ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಅಷ್ಟತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತಸ್ಯಾಂ ಚೀರಂ ವಸಾನಾಯಾಂ ನಾಥವತ್ಯಾಮನಾಥವತ್ ।
ಪ್ರಚುಕ್ರೋಶ ಜನಸ್ಸರ್ವೋ ಧಿಕ್ತ್ವಾಂ ದಶರಥಂ ತ್ವಿತಿ ॥ 1 ॥
ತೇನ ತತ್ರ ಪ್ರಣಾದೇನ ದುಃಖಿತಸ್ಸ ಮಹೀಪತಿಃ ।
ಚಿಚ್ಛೇದ ಜೀವಿತೇ ಶ್ರದ್ಧಾಂ ಧರ್ಮೇ ಯಶಸಿ ಚಾತ್ಮನಃ ॥ 2 ॥
ಸ ನಿಃಶ್ವಸ್ಯೋಷ್ಣಮೈಕ್ಷ್ವಾಕ ಸ್ತಾಂ ಭಾರ್ಯಾಮಿದಮಬ್ರವೀತ್ ।
ಕೈಕೇಯಿ ಕುಶಚೀರೇಣ ನ ಸೀತಾ ಗನ್ತುಮರ್ಹತಿ ॥ 3 ॥
ಸುಕುಮಾರೀ ಚ ಬಾಲಾ ಚ ಸತತಂ ಚ ಸುಖೋಚಿತಾ ।
ನೇಯಂ ವನಸ್ಯ ಯೋಗ್ಯೇತಿ ಸತ್ಯಮಾಹ ಗುರುರ್ಮಮ ॥ 4 ॥
ಇಯಂ ಹಿ ಕಸ್ಯಾಪಕರೋತಿ ಕಿಞ್ಚಿ ತ್ತಪಸ್ವಿನೀ ರಾಜವರಸ್ಯ ಕನ್ಯಾ ।
ಯಾ ಚೀರಮಾಸಾದ್ಯ ಜನಸ್ಯ ಮಧ್ಯೇ ಸ್ಥಿತಾ ವಿಸಞ್ಜ್ಞಾಶ್ರಮಣೀವ ಕಾಚಿತ್ ॥ 5 ॥
ಚೀರಾಣ್ಯಪಾಸ್ಯಾಜ್ಜನಕಸ್ಯ ಕನ್ಯಾ ನೇಯಂ ಪ್ರತಿಜ್ಞಾ ಮಮ ದತ್ತಪೂರ್ವಾ ।
ಯಥಾಸುಖಂ ಗಚ್ಛತು ರಾಜಪುತ್ರೀ ವನಂ ಸಮಗ್ರಾ ಸಹ ಸರ್ವರತ್ನೈಃ ॥ 6 ॥
ಅಜೀವನಾರ್ಹೇಣ ಮಯಾ ನೃಶಂಸಾ ಕೃತಾ ಪ್ರತಿಜ್ಞಾ ನಿಯಮೇನ ತಾವತ್ ।
ತವಯಾ ಹಿ ಬಾಲ್ಯಾತ್ ಪ್ರತಿಪನ್ನಮೇತತ್ ತನ್ಮಾಂ ದಹೇದ್ವೇಣುಮಿವಾತ್ಮಪುಷ್ಪಮ್ ॥ 7 ॥
ರಾಮೇಣ ಯದಿ ತೇ ಪಾಪೇ ಕಿಞ್ಚಿತ್ಕೃತಮಶೋಭನಮ್ ।
ಅಪಕಾರಃ ಕ ಇಹ ತೇ ವೈದೇಹ್ಯಾ ದರ್ಶಿತೋಽಧಮೇ ॥ 8 ॥
ಮೃಗೀವೋತ್ಫುಲ್ಲನಯನಾ ಮೃದುಶೀಲಾ ತಪಸ್ವೀನೀ ।
ಅಪಕಾರಂ ಕಮಿಹ ತೇ ಕರೋತಿ ಜನಕಾತ್ಮಜಾ ॥ 9 ॥
ನನು ಪರ್ಯಾಪ್ತ ಮೇತತ್ತೇ ಪಾಪೇ ರಾಮವಿವಾಸನಮ್ ।
ಕಿಮೇಭಿಃ ಕೃಪಣೈರ್ಭೂಯಃ ಪಾತಕೈರಪಿ ತೇ ಕೃತೈಃ ॥ 10 ॥
ಪ್ರತಿಜ್ಞಾತಂ ಮಯಾ ತಾವತ್ ತ್ವಯೋಕ್ತಂ ದೇವಿ ಶೃಣ್ವತಾ ।
ರಾಮಂ ಯದಭಿಷೇಕಾಯ ತ್ವಮಿಹಾಗತಮಬ್ರವೀಃ ॥ 11 ॥
ತತ್ತ್ವೇತತ್ಸಮತಿಕ್ರಮ್ಯ ನಿರಯಂ ಗನ್ತುಮಿಚ್ಛಸಿ ।
ಮೈಥಿಲೀಮಪಿ ಯಾ ಹಿ ತ್ವಮೀಕ್ಷಸೇ ಚೀರವಾಸಿನೀಮ್ ॥ 12 ॥
ಇತೀವ ರಾಜಾ ವಿಲಪನ್ಮಹಾತ್ಮಾ ಶೋಕಸ್ಯ ನಾನ್ತಂ ಸ ದದರ್ಶ ಕಿಞ್ಚಿತ್ ।
ಭೃಶಾತುರತ್ವಾಚ್ಚ ಪಪಾತ ಭೂಮೌ ತೇನೈವ ಪುತ್ರವ್ಯಸನೇನ ಮಗ್ನಃ ॥ 13 ॥
ಏವಂ ಬ್ರುವನ್ತಂ ಪಿತರಂ ರಾಮಸ್ಸಮ್ಪ್ರಸ್ಥಿತೋ ವನಮ್ ।
ಅವಾಕ್ಛಿರಸಮಾಸೀನಮಿದಂ ವಚನಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 14 ॥
ಯಂ ಧಾರ್ಮಿಕ ಕೌಶಲ್ಯಾ ಮಮ ಮಾತಾ ಯಶಸ್ವಿನೀ ।
ವೃದ್ಧಾ ಚಾಕ್ಷುದ್ರಶೀಲಾ ಚ ನ ಚ ತ್ವಾಂ ದೇವ ಗರ್ಹತೇ ॥ 15 ॥
ಮಯಾ ವಿಹೀನಾಂ ವರದ ಪ್ರಪನ್ನಾಂ ಶೋಕಸಾಗರಮ್ ।
ಅದೃಷ್ಟಪೂರ್ವವ್ಯಸನಾಂ ಭೂಯಸ್ಸಮ್ಮನ್ತುಮರ್ಹಸಿ ॥ 16 ॥
ಪುತ್ರಶೋಕಂ ಯಥಾ ನರ್ಚ್ಛೇತ್ತ್ವಯಾ ಪೂಜ್ಯೇನ ಪೂಜಿತಾ ।
ಮಾಂ ಹಿ ಸಞ್ಚಿನ್ತಯನ್ತೀ ಸಾ ತ್ವಯಿ ಜೀವೇತ್ತಪಸ್ವಿನೀ ॥ 17 ॥
ಇಮಾಂ ಮಹೇನ್ನ್ದ್ರೋಪಮ ಜಾತಗರ್ಧಿನೀಂ ತಥಾ ವಿಧಾತುಂ ಜನನೀಂ ಮಮಾರ್ಹಸಿ ।
ಯಥಾ ವನಸ್ಥೇ ಮಯಿ ಶೋಕಕರ್ಶಿತಾ ನ ಜೀವಿತಂ ನ್ಯಸ್ಯ ಯಮಕ್ಷಯಂ ವ್ರಜೇತ್ ॥ 18 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ಅಷ್ಟತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
