ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ସପ୍ତଦଶାଧିକଶତତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ରାଘଵ ସ୍ତ୍ଵଥ ଯାତେଷୁ ତପସ୍ଵିଷୁ ଵିଚିନ୍ତଯନ୍ ।
ନ ତତ୍ରାରୋଚଯଦ୍ଵାସଂ କାରଣୈର୍ବହୁଭିସ୍ତଦା ॥ 1 ॥
ଇହ ମେ ଭରତୋ ଦୃଷ୍ଟୋ ମାତରଶ୍ଚ ସନାଗରାଃ ।
ସା ଚ ମେ ସ୍ମୃତିରନ୍ଵେତି ତାନ୍ନିତ୍ଯମନୁଶୋଚତଃ ॥ 2 ॥
ସ୍କନ୍ଧାଵାରନିଵେଶେନ ତେନ ତସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ।
ହଯହସ୍ତିକରୀଷୈଶ୍ଚ ଉପମର୍ଦଃ କୃତୋ ଭୃଶମ୍ ॥ 3 ॥
ତସ୍ମାଦନ୍ଯତ୍ର ଗଚ୍ଛାମ ଇତି ସଞ୍ଚିନ୍ତ୍ଯ ରାଘଵଃ ।
ପ୍ରାତିଷ୍ଠତ ସ ଵୈଦେହ୍ଯା ଲକ୍ଷ୍ମଣେନ ଚ ସଙ୍ଗତଃ ॥ 4 ॥
ସୋଽତ୍ରେରାଶ୍ରମମାସାଦ୍ଯ ତଂ ଵଵନ୍ଦେ ମହାଯଶାଃ ।
ତଂ ଚାପି ଭଗଵାନତ୍ରିଃ ପୁତ୍ରଵତ୍ପ୍ରତ୍ଯପଦ୍ଯତ ॥ 5 ॥
ସ୍ଵଯମାତିଥ୍ଯମାଦିଶ୍ଯ ସର୍ଵମନ୍ଯତ୍ସୁସତ୍କୃତମ୍ ।
ସୌମିତ୍ରିଂ ଚ ମହାଭାଗାଂ ସୀତାଂ ଚ ସମସାନ୍ତ୍ଵଯତ୍ ॥ 6 ॥
ପତ୍ନୀଂ ଚ ସମନୁପ୍ରାପ୍ତାଂ ଵୃଦ୍ଧାମାମନ୍ତ୍ର୍ଯ ସତ୍କୃତାମ୍ ।
ସାନ୍ତ୍ଵଯାମାସ ଧର୍ମଜ୍ଞଃ ସର୍ଵଭୂତହିତେ ରତଃ ॥ 7 ॥
ଆନସୂଯାଂ ମହାଭାଗାଂ ତାପସୀଂ ଧର୍ମଚାରିଣୀଂ ପ୍ରତିଗୃହ୍ଣୀଷ୍ଵ ଵୈଦେହୀମବ୍ରଵୀଦୃଷିସତ୍ତମଃ ।
ରାମାଯ ଚାଽଚଚକ୍ଷେ ତାଂ ତାପସୀଂ ଧର୍ମଚାରିଣୀମ୍ ॥ 8 ॥
ଦଶ ଵର୍ଷାଣ୍ଯନାଵୃଷ୍ଟ୍ଯା ଦଗ୍ଧେ ଲୋକେ ନିରନ୍ତରମ୍ ॥ 9 ॥
ଯଯା ମୂଲଫଲେ ସୃଷ୍ଟେ ଜାହ୍ନଵୀ ଚ ପ୍ରଵର୍ତିତା ।
ଉଗ୍ରେଣ ତପସା ଯୁକ୍ତା ନିଯମୈଶ୍ଚାପ୍ଯଲଙ୍କୃତା ॥ 10 ॥
ଦଶ ଵର୍ଷ ସହାସ୍ରାଣି ତଯା ତପ୍ତଂ ମହତ୍ତପଃ ।
ଅନସୂଯା ଵ୍ରତୈ ସ୍ସ୍ନାତା ପ୍ରତ୍ଯୂହାଶ୍ଚ ନିଵର୍ତିତାଃ ॥ 11 ॥
ଦେଵକାର୍ଯନିମିତ୍ତଂ ଚ ଯଯା ସନ୍ତ୍ଵରମାଣଯା ।
ଦଶରାତ୍ରଂ କୃତା ରାତ୍ରି ସ୍ସେଯଂ ମାତେଵ ତେଽନଘ ॥ 12 ॥
ଦଶ ଵର୍ଷାଣ୍ଯନାଵୃଷ୍ଟ୍ଯା ଦଗ୍ଧେ ଲୋକେ ନିରନ୍ତରମ୍ ॥ 13 ॥
ଯଯା ମୂଲଫଲେ ସୃଷ୍ଟେ ଜାହ୍ନଵୀ ଚ ପ୍ରଵର୍ତିତା ।
ଉଗ୍ରେଣ ତପସା ଯୁକ୍ତା ନିଯମୈଶ୍ଚାପ୍ଯଲଙ୍କୃତା ॥ 14 ॥
ଦଶ ଵର୍ଷସହାସ୍ରାଣି ଯଯା ତପ୍ତଂ ମହତ୍ ତପଃ ।
ଅନସୂଯା ଵ୍ରତୈ ସ୍ସ୍ନାତା ପ୍ରତ୍ଯୂହାଶ୍ଚ ନିଵର୍ତିତାଃ ॥ 15 ॥
ଦେଵକାର୍ଯନିମିତ୍ତଂ ଚ ଯଯା ସନ୍ତ୍ଵରମାଣଯା ।
ଦଶରାତ୍ରଂ କୃତା ରାତ୍ରି ସ୍ସେଯଂ ମାତେଵ ତେଽନଘ ॥ 16 ॥
ଦଶ ଵର୍ଷାଣ୍ଯନାଵୃଷ୍ଟ୍ଯା ଦଗ୍ଧେ ଲୋକେ ନିରନ୍ତରମ୍ ॥ 17 ॥
ଯଯା ମୂଲଫଲେ ସୃଷ୍ଟେ ଜାହ୍ନଵୀ ଚ ପ୍ରଵର୍ତିତା ।
ଉଗ୍ରେଣ ତପସା ଯୁକ୍ତା ନିଯମୈଶ୍ଚାପ୍ଯଲଙ୍କୃତା ॥ 18 ॥
ଦଶ ଵର୍ଷ ସହାସ୍ରାଣି ତଯା ତପ୍ତଂ ମହତ୍ତପଃ ।
ଅନସୂଯା ଵ୍ରତୈ ସ୍ସ୍ନାତା ପ୍ରତ୍ଯୂହାଶ୍ଚ ନିଵର୍ତିତାଃ ॥ 19 ॥
ଦେଵକାର୍ଯନିମିତ୍ତଂ ଚ ଯଯା ସନ୍ତ୍ଵରମାଣଯା ।
ଦଶରାତ୍ରଂ କୃତା ରାତ୍ରି ସ୍ସେଯଂ ମାତେଵ ତେଽନଘ ॥ 20 ॥
