ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪಞ್ಚವಿಂಶತ್ಯಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಉಪಸ್ಥಿತನ್ತುತಙ್ಕೃತ್ವಾಪುಷ್ಪಕಮ್ಪುಷ್ಪಭೂಷಿತಮ್ ।
ಅವಿದೂರೇಸ್ಥಿತೋರಾಮಮಿತ್ಯುವಾಚವಿಭೀಷಣಃ ॥ 1 ॥
ಸ ತುಬದ್ಧಾಞ್ಜಲಿಃ ಪ್ರಹ್ವೋವಿನೀತೋರಾಕ್ಷಸೇಶ್ವರಃ ।
ಅಬ್ರವೀತ್ತ್ವರಯೋಪೇತಃಕಿಙ್ಕರೋಮೀತಿರಾಘವಮ್ ॥ 2 ॥
ತಮಬ್ರವೀನ್ಮಹಾತೇಜಾಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಯೋಪಶೃಣ್ವತಃ ।
ವಿಮೃಶ್ಯರಾಘವೋವಾಕ್ಯಮಿದಂಸ್ನೇಹಪುರಸ್ಕೃತಮ್ ॥ 3 ॥
ಕೃತಪ್ರಯತ್ನಕರ್ಮಾಣಃಸರ್ವಏವವನೇಚರಾಃ ।
ರತ್ನೈರರ್ಥೈಶ್ಚವಿವಿಧೈಸ್ಸಮ್ಪೂಜ್ಯನ್ತಾಂವಿಭೀಷಣ ॥ 4 ॥
ಸಹಾಮೀಭಿಸ್ತ್ವಯಾಲಙ್ಕಾನಿರ್ಜಿತಾರಾಕ್ಷಸೇಶ್ವರ ।
ಹೃಷ್ಟೈಃಪ್ರಾಣಭಯನ್ತ್ಯಕ್ತ್ವಾಸಙ್ಗ್ರಾಮೇಷ್ವನಿವರ್ತಿಭಿಃ ॥ 5 ॥
ತ ಇಮೇಕೃತಕರ್ಮಾಣಸ್ಸರ್ವಏವವನೌಕಸಃ ।
ಧನರತ್ನಪ್ರದಾನೇನಕರ್ಮೈಷಾಂಸಫಲಙ್ಕುರು ॥ 6 ॥
ಏವಂಸಮ್ಮಾನಿತಾಶ್ಚೇತೇಮಾನಾರ್ಹಮಾನದಾತ್ವಯಾ ।
ಭವಿಷ್ಯನ್ತಿಕೃತಜ್ಞೇನನಿರ್ವೃತಾಹರಿಯೂಥಪಾಃ ॥ 7 ॥
ತ್ಯಾಗಿನಂಸಙ್ಗ್ರಹೀತಾರಂಸಾನುಕ್ರೋಶಞ್ಜಿತೇನ್ದ್ರಿಯಮ್ ।
ಸರ್ವೇತತಃಅವಗಚ್ಛನ್ತಿಸಮ್ಬೋಧಯಾಮಿತೇ ॥ 8 ॥
ಹೀನಂರತಿಗುಣೈಸ್ಸರ್ವೈರಭಿಹನ್ತಾರಮಾಹವೇ ।
ಸೇನಾತ್ಯಜತಿಸಮ್ವಿಗ್ನಾನೃಪತಿನ್ತನ್ನರೇಶ್ವರಾ ॥ 9 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತುರಾಮೇಣವಾನರಾಂಸ್ತಾನ್ವಿಭೀಷಣಃ ।
ರತ್ನಾರ್ಥಸಂವಿಭಾಗೇನಸರ್ವಾನೇವಾಭ್ಯಪೂಜಯತ್ ॥ 10 ॥
ತತಸ್ತಾನ್ಪೂಜಿತಾನ್ದೃಷ್ಟವಾರತ್ನಾರ್ಥೈರ್ಹರಿಯೂಥಪಾನ್ ।
ಆರುರೋಹತದಾರಾಮಸ್ತದ್ವಿಮಾನಮನುತ್ತಮಮ್ ॥ 11 ॥
ಅಙ್ಕೇನಾದಾಯವೈದೇಹೀಂಲಜ್ಜಮಾನಾಂಯಶಸ್ವಿನೀಮ್ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣೇನಸಹಭ್ರಾತ್ರಾವಿಕ್ರಾನ್ತೇವಧನುಷ್ಮತಾ ॥ 12 ॥
ಅಬ್ರವೀತ್ಸವಿಮಾನಸ್ಥಃಪೂಜಯನ್ಸರ್ವಾವಾನರಾನ್ ।
ಸುಗ್ರೀವಂ ಚ ಮಹಾವೀರ್ಯಙ್ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಸವಿಭೀಷಣಮ್ ॥ 13 ॥
ಮಿತ್ರಕಾರ್ಯಙ್ಕೃತಮಿದಮ್ಭವದ್ಭಿದ್ವಾನರರ್ಷಭಾಃ ।
ಅನುಜ್ಞಾತಾಮಯಾಸರ್ವೇಯಥೇಷ್ಟಮ್ಪ್ರತಿಗಚ್ಛತ ॥ 14 ॥
ಯತ್ತುಕಾರ್ಯಂವಯಸ್ಯೇನಸ್ನಿಗ್ಧೇನ ಚ ಹಿತೇನ ಚ ।
ಕೃತಂಸುಗ್ರೀವತತ್ಸರ್ವಮ್ಭವತಾಧರ್ಮಭೀರುಣಾ ॥ 15 ॥
ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಮ್ಪ್ರತಿಯಾಹ್ಯಾವುಸ್ವಸೈನ್ಯೇನಾಭಿಸಮ್ವೃತಃ ।
ಸ್ವರಾಜ್ಯೇವಸಲಙ್ಕಾಯಾಮ್ಮಯಾದತ್ತೇವಿಭೀಷಣ ॥ 16 ॥
ನ ತ್ವಾನ್ಧರ್ಷಯಿತುಂಶಕ್ತಾಸ್ಸೇನ್ದ್ರಾಅಪಿದಿವೌಕಸಃ ।
