ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே அயோத்யாகாண்டம் ।
அத த்ரிபஞ்சாஶஸ்ஸர்கஃ ।
ஸ தம் வ்ரு'க்ஷம் ஸமாஸாத்ய ஸந்த்யாமந்வாஸ்யபஶ்சிமாம் ।
ராமோ ரமயதாம் ஶ்ரேஷ்ட இதி ஹோவாச லக்ஷ்மணம் ॥ 1 ॥
அத்யேயம் ப்ரதமா ராத்ரிர்யாதா ஜநபதாத்பஹிஃ ।
யா ஸுமந்த்ரேண ரஹிதா தாம் நோத்கண்டிதுமர்ஹஸி ॥ 2 ॥
ஜாகர்தவ்யமதந்த்ரிப்யாமத்யப்ரப்ரு'தி ராத்ரிஷு ।
யோகக்ஷேமௌ ஹி ஸீதாயா வர்தேதே லக்ஷ்மணாவயோஃ ॥ 3 ॥
ராத்ரிம் கதஞ்சிதேவேமாம் ஸௌமித்ரே வர்தயாமஹே ।
அபாவர்தாமஹே பூமாவாஸ்தீர்ய ஸ்வயமார்ஜிதைஃ ॥ 4 ॥
ஸ து ஸம்விஶ்ய மேதிந்யாம் மஹார்ஹஶயநோசிதஃ ।
இமாஃ ஸௌமித்ரயே ராமோ வ்யாஜஹார கதாஃ ஶுபாஃ ॥ 5 ॥
த்ருவமத்ய மஹாராஜோ துஃகம் ஸ்வபிதி லக்ஷ்மண ।
க்ரு'தகாமா து கைகேயீ துஷ்டா பவிதுமர்ஹதி ॥ 6 ॥
ஸா ஹி தேவீ மஹாராஜம் கைகேயீ ராஜ்யகாரணாத் ।
அபி ந ச்யாவயேத்ப்ராணாந் த்ரு'ஷ்ட்வா பரதமாகதம் ॥ 7 ॥
அநாதஶ்ச ஹி வ்ரு'த்தஶ்ச மயா சைவ விநாக்ரு'தஃ ।
கிம் கரிஷ்யதி காமாத்மா கைகேயீ வஶமாகதஃ ॥ 8 ॥
இதம் வ்யஸநமாலோக்ய ராஜ்ஞஶ்ச மதிவிப்ரமம் ।
காம ஏவார்ததர்மாப்யாம் கரீயாநிதி மே மதிஃ ॥ 9 ॥
கோ ஹ்யவித்வாநபி புமாந் ப்ரமதாயாஃ க்ரு'தே த்யஜேத் ।
சந்தாநுவர்திநம் புத்ரம் தாதோ மாமிவ லக்ஷ்மண ॥ 10 ॥
ஸுகீ பத ஸபார்யஶ்ச பரதஃ கேகயீஸுதஃ ।
முதிதாந் கோஸலாநேகோ யோ போக்ஷ்யத்யதிராஜவத் ॥ 11 ॥
ஸ ஹி ஸர்வஸ்ய ராஜ்யஸ்ய முகமேகம் பவிஷ்யதி ।
தாதே ச வயஸாऽதீதே மயி சாரண்யமாஸ்திதே ॥ 12 ॥
அர்ததர்மௌ பரித்யஜ்ய ய காமமநுவர்ததே ।
ஏவமாபத்யதே க்ஷிப்ரம் ராஜா தஶரதோ யதா ॥ 13 ॥
மந்யே தஶரதாந்தாய மம ப்ரவ்ராஜநாய ச ।
கைகேயீ ஸௌம்ய ஸம்ப்ராப்தா ராஜ்யாய பரதஸ்ய ச ॥ 14 ॥
அபீதாநீம் து கைகேயீ ஸௌபாக்யமதமோஹிதா ।
கௌஸல்யாம் ச ஸுமித்ராம் ச ஸம்ப்ரபாதேத மத்க்ரு'தே ॥ 15 ॥
மா ஸ்ம மத்காரணாத்தேவீ ஸுமித்ரா துஃகமாவஸேத் ।
அயோத்யாமித ஏவ த்வம் கால்யே ப்ரவிஶ லக்ஷ்மண ॥ 16 ॥
அஹமேகோ கமிஷ்யாமி ஸீதயா ஸஹ தண்டகாந் ।
அநாதாயா ஹி நாதஸ்த்வம் கௌஶல்யாயா பவிஷ்யஸி ॥ 17 ॥
க்ஷுத்ரகர்மா ஹி கைகேயீ த்வேஷ்யமந்யாய்யமாசரேத் ।
பரிதத்யாஹி தர்மஜ்ஞே பரதே மம மாதரம் ॥ 18 ॥
நூநம் ஜாத்யந்தரே கஸ்மிந் ஸ்த்ரியஃ புத்ரைர்வியோஜிதாஃ ।
ஜநந்யா மம ஸௌமித்ரே தஸ்மாதேததுபஸ்திதம் ॥ 19 ॥
மயா ஹி சிரபுஷ்டேந துகஸம்வர்திதேந ச ।
விப்ரயுஜ்யத கௌஶல்யா பலகாலே திகஸ்து மாம் ॥ 20 ॥
மா ஸ்ம ஸீமந்திநீ காசிஜ்ஜநயேத்புத்ரமீத்ரு'ஶம் ।
ஸௌமித்ரே யோऽஹமம்பாயா தத்மி ஶோகமநந்தகம் ॥ 21 ॥
