2.26 අයෝධ්යාකාණ්ඩ - ෂඩ්විංශ සර්ගඃ

2.26 Ayodhyakanda - Shadvimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Sinhala script
📄 Download PDF
ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ අයෝධ්යාකාණ්ඩම් .
අථ ෂඩ්විංශස්සර්ගඃ .
අභිවාද්ය ච කෞසල්යාං රාම ස්සම්ප්රස්ථිතෝ වනම් .
කෘතස්වස්ත්යයනෝ මාත්රා ධර්මිෂ්ඨේ වර්ත්මනි ස්ථිතඃ .. 1 ..
විරාජයන්රාජසුතෝ රාජමාර්ගං නරෛර්වෘතම් .
හෘදයාන්යාමමන්ථේව ජනස්ය ගුණවත්තයා .. 2 ..
අභිවාද්ය ච කෞසල්යාං රාම ස්සම්ප්රස්ථිතෝ වනම් .
කෘතස්වස්ත්යයනෝ මාත්රා ධර්මිෂ්ඨේ වර්ත්මනි ස්ථිතඃ .. 3 ..
විරාජයන්රාජසුතෝ රාජමාර්ගං නරෛර්වෘතම් .
හෘදයාන්යාමමන්ථේව ජනස්ය ගුණවත්තයා .. 4 ..
වෛදේහී චාපි තත්සර්වං න ශුශ්රාව තපස්විනී .
තදේව හෘදි තස්යාශ්ච යෞවරාජ්යාභිෂේචනම් .. 5 ..
දේවකාර්යං ස්වයං කෘත්වා කෘතජ්ඤා හෘෂ්ටචේතනා .
අභිජ්ඤා රාජධර්මාණාං රාජපුත්රං ප්රතීක්ෂතේ .. 6 ..
ප්රවිවේශාථ රාමස්තු ස්වං වේශ්ම සුවිභූෂිතම් .
ප්රහෘෂ්ටජනසම්පූර්ණං හ්රියා කිඤ්චිදවාඞ්මුඛඃ .. 7 ..
අථ සීතා සමුත්පත්ය වේපමානා ච තං පතිම් .
අපශ්යච්ඡෝකසන්තප්තං චින්තාව්යාකුලිතේන්ද්රියම් .. 8 ..
තාං දෘෂ්ට්වා ස හි ධර්මාත්මා න ශශාක මනෝගතම් .
තං ශෝකං රාඝවඃ සෝඪුං තතෝ විවෘතතාං ගතඃ .. 9 ..
විවර්ණවදනං දෘෂ්ට්වා තං ප්රස්වින්නමමර්ෂණම් .
ආහ දුඃඛාභිසන්තප්තා කිමිදානීමිදං ප්රභෝ .. 10 ..
අද්ය බාර්හස්පත ශ්ශ්රීමාන්යුක්තඃ පුෂ්යෝ(අ)නු රාඝව .
ප්රෝච්යතේ බ්රාහ්මණෛඃ ප්රාජ්ඤෛඃ කේන ත්වමසි දුර්මනාඃ .. 11 ..
න තේ ශතශලාකේන ජලඵේනනිභේන ච .
ආවෘතං වදනං වල්ගු ඡත්රේණාපි විරාජතේ .. 12 ..
ව්යජනාභ්යාං ච මුඛ්යාභ්යාං ශතපත්රනිභේක්ෂණම් .
චන්ද්රහංසප්රකාශාභ්යාං වීජ්යතේ න තවානනම් .. 13 ..
වාග්මිනෝ වන්දිනශ්චාපි ප්රහෘෂ්ටාස්ත්වාං නරර්ෂභ .
ස්තුවන්තෝ නාත්ර දෘශ්යන්තේ මඞ්ගලෛඃ ස්සූතමාගධාඃ .. 14 ..
න තේ ක්ෂෞද්රං ච දධි ච බ්රාහ්මණා වේදපාරගාඃ .
