ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ අයෝධ්යාකාණ්ඩම් .
අථ චතුඃසප්තතිතමස්සර්ගඃ .
තාං තථා ගර්හයිත්වා තු මාතරං භරතස්තදා .
රෝෂේණ මහතා(අ)විෂ්ටඃ පුනරේවාබ්රවීද්වචඃ .. 1 ..
රාජ්යාද්භ්රංශස්ව කෛකේයි නෘශංසේ දුෂ්ටචාරිණි .
පරිත්යක්තා ච ධර්මේණ මා මෘතං රුදතී භව .. 2 ..
කින්නු තේ(අ)දූෂයද්රාජා රාමෝ වා භෘශධාර්මිකඃ .
යයෝර්මෘත්යුර්විවාසශ්ච ත්වත්කෘතේ තුල්යමාගතෞ .. 3 ..
භ්රූණහත්යාමසි ප්රාප්තා කුලස්යාස්ය විනාශනාත් .
කෛකේයි නරකං ගච්ඡ මා ච භර්තු ස්සලෝකතාම් .. 4 ..
යත්ත්වයා හීදෘශං පාපං කෘතං ඝෝරේණ කර්මණා .
සර්වලෝකප්රියං හිත්වා මමාප්යාපාදිතං භයම් .. 5 ..
ත්වත්කෘතේ මේ පිතා වෘත්තෝ රාමශ්චාරණ්යමාශ්රිතඃ .
අයශෝ ජීවලෝකේ ච ත්වයා(අ)හං ප්රතිපාදිතඃ .. 6 ..
මාතෘරූපේ මමාමිත්රේ නෘශංසේ රාජ්යකාමුකේ .
න තේ(අ)හ මභිභාෂ්යෝ(අ)ස්මි දුර්වෘත්තේ පතිඝාතිනි .. 7 ..
කෞසල්යා ච සුමිත්රා ච යාශ්චාන්යා මම මාතරඃ .
දුඃඛේන මහතා(අ)විෂ්ටාස්ත්වාං ප්රාප්ය කුලදූෂිණීම් .. 8 ..
න ත්වමශ්වපතේඃ කන්යා ධර්මරාජස්ය ධීමතඃ .
රාක්ෂසී තත්ර ජාතා(අ)සි කුලප්රධ්වංසිනී පිතුඃ .. 9 ..
යත්ත්වයා ධාර්මිකෝ රාමෝ නිත්යං සත්යපරායණඃ .
වනං ප්රස්ථාපිතෝ දුඃඛාත්පිතා ච ත්රිදිවං ගතඃ .. 10 ..
යත්ප්රධානා(අ)සි තත්පාපං මයි පිත්රා විනාකෘතේ .
භ්රාතෘභ්යාං ච පරිත්යක්තේ සර්වලෝකස්ය චාප්රියේ .. 11 ..
කෞසල්යාං ධර්මසංයුක්තාං වියුක්තාං පාපනිශ්චයේ .
කෘත්වා කං ප්රාප්ස්යසේ ත්වද්ය ලෝකං නිරයගාමිනි .. 12 ..
කිං නාවබුධ්යසේ ක්රූරේ නියතං බන්ධුසංශ්රයම් .
ජ්යේෂ්ඨං පිතෘසමං රාමං කෞසල්යායා(අ)ත්මසම්භවම් .. 13 ..
අඞගප්රත්යඞගජඃ පුත්රෝ හෘදයාච්චාපි ජායතේ .
තස්මාත්ප්රියතමෝ මාතුඃ ප්රියා ඒව තු බාන්ධවාඃ .. 14 ..
අන්යදා කිල ධර්මජ්ඤා සුරභි ස්සුරසම්මතා .
වහමානෞ දදර්ශෝර්ව්යාං පුත්රෞ විගතචේතසෞ .. 15 ..
තාවර්ධදිවසේ ශ්රාන්තෞ දෘෂ්ට්වා පුත්රෞ මහීතලේ .
රුරෝද පුත්රශෝකේන බාෂ්පපර්යාකුලේක්ෂණා .. 16 ..
අධස්තාද්ව්රජතස්තස්යාඃ සුරරාජ්ඤෝ මහාත්මනඃ .
බින්දවඃ පතිතා ගාත්රේ සූක්ෂ්මා ස්සුරභිගන්ධිනඃ .. 17 ..
