શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે સુન્દરકાણ્ડમ્ ।
અથ ષોડશસ્સર્ગઃ ।
પ્રશસ્ય તુ પ્રશસ્તવ્યાં સીતાં તાં હરિપુઙ્ગવઃ ।
ગુણાભિરામં રામં ચ પુનશ્ચિન્તાપરોઽભવત્ ॥ 1 ॥
સ મુહૂર્તમિવ ધ્યાત્વા બાષ્પપર્યાકુલેક્ષણઃ ।
સીતામાશ્રિત્ય તેજસ્વી હનૂમાન્વિલલાપ હ ॥ 2 ॥
માન્યા ગુરુવિનીતસ્ય લક્ષ્મણસ્ય ગુરુપ્રિયા ।
યદિ સીતાઽઽપિ દુઃખાર્તા કાલો હિ દુરતિક્રમઃ ॥ 3 ॥
રામસ્ય વ્યવસાયજ્ઞા લક્ષ્મણસ્ય ચ ધીમતઃ ।
નાત્યર્થં ક્ષુભ્યતે દેવી ગઙ્ગેવ જલદાગમે ॥ 4 ॥
તુલ્યશીલવયોવૃત્તાં તુલ્યાભિજનલક્ષણામ્ ।
રાઘવોઽઽર્હતિ વૈદેહીં તં ચેયમસિતેક્ષણા ॥ 5 ॥
તાં દૃષ્ટ્વા નવહેમાભાં લોકકાન્તામિવ શ્રિયમ્ ।
જગામ મનસા રામં વચનં ચેદમબ્રવીત્ ॥ 6 ॥
અસ્યા હેતોર્વિશાલાક્ષ્યા હતો વાલી મહાબલઃ ।
રાવણપ્રતિમો વીર્યે કબન્ધશ્ચ નિપાતિતઃ ॥ 7 ॥
વિરાધશ્ચ હતઃ સઙ્ખ્યે રાક્ષસો ભીમવિક્રમઃ ।
વને રામેણ વિક્રમ્ય મહેન્દ્રેણેવ શમ્બરઃ ॥ 8 ॥
ચતુર્દશ સહસ્રાણિ રક્ષસાં ભીમકર્મણામ્ ।
નિહતાનિ જનસ્થાને શરૈરગ્નિશિખોપમૈઃ ॥ 9 ॥
ખરશ્ચ નિહતસઙ્ખ્યે ત્રિશિરાશ્ચ નિપાતિતઃ ।
દૂષણશ્ચ મહાતેજા રામેણ વિદિતાત્મના ॥ 10 ॥
ઐશ્વર્યં વાનરાણાં ચ દુર્લભં વાલિપાલિતમ્ ।
અસ્યા નિમિત્તે સુગ્રીવઃ પ્રાપ્તવાન્ લોકસત્કૃતમ્ ॥ 11 ॥
સાગરશ્ચ મયા ક્રાન્તશ્શ્રીમાન્નદનદીપતિઃ ।
અસ્યા હેતોર્વિશાલાક્ષ્યાઃ પુરી ચેયમવેક્ષિતા ॥ 12 ॥
યદિ રામઃ સમુદ્રાન્તાં મેદિનીં પરિવર્તયેત્ ।
અસ્યાઃ કૃતે જગચ્ચાપિ યુક્તમિત્યેવ મે મતિઃ ॥ 13 ॥
રાજ્યં વા ત્રિષુ લોકેષુ સીતા વા જનકાત્મજા ।
ત્રૈલોક્યરાજ્યં સકલં સીતાયા નાપ્નુયાત્કલામ્ ॥ 14 ॥
ઇયં સા ધર્મશીલસ્ય મૈથિલસ્ય મહાત્મનઃ ।
સુતા જનકરાજસ્ય સીતા ભર્તૃદૃઢવ્રતા ॥ 15 ॥
ઉત્થિતા મેદિનીં ભિત્ત્વા ક્ષેત્રે હલમુખક્ષતે ।
પદ્મરેણુનિભૈઃ કીર્ણા શુભૈઃ કેદારપામ્સુભિઃ ॥ 16 ॥
વિક્રાન્તસ્યાર્યશીલસ્ય સંયુગેષ્ન્વિવર્તિનઃ ।
સ્નુષા દશરથસ્યૈષા જ્યેષ્ઠા રાજ્ઞો યશસ્વિની ॥ 17 ॥
ધર્મજ્ઞસ્ય કૃતજ્ઞસ્ય રામસ્ય વિદિતાત્મનઃ ।
ઇયં સા દયિતા ભાર્યા રાક્ષસીવશમાગતા ॥ 18 ॥
સર્વાન્ ભોગાન્પરિત્યજ્ય ભર્તૃસ્નેહબલાત્કૃતા ।
અચિન્તયિત્વા દુઃખાનિ પ્રવિષ્ટા નિર્જનં વનમ્ ॥ 19 ॥
સન્તુષ્ટા ફલમૂલેન ભર્તૃશુશ્રૂષણે રતા ।
યા પરાં ભજતે પ્રીતિં વનેઽઽપિ ભવને યથા ॥ 20 ॥
સેયં કનકવર્ણાઙ્ગી નિત્યં સુસ્મિતભાષિણી ।
સહતે યાતનામેતામનર્થાનામભાગિની ॥ 21 ॥
ઇમાં તુ શીલસમ્પન્નાં દ્રષ્ટુમર્હતિ રાઘવઃ ।
રાવણેન પ્રમથિતાં પ્રપામિવ પિપાસિતઃ ॥ 22 ॥
અસ્યા નૂનં પુનર્લાભાદ્રાઘવઃ પ્રીતિમેષ્યતિ ।
રાજા રાજ્યપરિભ્રષ્ટઃ પુનઃ પ્રાપ્યેવ મેદિનીમ્ ॥ 23 ॥
કામભોગૈઃ પરિત્યક્તા હીના બન્ધુજનેન ચ ।
