ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਸਹ ਤਾਰਾਙ੍ਗਦਾਭ੍ਯਾਂ ਤੁ ਸਙ੍ਗਮ੍ਯ ਹਨੁਮਾਨ੍ਕਪਿਃ ।
ਵਿਚਿਨੋਤਿ ਸ੍ਮ ਵਿਨ੍ਧ੍ਯਸ੍ਯ ਗੁਹਾਸ਼੍ਚ ਗਹਨਾਨਿ ਚ ॥ 1 ॥
ਸਿਂਹਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲਜੁष੍ਟੇषੁ ਸ਼ਿਲਾਸ਼੍ਚ ਸਰਿਤਸ੍ਤਦਾ ।
ਵਿषਮੇषੁ ਨਗੇਨ੍ਦ੍ਰਸ੍ਯ ਮਹਾਪ੍ਰਸ੍ਰਵਣੇषੁ ਚ ॥ 2 ॥
ਆਸੇਦੁਸ੍ਤਸ੍ਯ ਸ਼ੈਲਸ੍ਯ ਕੋਟਿਂ ਦਕ੍ष੍ਣਿਪਸ਼੍ਚਿਮਾਮ੍ ।
ਤੇषਾਂ ਤਤ੍ਰੈਵ ਵਸਤਾਂ ਸ ਕਾਲੋ ਵ੍ਯਤ੍ਯਵਰ੍ਤਤ ॥ 3 ॥
ਸ ਹਿ ਦੇਸ਼ੋ ਦੁਰਨ੍ਵੇषੋ ਗੁਹਾਗਹਨਵਾਨ੍ਮਹਾਨ੍ ।
ਤਤ੍ਰ ਵਾਯੁਸੁਤਸ੍ਸਰ੍ਵਂ ਵਿਚਿਨੋਤਿ ਸ੍ਮ ਪਰ੍ਵਤਮ੍ ॥ 4 ॥
ਪਰਸ੍ਪਰੇਣ ਹਨੁਮਾ ਨਨ੍ਯੋਨ੍ਯਸ੍ਯਾਵਿਦੂਰਤਃ ।
ਗਜੋ ਗਵਾਕ੍षੋ ਗਵਯਸ਼੍ਸ਼ਰਭੋ ਗਨ੍ਧਮਾਦਨਃ ॥ 5 ॥
ਮੈਨ੍ਦਸ਼੍ਚ ਦ੍ਵਿਵਿਦਸ਼੍ਚੈਵ ਸੁषੇਣੋ ਜਾਮ੍ਬਵਾਨ੍ਨਲਃ ।
ਅਙ੍ਗਦੋ ਯੁਵਰਾਜਸ਼੍ਚ ਤਾਰਸ਼੍ਚ ਵਨਗੋਚਰਃ ॥ 6 ॥
ਗਿਰਿਜਾਲਾਵृਤਾਨ੍ਦੇਸ਼ਾਨ੍ਮਾਰ੍ਗਿਤ੍ਵਾ ਦਕ੍षਿਣਾਂ ਦਿਸ਼ਮ੍ ।
ਵਿਚਿਨ੍ਵਨ੍ਤਸ੍ਤਤਸ੍ਤਤ੍ਰ ਦਦृਸ਼ੁਰ੍ਵਿਵृਤਂ ਬਿਲਮ੍ ॥ 7 ॥
ਦੁਰ੍ਗਮृਕ੍षਬਿਲਂ ਨਾਮ ਦਾਨਵੇਨਾਭਿਰਕ੍षਿਤਮ੍ ।
ਕ੍षੁਤ੍ਪਿਪਾਸਾਪਰੀਤਾਸ਼੍ਚ ਸ਼੍ਰਾਨ੍ਤਾਸ਼੍ਚ ਸਲਿਲਾਰ੍ਥਿਨਃ ॥ 8 ॥
ਅਵਕੀਰ੍ਣਂ ਲਤਾਵृਕ੍षੈਰ੍ਦਦृਸ਼ੁਸ੍ਤੇ ਮਹਾਬਿਲਮ੍ ।
ਤਤ੍ਰ ਕ੍ਰੌਞ੍ਚਾਸ਼੍ਚ ਹਂਸਾਸ਼੍ਚ ਸਾਰਸਾਸ਼੍ਚ ਵਿਨਿष੍ਕ੍ਰਮਨ੍ ॥ 9 ॥
ਜਲਾਰ੍ਦ੍ਰਾਸ਼੍ਚਕ੍ਰਵਾਕਾਸ਼੍ਚ ਰਕ੍ਤਾਙ੍ਗਾਃ ਪਦ੍ਮਰੇਣੁਭਿਃ ।
ਤਤਸ੍ਤਦ੍ਬਿਲਮਾਸਾਦ੍ਯ ਸੁਗਨ੍ਧਿ ਦੁਰਤਿਕ੍ਰਮਮ੍ ॥ 10 ॥
ਵਿਸ੍ਮਯਵ੍ਯਗ੍ਰਮਨਸੋ ਬਭੂਵੁਰ੍ਵਾਨਰਰ੍षਭਾਃ ।
ਸਂਞ੍ਜਾਤਪਰਿਸ਼ਙ੍ਕਾਸ੍ਤੇ ਤਦ੍ਬਿਲਂ ਪ੍ਲਵਗੋਤ੍ਤਮਾਃ ॥ 11 ॥
ਅਭ੍ਯਪਦ੍ਯਨ੍ਤ ਸਂਹृष੍ਟਾਸ੍ਤੇਜੋਵਨ੍ਤੋ ਮਹਾਬਲਾਃ ।
ਨਾਨਾਸਤ੍ਤ੍ਵਸਮਾਕੀਰ੍ਣਂ ਦੈਤ੍ਯੇਨ੍ਦ੍ਰਨਿਲਯੋਪਮਮ੍ ॥ 12 ॥
ਦੁਰ੍ਦਰ੍ਸ਼ਮਤਿਘੋਰਂ ਚ ਦੁਰ੍ਵਿਗਾਹਂ ਚ ਸਰ੍ਵਸ਼ਃ ।
ਤਤਃ ਪਰ੍ਵਤਕੂਟਾਭੋ ਹਨੂਮਾਨ੍ਪਵਨਾਤ੍ਮਜਃ ॥ 13 ॥
ਅਬ੍ਰਵੀਦ੍ਵਾਨਰਾਨ੍ਸਰ੍ਵਾਨ੍ਕਾਨ੍ਤਾਰਵਨਕੋਵਿਦਃ ।
ਗਿਰਿਜਾਲਾਵृਤਾਨ੍ਦੇਸ਼ਾਨ੍ਮਾਰ੍ਗਿਤ੍ਵਾ ਦਕ੍षਿਣਾਂ ਦਿਸ਼ਮ੍ ॥ 14 ॥
ਵਯਂ ਸਰ੍ਵੇ ਪਰਿਸ਼੍ਰਾਨ੍ਤਾ ਨ ਚ ਪਸ਼੍ਯਾਮ ਮੈਥਿਲੀਮ੍ ।
ਅਸ੍ਮਾਚ੍ਚਾਪਿ ਬਿਲਾਦ੍ਧਂਸਾਃ ਕ੍ਰੌਞ੍ਚਾਸ਼੍ਚ ਸਹ ਸਾਰਸੈਃ ॥ 15 ॥
ਜਲਾਰ੍ਦ੍ਰਾਸ਼੍ਚਕ੍ਰਵਾਕਾਸ਼੍ਚ ਨਿष੍ਪਤਨ੍ਤਿ ਸ੍ਮ ਸਰ੍ਵਸ਼ਃ ।
ਨੂਨਂ ਸਲਿਲਵਾਨਤ੍ਰ ਕੂਪੋ ਵਾ ਯਦਿ ਵਾ ਹ੍ਰਦਃ ॥ 16 ॥
ਤਥਾ ਚੇਮੇ ਬਿਲਦ੍ਵਾਰਿ ਸ੍ਨਿਗ੍ਧਾਸ੍ਤਿष੍ਠਨ੍ਤਿ ਪਾਦਪਾਃ ।
ਇਤ੍ਯੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਤਦ੍ਬਿਲਂ ਸਰ੍ਵੇ ਵਿਵਿਸ਼ੁਸ੍ਤਿਮਿਰਾਵृਤਮ੍ ॥ 17 ॥
ਅਚਨ੍ਦ੍ਰਸੂਰ੍ਯਂ ਹਰਯੋ ਦਦृਸ਼ੂ ਰੋਮਹਰ੍षਣਮ੍ ।
ਨਿਸ਼ਾਮ੍ਯ ਤਸ੍ਮਾਤ੍ ਸ਼ਿਂਹਾਂਸ਼੍ਚ ਤਾਂਸ੍ਤਾਂਸ਼੍ਚ ਮृਗਪਕ੍ष੍ਣਿਃ ॥ 18 ॥
ਪ੍ਰਵਿष੍ਟਾ ਹਰਿਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲਾ ਬਿਲਂ ਤਿਮਿਰਸਂਵृਤਮ੍ ।
ਨ ਤੇषਾਂ ਸਜ੍ਜਤੇ ਚਕ੍षੁਰ੍ਨ ਤੇਜੋ ਨ ਪਰਾਕ੍ਰਮਃ ॥ 19 ॥
ਵਾਯੋਰਿਵ ਗਤਿਸ੍ਤੇषਾਂ ਦृष੍ਟਿਸ੍ਤਮਸਿ ਵਰ੍ਤਤੇ ।
ਤੇ ਪ੍ਰਵਿष੍ਟਾਸ੍ਤੁ ਵੇਗੇਨ ਤਦ੍ਬਿਲਂ ਕਪਿਕੁਞ੍ਜਰਾਃ ॥ 20 ॥
ਪ੍ਰਕਾਸ਼ਮਭਿਰਾਮਂ ਚ ਦਦृਸ਼ੁਰ੍ਦੇਸ਼ਮੁਤ੍ਤਮਮ੍ ।
