শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তদশাধিকশততমস্সর্গঃ ।
রাঘব স্ত্বথ যাতেষু তপস্বিষু বিচিন্তযন্ ।
ন তত্রারোচযদ্বাসং কারণৈর্বহুভিস্তদা ॥ 1 ॥
ইহ মে ভরতো দৃষ্টো মাতরশ্চ সনাগরাঃ ।
সা চ মে স্মৃতিরন্বেতি তান্নিত্যমনুশোচতঃ ॥ 2 ॥
স্কন্ধাবারনিবেশেন তেন তস্য মহাত্মনঃ ।
হযহস্তিকরীষৈশ্চ উপমর্দঃ কৃতো ভৃশম্ ॥ 3 ॥
তস্মাদন্যত্র গচ্ছাম ইতি সঞ্চিন্ত্য রাঘবঃ ।
প্রাতিষ্ঠত স বৈদেহ্যা লক্ষ্মণেন চ সঙ্গতঃ ॥ 4 ॥
সোঽত্রেরাশ্রমমাসাদ্য তং ববন্দে মহাযশাঃ ।
তং চাপি ভগবানত্রিঃ পুত্রবত্প্রত্যপদ্যত ॥ 5 ॥
স্বযমাতিথ্যমাদিশ্য সর্বমন্যত্সুসত্কৃতম্ ।
সৌমিত্রিং চ মহাভাগাং সীতাং চ সমসান্ত্বযত্ ॥ 6 ॥
পত্নীং চ সমনুপ্রাপ্তাং বৃদ্ধামামন্ত্র্য সত্কৃতাম্ ।
সান্ত্বযামাস ধর্মজ্ঞঃ সর্বভূতহিতে রতঃ ॥ 7 ॥
আনসূযাং মহাভাগাং তাপসীং ধর্মচারিণীং প্রতিগৃহ্ণীষ্ব বৈদেহীমব্রবীদৃষিসত্তমঃ ।
রামায চাঽচচক্ষে তাং তাপসীং ধর্মচারিণীম্ ॥ 8 ॥
দশ বর্ষাণ্যনাবৃষ্ট্যা দগ্ধে লোকে নিরন্তরম্ ॥ 9 ॥
যযা মূলফলে সৃষ্টে জাহ্নবী চ প্রবর্তিতা ।
উগ্রেণ তপসা যুক্তা নিযমৈশ্চাপ্যলঙ্কৃতা ॥ 10 ॥
দশ বর্ষ সহাস্রাণি তযা তপ্তং মহত্তপঃ ।
অনসূযা ব্রতৈ স্স্নাতা প্রত্যূহাশ্চ নিবর্তিতাঃ ॥ 11 ॥
দেবকার্যনিমিত্তং চ যযা সন্ত্বরমাণযা ।
দশরাত্রং কৃতা রাত্রি স্সেযং মাতেব তেঽনঘ ॥ 12 ॥
দশ বর্ষাণ্যনাবৃষ্ট্যা দগ্ধে লোকে নিরন্তরম্ ॥ 13 ॥
যযা মূলফলে সৃষ্টে জাহ্নবী চ প্রবর্তিতা ।
উগ্রেণ তপসা যুক্তা নিযমৈশ্চাপ্যলঙ্কৃতা ॥ 14 ॥
দশ বর্ষসহাস্রাণি যযা তপ্তং মহত্ তপঃ ।
অনসূযা ব্রতৈ স্স্নাতা প্রত্যূহাশ্চ নিবর্তিতাঃ ॥ 15 ॥
দেবকার্যনিমিত্তং চ যযা সন্ত্বরমাণযা ।
দশরাত্রং কৃতা রাত্রি স্সেযং মাতেব তেঽনঘ ॥ 16 ॥
দশ বর্ষাণ্যনাবৃষ্ট্যা দগ্ধে লোকে নিরন্তরম্ ॥ 17 ॥
যযা মূলফলে সৃষ্টে জাহ্নবী চ প্রবর্তিতা ।
উগ্রেণ তপসা যুক্তা নিযমৈশ্চাপ্যলঙ্কৃতা ॥ 18 ॥
দশ বর্ষ সহাস্রাণি তযা তপ্তং মহত্তপঃ ।
অনসূযা ব্রতৈ স্স্নাতা প্রত্যূহাশ্চ নিবর্তিতাঃ ॥ 19 ॥
দেবকার্যনিমিত্তং চ যযা সন্ত্বরমাণযা ।
দশরাত্রং কৃতা রাত্রি স্সেযং মাতেব তেঽনঘ ॥ 20 ॥
তামিমাং সর্বভূতানাং নমস্কার্যাং যশস্বিনীং অভিগচ্ছতু বৈদেহী বৃদ্ধামক্রোধনাং সদা ।
অনসূযেতি যা লোকে কর্মভিঃ খ্যাতিমাগতা ॥ 21 ॥
এবং ব্রুবাণং তমৃষিং তথেত্যুক্ত্বা স রাঘবঃ ।
সীতামুবাচ ধর্মজ্ঞামিদং বচনমুত্তমম্ ॥ 22 ॥
রাজপুত্রি শ্রুতমিদং মুনেরস্য সমীরিতম্ ।
শ্রেযোঽর্থমাত্মনশ্শীঘ্রমভিগচ্ছ তপস্বিনীম্ ॥ 23 ॥