ඉන්ද්රෝ(අ)ප්යශ්රුනිපාතං තං ස්වගාත්රේ පුණ්යගන්ධිනම් .
සුරභිං මන්යතේ දෘෂ්ට්වා භූයසීං තාං සුරේශ්වරඃ .. 18 ..
නිරීක්ෂමාණ ශ්ශක්රස්තාං දදර්ශ සුරභිං ස්ථිතාම් .
ආකාශේ විෂ්ඨිතාං දීනාං රුදන්තීං භෘශදුඃඛිතාම් .. 19 ..
තාං දෘෂ්ට්වා ශෝකසන්තප්තාං වජ්රපාණිර්යශස්විනීම් .
ඉන්ද්රඃ ප්රාඤ්ජලිරුද්විග්න ස්සුරරාජෝ(අ)බ්රවීද්වචඃ .. 20 ..
භයං කච්ඡින්න චාස්මාසු කුතශ්චිද්විද්යතේ මහත් .
කුතෝනිමත්තශ්ශෝකස්තේ බ්රූහි සර්වහිතෛෂිණි .. 21 ..
ඒවමුක්තා තු සුරභි ස්සුරරාජේන ධීමතා .
ප්රත්යුවාච තතෝ ධීරා වාක්යං වාක්යවිශාරදා .. 22 ..
ශාන්තං පාපං න වඃ කිඤ්චිත්කුතශ්චිදමරාධිපඃ .
අහං මග්නෞ තු ශෝචාමි ස්වපුත්රෞ විෂමේ ස්ථිතෞ .. 23 ..
ඒතෞ දෘෂ්ට්වා කෘශෞ දීනෞ සූර්යරශ්මිප්රතාපිතෞ .
බාධ්යමානෞ බලීවර්ධෞ කර්ෂකේණ සුරාධිප .. 24 ..
මමකායාත්ප්රසූතෞ හි දුඃඛිතෞ භාරපීඩිතෞ .
යෞ දෘෂ්ට්වා පරිතප්යේ(අ)හං නාස්ති පුත්රසමඃ ප්රියඃ .. 25 ..
යස්යාඃ පුත්රසහස්රෛස්තු කෘත්ස්නං ව්යාප්තමිදං ජගත් .
තාං දෘෂ්ට්වා රුදතීං ශක්රෝ න සුතාන්මන්යතේ පරම් .. 26 ..
සදා(අ)ප්රතිමවෘත්තායාඃ ලෝකධාරණකාම්යයා .
ශ්රීමත්යා ගුණනිත්යායා ස්ස්වභාවපරිචේෂ්ටයා .. 27 ..
යස්යාඃ පුත්රසහස්රාණි සා(අ)පි ශෝචති කාමධුක් .
කිං පුනර්යා විනා රාමං කෞසල්යා වර්තයිෂ්යති .. 28 ..
ඒකපුත්රා ච සාධ්වී ච විවත්සේයං ත්වයා කෘතා .
තස්මාත්ත්වං සතතං දුඃඛං ප්රේත්ය චේහ ච ලප්ස්යසේ .. 29 ..
අහං හ්යපචිතිං භ්රාතුඃ පිතුශ්ච සකලාමිමාම් .
වර්ධනං යශසශ්චාපි කරිෂ්යාමි න සංශයඃ .. 30 ..
අනායයිත්වා තනයං කෞසල්යායා මහාබලම් .
ස්වයමේව ප්රවේක්ෂ්යාමි වනං මුනිනිෂේවිතම් .. 31 ..
න හ්යහං පාපසඞ්කල්පේ පාපේ පාපං ත්වයා කෘතම් .
ශක්තෝ ධාරයිතුං පෞරෛරශ්රුකණ්ඨෛ ර්නිරීක්ෂිතඃ .. 32 ..
සා ත්වමග්නිං ප්රවිශ වා ස්වයං වා දණ්ඩකාන්විශ .
රජ්ජුං බධාන වා කණ්ඨේ න හි තේ(අ)න්යත්පරායණම් .. 33 ..
අහමප්යවනීං ප්රාප්තේ රාමේ සත්යපරාක්රමේ .
කෘතකෘත්යෝ භවිෂ්යාමි විප්රවාසිතකල්මෂඃ .. 34 ..
ඉති නාග ඉවාරණ්යේ තෝමරාඞ්කුශචෝදිතඃ .