ਤਤਸ੍ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਬਿਲੇ ਦੁਰ੍ਗੇ ਨਾਨਾਪਾਦਪਸਙ੍ਕੁਲੇ ॥ 21 ॥
ਅਨ੍ਯੋਨ੍ਯਂ ਸਮ੍ਪਰਿष੍ਵਜ੍ਯ ਜਗ੍ਮੁਰ੍ਯੋਜਨਮਨ੍ਤਰਮ੍ ।
ਤੇ ਨष੍ਟਸਞ੍ਜ੍ਞਾਸ੍ਤृषਿਤਾਸ੍ਸਮ੍ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਾਸ੍ਸਲਿਲਾਰ੍ਥਿਨਃ ॥ 22 ॥
ਪਰਿਪੇਤੁਰ੍ਬਿਲੇ ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਕਞ੍ਚਿਤ੍ਕਾਲਮਤਨ੍ਦ੍ਰਿਤਾਃ ।
ਤੇ ਕृਸ਼ਾ ਦੀਨਵਦਨਾਃ ਪਰਿਸ਼੍ਰਾਨ੍ਤਾਃ ਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮਾਃ ॥ 23 ॥
ਆਲੋਕਂ ਦਦृਸ਼ੁਰ੍ਵੀਰਾ ਨਿਰਾਸ਼ਾ ਜੀਵਿਤੇ ਯਦਾ ।
ਤਤਸ੍ਤਂ ਦੇਸ਼ਮਾਗਮ੍ਯ ਸੌਮ੍ਯਾ ਵਿਤਿਮਿਰਂ ਵਨਮ੍ ॥ 24 ॥
ਦਦृਸ਼ੁਃ ਕਾਞ੍ਚਨਾਨ੍ਵृਕ੍षਾਨ੍ਦੀਪ੍ਤਵੈਸ਼੍ਵਾਨਰਪ੍ਰਭਾਨ੍ ।
ਸਾਲਾਂ ਸ੍ਤਾਲਾਂਸ਼੍ਚ ਪੁਨ੍ਨਾਗਾਨ੍ਕਕੁਭਾਨ੍ਵਞ੍ਜੁਲਾਨ੍ਧਵਾਨ੍ ॥ 25 ॥
ਚਮ੍ਪਕਾਨ੍ ਨਾਗਵृਕ੍षਾਂਸ਼੍ਚ ਕਰ੍ਣਿਕਾਰਾਂਸ਼੍ਚ ਪੁष੍ਪਿਤਾਨ੍ ।
ਸ੍ਤਬਕੈਃ ਕਾਞ੍ਚਨੈਸ਼੍ਚਿਤ੍ਰੈ ਰਕ੍ਤੈਃ ਕਿਸਲਯੈਸ੍ਤਥਾ ॥ 26 ॥
ਆਪੀਡੈਸ਼੍ਚ ਲਤਾਭਿਸ਼੍ਚ ਹੇਮਾਭਰਣਭੂषਿਤਾਨ੍ ।
ਤਰੁਣਾਦਿਤ੍ਯਸਙ੍ਕਾਸ਼ਾਨ੍ਵੈਢੂਰ੍ਯਕृਤਵੇਦਿਕਾਨ੍ ॥ 27 ॥
ਵਿਭ੍ਰਾਜਮਾਨਾਨ੍ਵਪੁषਾ ਪਾਦਪਾਂਸ਼੍ਚ ਹਿਰਣ੍ਮਯਾਨ੍ ।
ਨੀਲਵੈਢੂਰ੍ਯਵਰ੍ਣਾਸ਼੍ਚ ਪਦ੍ਮਿਨੀਃ ਪਤਗਾਵृਤਾਃ ॥ 28 ॥
ਮਹਦ੍ਭਿਃ ਕਾਞ੍ਚਨੈਃ ਪਦ੍ਮੈਰ੍ਵृਤਾ ਬਾਲਾਰ੍ਕਸਨ੍ਨਿਭੈਃ ।
ਜਾਤਰੂਪਮਯੈਰ੍ਮਤ੍ਸ੍ਯੈਰ੍ਮਹਦ੍ਭਿਸ਼੍ਚ ਸਕਚ੍ਛਪੈਃ ॥ 29 ॥
ਤਪਨੀਯ ਗਵਾਕ੍षਾਣਿ ਮੁਕ੍ਤਾ ਜਾਲ ਆਵृਤਾਨਿ ਚ ।
ਹੈਮ ਰਾਜਤ ਭੌਮਾਨਿ ਵੈਦੂਰ੍ਯ ਮਣਿਮਨ੍ਤਿ ਚ ॥ 30 ॥
ਤਪਨੀਯਗਵਾਕ੍षਾਣਿ ਮੁਕ੍ਤਾਜਾਲਾਵृਤਾਨਿ ਚ ।
ਹੈਮਰਾਜਤਭੌਮਾਨਿ ਵੈਦੂਰ੍ਯਮਣਿਮਨ੍ਤਿ ਚ ॥ 31 ॥
ਕਾਞ੍ਚਨ ਭ੍ਰਮਰਾਨ੍ ਚੈਵ ਮਧੂਨਿ ਚ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ।
ਮਣਿ ਕਾਞ੍ਚਨ ਚਿਤ੍ਰਾਣਿ ਸ਼ਯਨਾਨਿ ਆਸਨਾਨਿ ਚ ॥ 32 ॥
ਕਾਞ੍ਚਨਭ੍ਰਮਰਾਂਸ਼੍ਚੈਵ ਮਧੂਨਿ ਚ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ।
ਮਣਿਕਾਞ੍ਚਨਚਿਤ੍ਰਾਣਿ ਸ਼ਯਨਾਨ੍ਯਾਸਨਾਨਿ ਚ ॥ 33 ॥
ਮਹਾਰ੍ਹਾਣਿ ਚਯਾਨਾਨਿ ਦਦृਸ਼ੁਸ੍ਤੇ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ।
ਹੈਮਰਾਜਤਕਾਂਸ੍ਯਾਨਾਂ ਭਾਜਨਾਨਾਂ ਚ ਸਂਞ੍ਚਯਾਨ੍ ॥ 34 ॥
ਅਗਰੂਣਾਂ ਚ ਦਿਵ੍ਯਾਨਾਂ ਚਨ੍ਦਨਾਨਾਂ ਚ ਸਂਞ੍ਚਾਯਾਨ੍ ।
ਸ਼ੁਚੀਨ੍ਯਭ੍ਯਵਹਾਰ੍ਯਾਣਿ ਮੂਲਾਨਿ ਚ ਫਲਾਨਿ ਚ ॥ 35 ॥
ਮਹਾਰ੍ਹਾਣਿ ਚ ਪਾਨਾਨਿ ਮਧੂਨਿ ਰਸਵਨ੍ਤਿ ਚ ।
ਦਿਵ੍ਯਾਨਾਮਮ੍ਬਰਾਣਾਂ ਚ ਮਹਾਰ੍ਹਾਣਾਂ ਚ ਸਞ੍ਚਯਾਨ੍ ॥ 36 ॥
ਕਮ੍ਬਲਾਨਾਂ ਚ ਚਿਤ੍ਰਾਣਾਮਜਿਨਾਨਾਂ ਚ ਸਞ੍ਚਯਾਨ੍ ।
ਤਤ੍ਰ ਤਤ੍ਰ ਚ ਵਿਨ੍ਯਸ੍ਤਾਨ੍ਦੀਪ੍ਤਾਨ੍ਵੈਸ਼੍ਵਾਨਰਪ੍ਰਭਾਨ੍ ॥ 37 ॥
ਦਦृਸ਼ੁਰ੍ਵਾਨਰਾਸ਼੍ਸ਼ੁਭ੍ਰਾਞ੍ਜਾਤਰੂਪਸ੍ਯ ਸਞ੍ਚਯਾਨ੍ ।
ਤਤ੍ਰ ਤਤ੍ਰ ਵਿਚਿਨ੍ਵਨ੍ਤੋ ਬਿਲੇ ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਮਹਾਬਲਾਃ ॥ 38 ॥
ਦਦृਸ਼ੁਰ੍ਵਾਨਰਾਸ਼੍ਸ਼ੂਰਾਃ ਸ੍ਤ੍ਰਿਯਂ ਕਾਞ੍ਚਿਦਦੂਰਤਃ ।
ਤਾਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਭृਸ਼ਸਨ੍ਤ੍ਰਸ੍ਤਾਸ਼੍ਚੀਰਕृष੍ਣਾਜਿਨਾਮ੍ਬਰਾਮ੍ ॥ 39 ॥
