ಘುಷ್ಯತೇ ಯಸ್ಯ ನಗರೇ ರಙ್ಗಯಾತ್ರಾ ದಿನೇ ದಿನೇ ।
ತಮಹಂ ಶಿರಸಾ ವನ್ದೇ ರಾಜಾನಂ ಕುಲಶೇಖರಮ್ ॥
ಶ್ರೀವಲ್ಲಭೇತಿ ವರದೇತಿ ದಯಾಪರೇತಿ
ಭಕ್ತಪ್ರಿಯೇತಿ ಭವಲುಣ್ಠನಕೋವಿದೇತಿ ।
ನಾಥೇತಿ ನಾಗಶಯನೇತಿ ಜಗನ್ನಿವಾಸೇ-
-ತ್ಯಾಲಾಪನಂ ಪ್ರತಿಪದಂ ಕುರು ಮೇ ಮುಕುನ್ದ ॥ 1 ॥
ಜಯತು ಜಯತು ದೇವೋ ದೇವಕೀನನ್ದನೋಽಯಂ
ಜಯತು ಜಯತು ಕೃಷ್ಣೋ ವೃಷ್ಣಿವಂಶಪ್ರದೀಪಃ ।
ಜಯತು ಜಯತು ಮೇಘಶ್ಯಾಮಲಃ ಕೋಮಲಾಙ್ಗೋ
ಜಯತು ಜಯತು ಪೃಥ್ವೀಭಾರನಾಶೋ ಮುಕುನ್ದಃ ॥ 2 ॥
ಮುಕುನ್ದ ಮೂರ್ಧ್ನಾ ಪ್ರಣಿಪತ್ಯ ಯಾಚೇ
ಭವನ್ತಮೇಕಾನ್ತಮಿಯನ್ತಮರ್ಥಮ್ ।
ಅವಿಸ್ಮೃತಿಸ್ತ್ವಚ್ಚರಣಾರವಿನ್ದೇ
ಭವೇ ಭವೇ ಮೇಽಸ್ತು ಭವತ್ಪ್ರಸಾದಾತ್ ॥ 3 ॥
ನಾಹಂ ವನ್ದೇ ತವ ಚರಣಯೋರ್ದ್ವನ್ದ್ವಮದ್ವನ್ದ್ವಹೇತೋಃ
ಕುಮ್ಭೀಪಾಕಂ ಗುರುಮಪಿ ಹರೇ ನಾರಕಂ ನಾಪನೇತುಮ್ ।
ರಮ್ಯಾರಾಮಾಮೃದುತನುಲತಾ ನನ್ದನೇ ನಾಪಿ ರನ್ತುಂ
ಭಾವೇ ಭಾವೇ ಹೃದಯಭವನೇ ಭಾವಯೇಯಂ ಭವನ್ತಮ್ ॥ 4 ॥
ನಾಸ್ಥಾ ಧರ್ಮೇ ನ ವಸುನಿಚಯೇ ನೈವ ಕಾಮೋಪಭೋಗೇ
ಯದ್ಯದ್ಭವ್ಯಂ ಭವತು ಭಗವನ್ ಪೂರ್ವಕರ್ಮಾನುರೂಪಮ್ ।
ಏತತ್ಪ್ರಾರ್ಥ್ಯಂ ಮಮ ಬಹುಮತಂ ಜನ್ಮಜನ್ಮಾನ್ತರೇಽಪಿ
ತ್ವತ್ಪಾದಾಮ್ಭೋರುಹಯುಗಗತಾ ನಿಶ್ಚಲಾ ಭಕ್ತಿರಸ್ತು ॥ 5 ॥
ದಿವಿ ವಾ ಭುವಿ ವಾ ಮಮಾಸ್ತು ವಾಸೋ
ನರಕೇ ವಾ ನರಕಾನ್ತಕ ಪ್ರಕಾಮಮ್ ।
ಅವಧೀರಿತ ಶಾರದಾರವಿನ್ದೌ
ಚರಣೌ ತೇ ಮರಣೇಽಪಿ ಚಿನ್ತಯಾಮಿ ॥ 6 ॥
ಕೃಷ್ಣ ತ್ವದೀಯ ಪದಪಙ್ಕಜಪಞ್ಜರಾನ್ತ-
-ಮದ್ಯೈವ ಮೇ ವಿಶತು ಮಾನಸರಾಜಹಂಸಃ ।
ಪ್ರಾಣಪ್ರಯಾಣಸಮಯೇ ಕಫವಾತಪಿತ್ತೈಃ
ಕಣ್ಠಾವರೋಧನವಿಧೌ ಸ್ಮರಣಂ ಕುತಸ್ತೇ ॥ 7 ॥
ಚಿನ್ತಯಾಮಿ ಹರಿಮೇವ ಸನ್ತತಂ
ಮನ್ದಮನ್ದ ಹಸಿತಾನನಾಮ್ಬುಜಂ
ನನ್ದಗೋಪತನಯಂ ಪರಾತ್ಪರಂ
ನಾರದಾದಿಮುನಿಬೃನ್ದವನ್ದಿತಮ್ ॥ 8 ॥
ಕರಚರಣಸರೋಜೇ ಕಾನ್ತಿಮನ್ನೇತ್ರಮೀನೇ
ಶ್ರಮಮುಷಿ ಭುಜವೀಚಿವ್ಯಾಕುಲೇಽಗಾಧಮಾರ್ಗೇ ।
ಹರಿಸರಸಿ ವಿಗಾಹ್ಯಾಪೀಯ ತೇಜೋಜಲೌಘಂ
ಭವಮರುಪರಿಖಿನ್ನಃ ಖೇದಮದ್ಯ ತ್ಯಜಾಮಿ ॥ 9 ॥
ಸರಸಿಜನಯನೇ ಸಶಙ್ಖಚಕ್ರೇ
ಮುರಭಿದಿ ಮಾ ವಿರಮ ಸ್ವಚಿತ್ತ ರನ್ತುಮ್ ।
ಸುಖತರಮಪರಂ ನ ಜಾತು ಜಾನೇ
ಹರಿಚರಣಸ್ಮರಣಾಮೃತೇನ ತುಲ್ಯಮ್ ॥ 10 ॥
ಮಾ ಭೀರ್ಮನ್ದಮನೋ ವಿಚಿನ್ತ್ಯ ಬಹುಧಾ ಯಾಮೀಶ್ಚಿರಂ ಯಾತನಾಃ
ನಾಮೀ ನಃ ಪ್ರಭವನ್ತಿ ಪಾಪರಿಪವಃ ಸ್ವಾಮೀ ನನು ಶ್ರೀಧರಃ ।
ಆಲಸ್ಯಂ ವ್ಯಪನೀಯ ಭಕ್ತಿಸುಲಭಂ ಧ್ಯಾಯಸ್ವ ನಾರಾಯಣಂ
ಲೋಕಸ್ಯ ವ್ಯಸನಾಪನೋದನಕರೋ ದಾಸಸ್ಯ ಕಿಂ ನ ಕ್ಷಮಃ ॥ 11 ॥
ಭವಜಲಧಿಗತಾನಾಂ ದ್ವನ್ದ್ವವಾತಾಹತಾನಾಂ
ಸುತದುಹಿತೃಕಲತ್ರತ್ರಾಣಭಾರಾರ್ದಿತಾನಾಮ್ ।
ವಿಷಮವಿಷಯತೋಯೇ ಮಜ್ಜತಾಮಪ್ಲವಾನಾಂ
ಭವತು ಶರಣಮೇಕೋ ವಿಷ್ಣುಪೋತೋ ನರಾಣಾಮ್ ॥ 12 ॥
ಭವಜಲಧಿಮಗಾಧಂ ದುಸ್ತರಂ ನಿಸ್ತರೇಯಂ
ಕಥಮಹಮಿತಿ ಚೇತೋ ಮಾ ಸ್ಮ ಗಾಃ ಕಾತರತ್ವಮ್ ।
ಸರಸಿಜದೃಶಿ ದೇವೇ ತಾವಕೀ ಭಕ್ತಿರೇಕಾ
ನರಕಭಿದಿ ನಿಷಣ್ಣಾ ತಾರಯಿಷ್ಯತ್ಯವಶ್ಯಮ್ ॥ 13 ॥
ತೃಷ್ಣಾತೋಯೇ ಮದನಪವನೋದ್ಧೂತ ಮೋಹೋರ್ಮಿಮಾಲೇ
ದಾರಾವರ್ತೇ ತನಯಸಹಜಗ್ರಾಹಸಙ್ಘಾಕುಲೇ ಚ ।
ಸಂಸಾರಾಖ್ಯೇ ಮಹತಿ ಜಲಧೌ ಮಜ್ಜತಾಂ ನಸ್ತ್ರಿಧಾಮನ್
ಪಾದಾಮ್ಭೋಜೇ ವರದ ಭವತೋ ಭಕ್ತಿನಾವಂ ಪ್ರಯಚ್ಛ ॥ 14 ॥
ಮಾದ್ರಾಕ್ಷಂ ಕ್ಷೀಣಪುಣ್ಯಾನ್ ಕ್ಷಣಮಪಿ ಭವತೋ ಭಕ್ತಿಹೀನಾನ್ಪದಾಬ್ಜೇ
ಮಾಶ್ರೌಷಂ ಶ್ರಾವ್ಯಬನ್ಧಂ ತವ ಚರಿತಮಪಾಸ್ಯಾನ್ಯದಾಖ್ಯಾನಜಾತಮ್ ।
ಮಾಸ್ಮಾರ್ಷಂ ಮಾಧವ ತ್ವಾಮಪಿ ಭುವನಪತೇ ಚೇತಸಾಪಹ್ನುವಾನಾ-
-ನ್ಮಾಭೂವಂ ತ್ವತ್ಸಪರ್ಯಾವ್ಯತಿಕರರಹಿತೋ ಜನ್ಮಜನ್ಮಾನ್ತರೇಽಪಿ ॥ 15 ॥
ಜಿಹ್ವೇ ಕೀರ್ತಯ ಕೇಶವಂ ಮುರರಿಪುಂ ಚೇತೋ ಭಜ ಶ್ರೀಧರಂ
ಪಾಣಿದ್ವನ್ದ್ವ ಸಮರ್ಚಯಾಚ್ಯುತಕಥಾಃ ಶ್ರೋತ್ರದ್ವಯ ತ್ವಂ ಶೃಣು ।
ಕೃಷ್ಣಂ ಲೋಕಯ ಲೋಚನದ್ವಯ ಹರೇರ್ಗಚ್ಛಾಙ್ಘ್ರಿಯುಗ್ಮಾಲಯಂ
ಜಿಘ್ರ ಘ್ರಾಣ ಮುಕುನ್ದಪಾದತುಲಸೀಂ ಮೂರ್ಧನ್ನಮಾಧೋಕ್ಷಜಮ್ ॥ 16 ॥
ಹೇ ಲೋಕಾಃ ಶೃಣುತ ಪ್ರಸೂತಿಮರಣವ್ಯಾಧೇಶ್ಚಿಕಿತ್ಸಾಮಿಮಾಂ
ಯೋಗಜ್ಞಾಃ ಸಮುದಾಹರನ್ತಿ ಮುನಯೋ ಯಾಂ ಯಾಜ್ಞವಲ್ಕ್ಯಾದಯಃ ।
ಅನ್ತರ್ಜ್ಯೋತಿರಮೇಯಮೇಕಮಮೃತಂ ಕೃಷ್ಣಾಖ್ಯಮಾಪೀಯತಾಂ
ತತ್ಪೀತಂ ಪರಮೌಷಧಂ ವಿತನುತೇ ನಿರ್ವಾಣಮಾತ್ಯನ್ತಿಕಮ್ ॥ 17 ।
ಹೇ ಮರ್ತ್ಯಾಃ ಪರಮಂ ಹಿತಂ ಶೃಣುತ ವೋ ವಕ್ಷ್ಯಾಮಿ ಸಙ್ಕ್ಷೇಪತಃ
ಸಂಸಾರಾರ್ಣವಮಾಪದೂರ್ಮಿಬಹುಲಂ ಸಮ್ಯಕ್ಪ್ರವಿಶ್ಯ ಸ್ಥಿತಾಃ ।
ನಾನಾಜ್ಞಾನಮಪಾಸ್ಯ ಚೇತಸಿ ನಮೋ ನಾರಾಯಣಾಯೇತ್ಯಮುಂ
ಮನ್ತ್ರಂ ಸಪ್ರಣವಂ ಪ್ರಣಾಮಸಹಿತಂ ಪ್ರಾವರ್ತಯಧ್ವಂ ಮುಹುಃ ॥ 18 ॥
ಪೃಥ್ವೀರೇಣುರಣುಃ ಪಯಾಂಸಿ ಕಣಿಕಾಃ ಫಲ್ಗುಃ ಸ್ಫುಲಿಙ್ಗೋಽಲಘು-
-ಸ್ತೇಜೋ ನಿಃಶ್ವಸನಂ ಮರುತ್ತನುತರಂ ರನ್ಧ್ರಂ ಸುಸೂಕ್ಷ್ಮಂ ನಭಃ ।
ಕ್ಷುದ್ರಾ ರುದ್ರಪಿತಾಮಹಪ್ರಭೃತಯಃ ಕೀಟಾಃ ಸಮಸ್ತಾಃ ಸುರಾಃ
ದೃಷ್ಟೇ ಯತ್ರ ಸ ತಾವಕೋ ವಿಜಯತೇ ಭೂಮಾವಧೂತಾವಧಿಃ ॥ 19 ॥
ಬದ್ಧೇನಾಞ್ಜಲಿನಾ ನತೇನ ಶಿರಸಾ ಗಾತ್ರೈಃ ಸರೋಮೋದ್ಗಮೈಃ
ಕಣ್ಠೇನ ಸ್ವರಗದ್ಗದೇನ ನಯನೇನೋದ್ಗೀರ್ಣಬಾಷ್ಪಾಮ್ಬುನಾ ।
ನಿತ್ಯಂ ತ್ವಚ್ಚರಣಾರವಿನ್ದಯುಗಲ ಧ್ಯಾನಾಮೃತಾಸ್ವಾದಿನಾ-
-ಮಸ್ಮಾಕಂ ಸರಸೀರುಹಾಕ್ಷ ಸತತಂ ಸಮ್ಪದ್ಯತಾಂ ಜೀವಿತಮ್ ॥ 20 ॥
ಹೇ ಗೋಪಾಲಕ ಹೇ ಕೃಪಾಜಲನಿಧೇ ಹೇ ಸಿನ್ಧುಕನ್ಯಾಪತೇ
ಹೇ ಕಂಸಾನ್ತಕ ಹೇ ಗಜೇನ್ದ್ರಕರುಣಾಪಾರೀಣ ಹೇ ಮಾಧವ ।
ಹೇ ರಾಮಾನುಜ ಹೇ ಜಗತ್ತ್ರಯಗುರೋ ಹೇ ಪುಣ್ಡರೀಕಾಕ್ಷ ಮಾಂ
