શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે બાલકાણ્ડમ્ ।
અથ એકાદશસ્સર્ગઃ ।
ભૂય એવ હિ રાજેન્દ્ર શૃણુ મે વચનં હિતમ્ ।
યથા સ દેવપ્રવરઃ કથાયામેવમબ્રવીત્ ॥ 1 ॥
ઇક્ષ્વાકૂણાં કુલે જાતો ભવિષ્યતિ સુધાર્મિકઃ ।
રાજા દશરથો નામ્ના શ્રીમાન્સત્યપ્રતિશ્રવઃ ॥ 2 ॥
અઙ્ગરાજેન સખ્યં ચ તસ્ય રાજ્ઞો ભવિષ્યતિ ।
કન્યા ચાસ્ય મહાભાગા શાન્તા નામ ભવિષ્યતિ ॥ 3 ॥
પુત્રસ્તુ સોઽઙ્ગરાજસ્ય રોમપાદ ઇતિ શ્રુતઃ ।
તં સ રાજા દશરથો ગમિષ્યતિ મહાયશાઃ ॥ 4 ॥
અનપત્યોઽસ્મિ ધર્માત્મન્ શાન્તાભર્તા મમ ક્રતુમ્ ।
આહરેત ત્વયાજ્ઞપ્તસ્સન્તાનાર્થં કુલસ્ય ચ ॥ 5 ॥
શ્રુત્વા રાજ્ઞોઽથ તદ્વાક્યં મનસા સ વિચિન્ત્ય ચ ।
પ્રદાસ્યતે પુત્રવન્તં શાન્તાભર્તારમાત્મવાન્ ॥ 6 ॥
પ્રતિગૃહ્ય ચ તં વિપ્રં સ રાજા વિગતજ્વરઃ ।
આહરિષ્યતિ તં યજ્ઞં પ્રહૃષ્ટેનાન્તરાત્મના ॥ 7 ॥
તં ચ રાજા દશરથો યષ્ટુકામઃ કૃતાઞ્જલિઃ ।
ઋશ્યશૃઙ્ગં દ્વિજશ્રેષ્ઠં વરયિષ્યતિ ધર્મવિત્ ॥ 8 ॥
યજ્ઞાર્થં પ્રસવાર્થં ચ સ્વર્ગાર્થં ચ નરેશ્વરઃ ।
લભતે ચ સ તં કામં દ્વિજમુખ્યાદ્વિશામ્પતિઃ ॥ 9 ॥
પુત્રાશ્ચાસ્ય ભવિષ્યન્તિ ચત્વારોઽમિતવિક્રમાઃ ।
વંશપ્રતિષ્ઠાનકરાસ્સર્વલોકેષુ વિશ્રુતાઃ ॥ 10 ॥
એવં સ દેવપ્રવરઃ પૂર્વં કથિતવાન્કથામ્ ।
સનત્કુમારો ભગવાન્પુરા દેવયુગે પ્રભુઃ ॥ 11 ॥
સ ત્વં પુરુષશાર્દૂલ તમાનય સુસત્કૃતમ્ ।
સ્વયમેવ મહારાજ ગત્વા સબલવાહનઃ ॥ 12 ॥
અનુમાન્ય વસિષ્ઠં ચ સૂતવાક્યં નિશમ્ય ચ ।
સાન્તઃપુરસ્સહામાત્યઃ પ્રયયૌ યત્ર સ દ્વિજઃ ॥ 13 ॥
વનાનિ સરિતશ્ચૈવ વ્યતિક્રમ્ય શનૈશ્શનૈઃ ।
અભિચક્રામ તં દેશં યત્ર વૈ મુનિપુઙ્ગવઃ ॥ 14 ॥
આસાદ્ય તં દ્વિજશ્રેષ્ઠં રોમપાદસમીપગમ્ ।
ઋષિપુત્રં દદર્શાદૌ દીપ્યમાનમિવાનલમ્ ॥ 15 ॥
તતો રાજા યથાન્યાયં પૂજાં ચક્રે વિશેષતઃ ।
સખિત્વાત્તસ્ય વૈ રાજ્ઞઃ પ્રહૃષ્ટેનાન્તરાત્મના ॥ 16 ॥
રોમપાદેન ચાખ્યાતમૃષિપુત્રાય ધીમતે ।
સખ્યં સમ્બન્ધકં ચૈવ તદા તં પ્રત્યપૂજયત્ ॥ 17 ॥
એવં સુસત્કૃતસ્તેન સહોષિત્વા નરર્ષભઃ ।
સપ્તાષ્ટદિવસાન્રાજા રાજાનમિદમબ્રવીત્ ॥ 18 ॥
શાન્તા તવ સુતા રાજન્ સહ ભર્ત્રા વિશામ્પતે ।
મદીયનગરં યાતુ કાર્યં હિ મહદુદ્યતમ્ ॥ 19 ॥
તથેતિ રાજા સંશ્રુત્ય ગમનં તસ્ય ધીમતઃ ।
ઉવાચ વચનં વિપ્રં ગચ્છ ત્વં સહ ભાર્યયા ॥ 20 ॥
ઋષિપુત્રઃ પ્રતિશ્રુત્ય તથેત્યાહ નૃપં તદા ।
સ નૃપેણાભ્યનુજ્ઞાતઃ પ્રયયૌ સહ ભાર્યયા ॥ 21 ॥
તાવન્યોન્યાઞ્જલિં કૃત્વા સ્નેહાત્સંશ્લિષ્ય ચોરસા ।
નનન્દતુર્દશરથો રોમપાદશ્ચ વીર્યવાન્ ॥ 22 ॥
