ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଚତୁର୍ଥସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତତଃ ପ୍ରହୃଷ୍ଟୌ ହନୁମାନ୍କୃତ୍ଯଵାନିତି ତଦ୍ଵଚଃ ।
ଶ୍ରୁତ୍ଵା ମଧୁରସମ୍ଭାଷଂ ସୁଗ୍ରୀଵଂ ମନସା ଗତଃ ॥ 1 ॥
ଭଵ୍ଯୋ ରାଜ୍ଯାଗମସ୍ତସ୍ଯ ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ।
ଯଦଯଂ କୃତ୍ଯଵାନ୍ପ୍ରାପ୍ତଃ କୃତ୍ଯଂ ଚୈତଦୁପାଗତମ୍ ॥ 2 ॥
ତତଃ ପରମସଂହୃଷ୍ଟୋ ହନୁମାନ୍ ପ୍ଲଵଗର୍ଷଭଃ ।
ପ୍ରତ୍ଯୁଵାଚ ତତୋ ଵାକ୍ଯଂ ରାମଂ ଵାକ୍ଯଵିଶାରଦଃ ॥ 3 ॥
କିଂ ଅର୍ଥଂ ତ୍ଵଂ ଵନଂ ଘୋରଂ ପମ୍ପା କାନନ ମଣ୍ଡିତମ୍ ।
ଆଗତଃ ସାନୁଜୋ ଦୁର୍ଗଂ ନାନା ଵ୍ଯାଲ ମୃଗ ଆଯୁତମ୍ ॥ 4 ॥
ତସ୍ଯ ତଦ୍ଵଚନଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଲକ୍ଷ୍ମଣୋ ରାମଚୋଦିତଃ ।
ଆଚଚକ୍ଷେ ମହାତ୍ମାନଂ ରାମଂ ଦଶରଥାତ୍ମଜମ୍ ॥ 5 ॥
ରାଜା ଦଶରଥୋ ନାମ ଦ୍ଯୁତିମାନ୍ଧର୍ମଵତ୍ସଲଃ ।
ଚାତୁର୍ଵର୍ଣ୍ଯଂ ସ୍ଵଧର୍ମେଣ ନିତ୍ଯମେଵାଭ୍ଯପାଲଯତ୍ ॥ 6 ॥
ନ ଦ୍ଵେଷ୍ଟା ଵିଦ୍ଯତେ ତସ୍ଯ ନ ଚ ସ ଦ୍ଵେଷ୍ଟି କଞ୍ଚନ ।
ସ ଚ ସର୍ଵେଷୁ ଭୂତେଷୁ ପିତାମହ ଇଵାପରଃ ॥ 7 ॥
ଅଗ୍ନିଷ୍ଟୋମାଦିଭିର୍ଯଜ୍ଞୈରିଷ୍ଟଵାନାପ୍ତଦକ୍ଷିଣୈଃ ।
ତସ୍ଯାଯଂ ପୂର୍ଵଜଃ ପୁତ୍ରୋ ରାମୋ ନାମ ଜନୈଃ ଶ୍ରୁତଃ ॥ 8 ॥
ଶରଣ୍ଯସ୍ସର୍ଵଭୂତାନାଂ ପିତୁର୍ନିର୍ଦେଶପାରଗଃ ।
ଵୀରୋ ଦଶରଥସ୍ଯାଯଂ ପୁତ୍ରାଣାଂ ଗୁଣଵତ୍ତମଃ ॥ 9 ॥
ରାଜଲକ୍ଷଣସମ୍ପନ୍ନସ୍ସମ୍ଯୁକ୍ତୋ ରାଜସମ୍ପଦା ।
ରାଜ୍ଯାଦ୍ଭ୍ରଷ୍ଟୋ ଵନେ ଵସ୍ତୁଂ ମଯା ସାର୍ଧମିହାଗତଃ ॥ 10 ॥
ଭାର୍ଯଯା ଚ ମହାତେଜାସ୍ସୀତଯାଽନୁଗତୋ ଵଶୀ ।
ଦିନକ୍ଷଯେ ମହାତେଜାଃ ପ୍ରଭଯେଵ ଦିଵାକରଃ ॥ 11 ॥
ଅହମସ୍ଯାଵରୋ ଭ୍ରାତା ଗୁଣୈର୍ଦାସ୍ଯମୁପାଗତଃ ।
କୃତଜ୍ଞସ୍ଯ ବହୁଜ୍ଞସ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣୋ ନାମ ନାମତଃ ॥ 12 ॥
ସୁଖାର୍ହସ୍ଯ ମହାର୍ହସ୍ଯ ସର୍ଵଭୂତହିତାତ୍ମନଃ ।
ଐଶ୍ଵର୍ଯେଣ ଚ ହୀନସ୍ଯ ଵନଵାସାଶ୍ରିତସ୍ଯ ଚ ॥ 13 ॥
ରକ୍ଷସାଽପହୃତା ଭାର୍ଯା ରହିତେ କାମରୂପିଣା ।
ତଚ୍ଚ ନ ଜ୍ଞାଯତେ ରକ୍ଷଃ ପତ୍ନୀ ଯେନାସ୍ଯ ସା ହୃତା ॥ 14 ॥
ଦନୁର୍ନାମ ଦିତେଃ ପୁତ୍ରଶ୍ଶାପାଦ୍ରାକ୍ଷସତାଂ ଗତଃ ।
ଆଖ୍ଯାତସ୍ତେନ ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ସମର୍ଥୋ ଵାନରର୍ଷଭଃ ॥ 15 ॥
ସ ଜ୍ଞାସ୍ଯତି ମହାଵୀର୍ଯସ୍ତଵ ଭାର୍ଯାପହାରିଣମ୍ ।
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵା ଦନୁସ୍ସ୍ଵର୍ଗଂ ଭ୍ରାଜମାନୋ ଗତସ୍ସୁଖମ୍ ॥ 16 ॥
ଏତତ୍ତେ ସର୍ଵମାଖ୍ଯାତଂ ଯଥା ତଥ୍ଯେନ ପୃଚ୍ଛତଃ ।
ଅହଂ ଚୈଵ ହି ରାମଶ୍ଚ ସୁଗ୍ରୀଵଂ ଶରଣଂ ଗତୌ ॥ 17 ॥
ଏଷ ଦତ୍ତ୍ଵା ଚ ଵିତ୍ତାନି ପ୍ରାପ୍ଯ ଚାନୁତ୍ତମଂ ଯଶଃ ।
