अजानन्तो यान्ति क्षयमवशमन्योन्यकलहै-
-रमी मायाग्रन्थौ तव परिलुठन्तः समयिनः ।
जगन्मातर्जन्मज्वरभयतमः कौमुदि वयं
नमस्ते कुर्वाणाः शरणमुपयामो भगवतीम् ॥ 1 ॥
वचस्तर्कागम्यस्वरसपरमानन्दविभव-
-प्रबोधाकाराय द्युतितुलितनीलोत्पलरुचे ।
शिवाद्याराध्याय स्तनभरविनम्राय सततं
नमस्तस्मै कस्मैचन भवतु मुग्धाय महसे ॥ 2 ॥
अनाद्यन्ताभेदप्रणयरसिकापि प्रणयिनी
शिवस्यासीर्यत्त्वं परिणयविधौ देवि गृहिणी ।
सवित्री भूतानामपि यदुदभूः शैलतनया
तदेतत्संसारप्रणयनमहानाटकमुखम् ॥ 3 ॥
ब्रुवन्त्येके तत्त्वं भगवति सदन्ये विदुरस-
-त्परे मातः प्राहुस्तव सदसदन्ये सुकवयः ।
परे नैतत्सर्वं समभिदधते देवि सुधिय-
-स्तदेतत्त्वन्मायाविलसितमशेषं ननु शिवे ॥ 4 ॥
लुठद्गुञ्जाहारस्तनभरनमन्मध्यलतिका-
-मुदञ्चद्धर्माम्भः कणगुणितवक्त्राम्बुजरुचम् ।
शिवं पार्थत्राणप्रवणमृगयाकारगुणितं
शिवामन्वग्यान्तीं शरणमहमन्वेमि शबरीम् ॥ 5 ॥
मिथः केशाकेशिप्रथननिधनास्तर्कघटनाः
बहुश्रद्धाभक्तिप्रणतिविषयाः शास्त्रविधयः ।
प्रसीद प्रत्यक्षीभव गिरिसुते देहि शरणं
निरालम्बं चेतः परिलुठति पारिप्लवमिदम् ॥ 6 ॥
शुनां वा वह्नेर्वा खगपरिषदो वा यदशनं
कदा केन क्वेति क्वचिदपि न कश्चित्कलयति ।
अमुष्मिन्विश्वासं विजहिहि ममाह्नाय वपुषि
प्रपद्येथाश्चेतः सकलजननीमेव शरणम् ॥ 7 ॥
तटित्कोटिज्योतिर्द्युतिदलितषड्ग्रन्थिगहनं
प्रविष्टं स्वाधारं पुनरपि सुधावृष्टिवपुषा ।
किमप्यष्टाविंशत्किरणसकलीभूतमनिशं
भजे धाम श्यामं कुचभरनतं बर्बरकचम् ॥ 8 ॥
चतुष्पत्रान्तः षड्दलपुटभगान्तस्त्रिवलय-
-स्फुरद्विद्युद्वह्निद्युमणिनियुताभद्युतिलते ।
षडश्रं भित्त्वादौ दशदलमथ द्वादशदलं
कलाश्रं च द्व्यश्रं गतवति नमस्ते गिरिसुते ॥ 9 ॥
कुलं केचित्प्राहुर्वपुरकुलमन्ये तव बुधाः
परे तत्सम्भेदं समभिदधते कौलमपरे ।
चतुर्णामप्येषामुपरि किमपि प्राहुरपरे
महामाये तत्त्वं तव कथममी निश्चिनुमहे ॥ 10 ॥
षडध्वारण्यानीं प्रलयरविकोटिप्रतिरुचा
रुचा भस्मीकृत्य स्वपदकमलप्रह्वशिरसाम् ।
वितन्वानः शैवं किमपि वपुरिन्दीवररुचिः
कुचाभ्यामानम्रस्तव पुरुषकारो विजयते ॥ 11 ॥
प्रकाशानन्दाभ्यामविदितचरीं मध्यपदवीं
प्रविश्यैतद्द्वन्द्वं रविशशिसमाख्यं कबलयन् ।
प्रपद्योर्ध्वं नादं लयदहनभस्मीकृतकुलः
प्रसादात्ते जन्तुः शिवमकुलमम्ब प्रविशति ॥ 12 ॥
मनुष्यास्तिर्यञ्चो मरुत इति लोकत्रयमिदं
भवाम्भोधौ मग्नं त्रिगुणलहरीकोटिलुठितम् ।
कटाक्षश्चेद्यत्र क्वचन तव मातः करुणया
शरीरी सद्योऽयं व्रजति परमानन्दतनुताम् ॥ 13 ॥
प्रियङ्गुश्यामाङ्गीमरुणतरवासं किसलयां
समुन्मीलन्मुक्ताफलवहलनेपथ्यसुभगाम् ।
स्तनद्वन्द्वस्फारस्तबकनमितां कल्पलतिकां
सकृद्ध्यायन्तस्त्वां दधति शिवचिन्तामणिपदम् ॥ 14 ॥
षडाधारावर्तैरपरिमितमन्त्रोर्मिपटलैः
लसन्मुद्राफेनैर्बहुविधलसद्दैवतझषैः ।
क्रमस्रोतोभिस्त्वं वहसि परनादामृतनदी
भवानि प्रत्यग्रा शिवचिदमृताब्धिप्रणयिनी ॥ 15 ॥
महीपाथोवह्निश्वसनवियदात्मेन्दुरविभि-
-र्वपुर्भिग्रस्ताशैरपि तव कियानम्ब महिमा ।
अमून्यालोक्यन्ते भगवति न कुत्राप्यणुतमा-
-मवस्थां प्राप्तानि त्वयि तु परमव्योमवपुषि ॥ 16 ॥
कलामाज्ञां प्रज्ञां समयमनुभूतिं समरसं
गुरुं पारम्पर्यं विनयमुपदेशं शिवपदम् ।
प्रमाणं निर्वाणं प्रकृतिमभिभूतिं परगुहां
विधिं विद्यामाहुः सकलजननीमेव मुनयः ॥ 17 ॥
प्रलीने शब्दौघे तदनु विरते बिन्दुविभवे
ततस्तत्त्वे चाष्टध्वनिभिरनपायिन्यधिगते ।
श्रिते शाक्ते पर्वण्यनुकलितचिन्मात्र गहनां
स्वसंवित्तिं योगी रसयति शिवाख्यां भगवतीम् ॥ 18 ॥
परानन्दाकारां निरवधिशिवैश्वर्यवपुषं
निराकारां ज्ञानप्रकृतिमपरिच्छिन्नकरुणाम् ।
सवित्रीं लोकानां निरतिशयधामास्पदपदां
भवो वा मोक्षो वा भवतु भवतीमेव भजताम् ॥ 19 ॥
जगत्काये कृत्वा तदपि हृदये तच्च पुरुषे
पुमांसं बिन्दुस्थं तदपि वियदाख्ये च गहने ।
तदेतद्ज्ञानाख्ये तदपि परमानन्दगहने
महाव्योमाकारे त्वदनुभवशीलो विजयते ॥ 20 ॥
विधे वेद्ये विद्ये विविधसमये वेदगुलिके
विचित्रे विश्वाद्ये विनयसुलभे वेदजननि ।
शिवज्ञे शूलस्थे शिवपदवदान्ये शिवनिधे
शिवे मातर्मह्यं त्वयि वितर भक्तिं निरुपमाम् ॥ 21 ॥
विधेर्मुण्डं हृत्वा यदकुरुत पात्रं करतले
हरिं शूलप्रोतं यदगमयदंसाभरणताम् ।
