ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಷೋಡಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತದನ್ತಃಪುರದ್ವಾರಂ ಸಮತೀತ್ಯ ಜನಾಕುಲಮ್ ।
ಪ್ರವಿವಿಕ್ತಾಂ ತತಃ ಕಕ್ಷ್ಯಾಮಾಸಸಾದ ಪುರಾಣವಿತ್ ॥ 1 ॥
ಪ್ರಾಸಕಾರ್ಮುಕಬಿಭ್ರದ್ಭಿರ್ಯುವಭಿರ್ಮೃಷ್ಟಕುಣ್ಡಲೈಃ ।
ಅಪ್ರಮಾದಿಭಿರೇಕಾಗ್ರೈ ಸ್ಸ್ವನುರಕ್ತೈರಧಿಷ್ಠಿತಾಮ್ ॥ 2 ॥
ತದನ್ತಃಪುರದ್ವಾರಂ ಸಮತೀತ್ಯ ಜನಾಕುಲಮ್ ।
ಪ್ರವಿವಿಕ್ತಾಂ ತತಃ ಕಕ್ಷ್ಯಾಮಾಸಸಾದ ಪುರಾಣವಿತ್ ॥ 3 ॥
ಪ್ರಾಸಕಾರ್ಮುಕಬಿಭ್ರದ್ಭಿರ್ಯುವಭಿರ್ಮೃಷ್ಟಕುಣ್ಡಲೈಃ ।
ಅಪ್ರಮಾದಿಭಿರೇಕಾಗ್ರೈ ಸ್ಸ್ವನುರಕ್ತೈರಧಿಷ್ಠಿತಾಮ್ ॥ 4 ॥
ತತ್ರ ಕಾಷಾಯಿಣೋ ವೃದ್ಧಾನ್ ವೇತ್ರಪಾಣೀನ್ ಸ್ವಲಙ್ಕೃತಾನ್ ।
ದದರ್ಶ ವಿಷ್ಠಿತಾನ್ ದ್ವಾರಿ ಸ್ತ್ರ್ಯಧ್ಯಕ್ಷಾನ್ಸುಸಮಾಹಿತಾನ್ ॥ 5 ॥
ತೇ ಸಮೀಕ್ಷ್ಯ ಸಮಾಯಾನ್ತಂ ರಾಮಪ್ರಿಯಚಿಕೀರ್ಷವಃ ।
ಸಹಸೋತ್ಪತಿತಾಸ್ಸರ್ವೇ ಸ್ವಾಸನೇಭ್ಯಸ್ಸಸಮ್ಭ್ರಮಾಃ ॥ 6 ॥
ತಾನುವಾಚ ವಿನೀತಾತ್ಮಾ ಸೂತಪುತ್ರಃ ಪ್ರದಕ್ಷಿಣಃ ।
ಕ್ಷಿಪ್ರಮಾಖ್ಯಾತ ರಾಮಾಯ ಸುಮನ್ನ್ತ್ರೋ ದ್ವಾರಿ ತಿಷ್ಠತಿ ॥ 7 ॥
ತೇ ರಾಮಮುಪಸಙ್ಗಮ್ಯ ಭರ್ತುಃ ಪ್ರಿಯಚಿಕೀರ್ಷವಃ ।
ಸಹಭಾರ್ಯಾಯ ರಾಮಾಯ ಕ್ಷಿಪ್ರಮೇವಾಭಿಚಕ್ಷಿರೇ ॥ 8 ॥
ಪ್ರತಿವೇದಿತಮಾಜ್ಞಾಯ ಸೂತಮಭ್ಯನ್ತರಂ ಪಿತುಃ ।
ತತ್ರೈವಾನಾಯಯಾಮಾಸ ರಾಘವಪ್ರಿಯಕಾಮ್ಯಯಾ ॥ 9 ॥
ತಂ ವೈಶ್ರವಣಸಙ್ಕಾಶಮುಪವಿಷ್ಟಂ ಸ್ವಲಙ್ಕೃತಮ್ ।
ದದರ್ಶ ಸೂತಃ ಪರ್ಯ್ಯಙ್ಕೇ ಸೌವರ್ಣೇ ಸೋತ್ತರಚ್ಛದೇ ॥ 10 ॥
ವರಾಹರುಧಿರಾಭೇಣ ಶುಚಿನಾ ಚ ಸುಗನ್ಧಿನಾ ।
ಅನುಲಿಪ್ತಂ ಪರಾರ್ಧ್ಯೇನ ಚನ್ದನೇನ ಪರನ್ತಪಮ್ ॥ 11 ॥
ಸ್ಥಿತಯಾ ಪಾರ್ಶ್ವತಶ್ಚಾಪಿ ವಾಲವ್ಯಜನಹಸ್ತಯಾ ।
ಉಪೇತಂ ಸೀತಯಾಭೂಯಶ್ಚಿತ್ರಯಾ ಶಶಿನಂ ಯಥಾ ॥ 12 ॥
ತಂ ತಪನ್ತಮಿವಾದಿತ್ಯಮುಪಪನ್ನಂ ಸ್ವತೇಜಸಾ ।
ವವನ್ದೇ ವರದಂ ವನ್ದೀ ವಿನಯಜ್ಞೋ ವಿನೀತವತ್ ॥ 13 ॥
ಪ್ರಾಞ್ಜಲಿಸ್ಸುಮುಖಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ವಿಹಾರಶಯನಾಸನೇ ।
ರಾಜಪುತ್ರಮುವಾಚೇದಂ ಸುಮನ್ತ್ರೋ ರಾಜಸತ್ಕೃತಃ ॥ 14 ॥
ಕೌಶಲ್ಯಾಸುಪ್ರಜಾ ರಾಮ ಪಿತಾ ತ್ವಾಂ ದ್ರಷ್ಟುಮಿಚ್ಛತಿ ।
ಮಹಿಷ್ಯಾ ಸಹ ಕೈಕೇಯ್ಯಾ ಗಮ್ಯತಾಂ ತತ್ರ ಮಾ ಚಿರಮ್ ॥ 15 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತು ಸಂಹೃಷ್ಟೋ ನರಸಿಂಹೋ ಮಹಾದ್ಯುತಿಃ ।
ತತಸ್ಸಮ್ಮಾನಯಾಮಾಸ ಸೀತಾಮಿದಮುವಾಚ ಹ ॥ 16 ॥
ದೇವಿ ದೇವಶ್ಚ ದೇವೀ ಚ ಸಮಾಗಮ್ಯ ಮದನ್ತರೇ ।
ಮನ್ತ್ರಯೇತೇ ಧೃವಂ ಕಿಞ್ಚಿದಭಿಷೇಚನಸಂಹಿತಮ್ ॥ 17 ॥
ಲಕ್ಷಯಿತ್ವಾ ಹ್ಯಭಿಪ್ರಾಯಂ ಪ್ರಿಯಕಾಮಾ ಸುದಕ್ಷಿಣಾ ।
ಸಞ್ಚೋದಯತಿ ರಾಜಾನಂ ಮದರ್ಥಮಸಿತೇಕ್ಷಣಾ ॥ 18 ॥
ಸಾ ಪ್ರಹೃಷ್ಟಾ ಮಹಾರಾಜಂ ಹಿತಕಾಮಾನುವರ್ತಿನೀ ।
ಜನನೀ ಚಾರ್ಥಕಾಮಾ ಮೇ ಕೇಕಯಾಧಿಪತೇಸ್ಸುತಾ ॥ 19 ॥
ದಿಷ್ಟ್ಯಾ ಖಲು ಮಹಾರಾಜೋ ಮಹಿಷ್ಯಾ ಪ್ರಿಯಯಾ ಸಹ ।
ಸುಮನ್ತ್ರಂ ಪ್ರಾಹಿಣೋದ್ದೂತಮರ್ಥಕಾಮಕರಂ ಮಮ ॥ 20 ॥
ಯಾದೃಶೀ ಪರಿಷತ್ತತ್ರ ತಾದೃಶೋ ದೂತ ಆಗತಃ ।
ಧ್ರುವಮದ್ಯೈವ ಮಾಂ ರಾಜಾ ಯೌವರಾಜ್ಯೇಽಭಿಷೇಕ್ಷ್ಯತಿ ॥ 21 ॥
ಹನ್ತ ಶೀಘ್ರಮಿತೋ ಗತ್ವಾ ದ್ರಕ್ಷ್ಯಾಮಿ ಚ ಮಹೀಪತಿಮ್ ।
ಸಹ ತ್ವಂ ಪರಿವಾರೇಣ ಸುಖಮಾಸ್ವ ರಮಸ್ವ ಚ ॥ 22 ॥
ಪತಿಸಮ್ಮಾನಿತಾ ಸೀತಾ ಭರ್ತಾರಮಸಿತೇಕ್ಷಣಾ ।
ಆದ್ವಾರಮನುವವ್ರಾಜ ಮಙ್ಗಲಾನ್ಯಭಿದಧ್ಯುಷೀ ॥ 23 ॥
ರಾಜ್ಯಂ ದ್ವಿಜಾತಿಭಿರ್ಜುಷ್ಟಂ ರಾಜಸೂಯಾಭಿಷೇಚನಮ್ ।
ಕರ್ತುಮರ್ಹತಿ ತೇ ರಾಜಾ ವಾಸವಸ್ಯೇವ ಲೋಕಕೃತ್ ॥ 24 ॥
ದೀಕ್ಷಿತಂ ವ್ರತಸಮ್ಪನ್ನಂ ವರಾಜಿನಧರಂ ಶುಚಿಮ್ ।
ಕುರಙ್ಗಶೃಙ್ಗಪಾಣಿಂ ಚ ಪಶ್ಯನ್ತೀ ತ್ವಾಂ ಭಜಾಮ್ಯಹಮ್ ॥ 25 ॥
ಪೂರ್ವಾಂ ದಿಶಂ ವಜ್ರಧರೋ ದಕ್ಷಿಣಾಂ ಪಾತು ತೇ ಯಮಃ ।