ତାମିମାଂ ସର୍ଵଭୂତାନାଂ ନମସ୍କାର୍ଯାଂ ଯଶସ୍ଵିନୀଂ ଅଭିଗଚ୍ଛତୁ ଵୈଦେହୀ ଵୃଦ୍ଧାମକ୍ରୋଧନାଂ ସଦା ।
ଅନସୂଯେତି ଯା ଲୋକେ କର୍ମଭିଃ ଖ୍ଯାତିମାଗତା ॥ 21 ॥
ଏଵଂ ବ୍ରୁଵାଣଂ ତମୃଷିଂ ତଥେତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ସ ରାଘଵଃ ।
ସୀତାମୁଵାଚ ଧର୍ମଜ୍ଞାମିଦଂ ଵଚନମୁତ୍ତମମ୍ ॥ 22 ॥
ରାଜପୁତ୍ରି ଶ୍ରୁତମିଦଂ ମୁନେରସ୍ଯ ସମୀରିତମ୍ ।
ଶ୍ରେଯୋଽର୍ଥମାତ୍ମନଶ୍ଶୀଘ୍ରମଭିଗଚ୍ଛ ତପସ୍ଵିନୀମ୍ ॥ 23 ॥
ସୀତା ତ୍ଵେତଦ ଵଚଃ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ରାଘଵସ୍ଯ ହିତୈଷିଣଃ ।
ତାମତ୍ରିପନ୍ତୀଂ ଧର୍ମଜ୍ଞାମଭିଚକ୍ରାମ ମୈଥିଲୀ ॥ 24 ॥
ଶିଥିଲାଂ ଵଲିତାଂ ଵୃଦ୍ଧାଂ ଜରାପାଣ୍ଡୁରମୂର୍ଧଜାମ୍ ।
ସତତଂ ଵେପମାନାଙ୍ଗୀଂ ପ୍ରଵାତେ କଦଲୀଂ ଯଥା ॥ 25 ॥
ତାଂ ତୁ ସୀତା ମହାଭାଗାମନସୂଯାଂ ପତିଵ୍ରତାମ୍ ।
ଅଭ୍ଯଵାଦଯଦଵ୍ଯଗ୍ରା ସ୍ଵଂ ନାମ ସମୁଦାହରତ୍ ॥ 26 ॥
ଶିଥିଲାଂ ଵଲିତାଂ ଵୃଦ୍ଧାଂ ଜରାପାଣ୍ଡୁରମୂର୍ଧଜାମ୍ ।
ସତତଂ ଵେପମାନାଙ୍ଗୀଂ ପ୍ରଵାତେ କଦଲୀଂ ଯଥା ॥ 27 ॥
ତାଂ ତୁ ସୀତା ମହାଭାଗାମନସୂଯାଂ ପତିଵ୍ରତାମ୍ ।
ଅଭ୍ଯଵାଦଯଦଵ୍ଯଗ୍ରା ସ୍ଵନ୍ନାମ ସମୁଦାହରତ୍ ॥ 28 ॥
ଅଭିଵାଦ୍ଯ ଚ ଵୈଦେହୀ ତାପସୀଂ ତାମନିନ୍ଦିତାମ୍ ।
ବଦ୍ଧାଞ୍ଜଲିପୁଟା ହୃଷ୍ଟା ପର୍ଯପୃଚ୍ଛଦନାମଯମ୍ ॥ 29 ॥
ତତସ୍ସୀତାଂ ମହାଭାଗାଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ତାଂ ଧର୍ମଚାରିଣୀମ୍ ।
ସାନ୍ତ୍ଵଯନ୍ତ୍ଯବ୍ରଵୀଦ୍ଧୃଷ୍ଟା ଦିଷ୍ଟ୍ଯା ଧର୍ମମଵେକ୍ଷସେ ॥ 30 ॥
ତ୍ଯକ୍ତ୍ଵା ଜ୍ଞାତିଜନଂ ସୀତେ ମାନମୃଦ୍ଧଂ ଚ ଭାମିନି ।
ଅଵରୁଦ୍ଧଂ ଵନେ ରାମଂ ଦିଷ୍ଟ୍ଯା ତ୍ଵମନୁଗଚ୍ଛସି ॥ 31 ॥
ନଗରସ୍ଥୋ ଵନସ୍ଥୋ ଵା ପାପୋ ଵା ଯଦି ଵା ଶୁଭଃ ।
ଯାସାଂ ସ୍ତ୍ରୀଣାଂ ପ୍ରିଯୋ ଭର୍ତା ତାସାଂ ଲୋକା ମହୋଦଯାଃ ॥ 32 ॥
ଦୁଶ୍ଶୀଲଃ କାମଵୃତ୍ତୋ ଵା ଧନୈର୍ଵା ପରିଵର୍ଜିତଃ ।
ସ୍ତ୍ରୀଣାମାର୍ଯସ୍ଵଭାଵାନାଂ ପରମଂ ଦୈଵତଂ ପତିଃ ॥ 33 ॥
ନାତୋ ଵିଶିଷ୍ଟଂ ପଶ୍ଯାମି ବାନ୍ଧଵଂ ଵିମୃଶନ୍ତ୍ଯହମ୍ ।
ସର୍ଵତ୍ର ଯୋଗ୍ଯଂ ଵୈଦେହି ତପଃ କୃତମିଵାଵ୍ଯଯମ୍ ॥ 34 ॥
ନ ତ୍ଵେଵମଵଗଚ୍ଛନ୍ତି ଗୁଣଦୋଷମସତ୍ତ୍ସ୍ରିଯଃ ।
କାମଵକ୍ତଵ୍ଯହୃଦଯା ଭର୍ତୃନାଥାଶ୍ଚରନ୍ତି ଯାଃ ॥ 35 ॥
ପ୍ରାପ୍ନୁଵନ୍ତ୍ଯ ଯଶଶ୍ଚୈଵ ଧର୍ମଭ୍ରଂଶଂ ଚ ମୈଥିଲି ।
ଅକାର୍ଯଵଶମାପନ୍ନାଃ ସ୍ତ୍ରିଯୋ ଯାଃ ଖଲୁ ତଦ୍ଵିଧାଃ ॥ 36 ॥
ତ୍ଵଦ୍ଵିଧାସ୍ତୁ ଗୁଣୈର୍ଯୁକ୍ତା ଦୃଷ୍ଟ ଲୋକ ପରାଵରାଃ ।
ସ୍ତ୍ରିଯ ସ୍ସ୍ଵର୍ଗେ ଚରିଷ୍ଯନ୍ତି ଯଥା ଧର୍ମକୃତସ୍ତଥା ॥ 37 ॥
ତଦେଵମେନଂ ତ୍ଵମନୁଵ୍ରତା ସତୀ ପତିଵ୍ରତାନାଂ ସମଯାନୁଵର୍ତିନୀ ।
