અજાનન્તો યાન્તિ ક્ષયમવશમન્યોન્યકલહૈ-
-રમી માયાગ્રન્થૌ તવ પરિલુઠન્તઃ સમયિનઃ ।
જગન્માતર્જન્મજ્વરભયતમઃ કૌમુદિ વયં
નમસ્તે કુર્વાણાઃ શરણમુપયામો ભગવતીમ્ ॥ 1 ॥
વચસ્તર્કાગમ્યસ્વરસપરમાનન્દવિભવ-
-પ્રબોધાકારાય દ્યુતિતુલિતનીલોત્પલરુચે ।
શિવાદ્યારાધ્યાય સ્તનભરવિનમ્રાય સતતં
નમસ્તસ્મૈ કસ્મૈચન ભવતુ મુગ્ધાય મહસે ॥ 2 ॥
અનાદ્યન્તાભેદપ્રણયરસિકાપિ પ્રણયિની
શિવસ્યાસીર્યત્ત્વં પરિણયવિધૌ દેવિ ગૃહિણી ।
સવિત્રી ભૂતાનામપિ યદુદભૂઃ શૈલતનયા
તદેતત્સંસારપ્રણયનમહાનાટકમુખમ્ ॥ 3 ॥
બ્રુવન્ત્યેકે તત્ત્વં ભગવતિ સદન્યે વિદુરસ-
-ત્પરે માતઃ પ્રાહુસ્તવ સદસદન્યે સુકવયઃ ।
પરે નૈતત્સર્વં સમભિદધતે દેવિ સુધિય-
-સ્તદેતત્ત્વન્માયાવિલસિતમશેષં નનુ શિવે ॥ 4 ॥
લુઠદ્ગુઞ્જાહારસ્તનભરનમન્મધ્યલતિકા-
-મુદઞ્ચદ્ધર્મામ્ભઃ કણગુણિતવક્ત્રામ્બુજરુચમ્ ।
શિવં પાર્થત્રાણપ્રવણમૃગયાકારગુણિતં
શિવામન્વગ્યાન્તીં શરણમહમન્વેમિ શબરીમ્ ॥ 5 ॥
મિથઃ કેશાકેશિપ્રથનનિધનાસ્તર્કઘટનાઃ
બહુશ્રદ્ધાભક્તિપ્રણતિવિષયાઃ શાસ્ત્રવિધયઃ ।
પ્રસીદ પ્રત્યક્ષીભવ ગિરિસુતે દેહિ શરણં
નિરાલમ્બં ચેતઃ પરિલુઠતિ પારિપ્લવમિદમ્ ॥ 6 ॥
શુનાં વા વહ્નેર્વા ખગપરિષદો વા યદશનં
કદા કેન ક્વેતિ ક્વચિદપિ ન કશ્ચિત્કલયતિ ।
અમુષ્મિન્વિશ્વાસં વિજહિહિ મમાહ્નાય વપુષિ
પ્રપદ્યેથાશ્ચેતઃ સકલજનનીમેવ શરણમ્ ॥ 7 ॥
તટિત્કોટિજ્યોતિર્દ્યુતિદલિતષડ્ગ્રન્થિગહનં
પ્રવિષ્ટં સ્વાધારં પુનરપિ સુધાવૃષ્ટિવપુષા ।
કિમપ્યષ્ટાવિંશત્કિરણસકલીભૂતમનિશં
ભજે ધામ શ્યામં કુચભરનતં બર્બરકચમ્ ॥ 8 ॥
ચતુષ્પત્રાન્તઃ ષડ્દલપુટભગાન્તસ્ત્રિવલય-
-સ્ફુરદ્વિદ્યુદ્વહ્નિદ્યુમણિનિયુતાભદ્યુતિલતે ।
ષડશ્રં ભિત્ત્વાદૌ દશદલમથ દ્વાદશદલં
કલાશ્રં ચ દ્વ્યશ્રં ગતવતિ નમસ્તે ગિરિસુતે ॥ 9 ॥
કુલં કેચિત્પ્રાહુર્વપુરકુલમન્યે તવ બુધાઃ
પરે તત્સમ્ભેદં સમભિદધતે કૌલમપરે ।
ચતુર્ણામપ્યેષામુપરિ કિમપિ પ્રાહુરપરે
મહામાયે તત્ત્વં તવ કથમમી નિશ્ચિનુમહે ॥ 10 ॥
ષડધ્વારણ્યાનીં પ્રલયરવિકોટિપ્રતિરુચા
રુચા ભસ્મીકૃત્ય સ્વપદકમલપ્રહ્વશિરસામ્ ।
વિતન્વાનઃ શૈવં કિમપિ વપુરિન્દીવરરુચિઃ
કુચાભ્યામાનમ્રસ્તવ પુરુષકારો વિજયતે ॥ 11 ॥
પ્રકાશાનન્દાભ્યામવિદિતચરીં મધ્યપદવીં
પ્રવિશ્યૈતદ્દ્વન્દ્વં રવિશશિસમાખ્યં કબલયન્ ।
પ્રપદ્યોર્ધ્વં નાદં લયદહનભસ્મીકૃતકુલઃ
પ્રસાદાત્તે જન્તુઃ શિવમકુલમમ્બ પ્રવિશતિ ॥ 12 ॥
મનુષ્યાસ્તિર્યઞ્ચો મરુત ઇતિ લોકત્રયમિદં
ભવામ્ભોધૌ મગ્નં ત્રિગુણલહરીકોટિલુઠિતમ્ ।
કટાક્ષશ્ચેદ્યત્ર ક્વચન તવ માતઃ કરુણયા
શરીરી સદ્યોઽયં વ્રજતિ પરમાનન્દતનુતામ્ ॥ 13 ॥
પ્રિયઙ્ગુશ્યામાઙ્ગીમરુણતરવાસં કિસલયાં
સમુન્મીલન્મુક્તાફલવહલનેપથ્યસુભગામ્ ।
સ્તનદ્વન્દ્વસ્ફારસ્તબકનમિતાં કલ્પલતિકાં
સકૃદ્ધ્યાયન્તસ્ત્વાં દધતિ શિવચિન્તામણિપદમ્ ॥ 14 ॥
ષડાધારાવર્તૈરપરિમિતમન્ત્રોર્મિપટલૈઃ
લસન્મુદ્રાફેનૈર્બહુવિધલસદ્દૈવતઝષૈઃ ।
ક્રમસ્રોતોભિસ્ત્વં વહસિ પરનાદામૃતનદી
ભવાનિ પ્રત્યગ્રા શિવચિદમૃતાબ્ધિપ્રણયિની ॥ 15 ॥
મહીપાથોવહ્નિશ્વસનવિયદાત્મેન્દુરવિભિ-
-ર્વપુર્ભિગ્રસ્તાશૈરપિ તવ કિયાનમ્બ મહિમા ।
અમૂન્યાલોક્યન્તે ભગવતિ ન કુત્રાપ્યણુતમા-
-મવસ્થાં પ્રાપ્તાનિ ત્વયિ તુ પરમવ્યોમવપુષિ ॥ 16 ॥
કલામાજ્ઞાં પ્રજ્ઞાં સમયમનુભૂતિં સમરસં
ગુરું પારમ્પર્યં વિનયમુપદેશં શિવપદમ્ ।
પ્રમાણં નિર્વાણં પ્રકૃતિમભિભૂતિં પરગુહાં
વિધિં વિદ્યામાહુઃ સકલજનનીમેવ મુનયઃ ॥ 17 ॥
પ્રલીને શબ્દૌઘે તદનુ વિરતે બિન્દુવિભવે
તતસ્તત્ત્વે ચાષ્ટધ્વનિભિરનપાયિન્યધિગતે ।
શ્રિતે શાક્તે પર્વણ્યનુકલિતચિન્માત્ર ગહનાં
સ્વસંવિત્તિં યોગી રસયતિ શિવાખ્યાં ભગવતીમ્ ॥ 18 ॥
પરાનન્દાકારાં નિરવધિશિવૈશ્વર્યવપુષં
નિરાકારાં જ્ઞાનપ્રકૃતિમપરિચ્છિન્નકરુણામ્ ।
સવિત્રીં લોકાનાં નિરતિશયધામાસ્પદપદાં
ભવો વા મોક્ષો વા ભવતુ ભવતીમેવ ભજતામ્ ॥ 19 ॥
જગત્કાયે કૃત્વા તદપિ હૃદયે તચ્ચ પુરુષે
પુમાંસં બિન્દુસ્થં તદપિ વિયદાખ્યે ચ ગહને ।
તદેતદ્જ્ઞાનાખ્યે તદપિ પરમાનન્દગહને
મહાવ્યોમાકારે ત્વદનુભવશીલો વિજયતે ॥ 20 ॥
વિધે વેદ્યે વિદ્યે વિવિધસમયે વેદગુલિકે
વિચિત્રે વિશ્વાદ્યે વિનયસુલભે વેદજનનિ ।
શિવજ્ઞે શૂલસ્થે શિવપદવદાન્યે શિવનિધે
શિવે માતર્મહ્યં ત્વયિ વિતર ભક્તિં નિરુપમામ્ ॥ 21 ॥
વિધેર્મુણ્ડં હૃત્વા યદકુરુત પાત્રં કરતલે