tasyāṃ cīraṃ vasānāyāṃ nāthavatyāmanāthavat |
pracukrośa janassarvo dhiktvāṃ daśarathaṃ tviti || 1 ||
tena tatra praṇādena duḥkhitassa mahīpatiḥ |
ciccheda jīvite śraddhāṃ dharme yaśasi cātmanaḥ || 2 ||
sa niḥśvasyoṣṇamaikṣvāka stāṃ bhāryāmidamabravīt |
kaikeyi kuśacīreṇa na sītā gantumarhati || 3 ||
sukumārī ca bālā ca satataṃ ca sukhocitā |
neyaṃ vanasya yogyeti satyamāha gururmama || 4 ||
iyaṃ hi kasyāpakaroti kiñci ttapasvinī rājavarasya kanyā |
yā cīramāsādya janasya madhye sthitā visañjñāśramaṇīva kācit || 5 ||
cīrāṇyapāsyājjanakasya kanyā neyaṃ pratijñā mama dattapūrvā |
yathāsukhaṃ gacchatu rājaputrī vanaṃ samagrā saha sarvaratnaiḥ || 6 ||
ajīvanārheṇa mayā nṛśaṃsā kṛtā pratijñā niyamena tāvat |
tavayā hi bālyāt pratipannametat tanmāṃ dahedveṇumivātmapuṣpam || 7 ||
rāmeṇa yadi te pāpe kiñcitkṛtamaśobhanam |
apakāraḥ ka iha te vaidehyā darśito'dhame || 8 ||
mṛgīvotphullanayanā mṛduśīlā tapasvīnī |
apakāraṃ kamiha te karoti janakātmajā || 9 ||
nanu paryāpta metatte pāpe rāmavivāsanam |
kimebhiḥ kṛpaṇairbhūyaḥ pātakairapi te kṛtaiḥ || 10 ||
pratijñātaṃ mayā tāvat tvayoktaṃ devi śṛṇvatā |
rāmaṃ yadabhiṣekāya tvamihāgatamabravīḥ || 11 ||
tattvetatsamatikramya nirayaṃ gantumicchasi |
maithilīmapi yā hi tvamīkṣase cīravāsinīm || 12 ||
itīva rājā vilapanmahātmā śokasya nāntaṃ sa dadarśa kiñcit |
bhṛśāturatvācca papāta bhūmau tenaiva putravyasanena magnaḥ || 13 ||
evaṃ bruvantaṃ pitaraṃ rāmassamprasthito vanam |
avākchirasamāsīnamidaṃ vacanamabravīt || 14 ||
yaṃ dhārmika kauśalyā mama mātā yaśasvinī |
vṛddhā cākṣudraśīlā ca na ca tvāṃ deva garhate || 15 ||
mayā vihīnāṃ varada prapannāṃ śokasāgaram |
adṛṣṭapūrvavyasanāṃ bhūyassammantumarhasi || 16 ||
putraśokaṃ yathā narcchettvayā pūjyena pūjitā |
māṃ hi sañcintayantī sā tvayi jīvettapasvinī || 17 ||
imāṃ mahenndropama jātagardhinīṃ tathā vidhātuṃ jananīṃ mamārhasi |
yathā vanasthe mayi śokakarśitā na jīvitaṃ nyasya yamakṣayaṃ vrajet || 18 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ अष्टत्रिंशस्सर्गः ।
