ರವನ್ವನದೇವತಾಃ ॥ 34 ॥
ತಸ್ಯ ಕ್ರುದ್ಧಸ್ಯ ರೂಪಂ ತು ರಾಮಸ್ಯ ದದೃಶೇ ತದಾ ।
ದಕ್ಷಸ್ಯೇವ ಕ್ರತುಂ ಹನ್ತುಮುದ್ಯತಸ್ಯ ಪಿನಾಕಿನಃ ॥ 35 ॥
ಆವಿಷ್ಟಂ ತೇಜಸಾ ರಾಮಂ ಸಙ್ಗ್ರಾಮಶಿರಸಿ ಸ್ಥಿತಮ್ ।
ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಸರ್ವಾಣಿ ಭೂತಾನಿ ಭಯಾರ್ತಾನಿ ಪ್ರದುದ್ರುವುಃ ॥ 36 ॥
ತತ್ಕಾರ್ಮುಕೈರಾಭರಣೈರ್ಧ್ವಜೈಶ್ಚ ತೈರ್ವರ್ಮಭಿಶ್ಚಾಗ್ನಿಸಮಾನವರ್ಣೈಃ ।
ಬಭೂವ ಸೈನ್ಯಂ ಪಿಶಿತಾಶನಾನಾಂ ಸೂರ್ಯೋದಯೇ ನೀಲಮಿವಾಭ್ರಬೃನ್ದಮ್ ॥ 37 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡೇ ಚತುರ್ವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
āśramaṃ prati yāte tu khare kharaparākrame |
tānevautpātikānrāmassaha bhrātrā dadarśa ha || 1 ||
tānutpātānmahoghorānutthitānromaharṣaṇān |
prajānāmahitāndṛṣṭvā rāmo lakṣmaṇamabravīt || 2 ||
imānpaśya mahābāho sarvabhūtāpahāriṇaḥ |
samutthitānmahotpātānsaṃhartuṃ sarvarākṣasān || 3 ||
amī rudhiradhārāstu visṛjantaḥ kharasvanāḥ |
vyomni meghā vivartante paruṣā gardabhāruṇāḥ || 4 ||
sadhūmāśca śarāssarve mama yuddhābhinandinaḥ |
rukmapṛṣṭhāni cāpāni viceṣṭante ca lakṣmaṇa || 5 ||
yādṛśā iha kūjanti pakṣiṇaḥ vanacāriṇaḥ |
agrato no bhayaṃ prāptaṃ saṃśayo jīvitasya ca || 6 ||
samprahārastu sumahānbhaviṣyati na saṃśayaḥ |
ayamākhyāti me bāhussphuramāṇo muhurmuhuḥ || 7 ||
sannikarṣe tu na śśūra jayaṃ śatroḥ parājayam |
saprabhaṃ ca prasannaṃ ca tava vaktraṃ hi lakṣyate || 8 ||
udyatānāṃ hi yuddhārthaṃ yeṣāṃ bhavati lakṣmaṇa |
niṣprabhaṃ vadanaṃ teṣāṃ bhavatyāyuḥ parikṣayaḥ || 9 ||
rakṣasāṃ nardatāṃ ghoraśśrūyate ca mahādhvaniḥ |
āhatānāṃ ca bherīṇāṃ rākṣasaiḥ krūrakarmabhiḥ || 10 ||
anāgatavidhānaṃ tu kartavyaṃ śubhamicchatā |
āpadaṃ śaṅkamānena puruṣeṇa vipaścitā || 11 ||
tasmādgṛhītvā vaidehīṃ śarapāṇirdhanurdharaḥ |
guhāmāśraya śailasya durgāṃ pādapasaṅkulām || 12 ||
pratikūlitumicchāmi na hi vākyamidaṃ tvayā |
śāpito mama pādābhyāṃ gamyatāṃ vatsa mā ciram || 13 ||
tvaṃ hi śūraśca balavānhanyāhyetānna saṃśayaḥ |
svayaṃ tu hantumicchāmi sarvāneva niśācarān || 14 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇassaha sītāyā |
śarānādāya cāpaṃ ca guhāṃ durgāṃ samāśrayat || 15 ||
tasminpraviṣṭe tu guhāṃ lakṣmaṇe saha sītayā |
hanta niryuktamityuktvā rāmaḥ kavacamāviśat || 16 ||
sa tenāgni nikāśena kavacena vibhūṣitaḥ |
babhūva rāma stimire vidhūmo'gnirivotthitaḥ || 17 ||
sa cāpamudyamya mahaccharānādāya vīryavān |
babhūvāvasthitastatra jyāsvanaiḥ pūrayandiśaḥ || 18 ||