மந்யே ப்ரீதிவிஶிஷ்டா ஸா மத்தோ லக்ஷ்மண ஶாரிகா ।
யஸ்யாஸ்தச்ச்ரூயதே வாக்யம் ஶுக பாதமரேர்தஶ ॥ 22 ॥
ஶோசந்த்யா அல்பபாக்யாயா ந கிஞ்சிதுபகுர்வதா ।
புத்ரேண கிமபுத்ராயா மயா கார்யமரிந்தம ॥ 23 ॥
அல்பபாக்யா ஹி மே மாதா கௌஶல்யா ரஹிதா மயா ।
ஶேதே பரமதுஃகார்தா பதிதா ஶோகஸாகரே ॥ 24 ॥
ஏகோ ஹ்யஹமயோத்யாம் ச ப்ரு'திவீம் சாபி லக்ஷ்மண ।
தரேயமிஷுபிஃ க்ருத்தோ நநு வீர்யமகாரணம் ॥ 25 ॥
அதர்மபயபீதஶ்ச பரலோகஸ்ய சாநக ।
தேந லக்ஷ்மண நாத்யாஹ மாத்மாநமபிஷேசயே ॥ 26 ॥
ஏததந்யஶ்ச கருணம் விலப்ய விஜநே வநே ।
அஶ்ருபூர்ணமுகோ ராமோ நிஶி தூஷ்ணீமுபாவிஶத் ॥ 27 ॥
விலப்யோபரதம் ராமம் கதார்சிஷமிவாநலம் ।
ஸமுத்ரமிவ நிர்வேகமாஶ்வாஸயத லக்ஷ்மணஃ ॥ 28 ॥
த்ருவமத்ய புரீ ராஜந்நயோத்யாயுதிநாம் வர ।
நிஷ்ப்ரபா த்வயி நிஷ்க்ராந்தே கதசந்த்ரேவ ஶர்வரீ ॥ 29 ॥
நைததௌபயிகம் ராம யதிதம் பரிதப்யதே ।
விஷாதயஸி ஸீதாம் ச மாம் சைவ புருஷர்ஷப ॥ 30 ॥
ந ச ஸீதா த்வயா ஹீநா ந சாஹமபி ராகவ ।
முஹூர்தமபி ஜீவாவோ ஜலாந்மத்ஸ்யாவிநோத்த்ரு'தௌ ॥ 31 ॥
நஹி தாதம் ந ஶத்ருக்நம் ந ஸுமித்ராம் பரந்தப ।
த்ரஷ்டுமிச்சேயமத்யாஹம் ஸ்வர்கம் சாபி த்வயா விநா ॥ 32 ॥
ததஸ்தத்ர ஸுகாஸீநௌ நாதிதூரே நிரீக்ஷ்ய தாம் ।
ந்யக்ரோதே ஸுக்ரு'தாம் ஶய்யாம் பேஜாதே தர்மவத்ஸலௌ ॥ 33 ॥
ஸ லக்ஷ்மணஸ்யோத்தமபுஷ்கலம் வசோ நிஶம்ய சைவம் வநவாஸமாதராத் ।
ஸமாஃ ஸமஸ்தா விததே பரந்தபஃ ப்ரபத்ய தர்மம் ஸுசிராய ராகவஃ ॥ 34 ॥
ததஸ்து தஸ்மிந் விஜநே வநே ததா மஹாபலௌ ராகவவம்ஶவர்தநௌ ।
ந தௌ பயம் ஸம்ப்ரமமப்யுபேயது ர்யதைவ ஸிம்ஹௌ கிரிஸாநுகோசரௌ ॥ 35 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே அயோத்யாகாண்டே த்ரிபஞ்சாஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
sa taṃ vṛkṣaṃ samāsādya sandhyāmanvāsyapaścimām |
rāmo ramayatāṃ śreṣṭha iti hovāca lakṣmaṇam || 1 ||
adyeyaṃ prathamā rātriryātā janapadādbahiḥ |
yā sumantreṇa rahitā tāṃ notkaṇṭhitumarhasi || 2 ||
jāgartavyamatandribhyāmadyaprabhṛti rātriṣu |
yogakṣemau hi sītāyā vartete lakṣmaṇāvayoḥ || 3 ||
rātriṃ kathañcidevemāṃ saumitre vartayāmahe |
apāvartāmahe bhūmāvāstīrya svayamārjitaiḥ || 4 ||
sa tu saṃviśya medinyāṃ mahārhaśayanocitaḥ |
imāḥ saumitraye rāmo vyājahāra kathāḥ śubhāḥ || 5 ||
dhruvamadya mahārājo duḥkhaṃ svapiti lakṣmaṇa |