ଲୋକନାଥଃ ପୁରା ଭୂତ୍ଵା ସୁଗ୍ରୀଵଂ ନାଥମିଚ୍ଛତି ॥ 18 ॥
ପିତା ଯସ୍ଯ ପୁରା ହ୍ଯାସୀଚ୍ଛରଣ୍ଯୋ ଧର୍ମଵତ୍ସଲଃ ।
ତସ୍ଯ ପୁତ୍ରଶ୍ଶରଣ୍ଯଶ୍ଚ ସୁଗ୍ରୀଵଂ ଶରଣଂ ଗତଃ ॥ 19 ॥
ସର୍ଵଲୋକସ୍ଯ ଧର୍ମାତ୍ମା ଶରଣ୍ଯଶ୍ଶରଣଂ ପୁରା ।
ଗୁରୁର୍ମେ ରାଘଵସ୍ସୋଽଯଂ ସୁଗ୍ରୀଵଂ ଶରଣଂ ଗତଃ ॥ 20 ॥
ଯସ୍ଯ ପ୍ରସାଦେ ସତତଂ ପ୍ରସୀଦେଯୁରିମାଃ ପ୍ରଜାଃ ।
ସ ରାମୋ ଵାନରେନ୍ଦ୍ରସ୍ଯ ପ୍ରସାଦମଭିକାଙ୍କ୍ଷତେ ॥ 21 ॥
ଯେନ ସର୍ଵଗୁଣୋପେତାଃ ପୃଥିଵ୍ଯାଂ ସର୍ଵପାର୍ଥିଵାଃ ।
ମାନିତାସ୍ସତତଂ ରାଜ୍ଞା ସଦା ଦଶରଥେନ ଵୈ ॥ 22 ॥
ତସ୍ଯାଯଂ ପୂର୍ଵଜଃ ପୁତ୍ରସ୍ତ୍ରିଷୁ ଲୋକେଷୁ ଵିଶ୍ରୁତଃ ।
ସୁଗ୍ରୀଵଂ ଵାନରେନ୍ଦ୍ରଂ ତୁ ରାମଶ୍ଶରଣମାଗତଃ ॥ 23 ॥
ଶୋକାଭିଭୂତେ ରାମେ ତୁ ଶୋକାର୍ତେ ଶରଣଂ ଗତେ ।
କର୍ତୁମର୍ହତି ସୁଗ୍ରୀଵଃ ପ୍ରସାଦଂ ହରିଯୂଧପଃ ॥ 24 ॥
ଏଵଂ ବ୍ରୁଵାଣଂ ସୌମିତ୍ରିଂ କରୁଣଂ ସାଶ୍ରୁଲୋଚନମ୍ ।
ହନୁମାନ୍ପ୍ରତ୍ଯୁଵାଚେଦଂ ଵାକ୍ଯଂ ଵାକ୍ଯଵିଶାରଦଃ ॥ 25 ॥
ଈଦୃଶା ବୁଦ୍ଧିସମ୍ପନ୍ନା ଜିତକ୍ରୋଧା ଜିତେନ୍ଦ୍ରିଯାଃ ।
ଦ୍ରଷ୍ଟଵ୍ଯା ଵାନରେନ୍ଦ୍ରେଣ ଦିଷ୍ଟ୍ଯା ଦର୍ଶନମାଗତାଃ ॥ 26 ॥
ସ ହି ରାଜ୍ଯାତ୍ପରିଭ୍ରଷ୍ଟଃ କୃତଵୈରଶ୍ଚ ଵାଲିନା ।
ହୃତଦାରୋ ଵନେ ତ୍ଯକ୍ତୋ ଭ୍ରାତ୍ରା ଵିନିକୃତୋ ଭୃଶମ୍ ॥ 27 ॥
କରିଷ୍ଯତି ସ ସାହାଯ୍ଯଂ ଯୁଵଯୋର୍ଭାସ୍କରାତ୍ମଜଃ ।
ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ସହ ଚାସ୍ମାଭି ସ୍ସୀତାଯାଃ ପରିମାର୍ଗଣେ ॥ 28 ॥
ଇତ୍ଯେଵମୁକ୍ତ୍ଵା ହନୁମାନ୍ ଶ୍ଲକ୍ଷ୍ଣଂ ମଧୁରଯା ଗିରା ।
ବଭାଷେ ସୋଽଭିଗଚ୍ଛେମ ସୁଗ୍ରୀଵମିତି ରାଘଵମ୍ ॥ 29 ॥
ଏଵଂ ବ୍ରୁଵାଣଂ ଧର୍ମାତ୍ମା ହନୁମନ୍ତଂ ସ ଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ।
ପ୍ରତିପୂଜ୍ଯ ଯଥାନ୍ଯାଯମିଦଂ ପ୍ରୋଵାଚ ରାଘଵମ୍ ॥ 30 ॥
କପିଃ କଥଯତେ ହୃଷ୍ଟୋ ଯଥାଽଯଂ ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ।
କୃତ୍ଯଵାନ୍ତ୍ସୋଽପି ସମ୍ପ୍ରାପ୍ତଃ କୃତକୃତ୍ଯୋଽସି ରାଘଵ ॥ 31 ॥
ପ୍ରସନ୍ନମୁଖଵର୍ଣଶ୍ଚ ଵ୍ଯକ୍ତଂ ହୃଷ୍ଟଶ୍ଚ ଭାଷତେ ।
ନାନୃତଂ ଵକ୍ଷ୍ଯତେ ଵୀରୋ ହନୁମାନ୍ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ॥ 32 ॥
ତତସ୍ସ ତୁ ମହାପ୍ରାଜ୍ଞୋ ହନୁମାନ୍ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ।
ଜଗାମାଦାଯ ତୌ ଵୀରୌ ହରିରାଜାଯ ରାଘଵୌ ॥ 33 ॥
ଭିକ୍ଷୁରୂପଂ ପରିତ୍ଯଜ୍ଯ ଵାନରଂ ରୂପମାସ୍ଥିତଃ ।
ପୃଷ୍ଠମାରୋପ୍ଯ ତୌ ଵୀରୌ ଜଗାମ କପିକୁଞ୍ଜରଃ ॥ 34 ॥
ସ ତୁ ଵିପୁଲଯଶାଃ କପିପ୍ରଵୀରଃ ପଵନସୁତଃ କୃତକୃତ୍ଯଵତ୍ପ୍ରହୃଷ୍ଟଃ ।
ଗିରିଵରମୁରୁଵିକ୍ରମଃ ପ୍ରଯାତ ସ୍ସ ଶୁଭମତିସ୍ସହ ରାମଲକ୍ଷ୍ମଣାଭ୍ଯାମ୍ ॥ 35 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡେ ଚତୁର୍ଥସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha caturthassargaḥ |