ವರುಣಃ ಪಶ್ಚಿಮಾಮಾಶಾಂ ಧನೇಶಸ್ತೂತ್ತರಾಂ ದಿಶಮ್ ॥ 26 ॥
ಅಥ ಸೀತಾಮನುಜ್ಞಾಪ್ಯ ಕೃತಕೌತುಕಮಙ್ಗಲಃ ।
ನಿಶ್ಚಕ್ರಾಮ ಸುಮನ್ತ್ರೇಣ ಸಹ ರಾಮೋ ನಿವೇಶನಾತ್ ॥ 27 ॥
ಪರ್ವತಾದಿವ ನಿಷ್ಕ್ರಮ್ಯ ಸಿಂಹೋ ಗಿರಿಗುಹಾಶಯಃ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ದ್ವಾರಿಸೋಽಪಶ್ಯತ್ಪ್ರಹ್ವಾಞ್ಜಲಿಪುಟಂ ಸ್ಥಿತಮ್ ॥ 28 ॥
ಅಥ ಮಧ್ಯಮಕಕ್ಷ್ಯಾಯಾಂ ಸಮಾಗಚ್ಛತ್ಸುಹೃಜ್ಜನೈಃ ।
ಸ ಸರ್ವಾನರ್ಥಿನೋ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಸಮೇತ್ಯ ಪ್ರತಿನನ್ದ್ಯ ಚ ॥ 29 ॥
ತತಃ ಪಾವಕಸಙ್ಕಾಶಮಾರುರೋಹ ರಥೋತ್ತಮಮ್ ।
ವೈಯಾಘ್ರಂ ಪುರುಷವ್ಯಾಘ್ರೋ ರಾಜತಂ ರಾಜನನ್ದನಃ ॥ 30 ॥
ಮೇಘನಾದಮಸಮ್ಬಾಧಂ ಮಣಿಹೇಮವಿಭೂಷಿತಮ್ ।
ಮುಷ್ಣನ್ತಮಿವ ಚಕ್ಷೂಂಷಿ ಪ್ರಭಯಾ ಸೂರ್ಯವರ್ಚಸಮ್ ॥ 31 ॥
ಕರೇಣುಶಿಶುಕಲ್ಪೈಶ್ಚ ಯುಕ್ತಂ ಪರಮವಾಜಿಭಿಃ ।
ಹರಿಯುಕ್ತಂ ಸಹಸ್ರಾಕ್ಷೋ ರಥಮಿನ್ದ್ರ ಇವಾಶುಗಮ್ ॥ 32 ॥
ಪ್ರಯಯೌ ತೂರ್ಣಮಾಸ್ಥಾಯ ರಾಘವೋ ಜ್ವಲಿತಶ್ಶ್ರಿಯಾ ।
ಸ ಪರ್ಜನ್ಯ ಇವಾಕಾಶೇ ಸ್ವನವಾನಭಿನಾದಯನ್ ॥ 33 ॥
ನಿಕೇತಾನ್ನಿರ್ಯಯೌ ಶ್ರೀಮಾನ್ಮಹಾಭ್ರಾದಿವ ಚನ್ದ್ರಮಾಃ ।
ಛತ್ರಚಾಮರಪಾಣಿಸ್ತು ಲಕ್ಷ್ಮಣೋ ರಾಘವಾನುಜಃ ॥ 34 ॥
ಜುಗೋಪ ಭ್ರಾತರಂ ಭ್ರಾತಾ ರಥಮಾಸ್ಥಾಯ ಪೃಷ್ಠತಃ ।
ತತೋ ಹಲಹಲಾಶಬ್ದಸ್ತುಮುಲಸ್ಸಮಜಾಯತ ॥ 35 ॥
ತಸ್ಯ ನಿಷ್ಕ್ರಮಮಾಣಸ್ಯ ಜನೌಘಸ್ಯ ಸಮನ್ತತಃ ।
ತತೋ ಹಯವರಾ ಮುಖ್ಯಾ ನಾಗಾಶ್ಚ ಗಿರಿಸನ್ನಿಭಾಃ ॥ 36 ॥
ಅನುಜಗ್ಮುಸ್ತದಾ ರಾಮಂ ಶತಶೋಽಥ ಸಹಸ್ರಶಃ ।
ಅಗ್ರತಶ್ಚಾಸ್ಯ ಸನ್ನದ್ಧಾಶ್ಚನ್ದನಾಗರುಭೂಷಿತಾಃ ॥ 37 ॥
ಖಡ್ಗಚಾಪಧರಾಶ್ಶೂರಾ ಜಗ್ಮುರಾಶಂಸವೋ ಜನಾಃ ।
ತತೋ ವಾದಿತ್ರಶಬ್ದಾಶ್ಚ ಸ್ತುತಿಶಬ್ದಾಶ್ಚ ವನ್ದಿನಾಮ್ ॥ 38 ॥
ಸಿಂಹನಾದಾಶ್ಚ ಶೂರಾಣಾಂ ತದಾ ಶುಶ್ರುವಿರೇ ಪಥಿ ।
ಹರ್ಮ್ಯವಾತಾಯನಸ್ಥಾಭಿರ್ಭೂಷಿತಾಭಿಸ್ಸಮನ್ತತಃ ॥ 39 ॥
ಕೀರ್ಯಮಾಣ ಸ್ಸುಪುಷ್ಪೌಘೈರ್ಯಯೌ ಸ್ತ್ರೀಭಿರರಿನ್ದಮಃ ।
ರಾಮಂ ಸರ್ವಾನವದ್ಯಾಙ್ಗ್ಯೋ ರಾಮಪಿಪ್ರೀಷಯಾ ತತಃ ॥ 40 ॥
ವಚೋಭಿರಗ್ಯ್ರೈರ್ಹರ್ಮ್ಯಸ್ಥಾ ಕ್ಷಿತಿಸ್ಥಾಶ್ಚ ವವನ್ದಿರೇ ।
ನೂನಂ ನನ್ದತಿ ತೇ ಮಾತಾ ಕೌಶಲ್ಯಾಮಾತೃನನ್ದನ ॥ 41 ॥
ಪಶ್ಯನ್ತೀ ಸಿದ್ಧಯಾತ್ರಂ ತ್ವಾಂ ಪಿತ್ರ್ಯಂ ರಾಜ್ಯಮವಸ್ಥಿತಮ್ ।
ಸರ್ವಸೀಮನ್ತಿನೀಭ್ಯಶ್ಚ ಸೀತಾಂ ಸೀಮನ್ತಿನೀ ವರಾಮ್ ॥ 42 ॥
ಅಮನ್ಯನ್ತ ಹಿ ತಾ ನಾರ್ಯೋ ರಾಮಸ್ಯ ಹೃದಯಪ್ರಿಯಾಮ್ ।
ತಯಾ ಸುಚರಿತಂ ದೇವ್ಯಾ ಪುರಾ ನೂನಂ ಮಹತ್ತಪಃ ॥ 43 ॥
ರೋಹಿಣೀವ ಶಶಾಙ್ಕೇನ ರಾಮಸಂಯೋಗಮಾಪ ಯಾ ।
ಇತಿ ಪ್ರಾಸಾದಶೃಙ್ಗೇಷು ಪ್ರಮದಾಭಿರ್ನರೋತ್ತಮಃ ॥ 44 ॥
ಶುಶ್ರಾವ ರಾಜಮಾರ್ಗಸ್ಥಃ ಪ್ರಿಯಾ ವಾಚ ಉದಾಹೃತಾಃ ।
ಆತ್ಮಸಮ್ಪೂಜನೈ ಶೃಣ್ವನ್ ಯಯೌ ರಾಮೌ ಮಹಾಪಥಮ್ ॥ 45 ॥
ಸ ರಾಘವಸ್ತತ್ರ ಕಥಾಪ್ರಪಞ್ಚಾನ್ ಶುಶ್ರಾವ ಲೋಕಸ್ಯ ಸಮಾಗತಸ್ಯ ।
ಆತ್ಮಾಧಿಕಾರಾ ವಿವಿಧಾಶ್ಚ ವಾಚಃ ಪ್ರಹೃಷ್ಟರೂಪಸ್ಯ ಪುರೋ ಜನಸ್ಯ ॥ 46 ॥
ಏಷ ಶ್ರಿಯಂ ಗಚ್ಛತಿ ರಾಘವೋಽದ್ಯ ರಾಜಪ್ರಸಾದಾದ್ವಿಪುಲಾಂ ಗಮಿಷ್ಯನ್ ।
ಏತೇ ವಯಂ ಸರ್ವ ಸಮೃದ್ಧಕಾಮಾ ಯೇಷಾಮಯಂ ನೋ ಭವಿತಾ ಪ್ರಶಾಸ್ತಾ ॥ 47 ॥
ಲಾಭೋ ಜನಸ್ಯಾಸ್ಯ ಯದೇಷ ಸರ್ವಂ ಪ್ರಪತ್ಸ್ಯತೇ ರಾಷ್ಟ್ರಮಿದಂ ಚಿರಾಯ ।
ನ ಹ್ಯಪ್ರಿಯಂ ಕಿಞ್ಚನ ಜಾತು ಕಶ್ಚಿ ತ್ಪಶ್ಯೇನ್ನ ದುಃಖಂ ಮನುಜಾಧಿಪೇಽಸ್ಮಿನ್ ॥ 48 ॥
ಸ ಘೋಷವದ್ಭಿಶ್ಚ ಮತಙ್ಗಾಜೈರ್ಯಯೈಃ ಪುರಸ್ಸರೈ ಸ್ಸ್ವಸ್ತಿಕಸೂತಮಾಗಧೈಃ ।
ಮಹೀಯಮಾನಃ ಪ್ರವರೈಶ್ಚ ವಾದಕೈ ರಭಿಷ್ಟುತೋ ವೈಶ್ರವಣೋ ಯಥಾ ಯಯೌ ॥ 49 ॥
ಕರೇಣುಮಾತಂಙ್ಗರಥಾಶ್ವಸಙ್ಕುಲಂ ಮಹಾಜನೌಘ ಪರಿಪೂರ್ಣಚತ್ವರಮ್ ।
ಪ್ರಭೂತರತ್ನಂ ಬಹುಪಣ್ಯಸಞ್ಚಯಂ ದದರ್ಶ ರಾಮೋ ರುಚಿರಂ ಮಹಾಪಥಮ್ ॥ 50 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ಷೋಡಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 1 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 2 ||
