দাতৃত্বং প্রিযবক্তৃত্বং ধীরত্বমুচিতজ্ঞতা ।
অভ্যাসেন ন লভ্যন্তে চত্বারঃ সহজা গুণাঃ ॥ 01 ॥
আত্মবর্গং পরিত্যজ্য পরবর্গং সমাশ্রযেত্ ।
স্বযমেব লযং যাতি যথা রাজান্যধর্মতঃ ॥ 02 ॥
হস্তী স্থূলতনুঃ স চাঙ্কুশবশঃ কিং হস্তিমাত্রোঽঙ্কুশো
দীপে প্রজ্বলিতে প্রণশ্যতি তমঃ কিং দীপমাত্রং তমঃ ।
বজ্রেণাপি হতাঃ পতন্তি গিরযঃ কিং বজ্রমাত্রং নগা-
স্তেজো যস্য বিরাজতে স বলবান্স্থূলেষু কঃ প্রত্যযঃ ॥ 03 ॥
কলৌ দশসহস্রাণি হরিস্ত্যজতি মেদিনীম্ ।
তদর্ধং জাহ্নবীতোযং তদর্ধং গ্রামদেবতাঃ ॥ 04 ॥
গৃহাসক্তস্য নো বিদ্যা নো দযা মাংসভোজিনঃ ।
দ্রব্যলুব্ধস্য নো সত্যং স্ত্রৈণস্য ন পবিত্রতা ॥ 05 ॥
ন দুর্জনঃ সাধুদশামুপৈতি
বহুপ্রকারৈরপি শিক্ষ্যমাণঃ ।
আমূলসিক্তঃ পযসা ঘৃতেন
ন নিম্ববৃক্ষো মধুরত্বমেতি ॥ 06 ॥
অন্তর্গতমলো দুষ্টস্তীর্থস্নানশতৈরপি ।
ন শুধ্যতি যথা ভাণ্ডং সুরাযা দাহিতং চ সত্ ॥ 07 ॥
ন বেত্তি যো যস্য গুণপ্রকর্ষং
স তং সদা নিন্দতি নাত্র চিত্রম্ ।
যথা কিরাতী করিকুম্ভলব্ধাং
মুক্তাং পরিত্যজ্য বিভর্তি গুঞ্জাম্ ॥ 08 ॥
যে তু সংবত্সরং পূর্ণং নিত্যং মৌনেন ভুঞ্জতে ।
যুগকোটিসহস্রং তৈঃ স্বর্গলোকে মহীযতে ॥ 09 ॥
কামক্রোধৌ তথা লোভং স্বাদুশঋঙ্গারকৌতুকে ।
অতিনিদ্রাতিসেবে চ বিদ্যার্থী হ্যষ্ট বর্জযেত্ ॥ 10 ॥
অকৃষ্টফলমূলেন বনবাসরতঃ সদা ।
কুরুতেঽহরহঃ শ্রাদ্ধমৃষির্বিপ্রঃ স উচ্যতে ॥ 11 ॥
একাহারেণ সন্তুষ্টঃ ষট্কর্মনিরতঃ সদা ।
ঋতুকালাভিগামী চ স বিপ্রো দ্বিজ উচ্যতে ॥ 12 ॥
লৌকিকে কর্মণি রতঃ পশূনাং পরিপালকঃ ।
বাণিজ্যকৃষিকর্মা যঃ স বিপ্রো বৈশ্য উচ্যতে ॥ 13 ॥
লাক্ষাদিতৈলনীলীনাং কৌসুম্ভমধুসর্পিষাম্ ।
বিক্রেতা মদ্যমাংসানাং স বিপ্রঃ শূদ্র উচ্যতে ॥ 14 ॥
পরকার্যবিহন্তা চ দাম্ভিকঃ স্বার্থসাধকঃ ।
ছলী দ্বেষী মৃদুঃ ক্রূরো বিপ্রো মার্জার উচ্যতে ॥ 15 ॥
বাপীকূপতডাগানামারামসুরবেশ্মনাম্ ।
উচ্ছেদনে নিরাশঙ্কঃ স বিপ্রো ম্লেচ্ছ উচ্যতে ॥ 16 ॥
দেবদ্রব্যং গুরুদ্রব্যং পরদারাভিমর্শনম্ ।
নির্বাহঃ সর্বভূতেষু বিপ্রশ্চাণ্ডাল উচ্যতে ॥ 17 ॥
দেযং ভোজ্যধনং ধনং সুকৃতিভির্নো সঞ্চযস্তস্য বৈ
শ্রীকর্ণস্য বলেশ্চ বিক্রমপতেরদ্যাপি কীর্তিঃ স্থিতা ।
অস্মাকং মধুদানভোগরহিতং নাথং চিরাত্সঞ্চিতং
নির্বাণাদিতি নৈজপাদযুগলং ধর্ষন্ত্যহো মক্ষিকাঃ ॥ 18 ॥
Roman (IAST) Transliteration
dātṛtvaṃ priyavaktṛtvaṃ dhīratvamucitajñatā |
abhyāsena na labhyante catvāraḥ sahajā guṇāḥ || 01 ||