tataḥ prahṛṣṭau hanumānkṛtyavāniti tadvacaḥ |
śrutvā madhurasambhāṣaṃ sugrīvaṃ manasā gataḥ || 1 ||
bhavyo rājyāgamastasya sugrīvasya mahātmanaḥ |
yadayaṃ kṛtyavānprāptaḥ kṛtyaṃ caitadupāgatam || 2 ||
tataḥ paramasaṃhṛṣṭo hanumān plavagarṣabhaḥ |
pratyuvāca tato vākyaṃ rāmaṃ vākyaviśāradaḥ || 3 ||
kiṃ arthaṃ tvaṃ vanaṃ ghoraṃ pampā kānana maṇḍitam |
āgataḥ sānujo durgaṃ nānā vyāla mṛga āyutam || 4 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇo rāmacoditaḥ |
ācacakṣe mahātmānaṃ rāmaṃ daśarathātmajam || 5 ||
rājā daśaratho nāma dyutimāndharmavatsalaḥ |
cāturvarṇyaṃ svadharmeṇa nityamevābhyapālayat || 6 ||
na dveṣṭā vidyate tasya na ca sa dveṣṭi kañcana |
sa ca sarveṣu bhūteṣu pitāmaha ivāparaḥ || 7 ||
agniṣṭomādibhiryajñairiṣṭavānāptadakṣiṇaiḥ |
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putro rāmo nāma janaiḥ śrutaḥ || 8 ||
śaraṇyassarvabhūtānāṃ piturnirdeśapāragaḥ |
vīro daśarathasyāyaṃ putrāṇāṃ guṇavattamaḥ || 9 ||
rājalakṣaṇasampannassamyukto rājasampadā |
rājyādbhraṣṭo vane vastuṃ mayā sārdhamihāgataḥ || 10 ||
bhāryayā ca mahātejāssītayā'nugato vaśī |
dinakṣaye mahātejāḥ prabhayeva divākaraḥ || 11 ||
ahamasyāvaro bhrātā guṇairdāsyamupāgataḥ |
kṛtajñasya bahujñasya lakṣmaṇo nāma nāmataḥ || 12 ||
sukhārhasya mahārhasya sarvabhūtahitātmanaḥ |
aiśvaryeṇa ca hīnasya vanavāsāśritasya ca || 13 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā rahite kāmarūpiṇā |
tacca na jñāyate rakṣaḥ patnī yenāsya sā hṛtā || 14 ||
danurnāma diteḥ putraśśāpādrākṣasatāṃ gataḥ |
ākhyātastena sugrīvassamartho vānararṣabhaḥ || 15 ||
sa jñāsyati mahāvīryastava bhāryāpahāriṇam |
evamuktvā danussvargaṃ bhrājamāno gatassukham || 16 ||
etatte sarvamākhyātaṃ yathā tathyena pṛcchataḥ |
ahaṃ caiva hi rāmaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gatau || 17 ||