ಹೇ ಗೋಪೀಜನನಾಥ ಪಾಲಯ ಪರಂ ಜಾನಾಮಿ ನ ತ್ವಾಂ ವಿನಾ ॥ 21 ॥
ಭಕ್ತಾಪಾಯಭುಜಙ್ಗಗಾರುಡಮಣಿಸ್ತ್ರೈಲೋಕ್ಯರಕ್ಷಾಮಣಿಃ
ಗೋಪೀಲೋಚನಚಾತಕಾಮ್ಬುದಮಣಿಃ ಸೌನ್ದರ್ಯಮುದ್ರಾಮಣಿಃ ।
ಯಃ ಕಾನ್ತಾಮಣಿ ರುಕ್ಮಿಣೀ ಘನಕುಚದ್ವನ್ದ್ವೈಕಭೂಷಾಮಣಿಃ
ಶ್ರೇಯೋ ದೇವಶಿಖಾಮಣಿರ್ದಿಶತು ನೋ ಗೋಪಾಲಚೂಡಾಮಣಿಃ ॥ 22 ॥
ಶತ್ರುಚ್ಛೇದೈಕಮನ್ತ್ರಂ ಸಕಲಮುಪನಿಷದ್ವಾಕ್ಯಸಮ್ಪೂಜ್ಯಮನ್ತ್ರಂ
ಸಂಸಾರೋತ್ತಾರಮನ್ತ್ರಂ ಸಮುಪಚಿತತಮಃ ಸಙ್ಘನಿರ್ಯಾಣಮನ್ತ್ರಮ್ ।
ಸರ್ವೈಶ್ವರ್ಯೈಕಮನ್ತ್ರಂ ವ್ಯಸನಭುಜಗಸನ್ದಷ್ಟಸನ್ತ್ರಾಣಮನ್ತ್ರಂ
ಜಿಹ್ವೇ ಶ್ರೀಕೃಷ್ಣಮನ್ತ್ರಂ ಜಪ ಜಪ ಸತತಂ ಜನ್ಮಸಾಫಲ್ಯಮನ್ತ್ರಮ್ ॥ 23 ॥
ವ್ಯಾಮೋಹ ಪ್ರಶಮೌಷಧಂ ಮುನಿಮನೋವೃತ್ತಿ ಪ್ರವೃತ್ತ್ಯೌಷಧಂ
ದೈತ್ಯೇನ್ದ್ರಾರ್ತಿಕರೌಷಧಂ ತ್ರಿಭುವನೀ ಸಞ್ಜೀವನೈಕೌಷಧಮ್ ।
ಭಕ್ತಾತ್ಯನ್ತಹಿತೌಷಧಂ ಭವಭಯಪ್ರಧ್ವಂಸನೈಕೌಷಧಂ
ಶ್ರೇಯಃಪ್ರಾಪ್ತಿಕರೌಷಧಂ ಪಿಬ ಮನಃ ಶ್ರೀಕೃಷ್ಣದಿವ್ಯೌಷಧಮ್ ॥ 24 ॥
ಆಮ್ನಾಯಾಭ್ಯಸನಾನ್ಯರಣ್ಯರುದಿತಂ ವೇದವ್ರತಾನ್ಯನ್ವಹಂ
ಮೇದಶ್ಛೇದಫಲಾನಿ ಪೂರ್ತವಿಧಯಃ ಸರ್ವೇ ಹುತಂ ಭಸ್ಮನಿ ।
ತೀರ್ಥಾನಾಮವಗಾಹನಾನಿ ಚ ಗಜಸ್ನಾನಂ ವಿನಾ ಯತ್ಪದ-
-ದ್ವನ್ದ್ವಾಮ್ಭೋರುಹಸಂಸ್ಮೃತಿರ್ವಿಜಯತೇ ದೇವಃ ಸ ನಾರಾಯಣಃ ॥ 25 ॥
ಶ್ರೀಮನ್ನಾಮ ಪ್ರೋಚ್ಯ ನಾರಾಯಣಾಖ್ಯಂ
ಕೇ ನ ಪ್ರಾಪುರ್ವಾಞ್ಛಿತಂ ಪಾಪಿನೋಽಪಿ ।
ಹಾ ನಃ ಪೂರ್ವಂ ವಾಕ್ಪ್ರವೃತ್ತಾ ನ ತಸ್ಮಿನ್
ತೇನ ಪ್ರಾಪ್ತಂ ಗರ್ಭವಾಸಾದಿದುಃಖಮ್ ॥ 26 ॥
ಮಜ್ಜನ್ಮನಃ ಫಲಮಿದಂ ಮಧುಕೈಟಭಾರೇ
ಮತ್ಪ್ರಾರ್ಥನೀಯ ಮದನುಗ್ರಹ ಏಷ ಏವ ।
ತ್ವದ್ಭೃತ್ಯಭೃತ್ಯ ಪರಿಚಾರಕ ಭೃತ್ಯಭೃತ್ಯ
ಭೃತ್ಯಸ್ಯ ಭೃತ್ಯ ಇತಿ ಮಾಂ ಸ್ಮರ ಲೋಕನಾಥ ॥ 27 ॥
ನಾಥೇ ನಃ ಪುರುಷೋತ್ತಮೇ ತ್ರಿಜಗತಾಮೇಕಾಧಿಪೇ ಚೇತಸಾ
ಸೇವ್ಯೇ ಸ್ವಸ್ಯ ಪದಸ್ಯ ದಾತರಿ ಸುರೇ ನಾರಾಯಣೇ ತಿಷ್ಠತಿ ।
ಯಂ ಕಞ್ಚಿತ್ಪುರುಷಾಧಮಂ ಕತಿಪಯಗ್ರಾಮೇಶಮಲ್ಪಾರ್ಥದಂ
ಸೇವಾಯೈ ಮೃಗಯಾಮಹೇ ನರಮಹೋ ಮೂಕಾ ವರಾಕಾ ವಯಮ್ ॥ 28 ॥
ಮದನ ಪರಿಹರ ಸ್ಥಿತಿಂ ಮದೀಯೇ
ಮನಸಿ ಮುಕುನ್ದಪದಾರವಿನ್ದಧಾಮ್ನಿ ।
ಹರನಯನಕೃಶಾನುನಾ ಕೃಶೋಽಸಿ
ಸ್ಮರಸಿ ನ ಚಕ್ರಪರಾಕ್ರಮಂ ಮುರಾರೇಃ ॥ 29 ॥
ತತ್ತ್ವಂ ಬ್ರುವಾಣಾನಿ ಪರಂ ಪರಸ್ಮಾ-
-ನ್ಮಧು ಕ್ಷರನ್ತೀವ ಸತಾಂ ಫಲಾನಿ ।
ಪ್ರಾವರ್ತಯ ಪ್ರಾಞ್ಜಲಿರಸ್ಮಿ ಜಿಹ್ವೇ
ನಾಮಾನಿ ನಾರಾಯಣ ಗೋಚರಾಣಿ ॥ 30 ॥
ಇದಂ ಶರೀರಂ ಪರಿಣಾಮಪೇಶಲಂ
ಪತತ್ಯವಶ್ಯಂ ಶ್ಲಥಸನ್ಧಿಜರ್ಜರಮ್ ।
ಕಿಮೌಷಧೈಃ ಕ್ಲಿಶ್ಯಸಿ ಮೂಢ ದುರ್ಮತೇ
ನಿರಾಮಯಂ ಕೃಷ್ಣರಸಾಯನಂ ಪಿಬ ॥ 31 ॥
ದಾರಾ ವಾರಾಕರವರಸುತಾ ತೇ ತನೂಜೋ ವಿರಿಞ್ಚಿಃ
ಸ್ತೋತಾ ವೇದಸ್ತವ ಸುರಗಣೋ ಭೃತ್ಯವರ್ಗಃ ಪ್ರಸಾದಃ ।
ಮುಕ್ತಿರ್ಮಾಯಾ ಜಗದವಿಕಲಂ ತಾವಕೀ ದೇವಕೀ ತೇ
ಮಾತಾ ಮಿತ್ರಂ ಬಲರಿಪುಸುತಸ್ತ್ವಯ್ಯತೋಽನ್ಯನ್ನ ಜಾನೇ ॥ 32 ॥
ಕೃಷ್ಣೋ ರಕ್ಷತು ನೋ ಜಗತ್ತ್ರಯಗುರುಃ ಕೃಷ್ಣಂ ನಮಸ್ಯಾಮ್ಯಹಂ
ಕೃಷ್ಣೇನಾಮರಶತ್ರವೋ ವಿನಿಹತಾಃ ಕೃಷ್ಣಾಯ ತಸ್ಮೈ ನಮಃ ।
ಕೃಷ್ಣಾದೇವ ಸಮುತ್ಥಿತಂ ಜಗದಿದಂ ಕೃಷ್ಣಸ್ಯ ದಾಸೋಽಸ್ಮ್ಯಹಂ
ಕೃಷ್ಣೇ ತಿಷ್ಠತಿ ಸರ್ವಮೇತದಖಿಲಂ ಹೇ ಕೃಷ್ಣ ರಕ್ಷಸ್ವ ಮಾಮ್ ॥ 33 ॥
ತತ್ತ್ವಂ ಪ್ರಸೀದ ಭಗವನ್ ಕುರು ಮಯ್ಯನಾಥೇ
ವಿಷ್ಣೋ ಕೃಪಾಂ ಪರಮಕಾರುಣಿಕಃ ಕಿಲ ತ್ವಮ್ ।
ಸಂಸಾರಸಾಗರನಿಮಗ್ನಮನನ್ತದೀನ-
-ಮುದ್ಧರ್ತುಮರ್ಹಸಿ ಹರೇ ಪುರುಷೋತ್ತಮೋಽಸಿ ॥ 34 ॥
ನಮಾಮಿ ನಾರಾಯಣಪಾದಪಙ್ಕಜಂ
ಕರೋಮಿ ನಾರಾಯಣಪೂಜನಂ ಸದಾ ।
ವದಾಮಿ ನಾರಾಯಣನಾಮ ನಿರ್ಮಲಂ
ಸ್ಮರಾಮಿ ನಾರಾಯಣತತ್ತ್ವಮವ್ಯಯಮ್ ॥ 35 ॥
ಶ್ರೀನಾಥ ನಾರಾಯಣ ವಾಸುದೇವ
ಶ್ರೀಕೃಷ್ಣ ಭಕ್ತಪ್ರಿಯ ಚಕ್ರಪಾಣೇ ।
ಶ್ರೀಪದ್ಮನಾಭಾಚ್ಯುತ ಕೈಟಭಾರೇ
ಶ್ರೀರಾಮ ಪದ್ಮಾಕ್ಷ ಹರೇ ಮುರಾರೇ ॥ 36 ॥
ಅನನ್ತ ವೈಕುಣ್ಠ ಮುಕುನ್ದ ಕೃಷ್ಣ
ಗೋವಿನ್ದ ದಾಮೋದರ ಮಾಧವೇತಿ ।
ವಕ್ತುಂ ಸಮರ್ಥೋಽಪಿ ನ ವಕ್ತಿ ಕಶ್ಚಿ-
-ದಹೋ ಜನಾನಾಂ ವ್ಯಸನಾಭಿಮುಖ್ಯಮ್ ॥ 37 ॥
ಧ್ಯಾಯನ್ತಿ ಯೇ ವಿಷ್ಣುಮನನ್ತಮವ್ಯಯಂ
ಹೃತ್ಪದ್ಮಮಧ್ಯೇ ಸತತಂ ವ್ಯವಸ್ಥಿತಮ್ ।
ಸಮಾಹಿತಾನಾಂ ಸತತಾಭಯಪ್ರದಂ
ತೇ ಯಾನ್ತಿ ಸಿದ್ಧಿಂ ಪರಮಾಂ ಚ ವೈಷ್ಣವೀಮ್ ॥ 38 ॥
ಕ್ಷೀರಸಾಗರತರಙ್ಗಶೀಕರಾ-
-ಽಽಸಾರತಾರಕಿತಚಾರುಮೂರ್ತಯೇ ।
ಭೋಗಿಭೋಗಶಯನೀಯಶಾಯಿನೇ
ಮಾಧವಾಯ ಮಧುವಿದ್ವಿಷೇ ನಮಃ ॥ 39 ॥
ಯಸ್ಯ ಪ್ರಿಯೌ ಶ್ರುತಿಧರೌ ಕವಿಲೋಕವೀರೌ
ಮಿತ್ರೇ ದ್ವಿಜನ್ಮವರಪದ್ಮಶರಾವಭೂತಾಮ್ ।
ತೇನಾಮ್ಬುಜಾಕ್ಷಚರಣಾಮ್ಬುಜಷಟ್ಪದೇನ
ರಾಜ್ಞಾ ಕೃತಾ ಕೃತಿರಿಯಂ ಕುಲಶೇಖರೇಣ ॥ 40 ॥
ಇತಿ ಕುಲಶೇಖರ ಪ್ರಣೀತಂ ಮುಕುನ್ದಮಾಲಾ ।
Roman (IAST) Transliteration
ghuṣyate yasya nagare raṅgayātrā dine dine |
tamahaṃ śirasā vande rājānaṃ kulaśekharam ||
śrīvallabheti varadeti dayāpareti
bhaktapriyeti bhavaluṇṭhanakovideti |
nātheti nāgaśayaneti jagannivāse-
-tyālāpanaṃ pratipadaṃ kuru me mukunda || 1 ||
jayatu jayatu devo devakīnandano'yaṃ
jayatu jayatu kṛṣṇo vṛṣṇivaṃśapradīpaḥ |
jayatu jayatu meghaśyāmalaḥ komalāṅgo
jayatu jayatu pṛthvībhāranāśo mukundaḥ || 2 ||
mukunda mūrdhnā praṇipatya yāce
bhavantamekāntamiyantamartham |