ātmavargaṃ parityajya paravargaṃ samāśrayet |
svayameva layaṃ yāti yathā rājānyadharmataḥ || 02 ||
hastī sthūlatanuḥ sa cāṅkuśavaśaḥ kiṃ hastimātro'ṅkuśo
dīpe prajvalite praṇaśyati tamaḥ kiṃ dīpamātraṃ tamaḥ |
vajreṇāpi hatāḥ patanti girayaḥ kiṃ vajramātraṃ nagā-
stejo yasya virājate sa balavānsthūleṣu kaḥ pratyayaḥ || 03 ||
kalau daśasahasrāṇi haristyajati medinīm |
tadardhaṃ jāhnavītoyaṃ tadardhaṃ grāmadevatāḥ || 04 ||
gṛhāsaktasya no vidyā no dayā māṃsabhojinaḥ |
dravyalubdhasya no satyaṃ straiṇasya na pavitratā || 05 ||
na durjanaḥ sādhudaśāmupaiti
bahuprakārairapi śikṣyamāṇaḥ |
āmūlasiktaḥ payasā ghṛtena
na nimbavṛkṣo madhuratvameti || 06 ||
antargatamalo duṣṭastīrthasnānaśatairapi |
na śudhyati yathā bhāṇḍaṃ surāyā dāhitaṃ ca sat || 07 ||
na vetti yo yasya guṇaprakarṣaṃ
sa taṃ sadā nindati nātra citram |
yathā kirātī karikumbhalabdhāṃ
muktāṃ parityajya bibharti guñjām || 08 ||
ye tu saṃvatsaraṃ pūrṇaṃ nityaṃ maunena bhuñjate |
yugakoṭisahasraṃ taiḥ svargaloke mahīyate || 09 ||
kāmakrodhau tathā lobhaṃ svāduśaṛṅgārakautuke |
atinidrātiseve ca vidyārthī hyaṣṭa varjayet || 10 ||
akṛṣṭaphalamūlena vanavāsarataḥ sadā |
kurute'harahaḥ śrāddhamṛṣirvipraḥ sa ucyate || 11 ||
ekāhāreṇa santuṣṭaḥ ṣaṭkarmanirataḥ sadā |
ṛtukālābhigāmī ca sa vipro dvija ucyate || 12 ||
laukike karmaṇi rataḥ paśūnāṃ paripālakaḥ |
vāṇijyakṛṣikarmā yaḥ sa vipro vaiśya ucyate || 13 ||
lākṣāditailanīlīnāṃ kausumbhamadhusarpiṣām |
vikretā madyamāṃsānāṃ sa vipraḥ śūdra ucyate || 14 ||
parakāryavihantā ca dāmbhikaḥ svārthasādhakaḥ |
chalī dveṣī mṛduḥ krūro vipro mārjāra ucyate || 15 ||
vāpīkūpataḍāgānāmārāmasuraveśmanām |
ucchedane nirāśaṅkaḥ sa vipro mleccha ucyate || 16 ||
devadravyaṃ gurudravyaṃ paradārābhimarśanam |
nirvāhaḥ sarvabhūteṣu vipraścāṇḍāla ucyate || 17 ||
deyaṃ bhojyadhanaṃ dhanaṃ sukṛtibhirno sañcayastasya vai
śrīkarṇasya baleśca vikramapateradyāpi kīrtiḥ sthitā |
asmākaṃ madhudānabhogarahitaṃ nāthaṃ cirātsañcitaṃ
nirvāṇāditi naijapādayugalaṃ dharṣantyaho makṣikāḥ || 18 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