તતસ્સુહૃદમાપૃચ્છ્ય પ્રસ્થિતો રઘુનન્દનઃ ।
પૌરેભ્યઃ પ્રેષયામાસ દૂતાન્વૈ શીઘ્રગામિનઃ ॥ 23 ॥
ક્રિયતાં નગરં સર્વં ક્ષિપ્રમેવ સ્વલઙ્કૃતમ્ ।
ધૂપિતં સિક્તસમ્મૃષ્ટં પતાકાભિરલઙ્કૃતમ્ ॥ 24 ॥
તતઃ પ્રહૃષ્ટાઃ પૌરાસ્તે શ્રુત્વા રાજાનમાગતમ્ ।
તથા પ્રચક્રુસ્તત્સર્વં રાજ્ઞા યત્પ્રેષિતં તદા ॥ 25 ॥
તતસ્સ્વલઙ્કૃતં રાજા નગરં પ્રવિવેશ હ ।
શઙ્ખદુન્દુભિનિર્ઘોષૈઃ પુરસ્કૃત્ય દ્વિજર્ષભમ્ ॥ 26 ॥
તતઃ પ્રમુદિતાસ્સર્વે દૃષ્ટ્વા તં નાગરા દ્વિજમ્ ।
પ્રવેશ્યમાનં સત્કૃત્ય નરેન્દ્રેણેન્દ્રકર્મણા ॥ 27 ॥
અન્તઃપુરં પ્રવેશ્યૈનં પૂજાં કૃત્વા ચ શાસ્ત્રતઃ ।
કૃતકૃત્યં તદાત્માનં મેને તસ્યોપવાહનાત્ ॥ 28 ॥
અન્તઃપુરસ્ત્રિયસ્સર્વાશ્શાન્તાં દૃષ્ટ્વા તથાગતામ્ ।
સહ ભર્ત્રા વિશાલાક્ષીં પ્રીત્યાનન્દમુપાગમન્ ॥ 29 ॥
પૂજ્યમાના ચ તાભિસ્સા રાજ્ઞા ચૈવ વિશેષતઃ ।
ઉવાસ તત્ર સુખિતા કઞ્ચિત્કાલં સહર્ત્વિજા ॥ 30 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે બાલકાણ્ડે એકાદશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
bhūya eva hi rājendra śṛṇu me vacanaṃ hitam |
yathā sa devapravaraḥ kathāyāmevamabravīt || 1 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto bhaviṣyati sudhārmikaḥ |
rājā daśaratho nāmnā śrīmānsatyapratiśravaḥ || 2 ||
aṅgarājena sakhyaṃ ca tasya rājño bhaviṣyati |
kanyā cāsya mahābhāgā śāntā nāma bhaviṣyati || 3 ||
putrastu so'ṅgarājasya romapāda iti śrutaḥ |
taṃ sa rājā daśaratho gamiṣyati mahāyaśāḥ || 4 ||
anapatyo'smi dharmātman śāntābhartā mama kratum |
āhareta tvayājñaptassantānārthaṃ kulasya ca || 5 ||
śrutvā rājño'tha tadvākyaṃ manasā sa vicintya ca |
pradāsyate putravantaṃ śāntābhartāramātmavān || 6 ||
pratigṛhya ca taṃ vipraṃ sa rājā vigatajvaraḥ |
āhariṣyati taṃ yajñaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā || 7 ||
taṃ ca rājā daśaratho yaṣṭukāmaḥ kṛtāñjaliḥ |
ṛśyaśṛṅgaṃ dvijaśreṣṭhaṃ varayiṣyati dharmavit || 8 ||
yajñārthaṃ prasavārthaṃ ca svargārthaṃ ca nareśvaraḥ |
labhate ca sa taṃ kāmaṃ dvijamukhyādviśāmpatiḥ || 9 ||
putrāścāsya bhaviṣyanti catvāro'mitavikramāḥ |
vaṃśapratiṣṭhānakarāssarvalokeṣu viśrutāḥ || 10 ||
evaṃ sa devapravaraḥ pūrvaṃ kathitavānkathām |