ધારયત્યાત્મનો દેહં તત્સમાગમકાઙ્ક્ષિણી ॥ 24 ॥
નૈષા પશ્યતિ રાક્ષસ્યો નેમાન્પુષ્પફલદ્રુમાન્ ।
એકસ્થહૃદયા નૂનં રામમેવાનુપશ્યતિ ॥ 25 ॥
ભર્તા નામ પરં નાર્યા ભૂષણં ભૂષણાદપિ ।
એષા તુ રહિતા તેન ભૂષણાર્હા ન શોભતે ॥ 26 ॥
દુષ્કરં કુરુતે રામો હીનો યદનયા પ્રભુઃ ।
ધારયત્યાત્મનો દેહં ન દુઃખેનાવસીદતિ ॥ 27 ॥
ઇમામસિતકેશાન્તાં શતપત્રનિભેક્ષણામ્ ।
સુખાર્હાં દુઃખિતાં દૃષ્ટ્વા મમાપિ વ્યથિતં મનઃ ॥ 28 ॥
ક્ષતિક્ષમા પુષ્કરસન્નિભાક્ષી યા રક્ષિતા રાઘવલક્ષ્મણાભ્યામ્ ।
સા રાક્ષસીભિર્વિકૃતેક્ષણાભિઃ સંરક્ષ્યતે સમ્પ્રતિ વૃક્ષમૂલે ॥ 29 ॥
હિમહતનલિનીવ નષ્ટશોભા વ્યસનપરમ્પરયા નિપીડ્યમાના ।
સહચરરહિતેવ ચક્રવાકી જનકસુતા કૃપણાં દશાં પ્રપન્ના ॥ 30 ॥
અસ્યા હિ પુષ્પાવનતાગ્રશાખાઃ શોકં દૃઢં વૈ જનયન્ત્યશોકાઃ ।
હિમવ્યપાયેન ચ શીતરશ્મિ રભ્યુત્થિતો નૈકસહસ્રરશ્મિઃ ॥ 31 ॥
ઇત્યેવમર્થં કપિરન્વવેક્ષ્ય સીતેયમિત્યેવ નિવિષ્ટબુદ્ધિઃ ।
સંશ્રિત્ય તસ્મિન્નિષસાદ વૃક્ષે બલી હરીણામૃષભસ્તરસ્વી ॥ 32 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે સુન્દરકાણ્ડે ષોડશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
praśasya tu praśastavyāṃ sītāṃ tāṃ haripuṅgavaḥ |
guṇābhirāmaṃ rāmaṃ ca punaścintāparo'bhavat || 1 ||
sa muhūrtamiva dhyātvā bāṣpaparyākulekṣaṇaḥ |
sītāmāśritya tejasvī hanūmānvilalāpa ha || 2 ||
mānyā guruvinītasya lakṣmaṇasya gurupriyā |
yadi sītā''pi duḥkhārtā kālo hi duratikramaḥ || 3 ||
rāmasya vyavasāyajñā lakṣmaṇasya ca dhīmataḥ |
nātyarthaṃ kṣubhyate devī gaṅgeva jaladāgame || 4 ||
tulyaśīlavayovṛttāṃ tulyābhijanalakṣaṇām |
rāghavo''rhati vaidehīṃ taṃ ceyamasitekṣaṇā || 5 ||
tāṃ dṛṣṭvā navahemābhāṃ lokakāntāmiva śriyam |
jagāma manasā rāmaṃ vacanaṃ cedamabravīt || 6 ||
asyā hetorviśālākṣyā hato vālī mahābalaḥ |
rāvaṇapratimo vīrye kabandhaśca nipātitaḥ || 7 ||
virādhaśca hataḥ saṅkhye rākṣaso bhīmavikramaḥ |
vane rāmeṇa vikramya mahendreṇeva śambaraḥ || 8 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
nihatāni janasthāne śarairagniśikhopamaiḥ || 9 ||
kharaśca nihatasaṅkhye triśirāśca nipātitaḥ |
dūṣaṇaśca mahātejā rāmeṇa viditātmanā || 10 ||
aiśvaryaṃ vānarāṇāṃ ca durlabhaṃ vālipālitam |
asyā nimitte sugrīvaḥ prāptavān lokasatkṛtam || 11 ||
sāgaraśca mayā krāntaśśrīmānnadanadīpatiḥ |
asyā hetorviśālākṣyāḥ purī ceyamavekṣitā || 12 ||
