ಅನೃತಂ ಸಾಹಸಂ ಮಾಯಾ ಮೂರ್ಖತ್ವಮತಿಲೋಭಿತಾ ।
ಅಶೌಚತ್ವಂ ನಿರ್ದಯತ್ವಂ ಸ್ತ್ರೀಣಾಂ ದೋಷಾಃ ಸ್ವಭಾವಜಾಃ ॥ 01 ॥
ಭೋಜ್ಯಂ ಭೋಜನಶಕ್ತಿಶ್ಚ ರತಿಶಕ್ತಿರ್ವರಾಙ್ಗನಾ ।
ವಿಭವೋ ದಾನಶಕ್ತಿಶ್ಚ ನಾಲ್ಪಸ್ಯ ತಪಸಃ ಫಲಮ್ ॥ 02 ॥
ಯಸ್ಯ ಪುತ್ರೋ ವಶೀಭೂತೋ ಭಾರ್ಯಾ ಛನ್ದಾನುಗಾಮಿನೀ ।
ವಿಭವೇ ಯಶ್ಚ ಸನ್ತುಷ್ಟಸ್ತಸ್ಯ ಸ್ವರ್ಗ ಇಹೈವ ಹಿ ॥ 03 ॥
ತೇ ಪುತ್ರಾ ಯೇ ಪಿತುರ್ಭಕ್ತಾಃ ಸ ಪಿತಾ ಯಸ್ತು ಪೋಷಕಃ ।
ತನ್ಮಿತ್ರಂ ಯತ್ರ ವಿಶ್ವಾಸಃ ಸಾ ಭಾರ್ಯಾ ಯತ್ರ ನಿರ್ವೃತಿಃ ॥ 04 ॥
ಪರೋಕ್ಷೇ ಕಾರ್ಯಹನ್ತಾರಂ ಪ್ರತ್ಯಕ್ಷೇ ಪ್ರಿಯವಾದಿನಮ್ ।
ವರ್ಜಯೇತ್ತಾದೃಶಂ ಮಿತ್ರಂ ವಿಷಕುಮ್ಭಂ ಪಯೋಮುಖಮ್ ॥ 05 ॥
ನ ವಿಶ್ವಸೇತ್ಕುಮಿತ್ರೇ ಚ ಮಿತ್ರೇ ಚಾಪಿ ನ ವಿಶ್ವಸೇತ್ ।
ಕದಾಚಿತ್ಕುಪಿತಂ ಮಿತ್ರಂ ಸರ್ವಂ ಗುಹ್ಯಂ ಪ್ರಕಾಶಯೇತ್ ॥ 06 ॥
ಮನಸಾ ಚಿನ್ತಿತಂ ಕಾರ್ಯಂ ವಾಚಾ ನೈವ ಪ್ರಕಾಶಯೇತ್ ।
ಮನ್ತ್ರೇಣ ರಕ್ಷಯೇದ್ಗೂಢಂ ಕಾರ್ಯೇ ಚಾಪಿ ನಿಯೋಜಯೇತ್ ॥ 07 ॥
ಕಷ್ಟಂ ಚ ಖಲು ಮೂರ್ಖತ್ವಂ ಕಷ್ಟಂ ಚ ಖಲು ಯೌವನಮ್ ।
ಕಷ್ಟಾತ್ಕಷ್ಟತರಂ ಚೈವ ಪರಗೇಹನಿವಾಸನಮ್ ॥ 08 ॥
ಶೈಲೇ ಶೈಲೇ ಚ ಮಾಣಿಕ್ಯಂ ಮೌಕ್ತಿಕಂ ನ ಗಜೇ ಗಜೇ ।
ಸಾಧವೋ ನ ಹಿ ಸರ್ವತ್ರ ಚನ್ದನಂ ನ ವನೇ ವನೇ ॥ 09 ॥
ಪುತ್ರಾಶ್ಚ ವಿವಿಧೈಃ ಶೀಲೈರ್ನಿಯೋಜ್ಯಾಃ ಸತತಂ ಬುಧೈಃ ।
ನೀತಿಜ್ಞಾಃ ಶೀಲಸಮ್ಪನ್ನಾ ಭವನ್ತಿ ಕುಲಪೂಜಿತಾಃ ॥ 10 ॥
ಮಾತಾ ಶತ್ರುಃ ಪಿತಾ ವೈರೀ ಯಾಭ್ಯಾಂ ಬಾಲಾ ನ ಪಾಠಿತಾಃ ।
ಸಭಾಮಧ್ಯೇ ನ ಶೋಭನ್ತೇ ಹಂಸಮಧ್ಯೇ ಬಕೋ ಯಥಾ ॥ 11 ॥
ಲಾಲನಾದ್ಬಹವೋ ದೋಷಾಸ್ತಾಡನೇ ಬಹವೋ ಗುಣಾಃ ।
ತಸ್ಮಾತ್ಪುತ್ರಂ ಚ ಶಿಷ್ಯಂ ಚ ತಾಡಯೇನ್ನ ತು ಲಾಲಯೇತ್ ॥ 12 ॥
ಶ್ಲೋಕೇನ ವಾ ತದರ್ಧೇನ ತದರ್ಧಾರ್ಧಾಕ್ಷರೇಣ ವಾ ।
ಅಬನ್ಧ್ಯಂ ದಿವಸಂ ಕುರ್ಯಾದ್ದಾನಾಧ್ಯಯನಕರ್ಮಭಿಃ ॥ 13 ॥
ಕಾನ್ತಾವಿಯೋಗಃ ಸ್ವಜನಾಪಮಾನಂ
ಋಣಸ್ಯ ಶೇಷಂ ಕುನೃಪಸ್ಯ ಸೇವಾ ।
ದಾರಿದ್ರ್ಯಭಾವಾದ್ವಿಮುಖಂ ಚ ಮಿತ್ರಂ
ವಿನಾಗ್ನಿನಾ ಪಞ್ಚ ದಹನ್ತಿ ಕಾಯಮ್ ॥ 14 ॥
ನದೀತೀರೇ ಚ ಯೇ ವೃಕ್ಷಾಃ ಪರಗೇಹೇಷು ಕಾಮಿನೀ ।
ಮನ್ತ್ರಹೀನಾಶ್ಚ ರಾಜಾನಃ ಶೀಘ್ರಂ ನಶ್ಯನ್ತ್ಯಸಂಶಯಮ್ ॥ 15 ॥
ಬಲಂ ವಿದ್ಯಾ ಚ ವಿಪ್ರಾಣಾಂ ರಾಜ್ಞಾಂ ಸೈನ್ಯಂ ಬಲಂ ತಥಾ ।
ಬಲಂ ವಿತ್ತಂ ಚ ವೈಶ್ಯಾನಾಂ ಶೂದ್ರಾಣಾಂ ಪಾರಿಚರ್ಯಕಮ್ ॥ 16 ॥
ನಿರ್ಧನಂ ಪುರುಷಂ ವೇಶ್ಯಾ ಪ್ರಜಾ ಭಗ್ನಂ ನೃಪಂ ತ್ಯಜೇತ್ ।
ಖಗಾ ವೀತಫಲಂ ವೃಕ್ಷಂ ಭುಕ್ತ್ವಾ ಚಾಭ್ಯಾಗತೋ ಗೃಹಮ್ ॥ 17 ॥
