ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ବାଲକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଏକାଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଭୂଯ ଏଵ ହି ରାଜେନ୍ଦ୍ର ଶୃଣୁ ମେ ଵଚନଂ ହିତମ୍ ।
ଯଥା ସ ଦେଵପ୍ରଵରଃ କଥାଯାମେଵମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 1 ॥
ଇକ୍ଷ୍ଵାକୂଣାଂ କୁଲେ ଜାତୋ ଭଵିଷ୍ଯତି ସୁଧାର୍ମିକଃ ।
ରାଜା ଦଶରଥୋ ନାମ୍ନା ଶ୍ରୀମାନ୍ସତ୍ଯପ୍ରତିଶ୍ରଵଃ ॥ 2 ॥
ଅଙ୍ଗରାଜେନ ସଖ୍ଯଂ ଚ ତସ୍ଯ ରାଜ୍ଞୋ ଭଵିଷ୍ଯତି ।
କନ୍ଯା ଚାସ୍ଯ ମହାଭାଗା ଶାନ୍ତା ନାମ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 3 ॥
ପୁତ୍ରସ୍ତୁ ସୋଽଙ୍ଗରାଜସ୍ଯ ରୋମପାଦ ଇତି ଶ୍ରୁତଃ ।
ତଂ ସ ରାଜା ଦଶରଥୋ ଗମିଷ୍ଯତି ମହାଯଶାଃ ॥ 4 ॥
ଅନପତ୍ଯୋଽସ୍ମି ଧର୍ମାତ୍ମନ୍ ଶାନ୍ତାଭର୍ତା ମମ କ୍ରତୁମ୍ ।
ଆହରେତ ତ୍ଵଯାଜ୍ଞପ୍ତସ୍ସନ୍ତାନାର୍ଥଂ କୁଲସ୍ଯ ଚ ॥ 5 ॥
ଶ୍ରୁତ୍ଵା ରାଜ୍ଞୋଽଥ ତଦ୍ଵାକ୍ଯଂ ମନସା ସ ଵିଚିନ୍ତ୍ଯ ଚ ।
ପ୍ରଦାସ୍ଯତେ ପୁତ୍ରଵନ୍ତଂ ଶାନ୍ତାଭର୍ତାରମାତ୍ମଵାନ୍ ॥ 6 ॥
ପ୍ରତିଗୃହ୍ଯ ଚ ତଂ ଵିପ୍ରଂ ସ ରାଜା ଵିଗତଜ୍ଵରଃ ।
ଆହରିଷ୍ଯତି ତଂ ଯଜ୍ଞଂ ପ୍ରହୃଷ୍ଟେନାନ୍ତରାତ୍ମନା ॥ 7 ॥
ତଂ ଚ ରାଜା ଦଶରଥୋ ଯଷ୍ଟୁକାମଃ କୃତାଞ୍ଜଲିଃ ।
ଋଶ୍ଯଶୃଙ୍ଗଂ ଦ୍ଵିଜଶ୍ରେଷ୍ଠଂ ଵରଯିଷ୍ଯତି ଧର୍ମଵିତ୍ ॥ 8 ॥
ଯଜ୍ଞାର୍ଥଂ ପ୍ରସଵାର୍ଥଂ ଚ ସ୍ଵର୍ଗାର୍ଥଂ ଚ ନରେଶ୍ଵରଃ ।
ଲଭତେ ଚ ସ ତଂ କାମଂ ଦ୍ଵିଜମୁଖ୍ଯାଦ୍ଵିଶାମ୍ପତିଃ ॥ 9 ॥
ପୁତ୍ରାଶ୍ଚାସ୍ଯ ଭଵିଷ୍ଯନ୍ତି ଚତ୍ଵାରୋଽମିତଵିକ୍ରମାଃ ।
ଵଂଶପ୍ରତିଷ୍ଠାନକରାସ୍ସର୍ଵଲୋକେଷୁ ଵିଶ୍ରୁତାଃ ॥ 10 ॥
ଏଵଂ ସ ଦେଵପ୍ରଵରଃ ପୂର୍ଵଂ କଥିତଵାନ୍କଥାମ୍ ।
ସନତ୍କୁମାରୋ ଭଗଵାନ୍ପୁରା ଦେଵଯୁଗେ ପ୍ରଭୁଃ ॥ 11 ॥
ସ ତ୍ଵଂ ପୁରୁଷଶାର୍ଦୂଲ ତମାନଯ ସୁସତ୍କୃତମ୍ ।
ସ୍ଵଯମେଵ ମହାରାଜ ଗତ୍ଵା ସବଲଵାହନଃ ॥ 12 ॥
ଅନୁମାନ୍ଯ ଵସିଷ୍ଠଂ ଚ ସୂତଵାକ୍ଯଂ ନିଶମ୍ଯ ଚ ।
ସାନ୍ତଃପୁରସ୍ସହାମାତ୍ଯଃ ପ୍ରଯଯୌ ଯତ୍ର ସ ଦ୍ଵିଜଃ ॥ 13 ॥
ଵନାନି ସରିତଶ୍ଚୈଵ ଵ୍ଯତିକ୍ରମ୍ଯ ଶନୈଶ୍ଶନୈଃ ।
ଅଭିଚକ୍ରାମ ତଂ ଦେଶଂ ଯତ୍ର ଵୈ ମୁନିପୁଙ୍ଗଵଃ ॥ 14 ॥
ଆସାଦ୍ଯ ତଂ ଦ୍ଵିଜଶ୍ରେଷ୍ଠଂ ରୋମପାଦସମୀପଗମ୍ ।
ଋଷିପୁତ୍ରଂ ଦଦର୍ଶାଦୌ ଦୀପ୍ଯମାନମିଵାନଲମ୍ ॥ 15 ॥
ତତୋ ରାଜା ଯଥାନ୍ଯାଯଂ ପୂଜାଂ ଚକ୍ରେ ଵିଶେଷତଃ ।
ସଖିତ୍ଵାତ୍ତସ୍ଯ ଵୈ ରାଜ୍ଞଃ ପ୍ରହୃଷ୍ଟେନାନ୍ତରାତ୍ମନା ॥ 16 ॥
ରୋମପାଦେନ ଚାଖ୍ଯାତମୃଷିପୁତ୍ରାଯ ଧୀମତେ ।
ସଖ୍ଯଂ ସମ୍ବନ୍ଧକଂ ଚୈଵ ତଦା ତଂ ପ୍ରତ୍ଯପୂଜଯତ୍ ॥ 17 ॥
ଏଵଂ ସୁସତ୍କୃତସ୍ତେନ ସହୋଷିତ୍ଵା ନରର୍ଷଭଃ ।
