2.26 அயோத்யாகாண்ட - ஷட்விம்ஶ ஸர்கஃ

2.26 Ayodhyakanda - Shadvimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Tamil script
📄 Download PDF
ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே அயோத்யாகாண்டம் ।
அத ஷட்விம்ஶஸ்ஸர்கஃ ।
அபிவாத்ய ச கௌஸல்யாம் ராம ஸ்ஸம்ப்ரஸ்திதோ வநம் ।
க்ரு'தஸ்வஸ்த்யயநோ மாத்ரா தர்மிஷ்டே வர்த்மநி ஸ்திதஃ ॥ 1 ॥
விராஜயந்ராஜஸுதோ ராஜமார்கம் நரைர்வ்ரு'தம் ।
ஹ்ரு'தயாந்யாமமந்தேவ ஜநஸ்ய குணவத்தயா ॥ 2 ॥
அபிவாத்ய ச கௌஸல்யாம் ராம ஸ்ஸம்ப்ரஸ்திதோ வநம் ।
க்ரு'தஸ்வஸ்த்யயநோ மாத்ரா தர்மிஷ்டே வர்த்மநி ஸ்திதஃ ॥ 3 ॥
விராஜயந்ராஜஸுதோ ராஜமார்கம் நரைர்வ்ரு'தம் ।
ஹ்ரு'தயாந்யாமமந்தேவ ஜநஸ்ய குணவத்தயா ॥ 4 ॥
வைதேஹீ சாபி தத்ஸர்வம் ந ஶுஶ்ராவ தபஸ்விநீ ।
ததேவ ஹ்ரு'தி தஸ்யாஶ்ச யௌவராஜ்யாபிஷேசநம் ॥ 5 ॥
தேவகார்யம் ஸ்வயம் க்ரு'த்வா க்ரு'தஜ்ஞா ஹ்ரு'ஷ்டசேதநா ।
அபிஜ்ஞா ராஜதர்மாணாம் ராஜபுத்ரம் ப்ரதீக்ஷதே ॥ 6 ॥
ப்ரவிவேஶாத ராமஸ்து ஸ்வம் வேஶ்ம ஸுவிபூஷிதம் ।
ப்ரஹ்ரு'ஷ்டஜநஸம்பூர்ணம் ஹ்ரியா கிஞ்சிதவாங்முகஃ ॥ 7 ॥
அத ஸீதா ஸமுத்பத்ய வேபமாநா ச தம் பதிம் ।
அபஶ்யச்சோகஸந்தப்தம் சிந்தாவ்யாகுலிதேந்த்ரியம் ॥ 8 ॥
தாம் த்ரு'ஷ்ட்வா ஸ ஹி தர்மாத்மா ந ஶஶாக மநோகதம் ।
தம் ஶோகம் ராகவஃ ஸோடும் ததோ விவ்ரு'ததாம் கதஃ ॥ 9 ॥
விவர்ணவதநம் த்ரு'ஷ்ட்வா தம் ப்ரஸ்விந்நமமர்ஷணம் ।
ஆஹ துஃகாபிஸந்தப்தா கிமிதாநீமிதம் ப்ரபோ ॥ 10 ॥
அத்ய பார்ஹஸ்பத ஶ்ஶ்ரீமாந்யுக்தஃ புஷ்யோऽநு ராகவ ।
ப்ரோச்யதே ப்ராஹ்மணைஃ ப்ராஜ்ஞைஃ கேந த்வமஸி துர்மநாஃ ॥ 11 ॥
ந தே ஶதஶலாகேந ஜலபேநநிபேந ச ।
ஆவ்ரு'தம் வதநம் வல்கு சத்ரேணாபி விராஜதே ॥ 12 ॥
வ்யஜநாப்யாம் ச முக்யாப்யாம் ஶதபத்ரநிபேக்ஷணம் ।
சந்த்ரஹம்ஸப்ரகாஶாப்யாம் வீஜ்யதே ந தவாநநம் ॥ 13 ॥
வாக்மிநோ வந்திநஶ்சாபி ப்ரஹ்ரு'ஷ்டாஸ்த்வாம் நரர்ஷப ।
ஸ்துவந்தோ நாத்ர த்ரு'ஶ்யந்தே மங்கலைஃ ஸ்ஸூதமாகதாஃ ॥ 14 ॥
ந தே க்ஷௌத்ரம் ச ததி ச ப்ராஹ்மணா வேதபாரகாஃ ।
மூர்த்நி மூர்தாபிஷிக்தஸ்ய தததி ஸ்ம விதாநதஃ ॥ 15 ॥
ந த்வாம் ப்ரக்ரு'தய ஸ்ஸர்வா ஶ்ஶ்ரேணீமுக்யாஶ்ச பூஷிதாஃ ।
அநுவ்ரஜிதுமிச்சந்தி பௌரஜாநபதாஸ்ததா ॥ 16 ॥
சதுர்பிர்வேகஸம்பந்நைர்ஹயைஃ காஞ்சநபூஷிதைஃ ।
முக்யஃ புஷ்யரதோ யுக்தஃ கிம் ந கச்சதி தேऽக்ரதஃ ॥ 17 ॥
ஹஸ்தீ சாக்ரத ஶ்ஶ்ரீமாம் ஸ்தவ லக்ஷணபூஜிதஃ ।
ப்ரயாணே லக்ஷ்யதே வீர க்ரு'ஷ்ணமேககிரி ப்ரபஃ ॥ 18 ॥
