சாணக்ய நீதி - ஏகாதஶோऽத்யாயஃ

Chanakya Niti - Ekadasho'dhyayah

🖋️ Tamil script
📄 Download PDF
தாத்ரு'த்வம் ப்ரியவக்த்ரு'த்வம் தீரத்வமுசிதஜ்ஞதா ।
அப்யாஸேந ந லப்யந்தே சத்வாரஃ ஸஹஜா குணாஃ ॥ 01 ॥
ஆத்மவர்கம் பரித்யஜ்ய பரவர்கம் ஸமாஶ்ரயேத் ।
ஸ்வயமேவ லயம் யாதி யதா ராஜாந்யதர்மதஃ ॥ 02 ॥
ஹஸ்தீ ஸ்தூலதநுஃ ஸ சாங்குஶவஶஃ கிம் ஹஸ்திமாத்ரோऽங்குஶோ
தீபே ப்ரஜ்வலிதே ப்ரணஶ்யதி தமஃ கிம் தீபமாத்ரம் தமஃ ।
வஜ்ரேணாபி ஹதாஃ பதந்தி கிரயஃ கிம் வஜ்ரமாத்ரம் நகா-
ஸ்தேஜோ யஸ்ய விராஜதே ஸ பலவாந்ஸ்தூலேஷு கஃ ப்ரத்யயஃ ॥ 03 ॥
கலௌ தஶஸஹஸ்ராணி ஹரிஸ்த்யஜதி மேதிநீம் ।
ததர்தம் ஜாஹ்நவீதோயம் ததர்தம் க்ராமதேவதாஃ ॥ 04 ॥
க்ரு'ஹாஸக்தஸ்ய நோ வித்யா நோ தயா மாம்ஸபோஜிநஃ ।
த்ரவ்யலுப்தஸ்ய நோ ஸத்யம் ஸ்த்ரைணஸ்ய ந பவித்ரதா ॥ 05 ॥
ந துர்ஜநஃ ஸாதுதஶாமுபைதி
பஹுப்ரகாரைரபி ஶிக்ஷ்யமாணஃ ।
ஆமூலஸிக்தஃ பயஸா க்ரு'தேந
ந நிம்பவ்ரு'க்ஷோ மதுரத்வமேதி ॥ 06 ॥
அந்தர்கதமலோ துஷ்டஸ்தீர்தஸ்நாநஶதைரபி ।
ந ஶுத்யதி யதா பாண்டம் ஸுராயா தாஹிதம் ச ஸத் ॥ 07 ॥
ந வேத்தி யோ யஸ்ய குணப்ரகர்ஷம்
ஸ தம் ஸதா நிந்ததி நாத்ர சித்ரம் ।
யதா கிராதீ கரிகும்பலப்தாம்
முக்தாம் பரித்யஜ்ய பிபர்தி குஞ்ஜாம் ॥ 08 ॥
யே து ஸம்வத்ஸரம் பூர்ணம் நித்யம் மௌநேந புஞ்ஜதே ।
யுககோடிஸஹஸ்ரம் தைஃ ஸ்வர்கலோகே மஹீயதே ॥ 09 ॥
காமக்ரோதௌ ததா லோபம் ஸ்வாதுஶ‍ரு'ங்காரகௌதுகே ।
அதிநித்ராதிஸேவே ச வித்யார்தீ ஹ்யஷ்ட வர்ஜயேத் ॥ 10 ॥
அக்ரு'ஷ்டபலமூலேந வநவாஸரதஃ ஸதா ।
குருதேऽஹரஹஃ ஶ்ராத்தம்ரு'ஷிர்விப்ரஃ ஸ உச்யதே ॥ 11 ॥
ஏகாஹாரேண ஸந்துஷ்டஃ ஷட்கர்மநிரதஃ ஸதா ।
ரு'துகாலாபிகாமீ ச ஸ விப்ரோ த்விஜ உச்யதே ॥ 12 ॥
லௌகிகே கர்மணி ரதஃ பஶூநாம் பரிபாலகஃ ।
வாணிஜ்யக்ரு'ஷிகர்மா யஃ ஸ விப்ரோ வைஶ்ய உச்யதே ॥ 13 ॥
லாக்ஷாதிதைலநீலீநாம் கௌஸும்பமதுஸர்பிஷாம் ।
விக்ரேதா மத்யமாம்ஸாநாம் ஸ விப்ரஃ ஶூத்ர உச்யதே ॥ 14 ॥
பரகார்யவிஹந்தா ச தாம்பிகஃ ஸ்வார்தஸாதகஃ ।
சலீ த்வேஷீ ம்ரு'துஃ க்ரூரோ விப்ரோ மார்ஜார உச்யதே ॥ 15 ॥
வாபீகூபதடாகாநாமாராமஸுரவேஶ்மநாம் ।
உச்சேதநே நிராஶங்கஃ ஸ விப்ரோ ம்லேச்ச உச்யதே ॥ 16 ॥
தேவத்ரவ்யம் குருத்ரவ்யம் பரதாராபிமர்ஶநம் ।
நிர்வாஹஃ ஸர்வபூதேஷு விப்ரஶ்சாண்டால உச்யதே ॥ 17 ॥
தேயம் போஜ்யதநம் தநம் ஸுக்ரு'திபிர்நோ ஸஞ்சயஸ்தஸ்ய வை
ஶ்ரீகர்ணஸ்ய பலேஶ்ச விக்ரமபதேரத்யாபி கீர்திஃ ஸ்திதா ।
அஸ்மாகம் மதுதாநபோகரஹிதம் நாதம் சிராத்ஸஞ்சிதம்
நிர்வாணாதிதி நைஜபாதயுகலம் தர்ஷந்த்யஹோ மக்ஷிகாஃ ॥ 18 ॥
Roman (IAST) Transliteration