ସପ୍ତାଷ୍ଟଦିଵସାନ୍ରାଜା ରାଜାନମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 18 ॥
ଶାନ୍ତା ତଵ ସୁତା ରାଜନ୍ ସହ ଭର୍ତ୍ରା ଵିଶାମ୍ପତେ ।
ମଦୀଯନଗରଂ ଯାତୁ କାର୍ଯଂ ହି ମହଦୁଦ୍ଯତମ୍ ॥ 19 ॥
ତଥେତି ରାଜା ସଂଶ୍ରୁତ୍ଯ ଗମନଂ ତସ୍ଯ ଧୀମତଃ ।
ଉଵାଚ ଵଚନଂ ଵିପ୍ରଂ ଗଚ୍ଛ ତ୍ଵଂ ସହ ଭାର୍ଯଯା ॥ 20 ॥
ଋଷିପୁତ୍ରଃ ପ୍ରତିଶ୍ରୁତ୍ଯ ତଥେତ୍ଯାହ ନୃପଂ ତଦା ।
ସ ନୃପେଣାଭ୍ଯନୁଜ୍ଞାତଃ ପ୍ରଯଯୌ ସହ ଭାର୍ଯଯା ॥ 21 ॥
ତାଵନ୍ଯୋନ୍ଯାଞ୍ଜଲିଂ କୃତ୍ଵା ସ୍ନେହାତ୍ସଂଶ୍ଲିଷ୍ଯ ଚୋରସା ।
ନନନ୍ଦତୁର୍ଦଶରଥୋ ରୋମପାଦଶ୍ଚ ଵୀର୍ଯଵାନ୍ ॥ 22 ॥
ତତସ୍ସୁହୃଦମାପୃଚ୍ଛ୍ଯ ପ୍ରସ୍ଥିତୋ ରଘୁନନ୍ଦନଃ ।
ପୌରେଭ୍ଯଃ ପ୍ରେଷଯାମାସ ଦୂତାନ୍ଵୈ ଶୀଘ୍ରଗାମିନଃ ॥ 23 ॥
କ୍ରିଯତାଂ ନଗରଂ ସର୍ଵଂ କ୍ଷିପ୍ରମେଵ ସ୍ଵଲଙ୍କୃତମ୍ ।
ଧୂପିତଂ ସିକ୍ତସମ୍ମୃଷ୍ଟଂ ପତାକାଭିରଲଙ୍କୃତମ୍ ॥ 24 ॥
ତତଃ ପ୍ରହୃଷ୍ଟାଃ ପୌରାସ୍ତେ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ରାଜାନମାଗତମ୍ ।
ତଥା ପ୍ରଚକ୍ରୁସ୍ତତ୍ସର୍ଵଂ ରାଜ୍ଞା ଯତ୍ପ୍ରେଷିତଂ ତଦା ॥ 25 ॥
ତତସ୍ସ୍ଵଲଙ୍କୃତଂ ରାଜା ନଗରଂ ପ୍ରଵିଵେଶ ହ ।
ଶଙ୍ଖଦୁନ୍ଦୁଭିନିର୍ଘୋଷୈଃ ପୁରସ୍କୃତ୍ଯ ଦ୍ଵିଜର୍ଷଭମ୍ ॥ 26 ॥
ତତଃ ପ୍ରମୁଦିତାସ୍ସର୍ଵେ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ତଂ ନାଗରା ଦ୍ଵିଜମ୍ ।
ପ୍ରଵେଶ୍ଯମାନଂ ସତ୍କୃତ୍ଯ ନରେନ୍ଦ୍ରେଣେନ୍ଦ୍ରକର୍ମଣା ॥ 27 ॥
ଅନ୍ତଃପୁରଂ ପ୍ରଵେଶ୍ଯୈନଂ ପୂଜାଂ କୃତ୍ଵା ଚ ଶାସ୍ତ୍ରତଃ ।
କୃତକୃତ୍ଯଂ ତଦାତ୍ମାନଂ ମେନେ ତସ୍ଯୋପଵାହନାତ୍ ॥ 28 ॥
ଅନ୍ତଃପୁରସ୍ତ୍ରିଯସ୍ସର୍ଵାଶ୍ଶାନ୍ତାଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ତଥାଗତାମ୍ ।
ସହ ଭର୍ତ୍ରା ଵିଶାଲାକ୍ଷୀଂ ପ୍ରୀତ୍ଯାନନ୍ଦମୁପାଗମନ୍ ॥ 29 ॥
ପୂଜ୍ଯମାନା ଚ ତାଭିସ୍ସା ରାଜ୍ଞା ଚୈଵ ଵିଶେଷତଃ ।
ଉଵାସ ତତ୍ର ସୁଖିତା କଞ୍ଚିତ୍କାଲଂ ସହର୍ତ୍ଵିଜା ॥ 30 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ବାଲକାଣ୍ଡେ ଏକାଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
bhūya eva hi rājendra śṛṇu me vacanaṃ hitam |
yathā sa devapravaraḥ kathāyāmevamabravīt || 1 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto bhaviṣyati sudhārmikaḥ |
rājā daśaratho nāmnā śrīmānsatyapratiśravaḥ || 2 ||
aṅgarājena sakhyaṃ ca tasya rājño bhaviṣyati |
kanyā cāsya mahābhāgā śāntā nāma bhaviṣyati || 3 ||
