শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চাশস্সর্গঃ ।
সহ তারাঙ্গদাভ্যাং তু সঙ্গম্য হনুমান্কপিঃ ।
বিচিনোতি স্ম বিন্ধ্যস্য গুহাশ্চ গহনানি চ ॥ 1 ॥
সিংহশার্দূলজুষ্টেষু শিলাশ্চ সরিতস্তদা ।
বিষমেষু নগেন্দ্রস্য মহাপ্রস্রবণেষু চ ॥ 2 ॥
আসেদুস্তস্য শৈলস্য কোটিং দক্ষ্ণিপশ্চিমাম্ ।
তেষাং তত্রৈব বসতাং স কালো ব্যত্যবর্তত ॥ 3 ॥
স হি দেশো দুরন্বেষো গুহাগহনবান্মহান্ ।
তত্র বাযুসুতস্সর্বং বিচিনোতি স্ম পর্বতম্ ॥ 4 ॥
পরস্পরেণ হনুমা নন্যোন্যস্যাবিদূরতঃ ।
গজো গবাক্ষো গবযশ্শরভো গন্ধমাদনঃ ॥ 5 ॥
মৈন্দশ্চ দ্বিবিদশ্চৈব সুষেণো জাম্ববান্নলঃ ।
অঙ্গদো যুবরাজশ্চ তারশ্চ বনগোচরঃ ॥ 6 ॥
গিরিজালাবৃতান্দেশান্মার্গিত্বা দক্ষিণাং দিশম্ ।
বিচিন্বন্তস্ততস্তত্র দদৃশুর্বিবৃতং বিলম্ ॥ 7 ॥
দুর্গমৃক্ষবিলং নাম দানবেনাভিরক্ষিতম্ ।
ক্ষুত্পিপাসাপরীতাশ্চ শ্রান্তাশ্চ সলিলার্থিনঃ ॥ 8 ॥
অবকীর্ণং লতাবৃক্ষৈর্দদৃশুস্তে মহাবিলম্ ।
তত্র ক্রৌঞ্চাশ্চ হংসাশ্চ সারসাশ্চ বিনিষ্ক্রমন্ ॥ 9 ॥
জলার্দ্রাশ্চক্রবাকাশ্চ রক্তাঙ্গাঃ পদ্মরেণুভিঃ ।
ততস্তদ্বিলমাসাদ্য সুগন্ধি দুরতিক্রমম্ ॥ 10 ॥
বিস্মযব্যগ্রমনসো বভূবুর্বানরর্ষভাঃ ।
সংঞ্জাতপরিশঙ্কাস্তে তদ্বিলং প্লবগোত্তমাঃ ॥ 11 ॥
অভ্যপদ্যন্ত সংহৃষ্টাস্তেজোবন্তো মহাবলাঃ ।
নানাসত্ত্বসমাকীর্ণং দৈত্যেন্দ্রনিলযোপমম্ ॥ 12 ॥
দুর্দর্শমতিঘোরং চ দুর্বিগাহং চ সর্বশঃ ।
ততঃ পর্বতকূটাভো হনূমান্পবনাত্মজঃ ॥ 13 ॥
অব্রবীদ্বানরান্সর্বান্কান্তারবনকোবিদঃ ।
গিরিজালাবৃতান্দেশান্মার্গিত্বা দক্ষিণাং দিশম্ ॥ 14 ॥
বযং সর্বে পরিশ্রান্তা ন চ পশ্যাম মৈথিলীম্ ।
অস্মাচ্চাপি বিলাদ্ধংসাঃ ক্রৌঞ্চাশ্চ সহ সারসৈঃ ॥ 15 ॥
জলার্দ্রাশ্চক্রবাকাশ্চ নিষ্পতন্তি স্ম সর্বশঃ ।
নূনং সলিলবানত্র কূপো বা যদি বা হ্রদঃ ॥ 16 ॥
তথা চেমে বিলদ্বারি স্নিগ্ধাস্তিষ্ঠন্তি পাদপাঃ ।
ইত্যুক্ত্বা তদ্বিলং সর্বে বিবিশুস্তিমিরাবৃতম্ ॥ 17 ॥
অচন্দ্রসূর্যং হরযো দদৃশূ রোমহর্ষণম্ ।
নিশাম্য তস্মাত্ শিংহাংশ্চ তাংস্তাংশ্চ মৃগপক্ষ্ণিঃ ॥ 18 ॥
প্রবিষ্টা হরিশার্দূলা বিলং তিমিরসংবৃতম্ ।
ন তেষাং সজ্জতে চক্ষুর্ন তেজো ন পরাক্রমঃ ॥ 19 ॥
বাযোরিব গতিস্তেষাং দৃষ্টিস্তমসি বর্ততে ।
তে প্রবিষ্টাস্তু বেগেন তদ্বিলং কপিকুঞ্জরাঃ ॥ 20 ॥
প্রকাশমভিরামং চ দদৃশুর্দেশমুত্তমম্ ।
ততস্তস্মিন্বিলে দুর্গে নানাপাদপসঙ্কুলে ॥ 21 ॥
অন্যোন্যং সম্পরিষ্বজ্য জগ্মুর্যোজনমন্তরম্ ।