ਤਾਪਸੀਂ ਨਿਯਤਾਹਾਰਾਂ ਜ੍ਵਲਨ੍ਤੀਮਿਵ ਤੇਜਸਾ ।
ਵਿਸ੍ਮਿਤਾ ਹਰਯਸ੍ਤਤ੍ਰ ਵ੍ਯਵਤਿष੍ਠਨ੍ਤ ਸਰ੍ਵਸ਼ਃ ॥ 40 ॥
ਪਪ੍ਰਚ੍ਛ ਹਨੁਮਾਂਸ੍ਤਤ੍ਰ ਕਾऽਸਿ ਤ੍ਵਂ ਕਸ੍ਯ ਵਾ ਬਿਲਮ੍ ।
ਤਤੋ ਹਨੂਮਾਨ੍ਗਿਰਿਸਨ੍ਨਿਕਾਸ਼ਃ ਕृਤਾਜ੍ਞਲਿਸ੍ਤਾਮਭਿਵਾਦ੍ਯ ਵृਦ੍ਧਾਮ੍ ।
ਪਪ੍ਰਚ੍ਛ ਕਾ ਤ੍ਵਂ ਭਵਨਂ ਬਿਲਂ ਚ ਰਤ੍ਨਾਨਿ ਚੇਮਾਨਿ ਵਦਸ੍ਵ ਕਸ੍ਯ ॥ 41 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਕਿष੍ਕਿਨ੍ਧਾਕਾਣ੍ਡੇ ਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
saha tārāṅgadābhyāṃ tu saṅgamya hanumānkapiḥ |
vicinoti sma vindhyasya guhāśca gahanāni ca || 1 ||
siṃhaśārdūlajuṣṭeṣu śilāśca saritastadā |
viṣameṣu nagendrasya mahāprasravaṇeṣu ca || 2 ||
āsedustasya śailasya koṭiṃ dakṣṇipaścimām |
teṣāṃ tatraiva vasatāṃ sa kālo vyatyavartata || 3 ||
sa hi deśo duranveṣo guhāgahanavānmahān |
tatra vāyusutassarvaṃ vicinoti sma parvatam || 4 ||
paraspareṇa hanumā nanyonyasyāvidūrataḥ |
gajo gavākṣo gavayaśśarabho gandhamādanaḥ || 5 ||
maindaśca dvividaścaiva suṣeṇo jāmbavānnalaḥ |
aṅgado yuvarājaśca tāraśca vanagocaraḥ || 6 ||
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam |
vicinvantastatastatra dadṛśurvivṛtaṃ bilam || 7 ||
durgamṛkṣabilaṃ nāma dānavenābhirakṣitam |
kṣutpipāsāparītāśca śrāntāśca salilārthinaḥ || 8 ||
avakīrṇaṃ latāvṛkṣairdadṛśuste mahābilam |
tatra krauñcāśca haṃsāśca sārasāśca viniṣkraman || 9 ||
jalārdrāścakravākāśca raktāṅgāḥ padmareṇubhiḥ |
tatastadbilamāsādya sugandhi duratikramam || 10 ||
vismayavyagramanaso babhūvurvānararṣabhāḥ |
saṃñjātapariśaṅkāste tadbilaṃ plavagottamāḥ || 11 ||
abhyapadyanta saṃhṛṣṭāstejovanto mahābalāḥ |
nānāsattvasamākīrṇaṃ daityendranilayopamam || 12 ||
durdarśamatighoraṃ ca durvigāhaṃ ca sarvaśaḥ |
tataḥ parvatakūṭābho hanūmānpavanātmajaḥ || 13 ||
abravīdvānarānsarvānkāntāravanakovidaḥ |
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam || 14 ||
vayaṃ sarve pariśrāntā na ca paśyāma maithilīm |
asmāccāpi bilāddhaṃsāḥ krauñcāśca saha sārasaiḥ || 15 ||
jalārdrāścakravākāśca niṣpatanti sma sarvaśaḥ |
nūnaṃ salilavānatra kūpo vā yadi vā hradaḥ || 16 ||
tathā ceme biladvāri snigdhāstiṣṭhanti pādapāḥ |
ityuktvā tadbilaṃ sarve viviśustimirāvṛtam || 17 ||
acandrasūryaṃ harayo dadṛśū romaharṣaṇam |