तस्यां चीरं वसानायां नाथवत्यामनाथवत् ।
प्रचुक्रोश जनस्सर्वो धिक्त्वां दशरथं त्विति ॥ 1 ॥
तेन तत्र प्रणादेन दुःखितस्स महीपतिः ।
चिच्छेद जीविते श्रद्धां धर्मे यशसि चात्मनः ॥ 2 ॥
स निःश्वस्योष्णमैक्ष्वाक स्तां भार्यामिदमब्रवीत् ।
कैकेयि कुशचीरेण न सीता गन्तुमर्हति ॥ 3 ॥
सुकुमारी च बाला च सततं च सुखोचिता ।
नेयं वनस्य योग्येति सत्यमाह गुरुर्मम ॥ 4 ॥
इयं हि कस्यापकरोति किञ्चि त्तपस्विनी राजवरस्य कन्या ।
या चीरमासाद्य जनस्य मध्ये स्थिता विसञ्ज्ञाश्रमणीव काचित् ॥ 5 ॥
चीराण्यपास्याज्जनकस्य कन्या नेयं प्रतिज्ञा मम दत्तपूर्वा ।
यथासुखं गच्छतु राजपुत्री वनं समग्रा सह सर्वरत्नैः ॥ 6 ॥
अजीवनार्हेण मया नृशंसा कृता प्रतिज्ञा नियमेन तावत् ।
तवया हि बाल्यात् प्रतिपन्नमेतत् तन्मां दहेद्वेणुमिवात्मपुष्पम् ॥ 7 ॥
रामेण यदि ते पापे किञ्चित्कृतमशोभनम् ।
अपकारः क इह ते वैदेह्या दर्शितोऽधमे ॥ 8 ॥
मृगीवोत्फुल्लनयना मृदुशीला तपस्वीनी ।
अपकारं कमिह ते करोति जनकात्मजा ॥ 9 ॥
ननु पर्याप्त मेतत्ते पापे रामविवासनम् ।
किमेभिः कृपणैर्भूयः पातकैरपि ते कृतैः ॥ 10 ॥
प्रतिज्ञातं मया तावत् त्वयोक्तं देवि शृण्वता ।
रामं यदभिषेकाय त्वमिहागतमब्रवीः ॥ 11 ॥
तत्त्वेतत्समतिक्रम्य निरयं गन्तुमिच्छसि ।
मैथिलीमपि या हि त्वमीक्षसे चीरवासिनीम् ॥ 12 ॥
इतीव राजा विलपन्महात्मा शोकस्य नान्तं स ददर्श किञ्चित् ।
भृशातुरत्वाच्च पपात भूमौ तेनैव पुत्रव्यसनेन मग्नः ॥ 13 ॥
एवं ब्रुवन्तं पितरं रामस्सम्प्रस्थितो वनम् ।
अवाक्छिरसमासीनमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 14 ॥
यं धार्मिक कौशल्या मम माता यशस्विनी ।
वृद्धा चाक्षुद्रशीला च न च त्वां देव गर्हते ॥ 15 ॥
मया विहीनां वरद प्रपन्नां शोकसागरम् ।
अदृष्टपूर्वव्यसनां भूयस्सम्मन्तुमर्हसि ॥ 16 ॥
पुत्रशोकं यथा नर्च्छेत्त्वया पूज्येन पूजिता ।
मां हि सञ्चिन्तयन्ती सा त्वयि जीवेत्तपस्विनी ॥ 17 ॥
इमां महेन्न्द्रोपम जातगर्धिनीं तथा विधातुं जननीं ममार्हसि ।
यथा वनस्थे मयि शोककर्शिता न जीवितं न्यस्य यमक्षयं व्रजेत् ॥ 18 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे अष्टत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
tasyāṃ cīraṃ vasānāyāṃ nāthavatyāmanāthavat |
