ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਅਯੋਧ੍ਯਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ षਟ੍ਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਅਥ ਰਾਤ੍ਰ੍ਯਾਂ ਵ੍ਯਤੀਤਾਯਾਮਵਸੁਪ੍ਤਮਨਨ੍ਤਰਮ੍ ।
ਪ੍ਰਬੋਧਯਾਮਾਸ ਸ਼ਨੈਰ੍ਲਕ੍ष੍ਮਣਂ ਰਘੁਨਨ੍ਦਨਃ ॥ 1 ॥
ਸੌਮਿਤ੍ਰੇ ਸ਼੍ਰੁਣੁ ਵਨ੍ਯਾਨਾਂ ਵਲ੍ਗੁ ਵ੍ਯਾਹਰਤਾਂ ਸ੍ਵਨਮ੍ ।
ਸਮ੍ਪ੍ਰਤਿष੍ਠਾਮਹੇ ਕਾਲ ਪ੍ਰਸ੍ਥਾਨਸ੍ਯ ਪਰਨ੍ਤਪ ॥ 2 ॥
ਸ ਸੁਪ੍ਤਸ੍ਸਮਯੇ ਭ੍ਰਾਤ੍ਰਾ ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ਪ੍ਰਤਿਬੋਧਿਤਃ ।
ਜਹੌ ਨਿਦ੍ਰਾਂ ਚ ਤਨ੍ਦ੍ਰੀਂ ਚ ਪ੍ਰਸਕ੍ਤਂ ਚ ਪਥਿ ਸ਼੍ਰਮਮ੍ ॥ 3 ॥
ਤਤ ਉਤ੍ਥਾਯ ਤੇ ਸਰ੍ਵੇ ਸ੍ਪृष੍ਟ੍ਵਾ ਨਦ੍ਯਾ ਸ਼੍ਸ਼ਿਵਂ ਜਲਮ੍ ।
ਪਨ੍ਥਾਨਮृषਿਣਾऽਦਿष੍ਟਂ ਚਿਤ੍ਰਕੂਟਸ੍ਯ ਤਂ ਯਯੁਃ ॥ 4 ॥
ਤਤਸ੍ਸਮ੍ਪ੍ਰਸ੍ਥਿਤਃ ਕਾਲੇ ਰਾਮਸ੍ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਣਾ ਸਹ ।
ਸੀਤਾਂ ਕਮਲਪਤ੍ਰਾਕ੍षੀਮਿਦਂ ਵਚਨਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 5 ॥
ਆਦਿਪ੍ਤਾਨਿਵ ਵੈਦੇਹਿ ਸਰ੍ਵਤਃ ਪੁष੍ਪਿਤਾਨ੍ਨਗਾਨ੍ ।
ਸ੍ਵੈਃ ਪੁष੍ਪੈਃ ਕਿਂਸ਼ੁਕਾਨ੍ ਪਸ਼੍ਯ ਮਾਲਿਨਸ਼ਿਸ਼ਿਰਾਤ੍ਯਯੇ ॥ 6 ॥
ਪਸ਼੍ਯ ਭਲ੍ਲਾਤਕਾਨ੍ ਫੁਲ੍ਲਾਨ੍ਨਰੈ ਰਨੁਪਸੇਵਿਤਾਨ੍ ।
ਫਲਪਤ੍ਰੈਰਵਨਤਾ ਨ੍ਨੂਨਂ ਸ਼ਕ੍ष੍ਯਾਮ ਜੀਵਿਤੁਮ੍ ॥ 7 ॥
ਪਸ਼੍ਯ ਦ੍ਰੋਣਪ੍ਰਮਾਣਾਨਿ ਲਮ੍ਬਮਾਨਾਨਿ ਲਕ੍ष੍ਮਣ ।
ਮਧੂਨਿ ਮਧੁਕਾਰੀਭਿ ਸ੍ਸਮ੍ਭृਤਾਨਿ ਨਗੇ ਨਗੇ ॥ 8 ॥
ਏष ਕ੍ਰੋਸ਼ਤਿ ਨਤ੍ਯੂਹਸ੍ਤਂ ਸ਼ਿਖੀ ਪ੍ਰਤਿਕੂਜਤਿ ।
ਰਮਣੀਯੇ ਵਨੋਦ੍ਦੇਸ਼ੇ ਪੁष੍ਪਸਂਸ੍ਤਰਸਙ੍ਕਟੇ ॥ 9 ॥
ਮਾਤਙ੍ਗਯੂਥਾਨੁਸृਤਂ ਪਕ੍षਿਸਂਙ੍ਘਾਨੁਨਾਦਿਤਮ੍ ।
ਚਿਤ੍ਰਕੂਟਮਿਮਂ ਪਸ਼੍ਯ ਪ੍ਰਵृਦ੍ਧਸ਼ਿਖਰਂ ਗਿਰਿਮ੍ ॥ 10 ॥
ਸਮਭੂਮਿਤਲੇ ਰਮ੍ਯੇ ਦ੍ਰੁਮੈਰ੍ਬਹੁਭਿਰਾਵृਤੇ ।
ਪੁਣ੍ਯੇ ਰਂਸ੍ਯਾਮਹੇ ਤਾਤ ਚਿਤ੍ਰਕੂਟਸ੍ਯ ਕਾਨਨੇ ॥ 11 ॥
ਤਤਸ੍ਤੌ ਪਾਦਚਾਰੇਣ ਗਚ੍ਛਨ੍ਤੌ ਸਹ ਸੀਤਯਾ ।
ਰਮ੍ਯਮਾਸੇਦਤੁਸ਼੍ਸ਼ੈਲਂ ਚਿਤ੍ਰਕੂਟਂ ਮਨੋਰਮਮ੍ ॥ 12 ॥
ਤਨ੍ਤੁ ਪਰ੍ਵਤਮਾਸਾਦ੍ਯ ਨਾਨਾਪਕ੍षਿਗਣਾਯੁਤਮ੍ ।
ਬਹੁਮੂਲਫਲਂ ਰਮ੍ਯਂ ਸਮ੍ਪਨ੍ਨਂ ਸਰਸੋਦਕਮ੍ ॥ 13 ॥
ਮਨੋਜ੍ਞੋऽਯਂ ਗਿਰਿਸ੍ਸੌਮ੍ਯ ਨਾਨਾਦ੍ਰੁਮਲਤਾਯੁਤਃ ।
ਬਹੁਮੂਲਫਲੋ ਰਮ੍ਯ ਸ੍ਸ੍ਵਾਜੀਵਃ ਪ੍ਰਤਿਭਾਤਿ ਮੇ ॥ 14 ॥
ਮੁਨਯਸ਼੍ਚ ਮਹਾਤ੍ਮਾਨੋ ਵਸਨ੍ਤ੍ਯਸ੍ਮਿ ਸ਼ਿਲੋਚ੍ਚਯੇ ।
ਅਯਂ ਵਾਸੋ ਭਵੇਤ੍ਤਾਵਦਤ੍ਰ ਸੌਮ੍ਯ ਰਮੇਮਹਿ ॥ 15 ॥
ਇਤਿ ਸੀਤਾ ਚ ਰਾਮਸ਼੍ਚ ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ਼੍ਚ ਕृਤਾਞ੍ਜਲਿਃ ।
ਅਭਿਗਮ੍ਯਾऽਸ਼੍ਰਮਂ ਸਰ੍ਵੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕਿ ਮਭਿਵਾਦਯਨ੍ ॥ 16 ॥
ਤਾਨ੍ਮਹਰ੍षਿ ਪ੍ਰਮੁਦਿਤਃ ਪੂਜਯਾਮਾਸ ਧਰ੍ਮਵਿਤ੍ ।
ਅਸ੍ਯਤਾਮਿਤਿ ਚੋਵਾਚ ਸ੍ਵਾਗਨ੍ਤੁ ਨਿਵੇਦ੍ਯ ਚ ॥ 17 ॥
ਤਤੋऽਬ੍ਰਵੀਨ੍ਮਹਾਬਾਹੁਰ੍ਲਕ੍ष੍ਮਣਂ ਲਕ੍ष੍ਮਣਾਗ੍ਰਜਃ ।