eṣa dattvā ca vittāni prāpya cānuttamaṃ yaśaḥ |
lokanāthaḥ purā bhūtvā sugrīvaṃ nāthamicchati || 18 ||
pitā yasya purā hyāsīccharaṇyo dharmavatsalaḥ |
tasya putraśśaraṇyaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 19 ||
sarvalokasya dharmātmā śaraṇyaśśaraṇaṃ purā |
gururme rāghavasso'yaṃ sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 20 ||
yasya prasāde satataṃ prasīdeyurimāḥ prajāḥ |
sa rāmo vānarendrasya prasādamabhikāṅkṣate || 21 ||
yena sarvaguṇopetāḥ pṛthivyāṃ sarvapārthivāḥ |
mānitāssatataṃ rājñā sadā daśarathena vai || 22 ||
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putrastriṣu lokeṣu viśrutaḥ |
sugrīvaṃ vānarendraṃ tu rāmaśśaraṇamāgataḥ || 23 ||
śokābhibhūte rāme tu śokārte śaraṇaṃ gate |
kartumarhati sugrīvaḥ prasādaṃ hariyūdhapaḥ || 24 ||
evaṃ bruvāṇaṃ saumitriṃ karuṇaṃ sāśrulocanam |
hanumānpratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 25 ||
īdṛśā buddhisampannā jitakrodhā jitendriyāḥ |
draṣṭavyā vānarendreṇa diṣṭyā darśanamāgatāḥ || 26 ||
sa hi rājyātparibhraṣṭaḥ kṛtavairaśca vālinā |
hṛtadāro vane tyakto bhrātrā vinikṛto bhṛśam || 27 ||
kariṣyati sa sāhāyyaṃ yuvayorbhāskarātmajaḥ |
sugrīvassaha cāsmābhi ssītāyāḥ parimārgaṇe || 28 ||
ityevamuktvā hanumān ślakṣṇaṃ madhurayā girā |
babhāṣe so'bhigacchema sugrīvamiti rāghavam || 29 ||
evaṃ bruvāṇaṃ dharmātmā hanumantaṃ sa lakṣmaṇaḥ |
pratipūjya yathānyāyamidaṃ provāca rāghavam || 30 ||
kapiḥ kathayate hṛṣṭo yathā'yaṃ mārutātmajaḥ |
kṛtyavāntso'pi samprāptaḥ kṛtakṛtyo'si rāghava || 31 ||
prasannamukhavarṇaśca vyaktaṃ hṛṣṭaśca bhāṣate |
nānṛtaṃ vakṣyate vīro hanumānmārutātmajaḥ || 32 ||
tatassa tu mahāprājño hanumānmārutātmajaḥ |
jagāmādāya tau vīrau harirājāya rāghavau || 33 ||
bhikṣurūpaṃ parityajya vānaraṃ rūpamāsthitaḥ |
pṛṣṭhamāropya tau vīrau jagāma kapikuñjaraḥ || 34 ||