yadi rāmaḥ samudrāntāṃ medinīṃ parivartayet |
asyāḥ kṛte jagaccāpi yuktamityeva me matiḥ || 13 ||
rājyaṃ vā triṣu lokeṣu sītā vā janakātmajā |
trailokyarājyaṃ sakalaṃ sītāyā nāpnuyātkalām || 14 ||
iyaṃ sā dharmaśīlasya maithilasya mahātmanaḥ |
sutā janakarājasya sītā bhartṛdṛḍhavratā || 15 ||
utthitā medinīṃ bhittvā kṣetre halamukhakṣate |
padmareṇunibhaiḥ kīrṇā śubhaiḥ kedārapāmsubhiḥ || 16 ||
vikrāntasyāryaśīlasya saṃyugeṣnvivartinaḥ |
snuṣā daśarathasyaiṣā jyeṣṭhā rājño yaśasvinī || 17 ||
dharmajñasya kṛtajñasya rāmasya viditātmanaḥ |
iyaṃ sā dayitā bhāryā rākṣasīvaśamāgatā || 18 ||
sarvān bhogānparityajya bhartṛsnehabalātkṛtā |
acintayitvā duḥkhāni praviṣṭā nirjanaṃ vanam || 19 ||
santuṣṭā phalamūlena bhartṛśuśrūṣaṇe ratā |
yā parāṃ bhajate prītiṃ vane''pi bhavane yathā || 20 ||
seyaṃ kanakavarṇāṅgī nityaṃ susmitabhāṣiṇī |
sahate yātanāmetāmanarthānāmabhāginī || 21 ||
imāṃ tu śīlasampannāṃ draṣṭumarhati rāghavaḥ |
rāvaṇena pramathitāṃ prapāmiva pipāsitaḥ || 22 ||
asyā nūnaṃ punarlābhādrāghavaḥ prītimeṣyati |
rājā rājyaparibhraṣṭaḥ punaḥ prāpyeva medinīm || 23 ||
kāmabhogaiḥ parityaktā hīnā bandhujanena ca |
dhārayatyātmano dehaṃ tatsamāgamakāṅkṣiṇī || 24 ||
naiṣā paśyati rākṣasyo nemānpuṣpaphaladrumān |
ekasthahṛdayā nūnaṃ rāmamevānupaśyati || 25 ||
bhartā nāma paraṃ nāryā bhūṣaṇaṃ bhūṣaṇādapi |
eṣā tu rahitā tena bhūṣaṇārhā na śobhate || 26 ||
duṣkaraṃ kurute rāmo hīno yadanayā prabhuḥ |
dhārayatyātmano dehaṃ na duḥkhenāvasīdati || 27 ||
imāmasitakeśāntāṃ śatapatranibhekṣaṇām |
sukhārhāṃ duḥkhitāṃ dṛṣṭvā mamāpi vyathitaṃ manaḥ || 28 ||
kṣatikṣamā puṣkarasannibhākṣī yā rakṣitā rāghavalakṣmaṇābhyām |
sā rākṣasībhirvikṛtekṣaṇābhiḥ saṃrakṣyate samprati vṛkṣamūle || 29 ||
himahatanalinīva naṣṭaśobhā vyasanaparamparayā nipīḍyamānā |
sahacararahiteva cakravākī janakasutā kṛpaṇāṃ daśāṃ prapannā || 30 ||
asyā hi puṣpāvanatāgraśākhāḥ śokaṃ dṛḍhaṃ vai janayantyaśokāḥ |
himavyapāyena ca śītaraśmi rabhyutthito naikasahasraraśmiḥ || 31 ||
ityevamarthaṃ kapiranvavekṣya sīteyamityeva niviṣṭabuddhiḥ |
saṃśritya tasminniṣasāda vṛkṣe balī harīṇāmṛṣabhastarasvī || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षोडशस्सर्गः ।