පපාත භුවි සඞ්කෘද්ධෝ නිශ්ශ්වසන්නිව පන්නගඃ .. 35 ..
සංරක්තනේත්ර ශ්ශිථිලාම්භරස්තදා විධූතසර්වාභරණඃ පරන්තපඃ .
බභූව භූමෞ පතිතෝ නෘපාත්මජශ්ශචීපතේඃ කේතුරිවෝත්සවක්ෂයේ .. 36 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ අයෝධ්යාකාණ්ඩේ චතුඃසප්තතිතමස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha catuḥsaptatitamassargaḥ |
tāṃ tathā garhayitvā tu mātaraṃ bharatastadā |
roṣeṇa mahatā'viṣṭaḥ punarevābravīdvacaḥ || 1 ||
rājyādbhraṃśasva kaikeyi nṛśaṃse duṣṭacāriṇi |
parityaktā ca dharmeṇa mā mṛtaṃ rudatī bhava || 2 ||
kinnu te'dūṣayadrājā rāmo vā bhṛśadhārmikaḥ |
yayormṛtyurvivāsaśca tvatkṛte tulyamāgatau || 3 ||
bhrūṇahatyāmasi prāptā kulasyāsya vināśanāt |
kaikeyi narakaṃ gaccha mā ca bhartu ssalokatām || 4 ||
yattvayā hīdṛśaṃ pāpaṃ kṛtaṃ ghoreṇa karmaṇā |
sarvalokapriyaṃ hitvā mamāpyāpāditaṃ bhayam || 5 ||
tvatkṛte me pitā vṛtto rāmaścāraṇyamāśritaḥ |
ayaśo jīvaloke ca tvayā'haṃ pratipāditaḥ || 6 ||
mātṛrūpe mamāmitre nṛśaṃse rājyakāmuke |
na te'ha mabhibhāṣyo'smi durvṛtte patighātini || 7 ||
kausalyā ca sumitrā ca yāścānyā mama mātaraḥ |
duḥkhena mahatā'viṣṭāstvāṃ prāpya kuladūṣiṇīm || 8 ||
na tvamaśvapateḥ kanyā dharmarājasya dhīmataḥ |
rākṣasī tatra jātā'si kulapradhvaṃsinī pituḥ || 9 ||
yattvayā dhārmiko rāmo nityaṃ satyaparāyaṇaḥ |
vanaṃ prasthāpito duḥkhātpitā ca tridivaṃ gataḥ || 10 ||
yatpradhānā'si tatpāpaṃ mayi pitrā vinākṛte |
bhrātṛbhyāṃ ca parityakte sarvalokasya cāpriye || 11 ||
kausalyāṃ dharmasaṃyuktāṃ viyuktāṃ pāpaniścaye |
kṛtvā kaṃ prāpsyase tvadya lokaṃ nirayagāmini || 12 ||
kiṃ nāvabudhyase krūre niyataṃ bandhusaṃśrayam |
jyeṣṭhaṃ pitṛsamaṃ rāmaṃ kausalyāyā'tmasambhavam || 13 ||
aṅagapratyaṅagajaḥ putro hṛdayāccāpi jāyate |
tasmātpriyatamo mātuḥ priyā eva tu bāndhavāḥ || 14 ||
anyadā kila dharmajñā surabhi ssurasammatā |
vahamānau dadarśorvyāṃ putrau vigatacetasau || 15 ||
tāvardhadivase śrāntau dṛṣṭvā putrau mahītale |
ruroda putraśokena bāṣpaparyākulekṣaṇā || 16 ||
adhastādvrajatastasyāḥ surarājño mahātmanaḥ |
bindavaḥ patitā gātre sūkṣmā ssurabhigandhinaḥ || 17 ||
indro'pyaśrunipātaṃ taṃ svagātre puṇyagandhinam |
surabhiṃ manyate dṛṣṭvā bhūyasīṃ tāṃ sureśvaraḥ || 18 ||
nirīkṣamāṇa śśakrastāṃ dadarśa surabhiṃ sthitām |
ākāśe viṣṭhitāṃ dīnāṃ rudantīṃ bhṛśaduḥkhitām || 19 ||
tāṃ dṛṣṭvā śokasantaptāṃ vajrapāṇiryaśasvinīm |