ந ச காஞ்சநசித்ரம் தே பஶ்யாமி ப்ரியதர்ஶந ।
பத்ராஸநம் புரஸ்க்ரு'த்ய யாந்தம் வீர புரஸ்க்ரு'தம் ॥ 19 ॥
அபிஷேகோ யதா ஸஜ்ஜஃ கிமிதாநீமிதம் தவ ।
அபூர்வோ முகவர்ணஶ்ச ந ப்ரஹர்ஷஶ்ச லக்ஷ்யதே ॥ 20 ॥
இதீவ விலபந்தீம் தாம் ப்ரோவாச ரகுநந்தநஃ ।
ஸீதே தத்ர பவாம்ஸ்தாதஃ ப்ரவ்ராஜயதி மாம் வநம் ॥ 21 ॥
குலே மஹதி ஸம்பூதே தர்மஜ்ஞே தர்மசாரிணி ।
ஶ்ரு'ணு ஜாநகி யேநேதம் க்ரமேணாப்யாகதம் மம ॥ 22 ॥
ராஜ்ஞா ஸத்யப்ரதிஜ்ஞேந பித்ரா தஶரதேந ச ।
கைகேய்யை மம மாத்ரே து புரா தத்தௌ மஹாவரௌ ॥ 23 ॥
தயாऽத்ய மம ஸஜ்ஜேऽஸ்மிந்நபிஷேகே ந்ரு'போத்யதே ।
ப்ரசோதித ஸ்ஸ ஸமயோ தர்மேண ப்ரதிநிர்ஜிதஃ ॥ 24 ॥
சதுர்தஶ ஹி வர்ஷாணி வஸ்தவ்யம் தண்டகே மயா ।
பித்ரா மே பரதஶ்சாபி யௌவராஜ்யே நியோஜிதஃ ॥ 25 ॥
ஸோऽஹம் த்வாமாகதோ த்ரஷ்டும் ப்ரஸ்திதோ விஜநம் வநம் ।
பரதஸ்ய ஸமீபே து நாஹம் கத்யஃ கதாசந ॥ 26 ॥
புத்தியுக்தா ஹி புருஷா ந ஸஹந்தே பரஸ்தவம் ।
தஸ்மாந்நதே குணாஃ கத்யா பரதஸ்யாக்ரதோ மம ॥ 27 ॥
நாபி த்வம் தேந பர்தவ்யா விஶேஷேண கதாசந ।
அநுகூலதயா ஶக்யம் ஸமீபே த்வஸ்ய வர்திதும் ॥ 28 ॥
தஸ்மை தத்தம் ந்ரு'பதிநா யௌவராஜ்யம் ஸநாதநம் ।
ஸ ப்ரஸாத்யஸ்த்வயா ஸீதே ந்ரு'பதிஶ்ச விஶேஷதஃ ॥ 29 ॥
அஹம் சாபி ப்ரதிஜ்ஞாம் தாம் குரோஸ்ஸமநுபாலயந் ।
வநமத்யைவ யாஸ்யாமி ஸ்திரா பவ மநஸ்விநீ ॥ 30 ॥
யாதே ச மயி கல்யாணி வநம் முநிநிஷேவிதம் ।
வ்ரதோபவாஸபரயா பவிதவ்யம் த்வயாऽநகே ॥ 31 ॥
கால்யமுத்தாய தேவாநாம் க்ரு'த்வா பூஜாம் யதாவிதி ।
வந்திதவ்யோ தஶரதஃ பிதா மம நரேஶ்வரஃ ॥ 32 ॥
வந்திதவ்யாஶ்ச தே நித்யம் யா ஶ்ஶேஷா மம மாதரஃ ।
ஸ்நேஹ ப்ரணயஸம்போகை ஸ்ஸமா ஹி மம மாதரஃ ॥ 33 ॥
ப்ராத்ரு'புத்ரஸமௌ சாபி த்ரஷ்டவ்யௌ ச விஶேஷதஃ ।
த்வயா பரதஶத்ருக்நௌ ப்ராணைஃ ப்ரியதரௌ மம ॥ 34 ॥
விப்ரியம் ந ச கர்தவ்யம் பரதஸ்ய கதாசந ।
ஸ ஹி ராஜா ப்ரபுஶ்சைவ தேஶஸ்ய ச குலஸ்ய ச ॥ 35 ॥
ஆராதிதா ஹி ஶீலேந ப்ரயத்நைஶ்சோபஸேவிதாஃ ।
ராஜாந ஸ்ஸம்ப்ரஸீதந்தி குப்யந்திச விபர்யயே ॥ 36 ॥
ஔரஸாநபி புத்ராந்ஹி த்யஜந்த்யஹிதகாரிணஃ ।
ஸமர்தாந்ஸம்ப்ரக்ரு'ஹ்ணந்தி ஜநாநபி நராதிபாஃ ॥ 37 ॥
ஸா த்வம் வஸேஹ கல்யாணி ராஜ்ஞஸ்ஸமநுவர்திநீ ।
பரதஸ்ய ரதா தர்மே ஸத்யவ்ரதபராயணா ॥ 38 ॥
அஹம் கமிஷ்யாமி மஹாவநம் ப்ரியே த்வயா ஹி வஸ்தவ்யமிஹைவ பாமிநி ।
யதா வ்யலீகம் குருஷே ந கஸ்ய சி த்ததா த்வயா கார்யமிதம் வசோ மம ॥ 39 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே அயோத்யாகாண்டே ஷட்விம்ஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaḍviṃśassargaḥ |
