𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌆𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 𑌯𑌾𑌤𑍇 𑌤𑍁 𑌖𑌰𑍇 𑌖𑌰𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 ।
𑌤𑌾𑌨𑍇𑌵𑍗𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑌿𑌕𑌾𑌨𑍍𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌹 ॥ 1 ॥
𑌤𑌾𑌨𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑍋𑌘𑍋𑌰𑌾𑌨𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌰𑍋𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌣𑌾𑌨𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 2 ॥
𑌇𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌪𑌹𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑌾𑌨𑍍𑌸𑌂𑌹𑌰𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍍 ॥ 3 ॥
𑌅𑌮𑍀 𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑌧𑌾𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌸𑍃𑌜𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌖𑌰𑌸𑍍𑌵𑌨𑌾𑌃 ।
𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌮𑍇𑌘𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌰𑍁𑌷𑌾 𑌗𑌰𑍍𑌦𑌭𑌾𑌰𑍁𑌣𑌾𑌃 ॥ 4 ॥
𑌸𑌧𑍂𑌮𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌶𑌰𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑌮 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌭𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑌃 ।
𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌾𑌨𑌿 𑌚𑌾𑌪𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌚 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 ॥ 5 ॥
𑌯𑌾𑌦𑍃𑌶𑌾 𑌇𑌹 𑌕𑍂𑌜𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌃 𑌵𑌨𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌅𑌗𑍍𑌰𑌤𑍋 𑌨𑍋 𑌭𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌂𑌶𑌯𑍋 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 6 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌅𑌯𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌮𑍇 𑌬𑌾𑌹𑍁𑌸𑍍𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌮𑌾𑌣𑍋 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 ॥ 7 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌕𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌤𑍁 𑌨 𑌶𑍍𑌶𑍂𑌰 𑌜𑌯𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍋𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌜𑌯𑌮𑍍 ।
𑌸𑌪𑍍𑌰𑌭𑌂 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌚 𑌤𑌵 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌹𑌿 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 8 ॥
𑌉𑌦𑍍𑌯𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌹𑌿 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 ।
𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑌂 𑌵𑌦𑌨𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌯𑌃 ॥ 9 ॥
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌰𑍍𑌦𑌤𑌾𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌤𑍇 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌧𑍍𑌵𑌨𑌿𑌃 ।
𑌆𑌹𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌭𑍇𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌕𑌰𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 ॥ 10 ॥
𑌅𑌨𑌾𑌗𑌤𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌂 𑌤𑍁 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌾 ।
𑌆𑌪𑌦𑌂 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌮𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍇𑌣 𑌵𑌿𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾 ॥ 11 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌂 𑌶𑌰𑌪𑌾𑌣𑌿𑌰𑍍𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑌃 ।
𑌗𑍁𑌹𑌾𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯 𑌶𑍈𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌾𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑍂𑌲𑌿𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌨 𑌹𑌿 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ।
𑌶𑌾𑌪𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌮 𑌪𑌾𑌦𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌗𑌮𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌤𑍍𑌸 𑌮𑌾 𑌚𑌿𑌰𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌹𑌿 𑌶𑍂𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌬𑌲𑌵𑌾𑌨𑍍𑌹𑌨𑍍𑌯𑌾𑌹𑍍𑌯𑍇𑌤𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍇𑌵 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 14 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾 ।
𑌶𑌰𑌾𑌨𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌚𑌾𑌪𑌂 𑌚 𑌗𑍁𑌹𑌾𑌂 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍 ॥ 15 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍇 𑌤𑍁 𑌗𑍁𑌹𑌾𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇 𑌸𑌹 𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 ।
𑌹𑌨𑍍𑌤 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌕𑌵𑌚𑌮𑌾𑌵𑌿𑌶𑌤𑍍 ॥ 16 ॥
𑌸 𑌤𑍇𑌨𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿 𑌨𑌿𑌕𑌾𑌶𑍇𑌨 𑌕𑌵𑌚𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌰𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌤𑌿𑌮𑌿𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌧𑍂𑌮𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌿𑌵𑍋𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 17 ॥
𑌸 𑌚𑌾𑌪𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌮𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌚𑍍𑌛𑌰𑌾𑌨𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌜𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌵𑌨𑍈𑌃 𑌪𑍂𑌰𑌯𑌨𑍍𑌦𑌿𑌶𑌃 ॥ 18 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌹 𑌚𑌾𑌰𑌣𑍈𑌃 ।
𑌸𑌮𑍇𑌯𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌃 ॥ 19 ॥
𑌋𑌷𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌰𑍍𑌷𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌃 ।
𑌸𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌚𑍋𑌚𑍁𑌸𑍍𑌸𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌅𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌃 ॥ 20 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌗𑍋𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌯𑍇𑌽𑌭𑌿𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑌾𑌃 ।
𑌜𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌪𑍗𑌲𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌜𑌨𑍀𑌚𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 21 ॥
