ఏవం దేవ చతుర్దశాత్మకజగద్రూపేణ జాతః పున-
స్తస్యోర్ధ్వం ఖలు సత్యలోకనిలయే జాతోఽసి ధాతా స్వయమ్ ।
యం శంసన్తి హిరణ్యగర్భమఖిలత్రైలోక్యజీవాత్మకం
యోఽభూత్ స్ఫీతరజోవికారవికసన్నానాసిసృక్షారసః ॥1॥
సోఽయం విశ్వవిసర్గదత్తహృదయః సమ్పశ్యమానః స్వయం
బోధం ఖల్వనవాప్య విశ్వవిషయం చిన్తాకులస్తస్థివాన్ ।
తావత్త్వం జగతాం పతే తప తపేత్యేవం హి వైహాయసీం
వాణీమేనమశిశ్రవః శ్రుతిసుఖాం కుర్వంస్తపఃప్రేరణామ్ ॥2॥
కోఽసౌ మామవదత్ పుమానితి జలాపూర్ణే జగన్మణ్డలే
దిక్షూద్వీక్ష్య కిమప్యనీక్షితవతా వాక్యార్థముత్పశ్యతా ।
దివ్యం వర్షసహస్రమాత్తతపసా తేన త్వమారాధిత -
స్తస్మై దర్శితవానసి స్వనిలయం వైకుణ్ఠమేకాద్భుతమ్ ॥3॥
మాయా యత్ర కదాపి నో వికురుతే భాతే జగద్భ్యో బహిః
శోకక్రోధవిమోహసాధ్వసముఖా భావాస్తు దూరం గతాః ।
సాన్ద్రానన్దఝరీ చ యత్ర పరమజ్యోతిఃప్రకాశాత్మకే
తత్తే ధామ విభావితం విజయతే వైకుణ్ఠరూపం విభో ॥4॥
యస్మిన్నామ చతుర్భుజా హరిమణిశ్యామావదాతత్విషో
నానాభూషణరత్నదీపితదిశో రాజద్విమానాలయాః ।
భక్తిప్రాప్తతథావిధోన్నతపదా దీవ్యన్తి దివ్యా జనా-
తత్తే ధామ నిరస్తసర్వశమలం వైకుణ్ఠరూపం జయేత్ ॥5॥
నానాదివ్యవధూజనైరభివృతా విద్యుల్లతాతుల్యయా
విశ్వోన్మాదనహృద్యగాత్రలతయా విద్యోతితాశాన్తరా ।
త్వత్పాదామ్బుజసౌరభైకకుతుకాల్లక్ష్మీః స్వయం లక్ష్యతే
యస్మిన్ విస్మయనీయదివ్యవిభవం తత్తే పదం దేహి మే ॥6॥
తత్రైవం ప్రతిదర్శితే నిజపదే రత్నాసనాధ్యాసితం
భాస్వత్కోటిలసత్కిరీటకటకాద్యాకల్పదీప్రాకృతి ।
శ్రీవత్సాఙ్కితమాత్తకౌస్తుభమణిచ్ఛాయారుణం కారణం
విశ్వేషాం తవ రూపమైక్షత విధిస్తత్తే విభో భాతు మే ॥7॥
కాలామ్భోదకలాయకోమలరుచీచక్రేణ చక్రం దిశా -
మావృణ్వానముదారమన్దహసితస్యన్దప్రసన్నాననమ్ ।
రాజత్కమ్బుగదారిపఙ్కజధరశ్రీమద్భుజామణ్డలం
స్రష్టుస్తుష్టికరం వపుస్తవ విభో మద్రోగముద్వాసయేత్ ॥8॥
దృష్ట్వా సమ్భృతసమ్భ్రమః కమలభూస్త్వత్పాదపాథోరుహే
హర్షావేశవశంవదో నిపతితః ప్రీత్యా కృతార్థీభవన్ ।
జానాస్యేవ మనీషితం మమ విభో జ్ఞానం తదాపాదయ
ద్వైతాద్వైతభవత్స్వరూపపరమిత్యాచష్ట తం త్వాం భజే ॥9॥
ఆతామ్రే చరణే వినమ్రమథ తం హస్తేన హస్తే స్పృశన్
బోధస్తే భవితా న సర్గవిధిభిర్బన్ధోఽపి సఞ్జాయతే ।
ఇత్యాభాష్య గిరం ప్రతోష్య నితరాం తచ్చిత్తగూఢః స్వయం
సృష్టౌ తం సముదైరయః స భగవన్నుల్లాసయోల్లాఘతామ్ ॥10॥
Roman (IAST) Transliteration
evaṃ deva caturdaśātmakajagadrūpeṇa jātaḥ puna-
stasyordhvaṃ khalu satyalokanilaye jāto'si dhātā svayam |