abhivādya ca kausalyāṃ rāma ssamprasthito vanam |
kṛtasvastyayano mātrā dharmiṣṭhe vartmani sthitaḥ || 1 ||
virājayanrājasuto rājamārgaṃ narairvṛtam |
hṛdayānyāmamantheva janasya guṇavattayā || 2 ||
abhivādya ca kausalyāṃ rāma ssamprasthito vanam |
kṛtasvastyayano mātrā dharmiṣṭhe vartmani sthitaḥ || 3 ||
virājayanrājasuto rājamārgaṃ narairvṛtam |
hṛdayānyāmamantheva janasya guṇavattayā || 4 ||
vaidehī cāpi tatsarvaṃ na śuśrāva tapasvinī |
tadeva hṛdi tasyāśca yauvarājyābhiṣecanam || 5 ||
devakāryaṃ svayaṃ kṛtvā kṛtajñā hṛṣṭacetanā |
abhijñā rājadharmāṇāṃ rājaputraṃ pratīkṣate || 6 ||
praviveśātha rāmastu svaṃ veśma suvibhūṣitam |
prahṛṣṭajanasampūrṇaṃ hriyā kiñcidavāṅmukhaḥ || 7 ||
atha sītā samutpatya vepamānā ca taṃ patim |
apaśyacchokasantaptaṃ cintāvyākulitendriyam || 8 ||
tāṃ dṛṣṭvā sa hi dharmātmā na śaśāka manogatam |
taṃ śokaṃ rāghavaḥ soḍhuṃ tato vivṛtatāṃ gataḥ || 9 ||
vivarṇavadanaṃ dṛṣṭvā taṃ prasvinnamamarṣaṇam |
āha duḥkhābhisantaptā kimidānīmidaṃ prabho || 10 ||
adya bārhaspata śśrīmānyuktaḥ puṣyo'nu rāghava |
procyate brāhmaṇaiḥ prājñaiḥ kena tvamasi durmanāḥ || 11 ||
na te śataśalākena jalaphenanibhena ca |
āvṛtaṃ vadanaṃ valgu chatreṇāpi virājate || 12 ||
vyajanābhyāṃ ca mukhyābhyāṃ śatapatranibhekṣaṇam |
candrahaṃsaprakāśābhyāṃ vījyate na tavānanam || 13 ||
vāgmino vandinaścāpi prahṛṣṭāstvāṃ nararṣabha |
stuvanto nātra dṛśyante maṅgalaiḥ ssūtamāgadhāḥ || 14 ||
na te kṣaudraṃ ca dadhi ca brāhmaṇā vedapāragāḥ |
mūrdhni mūrdhābhiṣiktasya dadati sma vidhānataḥ || 15 ||
na tvāṃ prakṛtaya ssarvā śśreṇīmukhyāśca bhūṣitāḥ |
anuvrajitumicchanti paurajānapadāstathā || 16 ||
caturbhirvegasampannairhayaiḥ kāñcanabhūṣitaiḥ |
mukhyaḥ puṣyaratho yuktaḥ kiṃ na gacchati te'grataḥ || 17 ||
hastī cāgrata śśrīmāṃ stava lakṣaṇapūjitaḥ |
prayāṇe lakṣyate vīra kṛṣṇameghagiri prabhaḥ || 18 ||
na ca kāñcanacitraṃ te paśyāmi priyadarśana |
bhadrāsanaṃ puraskṛtya yāntaṃ vīra puraskṛtam || 19 ||
