𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑍍𑌯𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌉𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌨𑍍𑌤𑍁𑌤𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌕𑌮𑍍𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌵𑌿𑌦𑍂𑌰𑍇𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋𑌰𑌾𑌮𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌃 ॥ 1 ॥
𑌸 𑌤𑍁𑌬𑌦𑍍𑌧𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌵𑍋𑌵𑌿𑌨𑍀𑌤𑍋𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌰𑌯𑍋𑌪𑍇𑌤𑌃𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰𑍋𑌮𑍀𑌤𑌿𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌤𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌶𑍃𑌣𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌵𑌿𑌮𑍃𑌶𑍍𑌯𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌿𑌦𑌂𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌕𑍃𑌤𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌃𑌸𑌰𑍍𑌵𑌏𑌵𑌵𑌨𑍇𑌚𑌰𑌾𑌃 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌰𑌰𑍍𑌥𑍈𑌶𑍍𑌚𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣 ॥ 4 ॥
𑌸𑌹𑌾𑌮𑍀𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 ।
𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍈𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌭𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑍇𑌷𑍍𑌵𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 5 ॥
𑌤 𑌇𑌮𑍇𑌕𑍃𑌤𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌏𑌵𑌵𑌨𑍗𑌕𑌸𑌃 ।
𑌧𑌨𑌰𑌤𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌨𑍇𑌨𑌕𑌰𑍍𑌮𑍈𑌷𑌾𑌂𑌸𑌫𑌲𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍁 ॥ 6 ॥
𑌏𑌵𑌂𑌸𑌮𑍍𑌮𑌾𑌨𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑍇𑌤𑍇𑌮𑌾𑌨𑌾𑌰𑍍𑌹𑌮𑌾𑌨𑌦𑌾𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ।
𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑍃𑌤𑌜𑍍𑌞𑍇𑌨𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌾𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌃 ॥ 7 ॥
𑌤𑍍𑌯𑌾𑌗𑌿𑌨𑌂𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌹𑍀𑌤𑌾𑌰𑌂𑌸𑌾𑌨𑍁𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌞𑍍𑌜𑌿𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌤𑌤𑌃𑌅𑌵𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑌿𑌸𑌮𑍍𑌬𑍋𑌧𑌯𑌾𑌮𑌿𑌤𑍇 ॥ 8 ॥
𑌹𑍀𑌨𑌂𑌰𑌤𑌿𑌗𑍁𑌣𑍈𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌰𑌭𑌿𑌹𑌨𑍍𑌤𑌾𑌰𑌮𑌾𑌹𑌵𑍇 ।
𑌸𑍇𑌨𑌾𑌤𑍍𑌯𑌜𑌤𑌿𑌸𑌮𑍍𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌾𑌨𑍃𑌪𑌤𑌿𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌨𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾 ॥ 9 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌃 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌂𑌵𑌿𑌭𑌾𑌗𑍇𑌨𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍇𑌵𑌾𑌭𑍍𑌯𑌪𑍂𑌜𑌯𑌤𑍍 ॥ 10 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑍈𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌨𑍍 ।
𑌆𑌰𑍁𑌰𑍋𑌹𑌤𑌦𑌾𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌮𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌕𑍇𑌨𑌾𑌦𑌾𑌯𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌂𑌲𑌜𑍍𑌜𑌮𑌾𑌨𑌾𑌂𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨𑌸𑌹𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌵𑌧𑌨𑍁𑌷𑍍𑌮𑌤𑌾 ॥ 12 ॥