ଭଵ ସ୍ଵଭର୍ତୁ ସ୍ସହଧର୍ମଚାରିଣୀ ଯଶଶ୍ଚ ଧର୍ମଂ ଚ ତତ ସ୍ସମାପ୍ସ୍ଯସି ॥ 38 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ସପ୍ତଦଶାଧିକଶତତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptadaśādhikaśatatamassargaḥ |
rāghava stvatha yāteṣu tapasviṣu vicintayan |
na tatrārocayadvāsaṃ kāraṇairbahubhistadā || 1 ||
iha me bharato dṛṣṭo mātaraśca sanāgarāḥ |
sā ca me smṛtiranveti tānnityamanuśocataḥ || 2 ||
skandhāvāraniveśena tena tasya mahātmanaḥ |
hayahastikarīṣaiśca upamardaḥ kṛto bhṛśam || 3 ||
tasmādanyatra gacchāma iti sañcintya rāghavaḥ |
prātiṣṭhata sa vaidehyā lakṣmaṇena ca saṅgataḥ || 4 ||
so'trerāśramamāsādya taṃ vavande mahāyaśāḥ |
taṃ cāpi bhagavānatriḥ putravatpratyapadyata || 5 ||
svayamātithyamādiśya sarvamanyatsusatkṛtam |
saumitriṃ ca mahābhāgāṃ sītāṃ ca samasāntvayat || 6 ||
patnīṃ ca samanuprāptāṃ vṛddhāmāmantrya satkṛtām |
sāntvayāmāsa dharmajñaḥ sarvabhūtahite rataḥ || 7 ||
ānasūyāṃ mahābhāgāṃ tāpasīṃ dharmacāriṇīṃ pratigṛhṇīṣva vaidehīmabravīdṛṣisattamaḥ |
rāmāya cā'cacakṣe tāṃ tāpasīṃ dharmacāriṇīm || 8 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 9 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 10 ||
daśa varṣa sahāsrāṇi tayā taptaṃ mahattapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 11 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 12 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 13 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 14 ||
daśa varṣasahāsrāṇi yayā taptaṃ mahat tapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 15 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 16 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 17 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 18 ||
daśa varṣa sahāsrāṇi tayā taptaṃ mahattapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 19 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 20 ||