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 3 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 4 ||
tatra kāṣāyiṇo vṛddhān vetrapāṇīn svalaṅkṛtān |
dadarśa viṣṭhitān dvāri stryadhyakṣānsusamāhitān || 5 ||
te samīkṣya samāyāntaṃ rāmapriyacikīrṣavaḥ |
sahasotpatitāssarve svāsanebhyassasambhramāḥ || 6 ||
tānuvāca vinītātmā sūtaputraḥ pradakṣiṇaḥ |
kṣipramākhyāta rāmāya sumanntro dvāri tiṣṭhati || 7 ||
te rāmamupasaṅgamya bhartuḥ priyacikīrṣavaḥ |
sahabhāryāya rāmāya kṣipramevābhicakṣire || 8 ||
prativeditamājñāya sūtamabhyantaraṃ pituḥ |
tatraivānāyayāmāsa rāghavapriyakāmyayā || 9 ||
taṃ vaiśravaṇasaṅkāśamupaviṣṭaṃ svalaṅkṛtam |
dadarśa sūtaḥ paryyaṅke sauvarṇe sottaracchade || 10 ||
varāharudhirābheṇa śucinā ca sugandhinā |
anuliptaṃ parārdhyena candanena parantapam || 11 ||
sthitayā pārśvataścāpi vālavyajanahastayā |
upetaṃ sītayābhūyaścitrayā śaśinaṃ yathā || 12 ||
taṃ tapantamivādityamupapannaṃ svatejasā |
vavande varadaṃ vandī vinayajño vinītavat || 13 ||
prāñjalissumukhaṃ dṛṣṭvā vihāraśayanāsane |
rājaputramuvācedaṃ sumantro rājasatkṛtaḥ || 14 ||
kauśalyāsuprajā rāma pitā tvāṃ draṣṭumicchati |
mahiṣyā saha kaikeyyā gamyatāṃ tatra mā ciram || 15 ||
evamuktastu saṃhṛṣṭo narasiṃho mahādyutiḥ |
tatassammānayāmāsa sītāmidamuvāca ha || 16 ||
devi devaśca devī ca samāgamya madantare |
mantrayete dhṛvaṃ kiñcidabhiṣecanasaṃhitam || 17 ||
lakṣayitvā hyabhiprāyaṃ priyakāmā sudakṣiṇā |
sañcodayati rājānaṃ madarthamasitekṣaṇā || 18 ||
sā prahṛṣṭā mahārājaṃ hitakāmānuvartinī |
jananī cārthakāmā me kekayādhipatessutā || 19 ||
diṣṭyā khalu mahārājo mahiṣyā priyayā saha |
sumantraṃ prāhiṇoddūtamarthakāmakaraṃ mama || 20 ||
yādṛśī pariṣattatra tādṛśo dūta āgataḥ |
dhruvamadyaiva māṃ rājā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 21 ||
hanta śīghramito gatvā drakṣyāmi ca mahīpatim |
saha tvaṃ parivāreṇa sukhamāsva ramasva ca || 22 ||
patisammānitā sītā bhartāramasitekṣaṇā |
ādvāramanuvavrāja maṅgalānyabhidadhyuṣī || 23 ||
rājyaṃ dvijātibhirjuṣṭaṃ rājasūyābhiṣecanam |
kartumarhati te rājā vāsavasyeva lokakṛt || 24 ||
dīkṣitaṃ vratasampannaṃ varājinadharaṃ śucim |
kuraṅgaśṛṅgapāṇiṃ ca paśyantī tvāṃ bhajāmyaham || 25 ||
pūrvāṃ diśaṃ vajradharo dakṣiṇāṃ pātu te yamaḥ |
varuṇaḥ paścimāmāśāṃ dhaneśastūttarāṃ diśam || 26 ||
atha sītāmanujñāpya kṛtakautukamaṅgalaḥ |
niścakrāma sumantreṇa saha rāmo niveśanāt || 27 ||