ਸਨ੍ਨਿਵੇਦ੍ਯ ਯਥਾਨ੍ਯਾਯ ਮਾਤ੍ਮਾਨਮृषਯੇ ਪ੍ਰਭੁਃ ॥ 18 ॥
ਲਕ੍ष੍ਮਣਾऽऽਨਯ ਦਾਰੂਣਿ ਦृਢਾਨਿ ਚ ਵਰਾਣਿ ਚ ।
ਕੁਰੁष੍ਵਾऽਵਸਥਂ ਸੌਮ੍ਯ ਵਾਸੇ ਮੇऽਭਿਰਤਂ ਮਨਃ ॥ 19 ॥
ਤਸ੍ਯ ਤਦ੍ਵਚਨਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਰ੍ਵਿਵਿਧਾਨ੍ ਦ੍ਰੁਮਾਨ੍ ।
ਆਜਹਾਰ ਤਤ ਸ਼੍ਚਕ੍ਰੇ ਪਰ੍ਣਸ਼ਾਲਾਮਰਿਨ੍ਦਮਃ ॥ 20 ॥
ਤਾਂ ਨਿष੍ਠਿਤਾਂ ਬਦ੍ਧਕਟਾਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਰਾਮਸ੍ਸੁਦਰ੍ਸ਼ਨਾਮ੍ ।
ਸ਼ੁਸ਼੍ਰੂषਮਾਣਮੇਕਾਗ੍ਰਮਿਦਂ ਵਚਨਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 21 ॥
ਐਣੇਯਂ ਮਾਂਸਮਾਹृਤ੍ਯ ਸ਼ਾਲਾਂ ਯਕ੍ष੍ਯਾਮਹੇ ਵਯਮ੍ ।
ਕਰ੍ਤਵ੍ਯਂ ਵਾਸ੍ਤੁਸ਼ਮਨਂ ਸੌਮਿਤ੍ਰੇ ਚਿਰਜੀਵਿਭਿਃ ॥ 22 ॥
ਮृਗਂ ਹਤ੍ਵਾऽऽਨਯ ਕ੍षਿਪ੍ਰਂ ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਹ ਸ਼ੁਭੇਕ੍षਣ ।
ਕਰ੍ਤਵ੍ਯ ਸ਼੍ਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਦृष੍ਟੋ ਹਿ ਵਿਧਿਰ੍ਧਰ੍ਮਮਨੁਸ੍ਮਰ ॥ 23 ॥
ਭ੍ਰਾਤੁਰ੍ਵਚਨਮਾਜ੍ਞਾਯ ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ਪਰਵੀਰਹਾ ।
ਚਕਾਰ ਸ ਯਥੋਕ੍ਤਂ ਚ ਤਂ ਰਾਮ ਪੁਨਰਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 24 ॥
ਐਣੇਯਂ ਸ਼੍ਰਪਯਸ੍ਵੈਤਚ੍ਛਾਲਾਂ ਯਕ੍ष੍ਯਾਮਹੇ ਵਯਮ੍ ।
ਤ੍ਵਰ ਸੌਮ੍ਯ ਮੁਹੂਰ੍ਤੋऽਯਂ ਧ੍ਰੁਵਸ਼੍ਚ ਦਿਵਸੋऽਪ੍ਯਯਮ੍ ॥ 25 ॥
ਸ ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ਕृष੍ਣਮृਗਂ ਮੇਧ੍ਯਂ ਹਤ੍ਵਾ ਪ੍ਰਤਾਪਵਾਨ੍ ।
ਅਥ ਚਿਕ੍षੇਪ ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਸ੍ਸਮਿਦ੍ਧੇ ਜਾਤਵੇਦਸਿ ॥ 26 ॥
ਤਨ੍ਤੁ ਪਕ੍ਵਂ ਪਰਿਜ੍ਞਾਯ ਨਿष੍ਟਪ੍ਤਂ ਛਿਨ੍ਨਸ਼ੋਣਿਤਮ੍ ।
ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ਪੁਰੁषਵ੍ਯਾਘ੍ਰਮਥ ਰਾਘਵਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 27 ॥
ਅਯਂ ਸਰ੍ਵਃ ਸਮਸ੍ਤਾਗ੍ਙਃ ਸ਼੍ਰृਤਃ ਕृष੍ਣਮृਗੋ ਮਯਾ ।
ਦੇਵਤਾਂ ਦੇਵਸਙ੍ਕਾਸ਼ ਯਜਸ੍ਵ ਕੁਸ਼ਲੋ ਹ੍ਯਸਿ ॥ 28 ॥
ਰਾਮਃ ਸ੍ਨਾਤ੍ਵਾ ਤੁ ਨਿਯਤੋ ਗੁਣਵਾਨ੍ ਜਪ੍ਯਕੋਵਿਦਃ ।
ਸਙ੍ਗ੍ਰਹੇਣਾਕਰੋਤ੍ ਸ੍ਰਵਾਰ੍ਨ ਮਨ੍ਤ੍ਰਾਨ੍ ਸਤ੍ਰਾਵਸਾਨਿਕਾਨ੍ ॥ 29 ॥
ਇष੍ਟ੍ਵਾ ਦੇਵਗਣਾਨ੍ਸਰ੍ਵਾਨ੍ਵਿਵੇਸ਼ਾऽਵਸਥਂ ਸ਼ੁਚਿਃ ।
ਬਭੂਵ ਚ ਮਨੋਹ੍ਲਾਦੋ ਰਾਮਸ੍ਯਾਮਿਤਤੇਜਸਃ ॥ 30 ॥
ਵੈਸ਼੍ਵਦੇਵਬਲਿਂ ਕृਤ੍ਵਾ ਰੌਦ੍ਰਂ ਵੈष੍ਣਵ ਮੇਵ ਚ ।
ਵਾਸ੍ਤੁਸਂਸ਼ਮਨੀਯਾਨਿ ਮਙ੍ਗਲਾਨਿ ਪ੍ਰਵਰ੍ਤਯਨ੍ ॥ 31 ॥
ਜਪਂ ਚ ਨ੍ਯਾਯਤ ਕृਤ੍ਵਾ ਸ੍ਨਾਤ੍ਵਾ ਨਦ੍ਯਾਂ ਯਥਾਵਿਧਿ ।
ਪਾਪਸਂਸ਼ਮਨਂ ਰਾਮ ਸ਼੍ਚਕਾਰ ਬਲਿਮੁਤ੍ਤਮਮ੍ ॥ 32 ॥
ਵੇਦਿਸ੍ਥਲਵਿਧਾਨਾਨਿ ਚੈਤ੍ਯਾਨ੍ਯਾਯਤਨਾਨਿ ਚ ।
ਆਸ਼੍ਰਮਸ੍ਯਾਨੁਰੂਪਾਣਿ ਸ੍ਥਾਪਯਾਮਾਸ ਰਾਘਵਃ ॥ 33 ॥
ਵਨ੍ਯੈਰ੍ਮਾਲ੍ਯੈਃ ਫਲੈਰ੍ਮੂਲੈਃ ਪਕ੍ਵੈਰ੍ਮਾਂਸੈਰ੍ਯਥਾਵਿਧਿ ।
ਅਦ੍ਭਿਰ੍ਜਪੈਸ਼੍ਚ ਵੇਦੋਕ੍ਤੈਰ੍ਦਰ੍ਭੈਸ਼੍ਚ ਸਸਮਿਤ੍ਕੁਸ਼ੈਃ ॥ 34 ॥