अलञ्चक्रे कण्ठं यदपि गरलेनाम्ब गिरिशः
शिवस्थायाः शक्तेस्तदिदमखिलं ते विलसितम् ॥ 22 ॥
विरिञ्च्याख्या मातः सृजसि हरिसञ्ज्ञा त्वमवसि
त्रिलोकीं रुद्राख्या हरसि विदधासीश्वरदशाम् ।
भवन्ती नादाख्या विहरसि च पाशौघदलनी
त्वमेवैकाऽनेका भवसि कृतिभेदैर्गिरिसुते ॥ 23 ॥
मुनीनां चेतोभिः प्रमृदितकषायैरपि मना-
-गशक्यं संस्प्रष्टुं चकितचकितैरम्ब सततम् ।
श्रुतीनां मूर्धानः प्रकृतिकठिनाः कोमलतरे
कथं ते विन्दन्ते पदकिसलये पार्वति पदम् ॥ 24 ॥
तटिद्वल्लीं नित्याममृतसरितं पाररहितां
मलोत्तीर्णां ज्योत्स्नां प्रकृतिमगुणग्रन्थिगहनाम् ।
गिरां दूरां विद्यामविनतकुचां विश्वजननी-
-मपर्यन्तां लक्ष्मीमभिदधति सन्तो भगवतीम् ॥ 25 ॥
शरीरं क्षित्यम्भः प्रभृतिरचितं केवलमचित्
सुखं दुःखं चायं कलयति पुमांश्चेतन इति ।
स्फुटं जानानोऽपि प्रभवति न देही रहयितुं
शरीराहङ्कारं तव समयबाह्यो गिरिसुते ॥ 26 ॥
पिता माता भ्राता सुहृदनुचरः सद्म गृहिणी
वपुः क्षेत्रं मित्रं धनमपि यदा मां विजहति ।
तदा मे भिन्दाना सपदि भयमोहान्धतमसं
महाज्योत्स्ने मातर्भव करुणया सन्निधिकरी ॥ 27 ॥
सुता दक्षस्यादौ किल सकलमातस्त्वमुदभूः
सदोषं तं हित्वा तदनु गिरिराजस्य दुहिता ।
अनाद्यन्ता शम्भोरपृथगपि शक्तिर्भगवती
विवाहाज्जायासीत्यहह चरितं वेत्ति तव कः ॥ 28 ॥
कणास्त्वद्दीप्तीनां रविशशिकृशानुप्रभृतयः
परं ब्रह्म क्षुद्रं तव नियतमानन्दकणिका ।
शिवादि क्षित्यन्तं त्रिवलयतनोः सर्वमुदरे
तवास्ते भक्तस्य स्फुरसि हृदि चित्रं भगवति ॥ 29 ॥
पुरः पश्चादन्तर्बहिरपरिमेयं परिमितं
परं स्थूलं सूक्ष्मं सकलमकुलं गुह्यमगुहम् ।
दवीयो नेदीयः सदसदिति विश्वं भगवती
सदा पश्यन्त्याख्यां वहसि भुवनक्षोभजननीम् ॥ 30 ॥
प्रविश्य त्वन्मार्गं सहजदयया देशिकदृशा
षडध्वध्वान्तौघच्छिदुरगणनातीतकरुणाम् ।
परामाज्ञाकारां सपदि शिवयन्तीं शिवतनुं
स्वमात्मानं धन्याश्चिरमुपलभन्ते भगवतीम् ॥ 31 ॥
मयूखाः पूष्णीव ज्वलन इव तद्दीप्तिकणिकाः
पयोधौ कल्लोलाः प्रतिहतमहिम्नीव पृषतः ।
उदेत्योदेत्याम्ब त्वयि सह निजैः सात्त्विकगुणै-
-र्भजन्ते तत्त्वौघाः प्रशममनुकल्पं परवशाः ॥ 32 ॥
विधुर्विष्णुर्ब्रह्मा प्रकृतिरणुरात्मा दिनकरः
स्वभावो जैनेन्द्रः सुगतमुनिराकाशमलिनः ।
शिवः शक्तिश्चेति श्रुतिविषयतां तामुपगतां
विकल्पैरेभिस्त्वामभिदधति सन्तो भगवतीम् ॥ 33 ॥
शिवस्त्वं शक्तिस्त्वं त्वमसि समया त्वं समयिनी
त्वमात्मा त्वं दीक्षा त्वमयमणिमादिर्गुणगणः ।
अविद्या त्वं विद्या त्वमसि निखिलं त्वं किमपरं
पृथक्तत्त्वं त्वत्तो भगवति न वीक्षामह इमे ॥ 34 ॥
त्वयासौ जानीते रचयति भवत्यैव सततं
त्वयैवेच्छत्यम्ब त्वमसि निखिला यस्य तनवः ।
जगत्साम्यं शम्भोर्वहसि परमव्योमवपुषः
तथाप्यर्धं भूत्वा विहरसि शिवस्येति किमिदम् ॥ 35 ॥
असङ्ख्यैः प्राचीनैर्जननि जननैः कर्मविलया-
-त्सकृज्जन्मन्यन्ते गुरुवपुषमासाद्य गिरिशम् ।
अवाप्याज्ञां शैवीं शिवतनुमपि त्वां विदितवा-
-न्नयेयं त्वत्पूजास्तुतिविरचनेनैव दिवसान् ॥ 36 ॥
यत्षट्पत्रं कमलमुदितं तस्य या कर्णिकाख्या
योनिस्तस्याः प्रथितमुदरे यत्तदोङ्कारपीठम् ।
तस्याप्यन्तः कुचभरनतां कुण्डलीति प्रसिद्धां
श्यामाकारां सकलजननीं सन्ततं भावयामि ॥ 37 ॥
भुवि पयसि कृशानौ मारुते खे शशाङ्के
सवितरि यजमानेऽप्यष्टधा शक्तिरेका ।
वहसि कुचभराभ्यां यावनम्रापि विश्वं
सकलजननि सा त्वं पाहि मामित्यवाच्यम् ॥ 38 ॥
इति श्रीकालिदास विरचित पञ्चस्तव्यां पञ्चमः सकलजननीस्तवः ।
Roman (IAST) Transliteration
ajānanto yānti kṣayamavaśamanyonyakalahai-
-ramī māyāgranthau tava pariluṭhantaḥ samayinaḥ |
jaganmātarjanmajvarabhayatamaḥ kaumudi vayaṃ
namaste kurvāṇāḥ śaraṇamupayāmo bhagavatīm || 1 ||
vacastarkāgamyasvarasaparamānandavibhava-
-prabodhākārāya dyutitulitanīlotpalaruce |
śivādyārādhyāya stanabharavinamrāya satataṃ
namastasmai kasmaicana bhavatu mugdhāya mahase || 2 ||
anādyantābhedapraṇayarasikāpi praṇayinī
śivasyāsīryattvaṃ pariṇayavidhau devi gṛhiṇī |
savitrī bhūtānāmapi yadudabhūḥ śailatanayā
tadetatsaṃsārapraṇayanamahānāṭakamukham || 3 ||
