ದಾತೃತ್ವಂ ಪ್ರಿಯವಕ್ತೃತ್ವಂ ಧೀರತ್ವಮುಚಿತಜ್ಞತಾ ।
ಅಭ್ಯಾಸೇನ ನ ಲಭ್ಯನ್ತೇ ಚತ್ವಾರಃ ಸಹಜಾ ಗುಣಾಃ ॥ 01 ॥
ಆತ್ಮವರ್ಗಂ ಪರಿತ್ಯಜ್ಯ ಪರವರ್ಗಂ ಸಮಾಶ್ರಯೇತ್ ।
ಸ್ವಯಮೇವ ಲಯಂ ಯಾತಿ ಯಥಾ ರಾಜಾನ್ಯಧರ್ಮತಃ ॥ 02 ॥
ಹಸ್ತೀ ಸ್ಥೂಲತನುಃ ಸ ಚಾಙ್ಕುಶವಶಃ ಕಿಂ ಹಸ್ತಿಮಾತ್ರೋಽಙ್ಕುಶೋ
ದೀಪೇ ಪ್ರಜ್ವಲಿತೇ ಪ್ರಣಶ್ಯತಿ ತಮಃ ಕಿಂ ದೀಪಮಾತ್ರಂ ತಮಃ ।
ವಜ್ರೇಣಾಪಿ ಹತಾಃ ಪತನ್ತಿ ಗಿರಯಃ ಕಿಂ ವಜ್ರಮಾತ್ರಂ ನಗಾ-
ಸ್ತೇಜೋ ಯಸ್ಯ ವಿರಾಜತೇ ಸ ಬಲವಾನ್ಸ್ಥೂಲೇಷು ಕಃ ಪ್ರತ್ಯಯಃ ॥ 03 ॥
ಕಲೌ ದಶಸಹಸ್ರಾಣಿ ಹರಿಸ್ತ್ಯಜತಿ ಮೇದಿನೀಮ್ ।
ತದರ್ಧಂ ಜಾಹ್ನವೀತೋಯಂ ತದರ್ಧಂ ಗ್ರಾಮದೇವತಾಃ ॥ 04 ॥
ಗೃಹಾಸಕ್ತಸ್ಯ ನೋ ವಿದ್ಯಾ ನೋ ದಯಾ ಮಾಂಸಭೋಜಿನಃ ।
ದ್ರವ್ಯಲುಬ್ಧಸ್ಯ ನೋ ಸತ್ಯಂ ಸ್ತ್ರೈಣಸ್ಯ ನ ಪವಿತ್ರತಾ ॥ 05 ॥
ನ ದುರ್ಜನಃ ಸಾಧುದಶಾಮುಪೈತಿ
ಬಹುಪ್ರಕಾರೈರಪಿ ಶಿಕ್ಷ್ಯಮಾಣಃ ।
ಆಮೂಲಸಿಕ್ತಃ ಪಯಸಾ ಘೃತೇನ
ನ ನಿಮ್ಬವೃಕ್ಷೋ ಮಧುರತ್ವಮೇತಿ ॥ 06 ॥
ಅನ್ತರ್ಗತಮಲೋ ದುಷ್ಟಸ್ತೀರ್ಥಸ್ನಾನಶತೈರಪಿ ।
ನ ಶುಧ್ಯತಿ ಯಥಾ ಭಾಣ್ಡಂ ಸುರಾಯಾ ದಾಹಿತಂ ಚ ಸತ್ ॥ 07 ॥
ನ ವೇತ್ತಿ ಯೋ ಯಸ್ಯ ಗುಣಪ್ರಕರ್ಷಂ
ಸ ತಂ ಸದಾ ನಿನ್ದತಿ ನಾತ್ರ ಚಿತ್ರಮ್ ।
ಯಥಾ ಕಿರಾತೀ ಕರಿಕುಮ್ಭಲಬ್ಧಾಂ
ಮುಕ್ತಾಂ ಪರಿತ್ಯಜ್ಯ ಬಿಭರ್ತಿ ಗುಞ್ಜಾಮ್ ॥ 08 ॥
ಯೇ ತು ಸಂವತ್ಸರಂ ಪೂರ್ಣಂ ನಿತ್ಯಂ ಮೌನೇನ ಭುಞ್ಜತೇ ।
ಯುಗಕೋಟಿಸಹಸ್ರಂ ತೈಃ ಸ್ವರ್ಗಲೋಕೇ ಮಹೀಯತೇ ॥ 09 ॥
ಕಾಮಕ್ರೋಧೌ ತಥಾ ಲೋಭಂ ಸ್ವಾದುಶಋಙ್ಗಾರಕೌತುಕೇ ।
ಅತಿನಿದ್ರಾತಿಸೇವೇ ಚ ವಿದ್ಯಾರ್ಥೀ ಹ್ಯಷ್ಟ ವರ್ಜಯೇತ್ ॥ 10 ॥
ಅಕೃಷ್ಟಫಲಮೂಲೇನ ವನವಾಸರತಃ ಸದಾ ।
ಕುರುತೇಽಹರಹಃ ಶ್ರಾದ್ಧಮೃಷಿರ್ವಿಪ್ರಃ ಸ ಉಚ್ಯತೇ ॥ 11 ॥
ಏಕಾಹಾರೇಣ ಸನ್ತುಷ್ಟಃ ಷಟ್ಕರ್ಮನಿರತಃ ಸದಾ ।
ಋತುಕಾಲಾಭಿಗಾಮೀ ಚ ಸ ವಿಪ್ರೋ ದ್ವಿಜ ಉಚ್ಯತೇ ॥ 12 ॥
ಲೌಕಿಕೇ ಕರ್ಮಣಿ ರತಃ ಪಶೂನಾಂ ಪರಿಪಾಲಕಃ ।
ವಾಣಿಜ್ಯಕೃಷಿಕರ್ಮಾ ಯಃ ಸ ವಿಪ್ರೋ ವೈಶ್ಯ ಉಚ್ಯತೇ ॥ 13 ॥
ಲಾಕ್ಷಾದಿತೈಲನೀಲೀನಾಂ ಕೌಸುಮ್ಭಮಧುಸರ್ಪಿಷಾಮ್ ।
ವಿಕ್ರೇತಾ ಮದ್ಯಮಾಂಸಾನಾಂ ಸ ವಿಪ್ರಃ ಶೂದ್ರ ಉಚ್ಯತೇ ॥ 14 ॥
ಪರಕಾರ್ಯವಿಹನ್ತಾ ಚ ದಾಮ್ಭಿಕಃ ಸ್ವಾರ್ಥಸಾಧಕಃ ।
ಛಲೀ ದ್ವೇಷೀ ಮೃದುಃ ಕ್ರೂರೋ ವಿಪ್ರೋ ಮಾರ್ಜಾರ ಉಚ್ಯತೇ ॥ 15 ॥
ವಾಪೀಕೂಪತಡಾಗಾನಾಮಾರಾಮಸುರವೇಶ್ಮನಾಮ್ ।
ಉಚ್ಛೇದನೇ ನಿರಾಶಙ್ಕಃ ಸ ವಿಪ್ರೋ ಮ್ಲೇಚ್ಛ ಉಚ್ಯತೇ ॥ 16 ॥
ದೇವದ್ರವ್ಯಂ ಗುರುದ್ರವ್ಯಂ ಪರದಾರಾಭಿಮರ್ಶನಮ್ ।
