𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑌶𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌦𑍇𑌶𑌕𑌾𑌲𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌰𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌯𑌗𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌹𑌿 𑌭𑌵𑌤𑌾 𑌦𑍂𑌤𑌵𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌗𑌰𑍍𑌹𑌿𑌤𑌾 ।
𑌅𑌵𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑌧𑌾𑌦𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 2 ॥
𑌕𑌪𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌿𑌲 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌮𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌭𑍂𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇𑌨 𑌦𑌗𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑍁 ॥ 3 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌮𑌂 𑌦𑍀𑌨𑌮𑌙𑍍𑌗𑌵𑍈𑌰𑍂𑌪𑍍𑌯𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌾𑌃 𑌸𑌸𑍁𑌹𑍃𑌜𑍍𑌜𑌨𑌾𑌃 ॥ 4 ॥
𑌆𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌯𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌚𑌤𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ।
𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌣𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 𑌕𑍋𑌪𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌮 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌂 𑌜𑍀𑌰𑍍𑌣𑍈𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌪𑌾𑌸𑌕𑍈𑌃 𑌪𑌟𑍈𑌃 ॥ 6 ॥
𑌸𑌂𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌶𑍁𑌷𑍍𑌕𑌮𑌿𑌨𑍍𑌧𑌨𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌵𑌨𑍇𑌷𑍍𑌵𑌿𑌵 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌃 ॥ 7 ॥
𑌤𑍈𑌲𑍇𑌨 𑌪𑌰𑌿𑌷𑌿𑌚𑍍𑌯𑌾𑌥 𑌤𑍇𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌪𑌾𑌤𑌯𑌨𑍍 ।
𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑌪𑌾𑌤𑌯𑌤𑍍 ॥ 8 ॥
𑌰𑍋𑌷𑌾𑌮𑌰𑍍𑌷𑌪𑌰𑍀𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌬𑌾𑌲𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌮𑌾𑌨𑌨𑌃 ।
𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍁 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 ॥ 9 ॥
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌬𑌾𑌲𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑌾𑌃 ।
𑌸 𑌭𑍂𑌯𑌃 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑍈𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑍈𑌰𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 10 ॥
𑌨𑌿𑌬𑌦𑍍𑌧𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌕𑌾𑌲𑌸𑌦𑍃𑌶𑍀𑌂 𑌮𑌤𑌿𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌖𑌲𑍁 𑌨 𑌮𑍇 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌬𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 ॥ 11 ॥
𑌛𑌿𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌾𑌶𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌹𑌨𑍍𑌯𑌾𑌮𑌹𑌮𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌯𑌦𑌿 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌹𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍃𑌶𑌾𑌸𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 12 ॥
𑌬𑌧𑍍𑌨𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍇𑌤𑍇 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍋 𑌨 𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌾 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌮𑍇𑌵 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌮𑌹𑌂 𑌯𑍁𑌧𑌿 ॥ 13 ॥