তে নষ্টসঞ্জ্ঞাস্তৃষিতাস্সম্ভ্রান্তাস্সলিলার্থিনঃ ॥ 22 ॥
পরিপেতুর্বিলে তস্মিন্কঞ্চিত্কালমতন্দ্রিতাঃ ।
তে কৃশা দীনবদনাঃ পরিশ্রান্তাঃ প্লবঙ্গমাঃ ॥ 23 ॥
আলোকং দদৃশুর্বীরা নিরাশা জীবিতে যদা ।
ততস্তং দেশমাগম্য সৌম্যা বিতিমিরং বনম্ ॥ 24 ॥
দদৃশুঃ কাঞ্চনান্বৃক্ষান্দীপ্তবৈশ্বানরপ্রভান্ ।
সালাং স্তালাংশ্চ পুন্নাগান্ককুভান্বঞ্জুলান্ধবান্ ॥ 25 ॥
চম্পকান্ নাগবৃক্ষাংশ্চ কর্ণিকারাংশ্চ পুষ্পিতান্ ।
স্তবকৈঃ কাঞ্চনৈশ্চিত্রৈ রক্তৈঃ কিসলযৈস্তথা ॥ 26 ॥
আপীডৈশ্চ লতাভিশ্চ হেমাভরণভূষিতান্ ।
তরুণাদিত্যসঙ্কাশান্বৈঢূর্যকৃতবেদিকান্ ॥ 27 ॥
বিভ্রাজমানান্বপুষা পাদপাংশ্চ হিরণ্মযান্ ।
নীলবৈঢূর্যবর্ণাশ্চ পদ্মিনীঃ পতগাবৃতাঃ ॥ 28 ॥
মহদ্ভিঃ কাঞ্চনৈঃ পদ্মৈর্বৃতা বালার্কসন্নিভৈঃ ।
জাতরূপমযৈর্মত্স্যৈর্মহদ্ভিশ্চ সকচ্ছপৈঃ ॥ 29 ॥
তপনীয গবাক্ষাণি মুক্তা জাল আবৃতানি চ ।
হৈম রাজত ভৌমানি বৈদূর্য মণিমন্তি চ ॥ 30 ॥
তপনীযগবাক্ষাণি মুক্তাজালাবৃতানি চ ।
হৈমরাজতভৌমানি বৈদূর্যমণিমন্তি চ ॥ 31 ॥
কাঞ্চন ভ্রমরান্ চৈব মধূনি চ সমন্ততঃ ।
মণি কাঞ্চন চিত্রাণি শযনানি আসনানি চ ॥ 32 ॥
কাঞ্চনভ্রমরাংশ্চৈব মধূনি চ সমন্ততঃ ।
মণিকাঞ্চনচিত্রাণি শযনান্যাসনানি চ ॥ 33 ॥
মহার্হাণি চযানানি দদৃশুস্তে সমন্ততঃ ।
হৈমরাজতকাংস্যানাং ভাজনানাং চ সংঞ্চযান্ ॥ 34 ॥
অগরূণাং চ দিব্যানাং চন্দনানাং চ সংঞ্চাযান্ ।
শুচীন্যভ্যবহার্যাণি মূলানি চ ফলানি চ ॥ 35 ॥
মহার্হাণি চ পানানি মধূনি রসবন্তি চ ।
দিব্যানামম্বরাণাং চ মহার্হাণাং চ সঞ্চযান্ ॥ 36 ॥
কম্বলানাং চ চিত্রাণামজিনানাং চ সঞ্চযান্ ।
তত্র তত্র চ বিন্যস্তান্দীপ্তান্বৈশ্বানরপ্রভান্ ॥ 37 ॥
দদৃশুর্বানরাশ্শুভ্রাঞ্জাতরূপস্য সঞ্চযান্ ।
তত্র তত্র বিচিন্বন্তো বিলে তস্মিন্মহাবলাঃ ॥ 38 ॥
দদৃশুর্বানরাশ্শূরাঃ স্ত্রিযং কাঞ্চিদদূরতঃ ।
তাং দৃষ্ট্বা ভৃশসন্ত্রস্তাশ্চীরকৃষ্ণাজিনাম্বরাম্ ॥ 39 ॥
তাপসীং নিযতাহারাং জ্বলন্তীমিব তেজসা ।
বিস্মিতা হরযস্তত্র ব্যবতিষ্ঠন্ত সর্বশঃ ॥ 40 ॥
পপ্রচ্ছ হনুমাংস্তত্র কাঽসি ত্বং কস্য বা বিলম্ ।
ততো হনূমান্গিরিসন্নিকাশঃ কৃতাজ্ঞলিস্তামভিবাদ্য বৃদ্ধাম্ ।
পপ্রচ্ছ কা ত্বং ভবনং বিলং চ রত্নানি চেমানি বদস্ব কস্য ॥ 41 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে পঞ্চাশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
saha tārāṅgadābhyāṃ tu saṅgamya hanumānkapiḥ |
vicinoti sma vindhyasya guhāśca gahanāni ca || 1 ||