ಯೋಧ್ಯಾಮ್ಪ್ರತಿಯಾಸ್ಯಾಮಿರಾಜಧಾನೀಮ್ಪಿತುರ್ಮಮ ॥ 17 ॥
ಅಭ್ಯನುಜ್ಞಾತುಮಿಚ್ಛಾಮಿಸರ್ವಾನಾಮನ್ತ್ರಯಾಮಿವಃ ।
ವಮುಕ್ತಾಸ್ತುರಾಮೇಣಹರೀನ್ದ್ರಾಹರಯಸ್ತಥಾ ॥ 18 ॥
ಊಚುಃಪ್ರಾಞ್ಜಲಯಸ್ಸರ್ವೇರಾಕ್ಷಸಶ್ಚವಿಭೀಷಣಃ ।
ಅಯೋಧ್ಯಾಙ್ಗನ್ತುಮಿಚ್ಛಾಮಃಸರ್ವನ್ನಯತುನೋಭವಾನ್ ॥ 19 ॥
ಮುದ್ಯುಕ್ತಾವಿಚರಿಷ್ಯಾಮೋವನಾನ್ಯುಪನನಾನಿ ಚ ।
ದೃಷ್ಟವಾತ್ವಾಮಭಿಷೇಕಾರ್ಧ್ರಙ್ಕೌಸಲ್ಯಾಮಭಿವಾದ್ಯ ಚ ॥ 20 ॥
ಅಚಿರಾದಗಮಿಷ್ಯಾಮಃಸ್ವಗೃಹಾನ್ನೃಪಸತ್ತಮ ।
ಏವಮುಕ್ತಸ್ಸಧರ್ಮಾತ್ಮಾವಾನರೈಸ್ಸವಿಭೀಷಣೈಃ ॥ 21 ॥
ಅಬ್ರವೀದ್ವಾನರಾನ್ರಾಮಸ್ಸಸುಗ್ರೀವವಿಭೀಷಣಾನ್ ।
ಪ್ರಿಯಯತರಂಲಬ್ದಂಯದಹಂಸಸುಹೃಜ್ಜನಃ ॥ 22 ॥
ಸರ್ವೈರ್ಭವದ್ಭಿಃಸಹಿತಃಪ್ರೀತಿಂಲಪ್ಸ್ಯೇಪುರೀಙ್ಗತಃ ।
ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ಸುಗ್ರೀವವಿಮಾನಂವಾನರೈಸ್ಸಹ ॥ 23 ॥
ತ್ವಮಪ್ಯಾರೋಹಸಾಮಾತ್ಯೋರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರವಿಭೀಷಣ ।
ತತಃ ಸ ಪುಷ್ಪಕನ್ದಿವ್ಯಂಸುಗ್ರೀವಸ್ಸಹವಾನರೈಃ ॥ 24 ॥
ಆರುರೋಹಮುದಾಯುಕ್ತಃಸಾಮಾತ್ಯಶ್ಚವಿಭೀಷಣಃ ।
ತೇಷ್ವಾರೂಢೇಷುಸರ್ವೇಷುಕೌಬೇರಮ್ಪರಮಾಸನಮ್ ॥ 25 ॥
ರಾಘವಣಾಭ್ಯನುಜ್ಞಾತಮುತ್ಪಪಾತವಿಹಾಯಸಮ್ ।
ಗತೇನವಿಮಾನೇನಹಂಸಯುಕ್ತೇನಭಾಸ್ವತಾ ॥ 26 ॥
ಪ್ರಹೃಷ್ಟಶ್ಚಪ್ರತೀತಶ್ಚಬಭೌರಾಮಃಕುಬೇರವತ್ ।
ತೇಸರ್ವೇವಾನರರ್ರ್ಕ್ಷಶ್ಚರಾಕ್ಷಸಾಶ್ಚಮಹಾಬಲಾಃ ॥ 27 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಪಞ್ಚವಿಂಶತ್ಯಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ |
upasthitantutaṅkṛtvāpuṣpakampuṣpabhūṣitam |
avidūresthitorāmamityuvācavibhīṣaṇaḥ || 1 ||
sa tubaddhāñjaliḥ prahvovinītorākṣaseśvaraḥ |
abravīttvarayopetaḥkiṅkaromītirāghavam || 2 ||
tamabravīnmahātejālakṣmaṇasyopaśṛṇvataḥ |
vimṛśyarāghavovākyamidaṃsnehapuraskṛtam || 3 ||
kṛtaprayatnakarmāṇaḥsarvaevavanecarāḥ |
ratnairarthaiścavividhaissampūjyantāṃvibhīṣaṇa || 4 ||
sahāmībhistvayālaṅkānirjitārākṣaseśvara |
hṛṣṭaiḥprāṇabhayantyaktvāsaṅgrāmeṣvanivartibhiḥ || 5 ||
ta imekṛtakarmāṇassarvaevavanaukasaḥ |
dhanaratnapradānenakarmaiṣāṃsaphalaṅkuru || 6 ||
evaṃsammānitāścetemānārhamānadātvayā |
bhaviṣyantikṛtajñenanirvṛtāhariyūthapāḥ || 7 ||