kṛtakāmā tu kaikeyī tuṣṭā bhavitumarhati || 6 ||
sā hi devī mahārājaṃ kaikeyī rājyakāraṇāt |
api na cyāvayetprāṇān dṛṣṭvā bharatamāgatam || 7 ||
anāthaśca hi vṛddhaśca mayā caiva vinākṛtaḥ |
kiṃ kariṣyati kāmātmā kaikeyī vaśamāgataḥ || 8 ||
idaṃ vyasanamālokya rājñaśca mativibhramam |
kāma evārthadharmābhyāṃ garīyāniti me matiḥ || 9 ||
ko hyavidvānapi pumān pramadāyāḥ kṛte tyajet |
chandānuvartinaṃ putraṃ tāto māmiva lakṣmaṇa || 10 ||
sukhī bata sabhāryaśca bharataḥ kekayīsutaḥ |
muditān kosalāneko yo bhokṣyatyadhirājavat || 11 ||
sa hi sarvasya rājyasya mukhamekaṃ bhaviṣyati |
tāte ca vayasā'tīte mayi cāraṇyamāsthite || 12 ||
arthadharmau parityajya ya kāmamanuvartate |
evamāpadyate kṣipraṃ rājā daśaratho yathā || 13 ||
manye daśarathāntāya mama pravrājanāya ca |
kaikeyī saumya samprāptā rājyāya bharatasya ca || 14 ||
apīdānīṃ tu kaikeyī saubhāgyamadamohitā |
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca samprabādheta matkṛte || 15 ||
mā sma matkāraṇāddevī sumitrā duḥkhamāvaset |
ayodhyāmita eva tvaṃ kālye praviśa lakṣmaṇa || 16 ||
ahameko gamiṣyāmi sītayā saha daṇḍakān |
anāthāyā hi nāthastvaṃ kauśalyāyā bhaviṣyasi || 17 ||
kṣudrakarmā hi kaikeyī dveṣyamanyāyyamācaret |
paridadyāhi dharmajñe bharate mama mātaram || 18 ||
nūnaṃ jātyantare kasmin striyaḥ putrairviyojitāḥ |
jananyā mama saumitre tasmādetadupasthitam || 19 ||
mayā hi cirapuṣṭena dukhasaṃvardhitena ca |
viprayujyata kauśalyā phalakāle dhigastu mām || 20 ||
mā sma sīmantinī kācijjanayetputramīdṛśam |
saumitre yo'hamambāyā dadmi śokamanantakam || 21 ||
manye prītiviśiṣṭā sā matto lakṣmaṇa śārikā |
yasyāstacchrūyate vākyaṃ śuka pādamarerdaśa || 22 ||
śocantyā alpabhāgyāyā na kiñcidupakurvatā |
putreṇa kimaputrāyā mayā kāryamarindama || 23 ||
alpabhāgyā hi me mātā kauśalyā rahitā mayā |
śete paramaduḥkhārtā patitā śokasāgare || 24 ||
eko hyahamayodhyāṃ ca pṛthivīṃ cāpi lakṣmaṇa |
tareyamiṣubhiḥ kruddho nanu vīryamakāraṇam || 25 ||
adharmabhayabhītaśca paralokasya cānagha |