ਤੌ ਤਰ੍ਪਯਿਤ੍ਵਾ ਭੂਤਾਨਿ ਰਾਘਵੌ ਸਹ ਸੀਤਯਾ ।
ਤਦਾ ਵਿਵਿਸ਼ਤੁ ਸ਼੍ਸ਼ਾਲਾਂ ਸੁਸ਼ੁਭਾਂ ਸ਼ੁਭਲਕ੍षਣੌ ॥ 35 ॥
ਤਾਂ ਵृਕ੍षਪਰ੍ਣਚ੍ਛਦਨਾਂ ਮਨੋਜ੍ਞਾਂ ਯਥਾਪ੍ਰਦੇਸ਼ਂ ਸੁਕृਤਾਂ ਨਿਵਾਤਾਮ੍ ।
ਵਾਸਾਯ ਸਰ੍ਵੇ ਵਿਵਿਸ਼ੁਸ੍ਸਮੇਤਾਸ੍ਸਭਾਂ ਯਥਾ ਦੇਵਗਣਾਸ੍ਸੁਧਰ੍ਮਾਮ੍ ॥ 36 ॥
ਅਨੇਕਨਾਨਾਮृਗਪਕ੍षਿਸਙ੍ਕੁਲੇ ਵਿਚਿਤ੍ਰਪਤ੍ਰਸ੍ਤਬਕੈਰ੍ਦ੍ਰੁਮੈਰ੍ਯੁਤੇ ।
ਵਨੋਤ੍ਤਮੇ ਵ੍ਯਾਲਮृਗਾਨੁਨਾਦਿਤੇ ਤਦਾ ਵਿਜਹ੍ਰੁ ਸ੍ਸੁਸੁਖਂ ਜਿਤੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਾਃ ॥ 37 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਅਯੋਧ੍ਯਾਕਾਣ੍ਡੇ षਟ੍ਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
atha rātryāṃ vyatītāyāmavasuptamanantaram |
prabodhayāmāsa śanairlakṣmaṇaṃ raghunandanaḥ || 1 ||
saumitre śruṇu vanyānāṃ valgu vyāharatāṃ svanam |
sampratiṣṭhāmahe kāla prasthānasya parantapa || 2 ||
sa suptassamaye bhrātrā lakṣmaṇaḥ pratibodhitaḥ |
jahau nidrāṃ ca tandrīṃ ca prasaktaṃ ca pathi śramam || 3 ||
tata utthāya te sarve spṛṣṭvā nadyā śśivaṃ jalam |
panthānamṛṣiṇā'diṣṭaṃ citrakūṭasya taṃ yayuḥ || 4 ||
tatassamprasthitaḥ kāle rāmassaumitriṇā saha |
sītāṃ kamalapatrākṣīmidaṃ vacanamabravīt || 5 ||
ādiptāniva vaidehi sarvataḥ puṣpitānnagān |
svaiḥ puṣpaiḥ kiṃśukān paśya mālinaśiśirātyaye || 6 ||
paśya bhallātakān phullānnarai ranupasevitān |
phalapatrairavanatā nnūnaṃ śakṣyāma jīvitum || 7 ||
paśya droṇapramāṇāni lambamānāni lakṣmaṇa |
madhūni madhukārībhi ssambhṛtāni nage nage || 8 ||
eṣa krośati natyūhastaṃ śikhī pratikūjati |
ramaṇīye vanoddeśe puṣpasaṃstarasaṅkaṭe || 9 ||
mātaṅgayūthānusṛtaṃ pakṣisaṃṅghānunāditam |
citrakūṭamimaṃ paśya pravṛddhaśikharaṃ girim || 10 ||
samabhūmitale ramye drumairbahubhirāvṛte |
puṇye raṃsyāmahe tāta citrakūṭasya kānane || 11 ||
tatastau pādacāreṇa gacchantau saha sītayā |
ramyamāsedatuśśailaṃ citrakūṭaṃ manoramam || 12 ||
tantu parvatamāsādya nānāpakṣigaṇāyutam |
bahumūlaphalaṃ ramyaṃ sampannaṃ sarasodakam || 13 ||
manojño'yaṃ girissaumya nānādrumalatāyutaḥ |
bahumūlaphalo ramya ssvājīvaḥ pratibhāti me || 14 ||
munayaśca mahātmāno vasantyasmi śiloccaye |
ayaṃ vāso bhavettāvadatra saumya ramemahi || 15 ||