ಗೃಹೀತ್ವಾ ದಕ್ಷಿಣಾಂ ವಿಪ್ರಾಸ್ತ್ಯಜನ್ತಿ ಯಜಮಾನಕಮ್ ।
ಪ್ರಾಪ್ತವಿದ್ಯಾ ಗುರುಂ ಶಿಷ್ಯಾ ದಗ್ಧಾರಣ್ಯಂ ಮೃಗಾಸ್ತಥಾ ॥ 18 ॥
ದುರಾಚಾರೀ ದುರಾದೃಷ್ಟಿರ್ದುರಾವಾಸೀ ಚ ದುರ್ಜನಃ ।
ಯನ್ಮೈತ್ರೀ ಕ್ರಿಯತೇ ಪುಮ್ಭಿರ್ನರಃ ಶೀಘ್ರಂ ವಿನಶ್ಯತಿ ॥ 19 ॥
ಸಮಾನೇ ಶೋಭತೇ ಪ್ರೀತಿಃ ರಾಜ್ಞಿ ಸೇವಾ ಚ ಶೋಭತೇ ।
ವಾಣಿಜ್ಯಂ ವ್ಯವಹಾರೇಷು ದಿವ್ಯಾ ಸ್ತ್ರೀ ಶೋಭತೇ ಗೃಹೇ ॥ 20 ॥
Roman (IAST) Transliteration
anṛtaṃ sāhasaṃ māyā mūrkhatvamatilobhitā |
aśaucatvaṃ nirdayatvaṃ strīṇāṃ doṣāḥ svabhāvajāḥ || 01 ||
bhojyaṃ bhojanaśaktiśca ratiśaktirvarāṅganā |
vibhavo dānaśaktiśca nālpasya tapasaḥ phalam || 02 ||
yasya putro vaśībhūto bhāryā chandānugāminī |
vibhave yaśca santuṣṭastasya svarga ihaiva hi || 03 ||
te putrā ye piturbhaktāḥ sa pitā yastu poṣakaḥ |
tanmitraṃ yatra viśvāsaḥ sā bhāryā yatra nirvṛtiḥ || 04 ||
parokṣe kāryahantāraṃ pratyakṣe priyavādinam |
varjayettādṛśaṃ mitraṃ viṣakumbhaṃ payomukham || 05 ||
na viśvasetkumitre ca mitre cāpi na viśvaset |
kadācitkupitaṃ mitraṃ sarvaṃ guhyaṃ prakāśayet || 06 ||
manasā cintitaṃ kāryaṃ vācā naiva prakāśayet |
mantreṇa rakṣayedgūḍhaṃ kārye cāpi niyojayet || 07 ||
kaṣṭaṃ ca khalu mūrkhatvaṃ kaṣṭaṃ ca khalu yauvanam |
kaṣṭātkaṣṭataraṃ caiva paragehanivāsanam || 08 ||
śaile śaile ca māṇikyaṃ mauktikaṃ na gaje gaje |
sādhavo na hi sarvatra candanaṃ na vane vane || 09 ||
putrāśca vividhaiḥ śīlairniyojyāḥ satataṃ budhaiḥ |
nītijñāḥ śīlasampannā bhavanti kulapūjitāḥ || 10 ||
mātā śatruḥ pitā vairī yābhyāṃ bālā na pāṭhitāḥ |
sabhāmadhye na śobhante haṃsamadhye bako yathā || 11 ||
lālanādbahavo doṣāstāḍane bahavo guṇāḥ |
tasmātputraṃ ca śiṣyaṃ ca tāḍayenna tu lālayet || 12 ||
ślokena vā tadardhena tadardhārdhākṣareṇa vā |
abandhyaṃ divasaṃ kuryāddānādhyayanakarmabhiḥ || 13 ||