niśāmya tasmāt śiṃhāṃśca tāṃstāṃśca mṛgapakṣṇiḥ || 18 ||
praviṣṭā hariśārdūlā bilaṃ timirasaṃvṛtam |
na teṣāṃ sajjate cakṣurna tejo na parākramaḥ || 19 ||
vāyoriva gatisteṣāṃ dṛṣṭistamasi vartate |
te praviṣṭāstu vegena tadbilaṃ kapikuñjarāḥ || 20 ||
prakāśamabhirāmaṃ ca dadṛśurdeśamuttamam |
tatastasminbile durge nānāpādapasaṅkule || 21 ||
anyonyaṃ sampariṣvajya jagmuryojanamantaram |
te naṣṭasañjñāstṛṣitāssambhrāntāssalilārthinaḥ || 22 ||
paripeturbile tasminkañcitkālamatandritāḥ |
te kṛśā dīnavadanāḥ pariśrāntāḥ plavaṅgamāḥ || 23 ||
ālokaṃ dadṛśurvīrā nirāśā jīvite yadā |
tatastaṃ deśamāgamya saumyā vitimiraṃ vanam || 24 ||
dadṛśuḥ kāñcanānvṛkṣāndīptavaiśvānaraprabhān |
sālāṃ stālāṃśca punnāgānkakubhānvañjulāndhavān || 25 ||
campakān nāgavṛkṣāṃśca karṇikārāṃśca puṣpitān |
stabakaiḥ kāñcanaiścitrai raktaiḥ kisalayaistathā || 26 ||
āpīḍaiśca latābhiśca hemābharaṇabhūṣitān |
taruṇādityasaṅkāśānvaiḍhūryakṛtavedikān || 27 ||
vibhrājamānānvapuṣā pādapāṃśca hiraṇmayān |
nīlavaiḍhūryavarṇāśca padminīḥ patagāvṛtāḥ || 28 ||
mahadbhiḥ kāñcanaiḥ padmairvṛtā bālārkasannibhaiḥ |
jātarūpamayairmatsyairmahadbhiśca sakacchapaiḥ || 29 ||
tapanīya gavākṣāṇi muktā jāla āvṛtāni ca |
haima rājata bhaumāni vaidūrya maṇimanti ca || 30 ||
tapanīyagavākṣāṇi muktājālāvṛtāni ca |
haimarājatabhaumāni vaidūryamaṇimanti ca || 31 ||
kāñcana bhramarān caiva madhūni ca samantataḥ |
maṇi kāñcana citrāṇi śayanāni āsanāni ca || 32 ||
kāñcanabhramarāṃścaiva madhūni ca samantataḥ |
maṇikāñcanacitrāṇi śayanānyāsanāni ca || 33 ||
mahārhāṇi cayānāni dadṛśuste samantataḥ |
haimarājatakāṃsyānāṃ bhājanānāṃ ca saṃñcayān || 34 ||
agarūṇāṃ ca divyānāṃ candanānāṃ ca saṃñcāyān |
śucīnyabhyavahāryāṇi mūlāni ca phalāni ca || 35 ||
mahārhāṇi ca pānāni madhūni rasavanti ca |
divyānāmambarāṇāṃ ca mahārhāṇāṃ ca sañcayān || 36 ||
kambalānāṃ ca citrāṇāmajinānāṃ ca sañcayān |
tatra tatra ca vinyastāndīptānvaiśvānaraprabhān || 37 ||
dadṛśurvānarāśśubhrāñjātarūpasya sañcayān |
tatra tatra vicinvanto bile tasminmahābalāḥ || 38 ||
dadṛśurvānarāśśūrāḥ striyaṃ kāñcidadūrataḥ |