tena lakṣmaṇa nādyāha mātmānamabhiṣecaye || 26 ||
etadanyaśca karuṇaṃ vilapya vijane vane |
aśrupūrṇamukho rāmo niśi tūṣṇīmupāviśat || 27 ||
vilapyoparataṃ rāmaṃ gatārciṣamivānalam |
samudramiva nirvegamāśvāsayata lakṣmaṇaḥ || 28 ||
dhruvamadya purī rājannayodhyāyudhināṃ vara |
niṣprabhā tvayi niṣkrānte gatacandreva śarvarī || 29 ||
naitadaupayikaṃ rāma yadidaṃ paritapyate |
viṣādayasi sītāṃ ca māṃ caiva puruṣarṣabha || 30 ||
na ca sītā tvayā hīnā na cāhamapi rāghava |
muhūrtamapi jīvāvo jalānmatsyāvinoddhṛtau || 31 ||
nahi tātaṃ na śatrughnaṃ na sumitrāṃ parantapa |
draṣṭumiccheyamadyāhaṃ svargaṃ cāpi tvayā vinā || 32 ||
tatastatra sukhāsīnau nātidūre nirīkṣya tām |
nyagrodhe sukṛtāṃ śayyāṃ bhejāte dharmavatsalau || 33 ||
sa lakṣmaṇasyottamapuṣkalaṃ vaco niśamya caivaṃ vanavāsamādarāt |
samāḥ samastā vidadhe parantapaḥ prapadya dharmaṃ sucirāya rāghavaḥ || 34 ||
tatastu tasmin vijane vane tadā mahābalau rāghavavaṃśavardhanau |
na tau bhayaṃ sambhramamabhyupeyatu ryathaiva siṃhau girisānugocarau || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्रिपञ्चाशस्सर्गः ।
स तं वृक्षं समासाद्य सन्ध्यामन्वास्यपश्चिमाम् ।
रामो रमयतां श्रेष्ठ इति होवाच लक्ष्मणम् ॥ 1 ॥
अद्येयं प्रथमा रात्रिर्याता जनपदाद्बहिः ।
या सुमन्त्रेण रहिता तां नोत्कण्ठितुमर्हसि ॥ 2 ॥
जागर्तव्यमतन्द्रिभ्यामद्यप्रभृति रात्रिषु ।
योगक्षेमौ हि सीताया वर्तेते लक्ष्मणावयोः ॥ 3 ॥
रात्रिं कथञ्चिदेवेमां सौमित्रे वर्तयामहे ।
अपावर्तामहे भूमावास्तीर्य स्वयमार्जितैः ॥ 4 ॥
स तु संविश्य मेदिन्यां महार्हशयनोचितः ।
इमाः सौमित्रये रामो व्याजहार कथाः शुभाः ॥ 5 ॥
ध्रुवमद्य महाराजो दुःखं स्वपिति लक्ष्मण ।
कृतकामा तु कैकेयी तुष्टा भवितुमर्हति ॥ 6 ॥
सा हि देवी महाराजं कैकेयी राज्यकारणात् ।
अपि न च्यावयेत्प्राणान् दृष्ट्वा भरतमागतम् ॥ 7 ॥
अनाथश्च हि वृद्धश्च मया चैव विनाकृतः ।
किं करिष्यति कामात्मा कैकेयी वशमागतः ॥ 8 ॥
इदं व्यसनमालोक्य राज्ञश्च मतिविभ्रमम् ।
काम एवार्थधर्माभ्यां गरीयानिति मे मतिः ॥ 9 ॥
को ह्यविद्वानपि पुमान् प्रमदायाः कृते त्यजेत् ।
छन्दानुवर्तिनं पुत्रं तातो मामिव लक्ष्मण ॥ 10 ॥