parvatādiva niṣkramya siṃho giriguhāśayaḥ |
lakṣmaṇaṃ dvāriso'paśyatprahvāñjalipuṭaṃ sthitam || 28 ||
atha madhyamakakṣyāyāṃ samāgacchatsuhṛjjanaiḥ |
sa sarvānarthino dṛṣṭvā sametya pratinandya ca || 29 ||
tataḥ pāvakasaṅkāśamāruroha rathottamam |
vaiyāghraṃ puruṣavyāghro rājataṃ rājanandanaḥ || 30 ||
meghanādamasambādhaṃ maṇihemavibhūṣitam |
muṣṇantamiva cakṣūṃṣi prabhayā sūryavarcasam || 31 ||
kareṇuśiśukalpaiśca yuktaṃ paramavājibhiḥ |
hariyuktaṃ sahasrākṣo rathamindra ivāśugam || 32 ||
prayayau tūrṇamāsthāya rāghavo jvalitaśśriyā |
sa parjanya ivākāśe svanavānabhinādayan || 33 ||
niketānniryayau śrīmānmahābhrādiva candramāḥ |
chatracāmarapāṇistu lakṣmaṇo rāghavānujaḥ || 34 ||
jugopa bhrātaraṃ bhrātā rathamāsthāya pṛṣṭhataḥ |
tato halahalāśabdastumulassamajāyata || 35 ||
tasya niṣkramamāṇasya janaughasya samantataḥ |
tato hayavarā mukhyā nāgāśca girisannibhāḥ || 36 ||
anujagmustadā rāmaṃ śataśo'tha sahasraśaḥ |
agrataścāsya sannaddhāścandanāgarubhūṣitāḥ || 37 ||
khaḍgacāpadharāśśūrā jagmurāśaṃsavo janāḥ |
tato vāditraśabdāśca stutiśabdāśca vandinām || 38 ||
siṃhanādāśca śūrāṇāṃ tadā śuśruvire pathi |
harmyavātāyanasthābhirbhūṣitābhissamantataḥ || 39 ||
kīryamāṇa ssupuṣpaughairyayau strībhirarindamaḥ |
rāmaṃ sarvānavadyāṅgyo rāmapiprīṣayā tataḥ || 40 ||
vacobhiragyrairharmyasthā kṣitisthāśca vavandire |
nūnaṃ nandati te mātā kauśalyāmātṛnandana || 41 ||
paśyantī siddhayātraṃ tvāṃ pitryaṃ rājyamavasthitam |
sarvasīmantinībhyaśca sītāṃ sīmantinī varām || 42 ||
amanyanta hi tā nāryo rāmasya hṛdayapriyām |
tayā sucaritaṃ devyā purā nūnaṃ mahattapaḥ || 43 ||
rohiṇīva śaśāṅkena rāmasaṃyogamāpa yā |
iti prāsādaśṛṅgeṣu pramadābhirnarottamaḥ || 44 ||
śuśrāva rājamārgasthaḥ priyā vāca udāhṛtāḥ |
ātmasampūjanai śṛṇvan yayau rāmau mahāpatham || 45 ||
sa rāghavastatra kathāprapañcān śuśrāva lokasya samāgatasya |
ātmādhikārā vividhāśca vācaḥ prahṛṣṭarūpasya puro janasya || 46 ||
eṣa śriyaṃ gacchati rāghavo'dya rājaprasādādvipulāṃ gamiṣyan |
ete vayaṃ sarva samṛddhakāmā yeṣāmayaṃ no bhavitā praśāstā || 47 ||
lābho janasyāsya yadeṣa sarvaṃ prapatsyate rāṣṭramidaṃ cirāya |
na hyapriyaṃ kiñcana jātu kaści tpaśyenna duḥkhaṃ manujādhipe'smin || 48 ||
sa ghoṣavadbhiśca mataṅgājairyayaiḥ purassarai ssvastikasūtamāgadhaiḥ |
mahīyamānaḥ pravaraiśca vādakai rabhiṣṭuto vaiśravaṇo yathā yayau || 49 ||
kareṇumātaṃṅgarathāśvasaṅkulaṃ mahājanaugha paripūrṇacatvaram |
