શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે કિષ્કિન્ધાકાણ્ડમ્ ।
અથ ચતુર્થસ્સર્ગઃ ।
તતઃ પ્રહૃષ્ટૌ હનુમાન્કૃત્યવાનિતિ તદ્વચઃ ।
શ્રુત્વા મધુરસમ્ભાષં સુગ્રીવં મનસા ગતઃ ॥ 1 ॥
ભવ્યો રાજ્યાગમસ્તસ્ય સુગ્રીવસ્ય મહાત્મનઃ ।
યદયં કૃત્યવાન્પ્રાપ્તઃ કૃત્યં ચૈતદુપાગતમ્ ॥ 2 ॥
તતઃ પરમસંહૃષ્ટો હનુમાન્ પ્લવગર્ષભઃ ।
પ્રત્યુવાચ તતો વાક્યં રામં વાક્યવિશારદઃ ॥ 3 ॥
કિં અર્થં ત્વં વનં ઘોરં પમ્પા કાનન મણ્ડિતમ્ ।
આગતઃ સાનુજો દુર્ગં નાના વ્યાલ મૃગ આયુતમ્ ॥ 4 ॥
તસ્ય તદ્વચનં શ્રુત્વા લક્ષ્મણો રામચોદિતઃ ।
આચચક્ષે મહાત્માનં રામં દશરથાત્મજમ્ ॥ 5 ॥
રાજા દશરથો નામ દ્યુતિમાન્ધર્મવત્સલઃ ।
ચાતુર્વર્ણ્યં સ્વધર્મેણ નિત્યમેવાભ્યપાલયત્ ॥ 6 ॥
ન દ્વેષ્ટા વિદ્યતે તસ્ય ન ચ સ દ્વેષ્ટિ કઞ્ચન ।
સ ચ સર્વેષુ ભૂતેષુ પિતામહ ઇવાપરઃ ॥ 7 ॥
અગ્નિષ્ટોમાદિભિર્યજ્ઞૈરિષ્ટવાનાપ્તદક્ષિણૈઃ ।
તસ્યાયં પૂર્વજઃ પુત્રો રામો નામ જનૈઃ શ્રુતઃ ॥ 8 ॥
શરણ્યસ્સર્વભૂતાનાં પિતુર્નિર્દેશપારગઃ ।
વીરો દશરથસ્યાયં પુત્રાણાં ગુણવત્તમઃ ॥ 9 ॥
રાજલક્ષણસમ્પન્નસ્સમ્યુક્તો રાજસમ્પદા ।
રાજ્યાદ્ભ્રષ્ટો વને વસ્તું મયા સાર્ધમિહાગતઃ ॥ 10 ॥
ભાર્યયા ચ મહાતેજાસ્સીતયાઽનુગતો વશી ।
દિનક્ષયે મહાતેજાઃ પ્રભયેવ દિવાકરઃ ॥ 11 ॥
અહમસ્યાવરો ભ્રાતા ગુણૈર્દાસ્યમુપાગતઃ ।
કૃતજ્ઞસ્ય બહુજ્ઞસ્ય લક્ષ્મણો નામ નામતઃ ॥ 12 ॥
સુખાર્હસ્ય મહાર્હસ્ય સર્વભૂતહિતાત્મનઃ ।
ઐશ્વર્યેણ ચ હીનસ્ય વનવાસાશ્રિતસ્ય ચ ॥ 13 ॥
રક્ષસાઽપહૃતા ભાર્યા રહિતે કામરૂપિણા ।
તચ્ચ ન જ્ઞાયતે રક્ષઃ પત્ની યેનાસ્ય સા હૃતા ॥ 14 ॥
દનુર્નામ દિતેઃ પુત્રશ્શાપાદ્રાક્ષસતાં ગતઃ ।
આખ્યાતસ્તેન સુગ્રીવસ્સમર્થો વાનરર્ષભઃ ॥ 15 ॥
સ જ્ઞાસ્યતિ મહાવીર્યસ્તવ ભાર્યાપહારિણમ્ ।
એવમુક્ત્વા દનુસ્સ્વર્ગં ભ્રાજમાનો ગતસ્સુખમ્ ॥ 16 ॥
એતત્તે સર્વમાખ્યાતં યથા તથ્યેન પૃચ્છતઃ ।
અહં ચૈવ હિ રામશ્ચ સુગ્રીવં શરણં ગતૌ ॥ 17 ॥
એષ દત્ત્વા ચ વિત્તાનિ પ્રાપ્ય ચાનુત્તમં યશઃ ।
લોકનાથઃ પુરા ભૂત્વા સુગ્રીવં નાથમિચ્છતિ ॥ 18 ॥
પિતા યસ્ય પુરા હ્યાસીચ્છરણ્યો ધર્મવત્સલઃ ।
તસ્ય પુત્રશ્શરણ્યશ્ચ સુગ્રીવં શરણં ગતઃ ॥ 19 ॥
સર્વલોકસ્ય ધર્માત્મા શરણ્યશ્શરણં પુરા ।
ગુરુર્મે રાઘવસ્સોઽયં સુગ્રીવં શરણં ગતઃ ॥ 20 ॥
યસ્ય પ્રસાદે સતતં પ્રસીદેયુરિમાઃ પ્રજાઃ ।
સ રામો વાનરેન્દ્રસ્ય પ્રસાદમભિકાઙ્ક્ષતે ॥ 21 ॥
યેન સર્વગુણોપેતાઃ પૃથિવ્યાં સર્વપાર્થિવાઃ ।
માનિતાસ્સતતં રાજ્ઞા સદા દશરથેન વૈ ॥ 22 ॥
તસ્યાયં પૂર્વજઃ પુત્રસ્ત્રિષુ લોકેષુ વિશ્રુતઃ ।