सुखी बत सभार्यश्च भरतः केकयीसुतः ।
मुदितान् कोसलानेको यो भोक्ष्यत्यधिराजवत् ॥ 11 ॥
स हि सर्वस्य राज्यस्य मुखमेकं भविष्यति ।
ताते च वयसाऽतीते मयि चारण्यमास्थिते ॥ 12 ॥
अर्थधर्मौ परित्यज्य य काममनुवर्तते ।
एवमापद्यते क्षिप्रं राजा दशरथो यथा ॥ 13 ॥
मन्ये दशरथान्ताय मम प्रव्राजनाय च ।
कैकेयी सौम्य सम्प्राप्ता राज्याय भरतस्य च ॥ 14 ॥
अपीदानीं तु कैकेयी सौभाग्यमदमोहिता ।
कौसल्यां च सुमित्रां च सम्प्रबाधेत मत्कृते ॥ 15 ॥
मा स्म मत्कारणाद्देवी सुमित्रा दुःखमावसेत् ।
अयोध्यामित एव त्वं काल्ये प्रविश लक्ष्मण ॥ 16 ॥
अहमेको गमिष्यामि सीतया सह दण्डकान् ।
अनाथाया हि नाथस्त्वं कौशल्याया भविष्यसि ॥ 17 ॥
क्षुद्रकर्मा हि कैकेयी द्वेष्यमन्याय्यमाचरेत् ।
परिदद्याहि धर्मज्ञे भरते मम मातरम् ॥ 18 ॥
नूनं जात्यन्तरे कस्मिन् स्त्रियः पुत्रैर्वियोजिताः ।
जनन्या मम सौमित्रे तस्मादेतदुपस्थितम् ॥ 19 ॥
मया हि चिरपुष्टेन दुखसंवर्धितेन च ।
विप्रयुज्यत कौशल्या फलकाले धिगस्तु माम् ॥ 20 ॥
मा स्म सीमन्तिनी काचिज्जनयेत्पुत्रमीदृशम् ।
सौमित्रे योऽहमम्बाया दद्मि शोकमनन्तकम् ॥ 21 ॥
मन्ये प्रीतिविशिष्टा सा मत्तो लक्ष्मण शारिका ।
यस्यास्तच्छ्रूयते वाक्यं शुक पादमरेर्दश ॥ 22 ॥
शोचन्त्या अल्पभाग्याया न किञ्चिदुपकुर्वता ।
पुत्रेण किमपुत्राया मया कार्यमरिन्दम ॥ 23 ॥
अल्पभाग्या हि मे माता कौशल्या रहिता मया ।
शेते परमदुःखार्ता पतिता शोकसागरे ॥ 24 ॥
एको ह्यहमयोध्यां च पृथिवीं चापि लक्ष्मण ।
तरेयमिषुभिः क्रुद्धो ननु वीर्यमकारणम् ॥ 25 ॥
अधर्मभयभीतश्च परलोकस्य चानघ ।
तेन लक्ष्मण नाद्याह मात्मानमभिषेचये ॥ 26 ॥
एतदन्यश्च करुणं विलप्य विजने वने ।
अश्रुपूर्णमुखो रामो निशि तूष्णीमुपाविशत् ॥ 27 ॥
विलप्योपरतं रामं गतार्चिषमिवानलम् ।
समुद्रमिव निर्वेगमाश्वासयत लक्ष्मणः ॥ 28 ॥
ध्रुवमद्य पुरी राजन्नयोध्यायुधिनां वर ।
निष्प्रभा त्वयि निष्क्रान्ते गतचन्द्रेव शर्वरी ॥ 29 ॥
नैतदौपयिकं राम यदिदं परितप्यते ।
विषादयसि सीतां च मां चैव पुरुषर्षभ ॥ 30 ॥
न च सीता त्वया हीना न चाहमपि राघव ।
मुहूर्तमपि जीवावो जलान्मत्स्याविनोद्धृतौ ॥ 31 ॥
नहि तातं न शत्रुघ्नं न सुमित्रां परन्तप ।
द्रष्टुमिच्छेयमद्याहं स्वर्गं चापि त्वया विना ॥ 32 ॥
ततस्तत्र सुखासीनौ नातिदूरे निरीक्ष्य ताम् ।