𑌕𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌹𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇𑌽𑌹𑌮𑍀𑌦𑍃𑌶𑌮𑍍 ।
𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌚𑌾𑌰𑌯𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌵𑍈 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵 𑌭𑌵𑍇𑌦𑌿𑌤𑌿 ॥ 14 ॥
𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌨 𑌹𑌿 𑌸𑍁𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌮𑍇 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌕𑌰𑍍𑌮𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌤𑌃 ।
𑌅𑌵𑌶𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌕𑍍𑌷𑌯𑍇 ॥ 15 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌬𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍇 𑌭𑍂𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌚𑍍𑌛𑌸𑍍𑌯𑍋𑌦𑍍𑌦𑍀𑌪𑌨𑍇𑌨 𑌚 ।
𑌪𑍀𑌡𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌨 𑌮𑍇𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌨𑌸𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 16 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌾𑌕𑌾𑌰𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌵𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌮𑍍 ।
𑌪𑌰𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌯𑌯𑍁𑌰𑍍𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌭𑍇𑌰𑍀𑌨𑌿𑌨𑌾𑌦𑍈𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌘𑍋𑌷𑌯𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌮 𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌵𑍀𑌯𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌰𑍍𑌯𑌯𑍗 𑌸𑍁𑌖𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑌃 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌅𑌥𑌾𑌪𑌶𑍍𑌯𑌦𑍍𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌭𑌾𑌗𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌵𑌿𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌚𑌤𑍍𑌵𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 20 ॥
𑌵𑍀𑌥𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌗𑍃𑌹𑌸𑌮𑍍𑌬𑌾𑌧𑌾𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌶𑍍𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌟𑌕𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌤𑌥𑌾 𑌰𑌥𑍍𑌯𑍋𑌪𑌰𑌥𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌗𑍃𑌹𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 21 ॥
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌮𑍇𑌘𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌾𑌨𑍍 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌪𑌵𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌚𑌤𑍍𑌵𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌕𑍇𑌷𑍁 𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ॥ 22 ॥
𑌘𑍋𑌷𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌪𑌿𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌚𑌾𑌰𑍀𑌕 𑌇𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 ।
𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌬𑌾𑌲𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌃 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌕𑍁𑌤𑍂𑌹𑌲𑌾𑌤𑍍 ॥ 23 ॥
𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑌿𑌤𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌂 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌦𑌿𑌦𑍃𑌕𑍍𑌷𑌵𑌃 ।
𑌦𑍀𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 ॥ 24 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌶𑌂𑌸𑍁𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ।
𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌸𑌂𑌵𑌾𑌦 𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑍇 𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 25 ॥
𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌸 𑌏𑌷 𑌪𑌰𑌿𑌣𑍀𑌯𑌤𑍇 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌪𑌹𑌰𑌣𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑌤𑍍 ।
𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾 𑌤𑌦𑌾𑌽𑌸𑍀𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑍇𑌃 ॥ 27 ॥
𑌉𑌪𑌤𑌸𑍍𑌥𑍇 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑌾 𑌹𑌵𑍍𑌯𑌵𑌾𑌹𑌨𑌮𑍍 ।
𑌯𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌪𑌤𑌿𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍂𑌷𑌾 𑌯𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌚𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌪𑌃 ।
𑌯𑌦𑌿 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑍇𑌕𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌶𑍀𑌤𑍋 𑌭𑌵 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 ॥ 28 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌨𑍁𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌯𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌧𑍀𑌮𑌤𑌃 ॥ 29 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌵𑌾 𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌶𑍇𑌷𑍋 𑌮𑍇 𑌶𑍀𑌤𑍋 𑌭𑌵 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 ।
𑌯𑌦𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌮𑌾𑌗𑌮𑌲𑌾𑌲𑌸𑌾𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌸 𑌵𑌿𑌜𑌾𑌨𑌾𑌤𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌶𑍀𑌤𑍋 𑌭𑌵 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 ।
𑌯𑌦𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌰𑌯𑍇𑌦𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌗𑌰𑌃 ॥ 31 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌧𑍁𑌃𑌖𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌸𑌂𑌰𑍋𑌧𑌾𑌚𑍍𑌛𑍀𑌤𑍋 𑌭𑌵 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌰𑌵𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌶𑌿𑌖𑍋𑌽𑌨𑌲𑌃 ॥ 32 ॥
𑌜𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲 𑌮𑍃𑌗𑌶𑌾𑌬𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌶𑌂𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 𑌶𑌿𑌵𑌂 𑌕𑌪𑍇𑌃 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌜𑍍𑌜𑌨𑌕𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌪𑍁𑌚𑍍𑌛𑌾𑌨𑌲𑌯𑍁𑌤𑍋𑌽𑌨𑌿𑌲𑌃 ॥ 33 ॥
𑌵𑌵𑍗 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌥𑍍𑌯𑌕𑌰𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌲𑍇𑌯𑌾𑌨𑌿𑌲𑌶𑍀𑌤𑌲𑌃 ।