siṃhaśārdūlajuṣṭeṣu śilāśca saritastadā |
viṣameṣu nagendrasya mahāprasravaṇeṣu ca || 2 ||
āsedustasya śailasya koṭiṃ dakṣṇipaścimām |
teṣāṃ tatraiva vasatāṃ sa kālo vyatyavartata || 3 ||
sa hi deśo duranveṣo guhāgahanavānmahān |
tatra vāyusutassarvaṃ vicinoti sma parvatam || 4 ||
paraspareṇa hanumā nanyonyasyāvidūrataḥ |
gajo gavākṣo gavayaśśarabho gandhamādanaḥ || 5 ||
maindaśca dvividaścaiva suṣeṇo jāmbavānnalaḥ |
aṅgado yuvarājaśca tāraśca vanagocaraḥ || 6 ||
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam |
vicinvantastatastatra dadṛśurvivṛtaṃ bilam || 7 ||
durgamṛkṣabilaṃ nāma dānavenābhirakṣitam |
kṣutpipāsāparītāśca śrāntāśca salilārthinaḥ || 8 ||
avakīrṇaṃ latāvṛkṣairdadṛśuste mahābilam |
tatra krauñcāśca haṃsāśca sārasāśca viniṣkraman || 9 ||
jalārdrāścakravākāśca raktāṅgāḥ padmareṇubhiḥ |
tatastadbilamāsādya sugandhi duratikramam || 10 ||
vismayavyagramanaso babhūvurvānararṣabhāḥ |
saṃñjātapariśaṅkāste tadbilaṃ plavagottamāḥ || 11 ||
abhyapadyanta saṃhṛṣṭāstejovanto mahābalāḥ |
nānāsattvasamākīrṇaṃ daityendranilayopamam || 12 ||
durdarśamatighoraṃ ca durvigāhaṃ ca sarvaśaḥ |
tataḥ parvatakūṭābho hanūmānpavanātmajaḥ || 13 ||
abravīdvānarānsarvānkāntāravanakovidaḥ |
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam || 14 ||
vayaṃ sarve pariśrāntā na ca paśyāma maithilīm |
asmāccāpi bilāddhaṃsāḥ krauñcāśca saha sārasaiḥ || 15 ||
jalārdrāścakravākāśca niṣpatanti sma sarvaśaḥ |
nūnaṃ salilavānatra kūpo vā yadi vā hradaḥ || 16 ||
tathā ceme biladvāri snigdhāstiṣṭhanti pādapāḥ |
ityuktvā tadbilaṃ sarve viviśustimirāvṛtam || 17 ||
acandrasūryaṃ harayo dadṛśū romaharṣaṇam |
niśāmya tasmāt śiṃhāṃśca tāṃstāṃśca mṛgapakṣṇiḥ || 18 ||
praviṣṭā hariśārdūlā bilaṃ timirasaṃvṛtam |
na teṣāṃ sajjate cakṣurna tejo na parākramaḥ || 19 ||
vāyoriva gatisteṣāṃ dṛṣṭistamasi vartate |
te praviṣṭāstu vegena tadbilaṃ kapikuñjarāḥ || 20 ||
prakāśamabhirāmaṃ ca dadṛśurdeśamuttamam |
tatastasminbile durge nānāpādapasaṅkule || 21 ||
anyonyaṃ sampariṣvajya jagmuryojanamantaram |