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌸𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌥𑌃𑌪𑍂𑌜𑌯𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌸𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌮𑌿𑌦𑌮𑍍𑌭𑌵𑌦𑍍𑌭𑌿𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌃 ।
𑌅𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌾𑌮𑌯𑌾𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌯𑌥𑍇𑌷𑍍𑌟𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤 ॥ 14 ॥
𑌯𑌤𑍍𑌤𑍁𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂𑌵𑌯𑌸𑍍𑌯𑍇𑌨𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌚 𑌹𑌿𑌤𑍇𑌨 𑌚 ।
𑌕𑍃𑌤𑌂𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌤𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍍𑌭𑌵𑌤𑌾𑌧𑌰𑍍𑌮𑌭𑍀𑌰𑍁𑌣𑌾 ॥ 15 ॥
𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌯𑌾𑌹𑍍𑌯𑌾𑌵𑍁𑌸𑍍𑌵𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑍇𑌨𑌾𑌭𑌿𑌸𑌮𑍍𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇𑌵𑌸𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌯𑌾𑌮𑍍𑌮𑌯𑌾𑌦𑌤𑍍𑌤𑍇𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣 ॥ 16 ॥
𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌷𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂𑌶𑌕𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌅𑌪𑌿𑌦𑌿𑌵𑍗𑌕𑌸𑌃 ।
𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿𑌰𑌾𑌜𑌧𑌾𑌨𑍀𑌮𑍍𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑌮 ॥ 17 ॥
𑌅𑌭𑍍𑌯𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌮𑌿𑌵𑌃 ।
𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑌹𑌰𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌹𑌰𑌯𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 18 ॥
𑌊𑌚𑍁𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌶𑍍𑌚𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌃 ।
𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌃𑌸𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌯𑌤𑍁𑌨𑍋𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 19 ॥
𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌵𑌿𑌚𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋𑌵𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑍁𑌪𑌨𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌭𑌿𑌷𑍇𑌕𑌾𑌰𑍍𑌧𑍍𑌰𑌙𑍍𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾𑌮𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌚 ॥ 20 ॥
𑌅𑌚𑌿𑌰𑌾𑌦𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃𑌸𑍍𑌵𑌗𑍃𑌹𑌾𑌨𑍍𑌨𑍃𑌪𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌸𑍍𑌸𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑍈𑌃 ॥ 21 ॥
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌾𑌨𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌯𑌤𑌰𑌂𑌲𑌬𑍍𑌦𑌂𑌯𑌦𑌹𑌂𑌸𑌸𑍁𑌹𑍃𑌜𑍍𑌜𑌨𑌃 ॥ 22 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌰𑍍𑌭𑌵𑌦𑍍𑌭𑌿𑌃𑌸𑌹𑌿𑌤𑌃𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌂𑌲𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑍇𑌪𑍁𑌰𑍀𑌙𑍍𑌗𑌤𑌃 ।