હરિં શૂલપ્રોતં યદગમયદંસાભરણતામ્ ।
અલઞ્ચક્રે કણ્ઠં યદપિ ગરલેનામ્બ ગિરિશઃ
શિવસ્થાયાઃ શક્તેસ્તદિદમખિલં તે વિલસિતમ્ ॥ 22 ॥
વિરિઞ્ચ્યાખ્યા માતઃ સૃજસિ હરિસઞ્જ્ઞા ત્વમવસિ
ત્રિલોકીં રુદ્રાખ્યા હરસિ વિદધાસીશ્વરદશામ્ ।
ભવન્તી નાદાખ્યા વિહરસિ ચ પાશૌઘદલની
ત્વમેવૈકાઽનેકા ભવસિ કૃતિભેદૈર્ગિરિસુતે ॥ 23 ॥
મુનીનાં ચેતોભિઃ પ્રમૃદિતકષાયૈરપિ મના-
-ગશક્યં સંસ્પ્રષ્ટું ચકિતચકિતૈરમ્બ સતતમ્ ।
શ્રુતીનાં મૂર્ધાનઃ પ્રકૃતિકઠિનાઃ કોમલતરે
કથં તે વિન્દન્તે પદકિસલયે પાર્વતિ પદમ્ ॥ 24 ॥
તટિદ્વલ્લીં નિત્યામમૃતસરિતં પારરહિતાં
મલોત્તીર્ણાં જ્યોત્સ્નાં પ્રકૃતિમગુણગ્રન્થિગહનામ્ ।
ગિરાં દૂરાં વિદ્યામવિનતકુચાં વિશ્વજનની-
-મપર્યન્તાં લક્ષ્મીમભિદધતિ સન્તો ભગવતીમ્ ॥ 25 ॥
શરીરં ક્ષિત્યમ્ભઃ પ્રભૃતિરચિતં કેવલમચિત્
સુખં દુઃખં ચાયં કલયતિ પુમાંશ્ચેતન ઇતિ ।
સ્ફુટં જાનાનોઽપિ પ્રભવતિ ન દેહી રહયિતું
શરીરાહઙ્કારં તવ સમયબાહ્યો ગિરિસુતે ॥ 26 ॥
પિતા માતા ભ્રાતા સુહૃદનુચરઃ સદ્મ ગૃહિણી
વપુઃ ક્ષેત્રં મિત્રં ધનમપિ યદા માં વિજહતિ ।
તદા મે ભિન્દાના સપદિ ભયમોહાન્ધતમસં
મહાજ્યોત્સ્ને માતર્ભવ કરુણયા સન્નિધિકરી ॥ 27 ॥
સુતા દક્ષસ્યાદૌ કિલ સકલમાતસ્ત્વમુદભૂઃ
સદોષં તં હિત્વા તદનુ ગિરિરાજસ્ય દુહિતા ।
અનાદ્યન્તા શમ્ભોરપૃથગપિ શક્તિર્ભગવતી
વિવાહાજ્જાયાસીત્યહહ ચરિતં વેત્તિ તવ કઃ ॥ 28 ॥
કણાસ્ત્વદ્દીપ્તીનાં રવિશશિકૃશાનુપ્રભૃતયઃ
પરં બ્રહ્મ ક્ષુદ્રં તવ નિયતમાનન્દકણિકા ।
શિવાદિ ક્ષિત્યન્તં ત્રિવલયતનોઃ સર્વમુદરે
તવાસ્તે ભક્તસ્ય સ્ફુરસિ હૃદિ ચિત્રં ભગવતિ ॥ 29 ॥
પુરઃ પશ્ચાદન્તર્બહિરપરિમેયં પરિમિતં
પરં સ્થૂલં સૂક્ષ્મં સકલમકુલં ગુહ્યમગુહમ્ ।
દવીયો નેદીયઃ સદસદિતિ વિશ્વં ભગવતી
સદા પશ્યન્ત્યાખ્યાં વહસિ ભુવનક્ષોભજનનીમ્ ॥ 30 ॥
પ્રવિશ્ય ત્વન્માર્ગં સહજદયયા દેશિકદૃશા
ષડધ્વધ્વાન્તૌઘચ્છિદુરગણનાતીતકરુણામ્ ।
પરામાજ્ઞાકારાં સપદિ શિવયન્તીં શિવતનું
સ્વમાત્માનં ધન્યાશ્ચિરમુપલભન્તે ભગવતીમ્ ॥ 31 ॥
મયૂખાઃ પૂષ્ણીવ જ્વલન ઇવ તદ્દીપ્તિકણિકાઃ
પયોધૌ કલ્લોલાઃ પ્રતિહતમહિમ્નીવ પૃષતઃ ।
ઉદેત્યોદેત્યામ્બ ત્વયિ સહ નિજૈઃ સાત્ત્વિકગુણૈ-
-ર્ભજન્તે તત્ત્વૌઘાઃ પ્રશમમનુકલ્પં પરવશાઃ ॥ 32 ॥
વિધુર્વિષ્ણુર્બ્રહ્મા પ્રકૃતિરણુરાત્મા દિનકરઃ
સ્વભાવો જૈનેન્દ્રઃ સુગતમુનિરાકાશમલિનઃ ।
શિવઃ શક્તિશ્ચેતિ શ્રુતિવિષયતાં તામુપગતાં
વિકલ્પૈરેભિસ્ત્વામભિદધતિ સન્તો ભગવતીમ્ ॥ 33 ॥
શિવસ્ત્વં શક્તિસ્ત્વં ત્વમસિ સમયા ત્વં સમયિની
ત્વમાત્મા ત્વં દીક્ષા ત્વમયમણિમાદિર્ગુણગણઃ ।
અવિદ્યા ત્વં વિદ્યા ત્વમસિ નિખિલં ત્વં કિમપરં
પૃથક્તત્ત્વં ત્વત્તો ભગવતિ ન વીક્ષામહ ઇમે ॥ 34 ॥
ત્વયાસૌ જાનીતે રચયતિ ભવત્યૈવ સતતં
ત્વયૈવેચ્છત્યમ્બ ત્વમસિ નિખિલા યસ્ય તનવઃ ।
જગત્સામ્યં શમ્ભોર્વહસિ પરમવ્યોમવપુષઃ
તથાપ્યર્ધં ભૂત્વા વિહરસિ શિવસ્યેતિ કિમિદમ્ ॥ 35 ॥
અસઙ્ખ્યૈઃ પ્રાચીનૈર્જનનિ જનનૈઃ કર્મવિલયા-
-ત્સકૃજ્જન્મન્યન્તે ગુરુવપુષમાસાદ્ય ગિરિશમ્ ।
અવાપ્યાજ્ઞાં શૈવીં શિવતનુમપિ ત્વાં વિદિતવા-
-ન્નયેયં ત્વત્પૂજાસ્તુતિવિરચનેનૈવ દિવસાન્ ॥ 36 ॥
યત્ષટ્પત્રં કમલમુદિતં તસ્ય યા કર્ણિકાખ્યા
યોનિસ્તસ્યાઃ પ્રથિતમુદરે યત્તદોઙ્કારપીઠમ્ ।
તસ્યાપ્યન્તઃ કુચભરનતાં કુણ્ડલીતિ પ્રસિદ્ધાં
શ્યામાકારાં સકલજનનીં સન્તતં ભાવયામિ ॥ 37 ॥
ભુવિ પયસિ કૃશાનૌ મારુતે ખે શશાઙ્કે
સવિતરિ યજમાનેઽપ્યષ્ટધા શક્તિરેકા ।
વહસિ કુચભરાભ્યાં યાવનમ્રાપિ વિશ્વં
સકલજનનિ સા ત્વં પાહિ મામિત્યવાચ્યમ્ ॥ 38 ॥
ઇતિ શ્રીકાલિદાસ વિરચિત પઞ્ચસ્તવ્યાં પઞ્ચમઃ સકલજનનીસ્તવઃ ।
Roman (IAST) Transliteration
ajānanto yānti kṣayamavaśamanyonyakalahai-
-ramī māyāgranthau tava pariluṭhantaḥ samayinaḥ |
jaganmātarjanmajvarabhayatamaḥ kaumudi vayaṃ
namaste kurvāṇāḥ śaraṇamupayāmo bhagavatīm || 1 ||
vacastarkāgamyasvarasaparamānandavibhava-
-prabodhākārāya dyutitulitanīlotpalaruce |
śivādyārādhyāya stanabharavinamrāya satataṃ
namastasmai kasmaicana bhavatu mugdhāya mahase || 2 ||
anādyantābhedapraṇayarasikāpi praṇayinī
śivasyāsīryattvaṃ pariṇayavidhau devi gṛhiṇī |
savitrī bhūtānāmapi yadudabhūḥ śailatanayā
tadetatsaṃsārapraṇayanamahānāṭakamukham || 3 ||