dātṛtvaṃ priyavaktṛtvaṃ dhīratvamucitajñatā |
abhyāsena na labhyante catvāraḥ sahajā guṇāḥ || 01 ||
ātmavargaṃ parityajya paravargaṃ samāśrayet |
svayameva layaṃ yāti yathā rājānyadharmataḥ || 02 ||
hastī sthūlatanuḥ sa cāṅkuśavaśaḥ kiṃ hastimātro'ṅkuśo
dīpe prajvalite praṇaśyati tamaḥ kiṃ dīpamātraṃ tamaḥ |
vajreṇāpi hatāḥ patanti girayaḥ kiṃ vajramātraṃ nagā-
stejo yasya virājate sa balavānsthūleṣu kaḥ pratyayaḥ || 03 ||
kalau daśasahasrāṇi haristyajati medinīm |
tadardhaṃ jāhnavītoyaṃ tadardhaṃ grāmadevatāḥ || 04 ||
gṛhāsaktasya no vidyā no dayā māṃsabhojinaḥ |
dravyalubdhasya no satyaṃ straiṇasya na pavitratā || 05 ||
na durjanaḥ sādhudaśāmupaiti
bahuprakārairapi śikṣyamāṇaḥ |
āmūlasiktaḥ payasā ghṛtena
na nimbavṛkṣo madhuratvameti || 06 ||
antargatamalo duṣṭastīrthasnānaśatairapi |
na śudhyati yathā bhāṇḍaṃ surāyā dāhitaṃ ca sat || 07 ||
na vetti yo yasya guṇaprakarṣaṃ
sa taṃ sadā nindati nātra citram |
yathā kirātī karikumbhalabdhāṃ
muktāṃ parityajya bibharti guñjām || 08 ||
ye tu saṃvatsaraṃ pūrṇaṃ nityaṃ maunena bhuñjate |
yugakoṭisahasraṃ taiḥ svargaloke mahīyate || 09 ||
kāmakrodhau tathā lobhaṃ svāduśa‍ṛṅgārakautuke |
atinidrātiseve ca vidyārthī hyaṣṭa varjayet || 10 ||
akṛṣṭaphalamūlena vanavāsarataḥ sadā |
kurute'harahaḥ śrāddhamṛṣirvipraḥ sa ucyate || 11 ||
ekāhāreṇa santuṣṭaḥ ṣaṭkarmanirataḥ sadā |
ṛtukālābhigāmī ca sa vipro dvija ucyate || 12 ||
laukike karmaṇi rataḥ paśūnāṃ paripālakaḥ |
vāṇijyakṛṣikarmā yaḥ sa vipro vaiśya ucyate || 13 ||
lākṣāditailanīlīnāṃ kausumbhamadhusarpiṣām |
vikretā madyamāṃsānāṃ sa vipraḥ śūdra ucyate || 14 ||
parakāryavihantā ca dāmbhikaḥ svārthasādhakaḥ |
chalī dveṣī mṛduḥ krūro vipro mārjāra ucyate || 15 ||
vāpīkūpataḍāgānāmārāmasuraveśmanām |
ucchedane nirāśaṅkaḥ sa vipro mleccha ucyate || 16 ||
devadravyaṃ gurudravyaṃ paradārābhimarśanam |
nirvāhaḥ sarvabhūteṣu vipraścāṇḍāla ucyate || 17 ||
deyaṃ bhojyadhanaṃ dhanaṃ sukṛtibhirno sañcayastasya vai
śrīkarṇasya baleśca vikramapateradyāpi kīrtiḥ sthitā |
asmākaṃ madhudānabhogarahitaṃ nāthaṃ cirātsañcitaṃ