tato devāssagandharvāssiddhāśca saha cāraṇaiḥ |
sameyuśca mahātmāno yuddhadarśanakāṅkṣiṇaḥ || 19 ||
ṛṣayaśca mahātmāno loke brahmarṣisattamāḥ |
sametya cocussahitā anyonyaṃ puṇyakarmaṇaḥ || 20 ||
svasti gobrāhmaṇebhyo'stu lokānāṃ ye'bhisaṅgatāḥ |
jayatāṃ rāghavo yuddhe paulastyān rajanīcarān || 21 ||
cakrahasto yathā yuddhe sarvānasura puṅgavān |
evamuktvā punaḥ procurālokya ca parasparam || 22 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
ekaśca rāmo dharmātmā kathaṃ yuddhaṃ bhaviṣyati || 23 ||
iti rājarṣayassiddhāssagaṇāśca dvijarṣabhāḥ |
jātakautūhalāstasthurvimānasthāśca devatāḥ || 24 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayādvivyathire tadā || 25 ||
rūpamapratimaṃ tasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
babhūva rūpaṃ kruddhasya rudrasyeva pinākinaḥ || 26 ||
tato gambhīranirhrādaṃ ghoravarmāyudhadhvajam |
anīkaṃ yātudhānānāṃ samantātpratyadṛśyata || 27 ||
siṃhanādaṃ visṛjatāmanyonyamabhigarjatām |
cāpāni visphārayatāṃ jṛmbhatāmapyabhīkṣṇaśaḥ || 28 ||
vipraghuṣṭasvanānāṃ ca dundhubhīṃścāpi nighnatām |
teṣāṃ sutumulaśśabdaḥ pūrayāmāsa tadvanam || 29 ||
tena śabdena vitrastāśvāpadā vanacāriṇaḥ |
dudruvuryatra niśśabdaṃ pṛṣṭhato na vyalokayan || 30 ||
tattvanīkaṃ mahāghoraṃ rāmaṃ samupasarpata |
dhṛtanānāpraharaṇaṃ gambhīraṃ sāgaropamam || 31 ||
rāmo'pi cārayaṃścakṣussarvato raṇapaṇḍitaḥ |
dadarśa kharasainyaṃ tadyuddhābhimukhamutthitam || 32 ||
vitatya ca dhanurbhīmaṃ tūṇyāścoddhṛtya sāyakān |
krodhamāhārayattīvraṃ vadhārthaṃ sarvarakṣasām || 33 ||
duṣprekṣyasso'bhavatkṛddho yugāntāgniriva jvalan |
taṃ dṛṣṭvā tejasāviṣṭaṃ prādravanvanadevatāḥ || 34 ||
tasya kruddhasya rūpaṃ tu rāmasya dadṛśe tadā |
dakṣasyeva kratuṃ hantumudyatasya pinākinaḥ || 35 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayārtāni pradudruvuḥ || 36 ||
tatkārmukairābharaṇairdhvajaiśca tairvarmabhiścāgnisamānavarṇaiḥ |
babhūva sainyaṃ piśitāśanānāṃ sūryodaye nīlamivābhrabṛndam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
आश्रमं प्रति याते तु खरे खरपराक्रमे ।
तानेवौत्पातिकान्रामस्सह भ्रात्रा ददर्श ह ॥ 1 ॥
तानुत्पातान्महोघोरानुत्थितान्रोमहर्षणान् ।
प्रजानामहितान्दृष्ट्वा रामो लक्ष्मणमब्रवीत् ॥ 2 ॥
इमान्पश्य महाबाहो सर्वभूतापहारिणः ।
समुत्थितान्महोत्पातान्संहर्तुं सर्वराक्षसान् ॥ 3 ॥
अमी रुधिरधारास्तु विसृजन्तः खरस्वनाः ।
व्योम्नि मेघा विवर्तन्ते परुषा गर्दभारुणाः ॥ 4 ॥