te naṣṭasañjñāstṛṣitāssambhrāntāssalilārthinaḥ || 22 ||
paripeturbile tasminkañcitkālamatandritāḥ |
te kṛśā dīnavadanāḥ pariśrāntāḥ plavaṅgamāḥ || 23 ||
ālokaṃ dadṛśurvīrā nirāśā jīvite yadā |
tatastaṃ deśamāgamya saumyā vitimiraṃ vanam || 24 ||
dadṛśuḥ kāñcanānvṛkṣāndīptavaiśvānaraprabhān |
sālāṃ stālāṃśca punnāgānkakubhānvañjulāndhavān || 25 ||
campakān nāgavṛkṣāṃśca karṇikārāṃśca puṣpitān |
stabakaiḥ kāñcanaiścitrai raktaiḥ kisalayaistathā || 26 ||
āpīḍaiśca latābhiśca hemābharaṇabhūṣitān |
taruṇādityasaṅkāśānvaiḍhūryakṛtavedikān || 27 ||
vibhrājamānānvapuṣā pādapāṃśca hiraṇmayān |
nīlavaiḍhūryavarṇāśca padminīḥ patagāvṛtāḥ || 28 ||
mahadbhiḥ kāñcanaiḥ padmairvṛtā bālārkasannibhaiḥ |
jātarūpamayairmatsyairmahadbhiśca sakacchapaiḥ || 29 ||
tapanīya gavākṣāṇi muktā jāla āvṛtāni ca |
haima rājata bhaumāni vaidūrya maṇimanti ca || 30 ||
tapanīyagavākṣāṇi muktājālāvṛtāni ca |
haimarājatabhaumāni vaidūryamaṇimanti ca || 31 ||
kāñcana bhramarān caiva madhūni ca samantataḥ |
maṇi kāñcana citrāṇi śayanāni āsanāni ca || 32 ||
kāñcanabhramarāṃścaiva madhūni ca samantataḥ |
maṇikāñcanacitrāṇi śayanānyāsanāni ca || 33 ||
mahārhāṇi cayānāni dadṛśuste samantataḥ |
haimarājatakāṃsyānāṃ bhājanānāṃ ca saṃñcayān || 34 ||
agarūṇāṃ ca divyānāṃ candanānāṃ ca saṃñcāyān |
śucīnyabhyavahāryāṇi mūlāni ca phalāni ca || 35 ||
mahārhāṇi ca pānāni madhūni rasavanti ca |
divyānāmambarāṇāṃ ca mahārhāṇāṃ ca sañcayān || 36 ||
kambalānāṃ ca citrāṇāmajinānāṃ ca sañcayān |
tatra tatra ca vinyastāndīptānvaiśvānaraprabhān || 37 ||
dadṛśurvānarāśśubhrāñjātarūpasya sañcayān |
tatra tatra vicinvanto bile tasminmahābalāḥ || 38 ||
dadṛśurvānarāśśūrāḥ striyaṃ kāñcidadūrataḥ |
tāṃ dṛṣṭvā bhṛśasantrastāścīrakṛṣṇājināmbarām || 39 ||
tāpasīṃ niyatāhārāṃ jvalantīmiva tejasā |
vismitā harayastatra vyavatiṣṭhanta sarvaśaḥ || 40 ||
papraccha hanumāṃstatra kā'si tvaṃ kasya vā bilam |
tato hanūmāngirisannikāśaḥ kṛtājñalistāmabhivādya vṛddhām |