pracukrośa janassarvo dhiktvāṃ daśarathaṃ tviti || 1 ||
tena tatra praṇādena duḥkhitassa mahīpatiḥ |
ciccheda jīvite śraddhāṃ dharme yaśasi cātmanaḥ || 2 ||
sa niḥśvasyoṣṇamaikṣvāka stāṃ bhāryāmidamabravīt |
kaikeyi kuśacīreṇa na sītā gantumarhati || 3 ||
sukumārī ca bālā ca satataṃ ca sukhocitā |
neyaṃ vanasya yogyeti satyamāha gururmama || 4 ||
iyaṃ hi kasyāpakaroti kiñci ttapasvinī rājavarasya kanyā |
yā cīramāsādya janasya madhye sthitā visañjñāśramaṇīva kācit || 5 ||
cīrāṇyapāsyājjanakasya kanyā neyaṃ pratijñā mama dattapūrvā |
yathāsukhaṃ gacchatu rājaputrī vanaṃ samagrā saha sarvaratnaiḥ || 6 ||
ajīvanārheṇa mayā nṛśaṃsā kṛtā pratijñā niyamena tāvat |
tavayā hi bālyāt pratipannametat tanmāṃ dahedveṇumivātmapuṣpam || 7 ||
rāmeṇa yadi te pāpe kiñcitkṛtamaśobhanam |
apakāraḥ ka iha te vaidehyā darśito'dhame || 8 ||
mṛgīvotphullanayanā mṛduśīlā tapasvīnī |
apakāraṃ kamiha te karoti janakātmajā || 9 ||
nanu paryāpta metatte pāpe rāmavivāsanam |
kimebhiḥ kṛpaṇairbhūyaḥ pātakairapi te kṛtaiḥ || 10 ||
pratijñātaṃ mayā tāvat tvayoktaṃ devi śṛṇvatā |
rāmaṃ yadabhiṣekāya tvamihāgatamabravīḥ || 11 ||
tattvetatsamatikramya nirayaṃ gantumicchasi |
maithilīmapi yā hi tvamīkṣase cīravāsinīm || 12 ||
itīva rājā vilapanmahātmā śokasya nāntaṃ sa dadarśa kiñcit |
bhṛśāturatvācca papāta bhūmau tenaiva putravyasanena magnaḥ || 13 ||
evaṃ bruvantaṃ pitaraṃ rāmassamprasthito vanam |
avākchirasamāsīnamidaṃ vacanamabravīt || 14 ||
yaṃ dhārmika kauśalyā mama mātā yaśasvinī |
vṛddhā cākṣudraśīlā ca na ca tvāṃ deva garhate || 15 ||
mayā vihīnāṃ varada prapannāṃ śokasāgaram |
adṛṣṭapūrvavyasanāṃ bhūyassammantumarhasi || 16 ||
putraśokaṃ yathā narcchettvayā pūjyena pūjitā |
māṃ hi sañcintayantī sā tvayi jīvettapasvinī || 17 ||
imāṃ mahenndropama jātagardhinīṃ tathā vidhātuṃ jananīṃ mamārhasi |
yathā vanasthe mayi śokakarśitā na jīvitaṃ nyasya yamakṣayaṃ vrajet || 18 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.