bruvantyeke tattvaṃ bhagavati sadanye vidurasa-
-tpare mātaḥ prāhustava sadasadanye sukavayaḥ |
pare naitatsarvaṃ samabhidadhate devi sudhiya-
-stadetattvanmāyāvilasitamaśeṣaṃ nanu śive || 4 ||
luṭhadguñjāhārastanabharanamanmadhyalatikā-
-mudañcaddharmāmbhaḥ kaṇaguṇitavaktrāmbujarucam |
śivaṃ pārthatrāṇapravaṇamṛgayākāraguṇitaṃ
śivāmanvagyāntīṃ śaraṇamahamanvemi śabarīm || 5 ||
mithaḥ keśākeśiprathananidhanāstarkaghaṭanāḥ
bahuśraddhābhaktipraṇativiṣayāḥ śāstravidhayaḥ |
prasīda pratyakṣībhava girisute dehi śaraṇaṃ
nirālambaṃ cetaḥ pariluṭhati pāriplavamidam || 6 ||
śunāṃ vā vahnervā khagapariṣado vā yadaśanaṃ
kadā kena kveti kvacidapi na kaścitkalayati |
amuṣminviśvāsaṃ vijahihi mamāhnāya vapuṣi
prapadyethāścetaḥ sakalajananīmeva śaraṇam || 7 ||
taṭitkoṭijyotirdyutidalitaṣaḍgranthigahanaṃ
praviṣṭaṃ svādhāraṃ punarapi sudhāvṛṣṭivapuṣā |
kimapyaṣṭāviṃśatkiraṇasakalībhūtamaniśaṃ
bhaje dhāma śyāmaṃ kucabharanataṃ barbarakacam || 8 ||
catuṣpatrāntaḥ ṣaḍdalapuṭabhagāntastrivalaya-
-sphuradvidyudvahnidyumaṇiniyutābhadyutilate |
ṣaḍaśraṃ bhittvādau daśadalamatha dvādaśadalaṃ
kalāśraṃ ca dvyaśraṃ gatavati namaste girisute || 9 ||
kulaṃ kecitprāhurvapurakulamanye tava budhāḥ
pare tatsambhedaṃ samabhidadhate kaulamapare |
caturṇāmapyeṣāmupari kimapi prāhurapare
mahāmāye tattvaṃ tava kathamamī niścinumahe || 10 ||
ṣaḍadhvāraṇyānīṃ pralayaravikoṭipratirucā
rucā bhasmīkṛtya svapadakamalaprahvaśirasām |
vitanvānaḥ śaivaṃ kimapi vapurindīvararuciḥ
kucābhyāmānamrastava puruṣakāro vijayate || 11 ||
prakāśānandābhyāmaviditacarīṃ madhyapadavīṃ
praviśyaitaddvandvaṃ raviśaśisamākhyaṃ kabalayan |
prapadyordhvaṃ nādaṃ layadahanabhasmīkṛtakulaḥ
prasādātte jantuḥ śivamakulamamba praviśati || 12 ||
manuṣyāstiryañco maruta iti lokatrayamidaṃ
bhavāmbhodhau magnaṃ triguṇalaharīkoṭiluṭhitam |
kaṭākṣaścedyatra kvacana tava mātaḥ karuṇayā
śarīrī sadyo'yaṃ vrajati paramānandatanutām || 13 ||
priyaṅguśyāmāṅgīmaruṇataravāsaṃ kisalayāṃ
samunmīlanmuktāphalavahalanepathyasubhagām |
stanadvandvasphārastabakanamitāṃ kalpalatikāṃ
sakṛddhyāyantastvāṃ dadhati śivacintāmaṇipadam || 14 ||
ṣaḍādhārāvartairaparimitamantrormipaṭalaiḥ
lasanmudrāphenairbahuvidhalasaddaivatajhaṣaiḥ |
kramasrotobhistvaṃ vahasi paranādāmṛtanadī
bhavāni pratyagrā śivacidamṛtābdhipraṇayinī || 15 ||
mahīpāthovahniśvasanaviyadātmenduravibhi-
-rvapurbhigrastāśairapi tava kiyānamba mahimā |
amūnyālokyante bhagavati na kutrāpyaṇutamā-
-mavasthāṃ prāptāni tvayi tu paramavyomavapuṣi || 16 ||
kalāmājñāṃ prajñāṃ samayamanubhūtiṃ samarasaṃ
guruṃ pāramparyaṃ vinayamupadeśaṃ śivapadam |
pramāṇaṃ nirvāṇaṃ prakṛtimabhibhūtiṃ paraguhāṃ
vidhiṃ vidyāmāhuḥ sakalajananīmeva munayaḥ || 17 ||
pralīne śabdaughe tadanu virate binduvibhave
tatastattve cāṣṭadhvanibhiranapāyinyadhigate |
śrite śākte parvaṇyanukalitacinmātra gahanāṃ
svasaṃvittiṃ yogī rasayati śivākhyāṃ bhagavatīm || 18 ||
parānandākārāṃ niravadhiśivaiśvaryavapuṣaṃ
nirākārāṃ jñānaprakṛtimaparicchinnakaruṇām |
savitrīṃ lokānāṃ niratiśayadhāmāspadapadāṃ
bhavo vā mokṣo vā bhavatu bhavatīmeva bhajatām || 19 ||
jagatkāye kṛtvā tadapi hṛdaye tacca puruṣe
pumāṃsaṃ bindusthaṃ tadapi viyadākhye ca gahane |
tadetadjñānākhye tadapi paramānandagahane
mahāvyomākāre tvadanubhavaśīlo vijayate || 20 ||
vidhe vedye vidye vividhasamaye vedagulike
vicitre viśvādye vinayasulabhe vedajanani |
śivajñe śūlasthe śivapadavadānye śivanidhe
śive mātarmahyaṃ tvayi vitara bhaktiṃ nirupamām || 21 ||