papraccha kā tvaṃ bhavanaṃ bilaṃ ca ratnāni cemāni vadasva kasya || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ पञ्चाशस्सर्गः ।
सह ताराङ्गदाभ्यां तु सङ्गम्य हनुमान्कपिः ।
विचिनोति स्म विन्ध्यस्य गुहाश्च गहनानि च ॥ 1 ॥
सिंहशार्दूलजुष्टेषु शिलाश्च सरितस्तदा ।
विषमेषु नगेन्द्रस्य महाप्रस्रवणेषु च ॥ 2 ॥
आसेदुस्तस्य शैलस्य कोटिं दक्ष्णिपश्चिमाम् ।
तेषां तत्रैव वसतां स कालो व्यत्यवर्तत ॥ 3 ॥
स हि देशो दुरन्वेषो गुहागहनवान्महान् ।
तत्र वायुसुतस्सर्वं विचिनोति स्म पर्वतम् ॥ 4 ॥
परस्परेण हनुमा नन्योन्यस्याविदूरतः ।
गजो गवाक्षो गवयश्शरभो गन्धमादनः ॥ 5 ॥
मैन्दश्च द्विविदश्चैव सुषेणो जाम्बवान्नलः ।
अङ्गदो युवराजश्च तारश्च वनगोचरः ॥ 6 ॥
गिरिजालावृतान्देशान्मार्गित्वा दक्षिणां दिशम् ।
विचिन्वन्तस्ततस्तत्र ददृशुर्विवृतं बिलम् ॥ 7 ॥
दुर्गमृक्षबिलं नाम दानवेनाभिरक्षितम् ।
क्षुत्पिपासापरीताश्च श्रान्ताश्च सलिलार्थिनः ॥ 8 ॥
अवकीर्णं लतावृक्षैर्ददृशुस्ते महाबिलम् ।
तत्र क्रौञ्चाश्च हंसाश्च सारसाश्च विनिष्क्रमन् ॥ 9 ॥
जलार्द्राश्चक्रवाकाश्च रक्ताङ्गाः पद्मरेणुभिः ।
ततस्तद्बिलमासाद्य सुगन्धि दुरतिक्रमम् ॥ 10 ॥
विस्मयव्यग्रमनसो बभूवुर्वानरर्षभाः ।
संञ्जातपरिशङ्कास्ते तद्बिलं प्लवगोत्तमाः ॥ 11 ॥
अभ्यपद्यन्त संहृष्टास्तेजोवन्तो महाबलाः ।
नानासत्त्वसमाकीर्णं दैत्येन्द्रनिलयोपमम् ॥ 12 ॥
दुर्दर्शमतिघोरं च दुर्विगाहं च सर्वशः ।
ततः पर्वतकूटाभो हनूमान्पवनात्मजः ॥ 13 ॥
अब्रवीद्वानरान्सर्वान्कान्तारवनकोविदः ।
गिरिजालावृतान्देशान्मार्गित्वा दक्षिणां दिशम् ॥ 14 ॥
वयं सर्वे परिश्रान्ता न च पश्याम मैथिलीम् ।
अस्माच्चापि बिलाद्धंसाः क्रौञ्चाश्च सह सारसैः ॥ 15 ॥
जलार्द्राश्चक्रवाकाश्च निष्पतन्ति स्म सर्वशः ।
नूनं सलिलवानत्र कूपो वा यदि वा ह्रदः ॥ 16 ॥
तथा चेमे बिलद्वारि स्निग्धास्तिष्ठन्ति पादपाः ।
इत्युक्त्वा तद्बिलं सर्वे विविशुस्तिमिरावृतम् ॥ 17 ॥
अचन्द्रसूर्यं हरयो ददृशू रोमहर्षणम् ।
निशाम्य तस्मात् शिंहांश्च तांस्तांश्च मृगपक्ष्णिः ॥ 18 ॥
प्रविष्टा हरिशार्दूला बिलं तिमिरसंवृतम् ।
न तेषां सज्जते चक्षुर्न तेजो न पराक्रमः ॥ 19 ॥
वायोरिव गतिस्तेषां दृष्टिस्तमसि वर्तते ।
ते प्रविष्टास्तु वेगेन तद्बिलं कपिकुञ्जराः ॥ 20 ॥
प्रकाशमभिरामं च ददृशुर्देशमुत्तमम् ।
ततस्तस्मिन्बिले दुर्गे नानापादपसङ्कुले ॥ 21 ॥
अन्योन्यं सम्परिष्वज्य जग्मुर्योजनमन्तरम् ।