সীতা ত্বেতদ বচঃ শ্রুত্বা রাঘবস্য হিতৈষিণঃ ।
তামত্রিপন্তীং ধর্মজ্ঞামভিচক্রাম মৈথিলী ॥ 24 ॥
শিথিলাং বলিতাং বৃদ্ধাং জরাপাণ্ডুরমূর্ধজাম্ ।
সততং বেপমানাঙ্গীং প্রবাতে কদলীং যথা ॥ 25 ॥
তাং তু সীতা মহাভাগামনসূযাং পতিব্রতাম্ ।
অভ্যবাদযদব্যগ্রা স্বং নাম সমুদাহরত্ ॥ 26 ॥
শিথিলাং বলিতাং বৃদ্ধাং জরাপাণ্ডুরমূর্ধজাম্ ।
সততং বেপমানাঙ্গীং প্রবাতে কদলীং যথা ॥ 27 ॥
তাং তু সীতা মহাভাগামনসূযাং পতিব্রতাম্ ।
অভ্যবাদযদব্যগ্রা স্বন্নাম সমুদাহরত্ ॥ 28 ॥
অভিবাদ্য চ বৈদেহী তাপসীং তামনিন্দিতাম্ ।
বদ্ধাঞ্জলিপুটা হৃষ্টা পর্যপৃচ্ছদনামযম্ ॥ 29 ॥
ততস্সীতাং মহাভাগাং দৃষ্ট্বা তাং ধর্মচারিণীম্ ।
সান্ত্বযন্ত্যব্রবীদ্ধৃষ্টা দিষ্ট্যা ধর্মমবেক্ষসে ॥ 30 ॥
ত্যক্ত্বা জ্ঞাতিজনং সীতে মানমৃদ্ধং চ ভামিনি ।
অবরুদ্ধং বনে রামং দিষ্ট্যা ত্বমনুগচ্ছসি ॥ 31 ॥
নগরস্থো বনস্থো বা পাপো বা যদি বা শুভঃ ।
যাসাং স্ত্রীণাং প্রিযো ভর্তা তাসাং লোকা মহোদযাঃ ॥ 32 ॥
দুশ্শীলঃ কামবৃত্তো বা ধনৈর্বা পরিবর্জিতঃ ।
স্ত্রীণামার্যস্বভাবানাং পরমং দৈবতং পতিঃ ॥ 33 ॥
নাতো বিশিষ্টং পশ্যামি বান্ধবং বিমৃশন্ত্যহম্ ।
সর্বত্র যোগ্যং বৈদেহি তপঃ কৃতমিবাব্যযম্ ॥ 34 ॥
ন ত্বেবমবগচ্ছন্তি গুণদোষমসত্ত্স্রিযঃ ।
কামবক্তব্যহৃদযা ভর্তৃনাথাশ্চরন্তি যাঃ ॥ 35 ॥
প্রাপ্নুবন্ত্য যশশ্চৈব ধর্মভ্রংশং চ মৈথিলি ।
অকার্যবশমাপন্নাঃ স্ত্রিযো যাঃ খলু তদ্বিধাঃ ॥ 36 ॥
ত্বদ্বিধাস্তু গুণৈর্যুক্তা দৃষ্ট লোক পরাবরাঃ ।
স্ত্রিয স্স্বর্গে চরিষ্যন্তি যথা ধর্মকৃতস্তথা ॥ 37 ॥
তদেবমেনং ত্বমনুব্রতা সতী পতিব্রতানাং সমযানুবর্তিনী ।
ভব স্বভর্তু স্সহধর্মচারিণী যশশ্চ ধর্মং চ তত স্সমাপ্স্যসি ॥ 38 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে সপ্তদশাধিকশততমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptadaśādhikaśatatamassargaḥ |
rāghava stvatha yāteṣu tapasviṣu vicintayan |
na tatrārocayadvāsaṃ kāraṇairbahubhistadā || 1 ||
iha me bharato dṛṣṭo mātaraśca sanāgarāḥ |
sā ca me smṛtiranveti tānnityamanuśocataḥ || 2 ||
skandhāvāraniveśena tena tasya mahātmanaḥ |
hayahastikarīṣaiśca upamardaḥ kṛto bhṛśam || 3 ||
tasmādanyatra gacchāma iti sañcintya rāghavaḥ |
prātiṣṭhata sa vaidehyā lakṣmaṇena ca saṅgataḥ || 4 ||
so'trerāśramamāsādya taṃ vavande mahāyaśāḥ |
taṃ cāpi bhagavānatriḥ putravatpratyapadyata || 5 ||
svayamātithyamādiśya sarvamanyatsusatkṛtam |