nirvāṇāditi naijapādayugalaṃ dharṣantyaho makṣikāḥ || 18 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
दातृत्वं प्रियवक्तृत्वं धीरत्वमुचितज्ञता ।
अभ्यासेन न लभ्यन्ते चत्वारः सहजा गुणाः ॥ 01 ॥
आत्मवर्गं परित्यज्य परवर्गं समाश्रयेत् ।
स्वयमेव लयं याति यथा राजान्यधर्मतः ॥ 02 ॥
हस्ती स्थूलतनुः स चाङ्कुशवशः किं हस्तिमात्रोऽङ्कुशो
दीपे प्रज्वलिते प्रणश्यति तमः किं दीपमात्रं तमः ।
वज्रेणापि हताः पतन्ति गिरयः किं वज्रमात्रं नगा-
स्तेजो यस्य विराजते स बलवान्स्थूलेषु कः प्रत्ययः ॥ 03 ॥
कलौ दशसहस्राणि हरिस्त्यजति मेदिनीम् ।
तदर्धं जाह्नवीतोयं तदर्धं ग्रामदेवताः ॥ 04 ॥
गृहासक्तस्य नो विद्या नो दया मांसभोजिनः ।
द्रव्यलुब्धस्य नो सत्यं स्त्रैणस्य न पवित्रता ॥ 05 ॥
न दुर्जनः साधुदशामुपैति
बहुप्रकारैरपि शिक्ष्यमाणः ।
आमूलसिक्तः पयसा घृतेन
न निम्बवृक्षो मधुरत्वमेति ॥ 06 ॥
अन्तर्गतमलो दुष्टस्तीर्थस्नानशतैरपि ।
न शुध्यति यथा भाण्डं सुराया दाहितं च सत् ॥ 07 ॥
न वेत्ति यो यस्य गुणप्रकर्षं
स तं सदा निन्दति नात्र चित्रम् ।
यथा किराती करिकुम्भलब्धां
मुक्तां परित्यज्य बिभर्ति गुञ्जाम् ॥ 08 ॥
ये तु संवत्सरं पूर्णं नित्यं मौनेन भुञ्जते ।
युगकोटिसहस्रं तैः स्वर्गलोके महीयते ॥ 09 ॥
कामक्रोधौ तथा लोभं स्वादुश‍ऋङ्गारकौतुके ।
अतिनिद्रातिसेवे च विद्यार्थी ह्यष्ट वर्जयेत् ॥ 10 ॥
अकृष्टफलमूलेन वनवासरतः सदा ।
कुरुतेऽहरहः श्राद्धमृषिर्विप्रः स उच्यते ॥ 11 ॥
एकाहारेण सन्तुष्टः षट्कर्मनिरतः सदा ।
ऋतुकालाभिगामी च स विप्रो द्विज उच्यते ॥ 12 ॥
लौकिके कर्मणि रतः पशूनां परिपालकः ।
वाणिज्यकृषिकर्मा यः स विप्रो वैश्य उच्यते ॥ 13 ॥
लाक्षादितैलनीलीनां कौसुम्भमधुसर्पिषाम् ।
विक्रेता मद्यमांसानां स विप्रः शूद्र उच्यते ॥ 14 ॥
परकार्यविहन्ता च दाम्भिकः स्वार्थसाधकः ।
छली द्वेषी मृदुः क्रूरो विप्रो मार्जार उच्यते ॥ 15 ॥
वापीकूपतडागानामारामसुरवेश्मनाम् ।
उच्छेदने निराशङ्कः स विप्रो म्लेच्छ उच्यते ॥ 16 ॥
देवद्रव्यं गुरुद्रव्यं परदाराभिमर्शनम् ।
निर्वाहः सर्वभूतेषु विप्रश्चाण्डाल उच्यते ॥ 17 ॥
देयं भोज्यधनं धनं सुकृतिभिर्नो सञ्चयस्तस्य वै
श्रीकर्णस्य बलेश्च विक्रमपतेरद्यापि कीर्तिः स्थिता ।
अस्माकं मधुदानभोगरहितं नाथं चिरात्सञ्चितं
निर्वाणादिति नैजपादयुगलं धर्षन्त्यहो मक्षिकाः ॥ 18 ॥
dātṛtvaṃ priyavaktṛtvaṃ dhīratvamucitajñatā |
abhyāsena na labhyante catvāraḥ sahajā guṇāḥ || 01 ||