𑌚𑌕𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑍋 𑌯𑌥𑌾 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌸𑍁𑌰 𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌚𑍁𑌰𑌾𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯 𑌚 𑌪𑌰𑌸𑍍𑌪𑌰𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂 𑌭𑍀𑌮𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌏𑌕𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌕𑌥𑌂 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 23 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌰𑍍𑌷𑌯𑌸𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌸𑍍𑌸𑌗𑌣𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌃 ।
𑌜𑌾𑌤𑌕𑍗𑌤𑍂𑌹𑌲𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌃 ॥ 24 ॥
𑌆𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌭𑌯𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌵𑍍𑌯𑌥𑌿𑌰𑍇 𑌤𑌦𑌾 ॥ 25 ॥
𑌰𑍂𑌪𑌮𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌾𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌯 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌪𑌿𑌨𑌾𑌕𑌿𑌨𑌃 ॥ 26 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑌨𑌿𑌰𑍍𑌹𑍍𑌰𑌾𑌦𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌵𑌰𑍍𑌮𑌾𑌯𑍁𑌧𑌧𑍍𑌵𑌜𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑍀𑌕𑌂 𑌯𑌾𑌤𑍁𑌧𑌾𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤 ॥ 27 ॥
𑌸𑌿𑌂𑌹𑌨𑌾𑌦𑌂 𑌵𑌿𑌸𑍃𑌜𑌤𑌾𑌮𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌮𑌭𑌿𑌗𑌰𑍍𑌜𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌚𑌾𑌪𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌫𑌾𑌰𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌤𑌾𑌮𑌪𑍍𑌯𑌭𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌶𑌃 ॥ 28 ॥
𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌵𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌦𑍁𑌨𑍍𑌧𑍁𑌭𑍀𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌨𑌿𑌘𑍍𑌨𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌤𑍁𑌮𑍁𑌲𑌶𑍍𑌶𑌬𑍍𑌦𑌃 𑌪𑍂𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌨𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌶𑌬𑍍𑌦𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌵𑌾𑌪𑌦𑌾 𑌵𑌨𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌦𑍁𑌦𑍍𑌰𑍁𑌵𑍁𑌰𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑌬𑍍𑌦𑌂 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌤𑍋 𑌨 𑌵𑍍𑌯𑌲𑍋𑌕𑌯𑌨𑍍 ॥ 30 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍀𑌕𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑌰𑍍𑌪𑌤 ।
𑌧𑍃𑌤𑌨𑌾𑌨𑌾𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑌣𑌂 𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌰𑌾𑌮𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌚𑌾𑌰𑌯𑌂𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋 𑌰𑌣𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌃 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌖𑌰𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌵𑌿𑌤𑌤𑍍𑌯 𑌚 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌭𑍀𑌮𑌂 𑌤𑍂𑌣𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑍋𑌦𑍍𑌧𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌸𑌾𑌯𑌕𑌾𑌨𑍍 ।
𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌮𑌾𑌹𑌾𑌰𑌯𑌤𑍍𑌤𑍀𑌵𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌦𑍁𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑍋𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍𑌕𑍃𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌯𑍁𑌗𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌿𑌵 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑍍 ।
𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌦𑍍𑌰𑌵𑌨𑍍𑌵𑌨𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌃 ॥ 34 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌯 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌦𑍃𑌶𑍇 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌦𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌂 𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌿𑌨𑌾𑌕𑌿𑌨𑌃 ॥ 35 ॥
𑌆𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌭𑌯𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍁𑌦𑍍𑌰𑍁𑌵𑍁𑌃 ॥ 36 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍈𑌰𑌾𑌭𑌰𑌣𑍈𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌜𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍈𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌮𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌸𑌮𑌾𑌨𑌵𑌰𑍍𑌣𑍈𑌃 ।
𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌿𑌶𑌿𑌤𑌾𑌶𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋𑌦𑌯𑍇 𑌨𑍀𑌲𑌮𑌿𑌵𑌾𑌭𑍍𑌰𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌮𑍍 ॥ 37 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
āśramaṃ prati yāte tu khare kharaparākrame |
tānevautpātikānrāmassaha bhrātrā dadarśa ha || 1 ||
tānutpātānmahoghorānutthitānromaharṣaṇān |
prajānāmahitāndṛṣṭvā rāmo lakṣmaṇamabravīt || 2 ||
imānpaśya mahābāho sarvabhūtāpahāriṇaḥ |
samutthitānmahotpātānsaṃhartuṃ sarvarākṣasān || 3 ||
amī rudhiradhārāstu visṛjantaḥ kharasvanāḥ |
vyomni meghā vivartante paruṣā gardabhāruṇāḥ || 4 ||
sadhūmāśca śarāssarve mama yuddhābhinandinaḥ |
rukmapṛṣṭhāni cāpāni viceṣṭante ca lakṣmaṇa || 5 ||
yādṛśā iha kūjanti pakṣiṇaḥ vanacāriṇaḥ |
agrato no bhayaṃ prāptaṃ saṃśayo jīvitasya ca || 6 ||
samprahārastu sumahānbhaviṣyati na saṃśayaḥ |
ayamākhyāti me bāhussphuramāṇo muhurmuhuḥ || 7 ||
sannikarṣe tu na śśūra jayaṃ śatroḥ parājayam |
saprabhaṃ ca prasannaṃ ca tava vaktraṃ hi lakṣyate || 8 ||
udyatānāṃ hi yuddhārthaṃ yeṣāṃ bhavati lakṣmaṇa |
niṣprabhaṃ vadanaṃ teṣāṃ bhavatyāyuḥ parikṣayaḥ || 9 ||
rakṣasāṃ nardatāṃ ghoraśśrūyate ca mahādhvaniḥ |
āhatānāṃ ca bherīṇāṃ rākṣasaiḥ krūrakarmabhiḥ || 10 ||
anāgatavidhānaṃ tu kartavyaṃ śubhamicchatā |
āpadaṃ śaṅkamānena puruṣeṇa vipaścitā || 11 ||
tasmādgṛhītvā vaidehīṃ śarapāṇirdhanurdharaḥ |
guhāmāśraya śailasya durgāṃ pādapasaṅkulām || 12 ||
pratikūlitumicchāmi na hi vākyamidaṃ tvayā |
śāpito mama pādābhyāṃ gamyatāṃ vatsa mā ciram || 13 ||
tvaṃ hi śūraśca balavānhanyāhyetānna saṃśayaḥ |
svayaṃ tu hantumicchāmi sarvāneva niśācarān || 14 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇassaha sītāyā |
śarānādāya cāpaṃ ca guhāṃ durgāṃ samāśrayat || 15 ||
tasminpraviṣṭe tu guhāṃ lakṣmaṇe saha sītayā |
hanta niryuktamityuktvā rāmaḥ kavacamāviśat || 16 ||
sa tenāgni nikāśena kavacena vibhūṣitaḥ |
babhūva rāma stimire vidhūmo'gnirivotthitaḥ || 17 ||
sa cāpamudyamya mahaccharānādāya vīryavān |
babhūvāvasthitastatra jyāsvanaiḥ pūrayandiśaḥ || 18 ||
tato devāssagandharvāssiddhāśca saha cāraṇaiḥ |