avismṛtistvaccaraṇāravinde
bhave bhave me'stu bhavatprasādāt || 3 ||
nāhaṃ vande tava caraṇayordvandvamadvandvahetoḥ
kumbhīpākaṃ gurumapi hare nārakaṃ nāpanetum |
ramyārāmāmṛdutanulatā nandane nāpi rantuṃ
bhāve bhāve hṛdayabhavane bhāvayeyaṃ bhavantam || 4 ||
nāsthā dharme na vasunicaye naiva kāmopabhoge
yadyadbhavyaṃ bhavatu bhagavan pūrvakarmānurūpam |
etatprārthyaṃ mama bahumataṃ janmajanmāntare'pi
tvatpādāmbhoruhayugagatā niścalā bhaktirastu || 5 ||
divi vā bhuvi vā mamāstu vāso
narake vā narakāntaka prakāmam |
avadhīrita śāradāravindau
caraṇau te maraṇe'pi cintayāmi || 6 ||
kṛṣṇa tvadīya padapaṅkajapañjarānta-
-madyaiva me viśatu mānasarājahaṃsaḥ |
prāṇaprayāṇasamaye kaphavātapittaiḥ
kaṇṭhāvarodhanavidhau smaraṇaṃ kutaste || 7 ||
cintayāmi harimeva santataṃ
mandamanda hasitānanāmbujaṃ
nandagopatanayaṃ parātparaṃ
nāradādimunibṛndavanditam || 8 ||
karacaraṇasaroje kāntimannetramīne
śramamuṣi bhujavīcivyākule'gādhamārge |
harisarasi vigāhyāpīya tejojalaughaṃ
bhavamaruparikhinnaḥ khedamadya tyajāmi || 9 ||
sarasijanayane saśaṅkhacakre
murabhidi mā virama svacitta rantum |
sukhataramaparaṃ na jātu jāne
haricaraṇasmaraṇāmṛtena tulyam || 10 ||
mā bhīrmandamano vicintya bahudhā yāmīściraṃ yātanāḥ
nāmī naḥ prabhavanti pāparipavaḥ svāmī nanu śrīdharaḥ |
ālasyaṃ vyapanīya bhaktisulabhaṃ dhyāyasva nārāyaṇaṃ
lokasya vyasanāpanodanakaro dāsasya kiṃ na kṣamaḥ || 11 ||
bhavajaladhigatānāṃ dvandvavātāhatānāṃ
sutaduhitṛkalatratrāṇabhārārditānām |
viṣamaviṣayatoye majjatāmaplavānāṃ
bhavatu śaraṇameko viṣṇupoto narāṇām || 12 ||
bhavajaladhimagādhaṃ dustaraṃ nistareyaṃ
kathamahamiti ceto mā sma gāḥ kātaratvam |
sarasijadṛśi deve tāvakī bhaktirekā
narakabhidi niṣaṇṇā tārayiṣyatyavaśyam || 13 ||
tṛṣṇātoye madanapavanoddhūta mohormimāle
dārāvarte tanayasahajagrāhasaṅghākule ca |
saṃsārākhye mahati jaladhau majjatāṃ nastridhāman
pādāmbhoje varada bhavato bhaktināvaṃ prayaccha || 14 ||
mādrākṣaṃ kṣīṇapuṇyān kṣaṇamapi bhavato bhaktihīnānpadābje
māśrauṣaṃ śrāvyabandhaṃ tava caritamapāsyānyadākhyānajātam |
māsmārṣaṃ mādhava tvāmapi bhuvanapate cetasāpahnuvānā-
-nmābhūvaṃ tvatsaparyāvyatikararahito janmajanmāntare'pi || 15 ||
jihve kīrtaya keśavaṃ muraripuṃ ceto bhaja śrīdharaṃ
pāṇidvandva samarcayācyutakathāḥ śrotradvaya tvaṃ śṛṇu |
kṛṣṇaṃ lokaya locanadvaya harergacchāṅghriyugmālayaṃ
jighra ghrāṇa mukundapādatulasīṃ mūrdhannamādhokṣajam || 16 ||
he lokāḥ śṛṇuta prasūtimaraṇavyādheścikitsāmimāṃ
yogajñāḥ samudāharanti munayo yāṃ yājñavalkyādayaḥ |
antarjyotirameyamekamamṛtaṃ kṛṣṇākhyamāpīyatāṃ
tatpītaṃ paramauṣadhaṃ vitanute nirvāṇamātyantikam || 17 |
he martyāḥ paramaṃ hitaṃ śṛṇuta vo vakṣyāmi saṅkṣepataḥ
saṃsārārṇavamāpadūrmibahulaṃ samyakpraviśya sthitāḥ |
nānājñānamapāsya cetasi namo nārāyaṇāyetyamuṃ
mantraṃ sapraṇavaṃ praṇāmasahitaṃ prāvartayadhvaṃ muhuḥ || 18 ||
pṛthvīreṇuraṇuḥ payāṃsi kaṇikāḥ phalguḥ sphuliṅgo'laghu-
-stejo niḥśvasanaṃ maruttanutaraṃ randhraṃ susūkṣmaṃ nabhaḥ |
kṣudrā rudrapitāmahaprabhṛtayaḥ kīṭāḥ samastāḥ surāḥ
dṛṣṭe yatra sa tāvako vijayate bhūmāvadhūtāvadhiḥ || 19 ||
baddhenāñjalinā natena śirasā gātraiḥ saromodgamaiḥ
kaṇṭhena svaragadgadena nayanenodgīrṇabāṣpāmbunā |
nityaṃ tvaccaraṇāravindayugala dhyānāmṛtāsvādinā-
-masmākaṃ sarasīruhākṣa satataṃ sampadyatāṃ jīvitam || 20 ||
he gopālaka he kṛpājalanidhe he sindhukanyāpate
he kaṃsāntaka he gajendrakaruṇāpārīṇa he mādhava |
he rāmānuja he jagattrayaguro he puṇḍarīkākṣa māṃ