මූර්ධ්නි මූර්ධාභිෂික්තස්ය දදති ස්ම විධානතඃ .. 15 ..
න ත්වාං ප්රකෘතය ස්සර්වා ශ්ශ්රේණීමුඛ්යාශ්ච භූෂිතාඃ .
අනුව්රජිතුමිච්ඡන්ති පෞරජානපදාස්තථා .. 16 ..
චතුර්භිර්වේගසම්පන්නෛර්හයෛඃ කාඤ්චනභූෂිතෛඃ .
මුඛ්යඃ පුෂ්යරථෝ යුක්තඃ කිං න ගච්ඡති තේ(අ)ග්රතඃ .. 17 ..
හස්තී චාග්රත ශ්ශ්රීමාං ස්තව ලක්ෂණපූජිතඃ .
ප්රයාණේ ලක්ෂ්යතේ වීර කෘෂ්ණමේඝගිරි ප්රභඃ .. 18 ..
න ච කාඤ්චනචිත්රං තේ පශ්යාමි ප්රියදර්ශන .
භද්රාසනං පුරස්කෘත්ය යාන්තං වීර පුරස්කෘතම් .. 19 ..
අභිෂේකෝ යථා සජ්ජඃ කිමිදානීමිදං තව .
අපූර්වෝ මුඛවර්ණශ්ච න ප්රහර්ෂශ්ච ලක්ෂ්යතේ .. 20 ..
ඉතීව විලපන්තීං තාං ප්රෝවාච රඝුනන්දනඃ .
සීතේ තත්ර භවාංස්තාතඃ ප්රව්රාජයති මාං වනම් .. 21 ..
කුලේ මහති සම්භූතේ ධර්මජ්ඤේ ධර්මචාරිණි .
ශෘණු ජානකි යේනේදං ක්රමේණාභ්යාගතං මම .. 22 ..
රාජ්ඤා සත්යප්රතිජ්ඤේන පිත්රා දශරථේන ච .
කෛකේය්යෛ මම මාත්රේ තු පුරා දත්තෞ මහාවරෞ .. 23 ..
තයා(අ)ද්ය මම සජ්ජේ(අ)ස්මින්නභිෂේකේ නෘපෝද්යතේ .
ප්රචෝදිත ස්ස සමයෝ ධර්මේණ ප්රතිනිර්ජිතඃ .. 24 ..
චතුර්දශ හි වර්ෂාණි වස්තව්යං දණ්ඩකේ මයා .
පිත්රා මේ භරතශ්චාපි යෞවරාජ්යේ නියෝජිතඃ .. 25 ..
සෝ(අ)හං ත්වාමාගතෝ ද්රෂ්ටුං ප්රස්ථිතෝ විජනං වනම් .
භරතස්ය සමීපේ තු නාහං කථ්යඃ කදාචන .. 26 ..
බුද්ධියුක්තා හි පුරුෂා න සහන්තේ පරස්තවම් .
තස්මාන්නතේ ගුණාඃ කථ්යා භරතස්යාග්රතෝ මම .. 27 ..
නාපි ත්වං තේන භර්තව්යා විශේෂේණ කදාචන .
අනුකූලතයා ශක්යං සමීපේ ත්වස්ය වර්තිතුම් .. 28 ..
තස්මෛ දත්තං නෘපතිනා යෞවරාජ්යං සනාතනම් .
ස ප්රසාද්යස්ත්වයා සීතේ නෘපතිශ්ච විශේෂතඃ .. 29 ..
අහං චාපි ප්රතිජ්ඤාං තාං ගුරෝස්සමනුපාලයන් .
වනමද්යෛව යාස්යාමි ස්ථිරා භව මනස්විනී .. 30 ..
යාතේ ච මයි කල්යාණි වනං මුනිනිෂේවිතම් .
ව්රතෝපවාසපරයා භවිතව්යං ත්වයා(අ)නඝේ .. 31 ..