iti sītā ca rāmaśca lakṣmaṇaśca kṛtāñjaliḥ |
abhigamyā'śramaṃ sarve vālmīki mabhivādayan || 16 ||
tānmaharṣi pramuditaḥ pūjayāmāsa dharmavit |
asyatāmiti covāca svāgantu nivedya ca || 17 ||
tato'bravīnmahābāhurlakṣmaṇaṃ lakṣmaṇāgrajaḥ |
sannivedya yathānyāya mātmānamṛṣaye prabhuḥ || 18 ||
lakṣmaṇā''naya dārūṇi dṛḍhāni ca varāṇi ca |
kuruṣvā'vasathaṃ saumya vāse me'bhirataṃ manaḥ || 19 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā saumitrirvividhān drumān |
ājahāra tata ścakre parṇaśālāmarindamaḥ || 20 ||
tāṃ niṣṭhitāṃ baddhakaṭāṃ dṛṣṭvā rāmassudarśanām |
śuśrūṣamāṇamekāgramidaṃ vacanamabravīt || 21 ||
aiṇeyaṃ māṃsamāhṛtya śālāṃ yakṣyāmahe vayam |
kartavyaṃ vāstuśamanaṃ saumitre cirajīvibhiḥ || 22 ||
mṛgaṃ hatvā''naya kṣipraṃ lakṣmaṇeha śubhekṣaṇa |
kartavya śśāstradṛṣṭo hi vidhirdharmamanusmara || 23 ||
bhrāturvacanamājñāya lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
cakāra sa yathoktaṃ ca taṃ rāma punarabravīt || 24 ||
aiṇeyaṃ śrapayasvaitacchālāṃ yakṣyāmahe vayam |
tvara saumya muhūrto'yaṃ dhruvaśca divaso'pyayam || 25 ||
sa lakṣmaṇaḥ kṛṣṇamṛgaṃ medhyaṃ hatvā pratāpavān |
atha cikṣepa saumitrissamiddhe jātavedasi || 26 ||
tantu pakvaṃ parijñāya niṣṭaptaṃ chinnaśoṇitam |
lakṣmaṇaḥ puruṣavyāghramatha rāghavamabravīt || 27 ||
ayaṃ sarvaḥ samastāgṅaḥ śrṛtaḥ kṛṣṇamṛgo mayā |
devatāṃ devasaṅkāśa yajasva kuśalo hyasi || 28 ||
rāmaḥ snātvā tu niyato guṇavān japyakovidaḥ |
saṅgraheṇākarot sravārna mantrān satrāvasānikān || 29 ||
iṣṭvā devagaṇānsarvānviveśā'vasathaṃ śuciḥ |
babhūva ca manohlādo rāmasyāmitatejasaḥ || 30 ||
vaiśvadevabaliṃ kṛtvā raudraṃ vaiṣṇava meva ca |
vāstusaṃśamanīyāni maṅgalāni pravartayan || 31 ||
japaṃ ca nyāyata kṛtvā snātvā nadyāṃ yathāvidhi |
pāpasaṃśamanaṃ rāma ścakāra balimuttamam || 32 ||
vedisthalavidhānāni caityānyāyatanāni ca |
āśramasyānurūpāṇi sthāpayāmāsa rāghavaḥ || 33 ||
vanyairmālyaiḥ phalairmūlaiḥ pakvairmāṃsairyathāvidhi |
adbhirjapaiśca vedoktairdarbhaiśca sasamitkuśaiḥ || 34 ||