સુગ્રીવં વાનરેન્દ્રં તુ રામશ્શરણમાગતઃ ॥ 23 ॥
શોકાભિભૂતે રામે તુ શોકાર્તે શરણં ગતે ।
કર્તુમર્હતિ સુગ્રીવઃ પ્રસાદં હરિયૂધપઃ ॥ 24 ॥
એવં બ્રુવાણં સૌમિત્રિં કરુણં સાશ્રુલોચનમ્ ।
હનુમાન્પ્રત્યુવાચેદં વાક્યં વાક્યવિશારદઃ ॥ 25 ॥
ઈદૃશા બુદ્ધિસમ્પન્ના જિતક્રોધા જિતેન્દ્રિયાઃ ।
દ્રષ્ટવ્યા વાનરેન્દ્રેણ દિષ્ટ્યા દર્શનમાગતાઃ ॥ 26 ॥
સ હિ રાજ્યાત્પરિભ્રષ્ટઃ કૃતવૈરશ્ચ વાલિના ।
હૃતદારો વને ત્યક્તો ભ્રાત્રા વિનિકૃતો ભૃશમ્ ॥ 27 ॥
કરિષ્યતિ સ સાહાય્યં યુવયોર્ભાસ્કરાત્મજઃ ।
સુગ્રીવસ્સહ ચાસ્માભિ સ્સીતાયાઃ પરિમાર્ગણે ॥ 28 ॥
ઇત્યેવમુક્ત્વા હનુમાન્ શ્લક્ષ્ણં મધુરયા ગિરા ।
બભાષે સોઽભિગચ્છેમ સુગ્રીવમિતિ રાઘવમ્ ॥ 29 ॥
એવં બ્રુવાણં ધર્માત્મા હનુમન્તં સ લક્ષ્મણઃ ।
પ્રતિપૂજ્ય યથાન્યાયમિદં પ્રોવાચ રાઘવમ્ ॥ 30 ॥
કપિઃ કથયતે હૃષ્ટો યથાઽયં મારુતાત્મજઃ ।
કૃત્યવાન્ત્સોઽપિ સમ્પ્રાપ્તઃ કૃતકૃત્યોઽસિ રાઘવ ॥ 31 ॥
પ્રસન્નમુખવર્ણશ્ચ વ્યક્તં હૃષ્ટશ્ચ ભાષતે ।
નાનૃતં વક્ષ્યતે વીરો હનુમાન્મારુતાત્મજઃ ॥ 32 ॥
તતસ્સ તુ મહાપ્રાજ્ઞો હનુમાન્મારુતાત્મજઃ ।
જગામાદાય તૌ વીરૌ હરિરાજાય રાઘવૌ ॥ 33 ॥
ભિક્ષુરૂપં પરિત્યજ્ય વાનરં રૂપમાસ્થિતઃ ।
પૃષ્ઠમારોપ્ય તૌ વીરૌ જગામ કપિકુઞ્જરઃ ॥ 34 ॥
સ તુ વિપુલયશાઃ કપિપ્રવીરઃ પવનસુતઃ કૃતકૃત્યવત્પ્રહૃષ્ટઃ ।
ગિરિવરમુરુવિક્રમઃ પ્રયાત સ્સ શુભમતિસ્સહ રામલક્ષ્મણાભ્યામ્ ॥ 35 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે કિષ્કિન્ધાકાણ્ડે ચતુર્થસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha caturthassargaḥ |
tataḥ prahṛṣṭau hanumānkṛtyavāniti tadvacaḥ |
śrutvā madhurasambhāṣaṃ sugrīvaṃ manasā gataḥ || 1 ||
bhavyo rājyāgamastasya sugrīvasya mahātmanaḥ |
yadayaṃ kṛtyavānprāptaḥ kṛtyaṃ caitadupāgatam || 2 ||
tataḥ paramasaṃhṛṣṭo hanumān plavagarṣabhaḥ |
pratyuvāca tato vākyaṃ rāmaṃ vākyaviśāradaḥ || 3 ||
kiṃ arthaṃ tvaṃ vanaṃ ghoraṃ pampā kānana maṇḍitam |
āgataḥ sānujo durgaṃ nānā vyāla mṛga āyutam || 4 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇo rāmacoditaḥ |
ācacakṣe mahātmānaṃ rāmaṃ daśarathātmajam || 5 ||
rājā daśaratho nāma dyutimāndharmavatsalaḥ |
cāturvarṇyaṃ svadharmeṇa nityamevābhyapālayat || 6 ||
na dveṣṭā vidyate tasya na ca sa dveṣṭi kañcana |
sa ca sarveṣu bhūteṣu pitāmaha ivāparaḥ || 7 ||
