ඕං ශ්රී පරමාත්මනේ නමඃ
අථ අෂ්ටමෝ(අ)ධ්යායඃ
අක්ෂරපරබ්රහ්මයෝගඃ
අර්ජුන උවාච
කිං තද්බ්රහ්ම කිමධ්යාත්මං කිං කර්ම පුරුෂෝත්තම .
අධිභූතං ච කිං ප්රෝක්තම් අධිදෛවං කිමුච්යතේ ..1..
අධියජ්ඤඃ කථං කෝ(අ)ත්ර දේහේ(අ)ස්මින්මධුසූදන .
ප්රයාණකාලේ ච කථං ජ්ඤේයෝ(අ)සි නියතාත්මභිඃ ..2..
ශ්රී භගවානුවාච
අක්ෂරං බ්රහ්ම පරමං ස්වභාවෝ(අ)ධ්යාත්මමුච්යතේ .
භූතභාවෝද්භවකරඃ විසර්ගඃ කර්මසඤ්ජ්ඤිතඃ ..3..
අධිභූතං ක්ෂරෝ භාවඃ පුරුෂශ්චාධිදෛවතම් .
අධියජ්ඤෝ(අ)හමේවාත්ර දේහේ දේහභෘතාං වර ..4..
අන්තකාලේ ච මාමේව ස්මරන්මුක්ත්වා කලේවරම් .
යඃ ප්රයාති ස මද්භාවං යාති නාස්ත්යත්ර සංශයඃ ..5..
යං යං වාපි ස්මරන්භාවං ත්යජත්යන්තේ කලේවරම් .
තං තමේවෛති කෞන්තේය සදා තද්භාවභාවිතඃ ..6..
තස්මාත්සර්වේෂු කාලේෂු මාමනුස්මර යුධ්ය ච .
මය්යර්පිතමනෝබුද්ධිඃ මාමේවෛෂ්යස්යසංශයම් ..7..
අභ්යාසයෝගයුක්තේන චේතසා නාන්යගාමිනා .
පරමං පුරුෂං දිව්යං යාති පාර්ථානුචින්තයන් ..8..
කවිං පුරාණමනුශාසිතාරම් අණෝරණීයාංසමනුස්මරේද්යඃ .
සර්වස්ය ධාතාරමචින්ත්යරූපං ආදිත්යවර්ණං තමසඃ පරස්තාත් ..9..
ප්රයාණකාලේ මනසා(අ)චලේන භක්ත්යා යුක්තෝ යෝගබලේන චෛව .
භ්රුවෝර්මධ්යේ ප්රාණමාවේශ්ය සම්යක් ස තං පරං පුරුෂමුපෛති දිව්යම් ..10..
යදක්ෂරං වේදවිදෝ වදන්ති විශන්ති යද්යතයෝ වීතරාගාඃ .
යදිච්ඡන්තෝ බ්රහ්මචර්යං චරන්ති තත්තේ පදං සඞ්ග්රහේණ ප්රවක්ෂ්යේ ..11..
සර්වද්වාරාණි සංයම්ය මනෝ හෘදි නිරුධ්ය ච .
මූර්ධ්න්යාධායාත්මනඃ ප්රාණම් ආස්ථිතෝ යෝගධාරණාම් ..12..
ඕමිත්යේකාක්ෂරං බ්රහ්ම ව්යාහරන්මාමනුස්මරන් .
යඃ ප්රයාති ත්යජන්දේහං ස යාති පරමාං ගතිම් ..13..
අනන්යචේතාඃ සතතං යෝ මාං ස්මරති නිත්යශඃ .
තස්යාහං සුලභඃ පාර්ථ නිත්යයුක්තස්ය යෝගිනඃ ..14..
මාමුපේත්ය පුනර්ජන්ම දුඃඛාලයමශාශ්වතම් .
නාප්නුවන්ති මහාත්මානඃ සංසිද්ධිං පරමාං ගතාඃ ..15..
ආබ්රහ්මභුවනාල්ලෝකාඃ පුනරාවර්තිනෝ(අ)ර්ජුන .
මාමුපේත්ය තු කෞන්තේය පුනර්ජන්ම න විද්යතේ ..16..