he gopījananātha pālaya paraṃ jānāmi na tvāṃ vinā || 21 ||
bhaktāpāyabhujaṅgagāruḍamaṇistrailokyarakṣāmaṇiḥ
gopīlocanacātakāmbudamaṇiḥ saundaryamudrāmaṇiḥ |
yaḥ kāntāmaṇi rukmiṇī ghanakucadvandvaikabhūṣāmaṇiḥ
śreyo devaśikhāmaṇirdiśatu no gopālacūḍāmaṇiḥ || 22 ||
śatrucchedaikamantraṃ sakalamupaniṣadvākyasampūjyamantraṃ
saṃsārottāramantraṃ samupacitatamaḥ saṅghaniryāṇamantram |
sarvaiśvaryaikamantraṃ vyasanabhujagasandaṣṭasantrāṇamantraṃ
jihve śrīkṛṣṇamantraṃ japa japa satataṃ janmasāphalyamantram || 23 ||
vyāmoha praśamauṣadhaṃ munimanovṛtti pravṛttyauṣadhaṃ
daityendrārtikarauṣadhaṃ tribhuvanī sañjīvanaikauṣadham |
bhaktātyantahitauṣadhaṃ bhavabhayapradhvaṃsanaikauṣadhaṃ
śreyaḥprāptikarauṣadhaṃ piba manaḥ śrīkṛṣṇadivyauṣadham || 24 ||
āmnāyābhyasanānyaraṇyaruditaṃ vedavratānyanvahaṃ
medaśchedaphalāni pūrtavidhayaḥ sarve hutaṃ bhasmani |
tīrthānāmavagāhanāni ca gajasnānaṃ vinā yatpada-
-dvandvāmbhoruhasaṃsmṛtirvijayate devaḥ sa nārāyaṇaḥ || 25 ||
śrīmannāma procya nārāyaṇākhyaṃ
ke na prāpurvāñchitaṃ pāpino'pi |
hā naḥ pūrvaṃ vākpravṛttā na tasmin
tena prāptaṃ garbhavāsādiduḥkham || 26 ||
majjanmanaḥ phalamidaṃ madhukaiṭabhāre
matprārthanīya madanugraha eṣa eva |
tvadbhṛtyabhṛtya paricāraka bhṛtyabhṛtya
bhṛtyasya bhṛtya iti māṃ smara lokanātha || 27 ||
nāthe naḥ puruṣottame trijagatāmekādhipe cetasā
sevye svasya padasya dātari sure nārāyaṇe tiṣṭhati |
yaṃ kañcitpuruṣādhamaṃ katipayagrāmeśamalpārthadaṃ
sevāyai mṛgayāmahe naramaho mūkā varākā vayam || 28 ||
madana parihara sthitiṃ madīye
manasi mukundapadāravindadhāmni |
haranayanakṛśānunā kṛśo'si
smarasi na cakraparākramaṃ murāreḥ || 29 ||
tattvaṃ bruvāṇāni paraṃ parasmā-
-nmadhu kṣarantīva satāṃ phalāni |
prāvartaya prāñjalirasmi jihve
nāmāni nārāyaṇa gocarāṇi || 30 ||
idaṃ śarīraṃ pariṇāmapeśalaṃ
patatyavaśyaṃ ślathasandhijarjaram |
kimauṣadhaiḥ kliśyasi mūḍha durmate
nirāmayaṃ kṛṣṇarasāyanaṃ piba || 31 ||
dārā vārākaravarasutā te tanūjo viriñciḥ
stotā vedastava suragaṇo bhṛtyavargaḥ prasādaḥ |
muktirmāyā jagadavikalaṃ tāvakī devakī te
mātā mitraṃ balaripusutastvayyato'nyanna jāne || 32 ||
kṛṣṇo rakṣatu no jagattrayaguruḥ kṛṣṇaṃ namasyāmyahaṃ
kṛṣṇenāmaraśatravo vinihatāḥ kṛṣṇāya tasmai namaḥ |
kṛṣṇādeva samutthitaṃ jagadidaṃ kṛṣṇasya dāso'smyahaṃ
kṛṣṇe tiṣṭhati sarvametadakhilaṃ he kṛṣṇa rakṣasva mām || 33 ||
tattvaṃ prasīda bhagavan kuru mayyanāthe
viṣṇo kṛpāṃ paramakāruṇikaḥ kila tvam |
saṃsārasāgaranimagnamanantadīna-
-muddhartumarhasi hare puruṣottamo'si || 34 ||
namāmi nārāyaṇapādapaṅkajaṃ
karomi nārāyaṇapūjanaṃ sadā |
vadāmi nārāyaṇanāma nirmalaṃ
smarāmi nārāyaṇatattvamavyayam || 35 ||
śrīnātha nārāyaṇa vāsudeva
śrīkṛṣṇa bhaktapriya cakrapāṇe |
śrīpadmanābhācyuta kaiṭabhāre
śrīrāma padmākṣa hare murāre || 36 ||
ananta vaikuṇṭha mukunda kṛṣṇa
govinda dāmodara mādhaveti |
vaktuṃ samartho'pi na vakti kaści-
-daho janānāṃ vyasanābhimukhyam || 37 ||
dhyāyanti ye viṣṇumanantamavyayaṃ
hṛtpadmamadhye satataṃ vyavasthitam |
samāhitānāṃ satatābhayapradaṃ
te yānti siddhiṃ paramāṃ ca vaiṣṇavīm || 38 ||
kṣīrasāgarataraṅgaśīkarā-
-''sāratārakitacārumūrtaye |
bhogibhogaśayanīyaśāyine
mādhavāya madhuvidviṣe namaḥ || 39 ||
yasya priyau śrutidharau kavilokavīrau
mitre dvijanmavarapadmaśarāvabhūtām |
tenāmbujākṣacaraṇāmbujaṣaṭpadena
rājñā kṛtā kṛtiriyaṃ kulaśekhareṇa || 40 ||
iti kulaśekhara praṇītaṃ mukundamālā |
Sanskrit — Devanagari (original)