abhiṣeko yathā sajjaḥ kimidānīmidaṃ tava |
apūrvo mukhavarṇaśca na praharṣaśca lakṣyate || 20 ||
itīva vilapantīṃ tāṃ provāca raghunandanaḥ |
sīte tatra bhavāṃstātaḥ pravrājayati māṃ vanam || 21 ||
kule mahati sambhūte dharmajñe dharmacāriṇi |
śṛṇu jānaki yenedaṃ krameṇābhyāgataṃ mama || 22 ||
rājñā satyapratijñena pitrā daśarathena ca |
kaikeyyai mama mātre tu purā dattau mahāvarau || 23 ||
tayā'dya mama sajje'sminnabhiṣeke nṛpodyate |
pracodita ssa samayo dharmeṇa pratinirjitaḥ || 24 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vastavyaṃ daṇḍake mayā |
pitrā me bharataścāpi yauvarājye niyojitaḥ || 25 ||
so'haṃ tvāmāgato draṣṭuṃ prasthito vijanaṃ vanam |
bharatasya samīpe tu nāhaṃ kathyaḥ kadācana || 26 ||
buddhiyuktā hi puruṣā na sahante parastavam |
tasmānnate guṇāḥ kathyā bharatasyāgrato mama || 27 ||
nāpi tvaṃ tena bhartavyā viśeṣeṇa kadācana |
anukūlatayā śakyaṃ samīpe tvasya vartitum || 28 ||
tasmai dattaṃ nṛpatinā yauvarājyaṃ sanātanam |
sa prasādyastvayā sīte nṛpatiśca viśeṣataḥ || 29 ||
ahaṃ cāpi pratijñāṃ tāṃ gurossamanupālayan |
vanamadyaiva yāsyāmi sthirā bhava manasvinī || 30 ||
yāte ca mayi kalyāṇi vanaṃ muniniṣevitam |
vratopavāsaparayā bhavitavyaṃ tvayā'naghe || 31 ||
kālyamutthāya devānāṃ kṛtvā pūjāṃ yathāvidhi |
vanditavyo daśarathaḥ pitā mama nareśvaraḥ || 32 ||
vanditavyāśca te nityaṃ yā śśeṣā mama mātaraḥ |
sneha praṇayasambhogai ssamā hi mama mātaraḥ || 33 ||
bhrātṛputrasamau cāpi draṣṭavyau ca viśeṣataḥ |
tvayā bharataśatrughnau prāṇaiḥ priyatarau mama || 34 ||
vipriyaṃ na ca kartavyaṃ bharatasya kadācana |
sa hi rājā prabhuścaiva deśasya ca kulasya ca || 35 ||
ārādhitā hi śīlena prayatnaiścopasevitāḥ |
rājāna ssamprasīdanti kupyantica viparyaye || 36 ||
aurasānapi putrānhi tyajantyahitakāriṇaḥ |
samarthānsampragṛhṇanti janānapi narādhipāḥ || 37 ||
sā tvaṃ vaseha kalyāṇi rājñassamanuvartinī |
bharatasya ratā dharme satyavrataparāyaṇā || 38 ||
ahaṃ gamiṣyāmi mahāvanaṃ priye tvayā hi vastavyamihaiva bhāmini |