කාල්යමුත්ථාය දේවානාං කෘත්වා පූජාං යථාවිධි .
වන්දිතව්යෝ දශරථඃ පිතා මම නරේශ්වරඃ .. 32 ..
වන්දිතව්යාශ්ච තේ නිත්යං යා ශ්ශේෂා මම මාතරඃ .
ස්නේහ ප්රණයසම්භෝගෛ ස්සමා හි මම මාතරඃ .. 33 ..
භ්රාතෘපුත්රසමෞ චාපි ද්රෂ්ටව්යෞ ච විශේෂතඃ .
ත්වයා භරතශත්රුඝ්නෞ ප්රාණෛඃ ප්රියතරෞ මම .. 34 ..
විප්රියං න ච කර්තව්යං භරතස්ය කදාචන .
ස හි රාජා ප්රභුශ්චෛව දේශස්ය ච කුලස්ය ච .. 35 ..
ආරාධිතා හි ශීලේන ප්රයත්නෛශ්චෝපසේවිතාඃ .
රාජාන ස්සම්ප්රසීදන්ති කුප්යන්තිච විපර්යයේ .. 36 ..
ඖරසානපි පුත්රාන්හි ත්යජන්ත්යහිතකාරිණඃ .
සමර්ථාන්සම්ප්රගෘහ්ණන්ති ජනානපි නරාධිපාඃ .. 37 ..
සා ත්වං වසේහ කල්යාණි රාජ්ඤස්සමනුවර්තිනී .
භරතස්ය රතා ධර්මේ සත්යව්රතපරායණා .. 38 ..
අහං ගමිෂ්යාමි මහාවනං ප්රියේ ත්වයා හි වස්තව්යමිහෛව භාමිනි .
යථා ව්යලීකං කුරුෂේ න කස්ය චි ත්තථා ත්වයා කාර්යමිදං වචෝ මම .. 39 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ අයෝධ්යාකාණ්ඩේ ෂඩ්විංශස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaḍviṃśassargaḥ |
abhivādya ca kausalyāṃ rāma ssamprasthito vanam |
kṛtasvastyayano mātrā dharmiṣṭhe vartmani sthitaḥ || 1 ||
virājayanrājasuto rājamārgaṃ narairvṛtam |
hṛdayānyāmamantheva janasya guṇavattayā || 2 ||
abhivādya ca kausalyāṃ rāma ssamprasthito vanam |
kṛtasvastyayano mātrā dharmiṣṭhe vartmani sthitaḥ || 3 ||
virājayanrājasuto rājamārgaṃ narairvṛtam |
hṛdayānyāmamantheva janasya guṇavattayā || 4 ||
vaidehī cāpi tatsarvaṃ na śuśrāva tapasvinī |
tadeva hṛdi tasyāśca yauvarājyābhiṣecanam || 5 ||
devakāryaṃ svayaṃ kṛtvā kṛtajñā hṛṣṭacetanā |
abhijñā rājadharmāṇāṃ rājaputraṃ pratīkṣate || 6 ||
praviveśātha rāmastu svaṃ veśma suvibhūṣitam |
prahṛṣṭajanasampūrṇaṃ hriyā kiñcidavāṅmukhaḥ || 7 ||
atha sītā samutpatya vepamānā ca taṃ patim |
apaśyacchokasantaptaṃ cintāvyākulitendriyam || 8 ||
tāṃ dṛṣṭvā sa hi dharmātmā na śaśāka manogatam |
taṃ śokaṃ rāghavaḥ soḍhuṃ tato vivṛtatāṃ gataḥ || 9 ||
vivarṇavadanaṃ dṛṣṭvā taṃ prasvinnamamarṣaṇam |
āha duḥkhābhisantaptā kimidānīmidaṃ prabho || 10 ||
adya bārhaspata śśrīmānyuktaḥ puṣyo'nu rāghava |
procyate brāhmaṇaiḥ prājñaiḥ kena tvamasi durmanāḥ || 11 ||
na te śataśalākena jalaphenanibhena ca |
āvṛtaṃ vadanaṃ valgu chatreṇāpi virājate || 12 ||
vyajanābhyāṃ ca mukhyābhyāṃ śatapatranibhekṣaṇam |