putrastu so'ṅgarājasya romapāda iti śrutaḥ |
taṃ sa rājā daśaratho gamiṣyati mahāyaśāḥ || 4 ||
anapatyo'smi dharmātman śāntābhartā mama kratum |
āhareta tvayājñaptassantānārthaṃ kulasya ca || 5 ||
śrutvā rājño'tha tadvākyaṃ manasā sa vicintya ca |
pradāsyate putravantaṃ śāntābhartāramātmavān || 6 ||
pratigṛhya ca taṃ vipraṃ sa rājā vigatajvaraḥ |
āhariṣyati taṃ yajñaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā || 7 ||
taṃ ca rājā daśaratho yaṣṭukāmaḥ kṛtāñjaliḥ |
ṛśyaśṛṅgaṃ dvijaśreṣṭhaṃ varayiṣyati dharmavit || 8 ||
yajñārthaṃ prasavārthaṃ ca svargārthaṃ ca nareśvaraḥ |
labhate ca sa taṃ kāmaṃ dvijamukhyādviśāmpatiḥ || 9 ||
putrāścāsya bhaviṣyanti catvāro'mitavikramāḥ |
vaṃśapratiṣṭhānakarāssarvalokeṣu viśrutāḥ || 10 ||
evaṃ sa devapravaraḥ pūrvaṃ kathitavānkathām |
sanatkumāro bhagavānpurā devayuge prabhuḥ || 11 ||
sa tvaṃ puruṣaśārdūla tamānaya susatkṛtam |
svayameva mahārāja gatvā sabalavāhanaḥ || 12 ||
anumānya vasiṣṭhaṃ ca sūtavākyaṃ niśamya ca |
sāntaḥpurassahāmātyaḥ prayayau yatra sa dvijaḥ || 13 ||
vanāni saritaścaiva vyatikramya śanaiśśanaiḥ |
abhicakrāma taṃ deśaṃ yatra vai munipuṅgavaḥ || 14 ||
āsādya taṃ dvijaśreṣṭhaṃ romapādasamīpagam |
ṛṣiputraṃ dadarśādau dīpyamānamivānalam || 15 ||
tato rājā yathānyāyaṃ pūjāṃ cakre viśeṣataḥ |
sakhitvāttasya vai rājñaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā || 16 ||
romapādena cākhyātamṛṣiputrāya dhīmate |
sakhyaṃ sambandhakaṃ caiva tadā taṃ pratyapūjayat || 17 ||
evaṃ susatkṛtastena sahoṣitvā nararṣabhaḥ |
saptāṣṭadivasānrājā rājānamidamabravīt || 18 ||
śāntā tava sutā rājan saha bhartrā viśāmpate |
madīyanagaraṃ yātu kāryaṃ hi mahadudyatam || 19 ||
tatheti rājā saṃśrutya gamanaṃ tasya dhīmataḥ |
uvāca vacanaṃ vipraṃ gaccha tvaṃ saha bhāryayā || 20 ||