sanatkumāro bhagavānpurā devayuge prabhuḥ || 11 ||
sa tvaṃ puruṣaśārdūla tamānaya susatkṛtam |
svayameva mahārāja gatvā sabalavāhanaḥ || 12 ||
anumānya vasiṣṭhaṃ ca sūtavākyaṃ niśamya ca |
sāntaḥpurassahāmātyaḥ prayayau yatra sa dvijaḥ || 13 ||
vanāni saritaścaiva vyatikramya śanaiśśanaiḥ |
abhicakrāma taṃ deśaṃ yatra vai munipuṅgavaḥ || 14 ||
āsādya taṃ dvijaśreṣṭhaṃ romapādasamīpagam |
ṛṣiputraṃ dadarśādau dīpyamānamivānalam || 15 ||
tato rājā yathānyāyaṃ pūjāṃ cakre viśeṣataḥ |
sakhitvāttasya vai rājñaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā || 16 ||
romapādena cākhyātamṛṣiputrāya dhīmate |
sakhyaṃ sambandhakaṃ caiva tadā taṃ pratyapūjayat || 17 ||
evaṃ susatkṛtastena sahoṣitvā nararṣabhaḥ |
saptāṣṭadivasānrājā rājānamidamabravīt || 18 ||
śāntā tava sutā rājan saha bhartrā viśāmpate |
madīyanagaraṃ yātu kāryaṃ hi mahadudyatam || 19 ||
tatheti rājā saṃśrutya gamanaṃ tasya dhīmataḥ |
uvāca vacanaṃ vipraṃ gaccha tvaṃ saha bhāryayā || 20 ||
ṛṣiputraḥ pratiśrutya tathetyāha nṛpaṃ tadā |
sa nṛpeṇābhyanujñātaḥ prayayau saha bhāryayā || 21 ||
tāvanyonyāñjaliṃ kṛtvā snehātsaṃśliṣya corasā |
nanandaturdaśaratho romapādaśca vīryavān || 22 ||
tatassuhṛdamāpṛcchya prasthito raghunandanaḥ |
paurebhyaḥ preṣayāmāsa dūtānvai śīghragāminaḥ || 23 ||
kriyatāṃ nagaraṃ sarvaṃ kṣiprameva svalaṅkṛtam |
dhūpitaṃ siktasammṛṣṭaṃ patākābhiralaṅkṛtam || 24 ||
tataḥ prahṛṣṭāḥ paurāste śrutvā rājānamāgatam |
tathā pracakrustatsarvaṃ rājñā yatpreṣitaṃ tadā || 25 ||
tatassvalaṅkṛtaṃ rājā nagaraṃ praviveśa ha |
śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ puraskṛtya dvijarṣabham || 26 ||
tataḥ pramuditāssarve dṛṣṭvā taṃ nāgarā dvijam |
praveśyamānaṃ satkṛtya narendreṇendrakarmaṇā || 27 ||
antaḥpuraṃ praveśyainaṃ pūjāṃ kṛtvā ca śāstrataḥ |
kṛtakṛtyaṃ tadātmānaṃ mene tasyopavāhanāt || 28 ||
antaḥpurastriyassarvāśśāntāṃ dṛṣṭvā tathāgatām |
saha bhartrā viśālākṣīṃ prītyānandamupāgaman || 29 ||
pūjyamānā ca tābhissā rājñā caiva viśeṣataḥ |
uvāsa tatra sukhitā kañcitkālaṃ sahartvijā || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ एकादशस्सर्गः ।