candrahaṃsaprakāśābhyāṃ vījyate na tavānanam || 13 ||
vāgmino vandinaścāpi prahṛṣṭāstvāṃ nararṣabha |
stuvanto nātra dṛśyante maṅgalaiḥ ssūtamāgadhāḥ || 14 ||
na te kṣaudraṃ ca dadhi ca brāhmaṇā vedapāragāḥ |
mūrdhni mūrdhābhiṣiktasya dadati sma vidhānataḥ || 15 ||
na tvāṃ prakṛtaya ssarvā śśreṇīmukhyāśca bhūṣitāḥ |
anuvrajitumicchanti paurajānapadāstathā || 16 ||
caturbhirvegasampannairhayaiḥ kāñcanabhūṣitaiḥ |
mukhyaḥ puṣyaratho yuktaḥ kiṃ na gacchati te'grataḥ || 17 ||
hastī cāgrata śśrīmāṃ stava lakṣaṇapūjitaḥ |
prayāṇe lakṣyate vīra kṛṣṇameghagiri prabhaḥ || 18 ||
na ca kāñcanacitraṃ te paśyāmi priyadarśana |
bhadrāsanaṃ puraskṛtya yāntaṃ vīra puraskṛtam || 19 ||
abhiṣeko yathā sajjaḥ kimidānīmidaṃ tava |
apūrvo mukhavarṇaśca na praharṣaśca lakṣyate || 20 ||
itīva vilapantīṃ tāṃ provāca raghunandanaḥ |
sīte tatra bhavāṃstātaḥ pravrājayati māṃ vanam || 21 ||
kule mahati sambhūte dharmajñe dharmacāriṇi |
śṛṇu jānaki yenedaṃ krameṇābhyāgataṃ mama || 22 ||
rājñā satyapratijñena pitrā daśarathena ca |
kaikeyyai mama mātre tu purā dattau mahāvarau || 23 ||
tayā'dya mama sajje'sminnabhiṣeke nṛpodyate |
pracodita ssa samayo dharmeṇa pratinirjitaḥ || 24 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vastavyaṃ daṇḍake mayā |
pitrā me bharataścāpi yauvarājye niyojitaḥ || 25 ||
so'haṃ tvāmāgato draṣṭuṃ prasthito vijanaṃ vanam |
bharatasya samīpe tu nāhaṃ kathyaḥ kadācana || 26 ||
buddhiyuktā hi puruṣā na sahante parastavam |
tasmānnate guṇāḥ kathyā bharatasyāgrato mama || 27 ||
nāpi tvaṃ tena bhartavyā viśeṣeṇa kadācana |
anukūlatayā śakyaṃ samīpe tvasya vartitum || 28 ||
tasmai dattaṃ nṛpatinā yauvarājyaṃ sanātanam |
sa prasādyastvayā sīte nṛpatiśca viśeṣataḥ || 29 ||
ahaṃ cāpi pratijñāṃ tāṃ gurossamanupālayan |
vanamadyaiva yāsyāmi sthirā bhava manasvinī || 30 ||
yāte ca mayi kalyāṇi vanaṃ muniniṣevitam |
vratopavāsaparayā bhavitavyaṃ tvayā'naghe || 31 ||
kālyamutthāya devānāṃ kṛtvā pūjāṃ yathāvidhi |
vanditavyo daśarathaḥ pitā mama nareśvaraḥ || 32 ||
vanditavyāśca te nityaṃ yā śśeṣā mama mātaraḥ |
sneha praṇayasambhogai ssamā hi mama mātaraḥ || 33 ||