tau tarpayitvā bhūtāni rāghavau saha sītayā |
tadā viviśatu śśālāṃ suśubhāṃ śubhalakṣaṇau || 35 ||
tāṃ vṛkṣaparṇacchadanāṃ manojñāṃ yathāpradeśaṃ sukṛtāṃ nivātām |
vāsāya sarve viviśussametāssabhāṃ yathā devagaṇāssudharmām || 36 ||
anekanānāmṛgapakṣisaṅkule vicitrapatrastabakairdrumairyute |
vanottame vyālamṛgānunādite tadā vijahru ssusukhaṃ jitendriyāḥ || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षट्पञ्चाशस्सर्गः ।
अथ रात्र्यां व्यतीतायामवसुप्तमनन्तरम् ।
प्रबोधयामास शनैर्लक्ष्मणं रघुनन्दनः ॥ 1 ॥
सौमित्रे श्रुणु वन्यानां वल्गु व्याहरतां स्वनम् ।
सम्प्रतिष्ठामहे काल प्रस्थानस्य परन्तप ॥ 2 ॥
स सुप्तस्समये भ्रात्रा लक्ष्मणः प्रतिबोधितः ।
जहौ निद्रां च तन्द्रीं च प्रसक्तं च पथि श्रमम् ॥ 3 ॥
तत उत्थाय ते सर्वे स्पृष्ट्वा नद्या श्शिवं जलम् ।
पन्थानमृषिणाऽदिष्टं चित्रकूटस्य तं ययुः ॥ 4 ॥
ततस्सम्प्रस्थितः काले रामस्सौमित्रिणा सह ।
सीतां कमलपत्राक्षीमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 5 ॥
आदिप्तानिव वैदेहि सर्वतः पुष्पितान्नगान् ।
स्वैः पुष्पैः किंशुकान् पश्य मालिनशिशिरात्यये ॥ 6 ॥
पश्य भल्लातकान् फुल्लान्नरै रनुपसेवितान् ।
फलपत्रैरवनता न्नूनं शक्ष्याम जीवितुम् ॥ 7 ॥
पश्य द्रोणप्रमाणानि लम्बमानानि लक्ष्मण ।
मधूनि मधुकारीभि स्सम्भृतानि नगे नगे ॥ 8 ॥
एष क्रोशति नत्यूहस्तं शिखी प्रतिकूजति ।
रमणीये वनोद्देशे पुष्पसंस्तरसङ्कटे ॥ 9 ॥
मातङ्गयूथानुसृतं पक्षिसंङ्घानुनादितम् ।
चित्रकूटमिमं पश्य प्रवृद्धशिखरं गिरिम् ॥ 10 ॥
समभूमितले रम्ये द्रुमैर्बहुभिरावृते ।
पुण्ये रंस्यामहे तात चित्रकूटस्य कानने ॥ 11 ॥
ततस्तौ पादचारेण गच्छन्तौ सह सीतया ।
रम्यमासेदतुश्शैलं चित्रकूटं मनोरमम् ॥ 12 ॥
तन्तु पर्वतमासाद्य नानापक्षिगणायुतम् ।
बहुमूलफलं रम्यं सम्पन्नं सरसोदकम् ॥ 13 ॥
मनोज्ञोऽयं गिरिस्सौम्य नानाद्रुमलतायुतः ।
बहुमूलफलो रम्य स्स्वाजीवः प्रतिभाति मे ॥ 14 ॥
मुनयश्च महात्मानो वसन्त्यस्मि शिलोच्चये ।
अयं वासो भवेत्तावदत्र सौम्य रमेमहि ॥ 15 ॥
इति सीता च रामश्च लक्ष्मणश्च कृताञ्जलिः ।
अभिगम्याऽश्रमं सर्वे वाल्मीकि मभिवादयन् ॥ 16 ॥
तान्महर्षि प्रमुदितः पूजयामास धर्मवित् ।
अस्यतामिति चोवाच स्वागन्तु निवेद्य च ॥ 17 ॥