agniṣṭomādibhiryajñairiṣṭavānāptadakṣiṇaiḥ |
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putro rāmo nāma janaiḥ śrutaḥ || 8 ||
śaraṇyassarvabhūtānāṃ piturnirdeśapāragaḥ |
vīro daśarathasyāyaṃ putrāṇāṃ guṇavattamaḥ || 9 ||
rājalakṣaṇasampannassamyukto rājasampadā |
rājyādbhraṣṭo vane vastuṃ mayā sārdhamihāgataḥ || 10 ||
bhāryayā ca mahātejāssītayā'nugato vaśī |
dinakṣaye mahātejāḥ prabhayeva divākaraḥ || 11 ||
ahamasyāvaro bhrātā guṇairdāsyamupāgataḥ |
kṛtajñasya bahujñasya lakṣmaṇo nāma nāmataḥ || 12 ||
sukhārhasya mahārhasya sarvabhūtahitātmanaḥ |
aiśvaryeṇa ca hīnasya vanavāsāśritasya ca || 13 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā rahite kāmarūpiṇā |
tacca na jñāyate rakṣaḥ patnī yenāsya sā hṛtā || 14 ||
danurnāma diteḥ putraśśāpādrākṣasatāṃ gataḥ |
ākhyātastena sugrīvassamartho vānararṣabhaḥ || 15 ||
sa jñāsyati mahāvīryastava bhāryāpahāriṇam |
evamuktvā danussvargaṃ bhrājamāno gatassukham || 16 ||
etatte sarvamākhyātaṃ yathā tathyena pṛcchataḥ |
ahaṃ caiva hi rāmaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gatau || 17 ||
eṣa dattvā ca vittāni prāpya cānuttamaṃ yaśaḥ |
lokanāthaḥ purā bhūtvā sugrīvaṃ nāthamicchati || 18 ||
pitā yasya purā hyāsīccharaṇyo dharmavatsalaḥ |
tasya putraśśaraṇyaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 19 ||
sarvalokasya dharmātmā śaraṇyaśśaraṇaṃ purā |
gururme rāghavasso'yaṃ sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 20 ||
yasya prasāde satataṃ prasīdeyurimāḥ prajāḥ |
sa rāmo vānarendrasya prasādamabhikāṅkṣate || 21 ||
yena sarvaguṇopetāḥ pṛthivyāṃ sarvapārthivāḥ |
mānitāssatataṃ rājñā sadā daśarathena vai || 22 ||
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putrastriṣu lokeṣu viśrutaḥ |
sugrīvaṃ vānarendraṃ tu rāmaśśaraṇamāgataḥ || 23 ||
śokābhibhūte rāme tu śokārte śaraṇaṃ gate |
kartumarhati sugrīvaḥ prasādaṃ hariyūdhapaḥ || 24 ||
evaṃ bruvāṇaṃ saumitriṃ karuṇaṃ sāśrulocanam |
hanumānpratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 25 ||
īdṛśā buddhisampannā jitakrodhā jitendriyāḥ |
draṣṭavyā vānarendreṇa diṣṭyā darśanamāgatāḥ || 26 ||
