ଅନୃତଂ ସାହସଂ ମାଯା ମୂର୍ଖତ୍ଵମତିଲୋଭିତା ।
ଅଶୌଚତ୍ଵଂ ନିର୍ଦଯତ୍ଵଂ ସ୍ତ୍ରୀଣାଂ ଦୋଷାଃ ସ୍ଵଭାଵଜାଃ ॥ 01 ॥
ଭୋଜ୍ଯଂ ଭୋଜନଶକ୍ତିଶ୍ଚ ରତିଶକ୍ତିର୍ଵରାଙ୍ଗନା ।
ଵିଭଵୋ ଦାନଶକ୍ତିଶ୍ଚ ନାଲ୍ପସ୍ଯ ତପସଃ ଫଲମ୍ ॥ 02 ॥
ଯସ୍ଯ ପୁତ୍ରୋ ଵଶୀଭୂତୋ ଭାର୍ଯା ଛନ୍ଦାନୁଗାମିନୀ ।
ଵିଭଵେ ଯଶ୍ଚ ସନ୍ତୁଷ୍ଟସ୍ତସ୍ଯ ସ୍ଵର୍ଗ ଇହୈଵ ହି ॥ 03 ॥
ତେ ପୁତ୍ରା ଯେ ପିତୁର୍ଭକ୍ତାଃ ସ ପିତା ଯସ୍ତୁ ପୋଷକଃ ।
ତନ୍ମିତ୍ରଂ ଯତ୍ର ଵିଶ୍ଵାସଃ ସା ଭାର୍ଯା ଯତ୍ର ନିର୍ଵୃତିଃ ॥ 04 ॥
ପରୋକ୍ଷେ କାର୍ଯହନ୍ତାରଂ ପ୍ରତ୍ଯକ୍ଷେ ପ୍ରିଯଵାଦିନମ୍ ।
ଵର୍ଜଯେତ୍ତାଦୃଶଂ ମିତ୍ରଂ ଵିଷକୁମ୍ଭଂ ପଯୋମୁଖମ୍ ॥ 05 ॥
ନ ଵିଶ୍ଵସେତ୍କୁମିତ୍ରେ ଚ ମିତ୍ରେ ଚାପି ନ ଵିଶ୍ଵସେତ୍ ।
କଦାଚିତ୍କୁପିତଂ ମିତ୍ରଂ ସର୍ଵଂ ଗୁହ୍ଯଂ ପ୍ରକାଶଯେତ୍ ॥ 06 ॥
ମନସା ଚିନ୍ତିତଂ କାର୍ଯଂ ଵାଚା ନୈଵ ପ୍ରକାଶଯେତ୍ ।
ମନ୍ତ୍ରେଣ ରକ୍ଷଯେଦ୍ଗୂଢଂ କାର୍ଯେ ଚାପି ନିଯୋଜଯେତ୍ ॥ 07 ॥
କଷ୍ଟଂ ଚ ଖଲୁ ମୂର୍ଖତ୍ଵଂ କଷ୍ଟଂ ଚ ଖଲୁ ଯୌଵନମ୍ ।
କଷ୍ଟାତ୍କଷ୍ଟତରଂ ଚୈଵ ପରଗେହନିଵାସନମ୍ ॥ 08 ॥
ଶୈଲେ ଶୈଲେ ଚ ମାଣିକ୍ଯଂ ମୌକ୍ତିକଂ ନ ଗଜେ ଗଜେ ।
ସାଧଵୋ ନ ହି ସର୍ଵତ୍ର ଚନ୍ଦନଂ ନ ଵନେ ଵନେ ॥ 09 ॥
ପୁତ୍ରାଶ୍ଚ ଵିଵିଧୈଃ ଶୀଲୈର୍ନିଯୋଜ୍ଯାଃ ସତତଂ ବୁଧୈଃ ।
ନୀତିଜ୍ଞାଃ ଶୀଲସମ୍ପନ୍ନା ଭଵନ୍ତି କୁଲପୂଜିତାଃ ॥ 10 ॥
ମାତା ଶତ୍ରୁଃ ପିତା ଵୈରୀ ଯାଭ୍ଯାଂ ବାଲା ନ ପାଠିତାଃ ।
ସଭାମଧ୍ଯେ ନ ଶୋଭନ୍ତେ ହଂସମଧ୍ଯେ ବକୋ ଯଥା ॥ 11 ॥
ଲାଲନାଦ୍ବହଵୋ ଦୋଷାସ୍ତାଡନେ ବହଵୋ ଗୁଣାଃ ।
ତସ୍ମାତ୍ପୁତ୍ରଂ ଚ ଶିଷ୍ଯଂ ଚ ତାଡଯେନ୍ନ ତୁ ଲାଲଯେତ୍ ॥ 12 ॥
ଶ୍ଲୋକେନ ଵା ତଦର୍ଧେନ ତଦର୍ଧାର୍ଧାକ୍ଷରେଣ ଵା ।
ଅବନ୍ଧ୍ଯଂ ଦିଵସଂ କୁର୍ଯାଦ୍ଦାନାଧ୍ଯଯନକର୍ମଭିଃ ॥ 13 ॥
କାନ୍ତାଵିଯୋଗଃ ସ୍ଵଜନାପମାନଂ
ଋଣସ୍ଯ ଶେଷଂ କୁନୃପସ୍ଯ ସେଵା ।
ଦାରିଦ୍ର୍ଯଭାଵାଦ୍ଵିମୁଖଂ ଚ ମିତ୍ରଂ
ଵିନାଗ୍ନିନା ପଞ୍ଚ ଦହନ୍ତି କାଯମ୍ ॥ 14 ॥
ନଦୀତୀରେ ଚ ଯେ ଵୃକ୍ଷାଃ ପରଗେହେଷୁ କାମିନୀ ।
ମନ୍ତ୍ରହୀନାଶ୍ଚ ରାଜାନଃ ଶୀଘ୍ରଂ ନଶ୍ଯନ୍ତ୍ଯସଂଶଯମ୍ ॥ 15 ॥
ବଲଂ ଵିଦ୍ଯା ଚ ଵିପ୍ରାଣାଂ ରାଜ୍ଞାଂ ସୈନ୍ଯଂ ବଲଂ ତଥା ।
ବଲଂ ଵିତ୍ତଂ ଚ ଵୈଶ୍ଯାନାଂ ଶୂଦ୍ରାଣାଂ ପାରିଚର୍ଯକମ୍ ॥ 16 ॥
ନିର୍ଧନଂ ପୁରୁଷଂ ଵେଶ୍ଯା ପ୍ରଜା ଭଗ୍ନଂ ନୃପଂ ତ୍ଯଜେତ୍ ।
ଖଗା ଵୀତଫଲଂ ଵୃକ୍ଷଂ ଭୁକ୍ତ୍ଵା ଚାଭ୍ଯାଗତୋ ଗୃହମ୍ ॥ 17 ॥