සහස්රයුගපර්යන්තම් අහර්යද්බ්රහ්මණෝ විදුඃ .
රාත්රිං යුගසහස්රාන්තාං තේ(අ)හෝරාත්රවිදෝ ජනාඃ ..17..
අව්යක්තාද්ව්යක්තයඃ සර්වාඃ ප්රභවන්ත්යහරාගමේ .
රාත්ර්යාගමේ ප්රලීයන්තේ තත්රෛවාව්යක්තසඤ්ජ්ඤකේ ..18..
භූතග්රාමඃ ස ඒවායං භූත්වා භූත්වා ප්රලීයතේ .
රාත්ර්යාගමේ(අ)වශඃ පාර්ථ ප්රභවත්යහරාගමේ ..19..
පරස්තස්මාත්තු භාවෝ(අ)න්යඃ අව්යක්තෝ(අ)ව්යක්තාත්සනාතනඃ .
යඃ ස සර්වේෂු භූතේෂු නශ්යත්සු න විනශ්යති ..20..
අව්යක්තෝ(අ)ක්ෂර ඉත්යුක්තඃ තමාහුඃ පරමාං ගතිම් .
යං ප්රාප්ය න නිවර්තන්තේ තද්ධාම පරමං මම ..21..
පුරුෂඃ ස පරඃ පාර්ථ භක්ත්යා ලභ්යස්ත්වනන්යයා .
යස්යාන්තඃ ස්ථානි භූතානි යේන සර්වමිදං තතම් ..22..
යත්ර කාලේ ත්වනාවෘත්තිම් ආවෘත්තිං චෛව යෝගිනඃ .
ප්රයාතා යාන්ති තං කාලං වක්ෂ්යාමි භරතර්ෂභ ..23..
අග්නිර්ජ්යෝතිරහඃ ශුක්ලඃ ෂණ්මාසා උත්තරායණම් .
තත්ර ප්රයාතා ගච්ඡන්ති බ්රහ්ම බ්රහ්මවිදෝ ජනාඃ ..24..
ධූමෝ රාත්රිස්තථා කෘෂ්ණඃ ෂණ්මාසා දක්ෂිණායනම් .
තත්ර චාන්ද්රමසං ජ්යෝතිඃ යෝගී ප්රාප්ය නිවර්තතේ ..25..
ශුක්ලකෘෂ්ණේ ගතී හ්යේතේ ජගතඃ ශාශ්වතේ මතේ .
ඒකයා යාත්යනාවෘත්තිම් අන්යයා(අ)(අ)වර්තතේ පුනඃ ..26..
නෛතේ සෘතී පාර්ථ ජානන් යෝගී මුහ්යති කශ්චන .
තස්මාත්සර්වේෂු කාලේෂු යෝගයුක්තෝ භවාර්ජුන ..27..
වේදේෂු යජ්ඤේෂු තපස්සු චෛව දානේෂු යත්පුණ්යඵලං ප්රදිෂ්ටම් .
අත්යේති තත්සර්වමිදං විදිත්වා යෝගී පරං ස්ථානමුපෛති චාද්යම් ..28..