indraḥ prāñjalirudvigna ssurarājo'bravīdvacaḥ || 20 ||
bhayaṃ kacchinna cāsmāsu kutaścidvidyate mahat |
kutonimattaśśokaste brūhi sarvahitaiṣiṇi || 21 ||
evamuktā tu surabhi ssurarājena dhīmatā |
pratyuvāca tato dhīrā vākyaṃ vākyaviśāradā || 22 ||
śāntaṃ pāpaṃ na vaḥ kiñcitkutaścidamarādhipaḥ |
ahaṃ magnau tu śocāmi svaputrau viṣame sthitau || 23 ||
etau dṛṣṭvā kṛśau dīnau sūryaraśmipratāpitau |
bādhyamānau balīvardhau karṣakeṇa surādhipa || 24 ||
mamakāyātprasūtau hi duḥkhitau bhārapīḍitau |
yau dṛṣṭvā paritapye'haṃ nāsti putrasamaḥ priyaḥ || 25 ||
yasyāḥ putrasahasraistu kṛtsnaṃ vyāptamidaṃ jagat |
tāṃ dṛṣṭvā rudatīṃ śakro na sutānmanyate param || 26 ||
sadā'pratimavṛttāyāḥ lokadhāraṇakāmyayā |
śrīmatyā guṇanityāyā ssvabhāvapariceṣṭayā || 27 ||
yasyāḥ putrasahasrāṇi sā'pi śocati kāmadhuk |
kiṃ punaryā vinā rāmaṃ kausalyā vartayiṣyati || 28 ||
ekaputrā ca sādhvī ca vivatseyaṃ tvayā kṛtā |
tasmāttvaṃ satataṃ duḥkhaṃ pretya ceha ca lapsyase || 29 ||
ahaṃ hyapacitiṃ bhrātuḥ pituśca sakalāmimām |
vardhanaṃ yaśasaścāpi kariṣyāmi na saṃśayaḥ || 30 ||
anāyayitvā tanayaṃ kausalyāyā mahābalam |
svayameva pravekṣyāmi vanaṃ muniniṣevitam || 31 ||
na hyahaṃ pāpasaṅkalpe pāpe pāpaṃ tvayā kṛtam |
śakto dhārayituṃ paurairaśrukaṇṭhai rnirīkṣitaḥ || 32 ||
sā tvamagniṃ praviśa vā svayaṃ vā daṇḍakānviśa |
rajjuṃ badhāna vā kaṇṭhe na hi te'nyatparāyaṇam || 33 ||
ahamapyavanīṃ prāpte rāme satyaparākrame |
kṛtakṛtyo bhaviṣyāmi vipravāsitakalmaṣaḥ || 34 ||
iti nāga ivāraṇye tomarāṅkuśacoditaḥ |
papāta bhuvi saṅkṛddho niśśvasanniva pannagaḥ || 35 ||
saṃraktanetra śśithilāmbharastadā vidhūtasarvābharaṇaḥ parantapaḥ |
babhūva bhūmau patito nṛpātmajaśśacīpateḥ keturivotsavakṣaye || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe catuḥsaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ चतुःसप्ततितमस्सर्गः ।
तां तथा गर्हयित्वा तु मातरं भरतस्तदा ।
रोषेण महताऽविष्टः पुनरेवाब्रवीद्वचः ॥ 1 ॥
राज्याद्भ्रंशस्व कैकेयि नृशंसे दुष्टचारिणि ।
परित्यक्ता च धर्मेण मा मृतं रुदती भव ॥ 2 ॥
किन्नु तेऽदूषयद्राजा रामो वा भृशधार्मिकः ।
ययोर्मृत्युर्विवासश्च त्वत्कृते तुल्यमागतौ ॥ 3 ॥
भ्रूणहत्यामसि प्राप्ता कुलस्यास्य विनाशनात् ।
कैकेयि नरकं गच्छ मा च भर्तु स्सलोकताम् ॥ 4 ॥
यत्त्वया हीदृशं पापं कृतं घोरेण कर्मणा ।
सर्वलोकप्रियं हित्वा ममाप्यापादितं भयम् ॥ 5 ॥