घुष्यते यस्य नगरे रङ्गयात्रा दिने दिने ।
तमहं शिरसा वन्दे राजानं कुलशेखरम् ॥
श्रीवल्लभेति वरदेति दयापरेति
भक्तप्रियेति भवलुण्ठनकोविदेति ।
नाथेति नागशयनेति जगन्निवासे-
-त्यालापनं प्रतिपदं कुरु मे मुकुन्द ॥ 1 ॥
जयतु जयतु देवो देवकीनन्दनोऽयं
जयतु जयतु कृष्णो वृष्णिवंशप्रदीपः ।
जयतु जयतु मेघश्यामलः कोमलाङ्गो
जयतु जयतु पृथ्वीभारनाशो मुकुन्दः ॥ 2 ॥
मुकुन्द मूर्ध्ना प्रणिपत्य याचे
भवन्तमेकान्तमियन्तमर्थम् ।
अविस्मृतिस्त्वच्चरणारविन्दे
भवे भवे मेऽस्तु भवत्प्रसादात् ॥ 3 ॥
नाहं वन्दे तव चरणयोर्द्वन्द्वमद्वन्द्वहेतोः
कुम्भीपाकं गुरुमपि हरे नारकं नापनेतुम् ।
रम्यारामामृदुतनुलता नन्दने नापि रन्तुं
भावे भावे हृदयभवने भावयेयं भवन्तम् ॥ 4 ॥
नास्था धर्मे न वसुनिचये नैव कामोपभोगे
यद्यद्भव्यं भवतु भगवन् पूर्वकर्मानुरूपम् ।
एतत्प्रार्थ्यं मम बहुमतं जन्मजन्मान्तरेऽपि
त्वत्पादाम्भोरुहयुगगता निश्चला भक्तिरस्तु ॥ 5 ॥
दिवि वा भुवि वा ममास्तु वासो
नरके वा नरकान्तक प्रकामम् ।
अवधीरित शारदारविन्दौ
चरणौ ते मरणेऽपि चिन्तयामि ॥ 6 ॥
कृष्ण त्वदीय पदपङ्कजपञ्जरान्त-
-मद्यैव मे विशतु मानसराजहंसः ।
प्राणप्रयाणसमये कफवातपित्तैः
कण्ठावरोधनविधौ स्मरणं कुतस्ते ॥ 7 ॥
चिन्तयामि हरिमेव सन्ततं
मन्दमन्द हसिताननाम्बुजं
नन्दगोपतनयं परात्परं
नारदादिमुनिबृन्दवन्दितम् ॥ 8 ॥
करचरणसरोजे कान्तिमन्नेत्रमीने
श्रममुषि भुजवीचिव्याकुलेऽगाधमार्गे ।
हरिसरसि विगाह्यापीय तेजोजलौघं
भवमरुपरिखिन्नः खेदमद्य त्यजामि ॥ 9 ॥
सरसिजनयने सशङ्खचक्रे
मुरभिदि मा विरम स्वचित्त रन्तुम् ।
सुखतरमपरं न जातु जाने
हरिचरणस्मरणामृतेन तुल्यम् ॥ 10 ॥
मा भीर्मन्दमनो विचिन्त्य बहुधा यामीश्चिरं यातनाः
नामी नः प्रभवन्ति पापरिपवः स्वामी ननु श्रीधरः ।
आलस्यं व्यपनीय भक्तिसुलभं ध्यायस्व नारायणं
लोकस्य व्यसनापनोदनकरो दासस्य किं न क्षमः ॥ 11 ॥
भवजलधिगतानां द्वन्द्ववाताहतानां
सुतदुहितृकलत्रत्राणभारार्दितानाम् ।
विषमविषयतोये मज्जतामप्लवानां
भवतु शरणमेको विष्णुपोतो नराणाम् ॥ 12 ॥
भवजलधिमगाधं दुस्तरं निस्तरेयं
कथमहमिति चेतो मा स्म गाः कातरत्वम् ।
सरसिजदृशि देवे तावकी भक्तिरेका
नरकभिदि निषण्णा तारयिष्यत्यवश्यम् ॥ 13 ॥
तृष्णातोये मदनपवनोद्धूत मोहोर्मिमाले
दारावर्ते तनयसहजग्राहसङ्घाकुले च ।
संसाराख्ये महति जलधौ मज्जतां नस्त्रिधामन्
पादाम्भोजे वरद भवतो भक्तिनावं प्रयच्छ ॥ 14 ॥
माद्राक्षं क्षीणपुण्यान् क्षणमपि भवतो भक्तिहीनान्पदाब्जे
माश्रौषं श्राव्यबन्धं तव चरितमपास्यान्यदाख्यानजातम् ।
मास्मार्षं माधव त्वामपि भुवनपते चेतसापह्नुवाना-
-न्माभूवं त्वत्सपर्याव्यतिकररहितो जन्मजन्मान्तरेऽपि ॥ 15 ॥
जिह्वे कीर्तय केशवं मुररिपुं चेतो भज श्रीधरं
पाणिद्वन्द्व समर्चयाच्युतकथाः श्रोत्रद्वय त्वं शृणु ।
कृष्णं लोकय लोचनद्वय हरेर्गच्छाङ्घ्रियुग्मालयं
जिघ्र घ्राण मुकुन्दपादतुलसीं मूर्धन्नमाधोक्षजम् ॥ 16 ॥
हे लोकाः शृणुत प्रसूतिमरणव्याधेश्चिकित्सामिमां
योगज्ञाः समुदाहरन्ति मुनयो यां याज्ञवल्क्यादयः ।
अन्तर्ज्योतिरमेयमेकममृतं कृष्णाख्यमापीयतां
तत्पीतं परमौषधं वितनुते निर्वाणमात्यन्तिकम् ॥ 17 ।
हे मर्त्याः परमं हितं शृणुत वो वक्ष्यामि सङ्क्षेपतः
संसारार्णवमापदूर्मिबहुलं सम्यक्प्रविश्य स्थिताः ।
नानाज्ञानमपास्य चेतसि नमो नारायणायेत्यमुं
मन्त्रं सप्रणवं प्रणामसहितं प्रावर्तयध्वं मुहुः ॥ 18 ॥
पृथ्वीरेणुरणुः पयांसि कणिकाः फल्गुः स्फुलिङ्गोऽलघु-
-स्तेजो निःश्वसनं मरुत्तनुतरं रन्ध्रं सुसूक्ष्मं नभः ।
क्षुद्रा रुद्रपितामहप्रभृतयः कीटाः समस्ताः सुराः
दृष्टे यत्र स तावको विजयते भूमावधूतावधिः ॥ 19 ॥
बद्धेनाञ्जलिना नतेन शिरसा गात्रैः सरोमोद्गमैः
कण्ठेन स्वरगद्गदेन नयनेनोद्गीर्णबाष्पाम्बुना ।
नित्यं त्वच्चरणारविन्दयुगल ध्यानामृतास्वादिना-
-मस्माकं सरसीरुहाक्ष सततं सम्पद्यतां जीवितम् ॥ 20 ॥
हे गोपालक हे कृपाजलनिधे हे सिन्धुकन्यापते
हे कंसान्तक हे गजेन्द्रकरुणापारीण हे माधव ।
हे रामानुज हे जगत्त्रयगुरो हे पुण्डरीकाक्ष मां