vidhermuṇḍaṃ hṛtvā yadakuruta pātraṃ karatale
hariṃ śūlaprotaṃ yadagamayadaṃsābharaṇatām |
alañcakre kaṇṭhaṃ yadapi garalenāmba giriśaḥ
śivasthāyāḥ śaktestadidamakhilaṃ te vilasitam || 22 ||
viriñcyākhyā mātaḥ sṛjasi harisañjñā tvamavasi
trilokīṃ rudrākhyā harasi vidadhāsīśvaradaśām |
bhavantī nādākhyā viharasi ca pāśaughadalanī
tvamevaikā'nekā bhavasi kṛtibhedairgirisute || 23 ||
munīnāṃ cetobhiḥ pramṛditakaṣāyairapi manā-
-gaśakyaṃ saṃspraṣṭuṃ cakitacakitairamba satatam |
śrutīnāṃ mūrdhānaḥ prakṛtikaṭhināḥ komalatare
kathaṃ te vindante padakisalaye pārvati padam || 24 ||
taṭidvallīṃ nityāmamṛtasaritaṃ pārarahitāṃ
malottīrṇāṃ jyotsnāṃ prakṛtimaguṇagranthigahanām |
girāṃ dūrāṃ vidyāmavinatakucāṃ viśvajananī-
-maparyantāṃ lakṣmīmabhidadhati santo bhagavatīm || 25 ||
śarīraṃ kṣityambhaḥ prabhṛtiracitaṃ kevalamacit
sukhaṃ duḥkhaṃ cāyaṃ kalayati pumāṃścetana iti |
sphuṭaṃ jānāno'pi prabhavati na dehī rahayituṃ
śarīrāhaṅkāraṃ tava samayabāhyo girisute || 26 ||
pitā mātā bhrātā suhṛdanucaraḥ sadma gṛhiṇī
vapuḥ kṣetraṃ mitraṃ dhanamapi yadā māṃ vijahati |
tadā me bhindānā sapadi bhayamohāndhatamasaṃ
mahājyotsne mātarbhava karuṇayā sannidhikarī || 27 ||
sutā dakṣasyādau kila sakalamātastvamudabhūḥ
sadoṣaṃ taṃ hitvā tadanu girirājasya duhitā |
anādyantā śambhorapṛthagapi śaktirbhagavatī
vivāhājjāyāsītyahaha caritaṃ vetti tava kaḥ || 28 ||
kaṇāstvaddīptīnāṃ raviśaśikṛśānuprabhṛtayaḥ
paraṃ brahma kṣudraṃ tava niyatamānandakaṇikā |
śivādi kṣityantaṃ trivalayatanoḥ sarvamudare
tavāste bhaktasya sphurasi hṛdi citraṃ bhagavati || 29 ||
puraḥ paścādantarbahiraparimeyaṃ parimitaṃ
paraṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ sakalamakulaṃ guhyamaguham |
davīyo nedīyaḥ sadasaditi viśvaṃ bhagavatī
sadā paśyantyākhyāṃ vahasi bhuvanakṣobhajananīm || 30 ||
praviśya tvanmārgaṃ sahajadayayā deśikadṛśā
ṣaḍadhvadhvāntaughacchiduragaṇanātītakaruṇām |
parāmājñākārāṃ sapadi śivayantīṃ śivatanuṃ
svamātmānaṃ dhanyāściramupalabhante bhagavatīm || 31 ||
mayūkhāḥ pūṣṇīva jvalana iva taddīptikaṇikāḥ
payodhau kallolāḥ pratihatamahimnīva pṛṣataḥ |
udetyodetyāmba tvayi saha nijaiḥ sāttvikaguṇai-
-rbhajante tattvaughāḥ praśamamanukalpaṃ paravaśāḥ || 32 ||
vidhurviṣṇurbrahmā prakṛtiraṇurātmā dinakaraḥ
svabhāvo jainendraḥ sugatamunirākāśamalinaḥ |
śivaḥ śaktiśceti śrutiviṣayatāṃ tāmupagatāṃ
vikalpairebhistvāmabhidadhati santo bhagavatīm || 33 ||
śivastvaṃ śaktistvaṃ tvamasi samayā tvaṃ samayinī
tvamātmā tvaṃ dīkṣā tvamayamaṇimādirguṇagaṇaḥ |
avidyā tvaṃ vidyā tvamasi nikhilaṃ tvaṃ kimaparaṃ
pṛthaktattvaṃ tvatto bhagavati na vīkṣāmaha ime || 34 ||
tvayāsau jānīte racayati bhavatyaiva satataṃ
tvayaivecchatyamba tvamasi nikhilā yasya tanavaḥ |
jagatsāmyaṃ śambhorvahasi paramavyomavapuṣaḥ
tathāpyardhaṃ bhūtvā viharasi śivasyeti kimidam || 35 ||
asaṅkhyaiḥ prācīnairjanani jananaiḥ karmavilayā-
-tsakṛjjanmanyante guruvapuṣamāsādya giriśam |
avāpyājñāṃ śaivīṃ śivatanumapi tvāṃ viditavā-
-nnayeyaṃ tvatpūjāstutiviracanenaiva divasān || 36 ||
yatṣaṭpatraṃ kamalamuditaṃ tasya yā karṇikākhyā
yonistasyāḥ prathitamudare yattadoṅkārapīṭham |
tasyāpyantaḥ kucabharanatāṃ kuṇḍalīti prasiddhāṃ
śyāmākārāṃ sakalajananīṃ santataṃ bhāvayāmi || 37 ||
bhuvi payasi kṛśānau mārute khe śaśāṅke
savitari yajamāne'pyaṣṭadhā śaktirekā |
vahasi kucabharābhyāṃ yāvanamrāpi viśvaṃ
sakalajanani sā tvaṃ pāhi māmityavācyam || 38 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ pañcamaḥ sakalajananīstavaḥ |
Sanskrit — Devanagari (original)