tāmimāṃ sarvabhūtānāṃ namaskāryāṃ yaśasvinīṃ abhigacchatu vaidehī vṛddhāmakrodhanāṃ sadā |
anasūyeti yā loke karmabhiḥ khyātimāgatā || 21 ||
evaṃ bruvāṇaṃ tamṛṣiṃ tathetyuktvā sa rāghavaḥ |
sītāmuvāca dharmajñāmidaṃ vacanamuttamam || 22 ||
rājaputri śrutamidaṃ munerasya samīritam |
śreyo'rthamātmanaśśīghramabhigaccha tapasvinīm || 23 ||
sītā tvetada vacaḥ śrutvā rāghavasya hitaiṣiṇaḥ |
tāmatripantīṃ dharmajñāmabhicakrāma maithilī || 24 ||
śithilāṃ valitāṃ vṛddhāṃ jarāpāṇḍuramūrdhajām |
satataṃ vepamānāṅgīṃ pravāte kadalīṃ yathā || 25 ||
tāṃ tu sītā mahābhāgāmanasūyāṃ pativratām |
abhyavādayadavyagrā svaṃ nāma samudāharat || 26 ||
śithilāṃ valitāṃ vṛddhāṃ jarāpāṇḍuramūrdhajām |
satataṃ vepamānāṅgīṃ pravāte kadalīṃ yathā || 27 ||
tāṃ tu sītā mahābhāgāmanasūyāṃ pativratām |
abhyavādayadavyagrā svannāma samudāharat || 28 ||
abhivādya ca vaidehī tāpasīṃ tāmaninditām |
baddhāñjalipuṭā hṛṣṭā paryapṛcchadanāmayam || 29 ||
tatassītāṃ mahābhāgāṃ dṛṣṭvā tāṃ dharmacāriṇīm |
sāntvayantyabravīddhṛṣṭā diṣṭyā dharmamavekṣase || 30 ||
tyaktvā jñātijanaṃ sīte mānamṛddhaṃ ca bhāmini |
avaruddhaṃ vane rāmaṃ diṣṭyā tvamanugacchasi || 31 ||
nagarastho vanastho vā pāpo vā yadi vā śubhaḥ |
yāsāṃ strīṇāṃ priyo bhartā tāsāṃ lokā mahodayāḥ || 32 ||
duśśīlaḥ kāmavṛtto vā dhanairvā parivarjitaḥ |
strīṇāmāryasvabhāvānāṃ paramaṃ daivataṃ patiḥ || 33 ||
nāto viśiṣṭaṃ paśyāmi bāndhavaṃ vimṛśantyaham |
sarvatra yogyaṃ vaidehi tapaḥ kṛtamivāvyayam || 34 ||
na tvevamavagacchanti guṇadoṣamasattsriyaḥ |
kāmavaktavyahṛdayā bhartṛnāthāścaranti yāḥ || 35 ||
prāpnuvantya yaśaścaiva dharmabhraṃśaṃ ca maithili |
akāryavaśamāpannāḥ striyo yāḥ khalu tadvidhāḥ || 36 ||
tvadvidhāstu guṇairyuktā dṛṣṭa loka parāvarāḥ |
striya ssvarge cariṣyanti yathā dharmakṛtastathā || 37 ||
tadevamenaṃ tvamanuvratā satī pativratānāṃ samayānuvartinī |