प्रशस्य तु प्रशस्तव्यां सीतां तां हरिपुङ्गवः ।
गुणाभिरामं रामं च पुनश्चिन्तापरोऽभवत् ॥ 1 ॥
स मुहूर्तमिव ध्यात्वा बाष्पपर्याकुलेक्षणः ।
सीतामाश्रित्य तेजस्वी हनूमान्विललाप ह ॥ 2 ॥
मान्या गुरुविनीतस्य लक्ष्मणस्य गुरुप्रिया ।
यदि सीताऽऽपि दुःखार्ता कालो हि दुरतिक्रमः ॥ 3 ॥
रामस्य व्यवसायज्ञा लक्ष्मणस्य च धीमतः ।
नात्यर्थं क्षुभ्यते देवी गङ्गेव जलदागमे ॥ 4 ॥
तुल्यशीलवयोवृत्तां तुल्याभिजनलक्षणाम् ।
राघवोऽऽर्हति वैदेहीं तं चेयमसितेक्षणा ॥ 5 ॥
तां दृष्ट्वा नवहेमाभां लोककान्तामिव श्रियम् ।
जगाम मनसा रामं वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 6 ॥
अस्या हेतोर्विशालाक्ष्या हतो वाली महाबलः ।
रावणप्रतिमो वीर्ये कबन्धश्च निपातितः ॥ 7 ॥
विराधश्च हतः सङ्ख्ये राक्षसो भीमविक्रमः ।
वने रामेण विक्रम्य महेन्द्रेणेव शम्बरः ॥ 8 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां भीमकर्मणाम् ।
निहतानि जनस्थाने शरैरग्निशिखोपमैः ॥ 9 ॥
खरश्च निहतसङ्ख्ये त्रिशिराश्च निपातितः ।
दूषणश्च महातेजा रामेण विदितात्मना ॥ 10 ॥
ऐश्वर्यं वानराणां च दुर्लभं वालिपालितम् ।
अस्या निमित्ते सुग्रीवः प्राप्तवान् लोकसत्कृतम् ॥ 11 ॥
सागरश्च मया क्रान्तश्श्रीमान्नदनदीपतिः ।
अस्या हेतोर्विशालाक्ष्याः पुरी चेयमवेक्षिता ॥ 12 ॥
यदि रामः समुद्रान्तां मेदिनीं परिवर्तयेत् ।
अस्याः कृते जगच्चापि युक्तमित्येव मे मतिः ॥ 13 ॥
राज्यं वा त्रिषु लोकेषु सीता वा जनकात्मजा ।
त्रैलोक्यराज्यं सकलं सीताया नाप्नुयात्कलाम् ॥ 14 ॥
इयं सा धर्मशीलस्य मैथिलस्य महात्मनः ।
सुता जनकराजस्य सीता भर्तृदृढव्रता ॥ 15 ॥
उत्थिता मेदिनीं भित्त्वा क्षेत्रे हलमुखक्षते ।
पद्मरेणुनिभैः कीर्णा शुभैः केदारपाम्सुभिः ॥ 16 ॥
विक्रान्तस्यार्यशीलस्य संयुगेष्न्विवर्तिनः ।
स्नुषा दशरथस्यैषा ज्येष्ठा राज्ञो यशस्विनी ॥ 17 ॥
धर्मज्ञस्य कृतज्ञस्य रामस्य विदितात्मनः ।
इयं सा दयिता भार्या राक्षसीवशमागता ॥ 18 ॥
सर्वान् भोगान्परित्यज्य भर्तृस्नेहबलात्कृता ।
अचिन्तयित्वा दुःखानि प्रविष्टा निर्जनं वनम् ॥ 19 ॥
सन्तुष्टा फलमूलेन भर्तृशुश्रूषणे रता ।
या परां भजते प्रीतिं वनेऽऽपि भवने यथा ॥ 20 ॥
सेयं कनकवर्णाङ्गी नित्यं सुस्मितभाषिणी ।
सहते यातनामेतामनर्थानामभागिनी ॥ 21 ॥
इमां तु शीलसम्पन्नां द्रष्टुमर्हति राघवः ।
रावणेन प्रमथितां प्रपामिव पिपासितः ॥ 22 ॥
अस्या नूनं पुनर्लाभाद्राघवः प्रीतिमेष्यति ।
राजा राज्यपरिभ्रष्टः पुनः प्राप्येव मेदिनीम् ॥ 23 ॥