त्वत्कृते मे पिता वृत्तो रामश्चारण्यमाश्रितः ।
अयशो जीवलोके च त्वयाऽहं प्रतिपादितः ॥ 6 ॥
मातृरूपे ममामित्रे नृशंसे राज्यकामुके ।
न तेऽह मभिभाष्योऽस्मि दुर्वृत्ते पतिघातिनि ॥ 7 ॥
कौसल्या च सुमित्रा च याश्चान्या मम मातरः ।
दुःखेन महताऽविष्टास्त्वां प्राप्य कुलदूषिणीम् ॥ 8 ॥
न त्वमश्वपतेः कन्या धर्मराजस्य धीमतः ।
राक्षसी तत्र जाताऽसि कुलप्रध्वंसिनी पितुः ॥ 9 ॥
यत्त्वया धार्मिको रामो नित्यं सत्यपरायणः ।
वनं प्रस्थापितो दुःखात्पिता च त्रिदिवं गतः ॥ 10 ॥
यत्प्रधानाऽसि तत्पापं मयि पित्रा विनाकृते ।
भ्रातृभ्यां च परित्यक्ते सर्वलोकस्य चाप्रिये ॥ 11 ॥
कौसल्यां धर्मसंयुक्तां वियुक्तां पापनिश्चये ।
कृत्वा कं प्राप्स्यसे त्वद्य लोकं निरयगामिनि ॥ 12 ॥
किं नावबुध्यसे क्रूरे नियतं बन्धुसंश्रयम् ।
ज्येष्ठं पितृसमं रामं कौसल्यायाऽत्मसम्भवम् ॥ 13 ॥
अङगप्रत्यङगजः पुत्रो हृदयाच्चापि जायते ।
तस्मात्प्रियतमो मातुः प्रिया एव तु बान्धवाः ॥ 14 ॥
अन्यदा किल धर्मज्ञा सुरभि स्सुरसम्मता ।
वहमानौ ददर्शोर्व्यां पुत्रौ विगतचेतसौ ॥ 15 ॥
तावर्धदिवसे श्रान्तौ दृष्ट्वा पुत्रौ महीतले ।
रुरोद पुत्रशोकेन बाष्पपर्याकुलेक्षणा ॥ 16 ॥
अधस्ताद्व्रजतस्तस्याः सुरराज्ञो महात्मनः ।
बिन्दवः पतिता गात्रे सूक्ष्मा स्सुरभिगन्धिनः ॥ 17 ॥
इन्द्रोऽप्यश्रुनिपातं तं स्वगात्रे पुण्यगन्धिनम् ।
सुरभिं मन्यते दृष्ट्वा भूयसीं तां सुरेश्वरः ॥ 18 ॥
निरीक्षमाण श्शक्रस्तां ददर्श सुरभिं स्थिताम् ।
आकाशे विष्ठितां दीनां रुदन्तीं भृशदुःखिताम् ॥ 19 ॥
तां दृष्ट्वा शोकसन्तप्तां वज्रपाणिर्यशस्विनीम् ।
इन्द्रः प्राञ्जलिरुद्विग्न स्सुरराजोऽब्रवीद्वचः ॥ 20 ॥
भयं कच्छिन्न चास्मासु कुतश्चिद्विद्यते महत् ।
कुतोनिमत्तश्शोकस्ते ब्रूहि सर्वहितैषिणि ॥ 21 ॥
एवमुक्ता तु सुरभि स्सुरराजेन धीमता ।
प्रत्युवाच ततो धीरा वाक्यं वाक्यविशारदा ॥ 22 ॥
शान्तं पापं न वः किञ्चित्कुतश्चिदमराधिपः ।
अहं मग्नौ तु शोचामि स्वपुत्रौ विषमे स्थितौ ॥ 23 ॥
एतौ दृष्ट्वा कृशौ दीनौ सूर्यरश्मिप्रतापितौ ।
बाध्यमानौ बलीवर्धौ कर्षकेण सुराधिप ॥ 24 ॥
ममकायात्प्रसूतौ हि दुःखितौ भारपीडितौ ।
यौ दृष्ट्वा परितप्येऽहं नास्ति पुत्रसमः प्रियः ॥ 25 ॥
यस्याः पुत्रसहस्रैस्तु कृत्स्नं व्याप्तमिदं जगत् ।
तां दृष्ट्वा रुदतीं शक्रो न सुतान्मन्यते परम् ॥ 26 ॥
सदाऽप्रतिमवृत्तायाः लोकधारणकाम्यया ।
श्रीमत्या गुणनित्याया स्स्वभावपरिचेष्टया ॥ 27 ॥
यस्याः पुत्रसहस्राणि साऽपि शोचति कामधुक् ।
किं पुनर्या विना रामं कौसल्या वर्तयिष्यति ॥ 28 ॥
एकपुत्रा च साध्वी च विवत्सेयं त्वया कृता ।
तस्मात्त्वं सततं दुःखं प्रेत्य चेह च लप्स्यसे ॥ 29 ॥