sameyuśca mahātmāno yuddhadarśanakāṅkṣiṇaḥ || 19 ||
ṛṣayaśca mahātmāno loke brahmarṣisattamāḥ |
sametya cocussahitā anyonyaṃ puṇyakarmaṇaḥ || 20 ||
svasti gobrāhmaṇebhyo'stu lokānāṃ ye'bhisaṅgatāḥ |
jayatāṃ rāghavo yuddhe paulastyān rajanīcarān || 21 ||
cakrahasto yathā yuddhe sarvānasura puṅgavān |
evamuktvā punaḥ procurālokya ca parasparam || 22 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
ekaśca rāmo dharmātmā kathaṃ yuddhaṃ bhaviṣyati || 23 ||
iti rājarṣayassiddhāssagaṇāśca dvijarṣabhāḥ |
jātakautūhalāstasthurvimānasthāśca devatāḥ || 24 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayādvivyathire tadā || 25 ||
rūpamapratimaṃ tasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
babhūva rūpaṃ kruddhasya rudrasyeva pinākinaḥ || 26 ||
tato gambhīranirhrādaṃ ghoravarmāyudhadhvajam |
anīkaṃ yātudhānānāṃ samantātpratyadṛśyata || 27 ||
siṃhanādaṃ visṛjatāmanyonyamabhigarjatām |
cāpāni visphārayatāṃ jṛmbhatāmapyabhīkṣṇaśaḥ || 28 ||
vipraghuṣṭasvanānāṃ ca dundhubhīṃścāpi nighnatām |
teṣāṃ sutumulaśśabdaḥ pūrayāmāsa tadvanam || 29 ||
tena śabdena vitrastāśvāpadā vanacāriṇaḥ |
dudruvuryatra niśśabdaṃ pṛṣṭhato na vyalokayan || 30 ||
tattvanīkaṃ mahāghoraṃ rāmaṃ samupasarpata |
dhṛtanānāpraharaṇaṃ gambhīraṃ sāgaropamam || 31 ||
rāmo'pi cārayaṃścakṣussarvato raṇapaṇḍitaḥ |
dadarśa kharasainyaṃ tadyuddhābhimukhamutthitam || 32 ||
vitatya ca dhanurbhīmaṃ tūṇyāścoddhṛtya sāyakān |
krodhamāhārayattīvraṃ vadhārthaṃ sarvarakṣasām || 33 ||
duṣprekṣyasso'bhavatkṛddho yugāntāgniriva jvalan |
taṃ dṛṣṭvā tejasāviṣṭaṃ prādravanvanadevatāḥ || 34 ||
tasya kruddhasya rūpaṃ tu rāmasya dadṛśe tadā |
dakṣasyeva kratuṃ hantumudyatasya pinākinaḥ || 35 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayārtāni pradudruvuḥ || 36 ||
tatkārmukairābharaṇairdhvajaiśca tairvarmabhiścāgnisamānavarṇaiḥ |
babhūva sainyaṃ piśitāśanānāṃ sūryodaye nīlamivābhrabṛndam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
आश्रमं प्रति याते तु खरे खरपराक्रमे ।
तानेवौत्पातिकान्रामस्सह भ्रात्रा ददर्श ह ॥ 1 ॥
तानुत्पातान्महोघोरानुत्थितान्रोमहर्षणान् ।
प्रजानामहितान्दृष्ट्वा रामो लक्ष्मणमब्रवीत् ॥ 2 ॥
इमान्पश्य महाबाहो सर्वभूतापहारिणः ।
समुत्थितान्महोत्पातान्संहर्तुं सर्वराक्षसान् ॥ 3 ॥
अमी रुधिरधारास्तु विसृजन्तः खरस्वनाः ।
व्योम्नि मेघा विवर्तन्ते परुषा गर्दभारुणाः ॥ 4 ॥
सधूमाश्च शरास्सर्वे मम युद्धाभिनन्दिनः ।
रुक्मपृष्ठानि चापानि विचेष्टन्ते च लक्ष्मण ॥ 5 ॥
यादृशा इह कूजन्ति पक्षिणः वनचारिणः ।
अग्रतो नो भयं प्राप्तं संशयो जीवितस्य च ॥ 6 ॥
सम्प्रहारस्तु सुमहान्भविष्यति न संशयः ।
अयमाख्याति मे बाहुस्स्फुरमाणो मुहुर्मुहुः ॥ 7 ॥
सन्निकर्षे तु न श्शूर जयं शत्रोः पराजयम् ।
सप्रभं च प्रसन्नं च तव वक्त्रं हि लक्ष्यते ॥ 8 ॥
उद्यतानां हि युद्धार्थं येषां भवति लक्ष्मण ।
निष्प्रभं वदनं तेषां भवत्यायुः परिक्षयः ॥ 9 ॥
रक्षसां नर्दतां घोरश्श्रूयते च महाध्वनिः ।
आहतानां च भेरीणां राक्षसैः क्रूरकर्मभिः ॥ 10 ॥
अनागतविधानं तु कर्तव्यं शुभमिच्छता ।
आपदं शङ्कमानेन पुरुषेण विपश्चिता ॥ 11 ॥
तस्माद्गृहीत्वा वैदेहीं शरपाणिर्धनुर्धरः ।
गुहामाश्रय शैलस्य दुर्गां पादपसङ्कुलाम् ॥ 12 ॥
प्रतिकूलितुमिच्छामि न हि वाक्यमिदं त्वया ।
शापितो मम पादाभ्यां गम्यतां वत्स मा चिरम् ॥ 13 ॥