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌂𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌸𑍍𑌸𑌹 ॥ 23 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌮𑌪𑍍𑌯𑌾𑌰𑍋𑌹𑌸𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑍋𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌸 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌕𑌨𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌸𑌹𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌃 ॥ 24 ॥
𑌆𑌰𑍁𑌰𑍋𑌹𑌮𑍁𑌦𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃𑌸𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌃 ।
𑌤𑍇𑌷𑍍𑌵𑌾𑌰𑍂𑌢𑍇𑌷𑍁𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑍁𑌕𑍗𑌬𑍇𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰𑌮𑌾𑌸𑌨𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌣𑌾𑌭𑍍𑌯𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯𑌸𑌮𑍍 ।
𑌗𑌤𑍇𑌨𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑍇𑌨𑌹𑌂𑌸𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍇𑌨𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌤𑌾 ॥ 26 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌶𑍍𑌚𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌤𑌶𑍍𑌚𑌬𑌭𑍗𑌰𑌾𑌮𑌃𑌕𑍁𑌬𑍇𑌰𑌵𑌤𑍍 ।
𑌤𑍇𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌰𑍍𑌕𑍍𑌷𑌶𑍍𑌚𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌶𑍍𑌚𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌃 ॥ 27 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑍍𑌯𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ |
upasthitantutaṅkṛtvāpuṣpakampuṣpabhūṣitam |
avidūresthitorāmamityuvācavibhīṣaṇaḥ || 1 ||
sa tubaddhāñjaliḥ prahvovinītorākṣaseśvaraḥ |
abravīttvarayopetaḥkiṅkaromītirāghavam || 2 ||
tamabravīnmahātejālakṣmaṇasyopaśṛṇvataḥ |
vimṛśyarāghavovākyamidaṃsnehapuraskṛtam || 3 ||
kṛtaprayatnakarmāṇaḥsarvaevavanecarāḥ |
ratnairarthaiścavividhaissampūjyantāṃvibhīṣaṇa || 4 ||
sahāmībhistvayālaṅkānirjitārākṣaseśvara |
hṛṣṭaiḥprāṇabhayantyaktvāsaṅgrāmeṣvanivartibhiḥ || 5 ||
ta imekṛtakarmāṇassarvaevavanaukasaḥ |
dhanaratnapradānenakarmaiṣāṃsaphalaṅkuru || 6 ||
evaṃsammānitāścetemānārhamānadātvayā |
bhaviṣyantikṛtajñenanirvṛtāhariyūthapāḥ || 7 ||
tyāginaṃsaṅgrahītāraṃsānukrośañjitendriyam |
sarvetataḥavagacchantisambodhayāmite || 8 ||
hīnaṃratiguṇaissarvairabhihantāramāhave |
senātyajatisamvignānṛpatintannareśvarā || 9 ||
evamuktasturāmeṇavānarāṃstānvibhīṣaṇaḥ |
ratnārthasaṃvibhāgenasarvānevābhyapūjayat || 10 ||
tatastānpūjitāndṛṣṭavāratnārthairhariyūthapān |
ārurohatadārāmastadvimānamanuttamam || 11 ||
aṅkenādāyavaidehīṃlajjamānāṃyaśasvinīm |
lakṣmaṇenasahabhrātrāvikrāntevadhanuṣmatā || 12 ||
abravītsavimānasthaḥpūjayansarvāvānarān |
sugrīvaṃ ca mahāvīryaṅkākutsthasavibhīṣaṇam || 13 ||
mitrakāryaṅkṛtamidambhavadbhidvānararṣabhāḥ |
anujñātāmayāsarveyatheṣṭampratigacchata || 14 ||
yattukāryaṃvayasyenasnigdhena ca hitena ca |
kṛtaṃsugrīvatatsarvambhavatādharmabhīruṇā || 15 ||
kiṣkindhāmpratiyāhyāvusvasainyenābhisamvṛtaḥ |
svarājyevasalaṅkāyāmmayādattevibhīṣaṇa || 16 ||
na tvāndharṣayituṃśaktāssendrāapidivaukasaḥ |
yodhyāmpratiyāsyāmirājadhānīmpiturmama || 17 ||