ನಿರ್ವಾಹಃ ಸರ್ವಭೂತೇಷು ವಿಪ್ರಶ್ಚಾಣ್ಡಾಲ ಉಚ್ಯತೇ ॥ 17 ॥
ದೇಯಂ ಭೋಜ್ಯಧನಂ ಧನಂ ಸುಕೃತಿಭಿರ್ನೋ ಸಞ್ಚಯಸ್ತಸ್ಯ ವೈ
ಶ್ರೀಕರ್ಣಸ್ಯ ಬಲೇಶ್ಚ ವಿಕ್ರಮಪತೇರದ್ಯಾಪಿ ಕೀರ್ತಿಃ ಸ್ಥಿತಾ ।
ಅಸ್ಮಾಕಂ ಮಧುದಾನಭೋಗರಹಿತಂ ನಾಥಂ ಚಿರಾತ್ಸಞ್ಚಿತಂ
ನಿರ್ವಾಣಾದಿತಿ ನೈಜಪಾದಯುಗಲಂ ಧರ್ಷನ್ತ್ಯಹೋ ಮಕ್ಷಿಕಾಃ ॥ 18 ॥
Roman (IAST) Transliteration
dātṛtvaṃ priyavaktṛtvaṃ dhīratvamucitajñatā |
abhyāsena na labhyante catvāraḥ sahajā guṇāḥ || 01 ||
ātmavargaṃ parityajya paravargaṃ samāśrayet |
svayameva layaṃ yāti yathā rājānyadharmataḥ || 02 ||
hastī sthūlatanuḥ sa cāṅkuśavaśaḥ kiṃ hastimātro'ṅkuśo
dīpe prajvalite praṇaśyati tamaḥ kiṃ dīpamātraṃ tamaḥ |
vajreṇāpi hatāḥ patanti girayaḥ kiṃ vajramātraṃ nagā-
stejo yasya virājate sa balavānsthūleṣu kaḥ pratyayaḥ || 03 ||
kalau daśasahasrāṇi haristyajati medinīm |
tadardhaṃ jāhnavītoyaṃ tadardhaṃ grāmadevatāḥ || 04 ||
gṛhāsaktasya no vidyā no dayā māṃsabhojinaḥ |
dravyalubdhasya no satyaṃ straiṇasya na pavitratā || 05 ||
na durjanaḥ sādhudaśāmupaiti
bahuprakārairapi śikṣyamāṇaḥ |
āmūlasiktaḥ payasā ghṛtena
na nimbavṛkṣo madhuratvameti || 06 ||
antargatamalo duṣṭastīrthasnānaśatairapi |
na śudhyati yathā bhāṇḍaṃ surāyā dāhitaṃ ca sat || 07 ||
na vetti yo yasya guṇaprakarṣaṃ
sa taṃ sadā nindati nātra citram |
yathā kirātī karikumbhalabdhāṃ
muktāṃ parityajya bibharti guñjām || 08 ||
ye tu saṃvatsaraṃ pūrṇaṃ nityaṃ maunena bhuñjate |
yugakoṭisahasraṃ taiḥ svargaloke mahīyate || 09 ||
kāmakrodhau tathā lobhaṃ svāduśaṛṅgārakautuke |
atinidrātiseve ca vidyārthī hyaṣṭa varjayet || 10 ||
akṛṣṭaphalamūlena vanavāsarataḥ sadā |
kurute'harahaḥ śrāddhamṛṣirvipraḥ sa ucyate || 11 ||
ekāhāreṇa santuṣṭaḥ ṣaṭkarmanirataḥ sadā |