kāntāviyogaḥ svajanāpamānaṃ
ṛṇasya śeṣaṃ kunṛpasya sevā |
dāridryabhāvādvimukhaṃ ca mitraṃ
vināgninā pañca dahanti kāyam || 14 ||
nadītīre ca ye vṛkṣāḥ parageheṣu kāminī |
mantrahīnāśca rājānaḥ śīghraṃ naśyantyasaṃśayam || 15 ||
balaṃ vidyā ca viprāṇāṃ rājñāṃ sainyaṃ balaṃ tathā |
balaṃ vittaṃ ca vaiśyānāṃ śūdrāṇāṃ pāricaryakam || 16 ||
nirdhanaṃ puruṣaṃ veśyā prajā bhagnaṃ nṛpaṃ tyajet |
khagā vītaphalaṃ vṛkṣaṃ bhuktvā cābhyāgato gṛham || 17 ||
gṛhītvā dakṣiṇāṃ viprāstyajanti yajamānakam |
prāptavidyā guruṃ śiṣyā dagdhāraṇyaṃ mṛgāstathā || 18 ||
durācārī durādṛṣṭirdurāvāsī ca durjanaḥ |
yanmaitrī kriyate pumbhirnaraḥ śīghraṃ vinaśyati || 19 ||
samāne śobhate prītiḥ rājñi sevā ca śobhate |
vāṇijyaṃ vyavahāreṣu divyā strī śobhate gṛhe || 20 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अनृतं साहसं माया मूर्खत्वमतिलोभिता ।
अशौचत्वं निर्दयत्वं स्त्रीणां दोषाः स्वभावजाः ॥ 01 ॥
भोज्यं भोजनशक्तिश्च रतिशक्तिर्वराङ्गना ।
विभवो दानशक्तिश्च नाल्पस्य तपसः फलम् ॥ 02 ॥
यस्य पुत्रो वशीभूतो भार्या छन्दानुगामिनी ।
विभवे यश्च सन्तुष्टस्तस्य स्वर्ग इहैव हि ॥ 03 ॥
ते पुत्रा ये पितुर्भक्ताः स पिता यस्तु पोषकः ।
तन्मित्रं यत्र विश्वासः सा भार्या यत्र निर्वृतिः ॥ 04 ॥
परोक्षे कार्यहन्तारं प्रत्यक्षे प्रियवादिनम् ।
वर्जयेत्तादृशं मित्रं विषकुम्भं पयोमुखम् ॥ 05 ॥
न विश्वसेत्कुमित्रे च मित्रे चापि न विश्वसेत् ।
कदाचित्कुपितं मित्रं सर्वं गुह्यं प्रकाशयेत् ॥ 06 ॥
मनसा चिन्तितं कार्यं वाचा नैव प्रकाशयेत् ।
मन्त्रेण रक्षयेद्गूढं कार्ये चापि नियोजयेत् ॥ 07 ॥
कष्टं च खलु मूर्खत्वं कष्टं च खलु यौवनम् ।
कष्टात्कष्टतरं चैव परगेहनिवासनम् ॥ 08 ॥
शैले शैले च माणिक्यं मौक्तिकं न गजे गजे ।