prabhūtaratnaṃ bahupaṇyasañcayaṃ dadarśa rāmo ruciraṃ mahāpatham || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षोडशस्सर्गः ।
तदन्तःपुरद्वारं समतीत्य जनाकुलम् ।
प्रविविक्तां ततः कक्ष्यामाससाद पुराणवित् ॥ 1 ॥
प्रासकार्मुकबिभ्रद्भिर्युवभिर्मृष्टकुण्डलैः ।
अप्रमादिभिरेकाग्रै स्स्वनुरक्तैरधिष्ठिताम् ॥ 2 ॥
तदन्तःपुरद्वारं समतीत्य जनाकुलम् ।
प्रविविक्तां ततः कक्ष्यामाससाद पुराणवित् ॥ 3 ॥
प्रासकार्मुकबिभ्रद्भिर्युवभिर्मृष्टकुण्डलैः ।
अप्रमादिभिरेकाग्रै स्स्वनुरक्तैरधिष्ठिताम् ॥ 4 ॥
तत्र काषायिणो वृद्धान् वेत्रपाणीन् स्वलङ्कृतान् ।
ददर्श विष्ठितान् द्वारि स्त्र्यध्यक्षान्सुसमाहितान् ॥ 5 ॥
ते समीक्ष्य समायान्तं रामप्रियचिकीर्षवः ।
सहसोत्पतितास्सर्वे स्वासनेभ्यस्ससम्भ्रमाः ॥ 6 ॥
तानुवाच विनीतात्मा सूतपुत्रः प्रदक्षिणः ।
क्षिप्रमाख्यात रामाय सुमन्न्त्रो द्वारि तिष्ठति ॥ 7 ॥
ते राममुपसङ्गम्य भर्तुः प्रियचिकीर्षवः ।
सहभार्याय रामाय क्षिप्रमेवाभिचक्षिरे ॥ 8 ॥
प्रतिवेदितमाज्ञाय सूतमभ्यन्तरं पितुः ।
तत्रैवानाययामास राघवप्रियकाम्यया ॥ 9 ॥
तं वैश्रवणसङ्काशमुपविष्टं स्वलङ्कृतम् ।
ददर्श सूतः पर्य्यङ्के सौवर्णे सोत्तरच्छदे ॥ 10 ॥
वराहरुधिराभेण शुचिना च सुगन्धिना ।
अनुलिप्तं परार्ध्येन चन्दनेन परन्तपम् ॥ 11 ॥
स्थितया पार्श्वतश्चापि वालव्यजनहस्तया ।
उपेतं सीतयाभूयश्चित्रया शशिनं यथा ॥ 12 ॥
तं तपन्तमिवादित्यमुपपन्नं स्वतेजसा ।
ववन्दे वरदं वन्दी विनयज्ञो विनीतवत् ॥ 13 ॥
प्राञ्जलिस्सुमुखं दृष्ट्वा विहारशयनासने ।
राजपुत्रमुवाचेदं सुमन्त्रो राजसत्कृतः ॥ 14 ॥
कौशल्यासुप्रजा राम पिता त्वां द्रष्टुमिच्छति ।
महिष्या सह कैकेय्या गम्यतां तत्र मा चिरम् ॥ 15 ॥
एवमुक्तस्तु संहृष्टो नरसिंहो महाद्युतिः ।
ततस्सम्मानयामास सीतामिदमुवाच ह ॥ 16 ॥
देवि देवश्च देवी च समागम्य मदन्तरे ।
मन्त्रयेते धृवं किञ्चिदभिषेचनसंहितम् ॥ 17 ॥
लक्षयित्वा ह्यभिप्रायं प्रियकामा सुदक्षिणा ।
सञ्चोदयति राजानं मदर्थमसितेक्षणा ॥ 18 ॥
सा प्रहृष्टा महाराजं हितकामानुवर्तिनी ।
जननी चार्थकामा मे केकयाधिपतेस्सुता ॥ 19 ॥
दिष्ट्या खलु महाराजो महिष्या प्रियया सह ।
सुमन्त्रं प्राहिणोद्दूतमर्थकामकरं मम ॥ 20 ॥
यादृशी परिषत्तत्र तादृशो दूत आगतः ।
ध्रुवमद्यैव मां राजा यौवराज्येऽभिषेक्ष्यति ॥ 21 ॥
हन्त शीघ्रमितो गत्वा द्रक्ष्यामि च महीपतिम् ।
सह त्वं परिवारेण सुखमास्व रमस्व च ॥ 22 ॥
पतिसम्मानिता सीता भर्तारमसितेक्षणा ।
आद्वारमनुवव्राज मङ्गलान्यभिदध्युषी ॥ 23 ॥
राज्यं द्विजातिभिर्जुष्टं राजसूयाभिषेचनम् ।
कर्तुमर्हति ते राजा वासवस्येव लोककृत् ॥ 24 ॥
दीक्षितं व्रतसम्पन्नं वराजिनधरं शुचिम् ।
कुरङ्गशृङ्गपाणिं च पश्यन्ती त्वां भजाम्यहम् ॥ 25 ॥
पूर्वां दिशं वज्रधरो दक्षिणां पातु ते यमः ।
वरुणः पश्चिमामाशां धनेशस्तूत्तरां दिशम् ॥ 26 ॥
अथ सीतामनुज्ञाप्य कृतकौतुकमङ्गलः ।
निश्चक्राम सुमन्त्रेण सह रामो निवेशनात् ॥ 27 ॥