𑌦𑌹𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌚 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑍇 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ॥ 34 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌯𑌂 𑌕𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑌹𑌤𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌃 𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌨 𑌚 𑌮𑍇 𑌰𑍁𑌜𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌤𑍋 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌥𑌵𑌾 𑌤𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌯𑌦𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌤𑌾 𑌮𑌯𑌾 ॥ 36 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌾𑌦𑌾𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌰𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌤𑍗 ।
𑌯𑌦𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌤𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍈𑌨𑌾𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌧𑍀𑌮𑌤𑌃 ॥ 37 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌤𑌾𑌦𑍃𑌕𑍍𑌕𑌿𑌮𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌨 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 38 ॥
𑌪𑌿𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌮 𑌸𑌖𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌨 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑌹𑌤𑌿 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌃 ।
𑌭𑍂𑌯𑌸𑍍𑌸 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌃 ॥ 39 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤𑌾𑌥 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌨𑌨𑌾𑌦 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌪𑍁𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌂 𑌤𑌤𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌶𑍈𑌲𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌮𑌿𑌵𑍋𑌨𑍍𑌨𑌤𑌮𑍍 ॥ 40 ॥
𑌵𑌿𑌭𑌕𑍍𑌤𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌬𑌾𑌧𑌮𑌾𑌸𑌸𑌾𑌦𑌾𑌨𑌿𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌸 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌶𑍈𑌲𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇𑌨 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 41 ॥
𑌹𑍍𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌵𑌶𑌾𑌤𑌯𑌤𑍍 ।
𑌵𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌭𑌵𑌛𑍍𑌰𑌚𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌃 ॥ 42 ॥
𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌦𑌦𑍃𑌶𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌘𑌂 𑌤𑍋𑌰𑌣𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸 𑌤𑌂 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌯𑌸𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 43 ॥
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍁𑌨𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌸𑍂𑌦𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌿𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌹𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌣𑌚𑌣𑍍𑌡𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌕𑍃𑌤𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌤𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌇𑌵𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌮𑌾𑌲𑍀 ॥ 44 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā daśagrīvo mahātmanaḥ |