tāṃ dṛṣṭvā bhṛśasantrastāścīrakṛṣṇājināmbarām || 39 ||
tāpasīṃ niyatāhārāṃ jvalantīmiva tejasā |
vismitā harayastatra vyavatiṣṭhanta sarvaśaḥ || 40 ||
papraccha hanumāṃstatra kā'si tvaṃ kasya vā bilam |
tato hanūmāngirisannikāśaḥ kṛtājñalistāmabhivādya vṛddhām |
papraccha kā tvaṃ bhavanaṃ bilaṃ ca ratnāni cemāni vadasva kasya || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ पञ्चाशस्सर्गः ।
सह ताराङ्गदाभ्यां तु सङ्गम्य हनुमान्कपिः ।
विचिनोति स्म विन्ध्यस्य गुहाश्च गहनानि च ॥ 1 ॥
सिंहशार्दूलजुष्टेषु शिलाश्च सरितस्तदा ।
विषमेषु नगेन्द्रस्य महाप्रस्रवणेषु च ॥ 2 ॥
आसेदुस्तस्य शैलस्य कोटिं दक्ष्णिपश्चिमाम् ।
तेषां तत्रैव वसतां स कालो व्यत्यवर्तत ॥ 3 ॥
स हि देशो दुरन्वेषो गुहागहनवान्महान् ।
तत्र वायुसुतस्सर्वं विचिनोति स्म पर्वतम् ॥ 4 ॥
परस्परेण हनुमा नन्योन्यस्याविदूरतः ।
गजो गवाक्षो गवयश्शरभो गन्धमादनः ॥ 5 ॥
मैन्दश्च द्विविदश्चैव सुषेणो जाम्बवान्नलः ।
अङ्गदो युवराजश्च तारश्च वनगोचरः ॥ 6 ॥
गिरिजालावृतान्देशान्मार्गित्वा दक्षिणां दिशम् ।
विचिन्वन्तस्ततस्तत्र ददृशुर्विवृतं बिलम् ॥ 7 ॥
दुर्गमृक्षबिलं नाम दानवेनाभिरक्षितम् ।
क्षुत्पिपासापरीताश्च श्रान्ताश्च सलिलार्थिनः ॥ 8 ॥
अवकीर्णं लतावृक्षैर्ददृशुस्ते महाबिलम् ।
तत्र क्रौञ्चाश्च हंसाश्च सारसाश्च विनिष्क्रमन् ॥ 9 ॥
जलार्द्राश्चक्रवाकाश्च रक्ताङ्गाः पद्मरेणुभिः ।
ततस्तद्बिलमासाद्य सुगन्धि दुरतिक्रमम् ॥ 10 ॥
विस्मयव्यग्रमनसो बभूवुर्वानरर्षभाः ।
संञ्जातपरिशङ्कास्ते तद्बिलं प्लवगोत्तमाः ॥ 11 ॥
अभ्यपद्यन्त संहृष्टास्तेजोवन्तो महाबलाः ।
नानासत्त्वसमाकीर्णं दैत्येन्द्रनिलयोपमम् ॥ 12 ॥
दुर्दर्शमतिघोरं च दुर्विगाहं च सर्वशः ।
ततः पर्वतकूटाभो हनूमान्पवनात्मजः ॥ 13 ॥
अब्रवीद्वानरान्सर्वान्कान्तारवनकोविदः ।
गिरिजालावृतान्देशान्मार्गित्वा दक्षिणां दिशम् ॥ 14 ॥
वयं सर्वे परिश्रान्ता न च पश्याम मैथिलीम् ।
अस्माच्चापि बिलाद्धंसाः क्रौञ्चाश्च सह सारसैः ॥ 15 ॥
जलार्द्राश्चक्रवाकाश्च निष्पतन्ति स्म सर्वशः ।
नूनं सलिलवानत्र कूपो वा यदि वा ह्रदः ॥ 16 ॥
तथा चेमे बिलद्वारि स्निग्धास्तिष्ठन्ति पादपाः ।
इत्युक्त्वा तद्बिलं सर्वे विविशुस्तिमिरावृतम् ॥ 17 ॥
अचन्द्रसूर्यं हरयो ददृशू रोमहर्षणम् ।
निशाम्य तस्मात् शिंहांश्च तांस्तांश्च मृगपक्ष्णिः ॥ 18 ॥
प्रविष्टा हरिशार्दूला बिलं तिमिरसंवृतम् ।
न तेषां सज्जते चक्षुर्न तेजो न पराक्रमः ॥ 19 ॥