yathā vyalīkaṃ kuruṣe na kasya ci ttathā tvayā kāryamidaṃ vaco mama || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaḍviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षड्विंशस्सर्गः ।
अभिवाद्य च कौसल्यां राम स्सम्प्रस्थितो वनम् ।
कृतस्वस्त्ययनो मात्रा धर्मिष्ठे वर्त्मनि स्थितः ॥ 1 ॥
विराजयन्राजसुतो राजमार्गं नरैर्वृतम् ।
हृदयान्याममन्थेव जनस्य गुणवत्तया ॥ 2 ॥
अभिवाद्य च कौसल्यां राम स्सम्प्रस्थितो वनम् ।
कृतस्वस्त्ययनो मात्रा धर्मिष्ठे वर्त्मनि स्थितः ॥ 3 ॥
विराजयन्राजसुतो राजमार्गं नरैर्वृतम् ।
हृदयान्याममन्थेव जनस्य गुणवत्तया ॥ 4 ॥
वैदेही चापि तत्सर्वं न शुश्राव तपस्विनी ।
तदेव हृदि तस्याश्च यौवराज्याभिषेचनम् ॥ 5 ॥
देवकार्यं स्वयं कृत्वा कृतज्ञा हृष्टचेतना ।
अभिज्ञा राजधर्माणां राजपुत्रं प्रतीक्षते ॥ 6 ॥
प्रविवेशाथ रामस्तु स्वं वेश्म सुविभूषितम् ।
प्रहृष्टजनसम्पूर्णं ह्रिया किञ्चिदवाङ्मुखः ॥ 7 ॥
अथ सीता समुत्पत्य वेपमाना च तं पतिम् ।
अपश्यच्छोकसन्तप्तं चिन्ताव्याकुलितेन्द्रियम् ॥ 8 ॥
तां दृष्ट्वा स हि धर्मात्मा न शशाक मनोगतम् ।
तं शोकं राघवः सोढुं ततो विवृततां गतः ॥ 9 ॥
विवर्णवदनं दृष्ट्वा तं प्रस्विन्नममर्षणम् ।
आह दुःखाभिसन्तप्ता किमिदानीमिदं प्रभो ॥ 10 ॥
अद्य बार्हस्पत श्श्रीमान्युक्तः पुष्योऽनु राघव ।
प्रोच्यते ब्राह्मणैः प्राज्ञैः केन त्वमसि दुर्मनाः ॥ 11 ॥
न ते शतशलाकेन जलफेननिभेन च ।
आवृतं वदनं वल्गु छत्रेणापि विराजते ॥ 12 ॥
व्यजनाभ्यां च मुख्याभ्यां शतपत्रनिभेक्षणम् ।
चन्द्रहंसप्रकाशाभ्यां वीज्यते न तवाननम् ॥ 13 ॥
वाग्मिनो वन्दिनश्चापि प्रहृष्टास्त्वां नरर्षभ ।
स्तुवन्तो नात्र दृश्यन्ते मङ्गलैः स्सूतमागधाः ॥ 14 ॥
न ते क्षौद्रं च दधि च ब्राह्मणा वेदपारगाः ।
मूर्ध्नि मूर्धाभिषिक्तस्य ददति स्म विधानतः ॥ 15 ॥
न त्वां प्रकृतय स्सर्वा श्श्रेणीमुख्याश्च भूषिताः ।
अनुव्रजितुमिच्छन्ति पौरजानपदास्तथा ॥ 16 ॥
चतुर्भिर्वेगसम्पन्नैर्हयैः काञ्चनभूषितैः ।
मुख्यः पुष्यरथो युक्तः किं न गच्छति तेऽग्रतः ॥ 17 ॥
हस्ती चाग्रत श्श्रीमां स्तव लक्षणपूजितः ।
प्रयाणे लक्ष्यते वीर कृष्णमेघगिरि प्रभः ॥ 18 ॥
न च काञ्चनचित्रं ते पश्यामि प्रियदर्शन ।
भद्रासनं पुरस्कृत्य यान्तं वीर पुरस्कृतम् ॥ 19 ॥
अभिषेको यथा सज्जः किमिदानीमिदं तव ।