bhrātṛputrasamau cāpi draṣṭavyau ca viśeṣataḥ |
tvayā bharataśatrughnau prāṇaiḥ priyatarau mama || 34 ||
vipriyaṃ na ca kartavyaṃ bharatasya kadācana |
sa hi rājā prabhuścaiva deśasya ca kulasya ca || 35 ||
ārādhitā hi śīlena prayatnaiścopasevitāḥ |
rājāna ssamprasīdanti kupyantica viparyaye || 36 ||
aurasānapi putrānhi tyajantyahitakāriṇaḥ |
samarthānsampragṛhṇanti janānapi narādhipāḥ || 37 ||
sā tvaṃ vaseha kalyāṇi rājñassamanuvartinī |
bharatasya ratā dharme satyavrataparāyaṇā || 38 ||
ahaṃ gamiṣyāmi mahāvanaṃ priye tvayā hi vastavyamihaiva bhāmini |
yathā vyalīkaṃ kuruṣe na kasya ci ttathā tvayā kāryamidaṃ vaco mama || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaḍviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षड्विंशस्सर्गः ।
अभिवाद्य च कौसल्यां राम स्सम्प्रस्थितो वनम् ।
कृतस्वस्त्ययनो मात्रा धर्मिष्ठे वर्त्मनि स्थितः ॥ 1 ॥
विराजयन्राजसुतो राजमार्गं नरैर्वृतम् ।
हृदयान्याममन्थेव जनस्य गुणवत्तया ॥ 2 ॥
अभिवाद्य च कौसल्यां राम स्सम्प्रस्थितो वनम् ।
कृतस्वस्त्ययनो मात्रा धर्मिष्ठे वर्त्मनि स्थितः ॥ 3 ॥
विराजयन्राजसुतो राजमार्गं नरैर्वृतम् ।
हृदयान्याममन्थेव जनस्य गुणवत्तया ॥ 4 ॥
वैदेही चापि तत्सर्वं न शुश्राव तपस्विनी ।
तदेव हृदि तस्याश्च यौवराज्याभिषेचनम् ॥ 5 ॥
देवकार्यं स्वयं कृत्वा कृतज्ञा हृष्टचेतना ।
अभिज्ञा राजधर्माणां राजपुत्रं प्रतीक्षते ॥ 6 ॥
प्रविवेशाथ रामस्तु स्वं वेश्म सुविभूषितम् ।
प्रहृष्टजनसम्पूर्णं ह्रिया किञ्चिदवाङ्मुखः ॥ 7 ॥
अथ सीता समुत्पत्य वेपमाना च तं पतिम् ।
अपश्यच्छोकसन्तप्तं चिन्ताव्याकुलितेन्द्रियम् ॥ 8 ॥
तां दृष्ट्वा स हि धर्मात्मा न शशाक मनोगतम् ।
तं शोकं राघवः सोढुं ततो विवृततां गतः ॥ 9 ॥
विवर्णवदनं दृष्ट्वा तं प्रस्विन्नममर्षणम् ।
आह दुःखाभिसन्तप्ता किमिदानीमिदं प्रभो ॥ 10 ॥
अद्य बार्हस्पत श्श्रीमान्युक्तः पुष्योऽनु राघव ।
प्रोच्यते ब्राह्मणैः प्राज्ञैः केन त्वमसि दुर्मनाः ॥ 11 ॥
न ते शतशलाकेन जलफेननिभेन च ।
आवृतं वदनं वल्गु छत्रेणापि विराजते ॥ 12 ॥
व्यजनाभ्यां च मुख्याभ्यां शतपत्रनिभेक्षणम् ।
चन्द्रहंसप्रकाशाभ्यां वीज्यते न तवाननम् ॥ 13 ॥
वाग्मिनो वन्दिनश्चापि प्रहृष्टास्त्वां नरर्षभ ।
स्तुवन्तो नात्र दृश्यन्ते मङ्गलैः स्सूतमागधाः ॥ 14 ॥
न ते क्षौद्रं च दधि च ब्राह्मणा वेदपारगाः ।
मूर्ध्नि मूर्धाभिषिक्तस्य ददति स्म विधानतः ॥ 15 ॥