त्वं हि शूरश्च बलवान्हन्याह्येतान्न संशयः ।
स्वयं तु हन्तुमिच्छामि सर्वानेव निशाचरान् ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मणस्सह सीताया ।
शरानादाय चापं च गुहां दुर्गां समाश्रयत् ॥ 15 ॥
तस्मिन्प्रविष्टे तु गुहां लक्ष्मणे सह सीतया ।
हन्त निर्युक्तमित्युक्त्वा रामः कवचमाविशत् ॥ 16 ॥
स तेनाग्नि निकाशेन कवचेन विभूषितः ।
बभूव राम स्तिमिरे विधूमोऽग्निरिवोत्थितः ॥ 17 ॥
स चापमुद्यम्य महच्छरानादाय वीर्यवान् ।
बभूवावस्थितस्तत्र ज्यास्वनैः पूरयन्दिशः ॥ 18 ॥
ततो देवास्सगन्धर्वास्सिद्धाश्च सह चारणैः ।
समेयुश्च महात्मानो युद्धदर्शनकाङ्क्षिणः ॥ 19 ॥
ऋषयश्च महात्मानो लोके ब्रह्मर्षिसत्तमाः ।
समेत्य चोचुस्सहिता अन्योन्यं पुण्यकर्मणः ॥ 20 ॥
स्वस्ति गोब्राह्मणेभ्योऽस्तु लोकानां येऽभिसङ्गताः ।
जयतां राघवो युद्धे पौलस्त्यान् रजनीचरान् ॥ 21 ॥
चक्रहस्तो यथा युद्धे सर्वानसुर पुङ्गवान् ।
एवमुक्त्वा पुनः प्रोचुरालोक्य च परस्परम् ॥ 22 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां भीमकर्मणाम् ।
एकश्च रामो धर्मात्मा कथं युद्धं भविष्यति ॥ 23 ॥
इति राजर्षयस्सिद्धास्सगणाश्च द्विजर्षभाः ।
जातकौतूहलास्तस्थुर्विमानस्थाश्च देवताः ॥ 24 ॥
आविष्टं तेजसा रामं सङ्ग्रामशिरसि स्थितम् ।
दृष्ट्वा सर्वाणि भूतानि भयाद्विव्यथिरे तदा ॥ 25 ॥
रूपमप्रतिमं तस्य रामस्याक्लिष्टकर्मणः ।
बभूव रूपं क्रुद्धस्य रुद्रस्येव पिनाकिनः ॥ 26 ॥
ततो गम्भीरनिर्ह्रादं घोरवर्मायुधध्वजम् ।
अनीकं यातुधानानां समन्तात्प्रत्यदृश्यत ॥ 27 ॥
सिंहनादं विसृजतामन्योन्यमभिगर्जताम् ।
चापानि विस्फारयतां जृम्भतामप्यभीक्ष्णशः ॥ 28 ॥
विप्रघुष्टस्वनानां च दुन्धुभींश्चापि निघ्नताम् ।
तेषां सुतुमुलश्शब्दः पूरयामास तद्वनम् ॥ 29 ॥
तेन शब्देन वित्रस्ताश्वापदा वनचारिणः ।
दुद्रुवुर्यत्र निश्शब्दं पृष्ठतो न व्यलोकयन् ॥ 30 ॥
तत्त्वनीकं महाघोरं रामं समुपसर्पत ।
धृतनानाप्रहरणं गम्भीरं सागरोपमम् ॥ 31 ॥
रामोऽपि चारयंश्चक्षुस्सर्वतो रणपण्डितः ।
ददर्श खरसैन्यं तद्युद्धाभिमुखमुत्थितम् ॥ 32 ॥
वितत्य च धनुर्भीमं तूण्याश्चोद्धृत्य सायकान् ।
क्रोधमाहारयत्तीव्रं वधार्थं सर्वरक्षसाम् ॥ 33 ॥
दुष्प्रेक्ष्यस्सोऽभवत्कृद्धो युगान्ताग्निरिव ज्वलन् ।
तं दृष्ट्वा तेजसाविष्टं प्राद्रवन्वनदेवताः ॥ 34 ॥
तस्य क्रुद्धस्य रूपं तु रामस्य ददृशे तदा ।
दक्षस्येव क्रतुं हन्तुमुद्यतस्य पिनाकिनः ॥ 35 ॥
आविष्टं तेजसा रामं सङ्ग्रामशिरसि स्थितम् ।
दृष्ट्वा सर्वाणि भूतानि भयार्तानि प्रदुद्रुवुः ॥ 36 ॥
तत्कार्मुकैराभरणैर्ध्वजैश्च तैर्वर्मभिश्चाग्निसमानवर्णैः ।
बभूव सैन्यं पिशिताशनानां सूर्योदये नीलमिवाभ्रबृन्दम् ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
āśramaṃ prati yāte tu khare kharaparākrame |
tānevautpātikānrāmassaha bhrātrā dadarśa ha || 1 ||
tānutpātānmahoghorānutthitānromaharṣaṇān |
prajānāmahitāndṛṣṭvā rāmo lakṣmaṇamabravīt || 2 ||
imānpaśya mahābāho sarvabhūtāpahāriṇaḥ |
samutthitānmahotpātānsaṃhartuṃ sarvarākṣasān || 3 ||
amī rudhiradhārāstu visṛjantaḥ kharasvanāḥ |
vyomni meghā vivartante paruṣā gardabhāruṇāḥ || 4 ||
sadhūmāśca śarāssarve mama yuddhābhinandinaḥ |
rukmapṛṣṭhāni cāpāni viceṣṭante ca lakṣmaṇa || 5 ||
yādṛśā iha kūjanti pakṣiṇaḥ vanacāriṇaḥ |
agrato no bhayaṃ prāptaṃ saṃśayo jīvitasya ca || 6 ||
samprahārastu sumahānbhaviṣyati na saṃśayaḥ |
ayamākhyāti me bāhussphuramāṇo muhurmuhuḥ || 7 ||
sannikarṣe tu na śśūra jayaṃ śatroḥ parājayam |
saprabhaṃ ca prasannaṃ ca tava vaktraṃ hi lakṣyate || 8 ||