tyāginaṃsaṅgrahītāraṃsānukrośañjitendriyam |
sarvetataḥavagacchantisambodhayāmite || 8 ||
hīnaṃratiguṇaissarvairabhihantāramāhave |
senātyajatisamvignānṛpatintannareśvarā || 9 ||
evamuktasturāmeṇavānarāṃstānvibhīṣaṇaḥ |
ratnārthasaṃvibhāgenasarvānevābhyapūjayat || 10 ||
tatastānpūjitāndṛṣṭavāratnārthairhariyūthapān |
ārurohatadārāmastadvimānamanuttamam || 11 ||
aṅkenādāyavaidehīṃlajjamānāṃyaśasvinīm |
lakṣmaṇenasahabhrātrāvikrāntevadhanuṣmatā || 12 ||
abravītsavimānasthaḥpūjayansarvāvānarān |
sugrīvaṃ ca mahāvīryaṅkākutsthasavibhīṣaṇam || 13 ||
mitrakāryaṅkṛtamidambhavadbhidvānararṣabhāḥ |
anujñātāmayāsarveyatheṣṭampratigacchata || 14 ||
yattukāryaṃvayasyenasnigdhena ca hitena ca |
kṛtaṃsugrīvatatsarvambhavatādharmabhīruṇā || 15 ||
kiṣkindhāmpratiyāhyāvusvasainyenābhisamvṛtaḥ |
svarājyevasalaṅkāyāmmayādattevibhīṣaṇa || 16 ||
na tvāndharṣayituṃśaktāssendrāapidivaukasaḥ |
yodhyāmpratiyāsyāmirājadhānīmpiturmama || 17 ||
abhyanujñātumicchāmisarvānāmantrayāmivaḥ |
vamuktāsturāmeṇaharīndrāharayastathā || 18 ||
ūcuḥprāñjalayassarverākṣasaścavibhīṣaṇaḥ |
ayodhyāṅgantumicchāmaḥsarvannayatunobhavān || 19 ||
mudyuktāvicariṣyāmovanānyupananāni ca |
dṛṣṭavātvāmabhiṣekārdhraṅkausalyāmabhivādya ca || 20 ||
acirādagamiṣyāmaḥsvagṛhānnṛpasattama |
evamuktassadharmātmāvānaraissavibhīṣaṇaiḥ || 21 ||
abravīdvānarānrāmassasugrīvavibhīṣaṇān |
priyayataraṃlabdaṃyadahaṃsasuhṛjjanaḥ || 22 ||
sarvairbhavadbhiḥsahitaḥprītiṃlapsyepurīṅgataḥ |
kṣipraṃ sugrīvavimānaṃvānaraissaha || 23 ||
tvamapyārohasāmātyorākṣasendravibhīṣaṇa |
tataḥ sa puṣpakandivyaṃsugrīvassahavānaraiḥ || 24 ||
ārurohamudāyuktaḥsāmātyaścavibhīṣaṇaḥ |
teṣvārūḍheṣusarveṣukauberamparamāsanam || 25 ||
rāghavaṇābhyanujñātamutpapātavihāyasam |