हे गोपीजननाथ पालय परं जानामि न त्वां विना ॥ 21 ॥
भक्तापायभुजङ्गगारुडमणिस्त्रैलोक्यरक्षामणिः
गोपीलोचनचातकाम्बुदमणिः सौन्दर्यमुद्रामणिः ।
यः कान्तामणि रुक्मिणी घनकुचद्वन्द्वैकभूषामणिः
श्रेयो देवशिखामणिर्दिशतु नो गोपालचूडामणिः ॥ 22 ॥
शत्रुच्छेदैकमन्त्रं सकलमुपनिषद्वाक्यसम्पूज्यमन्त्रं
संसारोत्तारमन्त्रं समुपचिततमः सङ्घनिर्याणमन्त्रम् ।
सर्वैश्वर्यैकमन्त्रं व्यसनभुजगसन्दष्टसन्त्राणमन्त्रं
जिह्वे श्रीकृष्णमन्त्रं जप जप सततं जन्मसाफल्यमन्त्रम् ॥ 23 ॥
व्यामोह प्रशमौषधं मुनिमनोवृत्ति प्रवृत्त्यौषधं
दैत्येन्द्रार्तिकरौषधं त्रिभुवनी सञ्जीवनैकौषधम् ।
भक्तात्यन्तहितौषधं भवभयप्रध्वंसनैकौषधं
श्रेयःप्राप्तिकरौषधं पिब मनः श्रीकृष्णदिव्यौषधम् ॥ 24 ॥
आम्नायाभ्यसनान्यरण्यरुदितं वेदव्रतान्यन्वहं
मेदश्छेदफलानि पूर्तविधयः सर्वे हुतं भस्मनि ।
तीर्थानामवगाहनानि च गजस्नानं विना यत्पद-
-द्वन्द्वाम्भोरुहसंस्मृतिर्विजयते देवः स नारायणः ॥ 25 ॥
श्रीमन्नाम प्रोच्य नारायणाख्यं
के न प्रापुर्वाञ्छितं पापिनोऽपि ।
हा नः पूर्वं वाक्प्रवृत्ता न तस्मिन्
तेन प्राप्तं गर्भवासादिदुःखम् ॥ 26 ॥
मज्जन्मनः फलमिदं मधुकैटभारे
मत्प्रार्थनीय मदनुग्रह एष एव ।
त्वद्भृत्यभृत्य परिचारक भृत्यभृत्य
भृत्यस्य भृत्य इति मां स्मर लोकनाथ ॥ 27 ॥
नाथे नः पुरुषोत्तमे त्रिजगतामेकाधिपे चेतसा
सेव्ये स्वस्य पदस्य दातरि सुरे नारायणे तिष्ठति ।
यं कञ्चित्पुरुषाधमं कतिपयग्रामेशमल्पार्थदं
सेवायै मृगयामहे नरमहो मूका वराका वयम् ॥ 28 ॥
मदन परिहर स्थितिं मदीये
मनसि मुकुन्दपदारविन्दधाम्नि ।
हरनयनकृशानुना कृशोऽसि
स्मरसि न चक्रपराक्रमं मुरारेः ॥ 29 ॥
तत्त्वं ब्रुवाणानि परं परस्मा-
-न्मधु क्षरन्तीव सतां फलानि ।
प्रावर्तय प्राञ्जलिरस्मि जिह्वे
नामानि नारायण गोचराणि ॥ 30 ॥
इदं शरीरं परिणामपेशलं
पतत्यवश्यं श्लथसन्धिजर्जरम् ।
किमौषधैः क्लिश्यसि मूढ दुर्मते
निरामयं कृष्णरसायनं पिब ॥ 31 ॥
दारा वाराकरवरसुता ते तनूजो विरिञ्चिः
स्तोता वेदस्तव सुरगणो भृत्यवर्गः प्रसादः ।
मुक्तिर्माया जगदविकलं तावकी देवकी ते
माता मित्रं बलरिपुसुतस्त्वय्यतोऽन्यन्न जाने ॥ 32 ॥
कृष्णो रक्षतु नो जगत्त्रयगुरुः कृष्णं नमस्याम्यहं
कृष्णेनामरशत्रवो विनिहताः कृष्णाय तस्मै नमः ।
कृष्णादेव समुत्थितं जगदिदं कृष्णस्य दासोऽस्म्यहं
कृष्णे तिष्ठति सर्वमेतदखिलं हे कृष्ण रक्षस्व माम् ॥ 33 ॥
तत्त्वं प्रसीद भगवन् कुरु मय्यनाथे
विष्णो कृपां परमकारुणिकः किल त्वम् ।
संसारसागरनिमग्नमनन्तदीन-
-मुद्धर्तुमर्हसि हरे पुरुषोत्तमोऽसि ॥ 34 ॥
नमामि नारायणपादपङ्कजं
करोमि नारायणपूजनं सदा ।
वदामि नारायणनाम निर्मलं
स्मरामि नारायणतत्त्वमव्ययम् ॥ 35 ॥
श्रीनाथ नारायण वासुदेव
श्रीकृष्ण भक्तप्रिय चक्रपाणे ।
श्रीपद्मनाभाच्युत कैटभारे
श्रीराम पद्माक्ष हरे मुरारे ॥ 36 ॥
अनन्त वैकुण्ठ मुकुन्द कृष्ण
गोविन्द दामोदर माधवेति ।
वक्तुं समर्थोऽपि न वक्ति कश्चि-
-दहो जनानां व्यसनाभिमुख्यम् ॥ 37 ॥
ध्यायन्ति ये विष्णुमनन्तमव्ययं
हृत्पद्ममध्ये सततं व्यवस्थितम् ।
समाहितानां सतताभयप्रदं
ते यान्ति सिद्धिं परमां च वैष्णवीम् ॥ 38 ॥
क्षीरसागरतरङ्गशीकरा-
-ऽऽसारतारकितचारुमूर्तये ।
भोगिभोगशयनीयशायिने
माधवाय मधुविद्विषे नमः ॥ 39 ॥
यस्य प्रियौ श्रुतिधरौ कविलोकवीरौ
मित्रे द्विजन्मवरपद्मशरावभूताम् ।
तेनाम्बुजाक्षचरणाम्बुजषट्पदेन
राज्ञा कृता कृतिरियं कुलशेखरेण ॥ 40 ॥
इति कुलशेखर प्रणीतं मुकुन्दमाला ।
ghuṣyate yasya nagare raṅgayātrā dine dine |
tamahaṃ śirasā vande rājānaṃ kulaśekharam ||
śrīvallabheti varadeti dayāpareti
bhaktapriyeti bhavaluṇṭhanakovideti |
nātheti nāgaśayaneti jagannivāse-
-tyālāpanaṃ pratipadaṃ kuru me mukunda || 1 ||
jayatu jayatu devo devakīnandano'yaṃ
jayatu jayatu kṛṣṇo vṛṣṇivaṃśapradīpaḥ |
jayatu jayatu meghaśyāmalaḥ komalāṅgo
jayatu jayatu pṛthvībhāranāśo mukundaḥ || 2 ||
mukunda mūrdhnā praṇipatya yāce
bhavantamekāntamiyantamartham |
avismṛtistvaccaraṇāravinde