अजानन्तो यान्ति क्षयमवशमन्योन्यकलहै-
-रमी मायाग्रन्थौ तव परिलुठन्तः समयिनः ।
जगन्मातर्जन्मज्वरभयतमः कौमुदि वयं
नमस्ते कुर्वाणाः शरणमुपयामो भगवतीम् ॥ 1 ॥
वचस्तर्कागम्यस्वरसपरमानन्दविभव-
-प्रबोधाकाराय द्युतितुलितनीलोत्पलरुचे ।
शिवाद्याराध्याय स्तनभरविनम्राय सततं
नमस्तस्मै कस्मैचन भवतु मुग्धाय महसे ॥ 2 ॥
अनाद्यन्ताभेदप्रणयरसिकापि प्रणयिनी
शिवस्यासीर्यत्त्वं परिणयविधौ देवि गृहिणी ।
सवित्री भूतानामपि यदुदभूः शैलतनया
तदेतत्संसारप्रणयनमहानाटकमुखम् ॥ 3 ॥
ब्रुवन्त्येके तत्त्वं भगवति सदन्ये विदुरस-
-त्परे मातः प्राहुस्तव सदसदन्ये सुकवयः ।
परे नैतत्सर्वं समभिदधते देवि सुधिय-
-स्तदेतत्त्वन्मायाविलसितमशेषं ननु शिवे ॥ 4 ॥
लुठद्गुञ्जाहारस्तनभरनमन्मध्यलतिका-
-मुदञ्चद्धर्माम्भः कणगुणितवक्त्राम्बुजरुचम् ।
शिवं पार्थत्राणप्रवणमृगयाकारगुणितं
शिवामन्वग्यान्तीं शरणमहमन्वेमि शबरीम् ॥ 5 ॥
मिथः केशाकेशिप्रथननिधनास्तर्कघटनाः
बहुश्रद्धाभक्तिप्रणतिविषयाः शास्त्रविधयः ।
प्रसीद प्रत्यक्षीभव गिरिसुते देहि शरणं
निरालम्बं चेतः परिलुठति पारिप्लवमिदम् ॥ 6 ॥
शुनां वा वह्नेर्वा खगपरिषदो वा यदशनं
कदा केन क्वेति क्वचिदपि न कश्चित्कलयति ।
अमुष्मिन्विश्वासं विजहिहि ममाह्नाय वपुषि
प्रपद्येथाश्चेतः सकलजननीमेव शरणम् ॥ 7 ॥
तटित्कोटिज्योतिर्द्युतिदलितषड्ग्रन्थिगहनं
प्रविष्टं स्वाधारं पुनरपि सुधावृष्टिवपुषा ।
किमप्यष्टाविंशत्किरणसकलीभूतमनिशं
भजे धाम श्यामं कुचभरनतं बर्बरकचम् ॥ 8 ॥
चतुष्पत्रान्तः षड्दलपुटभगान्तस्त्रिवलय-
-स्फुरद्विद्युद्वह्निद्युमणिनियुताभद्युतिलते ।
षडश्रं भित्त्वादौ दशदलमथ द्वादशदलं
कलाश्रं च द्व्यश्रं गतवति नमस्ते गिरिसुते ॥ 9 ॥
कुलं केचित्प्राहुर्वपुरकुलमन्ये तव बुधाः
परे तत्सम्भेदं समभिदधते कौलमपरे ।
चतुर्णामप्येषामुपरि किमपि प्राहुरपरे
महामाये तत्त्वं तव कथममी निश्चिनुमहे ॥ 10 ॥
षडध्वारण्यानीं प्रलयरविकोटिप्रतिरुचा
रुचा भस्मीकृत्य स्वपदकमलप्रह्वशिरसाम् ।
वितन्वानः शैवं किमपि वपुरिन्दीवररुचिः
कुचाभ्यामानम्रस्तव पुरुषकारो विजयते ॥ 11 ॥
प्रकाशानन्दाभ्यामविदितचरीं मध्यपदवीं
प्रविश्यैतद्द्वन्द्वं रविशशिसमाख्यं कबलयन् ।
प्रपद्योर्ध्वं नादं लयदहनभस्मीकृतकुलः
प्रसादात्ते जन्तुः शिवमकुलमम्ब प्रविशति ॥ 12 ॥
मनुष्यास्तिर्यञ्चो मरुत इति लोकत्रयमिदं
भवाम्भोधौ मग्नं त्रिगुणलहरीकोटिलुठितम् ।
कटाक्षश्चेद्यत्र क्वचन तव मातः करुणया
शरीरी सद्योऽयं व्रजति परमानन्दतनुताम् ॥ 13 ॥
प्रियङ्गुश्यामाङ्गीमरुणतरवासं किसलयां
समुन्मीलन्मुक्ताफलवहलनेपथ्यसुभगाम् ।
स्तनद्वन्द्वस्फारस्तबकनमितां कल्पलतिकां
सकृद्ध्यायन्तस्त्वां दधति शिवचिन्तामणिपदम् ॥ 14 ॥
षडाधारावर्तैरपरिमितमन्त्रोर्मिपटलैः
लसन्मुद्राफेनैर्बहुविधलसद्दैवतझषैः ।
क्रमस्रोतोभिस्त्वं वहसि परनादामृतनदी
भवानि प्रत्यग्रा शिवचिदमृताब्धिप्रणयिनी ॥ 15 ॥
महीपाथोवह्निश्वसनवियदात्मेन्दुरविभि-
-र्वपुर्भिग्रस्ताशैरपि तव कियानम्ब महिमा ।
अमून्यालोक्यन्ते भगवति न कुत्राप्यणुतमा-
-मवस्थां प्राप्तानि त्वयि तु परमव्योमवपुषि ॥ 16 ॥
कलामाज्ञां प्रज्ञां समयमनुभूतिं समरसं
गुरुं पारम्पर्यं विनयमुपदेशं शिवपदम् ।
प्रमाणं निर्वाणं प्रकृतिमभिभूतिं परगुहां
विधिं विद्यामाहुः सकलजननीमेव मुनयः ॥ 17 ॥
प्रलीने शब्दौघे तदनु विरते बिन्दुविभवे
ततस्तत्त्वे चाष्टध्वनिभिरनपायिन्यधिगते ।
श्रिते शाक्ते पर्वण्यनुकलितचिन्मात्र गहनां
स्वसंवित्तिं योगी रसयति शिवाख्यां भगवतीम् ॥ 18 ॥
परानन्दाकारां निरवधिशिवैश्वर्यवपुषं
निराकारां ज्ञानप्रकृतिमपरिच्छिन्नकरुणाम् ।
सवित्रीं लोकानां निरतिशयधामास्पदपदां
भवो वा मोक्षो वा भवतु भवतीमेव भजताम् ॥ 19 ॥
जगत्काये कृत्वा तदपि हृदये तच्च पुरुषे
पुमांसं बिन्दुस्थं तदपि वियदाख्ये च गहने ।
तदेतद्ज्ञानाख्ये तदपि परमानन्दगहने
महाव्योमाकारे त्वदनुभवशीलो विजयते ॥ 20 ॥
विधे वेद्ये विद्ये विविधसमये वेदगुलिके
विचित्रे विश्वाद्ये विनयसुलभे वेदजननि ।
शिवज्ञे शूलस्थे शिवपदवदान्ये शिवनिधे
शिवे मातर्मह्यं त्वयि वितर भक्तिं निरुपमाम् ॥ 21 ॥
विधेर्मुण्डं हृत्वा यदकुरुत पात्रं करतले