अहं ह्यपचितिं भ्रातुः पितुश्च सकलामिमाम् ।
वर्धनं यशसश्चापि करिष्यामि न संशयः ॥ 30 ॥
अनाययित्वा तनयं कौसल्याया महाबलम् ।
स्वयमेव प्रवेक्ष्यामि वनं मुनिनिषेवितम् ॥ 31 ॥
न ह्यहं पापसङ्कल्पे पापे पापं त्वया कृतम् ।
शक्तो धारयितुं पौरैरश्रुकण्ठै र्निरीक्षितः ॥ 32 ॥
सा त्वमग्निं प्रविश वा स्वयं वा दण्डकान्विश ।
रज्जुं बधान वा कण्ठे न हि तेऽन्यत्परायणम् ॥ 33 ॥
अहमप्यवनीं प्राप्ते रामे सत्यपराक्रमे ।
कृतकृत्यो भविष्यामि विप्रवासितकल्मषः ॥ 34 ॥
इति नाग इवारण्ये तोमराङ्कुशचोदितः ।
पपात भुवि सङ्कृद्धो निश्श्वसन्निव पन्नगः ॥ 35 ॥
संरक्तनेत्र श्शिथिलाम्भरस्तदा विधूतसर्वाभरणः परन्तपः ।
बभूव भूमौ पतितो नृपात्मजश्शचीपतेः केतुरिवोत्सवक्षये ॥ 36 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे चतुःसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha catuḥsaptatitamassargaḥ |
tāṃ tathā garhayitvā tu mātaraṃ bharatastadā |
roṣeṇa mahatā'viṣṭaḥ punarevābravīdvacaḥ || 1 ||
rājyādbhraṃśasva kaikeyi nṛśaṃse duṣṭacāriṇi |
parityaktā ca dharmeṇa mā mṛtaṃ rudatī bhava || 2 ||
kinnu te'dūṣayadrājā rāmo vā bhṛśadhārmikaḥ |
yayormṛtyurvivāsaśca tvatkṛte tulyamāgatau || 3 ||
bhrūṇahatyāmasi prāptā kulasyāsya vināśanāt |
kaikeyi narakaṃ gaccha mā ca bhartu ssalokatām || 4 ||
yattvayā hīdṛśaṃ pāpaṃ kṛtaṃ ghoreṇa karmaṇā |
sarvalokapriyaṃ hitvā mamāpyāpāditaṃ bhayam || 5 ||
tvatkṛte me pitā vṛtto rāmaścāraṇyamāśritaḥ |
ayaśo jīvaloke ca tvayā'haṃ pratipāditaḥ || 6 ||
mātṛrūpe mamāmitre nṛśaṃse rājyakāmuke |
na te'ha mabhibhāṣyo'smi durvṛtte patighātini || 7 ||
kausalyā ca sumitrā ca yāścānyā mama mātaraḥ |
duḥkhena mahatā'viṣṭāstvāṃ prāpya kuladūṣiṇīm || 8 ||
na tvamaśvapateḥ kanyā dharmarājasya dhīmataḥ |
rākṣasī tatra jātā'si kulapradhvaṃsinī pituḥ || 9 ||
yattvayā dhārmiko rāmo nityaṃ satyaparāyaṇaḥ |
vanaṃ prasthāpito duḥkhātpitā ca tridivaṃ gataḥ || 10 ||
yatpradhānā'si tatpāpaṃ mayi pitrā vinākṛte |
bhrātṛbhyāṃ ca parityakte sarvalokasya cāpriye || 11 ||
kausalyāṃ dharmasaṃyuktāṃ viyuktāṃ pāpaniścaye |
kṛtvā kaṃ prāpsyase tvadya lokaṃ nirayagāmini || 12 ||
kiṃ nāvabudhyase krūre niyataṃ bandhusaṃśrayam |
jyeṣṭhaṃ pitṛsamaṃ rāmaṃ kausalyāyā'tmasambhavam || 13 ||
aṅagapratyaṅagajaḥ putro hṛdayāccāpi jāyate |
tasmātpriyatamo mātuḥ priyā eva tu bāndhavāḥ || 14 ||
anyadā kila dharmajñā surabhi ssurasammatā |
vahamānau dadarśorvyāṃ putrau vigatacetasau || 15 ||