gatenavimānenahaṃsayuktenabhāsvatā || 26 ||
prahṛṣṭaścapratītaścababhaurāmaḥkuberavat |
tesarvevānararrkṣaścarākṣasāścamahābalāḥ || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशत्यधिकशततमस्सर्गः ।
उपस्थितन्तुतङ्कृत्वापुष्पकम्पुष्पभूषितम् ।
अविदूरेस्थितोराममित्युवाचविभीषणः ॥ 1 ॥
स तुबद्धाञ्जलिः प्रह्वोविनीतोराक्षसेश्वरः ।
अब्रवीत्त्वरयोपेतःकिङ्करोमीतिराघवम् ॥ 2 ॥
तमब्रवीन्महातेजालक्ष्मणस्योपशृण्वतः ।
विमृश्यराघवोवाक्यमिदंस्नेहपुरस्कृतम् ॥ 3 ॥
कृतप्रयत्नकर्माणःसर्वएववनेचराः ।
रत्नैरर्थैश्चविविधैस्सम्पूज्यन्तांविभीषण ॥ 4 ॥
सहामीभिस्त्वयालङ्कानिर्जिताराक्षसेश्वर ।
हृष्टैःप्राणभयन्त्यक्त्वासङ्ग्रामेष्वनिवर्तिभिः ॥ 5 ॥
त इमेकृतकर्माणस्सर्वएववनौकसः ।
धनरत्नप्रदानेनकर्मैषांसफलङ्कुरु ॥ 6 ॥
एवंसम्मानिताश्चेतेमानार्हमानदात्वया ।
भविष्यन्तिकृतज्ञेननिर्वृताहरियूथपाः ॥ 7 ॥
त्यागिनंसङ्ग्रहीतारंसानुक्रोशञ्जितेन्द्रियम् ।
सर्वेततःअवगच्छन्तिसम्बोधयामिते ॥ 8 ॥
हीनंरतिगुणैस्सर्वैरभिहन्तारमाहवे ।
सेनात्यजतिसम्विग्नानृपतिन्तन्नरेश्वरा ॥ 9 ॥
एवमुक्तस्तुरामेणवानरांस्तान्विभीषणः ।
रत्नार्थसंविभागेनसर्वानेवाभ्यपूजयत् ॥ 10 ॥
ततस्तान्पूजितान्दृष्टवारत्नार्थैर्हरियूथपान् ।
आरुरोहतदारामस्तद्विमानमनुत्तमम् ॥ 11 ॥
अङ्केनादायवैदेहींलज्जमानांयशस्विनीम् ।
लक्ष्मणेनसहभ्रात्राविक्रान्तेवधनुष्मता ॥ 12 ॥
अब्रवीत्सविमानस्थःपूजयन्सर्वावानरान् ।
सुग्रीवं च महावीर्यङ्काकुत्स्थसविभीषणम् ॥ 13 ॥
मित्रकार्यङ्कृतमिदम्भवद्भिद्वानरर्षभाः ।
अनुज्ञातामयासर्वेयथेष्टम्प्रतिगच्छत ॥ 14 ॥
यत्तुकार्यंवयस्येनस्निग्धेन च हितेन च ।
कृतंसुग्रीवतत्सर्वम्भवताधर्मभीरुणा ॥ 15 ॥
किष्किन्धाम्प्रतियाह्यावुस्वसैन्येनाभिसम्वृतः ।
स्वराज्येवसलङ्कायाम्मयादत्तेविभीषण ॥ 16 ॥
न त्वान्धर्षयितुंशक्तास्सेन्द्राअपिदिवौकसः ।
योध्याम्प्रतियास्यामिराजधानीम्पितुर्मम ॥ 17 ॥
अभ्यनुज्ञातुमिच्छामिसर्वानामन्त्रयामिवः ।