ଗୃହୀତ୍ଵା ଦକ୍ଷିଣାଂ ଵିପ୍ରାସ୍ତ୍ଯଜନ୍ତି ଯଜମାନକମ୍ ।
ପ୍ରାପ୍ତଵିଦ୍ଯା ଗୁରୁଂ ଶିଷ୍ଯା ଦଗ୍ଧାରଣ୍ଯଂ ମୃଗାସ୍ତଥା ॥ 18 ॥
ଦୁରାଚାରୀ ଦୁରାଦୃଷ୍ଟିର୍ଦୁରାଵାସୀ ଚ ଦୁର୍ଜନଃ ।
ଯନ୍ମୈତ୍ରୀ କ୍ରିଯତେ ପୁମ୍ଭିର୍ନରଃ ଶୀଘ୍ରଂ ଵିନଶ୍ଯତି ॥ 19 ॥
ସମାନେ ଶୋଭତେ ପ୍ରୀତିଃ ରାଜ୍ଞି ସେଵା ଚ ଶୋଭତେ ।
ଵାଣିଜ୍ଯଂ ଵ୍ଯଵହାରେଷୁ ଦିଵ୍ଯା ସ୍ତ୍ରୀ ଶୋଭତେ ଗୃହେ ॥ 20 ॥
Roman (IAST) Transliteration
anṛtaṃ sāhasaṃ māyā mūrkhatvamatilobhitā |
aśaucatvaṃ nirdayatvaṃ strīṇāṃ doṣāḥ svabhāvajāḥ || 01 ||
bhojyaṃ bhojanaśaktiśca ratiśaktirvarāṅganā |
vibhavo dānaśaktiśca nālpasya tapasaḥ phalam || 02 ||
yasya putro vaśībhūto bhāryā chandānugāminī |
vibhave yaśca santuṣṭastasya svarga ihaiva hi || 03 ||
te putrā ye piturbhaktāḥ sa pitā yastu poṣakaḥ |
tanmitraṃ yatra viśvāsaḥ sā bhāryā yatra nirvṛtiḥ || 04 ||
parokṣe kāryahantāraṃ pratyakṣe priyavādinam |
varjayettādṛśaṃ mitraṃ viṣakumbhaṃ payomukham || 05 ||
na viśvasetkumitre ca mitre cāpi na viśvaset |
kadācitkupitaṃ mitraṃ sarvaṃ guhyaṃ prakāśayet || 06 ||
manasā cintitaṃ kāryaṃ vācā naiva prakāśayet |
mantreṇa rakṣayedgūḍhaṃ kārye cāpi niyojayet || 07 ||
kaṣṭaṃ ca khalu mūrkhatvaṃ kaṣṭaṃ ca khalu yauvanam |
kaṣṭātkaṣṭataraṃ caiva paragehanivāsanam || 08 ||
śaile śaile ca māṇikyaṃ mauktikaṃ na gaje gaje |
sādhavo na hi sarvatra candanaṃ na vane vane || 09 ||
putrāśca vividhaiḥ śīlairniyojyāḥ satataṃ budhaiḥ |
nītijñāḥ śīlasampannā bhavanti kulapūjitāḥ || 10 ||
mātā śatruḥ pitā vairī yābhyāṃ bālā na pāṭhitāḥ |
sabhāmadhye na śobhante haṃsamadhye bako yathā || 11 ||
lālanādbahavo doṣāstāḍane bahavo guṇāḥ |
tasmātputraṃ ca śiṣyaṃ ca tāḍayenna tu lālayet || 12 ||
ślokena vā tadardhena tadardhārdhākṣareṇa vā |
abandhyaṃ divasaṃ kuryāddānādhyayanakarmabhiḥ || 13 ||