न त्वां प्रकृतय स्सर्वा श्श्रेणीमुख्याश्च भूषिताः ।
अनुव्रजितुमिच्छन्ति पौरजानपदास्तथा ॥ 16 ॥
चतुर्भिर्वेगसम्पन्नैर्हयैः काञ्चनभूषितैः ।
मुख्यः पुष्यरथो युक्तः किं न गच्छति तेऽग्रतः ॥ 17 ॥
हस्ती चाग्रत श्श्रीमां स्तव लक्षणपूजितः ।
प्रयाणे लक्ष्यते वीर कृष्णमेघगिरि प्रभः ॥ 18 ॥
न च काञ्चनचित्रं ते पश्यामि प्रियदर्शन ।
भद्रासनं पुरस्कृत्य यान्तं वीर पुरस्कृतम् ॥ 19 ॥
अभिषेको यथा सज्जः किमिदानीमिदं तव ।
अपूर्वो मुखवर्णश्च न प्रहर्षश्च लक्ष्यते ॥ 20 ॥
इतीव विलपन्तीं तां प्रोवाच रघुनन्दनः ।
सीते तत्र भवांस्तातः प्रव्राजयति मां वनम् ॥ 21 ॥
कुले महति सम्भूते धर्मज्ञे धर्मचारिणि ।
शृणु जानकि येनेदं क्रमेणाभ्यागतं मम ॥ 22 ॥
राज्ञा सत्यप्रतिज्ञेन पित्रा दशरथेन च ।
कैकेय्यै मम मात्रे तु पुरा दत्तौ महावरौ ॥ 23 ॥
तयाऽद्य मम सज्जेऽस्मिन्नभिषेके नृपोद्यते ।
प्रचोदित स्स समयो धर्मेण प्रतिनिर्जितः ॥ 24 ॥
चतुर्दश हि वर्षाणि वस्तव्यं दण्डके मया ।
पित्रा मे भरतश्चापि यौवराज्ये नियोजितः ॥ 25 ॥
सोऽहं त्वामागतो द्रष्टुं प्रस्थितो विजनं वनम् ।
भरतस्य समीपे तु नाहं कथ्यः कदाचन ॥ 26 ॥
बुद्धियुक्ता हि पुरुषा न सहन्ते परस्तवम् ।
तस्मान्नते गुणाः कथ्या भरतस्याग्रतो मम ॥ 27 ॥
नापि त्वं तेन भर्तव्या विशेषेण कदाचन ।
अनुकूलतया शक्यं समीपे त्वस्य वर्तितुम् ॥ 28 ॥
तस्मै दत्तं नृपतिना यौवराज्यं सनातनम् ।
स प्रसाद्यस्त्वया सीते नृपतिश्च विशेषतः ॥ 29 ॥
अहं चापि प्रतिज्ञां तां गुरोस्समनुपालयन् ।
वनमद्यैव यास्यामि स्थिरा भव मनस्विनी ॥ 30 ॥
याते च मयि कल्याणि वनं मुनिनिषेवितम् ।
व्रतोपवासपरया भवितव्यं त्वयाऽनघे ॥ 31 ॥
काल्यमुत्थाय देवानां कृत्वा पूजां यथाविधि ।
वन्दितव्यो दशरथः पिता मम नरेश्वरः ॥ 32 ॥
वन्दितव्याश्च ते नित्यं या श्शेषा मम मातरः ।
स्नेह प्रणयसम्भोगै स्समा हि मम मातरः ॥ 33 ॥
भ्रातृपुत्रसमौ चापि द्रष्टव्यौ च विशेषतः ।
त्वया भरतशत्रुघ्नौ प्राणैः प्रियतरौ मम ॥ 34 ॥
विप्रियं न च कर्तव्यं भरतस्य कदाचन ।
स हि राजा प्रभुश्चैव देशस्य च कुलस्य च ॥ 35 ॥
आराधिता हि शीलेन प्रयत्नैश्चोपसेविताः ।
राजान स्सम्प्रसीदन्ति कुप्यन्तिच विपर्यये ॥ 36 ॥
औरसानपि पुत्रान्हि त्यजन्त्यहितकारिणः ।
समर्थान्सम्प्रगृह्णन्ति जनानपि नराधिपाः ॥ 37 ॥
सा त्वं वसेह कल्याणि राज्ञस्समनुवर्तिनी ।
भरतस्य रता धर्मे सत्यव्रतपरायणा ॥ 38 ॥
अहं गमिष्यामि महावनं प्रिये त्वया हि वस्तव्यमिहैव भामिनि ।