ṛṣiputraḥ pratiśrutya tathetyāha nṛpaṃ tadā |
sa nṛpeṇābhyanujñātaḥ prayayau saha bhāryayā || 21 ||
tāvanyonyāñjaliṃ kṛtvā snehātsaṃśliṣya corasā |
nanandaturdaśaratho romapādaśca vīryavān || 22 ||
tatassuhṛdamāpṛcchya prasthito raghunandanaḥ |
paurebhyaḥ preṣayāmāsa dūtānvai śīghragāminaḥ || 23 ||
kriyatāṃ nagaraṃ sarvaṃ kṣiprameva svalaṅkṛtam |
dhūpitaṃ siktasammṛṣṭaṃ patākābhiralaṅkṛtam || 24 ||
tataḥ prahṛṣṭāḥ paurāste śrutvā rājānamāgatam |
tathā pracakrustatsarvaṃ rājñā yatpreṣitaṃ tadā || 25 ||
tatassvalaṅkṛtaṃ rājā nagaraṃ praviveśa ha |
śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ puraskṛtya dvijarṣabham || 26 ||
tataḥ pramuditāssarve dṛṣṭvā taṃ nāgarā dvijam |
praveśyamānaṃ satkṛtya narendreṇendrakarmaṇā || 27 ||
antaḥpuraṃ praveśyainaṃ pūjāṃ kṛtvā ca śāstrataḥ |
kṛtakṛtyaṃ tadātmānaṃ mene tasyopavāhanāt || 28 ||
antaḥpurastriyassarvāśśāntāṃ dṛṣṭvā tathāgatām |
saha bhartrā viśālākṣīṃ prītyānandamupāgaman || 29 ||
pūjyamānā ca tābhissā rājñā caiva viśeṣataḥ |
uvāsa tatra sukhitā kañcitkālaṃ sahartvijā || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ एकादशस्सर्गः ।
भूय एव हि राजेन्द्र शृणु मे वचनं हितम् ।
यथा स देवप्रवरः कथायामेवमब्रवीत् ॥ 1 ॥
इक्ष्वाकूणां कुले जातो भविष्यति सुधार्मिकः ।
राजा दशरथो नाम्ना श्रीमान्सत्यप्रतिश्रवः ॥ 2 ॥
अङ्गराजेन सख्यं च तस्य राज्ञो भविष्यति ।
कन्या चास्य महाभागा शान्ता नाम भविष्यति ॥ 3 ॥
पुत्रस्तु सोऽङ्गराजस्य रोमपाद इति श्रुतः ।
तं स राजा दशरथो गमिष्यति महायशाः ॥ 4 ॥
अनपत्योऽस्मि धर्मात्मन् शान्ताभर्ता मम क्रतुम् ।
आहरेत त्वयाज्ञप्तस्सन्तानार्थं कुलस्य च ॥ 5 ॥
श्रुत्वा राज्ञोऽथ तद्वाक्यं मनसा स विचिन्त्य च ।
प्रदास्यते पुत्रवन्तं शान्ताभर्तारमात्मवान् ॥ 6 ॥
प्रतिगृह्य च तं विप्रं स राजा विगतज्वरः ।
आहरिष्यति तं यज्ञं प्रहृष्टेनान्तरात्मना ॥ 7 ॥
तं च राजा दशरथो यष्टुकामः कृताञ्जलिः ।