.. ඕං තත්සදිති ශ්රීමද්භගවද්ගීතාසු උපනිෂත්සු බ්රහ්මවිද්යායාං
යෝගශාස්ත්රේ ශ්රීකෘෂ්ණාර්ජුනසංවාදේ අක්ෂරපරබ්රහ්මයෝගෝ නාම අෂ්ටමෝ(අ)ධ්යායඃ ..8
Roman (IAST) Transliteration
oṃ śrī paramātmane namaḥ
atha aṣṭamo'dhyāyaḥ
akṣaraparabrahmayogaḥ
arjuna uvāca
kiṃ tadbrahma kimadhyātmaṃ kiṃ karma puruṣottama |
adhibhūtaṃ ca kiṃ proktam adhidaivaṃ kimucyate ||1||
adhiyajñaḥ kathaṃ ko'tra dehe'sminmadhusūdana |
prayāṇakāle ca kathaṃ jñeyo'si niyatātmabhiḥ ||2||
śrī bhagavānuvāca
akṣaraṃ brahma paramaṃ svabhāvo'dhyātmamucyate |
bhūtabhāvodbhavakaraḥ visargaḥ karmasañjñitaḥ ||3||
adhibhūtaṃ kṣaro bhāvaḥ puruṣaścādhidaivatam |
adhiyajño'hamevātra dehe dehabhṛtāṃ vara ||4||
antakāle ca māmeva smaranmuktvā kalevaram |
yaḥ prayāti sa madbhāvaṃ yāti nāstyatra saṃśayaḥ ||5||
yaṃ yaṃ vāpi smaranbhāvaṃ tyajatyante kalevaram |
taṃ tamevaiti kaunteya sadā tadbhāvabhāvitaḥ ||6||
tasmātsarveṣu kāleṣu māmanusmara yudhya ca |
mayyarpitamanobuddhiḥ māmevaiṣyasyasaṃśayam ||7||
abhyāsayogayuktena cetasā nānyagāminā |
paramaṃ puruṣaṃ divyaṃ yāti pārthānucintayan ||8||
kaviṃ purāṇamanuśāsitāram aṇoraṇīyāṃsamanusmaredyaḥ |
sarvasya dhātāramacintyarūpaṃ ādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt ||9||
prayāṇakāle manasā'calena bhaktyā yukto yogabalena caiva |
bhruvormadhye prāṇamāveśya samyak sa taṃ paraṃ puruṣamupaiti divyam ||10||
yadakṣaraṃ vedavido vadanti viśanti yadyatayo vītarāgāḥ |
yadicchanto brahmacaryaṃ caranti tatte padaṃ saṅgraheṇa pravakṣye ||11||
sarvadvārāṇi saṃyamya mano hṛdi nirudhya ca |
mūrdhnyādhāyātmanaḥ prāṇam āsthito yogadhāraṇām ||12||
omityekākṣaraṃ brahma vyāharanmāmanusmaran |
yaḥ prayāti tyajandehaṃ sa yāti paramāṃ gatim ||13||
ananyacetāḥ satataṃ yo māṃ smarati nityaśaḥ |
tasyāhaṃ sulabhaḥ pārtha nityayuktasya yoginaḥ ||14||
māmupetya punarjanma duḥkhālayamaśāśvatam |
nāpnuvanti mahātmānaḥ saṃsiddhiṃ paramāṃ gatāḥ ||15||
ābrahmabhuvanāllokāḥ punarāvartino'rjuna |
māmupetya tu kaunteya punarjanma na vidyate ||16||
sahasrayugaparyantam aharyadbrahmaṇo viduḥ |
rātriṃ yugasahasrāntāṃ te'horātravido janāḥ ||17||
avyaktādvyaktayaḥ sarvāḥ prabhavantyaharāgame |
rātryāgame pralīyante tatraivāvyaktasañjñake ||18||
bhūtagrāmaḥ sa evāyaṃ bhūtvā bhūtvā pralīyate |
rātryāgame'vaśaḥ pārtha prabhavatyaharāgame ||19||
parastasmāttu bhāvo'nyaḥ avyakto'vyaktātsanātanaḥ |
yaḥ sa sarveṣu bhūteṣu naśyatsu na vinaśyati ||20||