कामभोगैः परित्यक्ता हीना बन्धुजनेन च ।
धारयत्यात्मनो देहं तत्समागमकाङ्क्षिणी ॥ 24 ॥
नैषा पश्यति राक्षस्यो नेमान्पुष्पफलद्रुमान् ।
एकस्थहृदया नूनं राममेवानुपश्यति ॥ 25 ॥
भर्ता नाम परं नार्या भूषणं भूषणादपि ।
एषा तु रहिता तेन भूषणार्हा न शोभते ॥ 26 ॥
दुष्करं कुरुते रामो हीनो यदनया प्रभुः ।
धारयत्यात्मनो देहं न दुःखेनावसीदति ॥ 27 ॥
इमामसितकेशान्तां शतपत्रनिभेक्षणाम् ।
सुखार्हां दुःखितां दृष्ट्वा ममापि व्यथितं मनः ॥ 28 ॥
क्षतिक्षमा पुष्करसन्निभाक्षी या रक्षिता राघवलक्ष्मणाभ्याम् ।
सा राक्षसीभिर्विकृतेक्षणाभिः संरक्ष्यते सम्प्रति वृक्षमूले ॥ 29 ॥
हिमहतनलिनीव नष्टशोभा व्यसनपरम्परया निपीड्यमाना ।
सहचररहितेव चक्रवाकी जनकसुता कृपणां दशां प्रपन्ना ॥ 30 ॥
अस्या हि पुष्पावनताग्रशाखाः शोकं दृढं वै जनयन्त्यशोकाः ।
हिमव्यपायेन च शीतरश्मि रभ्युत्थितो नैकसहस्ररश्मिः ॥ 31 ॥
इत्येवमर्थं कपिरन्ववेक्ष्य सीतेयमित्येव निविष्टबुद्धिः ।
संश्रित्य तस्मिन्निषसाद वृक्षे बली हरीणामृषभस्तरस्वी ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षोडशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
praśasya tu praśastavyāṃ sītāṃ tāṃ haripuṅgavaḥ |
guṇābhirāmaṃ rāmaṃ ca punaścintāparo'bhavat || 1 ||
sa muhūrtamiva dhyātvā bāṣpaparyākulekṣaṇaḥ |
sītāmāśritya tejasvī hanūmānvilalāpa ha || 2 ||
mānyā guruvinītasya lakṣmaṇasya gurupriyā |
yadi sītā''pi duḥkhārtā kālo hi duratikramaḥ || 3 ||
rāmasya vyavasāyajñā lakṣmaṇasya ca dhīmataḥ |
nātyarthaṃ kṣubhyate devī gaṅgeva jaladāgame || 4 ||
tulyaśīlavayovṛttāṃ tulyābhijanalakṣaṇām |
rāghavo''rhati vaidehīṃ taṃ ceyamasitekṣaṇā || 5 ||
tāṃ dṛṣṭvā navahemābhāṃ lokakāntāmiva śriyam |
jagāma manasā rāmaṃ vacanaṃ cedamabravīt || 6 ||
asyā hetorviśālākṣyā hato vālī mahābalaḥ |
rāvaṇapratimo vīrye kabandhaśca nipātitaḥ || 7 ||
virādhaśca hataḥ saṅkhye rākṣaso bhīmavikramaḥ |
vane rāmeṇa vikramya mahendreṇeva śambaraḥ || 8 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
nihatāni janasthāne śarairagniśikhopamaiḥ || 9 ||
kharaśca nihatasaṅkhye triśirāśca nipātitaḥ |
dūṣaṇaśca mahātejā rāmeṇa viditātmanā || 10 ||
aiśvaryaṃ vānarāṇāṃ ca durlabhaṃ vālipālitam |
asyā nimitte sugrīvaḥ prāptavān lokasatkṛtam || 11 ||
sāgaraśca mayā krāntaśśrīmānnadanadīpatiḥ |
asyā hetorviśālākṣyāḥ purī ceyamavekṣitā || 12 ||