साधवो न हि सर्वत्र चन्दनं न वने वने ॥ 09 ॥
पुत्राश्च विविधैः शीलैर्नियोज्याः सततं बुधैः ।
नीतिज्ञाः शीलसम्पन्ना भवन्ति कुलपूजिताः ॥ 10 ॥
माता शत्रुः पिता वैरी याभ्यां बाला न पाठिताः ।
सभामध्ये न शोभन्ते हंसमध्ये बको यथा ॥ 11 ॥
लालनाद्बहवो दोषास्ताडने बहवो गुणाः ।
तस्मात्पुत्रं च शिष्यं च ताडयेन्न तु लालयेत् ॥ 12 ॥
श्लोकेन वा तदर्धेन तदर्धार्धाक्षरेण वा ।
अबन्ध्यं दिवसं कुर्याद्दानाध्ययनकर्मभिः ॥ 13 ॥
कान्तावियोगः स्वजनापमानं
ऋणस्य शेषं कुनृपस्य सेवा ।
दारिद्र्यभावाद्विमुखं च मित्रं
विनाग्निना पञ्च दहन्ति कायम् ॥ 14 ॥
नदीतीरे च ये वृक्षाः परगेहेषु कामिनी ।
मन्त्रहीनाश्च राजानः शीघ्रं नश्यन्त्यसंशयम् ॥ 15 ॥
बलं विद्या च विप्राणां राज्ञां सैन्यं बलं तथा ।
बलं वित्तं च वैश्यानां शूद्राणां पारिचर्यकम् ॥ 16 ॥
निर्धनं पुरुषं वेश्या प्रजा भग्नं नृपं त्यजेत् ।
खगा वीतफलं वृक्षं भुक्त्वा चाभ्यागतो गृहम् ॥ 17 ॥
गृहीत्वा दक्षिणां विप्रास्त्यजन्ति यजमानकम् ।
प्राप्तविद्या गुरुं शिष्या दग्धारण्यं मृगास्तथा ॥ 18 ॥
दुराचारी दुरादृष्टिर्दुरावासी च दुर्जनः ।
यन्मैत्री क्रियते पुम्भिर्नरः शीघ्रं विनश्यति ॥ 19 ॥
समाने शोभते प्रीतिः राज्ञि सेवा च शोभते ।
वाणिज्यं व्यवहारेषु दिव्या स्त्री शोभते गृहे ॥ 20 ॥
anṛtaṃ sāhasaṃ māyā mūrkhatvamatilobhitā |
aśaucatvaṃ nirdayatvaṃ strīṇāṃ doṣāḥ svabhāvajāḥ || 01 ||
bhojyaṃ bhojanaśaktiśca ratiśaktirvarāṅganā |
vibhavo dānaśaktiśca nālpasya tapasaḥ phalam || 02 ||
yasya putro vaśībhūto bhāryā chandānugāminī |
vibhave yaśca santuṣṭastasya svarga ihaiva hi || 03 ||
te putrā ye piturbhaktāḥ sa pitā yastu poṣakaḥ |
tanmitraṃ yatra viśvāsaḥ sā bhāryā yatra nirvṛtiḥ || 04 ||
parokṣe kāryahantāraṃ pratyakṣe priyavādinam |
varjayettādṛśaṃ mitraṃ viṣakumbhaṃ payomukham || 05 ||