abhyanujñātumicchāmisarvānāmantrayāmivaḥ |
vamuktāsturāmeṇaharīndrāharayastathā || 18 ||
ūcuḥprāñjalayassarverākṣasaścavibhīṣaṇaḥ |
ayodhyāṅgantumicchāmaḥsarvannayatunobhavān || 19 ||
mudyuktāvicariṣyāmovanānyupananāni ca |
dṛṣṭavātvāmabhiṣekārdhraṅkausalyāmabhivādya ca || 20 ||
acirādagamiṣyāmaḥsvagṛhānnṛpasattama |
evamuktassadharmātmāvānaraissavibhīṣaṇaiḥ || 21 ||
abravīdvānarānrāmassasugrīvavibhīṣaṇān |
priyayataraṃlabdaṃyadahaṃsasuhṛjjanaḥ || 22 ||
sarvairbhavadbhiḥsahitaḥprītiṃlapsyepurīṅgataḥ |
kṣipraṃ sugrīvavimānaṃvānaraissaha || 23 ||
tvamapyārohasāmātyorākṣasendravibhīṣaṇa |
tataḥ sa puṣpakandivyaṃsugrīvassahavānaraiḥ || 24 ||
ārurohamudāyuktaḥsāmātyaścavibhīṣaṇaḥ |
teṣvārūḍheṣusarveṣukauberamparamāsanam || 25 ||
rāghavaṇābhyanujñātamutpapātavihāyasam |
gatenavimānenahaṃsayuktenabhāsvatā || 26 ||
prahṛṣṭaścapratītaścababhaurāmaḥkuberavat |
tesarvevānararrkṣaścarākṣasāścamahābalāḥ || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशत्यधिकशततमस्सर्गः ।
उपस्थितन्तुतङ्कृत्वापुष्पकम्पुष्पभूषितम् ।
अविदूरेस्थितोराममित्युवाचविभीषणः ॥ 1 ॥
स तुबद्धाञ्जलिः प्रह्वोविनीतोराक्षसेश्वरः ।
अब्रवीत्त्वरयोपेतःकिङ्करोमीतिराघवम् ॥ 2 ॥
तमब्रवीन्महातेजालक्ष्मणस्योपशृण्वतः ।
विमृश्यराघवोवाक्यमिदंस्नेहपुरस्कृतम् ॥ 3 ॥
कृतप्रयत्नकर्माणःसर्वएववनेचराः ।
रत्नैरर्थैश्चविविधैस्सम्पूज्यन्तांविभीषण ॥ 4 ॥
सहामीभिस्त्वयालङ्कानिर्जिताराक्षसेश्वर ।
हृष्टैःप्राणभयन्त्यक्त्वासङ्ग्रामेष्वनिवर्तिभिः ॥ 5 ॥
त इमेकृतकर्माणस्सर्वएववनौकसः ।
धनरत्नप्रदानेनकर्मैषांसफलङ्कुरु ॥ 6 ॥
एवंसम्मानिताश्चेतेमानार्हमानदात्वया ।
भविष्यन्तिकृतज्ञेननिर्वृताहरियूथपाः ॥ 7 ॥
त्यागिनंसङ्ग्रहीतारंसानुक्रोशञ्जितेन्द्रियम् ।
सर्वेततःअवगच्छन्तिसम्बोधयामिते ॥ 8 ॥
हीनंरतिगुणैस्सर्वैरभिहन्तारमाहवे ।
सेनात्यजतिसम्विग्नानृपतिन्तन्नरेश्वरा ॥ 9 ॥
एवमुक्तस्तुरामेणवानरांस्तान्विभीषणः ।
रत्नार्थसंविभागेनसर्वानेवाभ्यपूजयत् ॥ 10 ॥
ततस्तान्पूजितान्दृष्टवारत्नार्थैर्हरियूथपान् ।
आरुरोहतदारामस्तद्विमानमनुत्तमम् ॥ 11 ॥
अङ्केनादायवैदेहींलज्जमानांयशस्विनीम् ।
लक्ष्मणेनसहभ्रात्राविक्रान्तेवधनुष्मता ॥ 12 ॥
अब्रवीत्सविमानस्थःपूजयन्सर्वावानरान् ।
सुग्रीवं च महावीर्यङ्काकुत्स्थसविभीषणम् ॥ 13 ॥
मित्रकार्यङ्कृतमिदम्भवद्भिद्वानरर्षभाः ।
अनुज्ञातामयासर्वेयथेष्टम्प्रतिगच्छत ॥ 14 ॥
यत्तुकार्यंवयस्येनस्निग्धेन च हितेन च ।
कृतंसुग्रीवतत्सर्वम्भवताधर्मभीरुणा ॥ 15 ॥
किष्किन्धाम्प्रतियाह्यावुस्वसैन्येनाभिसम्वृतः ।
स्वराज्येवसलङ्कायाम्मयादत्तेविभीषण ॥ 16 ॥
न त्वान्धर्षयितुंशक्तास्सेन्द्राअपिदिवौकसः ।
योध्याम्प्रतियास्यामिराजधानीम्पितुर्मम ॥ 17 ॥
अभ्यनुज्ञातुमिच्छामिसर्वानामन्त्रयामिवः ।
वमुक्तास्तुरामेणहरीन्द्राहरयस्तथा ॥ 18 ॥
ऊचुःप्राञ्जलयस्सर्वेराक्षसश्चविभीषणः ।
अयोध्याङ्गन्तुमिच्छामःसर्वन्नयतुनोभवान् ॥ 19 ॥
मुद्युक्ताविचरिष्यामोवनान्युपननानि च ।
दृष्टवात्वामभिषेकार्ध्रङ्कौसल्यामभिवाद्य च ॥ 20 ॥
अचिरादगमिष्यामःस्वगृहान्नृपसत्तम ।
एवमुक्तस्सधर्मात्मावानरैस्सविभीषणैः ॥ 21 ॥
अब्रवीद्वानरान्रामस्ससुग्रीवविभीषणान् ।
प्रिययतरंलब्दंयदहंससुहृज्जनः ॥ 22 ॥
सर्वैर्भवद्भिःसहितःप्रीतिंलप्स्येपुरीङ्गतः ।
क्षिप्रं सुग्रीवविमानंवानरैस्सह ॥ 23 ॥
त्वमप्यारोहसामात्योराक्षसेन्द्रविभीषण ।