sa tu vipulayaśāḥ kapipravīraḥ pavanasutaḥ kṛtakṛtyavatprahṛṣṭaḥ |
girivaramuruvikramaḥ prayāta ssa śubhamatissaha rāmalakṣmaṇābhyām || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe caturthassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ चतुर्थस्सर्गः ।
ततः प्रहृष्टौ हनुमान्कृत्यवानिति तद्वचः ।
श्रुत्वा मधुरसम्भाषं सुग्रीवं मनसा गतः ॥ 1 ॥
भव्यो राज्यागमस्तस्य सुग्रीवस्य महात्मनः ।
यदयं कृत्यवान्प्राप्तः कृत्यं चैतदुपागतम् ॥ 2 ॥
ततः परमसंहृष्टो हनुमान् प्लवगर्षभः ।
प्रत्युवाच ततो वाक्यं रामं वाक्यविशारदः ॥ 3 ॥
किं अर्थं त्वं वनं घोरं पम्पा कानन मण्डितम् ।
आगतः सानुजो दुर्गं नाना व्याल मृग आयुतम् ॥ 4 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा लक्ष्मणो रामचोदितः ।
आचचक्षे महात्मानं रामं दशरथात्मजम् ॥ 5 ॥
राजा दशरथो नाम द्युतिमान्धर्मवत्सलः ।
चातुर्वर्ण्यं स्वधर्मेण नित्यमेवाभ्यपालयत् ॥ 6 ॥
न द्वेष्टा विद्यते तस्य न च स द्वेष्टि कञ्चन ।
स च सर्वेषु भूतेषु पितामह इवापरः ॥ 7 ॥
अग्निष्टोमादिभिर्यज्ञैरिष्टवानाप्तदक्षिणैः ।
तस्यायं पूर्वजः पुत्रो रामो नाम जनैः श्रुतः ॥ 8 ॥
शरण्यस्सर्वभूतानां पितुर्निर्देशपारगः ।
वीरो दशरथस्यायं पुत्राणां गुणवत्तमः ॥ 9 ॥
राजलक्षणसम्पन्नस्सम्युक्तो राजसम्पदा ।
राज्याद्भ्रष्टो वने वस्तुं मया सार्धमिहागतः ॥ 10 ॥
भार्यया च महातेजास्सीतयाऽनुगतो वशी ।
दिनक्षये महातेजाः प्रभयेव दिवाकरः ॥ 11 ॥
अहमस्यावरो भ्राता गुणैर्दास्यमुपागतः ।
कृतज्ञस्य बहुज्ञस्य लक्ष्मणो नाम नामतः ॥ 12 ॥
सुखार्हस्य महार्हस्य सर्वभूतहितात्मनः ।
ऐश्वर्येण च हीनस्य वनवासाश्रितस्य च ॥ 13 ॥
रक्षसाऽपहृता भार्या रहिते कामरूपिणा ।
तच्च न ज्ञायते रक्षः पत्नी येनास्य सा हृता ॥ 14 ॥
दनुर्नाम दितेः पुत्रश्शापाद्राक्षसतां गतः ।
आख्यातस्तेन सुग्रीवस्समर्थो वानरर्षभः ॥ 15 ॥
स ज्ञास्यति महावीर्यस्तव भार्यापहारिणम् ।
एवमुक्त्वा दनुस्स्वर्गं भ्राजमानो गतस्सुखम् ॥ 16 ॥
एतत्ते सर्वमाख्यातं यथा तथ्येन पृच्छतः ।
अहं चैव हि रामश्च सुग्रीवं शरणं गतौ ॥ 17 ॥
एष दत्त्वा च वित्तानि प्राप्य चानुत्तमं यशः ।
लोकनाथः पुरा भूत्वा सुग्रीवं नाथमिच्छति ॥ 18 ॥