deśakālahitaṃ vākyaṃ bhrāturuttaramabravīt || 1 ||
samyaguktaṃ hi bhavatā dūtavadhyā vigarhitā |
avaśyaṃ tu vadhādanyaḥ kriyatāmasya nigrahaḥ || 2 ||
kapīnāṃ kila lāṅgūlamiṣṭaṃ bhavati bhūṣaṇam |
tadasya dīpyatāṃ śīghraṃ tena dagdhena gacchatu || 3 ||
tataḥ paśyantvimaṃ dīnamaṅgavairūpyakarśitam |
samitrajñātayassarve bāndhavāḥ sasuhṛjjanāḥ || 4 ||
ājñāpayadrākṣasendraḥ puraṃ sarvaṃ sacatvaram |
lāṅgūlena pradīptena rakṣobhiḥ pariṇīyatām || 5 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rākṣasāḥ kopakarśitāḥ |
veṣṭayanti sma lāṅgūlaṃ jīrṇaiḥ kārpāsakaiḥ paṭaiḥ || 6 ||
saṃveṣṭyamāne lāṅgūle vyavardhata mahākapiḥ |
śuṣkamindhanamāsādya vaneṣviva hutāśanaḥ || 7 ||
tailena pariṣicyātha te'gniṃ tatrābhyapātayan |
lāṅgūlena pradīptena rākṣasāṃstānapātayat || 8 ||
roṣāmarṣaparītātmā bālasūryasamānanaḥ |
lāṅgūlaṃ sampradīptaṃ tu draṣṭuṃ tasya hanūmataḥ || 9 ||
sahastrībālavṛddhāśca jagmuḥ prītā niśācarāḥ |
sa bhūyaḥ saṅgataiḥ krūrairrākṣasairharisattamaḥ || 10 ||
nibaddhaḥ kṛtavānvīrastatkālasadṛśīṃ matim |
kāmaṃ khalu na me śaktā nibaddhasyāpi rākṣasāḥ || 11 ||
chittvā pāśān samutpatya hanyāmahamimānpunaḥ |
yadi bharturhitārthāya carantaṃ bhartṛśāsanāt || 12 ||
badhnantyete durātmano na tu me niṣkṛtiḥ kṛtā |
sarveṣāmeva paryāpto rākṣasānāmahaṃ yudhi || 13 ||
kintu rāmasya prītyarthaṃ viṣahiṣye'hamīdṛśam |
laṅkā cārayitavyā vai punareva bhavediti || 14 ||
rātrau na hi sudṛṣṭā me durgakarmavidhānataḥ |
avaśyameva draṣṭavyā mayā laṅkā niśākṣaye || 15 ||
kāmaṃ baddhasya me bhūyaḥ pucchasyoddīpanena ca |
pīḍāṃ kurvantu rakṣāṃsi na me'sti manasaśśramaḥ || 16 ||
tataste saṃvṛtākāraṃ sattvavantaṃ mahākapim |
parigṛhya yayurhṛṣṭā rākṣasāḥ kapikuñjaram || 17 ||
śaṅkhabherīninādaistaṃ ghoṣayantaḥ svakarmabhiḥ |
rākṣasāḥ krūrakarmāṇaścārayanti sma tāṃ purīm || 18 ||
anvīyamāno rakṣobhiryayau sukhamarindamaḥ |
hanumāṃścārayāmāsa rākṣasānāṃ mahāpurīm || 19 ||
athāpaśyadvimānāni vicitrāṇi mahākapiḥ |
saṃvṛtān bhūmibhāgāṃśca suvibhaktāṃśca catvarān || 20 ||
vīthīśca gṛhasambādhāḥ kapiśśṛṅgāṭakāni ca |
tathā rathyoparathyāśca tathaiva gṛhakāntarān || 21 ||
gṛhāṃśca meghasaṅkāśān dadarśa pavanātmajaḥ |
catvareṣu catuṣkeṣu rājamārge tathaiva ca || 22 ||
ghoṣayanti kapiṃ sarve cārīka iti rākṣasāḥ |
strībālavṛddhāḥ nirjagmustatra tatra kutūhalāt || 23 ||
taṃ pradīpitalāṅgūlaṃ hanumantaṃ didṛkṣavaḥ |
dīpyamāne tatastatra lāṅgūlāgre hanūmataḥ || 24 ||
rākṣasyastā virūpākṣya śśaṃsurdevyāstadapriyam |
yastvayā kṛtasaṃvāda ssīte tāmramukhaḥ kapiḥ || 25 ||
lāṅgūlena pradīptena sa eṣa pariṇīyate |
śrutvā tadvacanaṃ krūramātmāpaharaṇopamam || 26 ||
vaidehī śokasantaptā hutāśanamupāgamat |
maṅgalābhimukhī tasya sā tadā'sīnmahākapeḥ || 27 ||
upatasthe viśālākṣī prayatā havyavāhanam |
yadyasti patiśuśrūṣā yadyasti caritaṃ tapaḥ |
yadi cāstyekapatnītvaṃ śīto bhava hanūmataḥ || 28 ||
yadi kiñcidanukrośastasya mayyasti dhīmataḥ || 29 ||
yadi vā bhāgyaśeṣo me śīto bhava hanūmataḥ |
yadi māṃ vṛttasampannāṃ tatsamāgamalālasām || 30 ||
sa vijānāti dharmātmā śīto bhava hanūmataḥ |
yadi māṃ tārayedāryassugrīvaḥ satyasaṅgaraḥ || 31 ||