saumitriṃ ca mahābhāgāṃ sītāṃ ca samasāntvayat || 6 ||
patnīṃ ca samanuprāptāṃ vṛddhāmāmantrya satkṛtām |
sāntvayāmāsa dharmajñaḥ sarvabhūtahite rataḥ || 7 ||
ānasūyāṃ mahābhāgāṃ tāpasīṃ dharmacāriṇīṃ pratigṛhṇīṣva vaidehīmabravīdṛṣisattamaḥ |
rāmāya cā'cacakṣe tāṃ tāpasīṃ dharmacāriṇīm || 8 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 9 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 10 ||
daśa varṣa sahāsrāṇi tayā taptaṃ mahattapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 11 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 12 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 13 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 14 ||
daśa varṣasahāsrāṇi yayā taptaṃ mahat tapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 15 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 16 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 17 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 18 ||
daśa varṣa sahāsrāṇi tayā taptaṃ mahattapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 19 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 20 ||
tāmimāṃ sarvabhūtānāṃ namaskāryāṃ yaśasvinīṃ abhigacchatu vaidehī vṛddhāmakrodhanāṃ sadā |
anasūyeti yā loke karmabhiḥ khyātimāgatā || 21 ||
evaṃ bruvāṇaṃ tamṛṣiṃ tathetyuktvā sa rāghavaḥ |
sītāmuvāca dharmajñāmidaṃ vacanamuttamam || 22 ||
rājaputri śrutamidaṃ munerasya samīritam |
śreyo'rthamātmanaśśīghramabhigaccha tapasvinīm || 23 ||
sītā tvetada vacaḥ śrutvā rāghavasya hitaiṣiṇaḥ |
tāmatripantīṃ dharmajñāmabhicakrāma maithilī || 24 ||
śithilāṃ valitāṃ vṛddhāṃ jarāpāṇḍuramūrdhajām |
satataṃ vepamānāṅgīṃ pravāte kadalīṃ yathā || 25 ||
tāṃ tu sītā mahābhāgāmanasūyāṃ pativratām |
abhyavādayadavyagrā svaṃ nāma samudāharat || 26 ||
śithilāṃ valitāṃ vṛddhāṃ jarāpāṇḍuramūrdhajām |
satataṃ vepamānāṅgīṃ pravāte kadalīṃ yathā || 27 ||
tāṃ tu sītā mahābhāgāmanasūyāṃ pativratām |
abhyavādayadavyagrā svannāma samudāharat || 28 ||
abhivādya ca vaidehī tāpasīṃ tāmaninditām |
baddhāñjalipuṭā hṛṣṭā paryapṛcchadanāmayam || 29 ||
