শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ ষোডশস্সর্গঃ ।
প্রশস্য তু প্রশস্তব্যাং সীতাং তাং হরিপুঙ্গবঃ ।
গুণাভিরামং রামং চ পুনশ্চিন্তাপরোঽভবত্ ॥ 1 ॥
স মুহূর্তমিব ধ্যাত্বা বাষ্পপর্যাকুলেক্ষণঃ ।
সীতামাশ্রিত্য তেজস্বী হনূমান্বিললাপ হ ॥ 2 ॥
মান্যা গুরুবিনীতস্য লক্ষ্মণস্য গুরুপ্রিযা ।
যদি সীতাঽঽপি দুঃখার্তা কালো হি দুরতিক্রমঃ ॥ 3 ॥
রামস্য ব্যবসাযজ্ঞা লক্ষ্মণস্য চ ধীমতঃ ।
নাত্যর্থং ক্ষুভ্যতে দেবী গঙ্গেব জলদাগমে ॥ 4 ॥
তুল্যশীলবযোবৃত্তাং তুল্যাভিজনলক্ষণাম্ ।
রাঘবোঽঽর্হতি বৈদেহীং তং চেযমসিতেক্ষণা ॥ 5 ॥
তাং দৃষ্ট্বা নবহেমাভাং লোককান্তামিব শ্রিযম্ ।
জগাম মনসা রামং বচনং চেদমব্রবীত্ ॥ 6 ॥
অস্যা হেতোর্বিশালাক্ষ্যা হতো বালী মহাবলঃ ।
রাবণপ্রতিমো বীর্যে কবন্ধশ্চ নিপাতিতঃ ॥ 7 ॥
বিরাধশ্চ হতঃ সঙ্খ্যে রাক্ষসো ভীমবিক্রমঃ ।
বনে রামেণ বিক্রম্য মহেন্দ্রেণেব শম্বরঃ ॥ 8 ॥
চতুর্দশ সহস্রাণি রক্ষসাং ভীমকর্মণাম্ ।
নিহতানি জনস্থানে শরৈরগ্নিশিখোপমৈঃ ॥ 9 ॥
খরশ্চ নিহতসঙ্খ্যে ত্রিশিরাশ্চ নিপাতিতঃ ।
দূষণশ্চ মহাতেজা রামেণ বিদিতাত্মনা ॥ 10 ॥
ঐশ্বর্যং বানরাণাং চ দুর্লভং বালিপালিতম্ ।
অস্যা নিমিত্তে সুগ্রীবঃ প্রাপ্তবান্ লোকসত্কৃতম্ ॥ 11 ॥
সাগরশ্চ মযা ক্রান্তশ্শ্রীমান্নদনদীপতিঃ ।
অস্যা হেতোর্বিশালাক্ষ্যাঃ পুরী চেযমবেক্ষিতা ॥ 12 ॥
যদি রামঃ সমুদ্রান্তাং মেদিনীং পরিবর্তযেত্ ।
অস্যাঃ কৃতে জগচ্চাপি যুক্তমিত্যেব মে মতিঃ ॥ 13 ॥
রাজ্যং বা ত্রিষু লোকেষু সীতা বা জনকাত্মজা ।
ত্রৈলোক্যরাজ্যং সকলং সীতাযা নাপ্নুযাত্কলাম্ ॥ 14 ॥
ইযং সা ধর্মশীলস্য মৈথিলস্য মহাত্মনঃ ।
সুতা জনকরাজস্য সীতা ভর্তৃদৃঢব্রতা ॥ 15 ॥
উত্থিতা মেদিনীং ভিত্ত্বা ক্ষেত্রে হলমুখক্ষতে ।
পদ্মরেণুনিভৈঃ কীর্ণা শুভৈঃ কেদারপাম্সুভিঃ ॥ 16 ॥
বিক্রান্তস্যার্যশীলস্য সংযুগেষ্ন্বিবর্তিনঃ ।
স্নুষা দশরথস্যৈষা জ্যেষ্ঠা রাজ্ঞো যশস্বিনী ॥ 17 ॥
ধর্মজ্ঞস্য কৃতজ্ঞস্য রামস্য বিদিতাত্মনঃ ।
ইযং সা দযিতা ভার্যা রাক্ষসীবশমাগতা ॥ 18 ॥
সর্বান্ ভোগান্পরিত্যজ্য ভর্তৃস্নেহবলাত্কৃতা ।
অচিন্তযিত্বা দুঃখানি প্রবিষ্টা নির্জনং বনম্ ॥ 19 ॥
সন্তুষ্টা ফলমূলেন ভর্তৃশুশ্রূষণে রতা ।
যা পরাং ভজতে প্রীতিং বনেঽঽপি ভবনে যথা ॥ 20 ॥
সেযং কনকবর্ণাঙ্গী নিত্যং সুস্মিতভাষিণী ।
সহতে যাতনামেতামনর্থানামভাগিনী ॥ 21 ॥
ইমাং তু শীলসম্পন্নাং দ্রষ্টুমর্হতি রাঘবঃ ।
রাবণেন প্রমথিতাং প্রপামিব পিপাসিতঃ ॥ 22 ॥
অস্যা নূনং পুনর্লাভাদ্রাঘবঃ প্রীতিমেষ্যতি ।
রাজা রাজ্যপরিভ্রষ্টঃ পুনঃ প্রাপ্যেব মেদিনীম্ ॥ 23 ॥
কামভোগৈঃ পরিত্যক্তা হীনা বন্ধুজনেন চ ।