asmāddhuḥkhāmbusaṃrodhācchīto bhava hanūmataḥ |
tatastīkṣṇārciravyagraḥ pradakṣiṇaśikho'nalaḥ || 32 ||
jajvāla mṛgaśābākṣyā śśaṃsanniva śivaṃ kapeḥ |
hanumajjanakaścāpi pucchānalayuto'nilaḥ || 33 ||
vavau svāsthyakaro devyāḥ prāleyānilaśītalaḥ |
dahyamāne ca lāṅgūle cintayāmāsa vānaraḥ || 34 ||
pradīpto'gnirayaṃ kasmānna māṃ dahati sarvataḥ |
dṛśyate ca mahājvālaḥ karoti na ca me rujam || 35 ||
śiśirasyeva saṅghāto lāṅgūlāgre pratiṣṭhitaḥ |
athavā tadidaṃ vyaktaṃ yaddṛṣṭaṃ plavatā mayā || 36 ||
rāmaprabhāvādāścaryaṃ parvata ssaritāṃ patau |
yadi tāvatsamudrasya mainākasya ca dhīmataḥ || 37 ||
rāmārthaṃ sambhramastādṛkkimagnirna kariṣyati |
sītāyāścānṛśaṃsyena tejasā rāghavasya ca || 38 ||
pituśca mama sakhyena na māṃ dahati pāvakaḥ |
bhūyassa cintayāmāsa muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ || 39 ||
utpapātātha vegena nanāda ca mahākapiḥ |
puradvāraṃ tataśśrīmān śailaśṛṅgamivonnatam || 40 ||
vibhaktarakṣassambādhamāsasādānilātmajaḥ |
sa bhūtvā śailasaṅkāśaḥ kṣaṇena punarātmavān || 41 ||
hrasvatāṃ paramāṃ prāpto bandhanānyavaśātayat |
vimuktaścābhavachracīmān punaḥ parvatasannibhaḥ || 42 ||
vīkṣamāṇaśca dadṛśe parighaṃ toraṇāśritam |
sa taṃ gṛhya mahābāhuḥ kālāyasapariṣkṛtam || 43 ||
rakṣiṇastān punassarvānsūdayāmāsa mārutiḥ |
sa tānnihattvā raṇacaṇḍavikrama ssamīkṣamāṇaḥ punareva laṅkām |
pradīptalāṅgūlakṛtārcimālī prakāśatāditya ivārcimālī || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ त्रिपञ्चाशस्सर्गः ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा दशग्रीवो महात्मनः ।
देशकालहितं वाक्यं भ्रातुरुत्तरमब्रवीत् ॥ 1 ॥
सम्यगुक्तं हि भवता दूतवध्या विगर्हिता ।
अवश्यं तु वधादन्यः क्रियतामस्य निग्रहः ॥ 2 ॥
कपीनां किल लाङ्गूलमिष्टं भवति भूषणम् ।
तदस्य दीप्यतां शीघ्रं तेन दग्धेन गच्छतु ॥ 3 ॥
ततः पश्यन्त्विमं दीनमङ्गवैरूप्यकर्शितम् ।
समित्रज्ञातयस्सर्वे बान्धवाः ससुहृज्जनाः ॥ 4 ॥
आज्ञापयद्राक्षसेन्द्रः पुरं सर्वं सचत्वरम् ।
लाङ्गूलेन प्रदीप्तेन रक्षोभिः परिणीयताम् ॥ 5 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा राक्षसाः कोपकर्शिताः ।
वेष्टयन्ति स्म लाङ्गूलं जीर्णैः कार्पासकैः पटैः ॥ 6 ॥
संवेष्ट्यमाने लाङ्गूले व्यवर्धत महाकपिः ।
शुष्कमिन्धनमासाद्य वनेष्विव हुताशनः ॥ 7 ॥
तैलेन परिषिच्याथ तेऽग्निं तत्राभ्यपातयन् ।
लाङ्गूलेन प्रदीप्तेन राक्षसांस्तानपातयत् ॥ 8 ॥
रोषामर्षपरीतात्मा बालसूर्यसमाननः ।
लाङ्गूलं सम्प्रदीप्तं तु द्रष्टुं तस्य हनूमतः ॥ 9 ॥
सहस्त्रीबालवृद्धाश्च जग्मुः प्रीता निशाचराः ।
स भूयः सङ्गतैः क्रूरैर्राक्षसैर्हरिसत्तमः ॥ 10 ॥
निबद्धः कृतवान्वीरस्तत्कालसदृशीं मतिम् ।
कामं खलु न मे शक्ता निबद्धस्यापि राक्षसाः ॥ 11 ॥
छित्त्वा पाशान् समुत्पत्य हन्यामहमिमान्पुनः ।
यदि भर्तुर्हितार्थाय चरन्तं भर्तृशासनात् ॥ 12 ॥
बध्नन्त्येते दुरात्मनो न तु मे निष्कृतिः कृता ।
सर्वेषामेव पर्याप्तो राक्षसानामहं युधि ॥ 13 ॥
किन्तु रामस्य प्रीत्यर्थं विषहिष्येऽहमीदृशम् ।
लङ्का चारयितव्या वै पुनरेव भवेदिति ॥ 14 ॥
रात्रौ न हि सुदृष्टा मे दुर्गकर्मविधानतः ।
अवश्यमेव द्रष्टव्या मया लङ्का निशाक्षये ॥ 15 ॥
कामं बद्धस्य मे भूयः पुच्छस्योद्दीपनेन च ।
पीडां कुर्वन्तु रक्षांसि न मेऽस्ति मनसश्श्रमः ॥ 16 ॥
ततस्ते संवृताकारं सत्त्ववन्तं महाकपिम् ।
परिगृह्य ययुर्हृष्टा राक्षसाः कपिकुञ्जरम् ॥ 17 ॥
शङ्खभेरीनिनादैस्तं घोषयन्तः स्वकर्मभिः ।