bhava svabhartu ssahadharmacāriṇī yaśaśca dharmaṃ ca tata ssamāpsyasi || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ सप्तदशाधिकशततमस्सर्गः ।
राघव स्त्वथ यातेषु तपस्विषु विचिन्तयन् ।
न तत्रारोचयद्वासं कारणैर्बहुभिस्तदा ॥ 1 ॥
इह मे भरतो दृष्टो मातरश्च सनागराः ।
सा च मे स्मृतिरन्वेति तान्नित्यमनुशोचतः ॥ 2 ॥
स्कन्धावारनिवेशेन तेन तस्य महात्मनः ।
हयहस्तिकरीषैश्च उपमर्दः कृतो भृशम् ॥ 3 ॥
तस्मादन्यत्र गच्छाम इति सञ्चिन्त्य राघवः ।
प्रातिष्ठत स वैदेह्या लक्ष्मणेन च सङ्गतः ॥ 4 ॥
सोऽत्रेराश्रममासाद्य तं ववन्दे महायशाः ।
तं चापि भगवानत्रिः पुत्रवत्प्रत्यपद्यत ॥ 5 ॥
स्वयमातिथ्यमादिश्य सर्वमन्यत्सुसत्कृतम् ।
सौमित्रिं च महाभागां सीतां च समसान्त्वयत् ॥ 6 ॥
पत्नीं च समनुप्राप्तां वृद्धामामन्त्र्य सत्कृताम् ।
सान्त्वयामास धर्मज्ञः सर्वभूतहिते रतः ॥ 7 ॥
आनसूयां महाभागां तापसीं धर्मचारिणीं प्रतिगृह्णीष्व वैदेहीमब्रवीदृषिसत्तमः ।
रामाय चाऽचचक्षे तां तापसीं धर्मचारिणीम् ॥ 8 ॥
दश वर्षाण्यनावृष्ट्या दग्धे लोके निरन्तरम् ॥ 9 ॥
यया मूलफले सृष्टे जाह्नवी च प्रवर्तिता ।
उग्रेण तपसा युक्ता नियमैश्चाप्यलङ्कृता ॥ 10 ॥
दश वर्ष सहास्राणि तया तप्तं महत्तपः ।
अनसूया व्रतै स्स्नाता प्रत्यूहाश्च निवर्तिताः ॥ 11 ॥
देवकार्यनिमित्तं च यया सन्त्वरमाणया ।
दशरात्रं कृता रात्रि स्सेयं मातेव तेऽनघ ॥ 12 ॥
दश वर्षाण्यनावृष्ट्या दग्धे लोके निरन्तरम् ॥ 13 ॥
यया मूलफले सृष्टे जाह्नवी च प्रवर्तिता ।
उग्रेण तपसा युक्ता नियमैश्चाप्यलङ्कृता ॥ 14 ॥
दश वर्षसहास्राणि यया तप्तं महत् तपः ।
अनसूया व्रतै स्स्नाता प्रत्यूहाश्च निवर्तिताः ॥ 15 ॥
देवकार्यनिमित्तं च यया सन्त्वरमाणया ।
दशरात्रं कृता रात्रि स्सेयं मातेव तेऽनघ ॥ 16 ॥
दश वर्षाण्यनावृष्ट्या दग्धे लोके निरन्तरम् ॥ 17 ॥
यया मूलफले सृष्टे जाह्नवी च प्रवर्तिता ।
उग्रेण तपसा युक्ता नियमैश्चाप्यलङ्कृता ॥ 18 ॥
दश वर्ष सहास्राणि तया तप्तं महत्तपः ।
अनसूया व्रतै स्स्नाता प्रत्यूहाश्च निवर्तिताः ॥ 19 ॥
देवकार्यनिमित्तं च यया सन्त्वरमाणया ।
दशरात्रं कृता रात्रि स्सेयं मातेव तेऽनघ ॥ 20 ॥