bhave bhave me'stu bhavatprasādāt || 3 ||
nāhaṃ vande tava caraṇayordvandvamadvandvahetoḥ
kumbhīpākaṃ gurumapi hare nārakaṃ nāpanetum |
ramyārāmāmṛdutanulatā nandane nāpi rantuṃ
bhāve bhāve hṛdayabhavane bhāvayeyaṃ bhavantam || 4 ||
nāsthā dharme na vasunicaye naiva kāmopabhoge
yadyadbhavyaṃ bhavatu bhagavan pūrvakarmānurūpam |
etatprārthyaṃ mama bahumataṃ janmajanmāntare'pi
tvatpādāmbhoruhayugagatā niścalā bhaktirastu || 5 ||
divi vā bhuvi vā mamāstu vāso
narake vā narakāntaka prakāmam |
avadhīrita śāradāravindau
caraṇau te maraṇe'pi cintayāmi || 6 ||
kṛṣṇa tvadīya padapaṅkajapañjarānta-
-madyaiva me viśatu mānasarājahaṃsaḥ |
prāṇaprayāṇasamaye kaphavātapittaiḥ
kaṇṭhāvarodhanavidhau smaraṇaṃ kutaste || 7 ||
cintayāmi harimeva santataṃ
mandamanda hasitānanāmbujaṃ
nandagopatanayaṃ parātparaṃ
nāradādimunibṛndavanditam || 8 ||
karacaraṇasaroje kāntimannetramīne
śramamuṣi bhujavīcivyākule'gādhamārge |
harisarasi vigāhyāpīya tejojalaughaṃ
bhavamaruparikhinnaḥ khedamadya tyajāmi || 9 ||
sarasijanayane saśaṅkhacakre
murabhidi mā virama svacitta rantum |
sukhataramaparaṃ na jātu jāne
haricaraṇasmaraṇāmṛtena tulyam || 10 ||
mā bhīrmandamano vicintya bahudhā yāmīściraṃ yātanāḥ
nāmī naḥ prabhavanti pāparipavaḥ svāmī nanu śrīdharaḥ |
ālasyaṃ vyapanīya bhaktisulabhaṃ dhyāyasva nārāyaṇaṃ
lokasya vyasanāpanodanakaro dāsasya kiṃ na kṣamaḥ || 11 ||
bhavajaladhigatānāṃ dvandvavātāhatānāṃ
sutaduhitṛkalatratrāṇabhārārditānām |
viṣamaviṣayatoye majjatāmaplavānāṃ
bhavatu śaraṇameko viṣṇupoto narāṇām || 12 ||
bhavajaladhimagādhaṃ dustaraṃ nistareyaṃ
kathamahamiti ceto mā sma gāḥ kātaratvam |
sarasijadṛśi deve tāvakī bhaktirekā
narakabhidi niṣaṇṇā tārayiṣyatyavaśyam || 13 ||
tṛṣṇātoye madanapavanoddhūta mohormimāle
dārāvarte tanayasahajagrāhasaṅghākule ca |
saṃsārākhye mahati jaladhau majjatāṃ nastridhāman
pādāmbhoje varada bhavato bhaktināvaṃ prayaccha || 14 ||
mādrākṣaṃ kṣīṇapuṇyān kṣaṇamapi bhavato bhaktihīnānpadābje
māśrauṣaṃ śrāvyabandhaṃ tava caritamapāsyānyadākhyānajātam |
māsmārṣaṃ mādhava tvāmapi bhuvanapate cetasāpahnuvānā-
-nmābhūvaṃ tvatsaparyāvyatikararahito janmajanmāntare'pi || 15 ||
jihve kīrtaya keśavaṃ muraripuṃ ceto bhaja śrīdharaṃ
pāṇidvandva samarcayācyutakathāḥ śrotradvaya tvaṃ śṛṇu |
kṛṣṇaṃ lokaya locanadvaya harergacchāṅghriyugmālayaṃ
jighra ghrāṇa mukundapādatulasīṃ mūrdhannamādhokṣajam || 16 ||
he lokāḥ śṛṇuta prasūtimaraṇavyādheścikitsāmimāṃ
yogajñāḥ samudāharanti munayo yāṃ yājñavalkyādayaḥ |
antarjyotirameyamekamamṛtaṃ kṛṣṇākhyamāpīyatāṃ
tatpītaṃ paramauṣadhaṃ vitanute nirvāṇamātyantikam || 17 |
he martyāḥ paramaṃ hitaṃ śṛṇuta vo vakṣyāmi saṅkṣepataḥ
saṃsārārṇavamāpadūrmibahulaṃ samyakpraviśya sthitāḥ |
nānājñānamapāsya cetasi namo nārāyaṇāyetyamuṃ
mantraṃ sapraṇavaṃ praṇāmasahitaṃ prāvartayadhvaṃ muhuḥ || 18 ||
pṛthvīreṇuraṇuḥ payāṃsi kaṇikāḥ phalguḥ sphuliṅgo'laghu-
-stejo niḥśvasanaṃ maruttanutaraṃ randhraṃ susūkṣmaṃ nabhaḥ |
kṣudrā rudrapitāmahaprabhṛtayaḥ kīṭāḥ samastāḥ surāḥ
dṛṣṭe yatra sa tāvako vijayate bhūmāvadhūtāvadhiḥ || 19 ||
baddhenāñjalinā natena śirasā gātraiḥ saromodgamaiḥ
kaṇṭhena svaragadgadena nayanenodgīrṇabāṣpāmbunā |
nityaṃ tvaccaraṇāravindayugala dhyānāmṛtāsvādinā-
-masmākaṃ sarasīruhākṣa satataṃ sampadyatāṃ jīvitam || 20 ||
he gopālaka he kṛpājalanidhe he sindhukanyāpate
he kaṃsāntaka he gajendrakaruṇāpārīṇa he mādhava |
he rāmānuja he jagattrayaguro he puṇḍarīkākṣa māṃ