यथा व्यलीकं कुरुषे न कस्य चि त्तथा त्वया कार्यमिदं वचो मम ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षड्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaḍviṃśassargaḥ |
abhivādya ca kausalyāṃ rāma ssamprasthito vanam |
kṛtasvastyayano mātrā dharmiṣṭhe vartmani sthitaḥ || 1 ||
virājayanrājasuto rājamārgaṃ narairvṛtam |
hṛdayānyāmamantheva janasya guṇavattayā || 2 ||
abhivādya ca kausalyāṃ rāma ssamprasthito vanam |
kṛtasvastyayano mātrā dharmiṣṭhe vartmani sthitaḥ || 3 ||
virājayanrājasuto rājamārgaṃ narairvṛtam |
hṛdayānyāmamantheva janasya guṇavattayā || 4 ||
vaidehī cāpi tatsarvaṃ na śuśrāva tapasvinī |
tadeva hṛdi tasyāśca yauvarājyābhiṣecanam || 5 ||
devakāryaṃ svayaṃ kṛtvā kṛtajñā hṛṣṭacetanā |
abhijñā rājadharmāṇāṃ rājaputraṃ pratīkṣate || 6 ||
praviveśātha rāmastu svaṃ veśma suvibhūṣitam |
prahṛṣṭajanasampūrṇaṃ hriyā kiñcidavāṅmukhaḥ || 7 ||
atha sītā samutpatya vepamānā ca taṃ patim |
apaśyacchokasantaptaṃ cintāvyākulitendriyam || 8 ||
tāṃ dṛṣṭvā sa hi dharmātmā na śaśāka manogatam |
taṃ śokaṃ rāghavaḥ soḍhuṃ tato vivṛtatāṃ gataḥ || 9 ||
vivarṇavadanaṃ dṛṣṭvā taṃ prasvinnamamarṣaṇam |
āha duḥkhābhisantaptā kimidānīmidaṃ prabho || 10 ||
adya bārhaspata śśrīmānyuktaḥ puṣyo'nu rāghava |
procyate brāhmaṇaiḥ prājñaiḥ kena tvamasi durmanāḥ || 11 ||
na te śataśalākena jalaphenanibhena ca |
āvṛtaṃ vadanaṃ valgu chatreṇāpi virājate || 12 ||
vyajanābhyāṃ ca mukhyābhyāṃ śatapatranibhekṣaṇam |
candrahaṃsaprakāśābhyāṃ vījyate na tavānanam || 13 ||
vāgmino vandinaścāpi prahṛṣṭāstvāṃ nararṣabha |
stuvanto nātra dṛśyante maṅgalaiḥ ssūtamāgadhāḥ || 14 ||
na te kṣaudraṃ ca dadhi ca brāhmaṇā vedapāragāḥ |
mūrdhni mūrdhābhiṣiktasya dadati sma vidhānataḥ || 15 ||
na tvāṃ prakṛtaya ssarvā śśreṇīmukhyāśca bhūṣitāḥ |
anuvrajitumicchanti paurajānapadāstathā || 16 ||
caturbhirvegasampannairhayaiḥ kāñcanabhūṣitaiḥ |
mukhyaḥ puṣyaratho yuktaḥ kiṃ na gacchati te'grataḥ || 17 ||
hastī cāgrata śśrīmāṃ stava lakṣaṇapūjitaḥ |
prayāṇe lakṣyate vīra kṛṣṇameghagiri prabhaḥ || 18 ||
na ca kāñcanacitraṃ te paśyāmi priyadarśana |
bhadrāsanaṃ puraskṛtya yāntaṃ vīra puraskṛtam || 19 ||
abhiṣeko yathā sajjaḥ kimidānīmidaṃ tava |