ततोऽब्रवीन्महाबाहुर्लक्ष्मणं लक्ष्मणाग्रजः ।
सन्निवेद्य यथान्याय मात्मानमृषये प्रभुः ॥ 18 ॥
लक्ष्मणाऽऽनय दारूणि दृढानि च वराणि च ।
कुरुष्वाऽवसथं सौम्य वासे मेऽभिरतं मनः ॥ 19 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा सौमित्रिर्विविधान् द्रुमान् ।
आजहार तत श्चक्रे पर्णशालामरिन्दमः ॥ 20 ॥
तां निष्ठितां बद्धकटां दृष्ट्वा रामस्सुदर्शनाम् ।
शुश्रूषमाणमेकाग्रमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 21 ॥
ऐणेयं मांसमाहृत्य शालां यक्ष्यामहे वयम् ।
कर्तव्यं वास्तुशमनं सौमित्रे चिरजीविभिः ॥ 22 ॥
मृगं हत्वाऽऽनय क्षिप्रं लक्ष्मणेह शुभेक्षण ।
कर्तव्य श्शास्त्रदृष्टो हि विधिर्धर्ममनुस्मर ॥ 23 ॥
भ्रातुर्वचनमाज्ञाय लक्ष्मणः परवीरहा ।
चकार स यथोक्तं च तं राम पुनरब्रवीत् ॥ 24 ॥
ऐणेयं श्रपयस्वैतच्छालां यक्ष्यामहे वयम् ।
त्वर सौम्य मुहूर्तोऽयं ध्रुवश्च दिवसोऽप्ययम् ॥ 25 ॥
स लक्ष्मणः कृष्णमृगं मेध्यं हत्वा प्रतापवान् ।
अथ चिक्षेप सौमित्रिस्समिद्धे जातवेदसि ॥ 26 ॥
तन्तु पक्वं परिज्ञाय निष्टप्तं छिन्नशोणितम् ।
लक्ष्मणः पुरुषव्याघ्रमथ राघवमब्रवीत् ॥ 27 ॥
अयं सर्वः समस्ताग्ङः श्रृतः कृष्णमृगो मया ।
देवतां देवसङ्काश यजस्व कुशलो ह्यसि ॥ 28 ॥
रामः स्नात्वा तु नियतो गुणवान् जप्यकोविदः ।
सङ्ग्रहेणाकरोत् स्रवार्न मन्त्रान् सत्रावसानिकान् ॥ 29 ॥
इष्ट्वा देवगणान्सर्वान्विवेशाऽवसथं शुचिः ।
बभूव च मनोह्लादो रामस्यामिततेजसः ॥ 30 ॥
वैश्वदेवबलिं कृत्वा रौद्रं वैष्णव मेव च ।
वास्तुसंशमनीयानि मङ्गलानि प्रवर्तयन् ॥ 31 ॥
जपं च न्यायत कृत्वा स्नात्वा नद्यां यथाविधि ।
पापसंशमनं राम श्चकार बलिमुत्तमम् ॥ 32 ॥
वेदिस्थलविधानानि चैत्यान्यायतनानि च ।
आश्रमस्यानुरूपाणि स्थापयामास राघवः ॥ 33 ॥
वन्यैर्माल्यैः फलैर्मूलैः पक्वैर्मांसैर्यथाविधि ।
अद्भिर्जपैश्च वेदोक्तैर्दर्भैश्च ससमित्कुशैः ॥ 34 ॥
तौ तर्पयित्वा भूतानि राघवौ सह सीतया ।
तदा विविशतु श्शालां सुशुभां शुभलक्षणौ ॥ 35 ॥
तां वृक्षपर्णच्छदनां मनोज्ञां यथाप्रदेशं सुकृतां निवाताम् ।
वासाय सर्वे विविशुस्समेतास्सभां यथा देवगणास्सुधर्माम् ॥ 36 ॥
अनेकनानामृगपक्षिसङ्कुले विचित्रपत्रस्तबकैर्द्रुमैर्युते ।
वनोत्तमे व्यालमृगानुनादिते तदा विजह्रु स्सुसुखं जितेन्द्रियाः ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षट्पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