sa hi rājyātparibhraṣṭaḥ kṛtavairaśca vālinā |
hṛtadāro vane tyakto bhrātrā vinikṛto bhṛśam || 27 ||
kariṣyati sa sāhāyyaṃ yuvayorbhāskarātmajaḥ |
sugrīvassaha cāsmābhi ssītāyāḥ parimārgaṇe || 28 ||
ityevamuktvā hanumān ślakṣṇaṃ madhurayā girā |
babhāṣe so'bhigacchema sugrīvamiti rāghavam || 29 ||
evaṃ bruvāṇaṃ dharmātmā hanumantaṃ sa lakṣmaṇaḥ |
pratipūjya yathānyāyamidaṃ provāca rāghavam || 30 ||
kapiḥ kathayate hṛṣṭo yathā'yaṃ mārutātmajaḥ |
kṛtyavāntso'pi samprāptaḥ kṛtakṛtyo'si rāghava || 31 ||
prasannamukhavarṇaśca vyaktaṃ hṛṣṭaśca bhāṣate |
nānṛtaṃ vakṣyate vīro hanumānmārutātmajaḥ || 32 ||
tatassa tu mahāprājño hanumānmārutātmajaḥ |
jagāmādāya tau vīrau harirājāya rāghavau || 33 ||
bhikṣurūpaṃ parityajya vānaraṃ rūpamāsthitaḥ |
pṛṣṭhamāropya tau vīrau jagāma kapikuñjaraḥ || 34 ||
sa tu vipulayaśāḥ kapipravīraḥ pavanasutaḥ kṛtakṛtyavatprahṛṣṭaḥ |
girivaramuruvikramaḥ prayāta ssa śubhamatissaha rāmalakṣmaṇābhyām || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe caturthassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ चतुर्थस्सर्गः ।
ततः प्रहृष्टौ हनुमान्कृत्यवानिति तद्वचः ।
श्रुत्वा मधुरसम्भाषं सुग्रीवं मनसा गतः ॥ 1 ॥
भव्यो राज्यागमस्तस्य सुग्रीवस्य महात्मनः ।
यदयं कृत्यवान्प्राप्तः कृत्यं चैतदुपागतम् ॥ 2 ॥
ततः परमसंहृष्टो हनुमान् प्लवगर्षभः ।
प्रत्युवाच ततो वाक्यं रामं वाक्यविशारदः ॥ 3 ॥
किं अर्थं त्वं वनं घोरं पम्पा कानन मण्डितम् ।
आगतः सानुजो दुर्गं नाना व्याल मृग आयुतम् ॥ 4 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा लक्ष्मणो रामचोदितः ।
आचचक्षे महात्मानं रामं दशरथात्मजम् ॥ 5 ॥
राजा दशरथो नाम द्युतिमान्धर्मवत्सलः ।
चातुर्वर्ण्यं स्वधर्मेण नित्यमेवाभ्यपालयत् ॥ 6 ॥
न द्वेष्टा विद्यते तस्य न च स द्वेष्टि कञ्चन ।
स च सर्वेषु भूतेषु पितामह इवापरः ॥ 7 ॥
अग्निष्टोमादिभिर्यज्ञैरिष्टवानाप्तदक्षिणैः ।
तस्यायं पूर्वजः पुत्रो रामो नाम जनैः श्रुतः ॥ 8 ॥
शरण्यस्सर्वभूतानां पितुर्निर्देशपारगः ।
वीरो दशरथस्यायं पुत्राणां गुणवत्तमः ॥ 9 ॥
राजलक्षणसम्पन्नस्सम्युक्तो राजसम्पदा ।
राज्याद्भ्रष्टो वने वस्तुं मया सार्धमिहागतः ॥ 10 ॥
भार्यया च महातेजास्सीतयाऽनुगतो वशी ।
दिनक्षये महातेजाः प्रभयेव दिवाकरः ॥ 11 ॥