सधूमाश्च शरास्सर्वे मम युद्धाभिनन्दिनः ।
रुक्मपृष्ठानि चापानि विचेष्टन्ते च लक्ष्मण ॥ 5 ॥
यादृशा इह कूजन्ति पक्षिणः वनचारिणः ।
अग्रतो नो भयं प्राप्तं संशयो जीवितस्य च ॥ 6 ॥
सम्प्रहारस्तु सुमहान्भविष्यति न संशयः ।
अयमाख्याति मे बाहुस्स्फुरमाणो मुहुर्मुहुः ॥ 7 ॥
सन्निकर्षे तु न श्शूर जयं शत्रोः पराजयम् ।
सप्रभं च प्रसन्नं च तव वक्त्रं हि लक्ष्यते ॥ 8 ॥
उद्यतानां हि युद्धार्थं येषां भवति लक्ष्मण ।
निष्प्रभं वदनं तेषां भवत्यायुः परिक्षयः ॥ 9 ॥
रक्षसां नर्दतां घोरश्श्रूयते च महाध्वनिः ।
आहतानां च भेरीणां राक्षसैः क्रूरकर्मभिः ॥ 10 ॥
अनागतविधानं तु कर्तव्यं शुभमिच्छता ।
आपदं शङ्कमानेन पुरुषेण विपश्चिता ॥ 11 ॥
तस्माद्गृहीत्वा वैदेहीं शरपाणिर्धनुर्धरः ।
गुहामाश्रय शैलस्य दुर्गां पादपसङ्कुलाम् ॥ 12 ॥
प्रतिकूलितुमिच्छामि न हि वाक्यमिदं त्वया ।
शापितो मम पादाभ्यां गम्यतां वत्स मा चिरम् ॥ 13 ॥
त्वं हि शूरश्च बलवान्हन्याह्येतान्न संशयः ।
स्वयं तु हन्तुमिच्छामि सर्वानेव निशाचरान् ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मणस्सह सीताया ।
शरानादाय चापं च गुहां दुर्गां समाश्रयत् ॥ 15 ॥
तस्मिन्प्रविष्टे तु गुहां लक्ष्मणे सह सीतया ।
हन्त निर्युक्तमित्युक्त्वा रामः कवचमाविशत् ॥ 16 ॥
स तेनाग्नि निकाशेन कवचेन विभूषितः ।
बभूव राम स्तिमिरे विधूमोऽग्निरिवोत्थितः ॥ 17 ॥
स चापमुद्यम्य महच्छरानादाय वीर्यवान् ।
बभूवावस्थितस्तत्र ज्यास्वनैः पूरयन्दिशः ॥ 18 ॥
ततो देवास्सगन्धर्वास्सिद्धाश्च सह चारणैः ।
समेयुश्च महात्मानो युद्धदर्शनकाङ्क्षिणः ॥ 19 ॥
ऋषयश्च महात्मानो लोके ब्रह्मर्षिसत्तमाः ।
समेत्य चोचुस्सहिता अन्योन्यं पुण्यकर्मणः ॥ 20 ॥
स्वस्ति गोब्राह्मणेभ्योऽस्तु लोकानां येऽभिसङ्गताः ।
जयतां राघवो युद्धे पौलस्त्यान् रजनीचरान् ॥ 21 ॥
चक्रहस्तो यथा युद्धे सर्वानसुर पुङ्गवान् ।
एवमुक्त्वा पुनः प्रोचुरालोक्य च परस्परम् ॥ 22 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां भीमकर्मणाम् ।
एकश्च रामो धर्मात्मा कथं युद्धं भविष्यति ॥ 23 ॥
इति राजर्षयस्सिद्धास्सगणाश्च द्विजर्षभाः ।
जातकौतूहलास्तस्थुर्विमानस्थाश्च देवताः ॥ 24 ॥
आविष्टं तेजसा रामं सङ्ग्रामशिरसि स्थितम् ।
दृष्ट्वा सर्वाणि भूतानि भयाद्विव्यथिरे तदा ॥ 25 ॥
रूपमप्रतिमं तस्य रामस्याक्लिष्टकर्मणः ।
बभूव रूपं क्रुद्धस्य रुद्रस्येव पिनाकिनः ॥ 26 ॥
ततो गम्भीरनिर्ह्रादं घोरवर्मायुधध्वजम् ।
अनीकं यातुधानानां समन्तात्प्रत्यदृश्यत ॥ 27 ॥
सिंहनादं विसृजतामन्योन्यमभिगर्जताम् ।
चापानि विस्फारयतां जृम्भतामप्यभीक्ष्णशः ॥ 28 ॥
विप्रघुष्टस्वनानां च दुन्धुभींश्चापि निघ्नताम् ।
तेषां सुतुमुलश्शब्दः पूरयामास तद्वनम् ॥ 29 ॥