bruvantyeke tattvaṃ bhagavati sadanye vidurasa-
-tpare mātaḥ prāhustava sadasadanye sukavayaḥ |
pare naitatsarvaṃ samabhidadhate devi sudhiya-
-stadetattvanmāyāvilasitamaśeṣaṃ nanu śive || 4 ||
luṭhadguñjāhārastanabharanamanmadhyalatikā-
-mudañcaddharmāmbhaḥ kaṇaguṇitavaktrāmbujarucam |
śivaṃ pārthatrāṇapravaṇamṛgayākāraguṇitaṃ
śivāmanvagyāntīṃ śaraṇamahamanvemi śabarīm || 5 ||
mithaḥ keśākeśiprathananidhanāstarkaghaṭanāḥ
bahuśraddhābhaktipraṇativiṣayāḥ śāstravidhayaḥ |
prasīda pratyakṣībhava girisute dehi śaraṇaṃ
nirālambaṃ cetaḥ pariluṭhati pāriplavamidam || 6 ||
śunāṃ vā vahnervā khagapariṣado vā yadaśanaṃ
kadā kena kveti kvacidapi na kaścitkalayati |
amuṣminviśvāsaṃ vijahihi mamāhnāya vapuṣi
prapadyethāścetaḥ sakalajananīmeva śaraṇam || 7 ||
taṭitkoṭijyotirdyutidalitaṣaḍgranthigahanaṃ
praviṣṭaṃ svādhāraṃ punarapi sudhāvṛṣṭivapuṣā |
kimapyaṣṭāviṃśatkiraṇasakalībhūtamaniśaṃ
bhaje dhāma śyāmaṃ kucabharanataṃ barbarakacam || 8 ||
catuṣpatrāntaḥ ṣaḍdalapuṭabhagāntastrivalaya-
-sphuradvidyudvahnidyumaṇiniyutābhadyutilate |
ṣaḍaśraṃ bhittvādau daśadalamatha dvādaśadalaṃ
kalāśraṃ ca dvyaśraṃ gatavati namaste girisute || 9 ||
kulaṃ kecitprāhurvapurakulamanye tava budhāḥ
pare tatsambhedaṃ samabhidadhate kaulamapare |
caturṇāmapyeṣāmupari kimapi prāhurapare
mahāmāye tattvaṃ tava kathamamī niścinumahe || 10 ||
ṣaḍadhvāraṇyānīṃ pralayaravikoṭipratirucā
rucā bhasmīkṛtya svapadakamalaprahvaśirasām |
vitanvānaḥ śaivaṃ kimapi vapurindīvararuciḥ
kucābhyāmānamrastava puruṣakāro vijayate || 11 ||
prakāśānandābhyāmaviditacarīṃ madhyapadavīṃ
praviśyaitaddvandvaṃ raviśaśisamākhyaṃ kabalayan |
prapadyordhvaṃ nādaṃ layadahanabhasmīkṛtakulaḥ
prasādātte jantuḥ śivamakulamamba praviśati || 12 ||
manuṣyāstiryañco maruta iti lokatrayamidaṃ
bhavāmbhodhau magnaṃ triguṇalaharīkoṭiluṭhitam |
kaṭākṣaścedyatra kvacana tava mātaḥ karuṇayā
śarīrī sadyo'yaṃ vrajati paramānandatanutām || 13 ||
priyaṅguśyāmāṅgīmaruṇataravāsaṃ kisalayāṃ
samunmīlanmuktāphalavahalanepathyasubhagām |
stanadvandvasphārastabakanamitāṃ kalpalatikāṃ
sakṛddhyāyantastvāṃ dadhati śivacintāmaṇipadam || 14 ||
ṣaḍādhārāvartairaparimitamantrormipaṭalaiḥ
lasanmudrāphenairbahuvidhalasaddaivatajhaṣaiḥ |
kramasrotobhistvaṃ vahasi paranādāmṛtanadī
bhavāni pratyagrā śivacidamṛtābdhipraṇayinī || 15 ||
mahīpāthovahniśvasanaviyadātmenduravibhi-
-rvapurbhigrastāśairapi tava kiyānamba mahimā |
amūnyālokyante bhagavati na kutrāpyaṇutamā-
-mavasthāṃ prāptāni tvayi tu paramavyomavapuṣi || 16 ||
kalāmājñāṃ prajñāṃ samayamanubhūtiṃ samarasaṃ
guruṃ pāramparyaṃ vinayamupadeśaṃ śivapadam |
pramāṇaṃ nirvāṇaṃ prakṛtimabhibhūtiṃ paraguhāṃ
vidhiṃ vidyāmāhuḥ sakalajananīmeva munayaḥ || 17 ||
pralīne śabdaughe tadanu virate binduvibhave
tatastattve cāṣṭadhvanibhiranapāyinyadhigate |
śrite śākte parvaṇyanukalitacinmātra gahanāṃ
svasaṃvittiṃ yogī rasayati śivākhyāṃ bhagavatīm || 18 ||
parānandākārāṃ niravadhiśivaiśvaryavapuṣaṃ
nirākārāṃ jñānaprakṛtimaparicchinnakaruṇām |
savitrīṃ lokānāṃ niratiśayadhāmāspadapadāṃ
bhavo vā mokṣo vā bhavatu bhavatīmeva bhajatām || 19 ||
jagatkāye kṛtvā tadapi hṛdaye tacca puruṣe
pumāṃsaṃ bindusthaṃ tadapi viyadākhye ca gahane |
tadetadjñānākhye tadapi paramānandagahane
mahāvyomākāre tvadanubhavaśīlo vijayate || 20 ||
vidhe vedye vidye vividhasamaye vedagulike
vicitre viśvādye vinayasulabhe vedajanani |
śivajñe śūlasthe śivapadavadānye śivanidhe
śive mātarmahyaṃ tvayi vitara bhaktiṃ nirupamām || 21 ||
vidhermuṇḍaṃ hṛtvā yadakuruta pātraṃ karatale