yaṃ śaṃsanti hiraṇyagarbhamakhilatrailokyajīvātmakaṃ
yo'bhūt sphītarajovikāravikasannānāsisṛkṣārasaḥ ||1||
so'yaṃ viśvavisargadattahṛdayaḥ sampaśyamānaḥ svayaṃ
bodhaṃ khalvanavāpya viśvaviṣayaṃ cintākulastasthivān |
tāvattvaṃ jagatāṃ pate tapa tapetyevaṃ hi vaihāyasīṃ
vāṇīmenamaśiśravaḥ śrutisukhāṃ kurvaṃstapaḥpreraṇām ||2||
ko'sau māmavadat pumāniti jalāpūrṇe jaganmaṇḍale
dikṣūdvīkṣya kimapyanīkṣitavatā vākyārthamutpaśyatā |
divyaṃ varṣasahasramāttatapasā tena tvamārādhita -
stasmai darśitavānasi svanilayaṃ vaikuṇṭhamekādbhutam ||3||
māyā yatra kadāpi no vikurute bhāte jagadbhyo bahiḥ
śokakrodhavimohasādhvasamukhā bhāvāstu dūraṃ gatāḥ |
sāndrānandajharī ca yatra paramajyotiḥprakāśātmake
tatte dhāma vibhāvitaṃ vijayate vaikuṇṭharūpaṃ vibho ||4||
yasminnāma caturbhujā harimaṇiśyāmāvadātatviṣo
nānābhūṣaṇaratnadīpitadiśo rājadvimānālayāḥ |
bhaktiprāptatathāvidhonnatapadā dīvyanti divyā janā-
tatte dhāma nirastasarvaśamalaṃ vaikuṇṭharūpaṃ jayet ||5||
nānādivyavadhūjanairabhivṛtā vidyullatātulyayā
viśvonmādanahṛdyagātralatayā vidyotitāśāntarā |
tvatpādāmbujasaurabhaikakutukāllakṣmīḥ svayaṃ lakṣyate
yasmin vismayanīyadivyavibhavaṃ tatte padaṃ dehi me ||6||
tatraivaṃ pratidarśite nijapade ratnāsanādhyāsitaṃ
bhāsvatkoṭilasatkirīṭakaṭakādyākalpadīprākṛti |
śrīvatsāṅkitamāttakaustubhamaṇicchāyāruṇaṃ kāraṇaṃ
viśveṣāṃ tava rūpamaikṣata vidhistatte vibho bhātu me ||7||
kālāmbhodakalāyakomalarucīcakreṇa cakraṃ diśā -
māvṛṇvānamudāramandahasitasyandaprasannānanam |
rājatkambugadāripaṅkajadharaśrīmadbhujāmaṇḍalaṃ
sraṣṭustuṣṭikaraṃ vapustava vibho madrogamudvāsayet ||8||
dṛṣṭvā sambhṛtasambhramaḥ kamalabhūstvatpādapāthoruhe
harṣāveśavaśaṃvado nipatitaḥ prītyā kṛtārthībhavan |
jānāsyeva manīṣitaṃ mama vibho jñānaṃ tadāpādaya
dvaitādvaitabhavatsvarūpaparamityācaṣṭa taṃ tvāṃ bhaje ||9||
ātāmre caraṇe vinamramatha taṃ hastena haste spṛśan
bodhaste bhavitā na sargavidhibhirbandho'pi sañjāyate |
ityābhāṣya giraṃ pratoṣya nitarāṃ taccittagūḍhaḥ svayaṃ
sṛṣṭau taṃ samudairayaḥ sa bhagavannullāsayollāghatām ||10||
Sanskrit — Devanagari (original)