ऋश्यशृङ्गं द्विजश्रेष्ठं वरयिष्यति धर्मवित् ॥ 8 ॥
यज्ञार्थं प्रसवार्थं च स्वर्गार्थं च नरेश्वरः ।
लभते च स तं कामं द्विजमुख्याद्विशाम्पतिः ॥ 9 ॥
पुत्राश्चास्य भविष्यन्ति चत्वारोऽमितविक्रमाः ।
वंशप्रतिष्ठानकरास्सर्वलोकेषु विश्रुताः ॥ 10 ॥
एवं स देवप्रवरः पूर्वं कथितवान्कथाम् ।
सनत्कुमारो भगवान्पुरा देवयुगे प्रभुः ॥ 11 ॥
स त्वं पुरुषशार्दूल तमानय सुसत्कृतम् ।
स्वयमेव महाराज गत्वा सबलवाहनः ॥ 12 ॥
अनुमान्य वसिष्ठं च सूतवाक्यं निशम्य च ।
सान्तःपुरस्सहामात्यः प्रययौ यत्र स द्विजः ॥ 13 ॥
वनानि सरितश्चैव व्यतिक्रम्य शनैश्शनैः ।
अभिचक्राम तं देशं यत्र वै मुनिपुङ्गवः ॥ 14 ॥
आसाद्य तं द्विजश्रेष्ठं रोमपादसमीपगम् ।
ऋषिपुत्रं ददर्शादौ दीप्यमानमिवानलम् ॥ 15 ॥
ततो राजा यथान्यायं पूजां चक्रे विशेषतः ।
सखित्वात्तस्य वै राज्ञः प्रहृष्टेनान्तरात्मना ॥ 16 ॥
रोमपादेन चाख्यातमृषिपुत्राय धीमते ।
सख्यं सम्बन्धकं चैव तदा तं प्रत्यपूजयत् ॥ 17 ॥
एवं सुसत्कृतस्तेन सहोषित्वा नरर्षभः ।
सप्ताष्टदिवसान्राजा राजानमिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
शान्ता तव सुता राजन् सह भर्त्रा विशाम्पते ।
मदीयनगरं यातु कार्यं हि महदुद्यतम् ॥ 19 ॥
तथेति राजा संश्रुत्य गमनं तस्य धीमतः ।
उवाच वचनं विप्रं गच्छ त्वं सह भार्यया ॥ 20 ॥
ऋषिपुत्रः प्रतिश्रुत्य तथेत्याह नृपं तदा ।
स नृपेणाभ्यनुज्ञातः प्रययौ सह भार्यया ॥ 21 ॥
तावन्योन्याञ्जलिं कृत्वा स्नेहात्संश्लिष्य चोरसा ।
ननन्दतुर्दशरथो रोमपादश्च वीर्यवान् ॥ 22 ॥
ततस्सुहृदमापृच्छ्य प्रस्थितो रघुनन्दनः ।
पौरेभ्यः प्रेषयामास दूतान्वै शीघ्रगामिनः ॥ 23 ॥
क्रियतां नगरं सर्वं क्षिप्रमेव स्वलङ्कृतम् ।
धूपितं सिक्तसम्मृष्टं पताकाभिरलङ्कृतम् ॥ 24 ॥
ततः प्रहृष्टाः पौरास्ते श्रुत्वा राजानमागतम् ।
तथा प्रचक्रुस्तत्सर्वं राज्ञा यत्प्रेषितं तदा ॥ 25 ॥
ततस्स्वलङ्कृतं राजा नगरं प्रविवेश ह ।
शङ्खदुन्दुभिनिर्घोषैः पुरस्कृत्य द्विजर्षभम् ॥ 26 ॥
ततः प्रमुदितास्सर्वे दृष्ट्वा तं नागरा द्विजम् ।
प्रवेश्यमानं सत्कृत्य नरेन्द्रेणेन्द्रकर्मणा ॥ 27 ॥