hariṃ śūlaprotaṃ yadagamayadaṃsābharaṇatām |
alañcakre kaṇṭhaṃ yadapi garalenāmba giriśaḥ
śivasthāyāḥ śaktestadidamakhilaṃ te vilasitam || 22 ||
viriñcyākhyā mātaḥ sṛjasi harisañjñā tvamavasi
trilokīṃ rudrākhyā harasi vidadhāsīśvaradaśām |
bhavantī nādākhyā viharasi ca pāśaughadalanī
tvamevaikā'nekā bhavasi kṛtibhedairgirisute || 23 ||
munīnāṃ cetobhiḥ pramṛditakaṣāyairapi manā-
-gaśakyaṃ saṃspraṣṭuṃ cakitacakitairamba satatam |
śrutīnāṃ mūrdhānaḥ prakṛtikaṭhināḥ komalatare
kathaṃ te vindante padakisalaye pārvati padam || 24 ||
taṭidvallīṃ nityāmamṛtasaritaṃ pārarahitāṃ
malottīrṇāṃ jyotsnāṃ prakṛtimaguṇagranthigahanām |
girāṃ dūrāṃ vidyāmavinatakucāṃ viśvajananī-
-maparyantāṃ lakṣmīmabhidadhati santo bhagavatīm || 25 ||
śarīraṃ kṣityambhaḥ prabhṛtiracitaṃ kevalamacit
sukhaṃ duḥkhaṃ cāyaṃ kalayati pumāṃścetana iti |
sphuṭaṃ jānāno'pi prabhavati na dehī rahayituṃ
śarīrāhaṅkāraṃ tava samayabāhyo girisute || 26 ||
pitā mātā bhrātā suhṛdanucaraḥ sadma gṛhiṇī
vapuḥ kṣetraṃ mitraṃ dhanamapi yadā māṃ vijahati |
tadā me bhindānā sapadi bhayamohāndhatamasaṃ
mahājyotsne mātarbhava karuṇayā sannidhikarī || 27 ||
sutā dakṣasyādau kila sakalamātastvamudabhūḥ
sadoṣaṃ taṃ hitvā tadanu girirājasya duhitā |
anādyantā śambhorapṛthagapi śaktirbhagavatī
vivāhājjāyāsītyahaha caritaṃ vetti tava kaḥ || 28 ||
kaṇāstvaddīptīnāṃ raviśaśikṛśānuprabhṛtayaḥ
paraṃ brahma kṣudraṃ tava niyatamānandakaṇikā |
śivādi kṣityantaṃ trivalayatanoḥ sarvamudare
tavāste bhaktasya sphurasi hṛdi citraṃ bhagavati || 29 ||
puraḥ paścādantarbahiraparimeyaṃ parimitaṃ
paraṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ sakalamakulaṃ guhyamaguham |
davīyo nedīyaḥ sadasaditi viśvaṃ bhagavatī
sadā paśyantyākhyāṃ vahasi bhuvanakṣobhajananīm || 30 ||
praviśya tvanmārgaṃ sahajadayayā deśikadṛśā
ṣaḍadhvadhvāntaughacchiduragaṇanātītakaruṇām |
parāmājñākārāṃ sapadi śivayantīṃ śivatanuṃ
svamātmānaṃ dhanyāściramupalabhante bhagavatīm || 31 ||
mayūkhāḥ pūṣṇīva jvalana iva taddīptikaṇikāḥ
payodhau kallolāḥ pratihatamahimnīva pṛṣataḥ |
udetyodetyāmba tvayi saha nijaiḥ sāttvikaguṇai-
-rbhajante tattvaughāḥ praśamamanukalpaṃ paravaśāḥ || 32 ||
vidhurviṣṇurbrahmā prakṛtiraṇurātmā dinakaraḥ
svabhāvo jainendraḥ sugatamunirākāśamalinaḥ |
śivaḥ śaktiśceti śrutiviṣayatāṃ tāmupagatāṃ
vikalpairebhistvāmabhidadhati santo bhagavatīm || 33 ||
śivastvaṃ śaktistvaṃ tvamasi samayā tvaṃ samayinī
tvamātmā tvaṃ dīkṣā tvamayamaṇimādirguṇagaṇaḥ |
avidyā tvaṃ vidyā tvamasi nikhilaṃ tvaṃ kimaparaṃ
pṛthaktattvaṃ tvatto bhagavati na vīkṣāmaha ime || 34 ||
tvayāsau jānīte racayati bhavatyaiva satataṃ
tvayaivecchatyamba tvamasi nikhilā yasya tanavaḥ |
jagatsāmyaṃ śambhorvahasi paramavyomavapuṣaḥ
tathāpyardhaṃ bhūtvā viharasi śivasyeti kimidam || 35 ||
asaṅkhyaiḥ prācīnairjanani jananaiḥ karmavilayā-
-tsakṛjjanmanyante guruvapuṣamāsādya giriśam |
avāpyājñāṃ śaivīṃ śivatanumapi tvāṃ viditavā-
-nnayeyaṃ tvatpūjāstutiviracanenaiva divasān || 36 ||
yatṣaṭpatraṃ kamalamuditaṃ tasya yā karṇikākhyā
yonistasyāḥ prathitamudare yattadoṅkārapīṭham |
tasyāpyantaḥ kucabharanatāṃ kuṇḍalīti prasiddhāṃ
śyāmākārāṃ sakalajananīṃ santataṃ bhāvayāmi || 37 ||
bhuvi payasi kṛśānau mārute khe śaśāṅke
savitari yajamāne'pyaṣṭadhā śaktirekā |
vahasi kucabharābhyāṃ yāvanamrāpi viśvaṃ
sakalajanani sā tvaṃ pāhi māmityavācyam || 38 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ pañcamaḥ sakalajananīstavaḥ |
Sanskrit — Devanagari (original)
अजानन्तो यान्ति क्षयमवशमन्योन्यकलहै-