apūrvo mukhavarṇaśca na praharṣaśca lakṣyate || 20 ||
itīva vilapantīṃ tāṃ provāca raghunandanaḥ |
sīte tatra bhavāṃstātaḥ pravrājayati māṃ vanam || 21 ||
kule mahati sambhūte dharmajñe dharmacāriṇi |
śṛṇu jānaki yenedaṃ krameṇābhyāgataṃ mama || 22 ||
rājñā satyapratijñena pitrā daśarathena ca |
kaikeyyai mama mātre tu purā dattau mahāvarau || 23 ||
tayā'dya mama sajje'sminnabhiṣeke nṛpodyate |
pracodita ssa samayo dharmeṇa pratinirjitaḥ || 24 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vastavyaṃ daṇḍake mayā |
pitrā me bharataścāpi yauvarājye niyojitaḥ || 25 ||
so'haṃ tvāmāgato draṣṭuṃ prasthito vijanaṃ vanam |
bharatasya samīpe tu nāhaṃ kathyaḥ kadācana || 26 ||
buddhiyuktā hi puruṣā na sahante parastavam |
tasmānnate guṇāḥ kathyā bharatasyāgrato mama || 27 ||
nāpi tvaṃ tena bhartavyā viśeṣeṇa kadācana |
anukūlatayā śakyaṃ samīpe tvasya vartitum || 28 ||
tasmai dattaṃ nṛpatinā yauvarājyaṃ sanātanam |
sa prasādyastvayā sīte nṛpatiśca viśeṣataḥ || 29 ||
ahaṃ cāpi pratijñāṃ tāṃ gurossamanupālayan |
vanamadyaiva yāsyāmi sthirā bhava manasvinī || 30 ||
yāte ca mayi kalyāṇi vanaṃ muniniṣevitam |
vratopavāsaparayā bhavitavyaṃ tvayā'naghe || 31 ||
kālyamutthāya devānāṃ kṛtvā pūjāṃ yathāvidhi |
vanditavyo daśarathaḥ pitā mama nareśvaraḥ || 32 ||
vanditavyāśca te nityaṃ yā śśeṣā mama mātaraḥ |
sneha praṇayasambhogai ssamā hi mama mātaraḥ || 33 ||
bhrātṛputrasamau cāpi draṣṭavyau ca viśeṣataḥ |
tvayā bharataśatrughnau prāṇaiḥ priyatarau mama || 34 ||
vipriyaṃ na ca kartavyaṃ bharatasya kadācana |
sa hi rājā prabhuścaiva deśasya ca kulasya ca || 35 ||
ārādhitā hi śīlena prayatnaiścopasevitāḥ |
rājāna ssamprasīdanti kupyantica viparyaye || 36 ||
aurasānapi putrānhi tyajantyahitakāriṇaḥ |
samarthānsampragṛhṇanti janānapi narādhipāḥ || 37 ||
sā tvaṃ vaseha kalyāṇi rājñassamanuvartinī |
bharatasya ratā dharme satyavrataparāyaṇā || 38 ||
ahaṃ gamiṣyāmi mahāvanaṃ priye tvayā hi vastavyamihaiva bhāmini |
yathā vyalīkaṃ kuruṣe na kasya ci ttathā tvayā kāryamidaṃ vaco mama || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaḍviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in