हरिं शूलप्रोतं यदगमयदंसाभरणताम् ।
अलञ्चक्रे कण्ठं यदपि गरलेनाम्ब गिरिशः
शिवस्थायाः शक्तेस्तदिदमखिलं ते विलसितम् ॥ 22 ॥
विरिञ्च्याख्या मातः सृजसि हरिसञ्ज्ञा त्वमवसि
त्रिलोकीं रुद्राख्या हरसि विदधासीश्वरदशाम् ।
भवन्ती नादाख्या विहरसि च पाशौघदलनी
त्वमेवैकाऽनेका भवसि कृतिभेदैर्गिरिसुते ॥ 23 ॥
मुनीनां चेतोभिः प्रमृदितकषायैरपि मना-
-गशक्यं संस्प्रष्टुं चकितचकितैरम्ब सततम् ।
श्रुतीनां मूर्धानः प्रकृतिकठिनाः कोमलतरे
कथं ते विन्दन्ते पदकिसलये पार्वति पदम् ॥ 24 ॥
तटिद्वल्लीं नित्याममृतसरितं पाररहितां
मलोत्तीर्णां ज्योत्स्नां प्रकृतिमगुणग्रन्थिगहनाम् ।
गिरां दूरां विद्यामविनतकुचां विश्वजननी-
-मपर्यन्तां लक्ष्मीमभिदधति सन्तो भगवतीम् ॥ 25 ॥
शरीरं क्षित्यम्भः प्रभृतिरचितं केवलमचित्
सुखं दुःखं चायं कलयति पुमांश्चेतन इति ।
स्फुटं जानानोऽपि प्रभवति न देही रहयितुं
शरीराहङ्कारं तव समयबाह्यो गिरिसुते ॥ 26 ॥
पिता माता भ्राता सुहृदनुचरः सद्म गृहिणी
वपुः क्षेत्रं मित्रं धनमपि यदा मां विजहति ।
तदा मे भिन्दाना सपदि भयमोहान्धतमसं
महाज्योत्स्ने मातर्भव करुणया सन्निधिकरी ॥ 27 ॥
सुता दक्षस्यादौ किल सकलमातस्त्वमुदभूः
सदोषं तं हित्वा तदनु गिरिराजस्य दुहिता ।
अनाद्यन्ता शम्भोरपृथगपि शक्तिर्भगवती
विवाहाज्जायासीत्यहह चरितं वेत्ति तव कः ॥ 28 ॥
कणास्त्वद्दीप्तीनां रविशशिकृशानुप्रभृतयः
परं ब्रह्म क्षुद्रं तव नियतमानन्दकणिका ।
शिवादि क्षित्यन्तं त्रिवलयतनोः सर्वमुदरे
तवास्ते भक्तस्य स्फुरसि हृदि चित्रं भगवति ॥ 29 ॥
पुरः पश्चादन्तर्बहिरपरिमेयं परिमितं
परं स्थूलं सूक्ष्मं सकलमकुलं गुह्यमगुहम् ।
दवीयो नेदीयः सदसदिति विश्वं भगवती
सदा पश्यन्त्याख्यां वहसि भुवनक्षोभजननीम् ॥ 30 ॥
प्रविश्य त्वन्मार्गं सहजदयया देशिकदृशा
षडध्वध्वान्तौघच्छिदुरगणनातीतकरुणाम् ।
परामाज्ञाकारां सपदि शिवयन्तीं शिवतनुं
स्वमात्मानं धन्याश्चिरमुपलभन्ते भगवतीम् ॥ 31 ॥
मयूखाः पूष्णीव ज्वलन इव तद्दीप्तिकणिकाः
पयोधौ कल्लोलाः प्रतिहतमहिम्नीव पृषतः ।
उदेत्योदेत्याम्ब त्वयि सह निजैः सात्त्विकगुणै-
-र्भजन्ते तत्त्वौघाः प्रशममनुकल्पं परवशाः ॥ 32 ॥
विधुर्विष्णुर्ब्रह्मा प्रकृतिरणुरात्मा दिनकरः
स्वभावो जैनेन्द्रः सुगतमुनिराकाशमलिनः ।
शिवः शक्तिश्चेति श्रुतिविषयतां तामुपगतां
विकल्पैरेभिस्त्वामभिदधति सन्तो भगवतीम् ॥ 33 ॥
शिवस्त्वं शक्तिस्त्वं त्वमसि समया त्वं समयिनी
त्वमात्मा त्वं दीक्षा त्वमयमणिमादिर्गुणगणः ।
अविद्या त्वं विद्या त्वमसि निखिलं त्वं किमपरं
पृथक्तत्त्वं त्वत्तो भगवति न वीक्षामह इमे ॥ 34 ॥
त्वयासौ जानीते रचयति भवत्यैव सततं
त्वयैवेच्छत्यम्ब त्वमसि निखिला यस्य तनवः ।
जगत्साम्यं शम्भोर्वहसि परमव्योमवपुषः
तथाप्यर्धं भूत्वा विहरसि शिवस्येति किमिदम् ॥ 35 ॥
असङ्ख्यैः प्राचीनैर्जननि जननैः कर्मविलया-
-त्सकृज्जन्मन्यन्ते गुरुवपुषमासाद्य गिरिशम् ।
अवाप्याज्ञां शैवीं शिवतनुमपि त्वां विदितवा-
-न्नयेयं त्वत्पूजास्तुतिविरचनेनैव दिवसान् ॥ 36 ॥
यत्षट्पत्रं कमलमुदितं तस्य या कर्णिकाख्या
योनिस्तस्याः प्रथितमुदरे यत्तदोङ्कारपीठम् ।
तस्याप्यन्तः कुचभरनतां कुण्डलीति प्रसिद्धां
श्यामाकारां सकलजननीं सन्ततं भावयामि ॥ 37 ॥
भुवि पयसि कृशानौ मारुते खे शशाङ्के
सवितरि यजमानेऽप्यष्टधा शक्तिरेका ।
वहसि कुचभराभ्यां यावनम्रापि विश्वं
सकलजननि सा त्वं पाहि मामित्यवाच्यम् ॥ 38 ॥
इति श्रीकालिदास विरचित पञ्चस्तव्यां पञ्चमः सकलजननीस्तवः ।
ajānanto yānti kṣayamavaśamanyonyakalahai-
-ramī māyāgranthau tava pariluṭhantaḥ samayinaḥ |
jaganmātarjanmajvarabhayatamaḥ kaumudi vayaṃ
namaste kurvāṇāḥ śaraṇamupayāmo bhagavatīm || 1 ||
vacastarkāgamyasvarasaparamānandavibhava-
-prabodhākārāya dyutitulitanīlotpalaruce |
śivādyārādhyāya stanabharavinamrāya satataṃ
namastasmai kasmaicana bhavatu mugdhāya mahase || 2 ||
anādyantābhedapraṇayarasikāpi praṇayinī
śivasyāsīryattvaṃ pariṇayavidhau devi gṛhiṇī |
savitrī bhūtānāmapi yadudabhūḥ śailatanayā
tadetatsaṃsārapraṇayanamahānāṭakamukham || 3 ||