ধারযত্যাত্মনো দেহং তত্সমাগমকাঙ্ক্ষিণী ॥ 24 ॥
নৈষা পশ্যতি রাক্ষস্যো নেমান্পুষ্পফলদ্রুমান্ ।
একস্থহৃদযা নূনং রামমেবানুপশ্যতি ॥ 25 ॥
ভর্তা নাম পরং নার্যা ভূষণং ভূষণাদপি ।
এষা তু রহিতা তেন ভূষণার্হা ন শোভতে ॥ 26 ॥
দুষ্করং কুরুতে রামো হীনো যদনযা প্রভুঃ ।
ধারযত্যাত্মনো দেহং ন দুঃখেনাবসীদতি ॥ 27 ॥
ইমামসিতকেশান্তাং শতপত্রনিভেক্ষণাম্ ।
সুখার্হাং দুঃখিতাং দৃষ্ট্বা মমাপি ব্যথিতং মনঃ ॥ 28 ॥
ক্ষতিক্ষমা পুষ্করসন্নিভাক্ষী যা রক্ষিতা রাঘবলক্ষ্মণাভ্যাম্ ।
সা রাক্ষসীভির্বিকৃতেক্ষণাভিঃ সংরক্ষ্যতে সম্প্রতি বৃক্ষমূলে ॥ 29 ॥
হিমহতনলিনীব নষ্টশোভা ব্যসনপরম্পরযা নিপীড্যমানা ।
সহচররহিতেব চক্রবাকী জনকসুতা কৃপণাং দশাং প্রপন্না ॥ 30 ॥
অস্যা হি পুষ্পাবনতাগ্রশাখাঃ শোকং দৃঢং বৈ জনযন্ত্যশোকাঃ ।
হিমব্যপাযেন চ শীতরশ্মি রভ্যুত্থিতো নৈকসহস্ররশ্মিঃ ॥ 31 ॥
ইত্যেবমর্থং কপিরন্ববেক্ষ্য সীতেযমিত্যেব নিবিষ্টবুদ্ধিঃ ।
সংশ্রিত্য তস্মিন্নিষসাদ বৃক্ষে বলী হরীণামৃষভস্তরস্বী ॥ 32 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে ষোডশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
praśasya tu praśastavyāṃ sītāṃ tāṃ haripuṅgavaḥ |
guṇābhirāmaṃ rāmaṃ ca punaścintāparo'bhavat || 1 ||
sa muhūrtamiva dhyātvā bāṣpaparyākulekṣaṇaḥ |
sītāmāśritya tejasvī hanūmānvilalāpa ha || 2 ||
mānyā guruvinītasya lakṣmaṇasya gurupriyā |
yadi sītā''pi duḥkhārtā kālo hi duratikramaḥ || 3 ||
rāmasya vyavasāyajñā lakṣmaṇasya ca dhīmataḥ |
nātyarthaṃ kṣubhyate devī gaṅgeva jaladāgame || 4 ||
tulyaśīlavayovṛttāṃ tulyābhijanalakṣaṇām |
rāghavo''rhati vaidehīṃ taṃ ceyamasitekṣaṇā || 5 ||
tāṃ dṛṣṭvā navahemābhāṃ lokakāntāmiva śriyam |
jagāma manasā rāmaṃ vacanaṃ cedamabravīt || 6 ||
asyā hetorviśālākṣyā hato vālī mahābalaḥ |
rāvaṇapratimo vīrye kabandhaśca nipātitaḥ || 7 ||
virādhaśca hataḥ saṅkhye rākṣaso bhīmavikramaḥ |
vane rāmeṇa vikramya mahendreṇeva śambaraḥ || 8 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
nihatāni janasthāne śarairagniśikhopamaiḥ || 9 ||
kharaśca nihatasaṅkhye triśirāśca nipātitaḥ |
dūṣaṇaśca mahātejā rāmeṇa viditātmanā || 10 ||
aiśvaryaṃ vānarāṇāṃ ca durlabhaṃ vālipālitam |
asyā nimitte sugrīvaḥ prāptavān lokasatkṛtam || 11 ||
sāgaraśca mayā krāntaśśrīmānnadanadīpatiḥ |
asyā hetorviśālākṣyāḥ purī ceyamavekṣitā || 12 ||