तामिमां सर्वभूतानां नमस्कार्यां यशस्विनीं अभिगच्छतु वैदेही वृद्धामक्रोधनां सदा ।
अनसूयेति या लोके कर्मभिः ख्यातिमागता ॥ 21 ॥
एवं ब्रुवाणं तमृषिं तथेत्युक्त्वा स राघवः ।
सीतामुवाच धर्मज्ञामिदं वचनमुत्तमम् ॥ 22 ॥
राजपुत्रि श्रुतमिदं मुनेरस्य समीरितम् ।
श्रेयोऽर्थमात्मनश्शीघ्रमभिगच्छ तपस्विनीम् ॥ 23 ॥
सीता त्वेतद वचः श्रुत्वा राघवस्य हितैषिणः ।
तामत्रिपन्तीं धर्मज्ञामभिचक्राम मैथिली ॥ 24 ॥
शिथिलां वलितां वृद्धां जरापाण्डुरमूर्धजाम् ।
सततं वेपमानाङ्गीं प्रवाते कदलीं यथा ॥ 25 ॥
तां तु सीता महाभागामनसूयां पतिव्रताम् ।
अभ्यवादयदव्यग्रा स्वं नाम समुदाहरत् ॥ 26 ॥
शिथिलां वलितां वृद्धां जरापाण्डुरमूर्धजाम् ।
सततं वेपमानाङ्गीं प्रवाते कदलीं यथा ॥ 27 ॥
तां तु सीता महाभागामनसूयां पतिव्रताम् ।
अभ्यवादयदव्यग्रा स्वन्नाम समुदाहरत् ॥ 28 ॥
अभिवाद्य च वैदेही तापसीं तामनिन्दिताम् ।
बद्धाञ्जलिपुटा हृष्टा पर्यपृच्छदनामयम् ॥ 29 ॥
ततस्सीतां महाभागां दृष्ट्वा तां धर्मचारिणीम् ।
सान्त्वयन्त्यब्रवीद्धृष्टा दिष्ट्या धर्ममवेक्षसे ॥ 30 ॥
त्यक्त्वा ज्ञातिजनं सीते मानमृद्धं च भामिनि ।
अवरुद्धं वने रामं दिष्ट्या त्वमनुगच्छसि ॥ 31 ॥
नगरस्थो वनस्थो वा पापो वा यदि वा शुभः ।
यासां स्त्रीणां प्रियो भर्ता तासां लोका महोदयाः ॥ 32 ॥
दुश्शीलः कामवृत्तो वा धनैर्वा परिवर्जितः ।
स्त्रीणामार्यस्वभावानां परमं दैवतं पतिः ॥ 33 ॥
नातो विशिष्टं पश्यामि बान्धवं विमृशन्त्यहम् ।
सर्वत्र योग्यं वैदेहि तपः कृतमिवाव्ययम् ॥ 34 ॥
न त्वेवमवगच्छन्ति गुणदोषमसत्त्स्रियः ।
कामवक्तव्यहृदया भर्तृनाथाश्चरन्ति याः ॥ 35 ॥
प्राप्नुवन्त्य यशश्चैव धर्मभ्रंशं च मैथिलि ।
अकार्यवशमापन्नाः स्त्रियो याः खलु तद्विधाः ॥ 36 ॥
त्वद्विधास्तु गुणैर्युक्ता दृष्ट लोक परावराः ।
स्त्रिय स्स्वर्गे चरिष्यन्ति यथा धर्मकृतस्तथा ॥ 37 ॥
तदेवमेनं त्वमनुव्रता सती पतिव्रतानां समयानुवर्तिनी ।
भव स्वभर्तु स्सहधर्मचारिणी यशश्च धर्मं च तत स्समाप्स्यसि ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे सप्तदशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptadaśādhikaśatatamassargaḥ |
rāghava stvatha yāteṣu tapasviṣu vicintayan |
na tatrārocayadvāsaṃ kāraṇairbahubhistadā || 1 ||
iha me bharato dṛṣṭo mātaraśca sanāgarāḥ |
sā ca me smṛtiranveti tānnityamanuśocataḥ || 2 ||
skandhāvāraniveśena tena tasya mahātmanaḥ |
hayahastikarīṣaiśca upamardaḥ kṛto bhṛśam || 3 ||
tasmādanyatra gacchāma iti sañcintya rāghavaḥ |
prātiṣṭhata sa vaidehyā lakṣmaṇena ca saṅgataḥ || 4 ||
so'trerāśramamāsādya taṃ vavande mahāyaśāḥ |
taṃ cāpi bhagavānatriḥ putravatpratyapadyata || 5 ||
svayamātithyamādiśya sarvamanyatsusatkṛtam |
saumitriṃ ca mahābhāgāṃ sītāṃ ca samasāntvayat || 6 ||
patnīṃ ca samanuprāptāṃ vṛddhāmāmantrya satkṛtām |
sāntvayāmāsa dharmajñaḥ sarvabhūtahite rataḥ || 7 ||
ānasūyāṃ mahābhāgāṃ tāpasīṃ dharmacāriṇīṃ pratigṛhṇīṣva vaidehīmabravīdṛṣisattamaḥ |
rāmāya cā'cacakṣe tāṃ tāpasīṃ dharmacāriṇīm || 8 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 9 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 10 ||
daśa varṣa sahāsrāṇi tayā taptaṃ mahattapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 11 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 12 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 13 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 14 ||
daśa varṣasahāsrāṇi yayā taptaṃ mahat tapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 15 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 16 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 17 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 18 ||
daśa varṣa sahāsrāṇi tayā taptaṃ mahattapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 19 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 20 ||
tāmimāṃ sarvabhūtānāṃ namaskāryāṃ yaśasvinīṃ abhigacchatu vaidehī vṛddhāmakrodhanāṃ sadā |
anasūyeti yā loke karmabhiḥ khyātimāgatā || 21 ||