udyatānāṃ hi yuddhārthaṃ yeṣāṃ bhavati lakṣmaṇa |
niṣprabhaṃ vadanaṃ teṣāṃ bhavatyāyuḥ parikṣayaḥ || 9 ||
rakṣasāṃ nardatāṃ ghoraśśrūyate ca mahādhvaniḥ |
āhatānāṃ ca bherīṇāṃ rākṣasaiḥ krūrakarmabhiḥ || 10 ||
anāgatavidhānaṃ tu kartavyaṃ śubhamicchatā |
āpadaṃ śaṅkamānena puruṣeṇa vipaścitā || 11 ||
tasmādgṛhītvā vaidehīṃ śarapāṇirdhanurdharaḥ |
guhāmāśraya śailasya durgāṃ pādapasaṅkulām || 12 ||
pratikūlitumicchāmi na hi vākyamidaṃ tvayā |
śāpito mama pādābhyāṃ gamyatāṃ vatsa mā ciram || 13 ||
tvaṃ hi śūraśca balavānhanyāhyetānna saṃśayaḥ |
svayaṃ tu hantumicchāmi sarvāneva niśācarān || 14 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇassaha sītāyā |
śarānādāya cāpaṃ ca guhāṃ durgāṃ samāśrayat || 15 ||
tasminpraviṣṭe tu guhāṃ lakṣmaṇe saha sītayā |
hanta niryuktamityuktvā rāmaḥ kavacamāviśat || 16 ||
sa tenāgni nikāśena kavacena vibhūṣitaḥ |
babhūva rāma stimire vidhūmo'gnirivotthitaḥ || 17 ||
sa cāpamudyamya mahaccharānādāya vīryavān |
babhūvāvasthitastatra jyāsvanaiḥ pūrayandiśaḥ || 18 ||
tato devāssagandharvāssiddhāśca saha cāraṇaiḥ |
sameyuśca mahātmāno yuddhadarśanakāṅkṣiṇaḥ || 19 ||
ṛṣayaśca mahātmāno loke brahmarṣisattamāḥ |
sametya cocussahitā anyonyaṃ puṇyakarmaṇaḥ || 20 ||
svasti gobrāhmaṇebhyo'stu lokānāṃ ye'bhisaṅgatāḥ |
jayatāṃ rāghavo yuddhe paulastyān rajanīcarān || 21 ||
cakrahasto yathā yuddhe sarvānasura puṅgavān |
evamuktvā punaḥ procurālokya ca parasparam || 22 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
ekaśca rāmo dharmātmā kathaṃ yuddhaṃ bhaviṣyati || 23 ||
iti rājarṣayassiddhāssagaṇāśca dvijarṣabhāḥ |
jātakautūhalāstasthurvimānasthāśca devatāḥ || 24 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayādvivyathire tadā || 25 ||
rūpamapratimaṃ tasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
babhūva rūpaṃ kruddhasya rudrasyeva pinākinaḥ || 26 ||
tato gambhīranirhrādaṃ ghoravarmāyudhadhvajam |
anīkaṃ yātudhānānāṃ samantātpratyadṛśyata || 27 ||
siṃhanādaṃ visṛjatāmanyonyamabhigarjatām |
cāpāni visphārayatāṃ jṛmbhatāmapyabhīkṣṇaśaḥ || 28 ||
vipraghuṣṭasvanānāṃ ca dundhubhīṃścāpi nighnatām |
teṣāṃ sutumulaśśabdaḥ pūrayāmāsa tadvanam || 29 ||
tena śabdena vitrastāśvāpadā vanacāriṇaḥ |
dudruvuryatra niśśabdaṃ pṛṣṭhato na vyalokayan || 30 ||
tattvanīkaṃ mahāghoraṃ rāmaṃ samupasarpata |
dhṛtanānāpraharaṇaṃ gambhīraṃ sāgaropamam || 31 ||
rāmo'pi cārayaṃścakṣussarvato raṇapaṇḍitaḥ |
dadarśa kharasainyaṃ tadyuddhābhimukhamutthitam || 32 ||
vitatya ca dhanurbhīmaṃ tūṇyāścoddhṛtya sāyakān |
krodhamāhārayattīvraṃ vadhārthaṃ sarvarakṣasām || 33 ||
duṣprekṣyasso'bhavatkṛddho yugāntāgniriva jvalan |
taṃ dṛṣṭvā tejasāviṣṭaṃ prādravanvanadevatāḥ || 34 ||
tasya kruddhasya rūpaṃ tu rāmasya dadṛśe tadā |
dakṣasyeva kratuṃ hantumudyatasya pinākinaḥ || 35 ||
āviṣṭaṃ tejasā rāmaṃ saṅgrāmaśirasi sthitam |
dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni bhayārtāni pradudruvuḥ || 36 ||
tatkārmukairābharaṇairdhvajaiśca tairvarmabhiścāgnisamānavarṇaiḥ |
babhūva sainyaṃ piśitāśanānāṃ sūryodaye nīlamivābhrabṛndam || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.