वायोरिव गतिस्तेषां दृष्टिस्तमसि वर्तते ।
ते प्रविष्टास्तु वेगेन तद्बिलं कपिकुञ्जराः ॥ 20 ॥
प्रकाशमभिरामं च ददृशुर्देशमुत्तमम् ।
ततस्तस्मिन्बिले दुर्गे नानापादपसङ्कुले ॥ 21 ॥
अन्योन्यं सम्परिष्वज्य जग्मुर्योजनमन्तरम् ।
ते नष्टसञ्ज्ञास्तृषितास्सम्भ्रान्तास्सलिलार्थिनः ॥ 22 ॥
परिपेतुर्बिले तस्मिन्कञ्चित्कालमतन्द्रिताः ।
ते कृशा दीनवदनाः परिश्रान्ताः प्लवङ्गमाः ॥ 23 ॥
आलोकं ददृशुर्वीरा निराशा जीविते यदा ।
ततस्तं देशमागम्य सौम्या वितिमिरं वनम् ॥ 24 ॥
ददृशुः काञ्चनान्वृक्षान्दीप्तवैश्वानरप्रभान् ।
सालां स्तालांश्च पुन्नागान्ककुभान्वञ्जुलान्धवान् ॥ 25 ॥
चम्पकान् नागवृक्षांश्च कर्णिकारांश्च पुष्पितान् ।
स्तबकैः काञ्चनैश्चित्रै रक्तैः किसलयैस्तथा ॥ 26 ॥
आपीडैश्च लताभिश्च हेमाभरणभूषितान् ।
तरुणादित्यसङ्काशान्वैढूर्यकृतवेदिकान् ॥ 27 ॥
विभ्राजमानान्वपुषा पादपांश्च हिरण्मयान् ।
नीलवैढूर्यवर्णाश्च पद्मिनीः पतगावृताः ॥ 28 ॥
महद्भिः काञ्चनैः पद्मैर्वृता बालार्कसन्निभैः ।
जातरूपमयैर्मत्स्यैर्महद्भिश्च सकच्छपैः ॥ 29 ॥
तपनीय गवाक्षाणि मुक्ता जाल आवृतानि च ।
हैम राजत भौमानि वैदूर्य मणिमन्ति च ॥ 30 ॥
तपनीयगवाक्षाणि मुक्ताजालावृतानि च ।
हैमराजतभौमानि वैदूर्यमणिमन्ति च ॥ 31 ॥
काञ्चन भ्रमरान् चैव मधूनि च समन्ततः ।
मणि काञ्चन चित्राणि शयनानि आसनानि च ॥ 32 ॥
काञ्चनभ्रमरांश्चैव मधूनि च समन्ततः ।
मणिकाञ्चनचित्राणि शयनान्यासनानि च ॥ 33 ॥
महार्हाणि चयानानि ददृशुस्ते समन्ततः ।
हैमराजतकांस्यानां भाजनानां च संञ्चयान् ॥ 34 ॥
अगरूणां च दिव्यानां चन्दनानां च संञ्चायान् ।
शुचीन्यभ्यवहार्याणि मूलानि च फलानि च ॥ 35 ॥
महार्हाणि च पानानि मधूनि रसवन्ति च ।
दिव्यानामम्बराणां च महार्हाणां च सञ्चयान् ॥ 36 ॥
कम्बलानां च चित्राणामजिनानां च सञ्चयान् ।
तत्र तत्र च विन्यस्तान्दीप्तान्वैश्वानरप्रभान् ॥ 37 ॥
ददृशुर्वानराश्शुभ्राञ्जातरूपस्य सञ्चयान् ।
तत्र तत्र विचिन्वन्तो बिले तस्मिन्महाबलाः ॥ 38 ॥
ददृशुर्वानराश्शूराः स्त्रियं काञ्चिददूरतः ।
तां दृष्ट्वा भृशसन्त्रस्ताश्चीरकृष्णाजिनाम्बराम् ॥ 39 ॥
तापसीं नियताहारां ज्वलन्तीमिव तेजसा ।
विस्मिता हरयस्तत्र व्यवतिष्ठन्त सर्वशः ॥ 40 ॥
पप्रच्छ हनुमांस्तत्र काऽसि त्वं कस्य वा बिलम् ।
ततो हनूमान्गिरिसन्निकाशः कृताज्ञलिस्तामभिवाद्य वृद्धाम् ।
पप्रच्छ का त्वं भवनं बिलं च रत्नानि चेमानि वदस्व कस्य ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