अहमस्यावरो भ्राता गुणैर्दास्यमुपागतः ।
कृतज्ञस्य बहुज्ञस्य लक्ष्मणो नाम नामतः ॥ 12 ॥
सुखार्हस्य महार्हस्य सर्वभूतहितात्मनः ।
ऐश्वर्येण च हीनस्य वनवासाश्रितस्य च ॥ 13 ॥
रक्षसाऽपहृता भार्या रहिते कामरूपिणा ।
तच्च न ज्ञायते रक्षः पत्नी येनास्य सा हृता ॥ 14 ॥
दनुर्नाम दितेः पुत्रश्शापाद्राक्षसतां गतः ।
आख्यातस्तेन सुग्रीवस्समर्थो वानरर्षभः ॥ 15 ॥
स ज्ञास्यति महावीर्यस्तव भार्यापहारिणम् ।
एवमुक्त्वा दनुस्स्वर्गं भ्राजमानो गतस्सुखम् ॥ 16 ॥
एतत्ते सर्वमाख्यातं यथा तथ्येन पृच्छतः ।
अहं चैव हि रामश्च सुग्रीवं शरणं गतौ ॥ 17 ॥
एष दत्त्वा च वित्तानि प्राप्य चानुत्तमं यशः ।
लोकनाथः पुरा भूत्वा सुग्रीवं नाथमिच्छति ॥ 18 ॥
पिता यस्य पुरा ह्यासीच्छरण्यो धर्मवत्सलः ।
तस्य पुत्रश्शरण्यश्च सुग्रीवं शरणं गतः ॥ 19 ॥
सर्वलोकस्य धर्मात्मा शरण्यश्शरणं पुरा ।
गुरुर्मे राघवस्सोऽयं सुग्रीवं शरणं गतः ॥ 20 ॥
यस्य प्रसादे सततं प्रसीदेयुरिमाः प्रजाः ।
स रामो वानरेन्द्रस्य प्रसादमभिकाङ्क्षते ॥ 21 ॥
येन सर्वगुणोपेताः पृथिव्यां सर्वपार्थिवाः ।
मानितास्सततं राज्ञा सदा दशरथेन वै ॥ 22 ॥
तस्यायं पूर्वजः पुत्रस्त्रिषु लोकेषु विश्रुतः ।
सुग्रीवं वानरेन्द्रं तु रामश्शरणमागतः ॥ 23 ॥
शोकाभिभूते रामे तु शोकार्ते शरणं गते ।
कर्तुमर्हति सुग्रीवः प्रसादं हरियूधपः ॥ 24 ॥
एवं ब्रुवाणं सौमित्रिं करुणं साश्रुलोचनम् ।
हनुमान्प्रत्युवाचेदं वाक्यं वाक्यविशारदः ॥ 25 ॥
ईदृशा बुद्धिसम्पन्ना जितक्रोधा जितेन्द्रियाः ।
द्रष्टव्या वानरेन्द्रेण दिष्ट्या दर्शनमागताः ॥ 26 ॥
स हि राज्यात्परिभ्रष्टः कृतवैरश्च वालिना ।
हृतदारो वने त्यक्तो भ्रात्रा विनिकृतो भृशम् ॥ 27 ॥
करिष्यति स साहाय्यं युवयोर्भास्करात्मजः ।
सुग्रीवस्सह चास्माभि स्सीतायाः परिमार्गणे ॥ 28 ॥
इत्येवमुक्त्वा हनुमान् श्लक्ष्णं मधुरया गिरा ।
बभाषे सोऽभिगच्छेम सुग्रीवमिति राघवम् ॥ 29 ॥
एवं ब्रुवाणं धर्मात्मा हनुमन्तं स लक्ष्मणः ।
प्रतिपूज्य यथान्यायमिदं प्रोवाच राघवम् ॥ 30 ॥
कपिः कथयते हृष्टो यथाऽयं मारुतात्मजः ।
कृत्यवान्त्सोऽपि सम्प्राप्तः कृतकृत्योऽसि राघव ॥ 31 ॥
प्रसन्नमुखवर्णश्च व्यक्तं हृष्टश्च भाषते ।
नानृतं वक्ष्यते वीरो हनुमान्मारुतात्मजः ॥ 32 ॥
ततस्स तु महाप्राज्ञो हनुमान्मारुतात्मजः ।
जगामादाय तौ वीरौ हरिराजाय राघवौ ॥ 33 ॥
भिक्षुरूपं परित्यज्य वानरं रूपमास्थितः ।
पृष्ठमारोप्य तौ वीरौ जगाम कपिकुञ्जरः ॥ 34 ॥