avyakto'kṣara ityuktaḥ tamāhuḥ paramāṃ gatim |
yaṃ prāpya na nivartante taddhāma paramaṃ mama ||21||
puruṣaḥ sa paraḥ pārtha bhaktyā labhyastvananyayā |
yasyāntaḥ sthāni bhūtāni yena sarvamidaṃ tatam ||22||
yatra kāle tvanāvṛttim āvṛttiṃ caiva yoginaḥ |
prayātā yānti taṃ kālaṃ vakṣyāmi bharatarṣabha ||23||
agnirjyotirahaḥ śuklaḥ ṣaṇmāsā uttarāyaṇam |
tatra prayātā gacchanti brahma brahmavido janāḥ ||24||
dhūmo rātristathā kṛṣṇaḥ ṣaṇmāsā dakṣiṇāyanam |
tatra cāndramasaṃ jyotiḥ yogī prāpya nivartate ||25||
śuklakṛṣṇe gatī hyete jagataḥ śāśvate mate |
ekayā yātyanāvṛttim anyayā''vartate punaḥ ||26||
naite sṛtī pārtha jānan yogī muhyati kaścana |
tasmātsarveṣu kāleṣu yogayukto bhavārjuna ||27||
vedeṣu yajñeṣu tapassu caiva dāneṣu yatpuṇyaphalaṃ pradiṣṭam |
atyeti tatsarvamidaṃ viditvā yogī paraṃ sthānamupaiti cādyam ||28||
|| oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsu upaniṣatsu brahmavidyāyāṃ
yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde akṣaraparabrahmayogo nāma aṣṭamo'dhyāyaḥ ||8
Sanskrit — Devanagari (original)
ॐ श्री परमात्मने नमः
अथ अष्टमोऽध्यायः
अक्षरपरब्रह्मयोगः
अर्जुन उवाच
किं तद्ब्रह्म किमध्यात्मं किं कर्म पुरुषोत्तम ।
अधिभूतं च किं प्रोक्तम् अधिदैवं किमुच्यते ॥1॥
अधियज्ञः कथं कोऽत्र देहेऽस्मिन्मधुसूदन ।
प्रयाणकाले च कथं ज्ञेयोऽसि नियतात्मभिः ॥2॥
श्री भगवानुवाच
अक्षरं ब्रह्म परमं स्वभावोऽध्यात्ममुच्यते ।
भूतभावोद्भवकरः विसर्गः कर्मसञ्ज्ञितः ॥3॥
अधिभूतं क्षरो भावः पुरुषश्चाधिदैवतम् ।
अधियज्ञोऽहमेवात्र देहे देहभृतां वर ॥4॥
अन्तकाले च मामेव स्मरन्मुक्त्वा कलेवरम् ।
यः प्रयाति स मद्भावं याति नास्त्यत्र संशयः ॥5॥
यं यं वापि स्मरन्भावं त्यजत्यन्ते कलेवरम् ।
तं तमेवैति कौन्तेय सदा तद्भावभावितः ॥6॥
तस्मात्सर्वेषु कालेषु मामनुस्मर युध्य च ।
मय्यर्पितमनोबुद्धिः मामेवैष्यस्यसंशयम् ॥7॥
अभ्यासयोगयुक्तेन चेतसा नान्यगामिना ।
परमं पुरुषं दिव्यं याति पार्थानुचिन्तयन् ॥8॥
कविं पुराणमनुशासितारम् अणोरणीयांसमनुस्मरेद्यः ।
सर्वस्य धातारमचिन्त्यरूपं आदित्यवर्णं तमसः परस्तात् ॥9॥
प्रयाणकाले मनसाऽचलेन भक्त्या युक्तो योगबलेन चैव ।
भ्रुवोर्मध्ये प्राणमावेश्य सम्यक् स तं परं पुरुषमुपैति दिव्यम् ॥10॥
यदक्षरं वेदविदो वदन्ति विशन्ति यद्यतयो वीतरागाः ।
यदिच्छन्तो ब्रह्मचर्यं चरन्ति तत्ते पदं सङ्ग्रहेण प्रवक्ष्ये ॥11॥
सर्वद्वाराणि संयम्य मनो हृदि निरुध्य च ।
मूर्ध्न्याधायात्मनः प्राणम् आस्थितो योगधारणाम् ॥12॥
ओमित्येकाक्षरं ब्रह्म व्याहरन्मामनुस्मरन् ।
यः प्रयाति त्यजन्देहं स याति परमां गतिम् ॥13॥
अनन्यचेताः सततं यो मां स्मरति नित्यशः ।