saha tārāṅgadābhyāṃ tu saṅgamya hanumānkapiḥ |
vicinoti sma vindhyasya guhāśca gahanāni ca || 1 ||
siṃhaśārdūlajuṣṭeṣu śilāśca saritastadā |
viṣameṣu nagendrasya mahāprasravaṇeṣu ca || 2 ||
āsedustasya śailasya koṭiṃ dakṣṇipaścimām |
teṣāṃ tatraiva vasatāṃ sa kālo vyatyavartata || 3 ||
sa hi deśo duranveṣo guhāgahanavānmahān |
tatra vāyusutassarvaṃ vicinoti sma parvatam || 4 ||
paraspareṇa hanumā nanyonyasyāvidūrataḥ |
gajo gavākṣo gavayaśśarabho gandhamādanaḥ || 5 ||
maindaśca dvividaścaiva suṣeṇo jāmbavānnalaḥ |
aṅgado yuvarājaśca tāraśca vanagocaraḥ || 6 ||
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam |
vicinvantastatastatra dadṛśurvivṛtaṃ bilam || 7 ||
durgamṛkṣabilaṃ nāma dānavenābhirakṣitam |
kṣutpipāsāparītāśca śrāntāśca salilārthinaḥ || 8 ||
avakīrṇaṃ latāvṛkṣairdadṛśuste mahābilam |
tatra krauñcāśca haṃsāśca sārasāśca viniṣkraman || 9 ||
jalārdrāścakravākāśca raktāṅgāḥ padmareṇubhiḥ |
tatastadbilamāsādya sugandhi duratikramam || 10 ||
vismayavyagramanaso babhūvurvānararṣabhāḥ |
saṃñjātapariśaṅkāste tadbilaṃ plavagottamāḥ || 11 ||
abhyapadyanta saṃhṛṣṭāstejovanto mahābalāḥ |
nānāsattvasamākīrṇaṃ daityendranilayopamam || 12 ||
durdarśamatighoraṃ ca durvigāhaṃ ca sarvaśaḥ |
tataḥ parvatakūṭābho hanūmānpavanātmajaḥ || 13 ||
abravīdvānarānsarvānkāntāravanakovidaḥ |
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam || 14 ||
vayaṃ sarve pariśrāntā na ca paśyāma maithilīm |
asmāccāpi bilāddhaṃsāḥ krauñcāśca saha sārasaiḥ || 15 ||
jalārdrāścakravākāśca niṣpatanti sma sarvaśaḥ |
nūnaṃ salilavānatra kūpo vā yadi vā hradaḥ || 16 ||
tathā ceme biladvāri snigdhāstiṣṭhanti pādapāḥ |
ityuktvā tadbilaṃ sarve viviśustimirāvṛtam || 17 ||
acandrasūryaṃ harayo dadṛśū romaharṣaṇam |
niśāmya tasmāt śiṃhāṃśca tāṃstāṃśca mṛgapakṣṇiḥ || 18 ||
praviṣṭā hariśārdūlā bilaṃ timirasaṃvṛtam |
na teṣāṃ sajjate cakṣurna tejo na parākramaḥ || 19 ||
vāyoriva gatisteṣāṃ dṛṣṭistamasi vartate |
te praviṣṭāstu vegena tadbilaṃ kapikuñjarāḥ || 20 ||
prakāśamabhirāmaṃ ca dadṛśurdeśamuttamam |
tatastasminbile durge nānāpādapasaṅkule || 21 ||