kāntāviyogaḥ svajanāpamānaṃ
ṛṇasya śeṣaṃ kunṛpasya sevā |
dāridryabhāvādvimukhaṃ ca mitraṃ
vināgninā pañca dahanti kāyam || 14 ||
nadītīre ca ye vṛkṣāḥ parageheṣu kāminī |
mantrahīnāśca rājānaḥ śīghraṃ naśyantyasaṃśayam || 15 ||
balaṃ vidyā ca viprāṇāṃ rājñāṃ sainyaṃ balaṃ tathā |
balaṃ vittaṃ ca vaiśyānāṃ śūdrāṇāṃ pāricaryakam || 16 ||
nirdhanaṃ puruṣaṃ veśyā prajā bhagnaṃ nṛpaṃ tyajet |
khagā vītaphalaṃ vṛkṣaṃ bhuktvā cābhyāgato gṛham || 17 ||
gṛhītvā dakṣiṇāṃ viprāstyajanti yajamānakam |
prāptavidyā guruṃ śiṣyā dagdhāraṇyaṃ mṛgāstathā || 18 ||
durācārī durādṛṣṭirdurāvāsī ca durjanaḥ |
yanmaitrī kriyate pumbhirnaraḥ śīghraṃ vinaśyati || 19 ||
samāne śobhate prītiḥ rājñi sevā ca śobhate |
vāṇijyaṃ vyavahāreṣu divyā strī śobhate gṛhe || 20 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अनृतं साहसं माया मूर्खत्वमतिलोभिता ।
अशौचत्वं निर्दयत्वं स्त्रीणां दोषाः स्वभावजाः ॥ 01 ॥
भोज्यं भोजनशक्तिश्च रतिशक्तिर्वराङ्गना ।
विभवो दानशक्तिश्च नाल्पस्य तपसः फलम् ॥ 02 ॥
यस्य पुत्रो वशीभूतो भार्या छन्दानुगामिनी ।
विभवे यश्च सन्तुष्टस्तस्य स्वर्ग इहैव हि ॥ 03 ॥
ते पुत्रा ये पितुर्भक्ताः स पिता यस्तु पोषकः ।
तन्मित्रं यत्र विश्वासः सा भार्या यत्र निर्वृतिः ॥ 04 ॥
परोक्षे कार्यहन्तारं प्रत्यक्षे प्रियवादिनम् ।
वर्जयेत्तादृशं मित्रं विषकुम्भं पयोमुखम् ॥ 05 ॥
न विश्वसेत्कुमित्रे च मित्रे चापि न विश्वसेत् ।
कदाचित्कुपितं मित्रं सर्वं गुह्यं प्रकाशयेत् ॥ 06 ॥
मनसा चिन्तितं कार्यं वाचा नैव प्रकाशयेत् ।
मन्त्रेण रक्षयेद्गूढं कार्ये चापि नियोजयेत् ॥ 07 ॥
कष्टं च खलु मूर्खत्वं कष्टं च खलु यौवनम् ।
कष्टात्कष्टतरं चैव परगेहनिवासनम् ॥ 08 ॥
शैले शैले च माणिक्यं मौक्तिकं न गजे गजे ।