अपूर्वो मुखवर्णश्च न प्रहर्षश्च लक्ष्यते ॥ 20 ॥
इतीव विलपन्तीं तां प्रोवाच रघुनन्दनः ।
सीते तत्र भवांस्तातः प्रव्राजयति मां वनम् ॥ 21 ॥
कुले महति सम्भूते धर्मज्ञे धर्मचारिणि ।
शृणु जानकि येनेदं क्रमेणाभ्यागतं मम ॥ 22 ॥
राज्ञा सत्यप्रतिज्ञेन पित्रा दशरथेन च ।
कैकेय्यै मम मात्रे तु पुरा दत्तौ महावरौ ॥ 23 ॥
तयाऽद्य मम सज्जेऽस्मिन्नभिषेके नृपोद्यते ।
प्रचोदित स्स समयो धर्मेण प्रतिनिर्जितः ॥ 24 ॥
चतुर्दश हि वर्षाणि वस्तव्यं दण्डके मया ।
पित्रा मे भरतश्चापि यौवराज्ये नियोजितः ॥ 25 ॥
सोऽहं त्वामागतो द्रष्टुं प्रस्थितो विजनं वनम् ।
भरतस्य समीपे तु नाहं कथ्यः कदाचन ॥ 26 ॥
बुद्धियुक्ता हि पुरुषा न सहन्ते परस्तवम् ।
तस्मान्नते गुणाः कथ्या भरतस्याग्रतो मम ॥ 27 ॥
नापि त्वं तेन भर्तव्या विशेषेण कदाचन ।
अनुकूलतया शक्यं समीपे त्वस्य वर्तितुम् ॥ 28 ॥
तस्मै दत्तं नृपतिना यौवराज्यं सनातनम् ।
स प्रसाद्यस्त्वया सीते नृपतिश्च विशेषतः ॥ 29 ॥
अहं चापि प्रतिज्ञां तां गुरोस्समनुपालयन् ।
वनमद्यैव यास्यामि स्थिरा भव मनस्विनी ॥ 30 ॥
याते च मयि कल्याणि वनं मुनिनिषेवितम् ।
व्रतोपवासपरया भवितव्यं त्वयाऽनघे ॥ 31 ॥
काल्यमुत्थाय देवानां कृत्वा पूजां यथाविधि ।
वन्दितव्यो दशरथः पिता मम नरेश्वरः ॥ 32 ॥
वन्दितव्याश्च ते नित्यं या श्शेषा मम मातरः ।
स्नेह प्रणयसम्भोगै स्समा हि मम मातरः ॥ 33 ॥
भ्रातृपुत्रसमौ चापि द्रष्टव्यौ च विशेषतः ।
त्वया भरतशत्रुघ्नौ प्राणैः प्रियतरौ मम ॥ 34 ॥
विप्रियं न च कर्तव्यं भरतस्य कदाचन ।
स हि राजा प्रभुश्चैव देशस्य च कुलस्य च ॥ 35 ॥
आराधिता हि शीलेन प्रयत्नैश्चोपसेविताः ।
राजान स्सम्प्रसीदन्ति कुप्यन्तिच विपर्यये ॥ 36 ॥
औरसानपि पुत्रान्हि त्यजन्त्यहितकारिणः ।
समर्थान्सम्प्रगृह्णन्ति जनानपि नराधिपाः ॥ 37 ॥
सा त्वं वसेह कल्याणि राज्ञस्समनुवर्तिनी ।
भरतस्य रता धर्मे सत्यव्रतपरायणा ॥ 38 ॥
अहं गमिष्यामि महावनं प्रिये त्वया हि वस्तव्यमिहैव भामिनि ।
यथा व्यलीकं कुरुषे न कस्य चि त्तथा त्वया कार्यमिदं वचो मम ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षड्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaḍviṃśassargaḥ |
abhivādya ca kausalyāṃ rāma ssamprasthito vanam |
kṛtasvastyayano mātrā dharmiṣṭhe vartmani sthitaḥ || 1 ||