bruvantyeke tattvaṃ bhagavati sadanye vidurasa-
-tpare mātaḥ prāhustava sadasadanye sukavayaḥ |
pare naitatsarvaṃ samabhidadhate devi sudhiya-
-stadetattvanmāyāvilasitamaśeṣaṃ nanu śive || 4 ||
luṭhadguñjāhārastanabharanamanmadhyalatikā-
-mudañcaddharmāmbhaḥ kaṇaguṇitavaktrāmbujarucam |
śivaṃ pārthatrāṇapravaṇamṛgayākāraguṇitaṃ
śivāmanvagyāntīṃ śaraṇamahamanvemi śabarīm || 5 ||
mithaḥ keśākeśiprathananidhanāstarkaghaṭanāḥ
bahuśraddhābhaktipraṇativiṣayāḥ śāstravidhayaḥ |
prasīda pratyakṣībhava girisute dehi śaraṇaṃ
nirālambaṃ cetaḥ pariluṭhati pāriplavamidam || 6 ||
śunāṃ vā vahnervā khagapariṣado vā yadaśanaṃ
kadā kena kveti kvacidapi na kaścitkalayati |
amuṣminviśvāsaṃ vijahihi mamāhnāya vapuṣi
prapadyethāścetaḥ sakalajananīmeva śaraṇam || 7 ||
taṭitkoṭijyotirdyutidalitaṣaḍgranthigahanaṃ
praviṣṭaṃ svādhāraṃ punarapi sudhāvṛṣṭivapuṣā |
kimapyaṣṭāviṃśatkiraṇasakalībhūtamaniśaṃ
bhaje dhāma śyāmaṃ kucabharanataṃ barbarakacam || 8 ||
catuṣpatrāntaḥ ṣaḍdalapuṭabhagāntastrivalaya-
-sphuradvidyudvahnidyumaṇiniyutābhadyutilate |
ṣaḍaśraṃ bhittvādau daśadalamatha dvādaśadalaṃ
kalāśraṃ ca dvyaśraṃ gatavati namaste girisute || 9 ||
kulaṃ kecitprāhurvapurakulamanye tava budhāḥ
pare tatsambhedaṃ samabhidadhate kaulamapare |
caturṇāmapyeṣāmupari kimapi prāhurapare
mahāmāye tattvaṃ tava kathamamī niścinumahe || 10 ||
ṣaḍadhvāraṇyānīṃ pralayaravikoṭipratirucā
rucā bhasmīkṛtya svapadakamalaprahvaśirasām |
vitanvānaḥ śaivaṃ kimapi vapurindīvararuciḥ
kucābhyāmānamrastava puruṣakāro vijayate || 11 ||
prakāśānandābhyāmaviditacarīṃ madhyapadavīṃ
praviśyaitaddvandvaṃ raviśaśisamākhyaṃ kabalayan |
prapadyordhvaṃ nādaṃ layadahanabhasmīkṛtakulaḥ
prasādātte jantuḥ śivamakulamamba praviśati || 12 ||
manuṣyāstiryañco maruta iti lokatrayamidaṃ
bhavāmbhodhau magnaṃ triguṇalaharīkoṭiluṭhitam |
kaṭākṣaścedyatra kvacana tava mātaḥ karuṇayā
śarīrī sadyo'yaṃ vrajati paramānandatanutām || 13 ||
priyaṅguśyāmāṅgīmaruṇataravāsaṃ kisalayāṃ
samunmīlanmuktāphalavahalanepathyasubhagām |
stanadvandvasphārastabakanamitāṃ kalpalatikāṃ
sakṛddhyāyantastvāṃ dadhati śivacintāmaṇipadam || 14 ||
ṣaḍādhārāvartairaparimitamantrormipaṭalaiḥ
lasanmudrāphenairbahuvidhalasaddaivatajhaṣaiḥ |
kramasrotobhistvaṃ vahasi paranādāmṛtanadī
bhavāni pratyagrā śivacidamṛtābdhipraṇayinī || 15 ||
mahīpāthovahniśvasanaviyadātmenduravibhi-
-rvapurbhigrastāśairapi tava kiyānamba mahimā |
amūnyālokyante bhagavati na kutrāpyaṇutamā-
-mavasthāṃ prāptāni tvayi tu paramavyomavapuṣi || 16 ||
kalāmājñāṃ prajñāṃ samayamanubhūtiṃ samarasaṃ
guruṃ pāramparyaṃ vinayamupadeśaṃ śivapadam |
pramāṇaṃ nirvāṇaṃ prakṛtimabhibhūtiṃ paraguhāṃ
vidhiṃ vidyāmāhuḥ sakalajananīmeva munayaḥ || 17 ||
pralīne śabdaughe tadanu virate binduvibhave
tatastattve cāṣṭadhvanibhiranapāyinyadhigate |
śrite śākte parvaṇyanukalitacinmātra gahanāṃ
svasaṃvittiṃ yogī rasayati śivākhyāṃ bhagavatīm || 18 ||
parānandākārāṃ niravadhiśivaiśvaryavapuṣaṃ
nirākārāṃ jñānaprakṛtimaparicchinnakaruṇām |
savitrīṃ lokānāṃ niratiśayadhāmāspadapadāṃ
bhavo vā mokṣo vā bhavatu bhavatīmeva bhajatām || 19 ||
jagatkāye kṛtvā tadapi hṛdaye tacca puruṣe
pumāṃsaṃ bindusthaṃ tadapi viyadākhye ca gahane |
tadetadjñānākhye tadapi paramānandagahane
mahāvyomākāre tvadanubhavaśīlo vijayate || 20 ||
vidhe vedye vidye vividhasamaye vedagulike
vicitre viśvādye vinayasulabhe vedajanani |
śivajñe śūlasthe śivapadavadānye śivanidhe
śive mātarmahyaṃ tvayi vitara bhaktiṃ nirupamām || 21 ||
vidhermuṇḍaṃ hṛtvā yadakuruta pātraṃ karatale