ātmavargaṃ parityajya paravargaṃ samāśrayet |
svayameva layaṃ yāti yathā rājānyadharmataḥ || 02 ||
hastī sthūlatanuḥ sa cāṅkuśavaśaḥ kiṃ hastimātro'ṅkuśo
dīpe prajvalite praṇaśyati tamaḥ kiṃ dīpamātraṃ tamaḥ |
vajreṇāpi hatāḥ patanti girayaḥ kiṃ vajramātraṃ nagā-
stejo yasya virājate sa balavānsthūleṣu kaḥ pratyayaḥ || 03 ||
kalau daśasahasrāṇi haristyajati medinīm |
tadardhaṃ jāhnavītoyaṃ tadardhaṃ grāmadevatāḥ || 04 ||
gṛhāsaktasya no vidyā no dayā māṃsabhojinaḥ |
dravyalubdhasya no satyaṃ straiṇasya na pavitratā || 05 ||
na durjanaḥ sādhudaśāmupaiti
bahuprakārairapi śikṣyamāṇaḥ |
āmūlasiktaḥ payasā ghṛtena
na nimbavṛkṣo madhuratvameti || 06 ||
antargatamalo duṣṭastīrthasnānaśatairapi |
na śudhyati yathā bhāṇḍaṃ surāyā dāhitaṃ ca sat || 07 ||
na vetti yo yasya guṇaprakarṣaṃ
sa taṃ sadā nindati nātra citram |
yathā kirātī karikumbhalabdhāṃ
muktāṃ parityajya bibharti guñjām || 08 ||
ye tu saṃvatsaraṃ pūrṇaṃ nityaṃ maunena bhuñjate |
yugakoṭisahasraṃ taiḥ svargaloke mahīyate || 09 ||
kāmakrodhau tathā lobhaṃ svāduśa‍ṛṅgārakautuke |
atinidrātiseve ca vidyārthī hyaṣṭa varjayet || 10 ||
akṛṣṭaphalamūlena vanavāsarataḥ sadā |
kurute'harahaḥ śrāddhamṛṣirvipraḥ sa ucyate || 11 ||
ekāhāreṇa santuṣṭaḥ ṣaṭkarmanirataḥ sadā |
ṛtukālābhigāmī ca sa vipro dvija ucyate || 12 ||
laukike karmaṇi rataḥ paśūnāṃ paripālakaḥ |
vāṇijyakṛṣikarmā yaḥ sa vipro vaiśya ucyate || 13 ||
lākṣāditailanīlīnāṃ kausumbhamadhusarpiṣām |
vikretā madyamāṃsānāṃ sa vipraḥ śūdra ucyate || 14 ||
parakāryavihantā ca dāmbhikaḥ svārthasādhakaḥ |
chalī dveṣī mṛduḥ krūro vipro mārjāra ucyate || 15 ||
vāpīkūpataḍāgānāmārāmasuraveśmanām |
ucchedane nirāśaṅkaḥ sa vipro mleccha ucyate || 16 ||
devadravyaṃ gurudravyaṃ paradārābhimarśanam |
nirvāhaḥ sarvabhūteṣu vipraścāṇḍāla ucyate || 17 ||
deyaṃ bhojyadhanaṃ dhanaṃ sukṛtibhirno sañcayastasya vai
śrīkarṇasya baleśca vikramapateradyāpi kīrtiḥ sthitā |
asmākaṃ madhudānabhogarahitaṃ nāthaṃ cirātsañcitaṃ
nirvāṇāditi naijapādayugalaṃ dharṣantyaho makṣikāḥ || 18 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in