tatassītāṃ mahābhāgāṃ dṛṣṭvā tāṃ dharmacāriṇīm |
sāntvayantyabravīddhṛṣṭā diṣṭyā dharmamavekṣase || 30 ||
tyaktvā jñātijanaṃ sīte mānamṛddhaṃ ca bhāmini |
avaruddhaṃ vane rāmaṃ diṣṭyā tvamanugacchasi || 31 ||
nagarastho vanastho vā pāpo vā yadi vā śubhaḥ |
yāsāṃ strīṇāṃ priyo bhartā tāsāṃ lokā mahodayāḥ || 32 ||
duśśīlaḥ kāmavṛtto vā dhanairvā parivarjitaḥ |
strīṇāmāryasvabhāvānāṃ paramaṃ daivataṃ patiḥ || 33 ||
nāto viśiṣṭaṃ paśyāmi bāndhavaṃ vimṛśantyaham |
sarvatra yogyaṃ vaidehi tapaḥ kṛtamivāvyayam || 34 ||
na tvevamavagacchanti guṇadoṣamasattsriyaḥ |
kāmavaktavyahṛdayā bhartṛnāthāścaranti yāḥ || 35 ||
prāpnuvantya yaśaścaiva dharmabhraṃśaṃ ca maithili |
akāryavaśamāpannāḥ striyo yāḥ khalu tadvidhāḥ || 36 ||
tvadvidhāstu guṇairyuktā dṛṣṭa loka parāvarāḥ |
striya ssvarge cariṣyanti yathā dharmakṛtastathā || 37 ||
tadevamenaṃ tvamanuvratā satī pativratānāṃ samayānuvartinī |
bhava svabhartu ssahadharmacāriṇī yaśaśca dharmaṃ ca tata ssamāpsyasi || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ सप्तदशाधिकशततमस्सर्गः ।
राघव स्त्वथ यातेषु तपस्विषु विचिन्तयन् ।
न तत्रारोचयद्वासं कारणैर्बहुभिस्तदा ॥ 1 ॥
इह मे भरतो दृष्टो मातरश्च सनागराः ।
सा च मे स्मृतिरन्वेति तान्नित्यमनुशोचतः ॥ 2 ॥
स्कन्धावारनिवेशेन तेन तस्य महात्मनः ।
हयहस्तिकरीषैश्च उपमर्दः कृतो भृशम् ॥ 3 ॥
तस्मादन्यत्र गच्छाम इति सञ्चिन्त्य राघवः ।
प्रातिष्ठत स वैदेह्या लक्ष्मणेन च सङ्गतः ॥ 4 ॥
सोऽत्रेराश्रममासाद्य तं ववन्दे महायशाः ।
तं चापि भगवानत्रिः पुत्रवत्प्रत्यपद्यत ॥ 5 ॥
स्वयमातिथ्यमादिश्य सर्वमन्यत्सुसत्कृतम् ।
सौमित्रिं च महाभागां सीतां च समसान्त्वयत् ॥ 6 ॥
पत्नीं च समनुप्राप्तां वृद्धामामन्त्र्य सत्कृताम् ।
सान्त्वयामास धर्मज्ञः सर्वभूतहिते रतः ॥ 7 ॥
आनसूयां महाभागां तापसीं धर्मचारिणीं प्रतिगृह्णीष्व वैदेहीमब्रवीदृषिसत्तमः ।
रामाय चाऽचचक्षे तां तापसीं धर्मचारिणीम् ॥ 8 ॥
दश वर्षाण्यनावृष्ट्या दग्धे लोके निरन्तरम् ॥ 9 ॥
यया मूलफले सृष्टे जाह्नवी च प्रवर्तिता ।
उग्रेण तपसा युक्ता नियमैश्चाप्यलङ्कृता ॥ 10 ॥
दश वर्ष सहास्राणि तया तप्तं महत्तपः ।
अनसूया व्रतै स्स्नाता प्रत्यूहाश्च निवर्तिताः ॥ 11 ॥
देवकार्यनिमित्तं च यया सन्त्वरमाणया ।