yadi rāmaḥ samudrāntāṃ medinīṃ parivartayet |
asyāḥ kṛte jagaccāpi yuktamityeva me matiḥ || 13 ||
rājyaṃ vā triṣu lokeṣu sītā vā janakātmajā |
trailokyarājyaṃ sakalaṃ sītāyā nāpnuyātkalām || 14 ||
iyaṃ sā dharmaśīlasya maithilasya mahātmanaḥ |
sutā janakarājasya sītā bhartṛdṛḍhavratā || 15 ||
utthitā medinīṃ bhittvā kṣetre halamukhakṣate |
padmareṇunibhaiḥ kīrṇā śubhaiḥ kedārapāmsubhiḥ || 16 ||
vikrāntasyāryaśīlasya saṃyugeṣnvivartinaḥ |
snuṣā daśarathasyaiṣā jyeṣṭhā rājño yaśasvinī || 17 ||
dharmajñasya kṛtajñasya rāmasya viditātmanaḥ |
iyaṃ sā dayitā bhāryā rākṣasīvaśamāgatā || 18 ||
sarvān bhogānparityajya bhartṛsnehabalātkṛtā |
acintayitvā duḥkhāni praviṣṭā nirjanaṃ vanam || 19 ||
santuṣṭā phalamūlena bhartṛśuśrūṣaṇe ratā |
yā parāṃ bhajate prītiṃ vane''pi bhavane yathā || 20 ||
seyaṃ kanakavarṇāṅgī nityaṃ susmitabhāṣiṇī |
sahate yātanāmetāmanarthānāmabhāginī || 21 ||
imāṃ tu śīlasampannāṃ draṣṭumarhati rāghavaḥ |
rāvaṇena pramathitāṃ prapāmiva pipāsitaḥ || 22 ||
asyā nūnaṃ punarlābhādrāghavaḥ prītimeṣyati |
rājā rājyaparibhraṣṭaḥ punaḥ prāpyeva medinīm || 23 ||
kāmabhogaiḥ parityaktā hīnā bandhujanena ca |
dhārayatyātmano dehaṃ tatsamāgamakāṅkṣiṇī || 24 ||
naiṣā paśyati rākṣasyo nemānpuṣpaphaladrumān |
ekasthahṛdayā nūnaṃ rāmamevānupaśyati || 25 ||
bhartā nāma paraṃ nāryā bhūṣaṇaṃ bhūṣaṇādapi |
eṣā tu rahitā tena bhūṣaṇārhā na śobhate || 26 ||
duṣkaraṃ kurute rāmo hīno yadanayā prabhuḥ |
dhārayatyātmano dehaṃ na duḥkhenāvasīdati || 27 ||
imāmasitakeśāntāṃ śatapatranibhekṣaṇām |
sukhārhāṃ duḥkhitāṃ dṛṣṭvā mamāpi vyathitaṃ manaḥ || 28 ||
kṣatikṣamā puṣkarasannibhākṣī yā rakṣitā rāghavalakṣmaṇābhyām |
sā rākṣasībhirvikṛtekṣaṇābhiḥ saṃrakṣyate samprati vṛkṣamūle || 29 ||
himahatanalinīva naṣṭaśobhā vyasanaparamparayā nipīḍyamānā |
sahacararahiteva cakravākī janakasutā kṛpaṇāṃ daśāṃ prapannā || 30 ||
asyā hi puṣpāvanatāgraśākhāḥ śokaṃ dṛḍhaṃ vai janayantyaśokāḥ |
himavyapāyena ca śītaraśmi rabhyutthito naikasahasraraśmiḥ || 31 ||
ityevamarthaṃ kapiranvavekṣya sīteyamityeva niviṣṭabuddhiḥ |
saṃśritya tasminniṣasāda vṛkṣe balī harīṇāmṛṣabhastarasvī || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षोडशस्सर्गः ।