भूय एव हि राजेन्द्र शृणु मे वचनं हितम् ।
यथा स देवप्रवरः कथायामेवमब्रवीत् ॥ 1 ॥
इक्ष्वाकूणां कुले जातो भविष्यति सुधार्मिकः ।
राजा दशरथो नाम्ना श्रीमान्सत्यप्रतिश्रवः ॥ 2 ॥
अङ्गराजेन सख्यं च तस्य राज्ञो भविष्यति ।
कन्या चास्य महाभागा शान्ता नाम भविष्यति ॥ 3 ॥
पुत्रस्तु सोऽङ्गराजस्य रोमपाद इति श्रुतः ।
तं स राजा दशरथो गमिष्यति महायशाः ॥ 4 ॥
अनपत्योऽस्मि धर्मात्मन् शान्ताभर्ता मम क्रतुम् ।
आहरेत त्वयाज्ञप्तस्सन्तानार्थं कुलस्य च ॥ 5 ॥
श्रुत्वा राज्ञोऽथ तद्वाक्यं मनसा स विचिन्त्य च ।
प्रदास्यते पुत्रवन्तं शान्ताभर्तारमात्मवान् ॥ 6 ॥
प्रतिगृह्य च तं विप्रं स राजा विगतज्वरः ।
आहरिष्यति तं यज्ञं प्रहृष्टेनान्तरात्मना ॥ 7 ॥
तं च राजा दशरथो यष्टुकामः कृताञ्जलिः ।
ऋश्यशृङ्गं द्विजश्रेष्ठं वरयिष्यति धर्मवित् ॥ 8 ॥
यज्ञार्थं प्रसवार्थं च स्वर्गार्थं च नरेश्वरः ।
लभते च स तं कामं द्विजमुख्याद्विशाम्पतिः ॥ 9 ॥
पुत्राश्चास्य भविष्यन्ति चत्वारोऽमितविक्रमाः ।
वंशप्रतिष्ठानकरास्सर्वलोकेषु विश्रुताः ॥ 10 ॥
एवं स देवप्रवरः पूर्वं कथितवान्कथाम् ।
सनत्कुमारो भगवान्पुरा देवयुगे प्रभुः ॥ 11 ॥
स त्वं पुरुषशार्दूल तमानय सुसत्कृतम् ।
स्वयमेव महाराज गत्वा सबलवाहनः ॥ 12 ॥
अनुमान्य वसिष्ठं च सूतवाक्यं निशम्य च ।
सान्तःपुरस्सहामात्यः प्रययौ यत्र स द्विजः ॥ 13 ॥
वनानि सरितश्चैव व्यतिक्रम्य शनैश्शनैः ।
अभिचक्राम तं देशं यत्र वै मुनिपुङ्गवः ॥ 14 ॥
आसाद्य तं द्विजश्रेष्ठं रोमपादसमीपगम् ।
ऋषिपुत्रं ददर्शादौ दीप्यमानमिवानलम् ॥ 15 ॥
ततो राजा यथान्यायं पूजां चक्रे विशेषतः ।
सखित्वात्तस्य वै राज्ञः प्रहृष्टेनान्तरात्मना ॥ 16 ॥
रोमपादेन चाख्यातमृषिपुत्राय धीमते ।
सख्यं सम्बन्धकं चैव तदा तं प्रत्यपूजयत् ॥ 17 ॥
एवं सुसत्कृतस्तेन सहोषित्वा नरर्षभः ।
सप्ताष्टदिवसान्राजा राजानमिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
शान्ता तव सुता राजन् सह भर्त्रा विशाम्पते ।
मदीयनगरं यातु कार्यं हि महदुद्यतम् ॥ 19 ॥
तथेति राजा संश्रुत्य गमनं तस्य धीमतः ।
उवाच वचनं विप्रं गच्छ त्वं सह भार्यया ॥ 20 ॥
ऋषिपुत्रः प्रतिश्रुत्य तथेत्याह नृपं तदा ।
स नृपेणाभ्यनुज्ञातः प्रययौ सह भार्यया ॥ 21 ॥
तावन्योन्याञ्जलिं कृत्वा स्नेहात्संश्लिष्य चोरसा ।
ननन्दतुर्दशरथो रोमपादश्च वीर्यवान् ॥ 22 ॥