न्यग्रोधे सुकृतां शय्यां भेजाते धर्मवत्सलौ ॥ 33 ॥
स लक्ष्मणस्योत्तमपुष्कलं वचो निशम्य चैवं वनवासमादरात् ।
समाः समस्ता विदधे परन्तपः प्रपद्य धर्मं सुचिराय राघवः ॥ 34 ॥
ततस्तु तस्मिन् विजने वने तदा महाबलौ राघववंशवर्धनौ ।
न तौ भयं सम्भ्रममभ्युपेयतु र्यथैव सिंहौ गिरिसानुगोचरौ ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्रिपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
sa taṃ vṛkṣaṃ samāsādya sandhyāmanvāsyapaścimām |
rāmo ramayatāṃ śreṣṭha iti hovāca lakṣmaṇam || 1 ||
adyeyaṃ prathamā rātriryātā janapadādbahiḥ |
yā sumantreṇa rahitā tāṃ notkaṇṭhitumarhasi || 2 ||
jāgartavyamatandribhyāmadyaprabhṛti rātriṣu |
yogakṣemau hi sītāyā vartete lakṣmaṇāvayoḥ || 3 ||
rātriṃ kathañcidevemāṃ saumitre vartayāmahe |
apāvartāmahe bhūmāvāstīrya svayamārjitaiḥ || 4 ||
sa tu saṃviśya medinyāṃ mahārhaśayanocitaḥ |
imāḥ saumitraye rāmo vyājahāra kathāḥ śubhāḥ || 5 ||
dhruvamadya mahārājo duḥkhaṃ svapiti lakṣmaṇa |
kṛtakāmā tu kaikeyī tuṣṭā bhavitumarhati || 6 ||
sā hi devī mahārājaṃ kaikeyī rājyakāraṇāt |
api na cyāvayetprāṇān dṛṣṭvā bharatamāgatam || 7 ||
anāthaśca hi vṛddhaśca mayā caiva vinākṛtaḥ |
kiṃ kariṣyati kāmātmā kaikeyī vaśamāgataḥ || 8 ||
idaṃ vyasanamālokya rājñaśca mativibhramam |
kāma evārthadharmābhyāṃ garīyāniti me matiḥ || 9 ||
ko hyavidvānapi pumān pramadāyāḥ kṛte tyajet |
chandānuvartinaṃ putraṃ tāto māmiva lakṣmaṇa || 10 ||
sukhī bata sabhāryaśca bharataḥ kekayīsutaḥ |
muditān kosalāneko yo bhokṣyatyadhirājavat || 11 ||
sa hi sarvasya rājyasya mukhamekaṃ bhaviṣyati |
tāte ca vayasā'tīte mayi cāraṇyamāsthite || 12 ||
arthadharmau parityajya ya kāmamanuvartate |
evamāpadyate kṣipraṃ rājā daśaratho yathā || 13 ||
manye daśarathāntāya mama pravrājanāya ca |
kaikeyī saumya samprāptā rājyāya bharatasya ca || 14 ||
apīdānīṃ tu kaikeyī saubhāgyamadamohitā |
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca samprabādheta matkṛte || 15 ||
mā sma matkāraṇāddevī sumitrā duḥkhamāvaset |
ayodhyāmita eva tvaṃ kālye praviśa lakṣmaṇa || 16 ||