ṛtukālābhigāmī ca sa vipro dvija ucyate || 12 ||
laukike karmaṇi rataḥ paśūnāṃ paripālakaḥ |
vāṇijyakṛṣikarmā yaḥ sa vipro vaiśya ucyate || 13 ||
lākṣāditailanīlīnāṃ kausumbhamadhusarpiṣām |
vikretā madyamāṃsānāṃ sa vipraḥ śūdra ucyate || 14 ||
parakāryavihantā ca dāmbhikaḥ svārthasādhakaḥ |
chalī dveṣī mṛduḥ krūro vipro mārjāra ucyate || 15 ||
vāpīkūpataḍāgānāmārāmasuraveśmanām |
ucchedane nirāśaṅkaḥ sa vipro mleccha ucyate || 16 ||
devadravyaṃ gurudravyaṃ paradārābhimarśanam |
nirvāhaḥ sarvabhūteṣu vipraścāṇḍāla ucyate || 17 ||
deyaṃ bhojyadhanaṃ dhanaṃ sukṛtibhirno sañcayastasya vai
śrīkarṇasya baleśca vikramapateradyāpi kīrtiḥ sthitā |
asmākaṃ madhudānabhogarahitaṃ nāthaṃ cirātsañcitaṃ
nirvāṇāditi naijapādayugalaṃ dharṣantyaho makṣikāḥ || 18 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
दातृत्वं प्रियवक्तृत्वं धीरत्वमुचितज्ञता ।
अभ्यासेन न लभ्यन्ते चत्वारः सहजा गुणाः ॥ 01 ॥
आत्मवर्गं परित्यज्य परवर्गं समाश्रयेत् ।
स्वयमेव लयं याति यथा राजान्यधर्मतः ॥ 02 ॥
हस्ती स्थूलतनुः स चाङ्कुशवशः किं हस्तिमात्रोऽङ्कुशो
दीपे प्रज्वलिते प्रणश्यति तमः किं दीपमात्रं तमः ।
वज्रेणापि हताः पतन्ति गिरयः किं वज्रमात्रं नगा-
स्तेजो यस्य विराजते स बलवान्स्थूलेषु कः प्रत्ययः ॥ 03 ॥
कलौ दशसहस्राणि हरिस्त्यजति मेदिनीम् ।
तदर्धं जाह्नवीतोयं तदर्धं ग्रामदेवताः ॥ 04 ॥
गृहासक्तस्य नो विद्या नो दया मांसभोजिनः ।
द्रव्यलुब्धस्य नो सत्यं स्त्रैणस्य न पवित्रता ॥ 05 ॥
न दुर्जनः साधुदशामुपैति
बहुप्रकारैरपि शिक्ष्यमाणः ।
आमूलसिक्तः पयसा घृतेन
न निम्बवृक्षो मधुरत्वमेति ॥ 06 ॥
अन्तर्गतमलो दुष्टस्तीर्थस्नानशतैरपि ।
न शुध्यति यथा भाण्डं सुराया दाहितं च सत् ॥ 07 ॥
न वेत्ति यो यस्य गुणप्रकर्षं