ततस्सुहृदमापृच्छ्य प्रस्थितो रघुनन्दनः ।
पौरेभ्यः प्रेषयामास दूतान्वै शीघ्रगामिनः ॥ 23 ॥
क्रियतां नगरं सर्वं क्षिप्रमेव स्वलङ्कृतम् ।
धूपितं सिक्तसम्मृष्टं पताकाभिरलङ्कृतम् ॥ 24 ॥
ततः प्रहृष्टाः पौरास्ते श्रुत्वा राजानमागतम् ।
तथा प्रचक्रुस्तत्सर्वं राज्ञा यत्प्रेषितं तदा ॥ 25 ॥
ततस्स्वलङ्कृतं राजा नगरं प्रविवेश ह ।
शङ्खदुन्दुभिनिर्घोषैः पुरस्कृत्य द्विजर्षभम् ॥ 26 ॥
ततः प्रमुदितास्सर्वे दृष्ट्वा तं नागरा द्विजम् ।
प्रवेश्यमानं सत्कृत्य नरेन्द्रेणेन्द्रकर्मणा ॥ 27 ॥
अन्तःपुरं प्रवेश्यैनं पूजां कृत्वा च शास्त्रतः ।
कृतकृत्यं तदात्मानं मेने तस्योपवाहनात् ॥ 28 ॥
अन्तःपुरस्त्रियस्सर्वाश्शान्तां दृष्ट्वा तथागताम् ।
सह भर्त्रा विशालाक्षीं प्रीत्यानन्दमुपागमन् ॥ 29 ॥
पूज्यमाना च ताभिस्सा राज्ञा चैव विशेषतः ।
उवास तत्र सुखिता कञ्चित्कालं सहर्त्विजा ॥ 30 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे एकादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
bhūya eva hi rājendra śṛṇu me vacanaṃ hitam |
yathā sa devapravaraḥ kathāyāmevamabravīt || 1 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jāto bhaviṣyati sudhārmikaḥ |
rājā daśaratho nāmnā śrīmānsatyapratiśravaḥ || 2 ||
aṅgarājena sakhyaṃ ca tasya rājño bhaviṣyati |
kanyā cāsya mahābhāgā śāntā nāma bhaviṣyati || 3 ||
putrastu so'ṅgarājasya romapāda iti śrutaḥ |
taṃ sa rājā daśaratho gamiṣyati mahāyaśāḥ || 4 ||
anapatyo'smi dharmātman śāntābhartā mama kratum |
āhareta tvayājñaptassantānārthaṃ kulasya ca || 5 ||
śrutvā rājño'tha tadvākyaṃ manasā sa vicintya ca |
pradāsyate putravantaṃ śāntābhartāramātmavān || 6 ||
pratigṛhya ca taṃ vipraṃ sa rājā vigatajvaraḥ |
āhariṣyati taṃ yajñaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā || 7 ||
taṃ ca rājā daśaratho yaṣṭukāmaḥ kṛtāñjaliḥ |
ṛśyaśṛṅgaṃ dvijaśreṣṭhaṃ varayiṣyati dharmavit || 8 ||
yajñārthaṃ prasavārthaṃ ca svargārthaṃ ca nareśvaraḥ |
labhate ca sa taṃ kāmaṃ dvijamukhyādviśāmpatiḥ || 9 ||
putrāścāsya bhaviṣyanti catvāro'mitavikramāḥ |
vaṃśapratiṣṭhānakarāssarvalokeṣu viśrutāḥ || 10 ||
evaṃ sa devapravaraḥ pūrvaṃ kathitavānkathām |
sanatkumāro bhagavānpurā devayuge prabhuḥ || 11 ||