तेन शब्देन वित्रस्ताश्वापदा वनचारिणः ।
दुद्रुवुर्यत्र निश्शब्दं पृष्ठतो न व्यलोकयन् ॥ 30 ॥
तत्त्वनीकं महाघोरं रामं समुपसर्पत ।
धृतनानाप्रहरणं गम्भीरं सागरोपमम् ॥ 31 ॥
रामोऽपि चारयंश्चक्षुस्सर्वतो रणपण्डितः ।
ददर्श खरसैन्यं तद्युद्धाभिमुखमुत्थितम् ॥ 32 ॥
वितत्य च धनुर्भीमं तूण्याश्चोद्धृत्य सायकान् ।
क्रोधमाहारयत्तीव्रं वधार्थं सर्वरक्षसाम् ॥ 33 ॥
दुष्प्रेक्ष्यस्सोऽभवत्कृद्धो युगान्ताग्निरिव ज्वलन् ।
तं दृष्ट्वा तेजसाविष्टं प्राद्रवन्वनदेवताः ॥ 34 ॥
तस्य क्रुद्धस्य रूपं तु रामस्य ददृशे तदा ।
दक्षस्येव क्रतुं हन्तुमुद्यतस्य पिनाकिनः ॥ 35 ॥
आविष्टं तेजसा रामं सङ्ग्रामशिरसि स्थितम् ।
दृष्ट्वा सर्वाणि भूतानि भयार्तानि प्रदुद्रुवुः ॥ 36 ॥
तत्कार्मुकैराभरणैर्ध्वजैश्च तैर्वर्मभिश्चाग्निसमानवर्णैः ।
बभूव सैन्यं पिशिताशनानां सूर्योदये नीलमिवाभ्रबृन्दम् ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
āśramaṃ prati yāte tu khare kharaparākrame |
tānevautpātikānrāmassaha bhrātrā dadarśa ha || 1 ||
tānutpātānmahoghorānutthitānromaharṣaṇān |
prajānāmahitāndṛṣṭvā rāmo lakṣmaṇamabravīt || 2 ||
imānpaśya mahābāho sarvabhūtāpahāriṇaḥ |
samutthitānmahotpātānsaṃhartuṃ sarvarākṣasān || 3 ||
amī rudhiradhārāstu visṛjantaḥ kharasvanāḥ |
vyomni meghā vivartante paruṣā gardabhāruṇāḥ || 4 ||
sadhūmāśca śarāssarve mama yuddhābhinandinaḥ |
rukmapṛṣṭhāni cāpāni viceṣṭante ca lakṣmaṇa || 5 ||
yādṛśā iha kūjanti pakṣiṇaḥ vanacāriṇaḥ |
agrato no bhayaṃ prāptaṃ saṃśayo jīvitasya ca || 6 ||
samprahārastu sumahānbhaviṣyati na saṃśayaḥ |
ayamākhyāti me bāhussphuramāṇo muhurmuhuḥ || 7 ||
sannikarṣe tu na śśūra jayaṃ śatroḥ parājayam |
saprabhaṃ ca prasannaṃ ca tava vaktraṃ hi lakṣyate || 8 ||
udyatānāṃ hi yuddhārthaṃ yeṣāṃ bhavati lakṣmaṇa |
niṣprabhaṃ vadanaṃ teṣāṃ bhavatyāyuḥ parikṣayaḥ || 9 ||
rakṣasāṃ nardatāṃ ghoraśśrūyate ca mahādhvaniḥ |
āhatānāṃ ca bherīṇāṃ rākṣasaiḥ krūrakarmabhiḥ || 10 ||
anāgatavidhānaṃ tu kartavyaṃ śubhamicchatā |
āpadaṃ śaṅkamānena puruṣeṇa vipaścitā || 11 ||
tasmādgṛhītvā vaidehīṃ śarapāṇirdhanurdharaḥ |
guhāmāśraya śailasya durgāṃ pādapasaṅkulām || 12 ||
pratikūlitumicchāmi na hi vākyamidaṃ tvayā |
śāpito mama pādābhyāṃ gamyatāṃ vatsa mā ciram || 13 ||
tvaṃ hi śūraśca balavānhanyāhyetānna saṃśayaḥ |
svayaṃ tu hantumicchāmi sarvāneva niśācarān || 14 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇassaha sītāyā |
śarānādāya cāpaṃ ca guhāṃ durgāṃ samāśrayat || 15 ||