atha rātryāṃ vyatītāyāmavasuptamanantaram |
prabodhayāmāsa śanairlakṣmaṇaṃ raghunandanaḥ || 1 ||
saumitre śruṇu vanyānāṃ valgu vyāharatāṃ svanam |
sampratiṣṭhāmahe kāla prasthānasya parantapa || 2 ||
sa suptassamaye bhrātrā lakṣmaṇaḥ pratibodhitaḥ |
jahau nidrāṃ ca tandrīṃ ca prasaktaṃ ca pathi śramam || 3 ||
tata utthāya te sarve spṛṣṭvā nadyā śśivaṃ jalam |
panthānamṛṣiṇā'diṣṭaṃ citrakūṭasya taṃ yayuḥ || 4 ||
tatassamprasthitaḥ kāle rāmassaumitriṇā saha |
sītāṃ kamalapatrākṣīmidaṃ vacanamabravīt || 5 ||
ādiptāniva vaidehi sarvataḥ puṣpitānnagān |
svaiḥ puṣpaiḥ kiṃśukān paśya mālinaśiśirātyaye || 6 ||
paśya bhallātakān phullānnarai ranupasevitān |
phalapatrairavanatā nnūnaṃ śakṣyāma jīvitum || 7 ||
paśya droṇapramāṇāni lambamānāni lakṣmaṇa |
madhūni madhukārībhi ssambhṛtāni nage nage || 8 ||
eṣa krośati natyūhastaṃ śikhī pratikūjati |
ramaṇīye vanoddeśe puṣpasaṃstarasaṅkaṭe || 9 ||
mātaṅgayūthānusṛtaṃ pakṣisaṃṅghānunāditam |
citrakūṭamimaṃ paśya pravṛddhaśikharaṃ girim || 10 ||
samabhūmitale ramye drumairbahubhirāvṛte |
puṇye raṃsyāmahe tāta citrakūṭasya kānane || 11 ||
tatastau pādacāreṇa gacchantau saha sītayā |
ramyamāsedatuśśailaṃ citrakūṭaṃ manoramam || 12 ||
tantu parvatamāsādya nānāpakṣigaṇāyutam |
bahumūlaphalaṃ ramyaṃ sampannaṃ sarasodakam || 13 ||
manojño'yaṃ girissaumya nānādrumalatāyutaḥ |
bahumūlaphalo ramya ssvājīvaḥ pratibhāti me || 14 ||
munayaśca mahātmāno vasantyasmi śiloccaye |
ayaṃ vāso bhavettāvadatra saumya ramemahi || 15 ||
iti sītā ca rāmaśca lakṣmaṇaśca kṛtāñjaliḥ |
abhigamyā'śramaṃ sarve vālmīki mabhivādayan || 16 ||
tānmaharṣi pramuditaḥ pūjayāmāsa dharmavit |
asyatāmiti covāca svāgantu nivedya ca || 17 ||
tato'bravīnmahābāhurlakṣmaṇaṃ lakṣmaṇāgrajaḥ |
sannivedya yathānyāya mātmānamṛṣaye prabhuḥ || 18 ||
lakṣmaṇā''naya dārūṇi dṛḍhāni ca varāṇi ca |
kuruṣvā'vasathaṃ saumya vāse me'bhirataṃ manaḥ || 19 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā saumitrirvividhān drumān |