ततः स पुष्पकन्दिव्यंसुग्रीवस्सहवानरैः ॥ 24 ॥
आरुरोहमुदायुक्तःसामात्यश्चविभीषणः ।
तेष्वारूढेषुसर्वेषुकौबेरम्परमासनम् ॥ 25 ॥
राघवणाभ्यनुज्ञातमुत्पपातविहायसम् ।
गतेनविमानेनहंसयुक्तेनभास्वता ॥ 26 ॥
प्रहृष्टश्चप्रतीतश्चबभौरामःकुबेरवत् ।
तेसर्वेवानरर्र्क्षश्चराक्षसाश्चमहाबलाः ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे पञ्चविंशत्यधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ |
upasthitantutaṅkṛtvāpuṣpakampuṣpabhūṣitam |
avidūresthitorāmamityuvācavibhīṣaṇaḥ || 1 ||
sa tubaddhāñjaliḥ prahvovinītorākṣaseśvaraḥ |
abravīttvarayopetaḥkiṅkaromītirāghavam || 2 ||
tamabravīnmahātejālakṣmaṇasyopaśṛṇvataḥ |
vimṛśyarāghavovākyamidaṃsnehapuraskṛtam || 3 ||
kṛtaprayatnakarmāṇaḥsarvaevavanecarāḥ |
ratnairarthaiścavividhaissampūjyantāṃvibhīṣaṇa || 4 ||
sahāmībhistvayālaṅkānirjitārākṣaseśvara |
hṛṣṭaiḥprāṇabhayantyaktvāsaṅgrāmeṣvanivartibhiḥ || 5 ||
ta imekṛtakarmāṇassarvaevavanaukasaḥ |
dhanaratnapradānenakarmaiṣāṃsaphalaṅkuru || 6 ||
evaṃsammānitāścetemānārhamānadātvayā |
bhaviṣyantikṛtajñenanirvṛtāhariyūthapāḥ || 7 ||
tyāginaṃsaṅgrahītāraṃsānukrośañjitendriyam |
sarvetataḥavagacchantisambodhayāmite || 8 ||
hīnaṃratiguṇaissarvairabhihantāramāhave |
senātyajatisamvignānṛpatintannareśvarā || 9 ||
evamuktasturāmeṇavānarāṃstānvibhīṣaṇaḥ |
ratnārthasaṃvibhāgenasarvānevābhyapūjayat || 10 ||
tatastānpūjitāndṛṣṭavāratnārthairhariyūthapān |
ārurohatadārāmastadvimānamanuttamam || 11 ||
aṅkenādāyavaidehīṃlajjamānāṃyaśasvinīm |
lakṣmaṇenasahabhrātrāvikrāntevadhanuṣmatā || 12 ||
abravītsavimānasthaḥpūjayansarvāvānarān |
sugrīvaṃ ca mahāvīryaṅkākutsthasavibhīṣaṇam || 13 ||
mitrakāryaṅkṛtamidambhavadbhidvānararṣabhāḥ |
anujñātāmayāsarveyatheṣṭampratigacchata || 14 ||
yattukāryaṃvayasyenasnigdhena ca hitena ca |
kṛtaṃsugrīvatatsarvambhavatādharmabhīruṇā || 15 ||
kiṣkindhāmpratiyāhyāvusvasainyenābhisamvṛtaḥ |
svarājyevasalaṅkāyāmmayādattevibhīṣaṇa || 16 ||
na tvāndharṣayituṃśaktāssendrāapidivaukasaḥ |
yodhyāmpratiyāsyāmirājadhānīmpiturmama || 17 ||
abhyanujñātumicchāmisarvānāmantrayāmivaḥ |
vamuktāsturāmeṇaharīndrāharayastathā || 18 ||
ūcuḥprāñjalayassarverākṣasaścavibhīṣaṇaḥ |
ayodhyāṅgantumicchāmaḥsarvannayatunobhavān || 19 ||
mudyuktāvicariṣyāmovanānyupananāni ca |
dṛṣṭavātvāmabhiṣekārdhraṅkausalyāmabhivādya ca || 20 ||
acirādagamiṣyāmaḥsvagṛhānnṛpasattama |
evamuktassadharmātmāvānaraissavibhīṣaṇaiḥ || 21 ||
abravīdvānarānrāmassasugrīvavibhīṣaṇān |
priyayataraṃlabdaṃyadahaṃsasuhṛjjanaḥ || 22 ||
sarvairbhavadbhiḥsahitaḥprītiṃlapsyepurīṅgataḥ |
kṣipraṃ sugrīvavimānaṃvānaraissaha || 23 ||
tvamapyārohasāmātyorākṣasendravibhīṣaṇa |
tataḥ sa puṣpakandivyaṃsugrīvassahavānaraiḥ || 24 ||
ārurohamudāyuktaḥsāmātyaścavibhīṣaṇaḥ |
teṣvārūḍheṣusarveṣukauberamparamāsanam || 25 ||
rāghavaṇābhyanujñātamutpapātavihāyasam |
gatenavimānenahaṃsayuktenabhāsvatā || 26 ||
prahṛṣṭaścapratītaścababhaurāmaḥkuberavat |
tesarvevānararrkṣaścarākṣasāścamahābalāḥ || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśatyadhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.