evaṃ bruvāṇaṃ tamṛṣiṃ tathetyuktvā sa rāghavaḥ |
sītāmuvāca dharmajñāmidaṃ vacanamuttamam || 22 ||
rājaputri śrutamidaṃ munerasya samīritam |
śreyo'rthamātmanaśśīghramabhigaccha tapasvinīm || 23 ||
sītā tvetada vacaḥ śrutvā rāghavasya hitaiṣiṇaḥ |
tāmatripantīṃ dharmajñāmabhicakrāma maithilī || 24 ||
śithilāṃ valitāṃ vṛddhāṃ jarāpāṇḍuramūrdhajām |
satataṃ vepamānāṅgīṃ pravāte kadalīṃ yathā || 25 ||
tāṃ tu sītā mahābhāgāmanasūyāṃ pativratām |
abhyavādayadavyagrā svaṃ nāma samudāharat || 26 ||
śithilāṃ valitāṃ vṛddhāṃ jarāpāṇḍuramūrdhajām |
satataṃ vepamānāṅgīṃ pravāte kadalīṃ yathā || 27 ||
tāṃ tu sītā mahābhāgāmanasūyāṃ pativratām |
abhyavādayadavyagrā svannāma samudāharat || 28 ||
abhivādya ca vaidehī tāpasīṃ tāmaninditām |
baddhāñjalipuṭā hṛṣṭā paryapṛcchadanāmayam || 29 ||
tatassītāṃ mahābhāgāṃ dṛṣṭvā tāṃ dharmacāriṇīm |
sāntvayantyabravīddhṛṣṭā diṣṭyā dharmamavekṣase || 30 ||
tyaktvā jñātijanaṃ sīte mānamṛddhaṃ ca bhāmini |
avaruddhaṃ vane rāmaṃ diṣṭyā tvamanugacchasi || 31 ||
nagarastho vanastho vā pāpo vā yadi vā śubhaḥ |
yāsāṃ strīṇāṃ priyo bhartā tāsāṃ lokā mahodayāḥ || 32 ||
duśśīlaḥ kāmavṛtto vā dhanairvā parivarjitaḥ |
strīṇāmāryasvabhāvānāṃ paramaṃ daivataṃ patiḥ || 33 ||
nāto viśiṣṭaṃ paśyāmi bāndhavaṃ vimṛśantyaham |
sarvatra yogyaṃ vaidehi tapaḥ kṛtamivāvyayam || 34 ||
na tvevamavagacchanti guṇadoṣamasattsriyaḥ |
kāmavaktavyahṛdayā bhartṛnāthāścaranti yāḥ || 35 ||
prāpnuvantya yaśaścaiva dharmabhraṃśaṃ ca maithili |
akāryavaśamāpannāḥ striyo yāḥ khalu tadvidhāḥ || 36 ||
tvadvidhāstu guṇairyuktā dṛṣṭa loka parāvarāḥ |
striya ssvarge cariṣyanti yathā dharmakṛtastathā || 37 ||
tadevamenaṃ tvamanuvratā satī pativratānāṃ samayānuvartinī |
bhava svabhartu ssahadharmacāriṇī yaśaśca dharmaṃ ca tata ssamāpsyasi || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.