yadi rāmaḥ samudrāntāṃ medinīṃ parivartayet |
asyāḥ kṛte jagaccāpi yuktamityeva me matiḥ || 13 ||
rājyaṃ vā triṣu lokeṣu sītā vā janakātmajā |
trailokyarājyaṃ sakalaṃ sītāyā nāpnuyātkalām || 14 ||
iyaṃ sā dharmaśīlasya maithilasya mahātmanaḥ |
sutā janakarājasya sītā bhartṛdṛḍhavratā || 15 ||
utthitā medinīṃ bhittvā kṣetre halamukhakṣate |
padmareṇunibhaiḥ kīrṇā śubhaiḥ kedārapāmsubhiḥ || 16 ||
vikrāntasyāryaśīlasya saṃyugeṣnvivartinaḥ |
snuṣā daśarathasyaiṣā jyeṣṭhā rājño yaśasvinī || 17 ||
dharmajñasya kṛtajñasya rāmasya viditātmanaḥ |
iyaṃ sā dayitā bhāryā rākṣasīvaśamāgatā || 18 ||
sarvān bhogānparityajya bhartṛsnehabalātkṛtā |
acintayitvā duḥkhāni praviṣṭā nirjanaṃ vanam || 19 ||
santuṣṭā phalamūlena bhartṛśuśrūṣaṇe ratā |
yā parāṃ bhajate prītiṃ vane''pi bhavane yathā || 20 ||
seyaṃ kanakavarṇāṅgī nityaṃ susmitabhāṣiṇī |
sahate yātanāmetāmanarthānāmabhāginī || 21 ||
imāṃ tu śīlasampannāṃ draṣṭumarhati rāghavaḥ |
rāvaṇena pramathitāṃ prapāmiva pipāsitaḥ || 22 ||
asyā nūnaṃ punarlābhādrāghavaḥ prītimeṣyati |
rājā rājyaparibhraṣṭaḥ punaḥ prāpyeva medinīm || 23 ||
kāmabhogaiḥ parityaktā hīnā bandhujanena ca |
dhārayatyātmano dehaṃ tatsamāgamakāṅkṣiṇī || 24 ||
naiṣā paśyati rākṣasyo nemānpuṣpaphaladrumān |
ekasthahṛdayā nūnaṃ rāmamevānupaśyati || 25 ||
bhartā nāma paraṃ nāryā bhūṣaṇaṃ bhūṣaṇādapi |
eṣā tu rahitā tena bhūṣaṇārhā na śobhate || 26 ||
duṣkaraṃ kurute rāmo hīno yadanayā prabhuḥ |
dhārayatyātmano dehaṃ na duḥkhenāvasīdati || 27 ||
imāmasitakeśāntāṃ śatapatranibhekṣaṇām |
sukhārhāṃ duḥkhitāṃ dṛṣṭvā mamāpi vyathitaṃ manaḥ || 28 ||
kṣatikṣamā puṣkarasannibhākṣī yā rakṣitā rāghavalakṣmaṇābhyām |
sā rākṣasībhirvikṛtekṣaṇābhiḥ saṃrakṣyate samprati vṛkṣamūle || 29 ||
himahatanalinīva naṣṭaśobhā vyasanaparamparayā nipīḍyamānā |
sahacararahiteva cakravākī janakasutā kṛpaṇāṃ daśāṃ prapannā || 30 ||
asyā hi puṣpāvanatāgraśākhāḥ śokaṃ dṛḍhaṃ vai janayantyaśokāḥ |
himavyapāyena ca śītaraśmi rabhyutthito naikasahasraraśmiḥ || 31 ||
ityevamarthaṃ kapiranvavekṣya sīteyamityeva niviṣṭabuddhiḥ |
saṃśritya tasminniṣasāda vṛkṣe balī harīṇāmṛṣabhastarasvī || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.