प्रशस्य तु प्रशस्तव्यां सीतां तां हरिपुङ्गवः ।
गुणाभिरामं रामं च पुनश्चिन्तापरोऽभवत् ॥ 1 ॥
स मुहूर्तमिव ध्यात्वा बाष्पपर्याकुलेक्षणः ।
सीतामाश्रित्य तेजस्वी हनूमान्विललाप ह ॥ 2 ॥
मान्या गुरुविनीतस्य लक्ष्मणस्य गुरुप्रिया ।
यदि सीताऽऽपि दुःखार्ता कालो हि दुरतिक्रमः ॥ 3 ॥
रामस्य व्यवसायज्ञा लक्ष्मणस्य च धीमतः ।
नात्यर्थं क्षुभ्यते देवी गङ्गेव जलदागमे ॥ 4 ॥
तुल्यशीलवयोवृत्तां तुल्याभिजनलक्षणाम् ।
राघवोऽऽर्हति वैदेहीं तं चेयमसितेक्षणा ॥ 5 ॥
तां दृष्ट्वा नवहेमाभां लोककान्तामिव श्रियम् ।
जगाम मनसा रामं वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 6 ॥
अस्या हेतोर्विशालाक्ष्या हतो वाली महाबलः ।
रावणप्रतिमो वीर्ये कबन्धश्च निपातितः ॥ 7 ॥
विराधश्च हतः सङ्ख्ये राक्षसो भीमविक्रमः ।
वने रामेण विक्रम्य महेन्द्रेणेव शम्बरः ॥ 8 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां भीमकर्मणाम् ।
निहतानि जनस्थाने शरैरग्निशिखोपमैः ॥ 9 ॥
खरश्च निहतसङ्ख्ये त्रिशिराश्च निपातितः ।
दूषणश्च महातेजा रामेण विदितात्मना ॥ 10 ॥
ऐश्वर्यं वानराणां च दुर्लभं वालिपालितम् ।
अस्या निमित्ते सुग्रीवः प्राप्तवान् लोकसत्कृतम् ॥ 11 ॥
सागरश्च मया क्रान्तश्श्रीमान्नदनदीपतिः ।
अस्या हेतोर्विशालाक्ष्याः पुरी चेयमवेक्षिता ॥ 12 ॥
यदि रामः समुद्रान्तां मेदिनीं परिवर्तयेत् ।
अस्याः कृते जगच्चापि युक्तमित्येव मे मतिः ॥ 13 ॥
राज्यं वा त्रिषु लोकेषु सीता वा जनकात्मजा ।
त्रैलोक्यराज्यं सकलं सीताया नाप्नुयात्कलाम् ॥ 14 ॥
इयं सा धर्मशीलस्य मैथिलस्य महात्मनः ।
सुता जनकराजस्य सीता भर्तृदृढव्रता ॥ 15 ॥
उत्थिता मेदिनीं भित्त्वा क्षेत्रे हलमुखक्षते ।
पद्मरेणुनिभैः कीर्णा शुभैः केदारपाम्सुभिः ॥ 16 ॥
विक्रान्तस्यार्यशीलस्य संयुगेष्न्विवर्तिनः ।
स्नुषा दशरथस्यैषा ज्येष्ठा राज्ञो यशस्विनी ॥ 17 ॥
धर्मज्ञस्य कृतज्ञस्य रामस्य विदितात्मनः ।
इयं सा दयिता भार्या राक्षसीवशमागता ॥ 18 ॥
सर्वान् भोगान्परित्यज्य भर्तृस्नेहबलात्कृता ।
अचिन्तयित्वा दुःखानि प्रविष्टा निर्जनं वनम् ॥ 19 ॥
सन्तुष्टा फलमूलेन भर्तृशुश्रूषणे रता ।
या परां भजते प्रीतिं वनेऽऽपि भवने यथा ॥ 20 ॥
सेयं कनकवर्णाङ्गी नित्यं सुस्मितभाषिणी ।
सहते यातनामेतामनर्थानामभागिनी ॥ 21 ॥
इमां तु शीलसम्पन्नां द्रष्टुमर्हति राघवः ।
रावणेन प्रमथितां प्रपामिव पिपासितः ॥ 22 ॥
अस्या नूनं पुनर्लाभाद्राघवः प्रीतिमेष्यति ।
राजा राज्यपरिभ्रष्टः पुनः प्राप्येव मेदिनीम् ॥ 23 ॥
कामभोगैः परित्यक्ता हीना बन्धुजनेन च ।