तस्याहं सुलभः पार्थ नित्ययुक्तस्य योगिनः ॥14॥
मामुपेत्य पुनर्जन्म दुःखालयमशाश्वतम् ।
नाप्नुवन्ति महात्मानः संसिद्धिं परमां गताः ॥15॥
आब्रह्मभुवनाल्लोकाः पुनरावर्तिनोऽर्जुन ।
मामुपेत्य तु कौन्तेय पुनर्जन्म न विद्यते ॥16॥
सहस्रयुगपर्यन्तम् अहर्यद्ब्रह्मणो विदुः ।
रात्रिं युगसहस्रान्तां तेऽहोरात्रविदो जनाः ॥17॥
अव्यक्ताद्व्यक्तयः सर्वाः प्रभवन्त्यहरागमे ।
रात्र्यागमे प्रलीयन्ते तत्रैवाव्यक्तसञ्ज्ञके ॥18॥
भूतग्रामः स एवायं भूत्वा भूत्वा प्रलीयते ।
रात्र्यागमेऽवशः पार्थ प्रभवत्यहरागमे ॥19॥
परस्तस्मात्तु भावोऽन्यः अव्यक्तोऽव्यक्तात्सनातनः ।
यः स सर्वेषु भूतेषु नश्यत्सु न विनश्यति ॥20॥
अव्यक्तोऽक्षर इत्युक्तः तमाहुः परमां गतिम् ।
यं प्राप्य न निवर्तन्ते तद्धाम परमं मम ॥21॥
पुरुषः स परः पार्थ भक्त्या लभ्यस्त्वनन्यया ।
यस्यान्तः स्थानि भूतानि येन सर्वमिदं ततम् ॥22॥
यत्र काले त्वनावृत्तिम् आवृत्तिं चैव योगिनः ।
प्रयाता यान्ति तं कालं वक्ष्यामि भरतर्षभ ॥23॥
अग्निर्ज्योतिरहः शुक्लः षण्मासा उत्तरायणम् ।
तत्र प्रयाता गच्छन्ति ब्रह्म ब्रह्मविदो जनाः ॥24॥
धूमो रात्रिस्तथा कृष्णः षण्मासा दक्षिणायनम् ।
तत्र चान्द्रमसं ज्योतिः योगी प्राप्य निवर्तते ॥25॥
शुक्लकृष्णे गती ह्येते जगतः शाश्वते मते ।
एकया यात्यनावृत्तिम् अन्ययाऽऽवर्तते पुनः ॥26॥
नैते सृती पार्थ जानन् योगी मुह्यति कश्चन ।
तस्मात्सर्वेषु कालेषु योगयुक्तो भवार्जुन ॥27॥
वेदेषु यज्ञेषु तपस्सु चैव दानेषु यत्पुण्यफलं प्रदिष्टम् ।
अत्येति तत्सर्वमिदं विदित्वा योगी परं स्थानमुपैति चाद्यम् ॥28॥
॥ ॐ तत्सदिति श्रीमद्भगवद्गीतासु उपनिषत्सु ब्रह्मविद्यायां
योगशास्त्रे श्रीकृष्णार्जुनसंवादे अक्षरपरब्रह्मयोगो नाम अष्टमोऽध्यायः ॥8
oṃ śrī paramātmane namaḥ
atha aṣṭamo'dhyāyaḥ
akṣaraparabrahmayogaḥ
arjuna uvāca
kiṃ tadbrahma kimadhyātmaṃ kiṃ karma puruṣottama |
adhibhūtaṃ ca kiṃ proktam adhidaivaṃ kimucyate ||1||
adhiyajñaḥ kathaṃ ko'tra dehe'sminmadhusūdana |
prayāṇakāle ca kathaṃ jñeyo'si niyatātmabhiḥ ||2||
śrī bhagavānuvāca
akṣaraṃ brahma paramaṃ svabhāvo'dhyātmamucyate |
bhūtabhāvodbhavakaraḥ visargaḥ karmasañjñitaḥ ||3||
adhibhūtaṃ kṣaro bhāvaḥ puruṣaścādhidaivatam |
adhiyajño'hamevātra dehe dehabhṛtāṃ vara ||4||
antakāle ca māmeva smaranmuktvā kalevaram |
yaḥ prayāti sa madbhāvaṃ yāti nāstyatra saṃśayaḥ ||5||
yaṃ yaṃ vāpi smaranbhāvaṃ tyajatyante kalevaram |
taṃ tamevaiti kaunteya sadā tadbhāvabhāvitaḥ ||6||
tasmātsarveṣu kāleṣu māmanusmara yudhya ca |
mayyarpitamanobuddhiḥ māmevaiṣyasyasaṃśayam ||7||
abhyāsayogayuktena cetasā nānyagāminā |
paramaṃ puruṣaṃ divyaṃ yāti pārthānucintayan ||8||