-रमी मायाग्रन्थौ तव परिलुठन्तः समयिनः ।
जगन्मातर्जन्मज्वरभयतमः कौमुदि वयं
नमस्ते कुर्वाणाः शरणमुपयामो भगवतीम् ॥ 1 ॥
वचस्तर्कागम्यस्वरसपरमानन्दविभव-
-प्रबोधाकाराय द्युतितुलितनीलोत्पलरुचे ।
शिवाद्याराध्याय स्तनभरविनम्राय सततं
नमस्तस्मै कस्मैचन भवतु मुग्धाय महसे ॥ 2 ॥
अनाद्यन्ताभेदप्रणयरसिकापि प्रणयिनी
शिवस्यासीर्यत्त्वं परिणयविधौ देवि गृहिणी ।
सवित्री भूतानामपि यदुदभूः शैलतनया
तदेतत्संसारप्रणयनमहानाटकमुखम् ॥ 3 ॥
ब्रुवन्त्येके तत्त्वं भगवति सदन्ये विदुरस-
-त्परे मातः प्राहुस्तव सदसदन्ये सुकवयः ।
परे नैतत्सर्वं समभिदधते देवि सुधिय-
-स्तदेतत्त्वन्मायाविलसितमशेषं ननु शिवे ॥ 4 ॥
लुठद्गुञ्जाहारस्तनभरनमन्मध्यलतिका-
-मुदञ्चद्धर्माम्भः कणगुणितवक्त्राम्बुजरुचम् ।
शिवं पार्थत्राणप्रवणमृगयाकारगुणितं
शिवामन्वग्यान्तीं शरणमहमन्वेमि शबरीम् ॥ 5 ॥
मिथः केशाकेशिप्रथननिधनास्तर्कघटनाः
बहुश्रद्धाभक्तिप्रणतिविषयाः शास्त्रविधयः ।
प्रसीद प्रत्यक्षीभव गिरिसुते देहि शरणं
निरालम्बं चेतः परिलुठति पारिप्लवमिदम् ॥ 6 ॥
शुनां वा वह्नेर्वा खगपरिषदो वा यदशनं
कदा केन क्वेति क्वचिदपि न कश्चित्कलयति ।
अमुष्मिन्विश्वासं विजहिहि ममाह्नाय वपुषि
प्रपद्येथाश्चेतः सकलजननीमेव शरणम् ॥ 7 ॥
तटित्कोटिज्योतिर्द्युतिदलितषड्ग्रन्थिगहनं
प्रविष्टं स्वाधारं पुनरपि सुधावृष्टिवपुषा ।
किमप्यष्टाविंशत्किरणसकलीभूतमनिशं
भजे धाम श्यामं कुचभरनतं बर्बरकचम् ॥ 8 ॥
चतुष्पत्रान्तः षड्दलपुटभगान्तस्त्रिवलय-
-स्फुरद्विद्युद्वह्निद्युमणिनियुताभद्युतिलते ।
षडश्रं भित्त्वादौ दशदलमथ द्वादशदलं
कलाश्रं च द्व्यश्रं गतवति नमस्ते गिरिसुते ॥ 9 ॥
कुलं केचित्प्राहुर्वपुरकुलमन्ये तव बुधाः
परे तत्सम्भेदं समभिदधते कौलमपरे ।
चतुर्णामप्येषामुपरि किमपि प्राहुरपरे
महामाये तत्त्वं तव कथममी निश्चिनुमहे ॥ 10 ॥
षडध्वारण्यानीं प्रलयरविकोटिप्रतिरुचा
रुचा भस्मीकृत्य स्वपदकमलप्रह्वशिरसाम् ।
वितन्वानः शैवं किमपि वपुरिन्दीवररुचिः
कुचाभ्यामानम्रस्तव पुरुषकारो विजयते ॥ 11 ॥
प्रकाशानन्दाभ्यामविदितचरीं मध्यपदवीं
प्रविश्यैतद्द्वन्द्वं रविशशिसमाख्यं कबलयन् ।
प्रपद्योर्ध्वं नादं लयदहनभस्मीकृतकुलः
प्रसादात्ते जन्तुः शिवमकुलमम्ब प्रविशति ॥ 12 ॥
मनुष्यास्तिर्यञ्चो मरुत इति लोकत्रयमिदं
भवाम्भोधौ मग्नं त्रिगुणलहरीकोटिलुठितम् ।
कटाक्षश्चेद्यत्र क्वचन तव मातः करुणया
शरीरी सद्योऽयं व्रजति परमानन्दतनुताम् ॥ 13 ॥
प्रियङ्गुश्यामाङ्गीमरुणतरवासं किसलयां
समुन्मीलन्मुक्ताफलवहलनेपथ्यसुभगाम् ।
स्तनद्वन्द्वस्फारस्तबकनमितां कल्पलतिकां
सकृद्ध्यायन्तस्त्वां दधति शिवचिन्तामणिपदम् ॥ 14 ॥
षडाधारावर्तैरपरिमितमन्त्रोर्मिपटलैः
लसन्मुद्राफेनैर्बहुविधलसद्दैवतझषैः ।
क्रमस्रोतोभिस्त्वं वहसि परनादामृतनदी
भवानि प्रत्यग्रा शिवचिदमृताब्धिप्रणयिनी ॥ 15 ॥
महीपाथोवह्निश्वसनवियदात्मेन्दुरविभि-
-र्वपुर्भिग्रस्ताशैरपि तव कियानम्ब महिमा ।
अमून्यालोक्यन्ते भगवति न कुत्राप्यणुतमा-
-मवस्थां प्राप्तानि त्वयि तु परमव्योमवपुषि ॥ 16 ॥
कलामाज्ञां प्रज्ञां समयमनुभूतिं समरसं
गुरुं पारम्पर्यं विनयमुपदेशं शिवपदम् ।
प्रमाणं निर्वाणं प्रकृतिमभिभूतिं परगुहां
विधिं विद्यामाहुः सकलजननीमेव मुनयः ॥ 17 ॥
प्रलीने शब्दौघे तदनु विरते बिन्दुविभवे
ततस्तत्त्वे चाष्टध्वनिभिरनपायिन्यधिगते ।
श्रिते शाक्ते पर्वण्यनुकलितचिन्मात्र गहनां
स्वसंवित्तिं योगी रसयति शिवाख्यां भगवतीम् ॥ 18 ॥
परानन्दाकारां निरवधिशिवैश्वर्यवपुषं
निराकारां ज्ञानप्रकृतिमपरिच्छिन्नकरुणाम् ।
सवित्रीं लोकानां निरतिशयधामास्पदपदां
भवो वा मोक्षो वा भवतु भवतीमेव भजताम् ॥ 19 ॥
जगत्काये कृत्वा तदपि हृदये तच्च पुरुषे
पुमांसं बिन्दुस्थं तदपि वियदाख्ये च गहने ।
तदेतद्ज्ञानाख्ये तदपि परमानन्दगहने
महाव्योमाकारे त्वदनुभवशीलो विजयते ॥ 20 ॥
विधे वेद्ये विद्ये विविधसमये वेदगुलिके
विचित्रे विश्वाद्ये विनयसुलभे वेदजननि ।
शिवज्ञे शूलस्थे शिवपदवदान्ये शिवनिधे
शिवे मातर्मह्यं त्वयि वितर भक्तिं निरुपमाम् ॥ 21 ॥
विधेर्मुण्डं हृत्वा यदकुरुत पात्रं करतले
हरिं शूलप्रोतं यदगमयदंसाभरणताम् ।