धारयत्यात्मनो देहं तत्समागमकाङ्क्षिणी ॥ 24 ॥
नैषा पश्यति राक्षस्यो नेमान्पुष्पफलद्रुमान् ।
एकस्थहृदया नूनं राममेवानुपश्यति ॥ 25 ॥
भर्ता नाम परं नार्या भूषणं भूषणादपि ।
एषा तु रहिता तेन भूषणार्हा न शोभते ॥ 26 ॥
दुष्करं कुरुते रामो हीनो यदनया प्रभुः ।
धारयत्यात्मनो देहं न दुःखेनावसीदति ॥ 27 ॥
इमामसितकेशान्तां शतपत्रनिभेक्षणाम् ।
सुखार्हां दुःखितां दृष्ट्वा ममापि व्यथितं मनः ॥ 28 ॥
क्षतिक्षमा पुष्करसन्निभाक्षी या रक्षिता राघवलक्ष्मणाभ्याम् ।
सा राक्षसीभिर्विकृतेक्षणाभिः संरक्ष्यते सम्प्रति वृक्षमूले ॥ 29 ॥
हिमहतनलिनीव नष्टशोभा व्यसनपरम्परया निपीड्यमाना ।
सहचररहितेव चक्रवाकी जनकसुता कृपणां दशां प्रपन्ना ॥ 30 ॥
अस्या हि पुष्पावनताग्रशाखाः शोकं दृढं वै जनयन्त्यशोकाः ।
हिमव्यपायेन च शीतरश्मि रभ्युत्थितो नैकसहस्ररश्मिः ॥ 31 ॥
इत्येवमर्थं कपिरन्ववेक्ष्य सीतेयमित्येव निविष्टबुद्धिः ।
संश्रित्य तस्मिन्निषसाद वृक्षे बली हरीणामृषभस्तरस्वी ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षोडशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
praśasya tu praśastavyāṃ sītāṃ tāṃ haripuṅgavaḥ |
guṇābhirāmaṃ rāmaṃ ca punaścintāparo'bhavat || 1 ||
sa muhūrtamiva dhyātvā bāṣpaparyākulekṣaṇaḥ |
sītāmāśritya tejasvī hanūmānvilalāpa ha || 2 ||
mānyā guruvinītasya lakṣmaṇasya gurupriyā |
yadi sītā''pi duḥkhārtā kālo hi duratikramaḥ || 3 ||
rāmasya vyavasāyajñā lakṣmaṇasya ca dhīmataḥ |
nātyarthaṃ kṣubhyate devī gaṅgeva jaladāgame || 4 ||
tulyaśīlavayovṛttāṃ tulyābhijanalakṣaṇām |
rāghavo''rhati vaidehīṃ taṃ ceyamasitekṣaṇā || 5 ||
tāṃ dṛṣṭvā navahemābhāṃ lokakāntāmiva śriyam |
jagāma manasā rāmaṃ vacanaṃ cedamabravīt || 6 ||
asyā hetorviśālākṣyā hato vālī mahābalaḥ |
rāvaṇapratimo vīrye kabandhaśca nipātitaḥ || 7 ||
virādhaśca hataḥ saṅkhye rākṣaso bhīmavikramaḥ |
vane rāmeṇa vikramya mahendreṇeva śambaraḥ || 8 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām |
nihatāni janasthāne śarairagniśikhopamaiḥ || 9 ||
kharaśca nihatasaṅkhye triśirāśca nipātitaḥ |
dūṣaṇaśca mahātejā rāmeṇa viditātmanā || 10 ||
aiśvaryaṃ vānarāṇāṃ ca durlabhaṃ vālipālitam |
asyā nimitte sugrīvaḥ prāptavān lokasatkṛtam || 11 ||
sāgaraśca mayā krāntaśśrīmānnadanadīpatiḥ |
asyā hetorviśālākṣyāḥ purī ceyamavekṣitā || 12 ||