virājayanrājasuto rājamārgaṃ narairvṛtam |
hṛdayānyāmamantheva janasya guṇavattayā || 2 ||
abhivādya ca kausalyāṃ rāma ssamprasthito vanam |
kṛtasvastyayano mātrā dharmiṣṭhe vartmani sthitaḥ || 3 ||
virājayanrājasuto rājamārgaṃ narairvṛtam |
hṛdayānyāmamantheva janasya guṇavattayā || 4 ||
vaidehī cāpi tatsarvaṃ na śuśrāva tapasvinī |
tadeva hṛdi tasyāśca yauvarājyābhiṣecanam || 5 ||
devakāryaṃ svayaṃ kṛtvā kṛtajñā hṛṣṭacetanā |
abhijñā rājadharmāṇāṃ rājaputraṃ pratīkṣate || 6 ||
praviveśātha rāmastu svaṃ veśma suvibhūṣitam |
prahṛṣṭajanasampūrṇaṃ hriyā kiñcidavāṅmukhaḥ || 7 ||
atha sītā samutpatya vepamānā ca taṃ patim |
apaśyacchokasantaptaṃ cintāvyākulitendriyam || 8 ||
tāṃ dṛṣṭvā sa hi dharmātmā na śaśāka manogatam |
taṃ śokaṃ rāghavaḥ soḍhuṃ tato vivṛtatāṃ gataḥ || 9 ||
vivarṇavadanaṃ dṛṣṭvā taṃ prasvinnamamarṣaṇam |
āha duḥkhābhisantaptā kimidānīmidaṃ prabho || 10 ||
adya bārhaspata śśrīmānyuktaḥ puṣyo'nu rāghava |
procyate brāhmaṇaiḥ prājñaiḥ kena tvamasi durmanāḥ || 11 ||
na te śataśalākena jalaphenanibhena ca |
āvṛtaṃ vadanaṃ valgu chatreṇāpi virājate || 12 ||
vyajanābhyāṃ ca mukhyābhyāṃ śatapatranibhekṣaṇam |
candrahaṃsaprakāśābhyāṃ vījyate na tavānanam || 13 ||
vāgmino vandinaścāpi prahṛṣṭāstvāṃ nararṣabha |
stuvanto nātra dṛśyante maṅgalaiḥ ssūtamāgadhāḥ || 14 ||
na te kṣaudraṃ ca dadhi ca brāhmaṇā vedapāragāḥ |
mūrdhni mūrdhābhiṣiktasya dadati sma vidhānataḥ || 15 ||
na tvāṃ prakṛtaya ssarvā śśreṇīmukhyāśca bhūṣitāḥ |
anuvrajitumicchanti paurajānapadāstathā || 16 ||
caturbhirvegasampannairhayaiḥ kāñcanabhūṣitaiḥ |
mukhyaḥ puṣyaratho yuktaḥ kiṃ na gacchati te'grataḥ || 17 ||
hastī cāgrata śśrīmāṃ stava lakṣaṇapūjitaḥ |
prayāṇe lakṣyate vīra kṛṣṇameghagiri prabhaḥ || 18 ||
na ca kāñcanacitraṃ te paśyāmi priyadarśana |
bhadrāsanaṃ puraskṛtya yāntaṃ vīra puraskṛtam || 19 ||
abhiṣeko yathā sajjaḥ kimidānīmidaṃ tava |
apūrvo mukhavarṇaśca na praharṣaśca lakṣyate || 20 ||
itīva vilapantīṃ tāṃ provāca raghunandanaḥ |
sīte tatra bhavāṃstātaḥ pravrājayati māṃ vanam || 21 ||