साधवो न हि सर्वत्र चन्दनं न वने वने ॥ 09 ॥
पुत्राश्च विविधैः शीलैर्नियोज्याः सततं बुधैः ।
नीतिज्ञाः शीलसम्पन्ना भवन्ति कुलपूजिताः ॥ 10 ॥
माता शत्रुः पिता वैरी याभ्यां बाला न पाठिताः ।
सभामध्ये न शोभन्ते हंसमध्ये बको यथा ॥ 11 ॥
लालनाद्बहवो दोषास्ताडने बहवो गुणाः ।
तस्मात्पुत्रं च शिष्यं च ताडयेन्न तु लालयेत् ॥ 12 ॥
श्लोकेन वा तदर्धेन तदर्धार्धाक्षरेण वा ।
अबन्ध्यं दिवसं कुर्याद्दानाध्ययनकर्मभिः ॥ 13 ॥
कान्तावियोगः स्वजनापमानं
ऋणस्य शेषं कुनृपस्य सेवा ।
दारिद्र्यभावाद्विमुखं च मित्रं
विनाग्निना पञ्च दहन्ति कायम् ॥ 14 ॥
नदीतीरे च ये वृक्षाः परगेहेषु कामिनी ।
मन्त्रहीनाश्च राजानः शीघ्रं नश्यन्त्यसंशयम् ॥ 15 ॥
बलं विद्या च विप्राणां राज्ञां सैन्यं बलं तथा ।
बलं वित्तं च वैश्यानां शूद्राणां पारिचर्यकम् ॥ 16 ॥
निर्धनं पुरुषं वेश्या प्रजा भग्नं नृपं त्यजेत् ।
खगा वीतफलं वृक्षं भुक्त्वा चाभ्यागतो गृहम् ॥ 17 ॥
गृहीत्वा दक्षिणां विप्रास्त्यजन्ति यजमानकम् ।
प्राप्तविद्या गुरुं शिष्या दग्धारण्यं मृगास्तथा ॥ 18 ॥
दुराचारी दुरादृष्टिर्दुरावासी च दुर्जनः ।
यन्मैत्री क्रियते पुम्भिर्नरः शीघ्रं विनश्यति ॥ 19 ॥
समाने शोभते प्रीतिः राज्ञि सेवा च शोभते ।
वाणिज्यं व्यवहारेषु दिव्या स्त्री शोभते गृहे ॥ 20 ॥
anṛtaṃ sāhasaṃ māyā mūrkhatvamatilobhitā |
aśaucatvaṃ nirdayatvaṃ strīṇāṃ doṣāḥ svabhāvajāḥ || 01 ||
bhojyaṃ bhojanaśaktiśca ratiśaktirvarāṅganā |
vibhavo dānaśaktiśca nālpasya tapasaḥ phalam || 02 ||
yasya putro vaśībhūto bhāryā chandānugāminī |
vibhave yaśca santuṣṭastasya svarga ihaiva hi || 03 ||
te putrā ye piturbhaktāḥ sa pitā yastu poṣakaḥ |
tanmitraṃ yatra viśvāsaḥ sā bhāryā yatra nirvṛtiḥ || 04 ||
parokṣe kāryahantāraṃ pratyakṣe priyavādinam |
varjayettādṛśaṃ mitraṃ viṣakumbhaṃ payomukham || 05 ||