yadi rāmaḥ samudrāntāṃ medinīṃ parivartayet |
asyāḥ kṛte jagaccāpi yuktamityeva me matiḥ || 13 ||
rājyaṃ vā triṣu lokeṣu sītā vā janakātmajā |
trailokyarājyaṃ sakalaṃ sītāyā nāpnuyātkalām || 14 ||
iyaṃ sā dharmaśīlasya maithilasya mahātmanaḥ |
sutā janakarājasya sītā bhartṛdṛḍhavratā || 15 ||
utthitā medinīṃ bhittvā kṣetre halamukhakṣate |
padmareṇunibhaiḥ kīrṇā śubhaiḥ kedārapāmsubhiḥ || 16 ||
vikrāntasyāryaśīlasya saṃyugeṣnvivartinaḥ |
snuṣā daśarathasyaiṣā jyeṣṭhā rājño yaśasvinī || 17 ||
dharmajñasya kṛtajñasya rāmasya viditātmanaḥ |
iyaṃ sā dayitā bhāryā rākṣasīvaśamāgatā || 18 ||
sarvān bhogānparityajya bhartṛsnehabalātkṛtā |
acintayitvā duḥkhāni praviṣṭā nirjanaṃ vanam || 19 ||
santuṣṭā phalamūlena bhartṛśuśrūṣaṇe ratā |
yā parāṃ bhajate prītiṃ vane''pi bhavane yathā || 20 ||
seyaṃ kanakavarṇāṅgī nityaṃ susmitabhāṣiṇī |
sahate yātanāmetāmanarthānāmabhāginī || 21 ||
imāṃ tu śīlasampannāṃ draṣṭumarhati rāghavaḥ |
rāvaṇena pramathitāṃ prapāmiva pipāsitaḥ || 22 ||
asyā nūnaṃ punarlābhādrāghavaḥ prītimeṣyati |
rājā rājyaparibhraṣṭaḥ punaḥ prāpyeva medinīm || 23 ||
kāmabhogaiḥ parityaktā hīnā bandhujanena ca |
dhārayatyātmano dehaṃ tatsamāgamakāṅkṣiṇī || 24 ||
naiṣā paśyati rākṣasyo nemānpuṣpaphaladrumān |
ekasthahṛdayā nūnaṃ rāmamevānupaśyati || 25 ||
bhartā nāma paraṃ nāryā bhūṣaṇaṃ bhūṣaṇādapi |
eṣā tu rahitā tena bhūṣaṇārhā na śobhate || 26 ||
duṣkaraṃ kurute rāmo hīno yadanayā prabhuḥ |
dhārayatyātmano dehaṃ na duḥkhenāvasīdati || 27 ||
imāmasitakeśāntāṃ śatapatranibhekṣaṇām |
sukhārhāṃ duḥkhitāṃ dṛṣṭvā mamāpi vyathitaṃ manaḥ || 28 ||
kṣatikṣamā puṣkarasannibhākṣī yā rakṣitā rāghavalakṣmaṇābhyām |
sā rākṣasībhirvikṛtekṣaṇābhiḥ saṃrakṣyate samprati vṛkṣamūle || 29 ||
himahatanalinīva naṣṭaśobhā vyasanaparamparayā nipīḍyamānā |
sahacararahiteva cakravākī janakasutā kṛpaṇāṃ daśāṃ prapannā || 30 ||
asyā hi puṣpāvanatāgraśākhāḥ śokaṃ dṛḍhaṃ vai janayantyaśokāḥ |
himavyapāyena ca śītaraśmi rabhyutthito naikasahasraraśmiḥ || 31 ||
ityevamarthaṃ kapiranvavekṣya sīteyamityeva niviṣṭabuddhiḥ |
saṃśritya tasminniṣasāda vṛkṣe balī harīṇāmṛṣabhastarasvī || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.