राक्षसाः क्रूरकर्माणश्चारयन्ति स्म तां पुरीम् ॥ 18 ॥
अन्वीयमानो रक्षोभिर्ययौ सुखमरिन्दमः ।
हनुमांश्चारयामास राक्षसानां महापुरीम् ॥ 19 ॥
अथापश्यद्विमानानि विचित्राणि महाकपिः ।
संवृतान् भूमिभागांश्च सुविभक्तांश्च चत्वरान् ॥ 20 ॥
वीथीश्च गृहसम्बाधाः कपिश्शृङ्गाटकानि च ।
तथा रथ्योपरथ्याश्च तथैव गृहकान्तरान् ॥ 21 ॥
गृहांश्च मेघसङ्काशान् ददर्श पवनात्मजः ।
चत्वरेषु चतुष्केषु राजमार्गे तथैव च ॥ 22 ॥
घोषयन्ति कपिं सर्वे चारीक इति राक्षसाः ।
स्त्रीबालवृद्धाः निर्जग्मुस्तत्र तत्र कुतूहलात् ॥ 23 ॥
तं प्रदीपितलाङ्गूलं हनुमन्तं दिदृक्षवः ।
दीप्यमाने ततस्तत्र लाङ्गूलाग्रे हनूमतः ॥ 24 ॥
राक्षस्यस्ता विरूपाक्ष्य श्शंसुर्देव्यास्तदप्रियम् ।
यस्त्वया कृतसंवाद स्सीते ताम्रमुखः कपिः ॥ 25 ॥
लाङ्गूलेन प्रदीप्तेन स एष परिणीयते ।
श्रुत्वा तद्वचनं क्रूरमात्मापहरणोपमम् ॥ 26 ॥
वैदेही शोकसन्तप्ता हुताशनमुपागमत् ।
मङ्गलाभिमुखी तस्य सा तदाऽसीन्महाकपेः ॥ 27 ॥
उपतस्थे विशालाक्षी प्रयता हव्यवाहनम् ।
यद्यस्ति पतिशुश्रूषा यद्यस्ति चरितं तपः ।
यदि चास्त्येकपत्नीत्वं शीतो भव हनूमतः ॥ 28 ॥
यदि किञ्चिदनुक्रोशस्तस्य मय्यस्ति धीमतः ॥ 29 ॥
यदि वा भाग्यशेषो मे शीतो भव हनूमतः ।
यदि मां वृत्तसम्पन्नां तत्समागमलालसाम् ॥ 30 ॥
स विजानाति धर्मात्मा शीतो भव हनूमतः ।
यदि मां तारयेदार्यस्सुग्रीवः सत्यसङ्गरः ॥ 31 ॥
अस्माद्धुःखाम्बुसंरोधाच्छीतो भव हनूमतः ।
ततस्तीक्ष्णार्चिरव्यग्रः प्रदक्षिणशिखोऽनलः ॥ 32 ॥
जज्वाल मृगशाबाक्ष्या श्शंसन्निव शिवं कपेः ।
हनुमज्जनकश्चापि पुच्छानलयुतोऽनिलः ॥ 33 ॥
ववौ स्वास्थ्यकरो देव्याः प्रालेयानिलशीतलः ।
दह्यमाने च लाङ्गूले चिन्तयामास वानरः ॥ 34 ॥
प्रदीप्तोऽग्निरयं कस्मान्न मां दहति सर्वतः ।
दृश्यते च महाज्वालः करोति न च मे रुजम् ॥ 35 ॥
शिशिरस्येव सङ्घातो लाङ्गूलाग्रे प्रतिष्ठितः ।
अथवा तदिदं व्यक्तं यद्दृष्टं प्लवता मया ॥ 36 ॥
रामप्रभावादाश्चर्यं पर्वत स्सरितां पतौ ।
यदि तावत्समुद्रस्य मैनाकस्य च धीमतः ॥ 37 ॥
रामार्थं सम्भ्रमस्तादृक्किमग्निर्न करिष्यति ।
सीतायाश्चानृशंस्येन तेजसा राघवस्य च ॥ 38 ॥
पितुश्च मम सख्येन न मां दहति पावकः ।
भूयस्स चिन्तयामास मुहूर्तं कपिकुञ्जरः ॥ 39 ॥
उत्पपाताथ वेगेन ननाद च महाकपिः ।
पुरद्वारं ततश्श्रीमान् शैलशृङ्गमिवोन्नतम् ॥ 40 ॥
विभक्तरक्षस्सम्बाधमाससादानिलात्मजः ।
स भूत्वा शैलसङ्काशः क्षणेन पुनरात्मवान् ॥ 41 ॥
ह्रस्वतां परमां प्राप्तो बन्धनान्यवशातयत् ।
विमुक्तश्चाभवछ्रचीमान् पुनः पर्वतसन्निभः ॥ 42 ॥
वीक्षमाणश्च ददृशे परिघं तोरणाश्रितम् ।
स तं गृह्य महाबाहुः कालायसपरिष्कृतम् ॥ 43 ॥
रक्षिणस्तान् पुनस्सर्वान्सूदयामास मारुतिः ।
स तान्निहत्त्वा रणचण्डविक्रम स्समीक्षमाणः पुनरेव लङ्काम् ।
प्रदीप्तलाङ्गूलकृतार्चिमाली प्रकाशतादित्य इवार्चिमाली ॥ 44 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे त्रिपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā daśagrīvo mahātmanaḥ |
deśakālahitaṃ vākyaṃ bhrāturuttaramabravīt || 1 ||
samyaguktaṃ hi bhavatā dūtavadhyā vigarhitā |
avaśyaṃ tu vadhādanyaḥ kriyatāmasya nigrahaḥ || 2 ||
kapīnāṃ kila lāṅgūlamiṣṭaṃ bhavati bhūṣaṇam |
tadasya dīpyatāṃ śīghraṃ tena dagdhena gacchatu || 3 ||
tataḥ paśyantvimaṃ dīnamaṅgavairūpyakarśitam |
samitrajñātayassarve bāndhavāḥ sasuhṛjjanāḥ || 4 ||
ājñāpayadrākṣasendraḥ puraṃ sarvaṃ sacatvaram |
lāṅgūlena pradīptena rakṣobhiḥ pariṇīyatām || 5 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā rākṣasāḥ kopakarśitāḥ |