kule mahati sambhūte dharmajñe dharmacāriṇi |
śṛṇu jānaki yenedaṃ krameṇābhyāgataṃ mama || 22 ||
rājñā satyapratijñena pitrā daśarathena ca |
kaikeyyai mama mātre tu purā dattau mahāvarau || 23 ||
tayā'dya mama sajje'sminnabhiṣeke nṛpodyate |
pracodita ssa samayo dharmeṇa pratinirjitaḥ || 24 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vastavyaṃ daṇḍake mayā |
pitrā me bharataścāpi yauvarājye niyojitaḥ || 25 ||
so'haṃ tvāmāgato draṣṭuṃ prasthito vijanaṃ vanam |
bharatasya samīpe tu nāhaṃ kathyaḥ kadācana || 26 ||
buddhiyuktā hi puruṣā na sahante parastavam |
tasmānnate guṇāḥ kathyā bharatasyāgrato mama || 27 ||
nāpi tvaṃ tena bhartavyā viśeṣeṇa kadācana |
anukūlatayā śakyaṃ samīpe tvasya vartitum || 28 ||
tasmai dattaṃ nṛpatinā yauvarājyaṃ sanātanam |
sa prasādyastvayā sīte nṛpatiśca viśeṣataḥ || 29 ||
ahaṃ cāpi pratijñāṃ tāṃ gurossamanupālayan |
vanamadyaiva yāsyāmi sthirā bhava manasvinī || 30 ||
yāte ca mayi kalyāṇi vanaṃ muniniṣevitam |
vratopavāsaparayā bhavitavyaṃ tvayā'naghe || 31 ||
kālyamutthāya devānāṃ kṛtvā pūjāṃ yathāvidhi |
vanditavyo daśarathaḥ pitā mama nareśvaraḥ || 32 ||
vanditavyāśca te nityaṃ yā śśeṣā mama mātaraḥ |
sneha praṇayasambhogai ssamā hi mama mātaraḥ || 33 ||
bhrātṛputrasamau cāpi draṣṭavyau ca viśeṣataḥ |
tvayā bharataśatrughnau prāṇaiḥ priyatarau mama || 34 ||
vipriyaṃ na ca kartavyaṃ bharatasya kadācana |
sa hi rājā prabhuścaiva deśasya ca kulasya ca || 35 ||
ārādhitā hi śīlena prayatnaiścopasevitāḥ |
rājāna ssamprasīdanti kupyantica viparyaye || 36 ||
aurasānapi putrānhi tyajantyahitakāriṇaḥ |
samarthānsampragṛhṇanti janānapi narādhipāḥ || 37 ||
sā tvaṃ vaseha kalyāṇi rājñassamanuvartinī |
bharatasya ratā dharme satyavrataparāyaṇā || 38 ||
ahaṃ gamiṣyāmi mahāvanaṃ priye tvayā hi vastavyamihaiva bhāmini |
yathā vyalīkaṃ kuruṣe na kasya ci ttathā tvayā kāryamidaṃ vaco mama || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaḍviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in