पर्वतादिव निष्क्रम्य सिंहो गिरिगुहाशयः ।
लक्ष्मणं द्वारिसोऽपश्यत्प्रह्वाञ्जलिपुटं स्थितम् ॥ 28 ॥
अथ मध्यमकक्ष्यायां समागच्छत्सुहृज्जनैः ।
स सर्वानर्थिनो दृष्ट्वा समेत्य प्रतिनन्द्य च ॥ 29 ॥
ततः पावकसङ्काशमारुरोह रथोत्तमम् ।
वैयाघ्रं पुरुषव्याघ्रो राजतं राजनन्दनः ॥ 30 ॥
मेघनादमसम्बाधं मणिहेमविभूषितम् ।
मुष्णन्तमिव चक्षूंषि प्रभया सूर्यवर्चसम् ॥ 31 ॥
करेणुशिशुकल्पैश्च युक्तं परमवाजिभिः ।
हरियुक्तं सहस्राक्षो रथमिन्द्र इवाशुगम् ॥ 32 ॥
प्रययौ तूर्णमास्थाय राघवो ज्वलितश्श्रिया ।
स पर्जन्य इवाकाशे स्वनवानभिनादयन् ॥ 33 ॥
निकेतान्निर्ययौ श्रीमान्महाभ्रादिव चन्द्रमाः ।
छत्रचामरपाणिस्तु लक्ष्मणो राघवानुजः ॥ 34 ॥
जुगोप भ्रातरं भ्राता रथमास्थाय पृष्ठतः ।
ततो हलहलाशब्दस्तुमुलस्समजायत ॥ 35 ॥
तस्य निष्क्रममाणस्य जनौघस्य समन्ततः ।
ततो हयवरा मुख्या नागाश्च गिरिसन्निभाः ॥ 36 ॥
अनुजग्मुस्तदा रामं शतशोऽथ सहस्रशः ।
अग्रतश्चास्य सन्नद्धाश्चन्दनागरुभूषिताः ॥ 37 ॥
खड्गचापधराश्शूरा जग्मुराशंसवो जनाः ।
ततो वादित्रशब्दाश्च स्तुतिशब्दाश्च वन्दिनाम् ॥ 38 ॥
सिंहनादाश्च शूराणां तदा शुश्रुविरे पथि ।
हर्म्यवातायनस्थाभिर्भूषिताभिस्समन्ततः ॥ 39 ॥
कीर्यमाण स्सुपुष्पौघैर्ययौ स्त्रीभिररिन्दमः ।
रामं सर्वानवद्याङ्ग्यो रामपिप्रीषया ततः ॥ 40 ॥
वचोभिरग्य्रैर्हर्म्यस्था क्षितिस्थाश्च ववन्दिरे ।
नूनं नन्दति ते माता कौशल्यामातृनन्दन ॥ 41 ॥
पश्यन्ती सिद्धयात्रं त्वां पित्र्यं राज्यमवस्थितम् ।
सर्वसीमन्तिनीभ्यश्च सीतां सीमन्तिनी वराम् ॥ 42 ॥
अमन्यन्त हि ता नार्यो रामस्य हृदयप्रियाम् ।
तया सुचरितं देव्या पुरा नूनं महत्तपः ॥ 43 ॥
रोहिणीव शशाङ्केन रामसंयोगमाप या ।
इति प्रासादशृङ्गेषु प्रमदाभिर्नरोत्तमः ॥ 44 ॥
शुश्राव राजमार्गस्थः प्रिया वाच उदाहृताः ।
आत्मसम्पूजनै शृण्वन् ययौ रामौ महापथम् ॥ 45 ॥
स राघवस्तत्र कथाप्रपञ्चान् शुश्राव लोकस्य समागतस्य ।
आत्माधिकारा विविधाश्च वाचः प्रहृष्टरूपस्य पुरो जनस्य ॥ 46 ॥
एष श्रियं गच्छति राघवोऽद्य राजप्रसादाद्विपुलां गमिष्यन् ।
एते वयं सर्व समृद्धकामा येषामयं नो भविता प्रशास्ता ॥ 47 ॥
लाभो जनस्यास्य यदेष सर्वं प्रपत्स्यते राष्ट्रमिदं चिराय ।
न ह्यप्रियं किञ्चन जातु कश्चि त्पश्येन्न दुःखं मनुजाधिपेऽस्मिन् ॥ 48 ॥
स घोषवद्भिश्च मतङ्गाजैर्ययैः पुरस्सरै स्स्वस्तिकसूतमागधैः ।
महीयमानः प्रवरैश्च वादकै रभिष्टुतो वैश्रवणो यथा ययौ ॥ 49 ॥
करेणुमातंङ्गरथाश्वसङ्कुलं महाजनौघ परिपूर्णचत्वरम् ।
प्रभूतरत्नं बहुपण्यसञ्चयं ददर्श रामो रुचिरं महापथम् ॥ 50 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षोडशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 1 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 2 ||
tadantaḥpuradvāraṃ samatītya janākulam |
praviviktāṃ tataḥ kakṣyāmāsasāda purāṇavit || 3 ||