पिता यस्य पुरा ह्यासीच्छरण्यो धर्मवत्सलः ।
तस्य पुत्रश्शरण्यश्च सुग्रीवं शरणं गतः ॥ 19 ॥
सर्वलोकस्य धर्मात्मा शरण्यश्शरणं पुरा ।
गुरुर्मे राघवस्सोऽयं सुग्रीवं शरणं गतः ॥ 20 ॥
यस्य प्रसादे सततं प्रसीदेयुरिमाः प्रजाः ।
स रामो वानरेन्द्रस्य प्रसादमभिकाङ्क्षते ॥ 21 ॥
येन सर्वगुणोपेताः पृथिव्यां सर्वपार्थिवाः ।
मानितास्सततं राज्ञा सदा दशरथेन वै ॥ 22 ॥
तस्यायं पूर्वजः पुत्रस्त्रिषु लोकेषु विश्रुतः ।
सुग्रीवं वानरेन्द्रं तु रामश्शरणमागतः ॥ 23 ॥
शोकाभिभूते रामे तु शोकार्ते शरणं गते ।
कर्तुमर्हति सुग्रीवः प्रसादं हरियूधपः ॥ 24 ॥
एवं ब्रुवाणं सौमित्रिं करुणं साश्रुलोचनम् ।
हनुमान्प्रत्युवाचेदं वाक्यं वाक्यविशारदः ॥ 25 ॥
ईदृशा बुद्धिसम्पन्ना जितक्रोधा जितेन्द्रियाः ।
द्रष्टव्या वानरेन्द्रेण दिष्ट्या दर्शनमागताः ॥ 26 ॥
स हि राज्यात्परिभ्रष्टः कृतवैरश्च वालिना ।
हृतदारो वने त्यक्तो भ्रात्रा विनिकृतो भृशम् ॥ 27 ॥
करिष्यति स साहाय्यं युवयोर्भास्करात्मजः ।
सुग्रीवस्सह चास्माभि स्सीतायाः परिमार्गणे ॥ 28 ॥
इत्येवमुक्त्वा हनुमान् श्लक्ष्णं मधुरया गिरा ।
बभाषे सोऽभिगच्छेम सुग्रीवमिति राघवम् ॥ 29 ॥
एवं ब्रुवाणं धर्मात्मा हनुमन्तं स लक्ष्मणः ।
प्रतिपूज्य यथान्यायमिदं प्रोवाच राघवम् ॥ 30 ॥
कपिः कथयते हृष्टो यथाऽयं मारुतात्मजः ।
कृत्यवान्त्सोऽपि सम्प्राप्तः कृतकृत्योऽसि राघव ॥ 31 ॥
प्रसन्नमुखवर्णश्च व्यक्तं हृष्टश्च भाषते ।
नानृतं वक्ष्यते वीरो हनुमान्मारुतात्मजः ॥ 32 ॥
ततस्स तु महाप्राज्ञो हनुमान्मारुतात्मजः ।
जगामादाय तौ वीरौ हरिराजाय राघवौ ॥ 33 ॥
भिक्षुरूपं परित्यज्य वानरं रूपमास्थितः ।
पृष्ठमारोप्य तौ वीरौ जगाम कपिकुञ्जरः ॥ 34 ॥
स तु विपुलयशाः कपिप्रवीरः पवनसुतः कृतकृत्यवत्प्रहृष्टः ।
गिरिवरमुरुविक्रमः प्रयात स्स शुभमतिस्सह रामलक्ष्मणाभ्याम् ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे चतुर्थस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha caturthassargaḥ |
tataḥ prahṛṣṭau hanumānkṛtyavāniti tadvacaḥ |
śrutvā madhurasambhāṣaṃ sugrīvaṃ manasā gataḥ || 1 ||
bhavyo rājyāgamastasya sugrīvasya mahātmanaḥ |