he gopījananātha pālaya paraṃ jānāmi na tvāṃ vinā || 21 ||
bhaktāpāyabhujaṅgagāruḍamaṇistrailokyarakṣāmaṇiḥ
gopīlocanacātakāmbudamaṇiḥ saundaryamudrāmaṇiḥ |
yaḥ kāntāmaṇi rukmiṇī ghanakucadvandvaikabhūṣāmaṇiḥ
śreyo devaśikhāmaṇirdiśatu no gopālacūḍāmaṇiḥ || 22 ||
śatrucchedaikamantraṃ sakalamupaniṣadvākyasampūjyamantraṃ
saṃsārottāramantraṃ samupacitatamaḥ saṅghaniryāṇamantram |
sarvaiśvaryaikamantraṃ vyasanabhujagasandaṣṭasantrāṇamantraṃ
jihve śrīkṛṣṇamantraṃ japa japa satataṃ janmasāphalyamantram || 23 ||
vyāmoha praśamauṣadhaṃ munimanovṛtti pravṛttyauṣadhaṃ
daityendrārtikarauṣadhaṃ tribhuvanī sañjīvanaikauṣadham |
bhaktātyantahitauṣadhaṃ bhavabhayapradhvaṃsanaikauṣadhaṃ
śreyaḥprāptikarauṣadhaṃ piba manaḥ śrīkṛṣṇadivyauṣadham || 24 ||
āmnāyābhyasanānyaraṇyaruditaṃ vedavratānyanvahaṃ
medaśchedaphalāni pūrtavidhayaḥ sarve hutaṃ bhasmani |
tīrthānāmavagāhanāni ca gajasnānaṃ vinā yatpada-
-dvandvāmbhoruhasaṃsmṛtirvijayate devaḥ sa nārāyaṇaḥ || 25 ||
śrīmannāma procya nārāyaṇākhyaṃ
ke na prāpurvāñchitaṃ pāpino'pi |
hā naḥ pūrvaṃ vākpravṛttā na tasmin
tena prāptaṃ garbhavāsādiduḥkham || 26 ||
majjanmanaḥ phalamidaṃ madhukaiṭabhāre
matprārthanīya madanugraha eṣa eva |
tvadbhṛtyabhṛtya paricāraka bhṛtyabhṛtya
bhṛtyasya bhṛtya iti māṃ smara lokanātha || 27 ||
nāthe naḥ puruṣottame trijagatāmekādhipe cetasā
sevye svasya padasya dātari sure nārāyaṇe tiṣṭhati |
yaṃ kañcitpuruṣādhamaṃ katipayagrāmeśamalpārthadaṃ
sevāyai mṛgayāmahe naramaho mūkā varākā vayam || 28 ||
madana parihara sthitiṃ madīye
manasi mukundapadāravindadhāmni |
haranayanakṛśānunā kṛśo'si
smarasi na cakraparākramaṃ murāreḥ || 29 ||
tattvaṃ bruvāṇāni paraṃ parasmā-
-nmadhu kṣarantīva satāṃ phalāni |
prāvartaya prāñjalirasmi jihve
nāmāni nārāyaṇa gocarāṇi || 30 ||
idaṃ śarīraṃ pariṇāmapeśalaṃ
patatyavaśyaṃ ślathasandhijarjaram |
kimauṣadhaiḥ kliśyasi mūḍha durmate
nirāmayaṃ kṛṣṇarasāyanaṃ piba || 31 ||
dārā vārākaravarasutā te tanūjo viriñciḥ
stotā vedastava suragaṇo bhṛtyavargaḥ prasādaḥ |
muktirmāyā jagadavikalaṃ tāvakī devakī te
mātā mitraṃ balaripusutastvayyato'nyanna jāne || 32 ||
kṛṣṇo rakṣatu no jagattrayaguruḥ kṛṣṇaṃ namasyāmyahaṃ
kṛṣṇenāmaraśatravo vinihatāḥ kṛṣṇāya tasmai namaḥ |
kṛṣṇādeva samutthitaṃ jagadidaṃ kṛṣṇasya dāso'smyahaṃ
kṛṣṇe tiṣṭhati sarvametadakhilaṃ he kṛṣṇa rakṣasva mām || 33 ||
tattvaṃ prasīda bhagavan kuru mayyanāthe
viṣṇo kṛpāṃ paramakāruṇikaḥ kila tvam |
saṃsārasāgaranimagnamanantadīna-
-muddhartumarhasi hare puruṣottamo'si || 34 ||
namāmi nārāyaṇapādapaṅkajaṃ
karomi nārāyaṇapūjanaṃ sadā |
vadāmi nārāyaṇanāma nirmalaṃ
smarāmi nārāyaṇatattvamavyayam || 35 ||
śrīnātha nārāyaṇa vāsudeva
śrīkṛṣṇa bhaktapriya cakrapāṇe |
śrīpadmanābhācyuta kaiṭabhāre
śrīrāma padmākṣa hare murāre || 36 ||
ananta vaikuṇṭha mukunda kṛṣṇa
govinda dāmodara mādhaveti |
vaktuṃ samartho'pi na vakti kaści-
-daho janānāṃ vyasanābhimukhyam || 37 ||
dhyāyanti ye viṣṇumanantamavyayaṃ
hṛtpadmamadhye satataṃ vyavasthitam |
samāhitānāṃ satatābhayapradaṃ
te yānti siddhiṃ paramāṃ ca vaiṣṇavīm || 38 ||
kṣīrasāgarataraṅgaśīkarā-
-''sāratārakitacārumūrtaye |
bhogibhogaśayanīyaśāyine
mādhavāya madhuvidviṣe namaḥ || 39 ||
yasya priyau śrutidharau kavilokavīrau
mitre dvijanmavarapadmaśarāvabhūtām |
tenāmbujākṣacaraṇāmbujaṣaṭpadena
rājñā kṛtā kṛtiriyaṃ kulaśekhareṇa || 40 ||
iti kulaśekhara praṇītaṃ mukundamālā |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.