अन्तःपुरं प्रवेश्यैनं पूजां कृत्वा च शास्त्रतः ।
कृतकृत्यं तदात्मानं मेने तस्योपवाहनात् ॥ 28 ॥
अन्तःपुरस्त्रियस्सर्वाश्शान्तां दृष्ट्वा तथागताम् ।
सह भर्त्रा विशालाक्षीं प्रीत्यानन्दमुपागमन् ॥ 29 ॥
पूज्यमाना च ताभिस्सा राज्ञा चैव विशेषतः ।
उवास तत्र सुखिता कञ्चित्कालं सहर्त्विजा ॥ 30 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे एकादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
bhūya eva hi rājendra śṛṇu me vacanaṃ hitam |
yathā sa devapravaraḥ kathāyāmevamabravīt || 1 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto bhaviṣyati sudhārmikaḥ |
rājā daśaratho nāmnā śrīmānsatyapratiśravaḥ || 2 ||
aṅgarājena sakhyaṃ ca tasya rājño bhaviṣyati |
kanyā cāsya mahābhāgā śāntā nāma bhaviṣyati || 3 ||
putrastu so'ṅgarājasya romapāda iti śrutaḥ |
taṃ sa rājā daśaratho gamiṣyati mahāyaśāḥ || 4 ||
anapatyo'smi dharmātman śāntābhartā mama kratum |
āhareta tvayājñaptassantānārthaṃ kulasya ca || 5 ||
śrutvā rājño'tha tadvākyaṃ manasā sa vicintya ca |
pradāsyate putravantaṃ śāntābhartāramātmavān || 6 ||
pratigṛhya ca taṃ vipraṃ sa rājā vigatajvaraḥ |
āhariṣyati taṃ yajñaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā || 7 ||
taṃ ca rājā daśaratho yaṣṭukāmaḥ kṛtāñjaliḥ |
ṛśyaśṛṅgaṃ dvijaśreṣṭhaṃ varayiṣyati dharmavit || 8 ||
yajñārthaṃ prasavārthaṃ ca svargārthaṃ ca nareśvaraḥ |
labhate ca sa taṃ kāmaṃ dvijamukhyādviśāmpatiḥ || 9 ||
putrāścāsya bhaviṣyanti catvāro'mitavikramāḥ |
vaṃśapratiṣṭhānakarāssarvalokeṣu viśrutāḥ || 10 ||
evaṃ sa devapravaraḥ pūrvaṃ kathitavānkathām |
sanatkumāro bhagavānpurā devayuge prabhuḥ || 11 ||
sa tvaṃ puruṣaśārdūla tamānaya susatkṛtam |
svayameva mahārāja gatvā sabalavāhanaḥ || 12 ||
anumānya vasiṣṭhaṃ ca sūtavākyaṃ niśamya ca |
sāntaḥpurassahāmātyaḥ prayayau yatra sa dvijaḥ || 13 ||
vanāni saritaścaiva vyatikramya śanaiśśanaiḥ |