prāsakārmukabibhradbhiryuvabhirmṛṣṭakuṇḍalaiḥ |
apramādibhirekāgrai ssvanuraktairadhiṣṭhitām || 4 ||
tatra kāṣāyiṇo vṛddhān vetrapāṇīn svalaṅkṛtān |
dadarśa viṣṭhitān dvāri stryadhyakṣānsusamāhitān || 5 ||
te samīkṣya samāyāntaṃ rāmapriyacikīrṣavaḥ |
sahasotpatitāssarve svāsanebhyassasambhramāḥ || 6 ||
tānuvāca vinītātmā sūtaputraḥ pradakṣiṇaḥ |
kṣipramākhyāta rāmāya sumanntro dvāri tiṣṭhati || 7 ||
te rāmamupasaṅgamya bhartuḥ priyacikīrṣavaḥ |
sahabhāryāya rāmāya kṣipramevābhicakṣire || 8 ||
prativeditamājñāya sūtamabhyantaraṃ pituḥ |
tatraivānāyayāmāsa rāghavapriyakāmyayā || 9 ||
taṃ vaiśravaṇasaṅkāśamupaviṣṭaṃ svalaṅkṛtam |
dadarśa sūtaḥ paryyaṅke sauvarṇe sottaracchade || 10 ||
varāharudhirābheṇa śucinā ca sugandhinā |
anuliptaṃ parārdhyena candanena parantapam || 11 ||
sthitayā pārśvataścāpi vālavyajanahastayā |
upetaṃ sītayābhūyaścitrayā śaśinaṃ yathā || 12 ||
taṃ tapantamivādityamupapannaṃ svatejasā |
vavande varadaṃ vandī vinayajño vinītavat || 13 ||
prāñjalissumukhaṃ dṛṣṭvā vihāraśayanāsane |
rājaputramuvācedaṃ sumantro rājasatkṛtaḥ || 14 ||
kauśalyāsuprajā rāma pitā tvāṃ draṣṭumicchati |
mahiṣyā saha kaikeyyā gamyatāṃ tatra mā ciram || 15 ||
evamuktastu saṃhṛṣṭo narasiṃho mahādyutiḥ |
tatassammānayāmāsa sītāmidamuvāca ha || 16 ||
devi devaśca devī ca samāgamya madantare |
mantrayete dhṛvaṃ kiñcidabhiṣecanasaṃhitam || 17 ||
lakṣayitvā hyabhiprāyaṃ priyakāmā sudakṣiṇā |
sañcodayati rājānaṃ madarthamasitekṣaṇā || 18 ||
sā prahṛṣṭā mahārājaṃ hitakāmānuvartinī |
jananī cārthakāmā me kekayādhipatessutā || 19 ||
diṣṭyā khalu mahārājo mahiṣyā priyayā saha |
sumantraṃ prāhiṇoddūtamarthakāmakaraṃ mama || 20 ||
yādṛśī pariṣattatra tādṛśo dūta āgataḥ |
dhruvamadyaiva māṃ rājā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 21 ||
hanta śīghramito gatvā drakṣyāmi ca mahīpatim |
saha tvaṃ parivāreṇa sukhamāsva ramasva ca || 22 ||
patisammānitā sītā bhartāramasitekṣaṇā |
ādvāramanuvavrāja maṅgalānyabhidadhyuṣī || 23 ||
rājyaṃ dvijātibhirjuṣṭaṃ rājasūyābhiṣecanam |
kartumarhati te rājā vāsavasyeva lokakṛt || 24 ||
dīkṣitaṃ vratasampannaṃ varājinadharaṃ śucim |
kuraṅgaśṛṅgapāṇiṃ ca paśyantī tvāṃ bhajāmyaham || 25 ||
pūrvāṃ diśaṃ vajradharo dakṣiṇāṃ pātu te yamaḥ |
varuṇaḥ paścimāmāśāṃ dhaneśastūttarāṃ diśam || 26 ||
atha sītāmanujñāpya kṛtakautukamaṅgalaḥ |
niścakrāma sumantreṇa saha rāmo niveśanāt || 27 ||
parvatādiva niṣkramya siṃho giriguhāśayaḥ |