दशरात्रं कृता रात्रि स्सेयं मातेव तेऽनघ ॥ 12 ॥
दश वर्षाण्यनावृष्ट्या दग्धे लोके निरन्तरम् ॥ 13 ॥
यया मूलफले सृष्टे जाह्नवी च प्रवर्तिता ।
उग्रेण तपसा युक्ता नियमैश्चाप्यलङ्कृता ॥ 14 ॥
दश वर्षसहास्राणि यया तप्तं महत् तपः ।
अनसूया व्रतै स्स्नाता प्रत्यूहाश्च निवर्तिताः ॥ 15 ॥
देवकार्यनिमित्तं च यया सन्त्वरमाणया ।
दशरात्रं कृता रात्रि स्सेयं मातेव तेऽनघ ॥ 16 ॥
दश वर्षाण्यनावृष्ट्या दग्धे लोके निरन्तरम् ॥ 17 ॥
यया मूलफले सृष्टे जाह्नवी च प्रवर्तिता ।
उग्रेण तपसा युक्ता नियमैश्चाप्यलङ्कृता ॥ 18 ॥
दश वर्ष सहास्राणि तया तप्तं महत्तपः ।
अनसूया व्रतै स्स्नाता प्रत्यूहाश्च निवर्तिताः ॥ 19 ॥
देवकार्यनिमित्तं च यया सन्त्वरमाणया ।
दशरात्रं कृता रात्रि स्सेयं मातेव तेऽनघ ॥ 20 ॥
तामिमां सर्वभूतानां नमस्कार्यां यशस्विनीं अभिगच्छतु वैदेही वृद्धामक्रोधनां सदा ।
अनसूयेति या लोके कर्मभिः ख्यातिमागता ॥ 21 ॥
एवं ब्रुवाणं तमृषिं तथेत्युक्त्वा स राघवः ।
सीतामुवाच धर्मज्ञामिदं वचनमुत्तमम् ॥ 22 ॥
राजपुत्रि श्रुतमिदं मुनेरस्य समीरितम् ।
श्रेयोऽर्थमात्मनश्शीघ्रमभिगच्छ तपस्विनीम् ॥ 23 ॥
सीता त्वेतद वचः श्रुत्वा राघवस्य हितैषिणः ।
तामत्रिपन्तीं धर्मज्ञामभिचक्राम मैथिली ॥ 24 ॥
शिथिलां वलितां वृद्धां जरापाण्डुरमूर्धजाम् ।
सततं वेपमानाङ्गीं प्रवाते कदलीं यथा ॥ 25 ॥
तां तु सीता महाभागामनसूयां पतिव्रताम् ।
अभ्यवादयदव्यग्रा स्वं नाम समुदाहरत् ॥ 26 ॥
शिथिलां वलितां वृद्धां जरापाण्डुरमूर्धजाम् ।
सततं वेपमानाङ्गीं प्रवाते कदलीं यथा ॥ 27 ॥
तां तु सीता महाभागामनसूयां पतिव्रताम् ।
अभ्यवादयदव्यग्रा स्वन्नाम समुदाहरत् ॥ 28 ॥
अभिवाद्य च वैदेही तापसीं तामनिन्दिताम् ।
बद्धाञ्जलिपुटा हृष्टा पर्यपृच्छदनामयम् ॥ 29 ॥
ततस्सीतां महाभागां दृष्ट्वा तां धर्मचारिणीम् ।
सान्त्वयन्त्यब्रवीद्धृष्टा दिष्ट्या धर्ममवेक्षसे ॥ 30 ॥
त्यक्त्वा ज्ञातिजनं सीते मानमृद्धं च भामिनि ।
अवरुद्धं वने रामं दिष्ट्या त्वमनुगच्छसि ॥ 31 ॥
नगरस्थो वनस्थो वा पापो वा यदि वा शुभः ।
यासां स्त्रीणां प्रियो भर्ता तासां लोका महोदयाः ॥ 32 ॥
दुश्शीलः कामवृत्तो वा धनैर्वा परिवर्जितः ।
स्त्रीणामार्यस्वभावानां परमं दैवतं पतिः ॥ 33 ॥
नातो विशिष्टं पश्यामि बान्धवं विमृशन्त्यहम् ।
सर्वत्र योग्यं वैदेहि तपः कृतमिवाव्ययम् ॥ 34 ॥
न त्वेवमवगच्छन्ति गुणदोषमसत्त्स्रियः ।
कामवक्तव्यहृदया भर्तृनाथाश्चरन्ति याः ॥ 35 ॥