kaviṃ purāṇamanuśāsitāram aṇoraṇīyāṃsamanusmaredyaḥ |
sarvasya dhātāramacintyarūpaṃ ādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt ||9||
prayāṇakāle manasā'calena bhaktyā yukto yogabalena caiva |
bhruvormadhye prāṇamāveśya samyak sa taṃ paraṃ puruṣamupaiti divyam ||10||
yadakṣaraṃ vedavido vadanti viśanti yadyatayo vītarāgāḥ |
yadicchanto brahmacaryaṃ caranti tatte padaṃ saṅgraheṇa pravakṣye ||11||
sarvadvārāṇi saṃyamya mano hṛdi nirudhya ca |
mūrdhnyādhāyātmanaḥ prāṇam āsthito yogadhāraṇām ||12||
omityekākṣaraṃ brahma vyāharanmāmanusmaran |
yaḥ prayāti tyajandehaṃ sa yāti paramāṃ gatim ||13||
ananyacetāḥ satataṃ yo māṃ smarati nityaśaḥ |
tasyāhaṃ sulabhaḥ pārtha nityayuktasya yoginaḥ ||14||
māmupetya punarjanma duḥkhālayamaśāśvatam |
nāpnuvanti mahātmānaḥ saṃsiddhiṃ paramāṃ gatāḥ ||15||
ābrahmabhuvanāllokāḥ punarāvartino'rjuna |
māmupetya tu kaunteya punarjanma na vidyate ||16||
sahasrayugaparyantam aharyadbrahmaṇo viduḥ |
rātriṃ yugasahasrāntāṃ te'horātravido janāḥ ||17||
avyaktādvyaktayaḥ sarvāḥ prabhavantyaharāgame |
rātryāgame pralīyante tatraivāvyaktasañjñake ||18||
bhūtagrāmaḥ sa evāyaṃ bhūtvā bhūtvā pralīyate |
rātryāgame'vaśaḥ pārtha prabhavatyaharāgame ||19||
parastasmāttu bhāvo'nyaḥ avyakto'vyaktātsanātanaḥ |
yaḥ sa sarveṣu bhūteṣu naśyatsu na vinaśyati ||20||
avyakto'kṣara ityuktaḥ tamāhuḥ paramāṃ gatim |
yaṃ prāpya na nivartante taddhāma paramaṃ mama ||21||
puruṣaḥ sa paraḥ pārtha bhaktyā labhyastvananyayā |
yasyāntaḥ sthāni bhūtāni yena sarvamidaṃ tatam ||22||
yatra kāle tvanāvṛttim āvṛttiṃ caiva yoginaḥ |
prayātā yānti taṃ kālaṃ vakṣyāmi bharatarṣabha ||23||
agnirjyotirahaḥ śuklaḥ ṣaṇmāsā uttarāyaṇam |
tatra prayātā gacchanti brahma brahmavido janāḥ ||24||
dhūmo rātristathā kṛṣṇaḥ ṣaṇmāsā dakṣiṇāyanam |
tatra cāndramasaṃ jyotiḥ yogī prāpya nivartate ||25||
śuklakṛṣṇe gatī hyete jagataḥ śāśvate mate |
ekayā yātyanāvṛttim anyayā''vartate punaḥ ||26||
naite sṛtī pārtha jānan yogī muhyati kaścana |
tasmātsarveṣu kāleṣu yogayukto bhavārjuna ||27||
vedeṣu yajñeṣu tapassu caiva dāneṣu yatpuṇyaphalaṃ pradiṣṭam |
atyeti tatsarvamidaṃ viditvā yogī paraṃ sthānamupaiti cādyam ||28||
|| oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsu upaniṣatsu brahmavidyāyāṃ
yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde akṣaraparabrahmayogo nāma aṣṭamo'dhyāyaḥ ||8
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.