hariṃ śūlaprotaṃ yadagamayadaṃsābharaṇatām |
alañcakre kaṇṭhaṃ yadapi garalenāmba giriśaḥ
śivasthāyāḥ śaktestadidamakhilaṃ te vilasitam || 22 ||
viriñcyākhyā mātaḥ sṛjasi harisañjñā tvamavasi
trilokīṃ rudrākhyā harasi vidadhāsīśvaradaśām |
bhavantī nādākhyā viharasi ca pāśaughadalanī
tvamevaikā'nekā bhavasi kṛtibhedairgirisute || 23 ||
munīnāṃ cetobhiḥ pramṛditakaṣāyairapi manā-
-gaśakyaṃ saṃspraṣṭuṃ cakitacakitairamba satatam |
śrutīnāṃ mūrdhānaḥ prakṛtikaṭhināḥ komalatare
kathaṃ te vindante padakisalaye pārvati padam || 24 ||
taṭidvallīṃ nityāmamṛtasaritaṃ pārarahitāṃ
malottīrṇāṃ jyotsnāṃ prakṛtimaguṇagranthigahanām |
girāṃ dūrāṃ vidyāmavinatakucāṃ viśvajananī-
-maparyantāṃ lakṣmīmabhidadhati santo bhagavatīm || 25 ||
śarīraṃ kṣityambhaḥ prabhṛtiracitaṃ kevalamacit
sukhaṃ duḥkhaṃ cāyaṃ kalayati pumāṃścetana iti |
sphuṭaṃ jānāno'pi prabhavati na dehī rahayituṃ
śarīrāhaṅkāraṃ tava samayabāhyo girisute || 26 ||
pitā mātā bhrātā suhṛdanucaraḥ sadma gṛhiṇī
vapuḥ kṣetraṃ mitraṃ dhanamapi yadā māṃ vijahati |
tadā me bhindānā sapadi bhayamohāndhatamasaṃ
mahājyotsne mātarbhava karuṇayā sannidhikarī || 27 ||
sutā dakṣasyādau kila sakalamātastvamudabhūḥ
sadoṣaṃ taṃ hitvā tadanu girirājasya duhitā |
anādyantā śambhorapṛthagapi śaktirbhagavatī
vivāhājjāyāsītyahaha caritaṃ vetti tava kaḥ || 28 ||
kaṇāstvaddīptīnāṃ raviśaśikṛśānuprabhṛtayaḥ
paraṃ brahma kṣudraṃ tava niyatamānandakaṇikā |
śivādi kṣityantaṃ trivalayatanoḥ sarvamudare
tavāste bhaktasya sphurasi hṛdi citraṃ bhagavati || 29 ||
puraḥ paścādantarbahiraparimeyaṃ parimitaṃ
paraṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ sakalamakulaṃ guhyamaguham |
davīyo nedīyaḥ sadasaditi viśvaṃ bhagavatī
sadā paśyantyākhyāṃ vahasi bhuvanakṣobhajananīm || 30 ||
praviśya tvanmārgaṃ sahajadayayā deśikadṛśā
ṣaḍadhvadhvāntaughacchiduragaṇanātītakaruṇām |
parāmājñākārāṃ sapadi śivayantīṃ śivatanuṃ
svamātmānaṃ dhanyāściramupalabhante bhagavatīm || 31 ||
mayūkhāḥ pūṣṇīva jvalana iva taddīptikaṇikāḥ
payodhau kallolāḥ pratihatamahimnīva pṛṣataḥ |
udetyodetyāmba tvayi saha nijaiḥ sāttvikaguṇai-
-rbhajante tattvaughāḥ praśamamanukalpaṃ paravaśāḥ || 32 ||
vidhurviṣṇurbrahmā prakṛtiraṇurātmā dinakaraḥ
svabhāvo jainendraḥ sugatamunirākāśamalinaḥ |
śivaḥ śaktiśceti śrutiviṣayatāṃ tāmupagatāṃ
vikalpairebhistvāmabhidadhati santo bhagavatīm || 33 ||
śivastvaṃ śaktistvaṃ tvamasi samayā tvaṃ samayinī
tvamātmā tvaṃ dīkṣā tvamayamaṇimādirguṇagaṇaḥ |
avidyā tvaṃ vidyā tvamasi nikhilaṃ tvaṃ kimaparaṃ
pṛthaktattvaṃ tvatto bhagavati na vīkṣāmaha ime || 34 ||
tvayāsau jānīte racayati bhavatyaiva satataṃ
tvayaivecchatyamba tvamasi nikhilā yasya tanavaḥ |
jagatsāmyaṃ śambhorvahasi paramavyomavapuṣaḥ
tathāpyardhaṃ bhūtvā viharasi śivasyeti kimidam || 35 ||
asaṅkhyaiḥ prācīnairjanani jananaiḥ karmavilayā-
-tsakṛjjanmanyante guruvapuṣamāsādya giriśam |
avāpyājñāṃ śaivīṃ śivatanumapi tvāṃ viditavā-
-nnayeyaṃ tvatpūjāstutiviracanenaiva divasān || 36 ||
yatṣaṭpatraṃ kamalamuditaṃ tasya yā karṇikākhyā
yonistasyāḥ prathitamudare yattadoṅkārapīṭham |
tasyāpyantaḥ kucabharanatāṃ kuṇḍalīti prasiddhāṃ
śyāmākārāṃ sakalajananīṃ santataṃ bhāvayāmi || 37 ||
bhuvi payasi kṛśānau mārute khe śaśāṅke
savitari yajamāne'pyaṣṭadhā śaktirekā |
vahasi kucabharābhyāṃ yāvanamrāpi viśvaṃ
sakalajanani sā tvaṃ pāhi māmityavācyam || 38 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ pañcamaḥ sakalajananīstavaḥ |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.