अलञ्चक्रे कण्ठं यदपि गरलेनाम्ब गिरिशः
शिवस्थायाः शक्तेस्तदिदमखिलं ते विलसितम् ॥ 22 ॥
विरिञ्च्याख्या मातः सृजसि हरिसञ्ज्ञा त्वमवसि
त्रिलोकीं रुद्राख्या हरसि विदधासीश्वरदशाम् ।
भवन्ती नादाख्या विहरसि च पाशौघदलनी
त्वमेवैकाऽनेका भवसि कृतिभेदैर्गिरिसुते ॥ 23 ॥
मुनीनां चेतोभिः प्रमृदितकषायैरपि मना-
-गशक्यं संस्प्रष्टुं चकितचकितैरम्ब सततम् ।
श्रुतीनां मूर्धानः प्रकृतिकठिनाः कोमलतरे
कथं ते विन्दन्ते पदकिसलये पार्वति पदम् ॥ 24 ॥
तटिद्वल्लीं नित्याममृतसरितं पाररहितां
मलोत्तीर्णां ज्योत्स्नां प्रकृतिमगुणग्रन्थिगहनाम् ।
गिरां दूरां विद्यामविनतकुचां विश्वजननी-
-मपर्यन्तां लक्ष्मीमभिदधति सन्तो भगवतीम् ॥ 25 ॥
शरीरं क्षित्यम्भः प्रभृतिरचितं केवलमचित्
सुखं दुःखं चायं कलयति पुमांश्चेतन इति ।
स्फुटं जानानोऽपि प्रभवति न देही रहयितुं
शरीराहङ्कारं तव समयबाह्यो गिरिसुते ॥ 26 ॥
पिता माता भ्राता सुहृदनुचरः सद्म गृहिणी
वपुः क्षेत्रं मित्रं धनमपि यदा मां विजहति ।
तदा मे भिन्दाना सपदि भयमोहान्धतमसं
महाज्योत्स्ने मातर्भव करुणया सन्निधिकरी ॥ 27 ॥
सुता दक्षस्यादौ किल सकलमातस्त्वमुदभूः
सदोषं तं हित्वा तदनु गिरिराजस्य दुहिता ।
अनाद्यन्ता शम्भोरपृथगपि शक्तिर्भगवती
विवाहाज्जायासीत्यहह चरितं वेत्ति तव कः ॥ 28 ॥
कणास्त्वद्दीप्तीनां रविशशिकृशानुप्रभृतयः
परं ब्रह्म क्षुद्रं तव नियतमानन्दकणिका ।
शिवादि क्षित्यन्तं त्रिवलयतनोः सर्वमुदरे
तवास्ते भक्तस्य स्फुरसि हृदि चित्रं भगवति ॥ 29 ॥
पुरः पश्चादन्तर्बहिरपरिमेयं परिमितं
परं स्थूलं सूक्ष्मं सकलमकुलं गुह्यमगुहम् ।
दवीयो नेदीयः सदसदिति विश्वं भगवती
सदा पश्यन्त्याख्यां वहसि भुवनक्षोभजननीम् ॥ 30 ॥
प्रविश्य त्वन्मार्गं सहजदयया देशिकदृशा
षडध्वध्वान्तौघच्छिदुरगणनातीतकरुणाम् ।
परामाज्ञाकारां सपदि शिवयन्तीं शिवतनुं
स्वमात्मानं धन्याश्चिरमुपलभन्ते भगवतीम् ॥ 31 ॥
मयूखाः पूष्णीव ज्वलन इव तद्दीप्तिकणिकाः
पयोधौ कल्लोलाः प्रतिहतमहिम्नीव पृषतः ।
उदेत्योदेत्याम्ब त्वयि सह निजैः सात्त्विकगुणै-
-र्भजन्ते तत्त्वौघाः प्रशममनुकल्पं परवशाः ॥ 32 ॥
विधुर्विष्णुर्ब्रह्मा प्रकृतिरणुरात्मा दिनकरः
स्वभावो जैनेन्द्रः सुगतमुनिराकाशमलिनः ।
शिवः शक्तिश्चेति श्रुतिविषयतां तामुपगतां
विकल्पैरेभिस्त्वामभिदधति सन्तो भगवतीम् ॥ 33 ॥
शिवस्त्वं शक्तिस्त्वं त्वमसि समया त्वं समयिनी
त्वमात्मा त्वं दीक्षा त्वमयमणिमादिर्गुणगणः ।
अविद्या त्वं विद्या त्वमसि निखिलं त्वं किमपरं
पृथक्तत्त्वं त्वत्तो भगवति न वीक्षामह इमे ॥ 34 ॥
त्वयासौ जानीते रचयति भवत्यैव सततं
त्वयैवेच्छत्यम्ब त्वमसि निखिला यस्य तनवः ।
जगत्साम्यं शम्भोर्वहसि परमव्योमवपुषः
तथाप्यर्धं भूत्वा विहरसि शिवस्येति किमिदम् ॥ 35 ॥
असङ्ख्यैः प्राचीनैर्जननि जननैः कर्मविलया-
-त्सकृज्जन्मन्यन्ते गुरुवपुषमासाद्य गिरिशम् ।
अवाप्याज्ञां शैवीं शिवतनुमपि त्वां विदितवा-
-न्नयेयं त्वत्पूजास्तुतिविरचनेनैव दिवसान् ॥ 36 ॥
यत्षट्पत्रं कमलमुदितं तस्य या कर्णिकाख्या
योनिस्तस्याः प्रथितमुदरे यत्तदोङ्कारपीठम् ।
तस्याप्यन्तः कुचभरनतां कुण्डलीति प्रसिद्धां
श्यामाकारां सकलजननीं सन्ततं भावयामि ॥ 37 ॥
भुवि पयसि कृशानौ मारुते खे शशाङ्के
सवितरि यजमानेऽप्यष्टधा शक्तिरेका ।
वहसि कुचभराभ्यां यावनम्रापि विश्वं
सकलजननि सा त्वं पाहि मामित्यवाच्यम् ॥ 38 ॥
इति श्रीकालिदास विरचित पञ्चस्तव्यां पञ्चमः सकलजननीस्तवः ।
ajānanto yānti kṣayamavaśamanyonyakalahai-
-ramī māyāgranthau tava pariluṭhantaḥ samayinaḥ |
jaganmātarjanmajvarabhayatamaḥ kaumudi vayaṃ
namaste kurvāṇāḥ śaraṇamupayāmo bhagavatīm || 1 ||
vacastarkāgamyasvarasaparamānandavibhava-
-prabodhākārāya dyutitulitanīlotpalaruce |
śivādyārādhyāya stanabharavinamrāya satataṃ
namastasmai kasmaicana bhavatu mugdhāya mahase || 2 ||
anādyantābhedapraṇayarasikāpi praṇayinī
śivasyāsīryattvaṃ pariṇayavidhau devi gṛhiṇī |
savitrī bhūtānāmapi yadudabhūḥ śailatanayā
tadetatsaṃsārapraṇayanamahānāṭakamukham || 3 ||
bruvantyeke tattvaṃ bhagavati sadanye vidurasa-