वमुक्तास्तुरामेणहरीन्द्राहरयस्तथा ॥ 18 ॥
ऊचुःप्राञ्जलयस्सर्वेराक्षसश्चविभीषणः ।
अयोध्याङ्गन्तुमिच्छामःसर्वन्नयतुनोभवान् ॥ 19 ॥
मुद्युक्ताविचरिष्यामोवनान्युपननानि च ।
दृष्टवात्वामभिषेकार्ध्रङ्कौसल्यामभिवाद्य च ॥ 20 ॥
अचिरादगमिष्यामःस्वगृहान्नृपसत्तम ।
एवमुक्तस्सधर्मात्मावानरैस्सविभीषणैः ॥ 21 ॥
अब्रवीद्वानरान्रामस्ससुग्रीवविभीषणान् ।
प्रिययतरंलब्दंयदहंससुहृज्जनः ॥ 22 ॥
सर्वैर्भवद्भिःसहितःप्रीतिंलप्स्येपुरीङ्गतः ।
क्षिप्रं सुग्रीवविमानंवानरैस्सह ॥ 23 ॥
त्वमप्यारोहसामात्योराक्षसेन्द्रविभीषण ।
ततः स पुष्पकन्दिव्यंसुग्रीवस्सहवानरैः ॥ 24 ॥
आरुरोहमुदायुक्तःसामात्यश्चविभीषणः ।
तेष्वारूढेषुसर्वेषुकौबेरम्परमासनम् ॥ 25 ॥
राघवणाभ्यनुज्ञातमुत्पपातविहायसम् ।
गतेनविमानेनहंसयुक्तेनभास्वता ॥ 26 ॥
प्रहृष्टश्चप्रतीतश्चबभौरामःकुबेरवत् ।
तेसर्वेवानरर्र्क्षश्चराक्षसाश्चमहाबलाः ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे पञ्चविंशत्यधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ |
upasthitantutaṅkṛtvāpuṣpakampuṣpabhūṣitam |
avidūresthitorāmamityuvācavibhīṣaṇaḥ || 1 ||
sa tubaddhāñjaliḥ prahvovinītorākṣaseśvaraḥ |
abravīttvarayopetaḥkiṅkaromītirāghavam || 2 ||
tamabravīnmahātejālakṣmaṇasyopaśṛṇvataḥ |
vimṛśyarāghavovākyamidaṃsnehapuraskṛtam || 3 ||
kṛtaprayatnakarmāṇaḥsarvaevavanecarāḥ |
ratnairarthaiścavividhaissampūjyantāṃvibhīṣaṇa || 4 ||
sahāmībhistvayālaṅkānirjitārākṣaseśvara |
hṛṣṭaiḥprāṇabhayantyaktvāsaṅgrāmeṣvanivartibhiḥ || 5 ||
ta imekṛtakarmāṇassarvaevavanaukasaḥ |
dhanaratnapradānenakarmaiṣāṃsaphalaṅkuru || 6 ||
evaṃsammānitāścetemānārhamānadātvayā |
bhaviṣyantikṛtajñenanirvṛtāhariyūthapāḥ || 7 ||
tyāginaṃsaṅgrahītāraṃsānukrośañjitendriyam |
sarvetataḥavagacchantisambodhayāmite || 8 ||
hīnaṃratiguṇaissarvairabhihantāramāhave |
senātyajatisamvignānṛpatintannareśvarā || 9 ||