स तं सदा निन्दति नात्र चित्रम् ।
यथा किराती करिकुम्भलब्धां
मुक्तां परित्यज्य बिभर्ति गुञ्जाम् ॥ 08 ॥
ये तु संवत्सरं पूर्णं नित्यं मौनेन भुञ्जते ।
युगकोटिसहस्रं तैः स्वर्गलोके महीयते ॥ 09 ॥
कामक्रोधौ तथा लोभं स्वादुशऋङ्गारकौतुके ।
अतिनिद्रातिसेवे च विद्यार्थी ह्यष्ट वर्जयेत् ॥ 10 ॥
अकृष्टफलमूलेन वनवासरतः सदा ।
कुरुतेऽहरहः श्राद्धमृषिर्विप्रः स उच्यते ॥ 11 ॥
एकाहारेण सन्तुष्टः षट्कर्मनिरतः सदा ।
ऋतुकालाभिगामी च स विप्रो द्विज उच्यते ॥ 12 ॥
लौकिके कर्मणि रतः पशूनां परिपालकः ।
वाणिज्यकृषिकर्मा यः स विप्रो वैश्य उच्यते ॥ 13 ॥
लाक्षादितैलनीलीनां कौसुम्भमधुसर्पिषाम् ।
विक्रेता मद्यमांसानां स विप्रः शूद्र उच्यते ॥ 14 ॥
परकार्यविहन्ता च दाम्भिकः स्वार्थसाधकः ।
छली द्वेषी मृदुः क्रूरो विप्रो मार्जार उच्यते ॥ 15 ॥
वापीकूपतडागानामारामसुरवेश्मनाम् ।
उच्छेदने निराशङ्कः स विप्रो म्लेच्छ उच्यते ॥ 16 ॥
देवद्रव्यं गुरुद्रव्यं परदाराभिमर्शनम् ।
निर्वाहः सर्वभूतेषु विप्रश्चाण्डाल उच्यते ॥ 17 ॥
देयं भोज्यधनं धनं सुकृतिभिर्नो सञ्चयस्तस्य वै
श्रीकर्णस्य बलेश्च विक्रमपतेरद्यापि कीर्तिः स्थिता ।
अस्माकं मधुदानभोगरहितं नाथं चिरात्सञ्चितं
निर्वाणादिति नैजपादयुगलं धर्षन्त्यहो मक्षिकाः ॥ 18 ॥
dātṛtvaṃ priyavaktṛtvaṃ dhīratvamucitajñatā |
abhyāsena na labhyante catvāraḥ sahajā guṇāḥ || 01 ||
ātmavargaṃ parityajya paravargaṃ samāśrayet |
svayameva layaṃ yāti yathā rājānyadharmataḥ || 02 ||
hastī sthūlatanuḥ sa cāṅkuśavaśaḥ kiṃ hastimātro'ṅkuśo
dīpe prajvalite praṇaśyati tamaḥ kiṃ dīpamātraṃ tamaḥ |
vajreṇāpi hatāḥ patanti girayaḥ kiṃ vajramātraṃ nagā-
stejo yasya virājate sa balavānsthūleṣu kaḥ pratyayaḥ || 03 ||
kalau daśasahasrāṇi haristyajati medinīm |
tadardhaṃ jāhnavītoyaṃ tadardhaṃ grāmadevatāḥ || 04 ||