एवं देव चतुर्दशात्मकजगद्रूपेण जातः पुन-
स्तस्योर्ध्वं खलु सत्यलोकनिलये जातोऽसि धाता स्वयम् ।
यं शंसन्ति हिरण्यगर्भमखिलत्रैलोक्यजीवात्मकं
योऽभूत् स्फीतरजोविकारविकसन्नानासिसृक्षारसः ॥1॥
सोऽयं विश्वविसर्गदत्तहृदयः सम्पश्यमानः स्वयं
बोधं खल्वनवाप्य विश्वविषयं चिन्ताकुलस्तस्थिवान् ।
तावत्त्वं जगतां पते तप तपेत्येवं हि वैहायसीं
वाणीमेनमशिश्रवः श्रुतिसुखां कुर्वंस्तपःप्रेरणाम् ॥2॥
कोऽसौ मामवदत् पुमानिति जलापूर्णे जगन्मण्डले
दिक्षूद्वीक्ष्य किमप्यनीक्षितवता वाक्यार्थमुत्पश्यता ।
दिव्यं वर्षसहस्रमात्ततपसा तेन त्वमाराधित -
स्तस्मै दर्शितवानसि स्वनिलयं वैकुण्ठमेकाद्भुतम् ॥3॥
माया यत्र कदापि नो विकुरुते भाते जगद्भ्यो बहिः
शोकक्रोधविमोहसाध्वसमुखा भावास्तु दूरं गताः ।
सान्द्रानन्दझरी च यत्र परमज्योतिःप्रकाशात्मके
तत्ते धाम विभावितं विजयते वैकुण्ठरूपं विभो ॥4॥
यस्मिन्नाम चतुर्भुजा हरिमणिश्यामावदातत्विषो
नानाभूषणरत्नदीपितदिशो राजद्विमानालयाः ।
भक्तिप्राप्ततथाविधोन्नतपदा दीव्यन्ति दिव्या जना-
तत्ते धाम निरस्तसर्वशमलं वैकुण्ठरूपं जयेत् ॥5॥
नानादिव्यवधूजनैरभिवृता विद्युल्लतातुल्यया
विश्वोन्मादनहृद्यगात्रलतया विद्योतिताशान्तरा ।
त्वत्पादाम्बुजसौरभैककुतुकाल्लक्ष्मीः स्वयं लक्ष्यते
यस्मिन् विस्मयनीयदिव्यविभवं तत्ते पदं देहि मे ॥6॥
तत्रैवं प्रतिदर्शिते निजपदे रत्नासनाध्यासितं
भास्वत्कोटिलसत्किरीटकटकाद्याकल्पदीप्राकृति ।
श्रीवत्साङ्कितमात्तकौस्तुभमणिच्छायारुणं कारणं
विश्वेषां तव रूपमैक्षत विधिस्तत्ते विभो भातु मे ॥7॥
कालाम्भोदकलायकोमलरुचीचक्रेण चक्रं दिशा -
मावृण्वानमुदारमन्दहसितस्यन्दप्रसन्नाननम् ।
राजत्कम्बुगदारिपङ्कजधरश्रीमद्भुजामण्डलं
स्रष्टुस्तुष्टिकरं वपुस्तव विभो मद्रोगमुद्वासयेत् ॥8॥
दृष्ट्वा सम्भृतसम्भ्रमः कमलभूस्त्वत्पादपाथोरुहे
हर्षावेशवशंवदो निपतितः प्रीत्या कृतार्थीभवन् ।
जानास्येव मनीषितं मम विभो ज्ञानं तदापादय
द्वैताद्वैतभवत्स्वरूपपरमित्याचष्ट तं त्वां भजे ॥9॥
आताम्रे चरणे विनम्रमथ तं हस्तेन हस्ते स्पृशन्
बोधस्ते भविता न सर्गविधिभिर्बन्धोऽपि सञ्जायते ।
इत्याभाष्य गिरं प्रतोष्य नितरां तच्चित्तगूढः स्वयं
सृष्टौ तं समुदैरयः स भगवन्नुल्लासयोल्लाघताम् ॥10॥
evaṃ deva caturdaśātmakajagadrūpeṇa jātaḥ puna-
stasyordhvaṃ khalu satyalokanilaye jāto'si dhātā svayam |
yaṃ śaṃsanti hiraṇyagarbhamakhilatrailokyajīvātmakaṃ