स तु विपुलयशाः कपिप्रवीरः पवनसुतः कृतकृत्यवत्प्रहृष्टः ।
गिरिवरमुरुविक्रमः प्रयात स्स शुभमतिस्सह रामलक्ष्मणाभ्याम् ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे चतुर्थस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha caturthassargaḥ |
tataḥ prahṛṣṭau hanumānkṛtyavāniti tadvacaḥ |
śrutvā madhurasambhāṣaṃ sugrīvaṃ manasā gataḥ || 1 ||
bhavyo rājyāgamastasya sugrīvasya mahātmanaḥ |
yadayaṃ kṛtyavānprāptaḥ kṛtyaṃ caitadupāgatam || 2 ||
tataḥ paramasaṃhṛṣṭo hanumān plavagarṣabhaḥ |
pratyuvāca tato vākyaṃ rāmaṃ vākyaviśāradaḥ || 3 ||
kiṃ arthaṃ tvaṃ vanaṃ ghoraṃ pampā kānana maṇḍitam |
āgataḥ sānujo durgaṃ nānā vyāla mṛga āyutam || 4 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇo rāmacoditaḥ |
ācacakṣe mahātmānaṃ rāmaṃ daśarathātmajam || 5 ||
rājā daśaratho nāma dyutimāndharmavatsalaḥ |
cāturvarṇyaṃ svadharmeṇa nityamevābhyapālayat || 6 ||
na dveṣṭā vidyate tasya na ca sa dveṣṭi kañcana |
sa ca sarveṣu bhūteṣu pitāmaha ivāparaḥ || 7 ||
agniṣṭomādibhiryajñairiṣṭavānāptadakṣiṇaiḥ |
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putro rāmo nāma janaiḥ śrutaḥ || 8 ||
śaraṇyassarvabhūtānāṃ piturnirdeśapāragaḥ |
vīro daśarathasyāyaṃ putrāṇāṃ guṇavattamaḥ || 9 ||
rājalakṣaṇasampannassamyukto rājasampadā |
rājyādbhraṣṭo vane vastuṃ mayā sārdhamihāgataḥ || 10 ||
bhāryayā ca mahātejāssītayā'nugato vaśī |
dinakṣaye mahātejāḥ prabhayeva divākaraḥ || 11 ||
ahamasyāvaro bhrātā guṇairdāsyamupāgataḥ |
kṛtajñasya bahujñasya lakṣmaṇo nāma nāmataḥ || 12 ||
sukhārhasya mahārhasya sarvabhūtahitātmanaḥ |
aiśvaryeṇa ca hīnasya vanavāsāśritasya ca || 13 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā rahite kāmarūpiṇā |
tacca na jñāyate rakṣaḥ patnī yenāsya sā hṛtā || 14 ||
danurnāma diteḥ putraśśāpādrākṣasatāṃ gataḥ |
ākhyātastena sugrīvassamartho vānararṣabhaḥ || 15 ||
sa jñāsyati mahāvīryastava bhāryāpahāriṇam |
evamuktvā danussvargaṃ bhrājamāno gatassukham || 16 ||
etatte sarvamākhyātaṃ yathā tathyena pṛcchataḥ |
ahaṃ caiva hi rāmaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gatau || 17 ||