दातृत्वं प्रियवक्तृत्वं धीरत्वमुचितज्ञता ।
अभ्यासेन न लभ्यन्ते चत्वारः सहजा गुणाः ॥ 01 ॥
आत्मवर्गं परित्यज्य परवर्गं समाश्रयेत् ।
स्वयमेव लयं याति यथा राजान्यधर्मतः ॥ 02 ॥
हस्ती स्थूलतनुः स चाङ्कुशवशः किं हस्तिमात्रोऽङ्कुशो
दीपे प्रज्वलिते प्रणश्यति तमः किं दीपमात्रं तमः ।
वज्रेणापि हताः पतन्ति गिरयः किं वज्रमात्रं नगा-
स्तेजो यस्य विराजते स बलवान्स्थूलेषु कः प्रत्ययः ॥ 03 ॥
कलौ दशसहस्राणि हरिस्त्यजति मेदिनीम् ।
तदर्धं जाह्नवीतोयं तदर्धं ग्रामदेवताः ॥ 04 ॥
गृहासक्तस्य नो विद्या नो दया मांसभोजिनः ।
द्रव्यलुब्धस्य नो सत्यं स्त्रैणस्य न पवित्रता ॥ 05 ॥
न दुर्जनः साधुदशामुपैति
बहुप्रकारैरपि शिक्ष्यमाणः ।
आमूलसिक्तः पयसा घृतेन
न निम्बवृक्षो मधुरत्वमेति ॥ 06 ॥
अन्तर्गतमलो दुष्टस्तीर्थस्नानशतैरपि ।
न शुध्यति यथा भाण्डं सुराया दाहितं च सत् ॥ 07 ॥
न वेत्ति यो यस्य गुणप्रकर्षं
स तं सदा निन्दति नात्र चित्रम् ।
यथा किराती करिकुम्भलब्धां
मुक्तां परित्यज्य बिभर्ति गुञ्जाम् ॥ 08 ॥
ये तु संवत्सरं पूर्णं नित्यं मौनेन भुञ्जते ।
युगकोटिसहस्रं तैः स्वर्गलोके महीयते ॥ 09 ॥
कामक्रोधौ तथा लोभं स्वादुशऋङ्गारकौतुके ।
अतिनिद्रातिसेवे च विद्यार्थी ह्यष्ट वर्जयेत् ॥ 10 ॥
अकृष्टफलमूलेन वनवासरतः सदा ।
कुरुतेऽहरहः श्राद्धमृषिर्विप्रः स उच्यते ॥ 11 ॥
एकाहारेण सन्तुष्टः षट्कर्मनिरतः सदा ।
ऋतुकालाभिगामी च स विप्रो द्विज उच्यते ॥ 12 ॥
लौकिके कर्मणि रतः पशूनां परिपालकः ।
वाणिज्यकृषिकर्मा यः स विप्रो वैश्य उच्यते ॥ 13 ॥
लाक्षादितैलनीलीनां कौसुम्भमधुसर्पिषाम् ।
विक्रेता मद्यमांसानां स विप्रः शूद्र उच्यते ॥ 14 ॥
परकार्यविहन्ता च दाम्भिकः स्वार्थसाधकः ।
छली द्वेषी मृदुः क्रूरो विप्रो मार्जार उच्यते ॥ 15 ॥
वापीकूपतडागानामारामसुरवेश्मनाम् ।
उच्छेदने निराशङ्कः स विप्रो म्लेच्छ उच्यते ॥ 16 ॥
देवद्रव्यं गुरुद्रव्यं परदाराभिमर्शनम् ।
निर्वाहः सर्वभूतेषु विप्रश्चाण्डाल उच्यते ॥ 17 ॥
देयं भोज्यधनं धनं सुकृतिभिर्नो सञ्चयस्तस्य वै
श्रीकर्णस्य बलेश्च विक्रमपतेरद्यापि कीर्तिः स्थिता ।
अस्माकं मधुदानभोगरहितं नाथं चिरात्सञ्चितं
निर्वाणादिति नैजपादयुगलं धर्षन्त्यहो मक्षिकाः ॥ 18 ॥
dātṛtvaṃ priyavaktṛtvaṃ dhīratvamucitajñatā |
abhyāsena na labhyante catvāraḥ sahajā guṇāḥ || 01 ||
ātmavargaṃ parityajya paravargaṃ samāśrayet |