ājahāra tata ścakre parṇaśālāmarindamaḥ || 20 ||
tāṃ niṣṭhitāṃ baddhakaṭāṃ dṛṣṭvā rāmassudarśanām |
śuśrūṣamāṇamekāgramidaṃ vacanamabravīt || 21 ||
aiṇeyaṃ māṃsamāhṛtya śālāṃ yakṣyāmahe vayam |
kartavyaṃ vāstuśamanaṃ saumitre cirajīvibhiḥ || 22 ||
mṛgaṃ hatvā''naya kṣipraṃ lakṣmaṇeha śubhekṣaṇa |
kartavya śśāstradṛṣṭo hi vidhirdharmamanusmara || 23 ||
bhrāturvacanamājñāya lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
cakāra sa yathoktaṃ ca taṃ rāma punarabravīt || 24 ||
aiṇeyaṃ śrapayasvaitacchālāṃ yakṣyāmahe vayam |
tvara saumya muhūrto'yaṃ dhruvaśca divaso'pyayam || 25 ||
sa lakṣmaṇaḥ kṛṣṇamṛgaṃ medhyaṃ hatvā pratāpavān |
atha cikṣepa saumitrissamiddhe jātavedasi || 26 ||
tantu pakvaṃ parijñāya niṣṭaptaṃ chinnaśoṇitam |
lakṣmaṇaḥ puruṣavyāghramatha rāghavamabravīt || 27 ||
ayaṃ sarvaḥ samastāgṅaḥ śrṛtaḥ kṛṣṇamṛgo mayā |
devatāṃ devasaṅkāśa yajasva kuśalo hyasi || 28 ||
rāmaḥ snātvā tu niyato guṇavān japyakovidaḥ |
saṅgraheṇākarot sravārna mantrān satrāvasānikān || 29 ||
iṣṭvā devagaṇānsarvānviveśā'vasathaṃ śuciḥ |
babhūva ca manohlādo rāmasyāmitatejasaḥ || 30 ||
vaiśvadevabaliṃ kṛtvā raudraṃ vaiṣṇava meva ca |
vāstusaṃśamanīyāni maṅgalāni pravartayan || 31 ||
japaṃ ca nyāyata kṛtvā snātvā nadyāṃ yathāvidhi |
pāpasaṃśamanaṃ rāma ścakāra balimuttamam || 32 ||
vedisthalavidhānāni caityānyāyatanāni ca |
āśramasyānurūpāṇi sthāpayāmāsa rāghavaḥ || 33 ||
vanyairmālyaiḥ phalairmūlaiḥ pakvairmāṃsairyathāvidhi |
adbhirjapaiśca vedoktairdarbhaiśca sasamitkuśaiḥ || 34 ||
tau tarpayitvā bhūtāni rāghavau saha sītayā |
tadā viviśatu śśālāṃ suśubhāṃ śubhalakṣaṇau || 35 ||
tāṃ vṛkṣaparṇacchadanāṃ manojñāṃ yathāpradeśaṃ sukṛtāṃ nivātām |
vāsāya sarve viviśussametāssabhāṃ yathā devagaṇāssudharmām || 36 ||
anekanānāmṛgapakṣisaṅkule vicitrapatrastabakairdrumairyute |
vanottame vyālamṛgānunādite tadā vijahru ssusukhaṃ jitendriyāḥ || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.