ahameko gamiṣyāmi sītayā saha daṇḍakān |
anāthāyā hi nāthastvaṃ kauśalyāyā bhaviṣyasi || 17 ||
kṣudrakarmā hi kaikeyī dveṣyamanyāyyamācaret |
paridadyāhi dharmajñe bharate mama mātaram || 18 ||
nūnaṃ jātyantare kasmin striyaḥ putrairviyojitāḥ |
jananyā mama saumitre tasmādetadupasthitam || 19 ||
mayā hi cirapuṣṭena dukhasaṃvardhitena ca |
viprayujyata kauśalyā phalakāle dhigastu mām || 20 ||
mā sma sīmantinī kācijjanayetputramīdṛśam |
saumitre yo'hamambāyā dadmi śokamanantakam || 21 ||
manye prītiviśiṣṭā sā matto lakṣmaṇa śārikā |
yasyāstacchrūyate vākyaṃ śuka pādamarerdaśa || 22 ||
śocantyā alpabhāgyāyā na kiñcidupakurvatā |
putreṇa kimaputrāyā mayā kāryamarindama || 23 ||
alpabhāgyā hi me mātā kauśalyā rahitā mayā |
śete paramaduḥkhārtā patitā śokasāgare || 24 ||
eko hyahamayodhyāṃ ca pṛthivīṃ cāpi lakṣmaṇa |
tareyamiṣubhiḥ kruddho nanu vīryamakāraṇam || 25 ||
adharmabhayabhītaśca paralokasya cānagha |
tena lakṣmaṇa nādyāha mātmānamabhiṣecaye || 26 ||
etadanyaśca karuṇaṃ vilapya vijane vane |
aśrupūrṇamukho rāmo niśi tūṣṇīmupāviśat || 27 ||
vilapyoparataṃ rāmaṃ gatārciṣamivānalam |
samudramiva nirvegamāśvāsayata lakṣmaṇaḥ || 28 ||
dhruvamadya purī rājannayodhyāyudhināṃ vara |
niṣprabhā tvayi niṣkrānte gatacandreva śarvarī || 29 ||
naitadaupayikaṃ rāma yadidaṃ paritapyate |
viṣādayasi sītāṃ ca māṃ caiva puruṣarṣabha || 30 ||
na ca sītā tvayā hīnā na cāhamapi rāghava |
muhūrtamapi jīvāvo jalānmatsyāvinoddhṛtau || 31 ||
nahi tātaṃ na śatrughnaṃ na sumitrāṃ parantapa |
draṣṭumiccheyamadyāhaṃ svargaṃ cāpi tvayā vinā || 32 ||
tatastatra sukhāsīnau nātidūre nirīkṣya tām |
nyagrodhe sukṛtāṃ śayyāṃ bhejāte dharmavatsalau || 33 ||
sa lakṣmaṇasyottamapuṣkalaṃ vaco niśamya caivaṃ vanavāsamādarāt |
samāḥ samastā vidadhe parantapaḥ prapadya dharmaṃ sucirāya rāghavaḥ || 34 ||
tatastu tasmin vijane vane tadā mahābalau rāghavavaṃśavardhanau |
na tau bhayaṃ sambhramamabhyupeyatu ryathaiva siṃhau girisānugocarau || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.