tāvardhadivase śrāntau dṛṣṭvā putrau mahītale |
ruroda putraśokena bāṣpaparyākulekṣaṇā || 16 ||
adhastādvrajatastasyāḥ surarājño mahātmanaḥ |
bindavaḥ patitā gātre sūkṣmā ssurabhigandhinaḥ || 17 ||
indro'pyaśrunipātaṃ taṃ svagātre puṇyagandhinam |
surabhiṃ manyate dṛṣṭvā bhūyasīṃ tāṃ sureśvaraḥ || 18 ||
nirīkṣamāṇa śśakrastāṃ dadarśa surabhiṃ sthitām |
ākāśe viṣṭhitāṃ dīnāṃ rudantīṃ bhṛśaduḥkhitām || 19 ||
tāṃ dṛṣṭvā śokasantaptāṃ vajrapāṇiryaśasvinīm |
indraḥ prāñjalirudvigna ssurarājo'bravīdvacaḥ || 20 ||
bhayaṃ kacchinna cāsmāsu kutaścidvidyate mahat |
kutonimattaśśokaste brūhi sarvahitaiṣiṇi || 21 ||
evamuktā tu surabhi ssurarājena dhīmatā |
pratyuvāca tato dhīrā vākyaṃ vākyaviśāradā || 22 ||
śāntaṃ pāpaṃ na vaḥ kiñcitkutaścidamarādhipaḥ |
ahaṃ magnau tu śocāmi svaputrau viṣame sthitau || 23 ||
etau dṛṣṭvā kṛśau dīnau sūryaraśmipratāpitau |
bādhyamānau balīvardhau karṣakeṇa surādhipa || 24 ||
mamakāyātprasūtau hi duḥkhitau bhārapīḍitau |
yau dṛṣṭvā paritapye'haṃ nāsti putrasamaḥ priyaḥ || 25 ||
yasyāḥ putrasahasraistu kṛtsnaṃ vyāptamidaṃ jagat |
tāṃ dṛṣṭvā rudatīṃ śakro na sutānmanyate param || 26 ||
sadā'pratimavṛttāyāḥ lokadhāraṇakāmyayā |
śrīmatyā guṇanityāyā ssvabhāvapariceṣṭayā || 27 ||
yasyāḥ putrasahasrāṇi sā'pi śocati kāmadhuk |
kiṃ punaryā vinā rāmaṃ kausalyā vartayiṣyati || 28 ||
ekaputrā ca sādhvī ca vivatseyaṃ tvayā kṛtā |
tasmāttvaṃ satataṃ duḥkhaṃ pretya ceha ca lapsyase || 29 ||
ahaṃ hyapacitiṃ bhrātuḥ pituśca sakalāmimām |
vardhanaṃ yaśasaścāpi kariṣyāmi na saṃśayaḥ || 30 ||
anāyayitvā tanayaṃ kausalyāyā mahābalam |
svayameva pravekṣyāmi vanaṃ muniniṣevitam || 31 ||
na hyahaṃ pāpasaṅkalpe pāpe pāpaṃ tvayā kṛtam |
śakto dhārayituṃ paurairaśrukaṇṭhai rnirīkṣitaḥ || 32 ||
sā tvamagniṃ praviśa vā svayaṃ vā daṇḍakānviśa |
rajjuṃ badhāna vā kaṇṭhe na hi te'nyatparāyaṇam || 33 ||
ahamapyavanīṃ prāpte rāme satyaparākrame |
kṛtakṛtyo bhaviṣyāmi vipravāsitakalmaṣaḥ || 34 ||
iti nāga ivāraṇye tomarāṅkuśacoditaḥ |
papāta bhuvi saṅkṛddho niśśvasanniva pannagaḥ || 35 ||
saṃraktanetra śśithilāmbharastadā vidhūtasarvābharaṇaḥ parantapaḥ |
babhūva bhūmau patito nṛpātmajaśśacīpateḥ keturivotsavakṣaye || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe catuḥsaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.