-tpare mātaḥ prāhustava sadasadanye sukavayaḥ |
pare naitatsarvaṃ samabhidadhate devi sudhiya-
-stadetattvanmāyāvilasitamaśeṣaṃ nanu śive || 4 ||
luṭhadguñjāhārastanabharanamanmadhyalatikā-
-mudañcaddharmāmbhaḥ kaṇaguṇitavaktrāmbujarucam |
śivaṃ pārthatrāṇapravaṇamṛgayākāraguṇitaṃ
śivāmanvagyāntīṃ śaraṇamahamanvemi śabarīm || 5 ||
mithaḥ keśākeśiprathananidhanāstarkaghaṭanāḥ
bahuśraddhābhaktipraṇativiṣayāḥ śāstravidhayaḥ |
prasīda pratyakṣībhava girisute dehi śaraṇaṃ
nirālambaṃ cetaḥ pariluṭhati pāriplavamidam || 6 ||
śunāṃ vā vahnervā khagapariṣado vā yadaśanaṃ
kadā kena kveti kvacidapi na kaścitkalayati |
amuṣminviśvāsaṃ vijahihi mamāhnāya vapuṣi
prapadyethāścetaḥ sakalajananīmeva śaraṇam || 7 ||
taṭitkoṭijyotirdyutidalitaṣaḍgranthigahanaṃ
praviṣṭaṃ svādhāraṃ punarapi sudhāvṛṣṭivapuṣā |
kimapyaṣṭāviṃśatkiraṇasakalībhūtamaniśaṃ
bhaje dhāma śyāmaṃ kucabharanataṃ barbarakacam || 8 ||
catuṣpatrāntaḥ ṣaḍdalapuṭabhagāntastrivalaya-
-sphuradvidyudvahnidyumaṇiniyutābhadyutilate |
ṣaḍaśraṃ bhittvādau daśadalamatha dvādaśadalaṃ
kalāśraṃ ca dvyaśraṃ gatavati namaste girisute || 9 ||
kulaṃ kecitprāhurvapurakulamanye tava budhāḥ
pare tatsambhedaṃ samabhidadhate kaulamapare |
caturṇāmapyeṣāmupari kimapi prāhurapare
mahāmāye tattvaṃ tava kathamamī niścinumahe || 10 ||
ṣaḍadhvāraṇyānīṃ pralayaravikoṭipratirucā
rucā bhasmīkṛtya svapadakamalaprahvaśirasām |
vitanvānaḥ śaivaṃ kimapi vapurindīvararuciḥ
kucābhyāmānamrastava puruṣakāro vijayate || 11 ||
prakāśānandābhyāmaviditacarīṃ madhyapadavīṃ
praviśyaitaddvandvaṃ raviśaśisamākhyaṃ kabalayan |
prapadyordhvaṃ nādaṃ layadahanabhasmīkṛtakulaḥ
prasādātte jantuḥ śivamakulamamba praviśati || 12 ||
manuṣyāstiryañco maruta iti lokatrayamidaṃ
bhavāmbhodhau magnaṃ triguṇalaharīkoṭiluṭhitam |
kaṭākṣaścedyatra kvacana tava mātaḥ karuṇayā
śarīrī sadyo'yaṃ vrajati paramānandatanutām || 13 ||
priyaṅguśyāmāṅgīmaruṇataravāsaṃ kisalayāṃ
samunmīlanmuktāphalavahalanepathyasubhagām |
stanadvandvasphārastabakanamitāṃ kalpalatikāṃ
sakṛddhyāyantastvāṃ dadhati śivacintāmaṇipadam || 14 ||
ṣaḍādhārāvartairaparimitamantrormipaṭalaiḥ
lasanmudrāphenairbahuvidhalasaddaivatajhaṣaiḥ |
kramasrotobhistvaṃ vahasi paranādāmṛtanadī
bhavāni pratyagrā śivacidamṛtābdhipraṇayinī || 15 ||
mahīpāthovahniśvasanaviyadātmenduravibhi-
-rvapurbhigrastāśairapi tava kiyānamba mahimā |
amūnyālokyante bhagavati na kutrāpyaṇutamā-
-mavasthāṃ prāptāni tvayi tu paramavyomavapuṣi || 16 ||
kalāmājñāṃ prajñāṃ samayamanubhūtiṃ samarasaṃ
guruṃ pāramparyaṃ vinayamupadeśaṃ śivapadam |
pramāṇaṃ nirvāṇaṃ prakṛtimabhibhūtiṃ paraguhāṃ
vidhiṃ vidyāmāhuḥ sakalajananīmeva munayaḥ || 17 ||
pralīne śabdaughe tadanu virate binduvibhave
tatastattve cāṣṭadhvanibhiranapāyinyadhigate |
śrite śākte parvaṇyanukalitacinmātra gahanāṃ
svasaṃvittiṃ yogī rasayati śivākhyāṃ bhagavatīm || 18 ||
parānandākārāṃ niravadhiśivaiśvaryavapuṣaṃ
nirākārāṃ jñānaprakṛtimaparicchinnakaruṇām |
savitrīṃ lokānāṃ niratiśayadhāmāspadapadāṃ
bhavo vā mokṣo vā bhavatu bhavatīmeva bhajatām || 19 ||
jagatkāye kṛtvā tadapi hṛdaye tacca puruṣe
pumāṃsaṃ bindusthaṃ tadapi viyadākhye ca gahane |
tadetadjñānākhye tadapi paramānandagahane
mahāvyomākāre tvadanubhavaśīlo vijayate || 20 ||
vidhe vedye vidye vividhasamaye vedagulike
vicitre viśvādye vinayasulabhe vedajanani |
śivajñe śūlasthe śivapadavadānye śivanidhe
śive mātarmahyaṃ tvayi vitara bhaktiṃ nirupamām || 21 ||
vidhermuṇḍaṃ hṛtvā yadakuruta pātraṃ karatale
hariṃ śūlaprotaṃ yadagamayadaṃsābharaṇatām |