abhicakrāma taṃ deśaṃ yatra vai munipuṅgavaḥ || 14 ||
āsādya taṃ dvijaśreṣṭhaṃ romapādasamīpagam |
ṛṣiputraṃ dadarśādau dīpyamānamivānalam || 15 ||
tato rājā yathānyāyaṃ pūjāṃ cakre viśeṣataḥ |
sakhitvāttasya vai rājñaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā || 16 ||
romapādena cākhyātamṛṣiputrāya dhīmate |
sakhyaṃ sambandhakaṃ caiva tadā taṃ pratyapūjayat || 17 ||
evaṃ susatkṛtastena sahoṣitvā nararṣabhaḥ |
saptāṣṭadivasānrājā rājānamidamabravīt || 18 ||
śāntā tava sutā rājan saha bhartrā viśāmpate |
madīyanagaraṃ yātu kāryaṃ hi mahadudyatam || 19 ||
tatheti rājā saṃśrutya gamanaṃ tasya dhīmataḥ |
uvāca vacanaṃ vipraṃ gaccha tvaṃ saha bhāryayā || 20 ||
ṛṣiputraḥ pratiśrutya tathetyāha nṛpaṃ tadā |
sa nṛpeṇābhyanujñātaḥ prayayau saha bhāryayā || 21 ||
tāvanyonyāñjaliṃ kṛtvā snehātsaṃśliṣya corasā |
nanandaturdaśaratho romapādaśca vīryavān || 22 ||
tatassuhṛdamāpṛcchya prasthito raghunandanaḥ |
paurebhyaḥ preṣayāmāsa dūtānvai śīghragāminaḥ || 23 ||
kriyatāṃ nagaraṃ sarvaṃ kṣiprameva svalaṅkṛtam |
dhūpitaṃ siktasammṛṣṭaṃ patākābhiralaṅkṛtam || 24 ||
tataḥ prahṛṣṭāḥ paurāste śrutvā rājānamāgatam |
tathā pracakrustatsarvaṃ rājñā yatpreṣitaṃ tadā || 25 ||
tatassvalaṅkṛtaṃ rājā nagaraṃ praviveśa ha |
śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ puraskṛtya dvijarṣabham || 26 ||
tataḥ pramuditāssarve dṛṣṭvā taṃ nāgarā dvijam |
praveśyamānaṃ satkṛtya narendreṇendrakarmaṇā || 27 ||
antaḥpuraṃ praveśyainaṃ pūjāṃ kṛtvā ca śāstrataḥ |
kṛtakṛtyaṃ tadātmānaṃ mene tasyopavāhanāt || 28 ||
antaḥpurastriyassarvāśśāntāṃ dṛṣṭvā tathāgatām |
saha bhartrā viśālākṣīṃ prītyānandamupāgaman || 29 ||
pūjyamānā ca tābhissā rājñā caiva viśeṣataḥ |
uvāsa tatra sukhitā kañcitkālaṃ sahartvijā || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.