yadayaṃ kṛtyavānprāptaḥ kṛtyaṃ caitadupāgatam || 2 ||
tataḥ paramasaṃhṛṣṭo hanumān plavagarṣabhaḥ |
pratyuvāca tato vākyaṃ rāmaṃ vākyaviśāradaḥ || 3 ||
kiṃ arthaṃ tvaṃ vanaṃ ghoraṃ pampā kānana maṇḍitam |
āgataḥ sānujo durgaṃ nānā vyāla mṛga āyutam || 4 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇo rāmacoditaḥ |
ācacakṣe mahātmānaṃ rāmaṃ daśarathātmajam || 5 ||
rājā daśaratho nāma dyutimāndharmavatsalaḥ |
cāturvarṇyaṃ svadharmeṇa nityamevābhyapālayat || 6 ||
na dveṣṭā vidyate tasya na ca sa dveṣṭi kañcana |
sa ca sarveṣu bhūteṣu pitāmaha ivāparaḥ || 7 ||
agniṣṭomādibhiryajñairiṣṭavānāptadakṣiṇaiḥ |
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putro rāmo nāma janaiḥ śrutaḥ || 8 ||
śaraṇyassarvabhūtānāṃ piturnirdeśapāragaḥ |
vīro daśarathasyāyaṃ putrāṇāṃ guṇavattamaḥ || 9 ||
rājalakṣaṇasampannassamyukto rājasampadā |
rājyādbhraṣṭo vane vastuṃ mayā sārdhamihāgataḥ || 10 ||
bhāryayā ca mahātejāssītayā'nugato vaśī |
dinakṣaye mahātejāḥ prabhayeva divākaraḥ || 11 ||
ahamasyāvaro bhrātā guṇairdāsyamupāgataḥ |
kṛtajñasya bahujñasya lakṣmaṇo nāma nāmataḥ || 12 ||
sukhārhasya mahārhasya sarvabhūtahitātmanaḥ |
aiśvaryeṇa ca hīnasya vanavāsāśritasya ca || 13 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā rahite kāmarūpiṇā |
tacca na jñāyate rakṣaḥ patnī yenāsya sā hṛtā || 14 ||
danurnāma diteḥ putraśśāpādrākṣasatāṃ gataḥ |
ākhyātastena sugrīvassamartho vānararṣabhaḥ || 15 ||
sa jñāsyati mahāvīryastava bhāryāpahāriṇam |
evamuktvā danussvargaṃ bhrājamāno gatassukham || 16 ||
etatte sarvamākhyātaṃ yathā tathyena pṛcchataḥ |
ahaṃ caiva hi rāmaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gatau || 17 ||
eṣa dattvā ca vittāni prāpya cānuttamaṃ yaśaḥ |
lokanāthaḥ purā bhūtvā sugrīvaṃ nāthamicchati || 18 ||
pitā yasya purā hyāsīccharaṇyo dharmavatsalaḥ |
tasya putraśśaraṇyaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 19 ||