alañcakre kaṇṭhaṃ yadapi garalenāmba giriśaḥ
śivasthāyāḥ śaktestadidamakhilaṃ te vilasitam || 22 ||
viriñcyākhyā mātaḥ sṛjasi harisañjñā tvamavasi
trilokīṃ rudrākhyā harasi vidadhāsīśvaradaśām |
bhavantī nādākhyā viharasi ca pāśaughadalanī
tvamevaikā'nekā bhavasi kṛtibhedairgirisute || 23 ||
munīnāṃ cetobhiḥ pramṛditakaṣāyairapi manā-
-gaśakyaṃ saṃspraṣṭuṃ cakitacakitairamba satatam |
śrutīnāṃ mūrdhānaḥ prakṛtikaṭhināḥ komalatare
kathaṃ te vindante padakisalaye pārvati padam || 24 ||
taṭidvallīṃ nityāmamṛtasaritaṃ pārarahitāṃ
malottīrṇāṃ jyotsnāṃ prakṛtimaguṇagranthigahanām |
girāṃ dūrāṃ vidyāmavinatakucāṃ viśvajananī-
-maparyantāṃ lakṣmīmabhidadhati santo bhagavatīm || 25 ||
śarīraṃ kṣityambhaḥ prabhṛtiracitaṃ kevalamacit
sukhaṃ duḥkhaṃ cāyaṃ kalayati pumāṃścetana iti |
sphuṭaṃ jānāno'pi prabhavati na dehī rahayituṃ
śarīrāhaṅkāraṃ tava samayabāhyo girisute || 26 ||
pitā mātā bhrātā suhṛdanucaraḥ sadma gṛhiṇī
vapuḥ kṣetraṃ mitraṃ dhanamapi yadā māṃ vijahati |
tadā me bhindānā sapadi bhayamohāndhatamasaṃ
mahājyotsne mātarbhava karuṇayā sannidhikarī || 27 ||
sutā dakṣasyādau kila sakalamātastvamudabhūḥ
sadoṣaṃ taṃ hitvā tadanu girirājasya duhitā |
anādyantā śambhorapṛthagapi śaktirbhagavatī
vivāhājjāyāsītyahaha caritaṃ vetti tava kaḥ || 28 ||
kaṇāstvaddīptīnāṃ raviśaśikṛśānuprabhṛtayaḥ
paraṃ brahma kṣudraṃ tava niyatamānandakaṇikā |
śivādi kṣityantaṃ trivalayatanoḥ sarvamudare
tavāste bhaktasya sphurasi hṛdi citraṃ bhagavati || 29 ||
puraḥ paścādantarbahiraparimeyaṃ parimitaṃ
paraṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ sakalamakulaṃ guhyamaguham |
davīyo nedīyaḥ sadasaditi viśvaṃ bhagavatī
sadā paśyantyākhyāṃ vahasi bhuvanakṣobhajananīm || 30 ||
praviśya tvanmārgaṃ sahajadayayā deśikadṛśā
ṣaḍadhvadhvāntaughacchiduragaṇanātītakaruṇām |
parāmājñākārāṃ sapadi śivayantīṃ śivatanuṃ
svamātmānaṃ dhanyāściramupalabhante bhagavatīm || 31 ||
mayūkhāḥ pūṣṇīva jvalana iva taddīptikaṇikāḥ
payodhau kallolāḥ pratihatamahimnīva pṛṣataḥ |
udetyodetyāmba tvayi saha nijaiḥ sāttvikaguṇai-
-rbhajante tattvaughāḥ praśamamanukalpaṃ paravaśāḥ || 32 ||
vidhurviṣṇurbrahmā prakṛtiraṇurātmā dinakaraḥ
svabhāvo jainendraḥ sugatamunirākāśamalinaḥ |
śivaḥ śaktiśceti śrutiviṣayatāṃ tāmupagatāṃ
vikalpairebhistvāmabhidadhati santo bhagavatīm || 33 ||
śivastvaṃ śaktistvaṃ tvamasi samayā tvaṃ samayinī
tvamātmā tvaṃ dīkṣā tvamayamaṇimādirguṇagaṇaḥ |
avidyā tvaṃ vidyā tvamasi nikhilaṃ tvaṃ kimaparaṃ
pṛthaktattvaṃ tvatto bhagavati na vīkṣāmaha ime || 34 ||
tvayāsau jānīte racayati bhavatyaiva satataṃ
tvayaivecchatyamba tvamasi nikhilā yasya tanavaḥ |
jagatsāmyaṃ śambhorvahasi paramavyomavapuṣaḥ
tathāpyardhaṃ bhūtvā viharasi śivasyeti kimidam || 35 ||
asaṅkhyaiḥ prācīnairjanani jananaiḥ karmavilayā-
-tsakṛjjanmanyante guruvapuṣamāsādya giriśam |
avāpyājñāṃ śaivīṃ śivatanumapi tvāṃ viditavā-
-nnayeyaṃ tvatpūjāstutiviracanenaiva divasān || 36 ||
yatṣaṭpatraṃ kamalamuditaṃ tasya yā karṇikākhyā
yonistasyāḥ prathitamudare yattadoṅkārapīṭham |
tasyāpyantaḥ kucabharanatāṃ kuṇḍalīti prasiddhāṃ
śyāmākārāṃ sakalajananīṃ santataṃ bhāvayāmi || 37 ||
bhuvi payasi kṛśānau mārute khe śaśāṅke
savitari yajamāne'pyaṣṭadhā śaktirekā |
vahasi kucabharābhyāṃ yāvanamrāpi viśvaṃ
sakalajanani sā tvaṃ pāhi māmityavācyam || 38 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ pañcamaḥ sakalajananīstavaḥ |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Devanagari script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.