anyonyaṃ sampariṣvajya jagmuryojanamantaram |
te naṣṭasañjñāstṛṣitāssambhrāntāssalilārthinaḥ || 22 ||
paripeturbile tasminkañcitkālamatandritāḥ |
te kṛśā dīnavadanāḥ pariśrāntāḥ plavaṅgamāḥ || 23 ||
ālokaṃ dadṛśurvīrā nirāśā jīvite yadā |
tatastaṃ deśamāgamya saumyā vitimiraṃ vanam || 24 ||
dadṛśuḥ kāñcanānvṛkṣāndīptavaiśvānaraprabhān |
sālāṃ stālāṃśca punnāgānkakubhānvañjulāndhavān || 25 ||
campakān nāgavṛkṣāṃśca karṇikārāṃśca puṣpitān |
stabakaiḥ kāñcanaiścitrai raktaiḥ kisalayaistathā || 26 ||
āpīḍaiśca latābhiśca hemābharaṇabhūṣitān |
taruṇādityasaṅkāśānvaiḍhūryakṛtavedikān || 27 ||
vibhrājamānānvapuṣā pādapāṃśca hiraṇmayān |
nīlavaiḍhūryavarṇāśca padminīḥ patagāvṛtāḥ || 28 ||
mahadbhiḥ kāñcanaiḥ padmairvṛtā bālārkasannibhaiḥ |
jātarūpamayairmatsyairmahadbhiśca sakacchapaiḥ || 29 ||
tapanīya gavākṣāṇi muktā jāla āvṛtāni ca |
haima rājata bhaumāni vaidūrya maṇimanti ca || 30 ||
tapanīyagavākṣāṇi muktājālāvṛtāni ca |
haimarājatabhaumāni vaidūryamaṇimanti ca || 31 ||
kāñcana bhramarān caiva madhūni ca samantataḥ |
maṇi kāñcana citrāṇi śayanāni āsanāni ca || 32 ||
kāñcanabhramarāṃścaiva madhūni ca samantataḥ |
maṇikāñcanacitrāṇi śayanānyāsanāni ca || 33 ||
mahārhāṇi cayānāni dadṛśuste samantataḥ |
haimarājatakāṃsyānāṃ bhājanānāṃ ca saṃñcayān || 34 ||
agarūṇāṃ ca divyānāṃ candanānāṃ ca saṃñcāyān |
śucīnyabhyavahāryāṇi mūlāni ca phalāni ca || 35 ||
mahārhāṇi ca pānāni madhūni rasavanti ca |
divyānāmambarāṇāṃ ca mahārhāṇāṃ ca sañcayān || 36 ||
kambalānāṃ ca citrāṇāmajinānāṃ ca sañcayān |
tatra tatra ca vinyastāndīptānvaiśvānaraprabhān || 37 ||
dadṛśurvānarāśśubhrāñjātarūpasya sañcayān |
tatra tatra vicinvanto bile tasminmahābalāḥ || 38 ||
dadṛśurvānarāśśūrāḥ striyaṃ kāñcidadūrataḥ |
tāṃ dṛṣṭvā bhṛśasantrastāścīrakṛṣṇājināmbarām || 39 ||
tāpasīṃ niyatāhārāṃ jvalantīmiva tejasā |
vismitā harayastatra vyavatiṣṭhanta sarvaśaḥ || 40 ||
papraccha hanumāṃstatra kā'si tvaṃ kasya vā bilam |
tato hanūmāngirisannikāśaḥ kṛtājñalistāmabhivādya vṛddhām |
papraccha kā tvaṃ bhavanaṃ bilaṃ ca ratnāni cemāni vadasva kasya || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.