प्राप्नुवन्त्य यशश्चैव धर्मभ्रंशं च मैथिलि ।
अकार्यवशमापन्नाः स्त्रियो याः खलु तद्विधाः ॥ 36 ॥
त्वद्विधास्तु गुणैर्युक्ता दृष्ट लोक परावराः ।
स्त्रिय स्स्वर्गे चरिष्यन्ति यथा धर्मकृतस्तथा ॥ 37 ॥
तदेवमेनं त्वमनुव्रता सती पतिव्रतानां समयानुवर्तिनी ।
भव स्वभर्तु स्सहधर्मचारिणी यशश्च धर्मं च तत स्समाप्स्यसि ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे सप्तदशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptadaśādhikaśatatamassargaḥ |
rāghava stvatha yāteṣu tapasviṣu vicintayan |
na tatrārocayadvāsaṃ kāraṇairbahubhistadā || 1 ||
iha me bharato dṛṣṭo mātaraśca sanāgarāḥ |
sā ca me smṛtiranveti tānnityamanuśocataḥ || 2 ||
skandhāvāraniveśena tena tasya mahātmanaḥ |
hayahastikarīṣaiśca upamardaḥ kṛto bhṛśam || 3 ||
tasmādanyatra gacchāma iti sañcintya rāghavaḥ |
prātiṣṭhata sa vaidehyā lakṣmaṇena ca saṅgataḥ || 4 ||
so'trerāśramamāsādya taṃ vavande mahāyaśāḥ |
taṃ cāpi bhagavānatriḥ putravatpratyapadyata || 5 ||
svayamātithyamādiśya sarvamanyatsusatkṛtam |
saumitriṃ ca mahābhāgāṃ sītāṃ ca samasāntvayat || 6 ||
patnīṃ ca samanuprāptāṃ vṛddhāmāmantrya satkṛtām |
sāntvayāmāsa dharmajñaḥ sarvabhūtahite rataḥ || 7 ||
ānasūyāṃ mahābhāgāṃ tāpasīṃ dharmacāriṇīṃ pratigṛhṇīṣva vaidehīmabravīdṛṣisattamaḥ |
rāmāya cā'cacakṣe tāṃ tāpasīṃ dharmacāriṇīm || 8 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 9 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 10 ||
daśa varṣa sahāsrāṇi tayā taptaṃ mahattapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 11 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 12 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 13 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 14 ||
daśa varṣasahāsrāṇi yayā taptaṃ mahat tapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 15 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 16 ||
daśa varṣāṇyanāvṛṣṭyā dagdhe loke nirantaram || 17 ||
yayā mūlaphale sṛṣṭe jāhnavī ca pravartitā |
ugreṇa tapasā yuktā niyamaiścāpyalaṅkṛtā || 18 ||
daśa varṣa sahāsrāṇi tayā taptaṃ mahattapaḥ |
anasūyā vratai ssnātā pratyūhāśca nivartitāḥ || 19 ||