eṣa dattvā ca vittāni prāpya cānuttamaṃ yaśaḥ |
lokanāthaḥ purā bhūtvā sugrīvaṃ nāthamicchati || 18 ||
pitā yasya purā hyāsīccharaṇyo dharmavatsalaḥ |
tasya putraśśaraṇyaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 19 ||
sarvalokasya dharmātmā śaraṇyaśśaraṇaṃ purā |
gururme rāghavasso'yaṃ sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 20 ||
yasya prasāde satataṃ prasīdeyurimāḥ prajāḥ |
sa rāmo vānarendrasya prasādamabhikāṅkṣate || 21 ||
yena sarvaguṇopetāḥ pṛthivyāṃ sarvapārthivāḥ |
mānitāssatataṃ rājñā sadā daśarathena vai || 22 ||
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putrastriṣu lokeṣu viśrutaḥ |
sugrīvaṃ vānarendraṃ tu rāmaśśaraṇamāgataḥ || 23 ||
śokābhibhūte rāme tu śokārte śaraṇaṃ gate |
kartumarhati sugrīvaḥ prasādaṃ hariyūdhapaḥ || 24 ||
evaṃ bruvāṇaṃ saumitriṃ karuṇaṃ sāśrulocanam |
hanumānpratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 25 ||
īdṛśā buddhisampannā jitakrodhā jitendriyāḥ |
draṣṭavyā vānarendreṇa diṣṭyā darśanamāgatāḥ || 26 ||
sa hi rājyātparibhraṣṭaḥ kṛtavairaśca vālinā |
hṛtadāro vane tyakto bhrātrā vinikṛto bhṛśam || 27 ||
kariṣyati sa sāhāyyaṃ yuvayorbhāskarātmajaḥ |
sugrīvassaha cāsmābhi ssītāyāḥ parimārgaṇe || 28 ||
ityevamuktvā hanumān ślakṣṇaṃ madhurayā girā |
babhāṣe so'bhigacchema sugrīvamiti rāghavam || 29 ||
evaṃ bruvāṇaṃ dharmātmā hanumantaṃ sa lakṣmaṇaḥ |
pratipūjya yathānyāyamidaṃ provāca rāghavam || 30 ||
kapiḥ kathayate hṛṣṭo yathā'yaṃ mārutātmajaḥ |
kṛtyavāntso'pi samprāptaḥ kṛtakṛtyo'si rāghava || 31 ||
prasannamukhavarṇaśca vyaktaṃ hṛṣṭaśca bhāṣate |
nānṛtaṃ vakṣyate vīro hanumānmārutātmajaḥ || 32 ||
tatassa tu mahāprājño hanumānmārutātmajaḥ |
jagāmādāya tau vīrau harirājāya rāghavau || 33 ||
bhikṣurūpaṃ parityajya vānaraṃ rūpamāsthitaḥ |
pṛṣṭhamāropya tau vīrau jagāma kapikuñjaraḥ || 34 ||
sa tu vipulayaśāḥ kapipravīraḥ pavanasutaḥ kṛtakṛtyavatprahṛṣṭaḥ |
girivaramuruvikramaḥ prayāta ssa śubhamatissaha rāmalakṣmaṇābhyām || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe caturthassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.