tasminpraviṣṭe tu guhāṃ lakṣmaṇe saha sītayā |
hanta niryuktamityuktvā rāmaḥ kavacamāviśat || 16 ||
sa tenāgni nikāśena kavacena vibhūṣitaḥ |
babhūva rāma stimire vidhūmo'gnirivotthitaḥ || 17 ||
sa cāpamudyamya mahaccharānādāya vīryavān |
babhūvāvasthitastatra jyāsvanaiḥ pūrayandiśaḥ || 18 ||
tato devāssagandharvāssiddhāśca saha cāraṇaiḥ |
sameyuśca mahātmāno yuddhadarśanakāṅkṣiṇaḥ || 19 ||
ṛṣayaśca mahātmāno loke brahmarṣisattamāḥ |
sametya cocussahitā anyonyaṃ puṇyakarmaṇaḥ || 20 ||
svasti gobrāhmaṇebhyo'stu lokānāṃ ye'bhisaṅgatāḥ |
jayatāṃ rāghavo yuddhe paulastyān rajanīcarān || 21 ||
cakrahasto yathā yuddhe sarvānasura puṅgavān |
evamuktvā punaḥ procurālokya ca parasparam || 22 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
ekaśca rāmo dharmātmā kathaṃ yuddhaṃ bhaviṣyati || 23 ||
iti rājarṣayassiddhāssagaṇāśca dvijarṣabhāḥ |
jātakautūhalāstasthurvimānasthāśca devatāḥ || 24 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayādvivyathire tadā || 25 ||
rūpamapratimaṃ tasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
babhūva rūpaṃ kruddhasya rudrasyeva pinākinaḥ || 26 ||
tato gambhīranirhrādaṃ ghoravarmāyudhadhvajam |
anīkaṃ yātudhānānāṃ samantātpratyadṛśyata || 27 ||
siṃhanādaṃ visṛjatāmanyonyamabhigarjatām |
cāpāni visphārayatāṃ jṛmbhatāmapyabhīkṣṇaśaḥ || 28 ||
vipraghuṣṭasvanānāṃ ca dundhubhīṃścāpi nighnatām |
teṣāṃ sutumulaśśabdaḥ pūrayāmāsa tadvanam || 29 ||
tena śabdena vitrastāśvāpadā vanacāriṇaḥ |
dudruvuryatra niśśabdaṃ pṛṣṭhato na vyalokayan || 30 ||
tattvanīkaṃ mahāghoraṃ rāmaṃ samupasarpata |
dhṛtanānāpraharaṇaṃ gambhīraṃ sāgaropamam || 31 ||
rāmo'pi cārayaṃścakṣussarvato raṇapaṇḍitaḥ |
dadarśa kharasainyaṃ tadyuddhābhimukhamutthitam || 32 ||
vitatya ca dhanurbhīmaṃ tūṇyāścoddhṛtya sāyakān |
krodhamāhārayattīvraṃ vadhārthaṃ sarvarakṣasām || 33 ||
duṣprekṣyasso'bhavatkṛddho yugāntāgniriva jvalan |
taṃ dṛṣṭvā tejasāviṣṭaṃ prādravanvanadevatāḥ || 34 ||
tasya kruddhasya rūpaṃ tu rāmasya dadṛśe tadā |
dakṣasyeva kratuṃ hantumudyatasya pinākinaḥ || 35 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayārtāni pradudruvuḥ || 36 ||
tatkārmukairābharaṇairdhvajaiśca tairvarmabhiścāgnisamānavarṇaiḥ |
babhūva sainyaṃ piśitāśanānāṃ sūryodaye nīlamivābhrabṛndam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.