na viśvasetkumitre ca mitre cāpi na viśvaset |
kadācitkupitaṃ mitraṃ sarvaṃ guhyaṃ prakāśayet || 06 ||
manasā cintitaṃ kāryaṃ vācā naiva prakāśayet |
mantreṇa rakṣayedgūḍhaṃ kārye cāpi niyojayet || 07 ||
kaṣṭaṃ ca khalu mūrkhatvaṃ kaṣṭaṃ ca khalu yauvanam |
kaṣṭātkaṣṭataraṃ caiva paragehanivāsanam || 08 ||
śaile śaile ca māṇikyaṃ mauktikaṃ na gaje gaje |
sādhavo na hi sarvatra candanaṃ na vane vane || 09 ||
putrāśca vividhaiḥ śīlairniyojyāḥ satataṃ budhaiḥ |
nītijñāḥ śīlasampannā bhavanti kulapūjitāḥ || 10 ||
mātā śatruḥ pitā vairī yābhyāṃ bālā na pāṭhitāḥ |
sabhāmadhye na śobhante haṃsamadhye bako yathā || 11 ||
lālanādbahavo doṣāstāḍane bahavo guṇāḥ |
tasmātputraṃ ca śiṣyaṃ ca tāḍayenna tu lālayet || 12 ||
ślokena vā tadardhena tadardhārdhākṣareṇa vā |
abandhyaṃ divasaṃ kuryāddānādhyayanakarmabhiḥ || 13 ||
kāntāviyogaḥ svajanāpamānaṃ
ṛṇasya śeṣaṃ kunṛpasya sevā |
dāridryabhāvādvimukhaṃ ca mitraṃ
vināgninā pañca dahanti kāyam || 14 ||
nadītīre ca ye vṛkṣāḥ parageheṣu kāminī |
mantrahīnāśca rājānaḥ śīghraṃ naśyantyasaṃśayam || 15 ||
balaṃ vidyā ca viprāṇāṃ rājñāṃ sainyaṃ balaṃ tathā |
balaṃ vittaṃ ca vaiśyānāṃ śūdrāṇāṃ pāricaryakam || 16 ||
nirdhanaṃ puruṣaṃ veśyā prajā bhagnaṃ nṛpaṃ tyajet |
khagā vītaphalaṃ vṛkṣaṃ bhuktvā cābhyāgato gṛham || 17 ||
gṛhītvā dakṣiṇāṃ viprāstyajanti yajamānakam |
prāptavidyā guruṃ śiṣyā dagdhāraṇyaṃ mṛgāstathā || 18 ||
durācārī durādṛṣṭirdurāvāsī ca durjanaḥ |
yanmaitrī kriyate pumbhirnaraḥ śīghraṃ vinaśyati || 19 ||
samāne śobhate prītiḥ rājñi sevā ca śobhate |
vāṇijyaṃ vyavahāreṣu divyā strī śobhate gṛhe || 20 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.