yo'bhūt sphītarajovikāravikasannānāsisṛkṣārasaḥ ||1||
so'yaṃ viśvavisargadattahṛdayaḥ sampaśyamānaḥ svayaṃ
bodhaṃ khalvanavāpya viśvaviṣayaṃ cintākulastasthivān |
tāvattvaṃ jagatāṃ pate tapa tapetyevaṃ hi vaihāyasīṃ
vāṇīmenamaśiśravaḥ śrutisukhāṃ kurvaṃstapaḥpreraṇām ||2||
ko'sau māmavadat pumāniti jalāpūrṇe jaganmaṇḍale
dikṣūdvīkṣya kimapyanīkṣitavatā vākyārthamutpaśyatā |
divyaṃ varṣasahasramāttatapasā tena tvamārādhita -
stasmai darśitavānasi svanilayaṃ vaikuṇṭhamekādbhutam ||3||
māyā yatra kadāpi no vikurute bhāte jagadbhyo bahiḥ
śokakrodhavimohasādhvasamukhā bhāvāstu dūraṃ gatāḥ |
sāndrānandajharī ca yatra paramajyotiḥprakāśātmake
tatte dhāma vibhāvitaṃ vijayate vaikuṇṭharūpaṃ vibho ||4||
yasminnāma caturbhujā harimaṇiśyāmāvadātatviṣo
nānābhūṣaṇaratnadīpitadiśo rājadvimānālayāḥ |
bhaktiprāptatathāvidhonnatapadā dīvyanti divyā janā-
tatte dhāma nirastasarvaśamalaṃ vaikuṇṭharūpaṃ jayet ||5||
nānādivyavadhūjanairabhivṛtā vidyullatātulyayā
viśvonmādanahṛdyagātralatayā vidyotitāśāntarā |
tvatpādāmbujasaurabhaikakutukāllakṣmīḥ svayaṃ lakṣyate
yasmin vismayanīyadivyavibhavaṃ tatte padaṃ dehi me ||6||
tatraivaṃ pratidarśite nijapade ratnāsanādhyāsitaṃ
bhāsvatkoṭilasatkirīṭakaṭakādyākalpadīprākṛti |
śrīvatsāṅkitamāttakaustubhamaṇicchāyāruṇaṃ kāraṇaṃ
viśveṣāṃ tava rūpamaikṣata vidhistatte vibho bhātu me ||7||
kālāmbhodakalāyakomalarucīcakreṇa cakraṃ diśā -
māvṛṇvānamudāramandahasitasyandaprasannānanam |
rājatkambugadāripaṅkajadharaśrīmadbhujāmaṇḍalaṃ
sraṣṭustuṣṭikaraṃ vapustava vibho madrogamudvāsayet ||8||
dṛṣṭvā sambhṛtasambhramaḥ kamalabhūstvatpādapāthoruhe
harṣāveśavaśaṃvado nipatitaḥ prītyā kṛtārthībhavan |
jānāsyeva manīṣitaṃ mama vibho jñānaṃ tadāpādaya
dvaitādvaitabhavatsvarūpaparamityācaṣṭa taṃ tvāṃ bhaje ||9||
ātāmre caraṇe vinamramatha taṃ hastena haste spṛśan
bodhaste bhavitā na sargavidhibhirbandho'pi sañjāyate |
ityābhāṣya giraṃ pratoṣya nitarāṃ taccittagūḍhaḥ svayaṃ
sṛṣṭau taṃ samudairayaḥ sa bhagavannullāsayollāghatām ||10||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.