sarvalokasya dharmātmā śaraṇyaśśaraṇaṃ purā |
gururme rāghavasso'yaṃ sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 20 ||
yasya prasāde satataṃ prasīdeyurimāḥ prajāḥ |
sa rāmo vānarendrasya prasādamabhikāṅkṣate || 21 ||
yena sarvaguṇopetāḥ pṛthivyāṃ sarvapārthivāḥ |
mānitāssatataṃ rājñā sadā daśarathena vai || 22 ||
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putrastriṣu lokeṣu viśrutaḥ |
sugrīvaṃ vānarendraṃ tu rāmaśśaraṇamāgataḥ || 23 ||
śokābhibhūte rāme tu śokārte śaraṇaṃ gate |
kartumarhati sugrīvaḥ prasādaṃ hariyūdhapaḥ || 24 ||
evaṃ bruvāṇaṃ saumitriṃ karuṇaṃ sāśrulocanam |
hanumānpratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 25 ||
īdṛśā buddhisampannā jitakrodhā jitendriyāḥ |
draṣṭavyā vānarendreṇa diṣṭyā darśanamāgatāḥ || 26 ||
sa hi rājyātparibhraṣṭaḥ kṛtavairaśca vālinā |
hṛtadāro vane tyakto bhrātrā vinikṛto bhṛśam || 27 ||
kariṣyati sa sāhāyyaṃ yuvayorbhāskarātmajaḥ |
sugrīvassaha cāsmābhi ssītāyāḥ parimārgaṇe || 28 ||
ityevamuktvā hanumān ślakṣṇaṃ madhurayā girā |
babhāṣe so'bhigacchema sugrīvamiti rāghavam || 29 ||
evaṃ bruvāṇaṃ dharmātmā hanumantaṃ sa lakṣmaṇaḥ |
pratipūjya yathānyāyamidaṃ provāca rāghavam || 30 ||
kapiḥ kathayate hṛṣṭo yathā'yaṃ mārutātmajaḥ |
kṛtyavāntso'pi samprāptaḥ kṛtakṛtyo'si rāghava || 31 ||
prasannamukhavarṇaśca vyaktaṃ hṛṣṭaśca bhāṣate |
nānṛtaṃ vakṣyate vīro hanumānmārutātmajaḥ || 32 ||
tatassa tu mahāprājño hanumānmārutātmajaḥ |
jagāmādāya tau vīrau harirājāya rāghavau || 33 ||
bhikṣurūpaṃ parityajya vānaraṃ rūpamāsthitaḥ |
pṛṣṭhamāropya tau vīrau jagāma kapikuñjaraḥ || 34 ||
sa tu vipulayaśāḥ kapipravīraḥ pavanasutaḥ kṛtakṛtyavatprahṛṣṭaḥ |
girivaramuruvikramaḥ prayāta ssa śubhamatissaha rāmalakṣmaṇābhyām || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe caturthassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.