ते नष्टसञ्ज्ञास्तृषितास्सम्भ्रान्तास्सलिलार्थिनः ॥ 22 ॥
परिपेतुर्बिले तस्मिन्कञ्चित्कालमतन्द्रिताः ।
ते कृशा दीनवदनाः परिश्रान्ताः प्लवङ्गमाः ॥ 23 ॥
आलोकं ददृशुर्वीरा निराशा जीविते यदा ।
ततस्तं देशमागम्य सौम्या वितिमिरं वनम् ॥ 24 ॥
ददृशुः काञ्चनान्वृक्षान्दीप्तवैश्वानरप्रभान् ।
सालां स्तालांश्च पुन्नागान्ककुभान्वञ्जुलान्धवान् ॥ 25 ॥
चम्पकान् नागवृक्षांश्च कर्णिकारांश्च पुष्पितान् ।
स्तबकैः काञ्चनैश्चित्रै रक्तैः किसलयैस्तथा ॥ 26 ॥
आपीडैश्च लताभिश्च हेमाभरणभूषितान् ।
तरुणादित्यसङ्काशान्वैढूर्यकृतवेदिकान् ॥ 27 ॥
विभ्राजमानान्वपुषा पादपांश्च हिरण्मयान् ।
नीलवैढूर्यवर्णाश्च पद्मिनीः पतगावृताः ॥ 28 ॥
महद्भिः काञ्चनैः पद्मैर्वृता बालार्कसन्निभैः ।
जातरूपमयैर्मत्स्यैर्महद्भिश्च सकच्छपैः ॥ 29 ॥
तपनीय गवाक्षाणि मुक्ता जाल आवृतानि च ।
हैम राजत भौमानि वैदूर्य मणिमन्ति च ॥ 30 ॥
तपनीयगवाक्षाणि मुक्ताजालावृतानि च ।
हैमराजतभौमानि वैदूर्यमणिमन्ति च ॥ 31 ॥
काञ्चन भ्रमरान् चैव मधूनि च समन्ततः ।
मणि काञ्चन चित्राणि शयनानि आसनानि च ॥ 32 ॥
काञ्चनभ्रमरांश्चैव मधूनि च समन्ततः ।
मणिकाञ्चनचित्राणि शयनान्यासनानि च ॥ 33 ॥
महार्हाणि चयानानि ददृशुस्ते समन्ततः ।
हैमराजतकांस्यानां भाजनानां च संञ्चयान् ॥ 34 ॥
अगरूणां च दिव्यानां चन्दनानां च संञ्चायान् ।
शुचीन्यभ्यवहार्याणि मूलानि च फलानि च ॥ 35 ॥
महार्हाणि च पानानि मधूनि रसवन्ति च ।
दिव्यानामम्बराणां च महार्हाणां च सञ्चयान् ॥ 36 ॥
कम्बलानां च चित्राणामजिनानां च सञ्चयान् ।
तत्र तत्र च विन्यस्तान्दीप्तान्वैश्वानरप्रभान् ॥ 37 ॥
ददृशुर्वानराश्शुभ्राञ्जातरूपस्य सञ्चयान् ।
तत्र तत्र विचिन्वन्तो बिले तस्मिन्महाबलाः ॥ 38 ॥
ददृशुर्वानराश्शूराः स्त्रियं काञ्चिददूरतः ।
तां दृष्ट्वा भृशसन्त्रस्ताश्चीरकृष्णाजिनाम्बराम् ॥ 39 ॥
तापसीं नियताहारां ज्वलन्तीमिव तेजसा ।
विस्मिता हरयस्तत्र व्यवतिष्ठन्त सर्वशः ॥ 40 ॥
पप्रच्छ हनुमांस्तत्र काऽसि त्वं कस्य वा बिलम् ।
ततो हनूमान्गिरिसन्निकाशः कृताज्ञलिस्तामभिवाद्य वृद्धाम् ।
पप्रच्छ का त्वं भवनं बिलं च रत्नानि चेमानि वदस्व कस्य ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
saha tārāṅgadābhyāṃ tu saṅgamya hanumānkapiḥ |
vicinoti sma vindhyasya guhāśca gahanāni ca || 1 ||
siṃhaśārdūlajuṣṭeṣu śilāśca saritastadā |