evamuktasturāmeṇavānarāṃstānvibhīṣaṇaḥ |
ratnārthasaṃvibhāgenasarvānevābhyapūjayat || 10 ||
tatastānpūjitāndṛṣṭavāratnārthairhariyūthapān |
ārurohatadārāmastadvimānamanuttamam || 11 ||
aṅkenādāyavaidehīṃlajjamānāṃyaśasvinīm |
lakṣmaṇenasahabhrātrāvikrāntevadhanuṣmatā || 12 ||
abravītsavimānasthaḥpūjayansarvāvānarān |
sugrīvaṃ ca mahāvīryaṅkākutsthasavibhīṣaṇam || 13 ||
mitrakāryaṅkṛtamidambhavadbhidvānararṣabhāḥ |
anujñātāmayāsarveyatheṣṭampratigacchata || 14 ||
yattukāryaṃvayasyenasnigdhena ca hitena ca |
kṛtaṃsugrīvatatsarvambhavatādharmabhīruṇā || 15 ||
kiṣkindhāmpratiyāhyāvusvasainyenābhisamvṛtaḥ |
svarājyevasalaṅkāyāmmayādattevibhīṣaṇa || 16 ||
na tvāndharṣayituṃśaktāssendrāapidivaukasaḥ |
yodhyāmpratiyāsyāmirājadhānīmpiturmama || 17 ||
abhyanujñātumicchāmisarvānāmantrayāmivaḥ |
vamuktāsturāmeṇaharīndrāharayastathā || 18 ||
ūcuḥprāñjalayassarverākṣasaścavibhīṣaṇaḥ |
ayodhyāṅgantumicchāmaḥsarvannayatunobhavān || 19 ||
mudyuktāvicariṣyāmovanānyupananāni ca |
dṛṣṭavātvāmabhiṣekārdhraṅkausalyāmabhivādya ca || 20 ||
acirādagamiṣyāmaḥsvagṛhānnṛpasattama |
evamuktassadharmātmāvānaraissavibhīṣaṇaiḥ || 21 ||
abravīdvānarānrāmassasugrīvavibhīṣaṇān |
priyayataraṃlabdaṃyadahaṃsasuhṛjjanaḥ || 22 ||
sarvairbhavadbhiḥsahitaḥprītiṃlapsyepurīṅgataḥ |
kṣipraṃ sugrīvavimānaṃvānaraissaha || 23 ||
tvamapyārohasāmātyorākṣasendravibhīṣaṇa |
tataḥ sa puṣpakandivyaṃsugrīvassahavānaraiḥ || 24 ||
ārurohamudāyuktaḥsāmātyaścavibhīṣaṇaḥ |
teṣvārūḍheṣusarveṣukauberamparamāsanam || 25 ||
rāghavaṇābhyanujñātamutpapātavihāyasam |
gatenavimānenahaṃsayuktenabhāsvatā || 26 ||
prahṛṣṭaścapratītaścababhaurāmaḥkuberavat |
tesarvevānararrkṣaścarākṣasāścamahābalāḥ || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.