devakāryanimittaṃ ca yayā santvaramāṇayā |
daśarātraṃ kṛtā rātri sseyaṃ māteva te'nagha || 20 ||
tāmimāṃ sarvabhūtānāṃ namaskāryāṃ yaśasvinīṃ abhigacchatu vaidehī vṛddhāmakrodhanāṃ sadā |
anasūyeti yā loke karmabhiḥ khyātimāgatā || 21 ||
evaṃ bruvāṇaṃ tamṛṣiṃ tathetyuktvā sa rāghavaḥ |
sītāmuvāca dharmajñāmidaṃ vacanamuttamam || 22 ||
rājaputri śrutamidaṃ munerasya samīritam |
śreyo'rthamātmanaśśīghramabhigaccha tapasvinīm || 23 ||
sītā tvetada vacaḥ śrutvā rāghavasya hitaiṣiṇaḥ |
tāmatripantīṃ dharmajñāmabhicakrāma maithilī || 24 ||
śithilāṃ valitāṃ vṛddhāṃ jarāpāṇḍuramūrdhajām |
satataṃ vepamānāṅgīṃ pravāte kadalīṃ yathā || 25 ||
tāṃ tu sītā mahābhāgāmanasūyāṃ pativratām |
abhyavādayadavyagrā svaṃ nāma samudāharat || 26 ||
śithilāṃ valitāṃ vṛddhāṃ jarāpāṇḍuramūrdhajām |
satataṃ vepamānāṅgīṃ pravāte kadalīṃ yathā || 27 ||
tāṃ tu sītā mahābhāgāmanasūyāṃ pativratām |
abhyavādayadavyagrā svannāma samudāharat || 28 ||
abhivādya ca vaidehī tāpasīṃ tāmaninditām |
baddhāñjalipuṭā hṛṣṭā paryapṛcchadanāmayam || 29 ||
tatassītāṃ mahābhāgāṃ dṛṣṭvā tāṃ dharmacāriṇīm |
sāntvayantyabravīddhṛṣṭā diṣṭyā dharmamavekṣase || 30 ||
tyaktvā jñātijanaṃ sīte mānamṛddhaṃ ca bhāmini |
avaruddhaṃ vane rāmaṃ diṣṭyā tvamanugacchasi || 31 ||
nagarastho vanastho vā pāpo vā yadi vā śubhaḥ |
yāsāṃ strīṇāṃ priyo bhartā tāsāṃ lokā mahodayāḥ || 32 ||
duśśīlaḥ kāmavṛtto vā dhanairvā parivarjitaḥ |
strīṇāmāryasvabhāvānāṃ paramaṃ daivataṃ patiḥ || 33 ||
nāto viśiṣṭaṃ paśyāmi bāndhavaṃ vimṛśantyaham |
sarvatra yogyaṃ vaidehi tapaḥ kṛtamivāvyayam || 34 ||
na tvevamavagacchanti guṇadoṣamasattsriyaḥ |
kāmavaktavyahṛdayā bhartṛnāthāścaranti yāḥ || 35 ||
prāpnuvantya yaśaścaiva dharmabhraṃśaṃ ca maithili |
akāryavaśamāpannāḥ striyo yāḥ khalu tadvidhāḥ || 36 ||
tvadvidhāstu guṇairyuktā dṛṣṭa loka parāvarāḥ |
striya ssvarge cariṣyanti yathā dharmakṛtastathā || 37 ||
tadevamenaṃ tvamanuvratā satī pativratānāṃ samayānuvartinī |
bhava svabhartu ssahadharmacāriṇī yaśaśca dharmaṃ ca tata ssamāpsyasi || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.