viṣameṣu nagendrasya mahāprasravaṇeṣu ca || 2 ||
āsedustasya śailasya koṭiṃ dakṣṇipaścimām |
teṣāṃ tatraiva vasatāṃ sa kālo vyatyavartata || 3 ||
sa hi deśo duranveṣo guhāgahanavānmahān |
tatra vāyusutassarvaṃ vicinoti sma parvatam || 4 ||
paraspareṇa hanumā nanyonyasyāvidūrataḥ |
gajo gavākṣo gavayaśśarabho gandhamādanaḥ || 5 ||
maindaśca dvividaścaiva suṣeṇo jāmbavānnalaḥ |
aṅgado yuvarājaśca tāraśca vanagocaraḥ || 6 ||
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam |
vicinvantastatastatra dadṛśurvivṛtaṃ bilam || 7 ||
durgamṛkṣabilaṃ nāma dānavenābhirakṣitam |
kṣutpipāsāparītāśca śrāntāśca salilārthinaḥ || 8 ||
avakīrṇaṃ latāvṛkṣairdadṛśuste mahābilam |
tatra krauñcāśca haṃsāśca sārasāśca viniṣkraman || 9 ||
jalārdrāścakravākāśca raktāṅgāḥ padmareṇubhiḥ |
tatastadbilamāsādya sugandhi duratikramam || 10 ||
vismayavyagramanaso babhūvurvānararṣabhāḥ |
saṃñjātapariśaṅkāste tadbilaṃ plavagottamāḥ || 11 ||
abhyapadyanta saṃhṛṣṭāstejovanto mahābalāḥ |
nānāsattvasamākīrṇaṃ daityendranilayopamam || 12 ||
durdarśamatighoraṃ ca durvigāhaṃ ca sarvaśaḥ |
tataḥ parvatakūṭābho hanūmānpavanātmajaḥ || 13 ||
abravīdvānarānsarvānkāntāravanakovidaḥ |
girijālāvṛtāndeśānmārgitvā dakṣiṇāṃ diśam || 14 ||
vayaṃ sarve pariśrāntā na ca paśyāma maithilīm |
asmāccāpi bilāddhaṃsāḥ krauñcāśca saha sārasaiḥ || 15 ||
jalārdrāścakravākāśca niṣpatanti sma sarvaśaḥ |
nūnaṃ salilavānatra kūpo vā yadi vā hradaḥ || 16 ||
tathā ceme biladvāri snigdhāstiṣṭhanti pādapāḥ |
ityuktvā tadbilaṃ sarve viviśustimirāvṛtam || 17 ||
acandrasūryaṃ harayo dadṛśū romaharṣaṇam |
niśāmya tasmāt śiṃhāṃśca tāṃstāṃśca mṛgapakṣṇiḥ || 18 ||
praviṣṭā hariśārdūlā bilaṃ timirasaṃvṛtam |
na teṣāṃ sajjate cakṣurna tejo na parākramaḥ || 19 ||
vāyoriva gatisteṣāṃ dṛṣṭistamasi vartate |
te praviṣṭāstu vegena tadbilaṃ kapikuñjarāḥ || 20 ||
prakāśamabhirāmaṃ ca dadṛśurdeśamuttamam |
tatastasminbile durge nānāpādapasaṅkule || 21 ||
anyonyaṃ sampariṣvajya jagmuryojanamantaram |
te naṣṭasañjñāstṛṣitāssambhrāntāssalilārthinaḥ || 22 ||