lakṣmaṇaṃ dvāriso'paśyatprahvāñjalipuṭaṃ sthitam || 28 ||
atha madhyamakakṣyāyāṃ samāgacchatsuhṛjjanaiḥ |
sa sarvānarthino dṛṣṭvā sametya pratinandya ca || 29 ||
tataḥ pāvakasaṅkāśamāruroha rathottamam |
vaiyāghraṃ puruṣavyāghro rājataṃ rājanandanaḥ || 30 ||
meghanādamasambādhaṃ maṇihemavibhūṣitam |
muṣṇantamiva cakṣūṃṣi prabhayā sūryavarcasam || 31 ||
kareṇuśiśukalpaiśca yuktaṃ paramavājibhiḥ |
hariyuktaṃ sahasrākṣo rathamindra ivāśugam || 32 ||
prayayau tūrṇamāsthāya rāghavo jvalitaśśriyā |
sa parjanya ivākāśe svanavānabhinādayan || 33 ||
niketānniryayau śrīmānmahābhrādiva candramāḥ |
chatracāmarapāṇistu lakṣmaṇo rāghavānujaḥ || 34 ||
jugopa bhrātaraṃ bhrātā rathamāsthāya pṛṣṭhataḥ |
tato halahalāśabdastumulassamajāyata || 35 ||
tasya niṣkramamāṇasya janaughasya samantataḥ |
tato hayavarā mukhyā nāgāśca girisannibhāḥ || 36 ||
anujagmustadā rāmaṃ śataśo'tha sahasraśaḥ |
agrataścāsya sannaddhāścandanāgarubhūṣitāḥ || 37 ||
khaḍgacāpadharāśśūrā jagmurāśaṃsavo janāḥ |
tato vāditraśabdāśca stutiśabdāśca vandinām || 38 ||
siṃhanādāśca śūrāṇāṃ tadā śuśruvire pathi |
harmyavātāyanasthābhirbhūṣitābhissamantataḥ || 39 ||
kīryamāṇa ssupuṣpaughairyayau strībhirarindamaḥ |
rāmaṃ sarvānavadyāṅgyo rāmapiprīṣayā tataḥ || 40 ||
vacobhiragyrairharmyasthā kṣitisthāśca vavandire |
nūnaṃ nandati te mātā kauśalyāmātṛnandana || 41 ||
paśyantī siddhayātraṃ tvāṃ pitryaṃ rājyamavasthitam |
sarvasīmantinībhyaśca sītāṃ sīmantinī varām || 42 ||
amanyanta hi tā nāryo rāmasya hṛdayapriyām |
tayā sucaritaṃ devyā purā nūnaṃ mahattapaḥ || 43 ||
rohiṇīva śaśāṅkena rāmasaṃyogamāpa yā |
iti prāsādaśṛṅgeṣu pramadābhirnarottamaḥ || 44 ||
śuśrāva rājamārgasthaḥ priyā vāca udāhṛtāḥ |
ātmasampūjanai śṛṇvan yayau rāmau mahāpatham || 45 ||
sa rāghavastatra kathāprapañcān śuśrāva lokasya samāgatasya |
ātmādhikārā vividhāśca vācaḥ prahṛṣṭarūpasya puro janasya || 46 ||
eṣa śriyaṃ gacchati rāghavo'dya rājaprasādādvipulāṃ gamiṣyan |
ete vayaṃ sarva samṛddhakāmā yeṣāmayaṃ no bhavitā praśāstā || 47 ||
lābho janasyāsya yadeṣa sarvaṃ prapatsyate rāṣṭramidaṃ cirāya |
na hyapriyaṃ kiñcana jātu kaści tpaśyenna duḥkhaṃ manujādhipe'smin || 48 ||
sa ghoṣavadbhiśca mataṅgājairyayaiḥ purassarai ssvastikasūtamāgadhaiḥ |
mahīyamānaḥ pravaraiśca vādakai rabhiṣṭuto vaiśravaṇo yathā yayau || 49 ||
kareṇumātaṃṅgarathāśvasaṅkulaṃ mahājanaugha paripūrṇacatvaram |
prabhūtaratnaṃ bahupaṇyasañcayaṃ dadarśa rāmo ruciraṃ mahāpatham || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.