svayameva layaṃ yāti yathā rājānyadharmataḥ || 02 ||
hastī sthūlatanuḥ sa cāṅkuśavaśaḥ kiṃ hastimātro'ṅkuśo
dīpe prajvalite praṇaśyati tamaḥ kiṃ dīpamātraṃ tamaḥ |
vajreṇāpi hatāḥ patanti girayaḥ kiṃ vajramātraṃ nagā-
stejo yasya virājate sa balavānsthūleṣu kaḥ pratyayaḥ || 03 ||
kalau daśasahasrāṇi haristyajati medinīm |
tadardhaṃ jāhnavītoyaṃ tadardhaṃ grāmadevatāḥ || 04 ||
gṛhāsaktasya no vidyā no dayā māṃsabhojinaḥ |
dravyalubdhasya no satyaṃ straiṇasya na pavitratā || 05 ||
na durjanaḥ sādhudaśāmupaiti
bahuprakārairapi śikṣyamāṇaḥ |
āmūlasiktaḥ payasā ghṛtena
na nimbavṛkṣo madhuratvameti || 06 ||
antargatamalo duṣṭastīrthasnānaśatairapi |
na śudhyati yathā bhāṇḍaṃ surāyā dāhitaṃ ca sat || 07 ||
na vetti yo yasya guṇaprakarṣaṃ
sa taṃ sadā nindati nātra citram |
yathā kirātī karikumbhalabdhāṃ
muktāṃ parityajya bibharti guñjām || 08 ||
ye tu saṃvatsaraṃ pūrṇaṃ nityaṃ maunena bhuñjate |
yugakoṭisahasraṃ taiḥ svargaloke mahīyate || 09 ||
kāmakrodhau tathā lobhaṃ svāduśaṛṅgārakautuke |
atinidrātiseve ca vidyārthī hyaṣṭa varjayet || 10 ||
akṛṣṭaphalamūlena vanavāsarataḥ sadā |
kurute'harahaḥ śrāddhamṛṣirvipraḥ sa ucyate || 11 ||
ekāhāreṇa santuṣṭaḥ ṣaṭkarmanirataḥ sadā |
ṛtukālābhigāmī ca sa vipro dvija ucyate || 12 ||
laukike karmaṇi rataḥ paśūnāṃ paripālakaḥ |
vāṇijyakṛṣikarmā yaḥ sa vipro vaiśya ucyate || 13 ||
lākṣāditailanīlīnāṃ kausumbhamadhusarpiṣām |
vikretā madyamāṃsānāṃ sa vipraḥ śūdra ucyate || 14 ||
parakāryavihantā ca dāmbhikaḥ svārthasādhakaḥ |
chalī dveṣī mṛduḥ krūro vipro mārjāra ucyate || 15 ||
vāpīkūpataḍāgānāmārāmasuraveśmanām |
ucchedane nirāśaṅkaḥ sa vipro mleccha ucyate || 16 ||
devadravyaṃ gurudravyaṃ paradārābhimarśanam |
nirvāhaḥ sarvabhūteṣu vipraścāṇḍāla ucyate || 17 ||
deyaṃ bhojyadhanaṃ dhanaṃ sukṛtibhirno sañcayastasya vai
śrīkarṇasya baleśca vikramapateradyāpi kīrtiḥ sthitā |
asmākaṃ madhudānabhogarahitaṃ nāthaṃ cirātsañcitaṃ
nirvāṇāditi naijapādayugalaṃ dharṣantyaho makṣikāḥ || 18 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.