gṛhāsaktasya no vidyā no dayā māṃsabhojinaḥ |
dravyalubdhasya no satyaṃ straiṇasya na pavitratā || 05 ||
na durjanaḥ sādhudaśāmupaiti
bahuprakārairapi śikṣyamāṇaḥ |
āmūlasiktaḥ payasā ghṛtena
na nimbavṛkṣo madhuratvameti || 06 ||
antargatamalo duṣṭastīrthasnānaśatairapi |
na śudhyati yathā bhāṇḍaṃ surāyā dāhitaṃ ca sat || 07 ||
na vetti yo yasya guṇaprakarṣaṃ
sa taṃ sadā nindati nātra citram |
yathā kirātī karikumbhalabdhāṃ
muktāṃ parityajya bibharti guñjām || 08 ||
ye tu saṃvatsaraṃ pūrṇaṃ nityaṃ maunena bhuñjate |
yugakoṭisahasraṃ taiḥ svargaloke mahīyate || 09 ||
kāmakrodhau tathā lobhaṃ svāduśaṛṅgārakautuke |
atinidrātiseve ca vidyārthī hyaṣṭa varjayet || 10 ||
akṛṣṭaphalamūlena vanavāsarataḥ sadā |
kurute'harahaḥ śrāddhamṛṣirvipraḥ sa ucyate || 11 ||
ekāhāreṇa santuṣṭaḥ ṣaṭkarmanirataḥ sadā |
ṛtukālābhigāmī ca sa vipro dvija ucyate || 12 ||
laukike karmaṇi rataḥ paśūnāṃ paripālakaḥ |
vāṇijyakṛṣikarmā yaḥ sa vipro vaiśya ucyate || 13 ||
lākṣāditailanīlīnāṃ kausumbhamadhusarpiṣām |
vikretā madyamāṃsānāṃ sa vipraḥ śūdra ucyate || 14 ||
parakāryavihantā ca dāmbhikaḥ svārthasādhakaḥ |
chalī dveṣī mṛduḥ krūro vipro mārjāra ucyate || 15 ||
vāpīkūpataḍāgānāmārāmasuraveśmanām |
ucchedane nirāśaṅkaḥ sa vipro mleccha ucyate || 16 ||
devadravyaṃ gurudravyaṃ paradārābhimarśanam |
nirvāhaḥ sarvabhūteṣu vipraścāṇḍāla ucyate || 17 ||
deyaṃ bhojyadhanaṃ dhanaṃ sukṛtibhirno sañcayastasya vai
śrīkarṇasya baleśca vikramapateradyāpi kīrtiḥ sthitā |
asmākaṃ madhudānabhogarahitaṃ nāthaṃ cirātsañcitaṃ
nirvāṇāditi naijapādayugalaṃ dharṣantyaho makṣikāḥ || 18 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.