na viśvasetkumitre ca mitre cāpi na viśvaset |
kadācitkupitaṃ mitraṃ sarvaṃ guhyaṃ prakāśayet || 06 ||
manasā cintitaṃ kāryaṃ vācā naiva prakāśayet |
mantreṇa rakṣayedgūḍhaṃ kārye cāpi niyojayet || 07 ||
kaṣṭaṃ ca khalu mūrkhatvaṃ kaṣṭaṃ ca khalu yauvanam |
kaṣṭātkaṣṭataraṃ caiva paragehanivāsanam || 08 ||
śaile śaile ca māṇikyaṃ mauktikaṃ na gaje gaje |
sādhavo na hi sarvatra candanaṃ na vane vane || 09 ||
putrāśca vividhaiḥ śīlairniyojyāḥ satataṃ budhaiḥ |
nītijñāḥ śīlasampannā bhavanti kulapūjitāḥ || 10 ||
mātā śatruḥ pitā vairī yābhyāṃ bālā na pāṭhitāḥ |
sabhāmadhye na śobhante haṃsamadhye bako yathā || 11 ||
lālanādbahavo doṣāstāḍane bahavo guṇāḥ |
tasmātputraṃ ca śiṣyaṃ ca tāḍayenna tu lālayet || 12 ||
ślokena vā tadardhena tadardhārdhākṣareṇa vā |
abandhyaṃ divasaṃ kuryāddānādhyayanakarmabhiḥ || 13 ||
kāntāviyogaḥ svajanāpamānaṃ
ṛṇasya śeṣaṃ kunṛpasya sevā |
dāridryabhāvādvimukhaṃ ca mitraṃ
vināgninā pañca dahanti kāyam || 14 ||
nadītīre ca ye vṛkṣāḥ parageheṣu kāminī |
mantrahīnāśca rājānaḥ śīghraṃ naśyantyasaṃśayam || 15 ||
balaṃ vidyā ca viprāṇāṃ rājñāṃ sainyaṃ balaṃ tathā |
balaṃ vittaṃ ca vaiśyānāṃ śūdrāṇāṃ pāricaryakam || 16 ||
nirdhanaṃ puruṣaṃ veśyā prajā bhagnaṃ nṛpaṃ tyajet |
khagā vītaphalaṃ vṛkṣaṃ bhuktvā cābhyāgato gṛham || 17 ||
gṛhītvā dakṣiṇāṃ viprāstyajanti yajamānakam |
prāptavidyā guruṃ śiṣyā dagdhāraṇyaṃ mṛgāstathā || 18 ||
durācārī durādṛṣṭirdurāvāsī ca durjanaḥ |
yanmaitrī kriyate pumbhirnaraḥ śīghraṃ vinaśyati || 19 ||
samāne śobhate prītiḥ rājñi sevā ca śobhate |
vāṇijyaṃ vyavahāreṣu divyā strī śobhate gṛhe || 20 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.