sa tvaṃ puruṣaśārdūla tamānaya susatkṛtam |
svayameva mahārāja gatvā sabalavāhanaḥ || 12 ||
anumānya vasiṣṭhaṃ ca sūtavākyaṃ niśamya ca |
sāntaḥpurassahāmātyaḥ prayayau yatra sa dvijaḥ || 13 ||
vanāni saritaścaiva vyatikramya śanaiśśanaiḥ |
abhicakrāma taṃ deśaṃ yatra vai munipuṅgavaḥ || 14 ||
āsādya taṃ dvijaśreṣṭhaṃ romapādasamīpagam |
ṛṣiputraṃ dadarśādau dīpyamānamivānalam || 15 ||
tato rājā yathānyāyaṃ pūjāṃ cakre viśeṣataḥ |
sakhitvāttasya vai rājñaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā || 16 ||
romapādena cākhyātamṛṣiputrāya dhīmate |
sakhyaṃ sambandhakaṃ caiva tadā taṃ pratyapūjayat || 17 ||
evaṃ susatkṛtastena sahoṣitvā nararṣabhaḥ |
saptāṣṭadivasānrājā rājānamidamabravīt || 18 ||
śāntā tava sutā rājan saha bhartrā viśāmpate |
madīyanagaraṃ yātu kāryaṃ hi mahadudyatam || 19 ||
tatheti rājā saṃśrutya gamanaṃ tasya dhīmataḥ |
uvāca vacanaṃ vipraṃ gaccha tvaṃ saha bhāryayā || 20 ||
ṛṣiputraḥ pratiśrutya tathetyāha nṛpaṃ tadā |
sa nṛpeṇābhyanujñātaḥ prayayau saha bhāryayā || 21 ||
tāvanyonyāñjaliṃ kṛtvā snehātsaṃśliṣya corasā |
nanandaturdaśaratho romapādaśca vīryavān || 22 ||
tatassuhṛdamāpṛcchya prasthito raghunandanaḥ |
paurebhyaḥ preṣayāmāsa dūtānvai śīghragāminaḥ || 23 ||
kriyatāṃ nagaraṃ sarvaṃ kṣiprameva svalaṅkṛtam |
dhūpitaṃ siktasammṛṣṭaṃ patākābhiralaṅkṛtam || 24 ||
tataḥ prahṛṣṭāḥ paurāste śrutvā rājānamāgatam |
tathā pracakrustatsarvaṃ rājñā yatpreṣitaṃ tadā || 25 ||
tatassvalaṅkṛtaṃ rājā nagaraṃ praviveśa ha |
śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ puraskṛtya dvijarṣabham || 26 ||
tataḥ pramuditāssarve dṛṣṭvā taṃ nāgarā dvijam |
praveśyamānaṃ satkṛtya narendreṇendrakarmaṇā || 27 ||
antaḥpuraṃ praveśyainaṃ pūjāṃ kṛtvā ca śāstrataḥ |
kṛtakṛtyaṃ tadātmānaṃ mene tasyopavāhanāt || 28 ||
antaḥpurastriyassarvāśśāntāṃ dṛṣṭvā tathāgatām |
saha bhartrā viśālākṣīṃ prītyānandamupāgaman || 29 ||
pūjyamānā ca tābhissā rājñā caiva viśeṣataḥ |
uvāsa tatra sukhitā kañcitkālaṃ sahartvijā || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.