paripeturbile tasminkañcitkālamatandritāḥ |
te kṛśā dīnavadanāḥ pariśrāntāḥ plavaṅgamāḥ || 23 ||
ālokaṃ dadṛśurvīrā nirāśā jīvite yadā |
tatastaṃ deśamāgamya saumyā vitimiraṃ vanam || 24 ||
dadṛśuḥ kāñcanānvṛkṣāndīptavaiśvānaraprabhān |
sālāṃ stālāṃśca punnāgānkakubhānvañjulāndhavān || 25 ||
campakān nāgavṛkṣāṃśca karṇikārāṃśca puṣpitān |
stabakaiḥ kāñcanaiścitrai raktaiḥ kisalayaistathā || 26 ||
āpīḍaiśca latābhiśca hemābharaṇabhūṣitān |
taruṇādityasaṅkāśānvaiḍhūryakṛtavedikān || 27 ||
vibhrājamānānvapuṣā pādapāṃśca hiraṇmayān |
nīlavaiḍhūryavarṇāśca padminīḥ patagāvṛtāḥ || 28 ||
mahadbhiḥ kāñcanaiḥ padmairvṛtā bālārkasannibhaiḥ |
jātarūpamayairmatsyairmahadbhiśca sakacchapaiḥ || 29 ||
tapanīya gavākṣāṇi muktā jāla āvṛtāni ca |
haima rājata bhaumāni vaidūrya maṇimanti ca || 30 ||
tapanīyagavākṣāṇi muktājālāvṛtāni ca |
haimarājatabhaumāni vaidūryamaṇimanti ca || 31 ||
kāñcana bhramarān caiva madhūni ca samantataḥ |
maṇi kāñcana citrāṇi śayanāni āsanāni ca || 32 ||
kāñcanabhramarāṃścaiva madhūni ca samantataḥ |
maṇikāñcanacitrāṇi śayanānyāsanāni ca || 33 ||
mahārhāṇi cayānāni dadṛśuste samantataḥ |
haimarājatakāṃsyānāṃ bhājanānāṃ ca saṃñcayān || 34 ||
agarūṇāṃ ca divyānāṃ candanānāṃ ca saṃñcāyān |
śucīnyabhyavahāryāṇi mūlāni ca phalāni ca || 35 ||
mahārhāṇi ca pānāni madhūni rasavanti ca |
divyānāmambarāṇāṃ ca mahārhāṇāṃ ca sañcayān || 36 ||
kambalānāṃ ca citrāṇāmajinānāṃ ca sañcayān |
tatra tatra ca vinyastāndīptānvaiśvānaraprabhān || 37 ||
dadṛśurvānarāśśubhrāñjātarūpasya sañcayān |
tatra tatra vicinvanto bile tasminmahābalāḥ || 38 ||
dadṛśurvānarāśśūrāḥ striyaṃ kāñcidadūrataḥ |
tāṃ dṛṣṭvā bhṛśasantrastāścīrakṛṣṇājināmbarām || 39 ||
tāpasīṃ niyatāhārāṃ jvalantīmiva tejasā |
vismitā harayastatra vyavatiṣṭhanta sarvaśaḥ || 40 ||
papraccha hanumāṃstatra kā'si tvaṃ kasya vā bilam |
tato hanūmāngirisannikāśaḥ kṛtājñalistāmabhivādya vṛddhām |
papraccha kā tvaṃ bhavanaṃ bilaṃ ca ratnāni cemāni vadasva kasya || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.