veṣṭayanti sma lāṅgūlaṃ jīrṇaiḥ kārpāsakaiḥ paṭaiḥ || 6 ||
saṃveṣṭyamāne lāṅgūle vyavardhata mahākapiḥ |
śuṣkamindhanamāsādya vaneṣviva hutāśanaḥ || 7 ||
tailena pariṣicyātha te'gniṃ tatrābhyapātayan |
lāṅgūlena pradīptena rākṣasāṃstānapātayat || 8 ||
roṣāmarṣaparītātmā bālasūryasamānanaḥ |
lāṅgūlaṃ sampradīptaṃ tu draṣṭuṃ tasya hanūmataḥ || 9 ||
sahastrībālavṛddhāśca jagmuḥ prītā niśācarāḥ |
sa bhūyaḥ saṅgataiḥ krūrairrākṣasairharisattamaḥ || 10 ||
nibaddhaḥ kṛtavānvīrastatkālasadṛśīṃ matim |
kāmaṃ khalu na me śaktā nibaddhasyāpi rākṣasāḥ || 11 ||
chittvā pāśān samutpatya hanyāmahamimānpunaḥ |
yadi bharturhitārthāya carantaṃ bhartṛśāsanāt || 12 ||
badhnantyete durātmano na tu me niṣkṛtiḥ kṛtā |
sarveṣāmeva paryāpto rākṣasānāmahaṃ yudhi || 13 ||
kintu rāmasya prītyarthaṃ viṣahiṣye'hamīdṛśam |
laṅkā cārayitavyā vai punareva bhavediti || 14 ||
rātrau na hi sudṛṣṭā me durgakarmavidhānataḥ |
avaśyameva draṣṭavyā mayā laṅkā niśākṣaye || 15 ||
kāmaṃ baddhasya me bhūyaḥ pucchasyoddīpanena ca |
pīḍāṃ kurvantu rakṣāṃsi na me'sti manasaśśramaḥ || 16 ||
tataste saṃvṛtākāraṃ sattvavantaṃ mahākapim |
parigṛhya yayurhṛṣṭā rākṣasāḥ kapikuñjaram || 17 ||
śaṅkhabherīninādaistaṃ ghoṣayantaḥ svakarmabhiḥ |
rākṣasāḥ krūrakarmāṇaścārayanti sma tāṃ purīm || 18 ||
anvīyamāno rakṣobhiryayau sukhamarindamaḥ |
hanumāṃścārayāmāsa rākṣasānāṃ mahāpurīm || 19 ||
athāpaśyadvimānāni vicitrāṇi mahākapiḥ |
saṃvṛtān bhūmibhāgāṃśca suvibhaktāṃśca catvarān || 20 ||
vīthīśca gṛhasambādhāḥ kapiśśṛṅgāṭakāni ca |
tathā rathyoparathyāśca tathaiva gṛhakāntarān || 21 ||
gṛhāṃśca meghasaṅkāśān dadarśa pavanātmajaḥ |
catvareṣu catuṣkeṣu rājamārge tathaiva ca || 22 ||
ghoṣayanti kapiṃ sarve cārīka iti rākṣasāḥ |
strībālavṛddhāḥ nirjagmustatra tatra kutūhalāt || 23 ||
taṃ pradīpitalāṅgūlaṃ hanumantaṃ didṛkṣavaḥ |
dīpyamāne tatastatra lāṅgūlāgre hanūmataḥ || 24 ||
rākṣasyastā virūpākṣya śśaṃsurdevyāstadapriyam |
yastvayā kṛtasaṃvāda ssīte tāmramukhaḥ kapiḥ || 25 ||
lāṅgūlena pradīptena sa eṣa pariṇīyate |
śrutvā tadvacanaṃ krūramātmāpaharaṇopamam || 26 ||
vaidehī śokasantaptā hutāśanamupāgamat |
maṅgalābhimukhī tasya sā tadā'sīnmahākapeḥ || 27 ||
upatasthe viśālākṣī prayatā havyavāhanam |
yadyasti patiśuśrūṣā yadyasti caritaṃ tapaḥ |
yadi cāstyekapatnītvaṃ śīto bhava hanūmataḥ || 28 ||
yadi kiñcidanukrośastasya mayyasti dhīmataḥ || 29 ||
yadi vā bhāgyaśeṣo me śīto bhava hanūmataḥ |
yadi māṃ vṛttasampannāṃ tatsamāgamalālasām || 30 ||
sa vijānāti dharmātmā śīto bhava hanūmataḥ |
yadi māṃ tārayedāryassugrīvaḥ satyasaṅgaraḥ || 31 ||
asmāddhuḥkhāmbusaṃrodhācchīto bhava hanūmataḥ |
tatastīkṣṇārciravyagraḥ pradakṣiṇaśikho'nalaḥ || 32 ||
jajvāla mṛgaśābākṣyā śśaṃsanniva śivaṃ kapeḥ |
hanumajjanakaścāpi pucchānalayuto'nilaḥ || 33 ||
vavau svāsthyakaro devyāḥ prāleyānilaśītalaḥ |
dahyamāne ca lāṅgūle cintayāmāsa vānaraḥ || 34 ||
pradīpto'gnirayaṃ kasmānna māṃ dahati sarvataḥ |
dṛśyate ca mahājvālaḥ karoti na ca me rujam || 35 ||
śiśirasyeva saṅghāto lāṅgūlāgre pratiṣṭhitaḥ |
athavā tadidaṃ vyaktaṃ yaddṛṣṭaṃ plavatā mayā || 36 ||
rāmaprabhāvādāścaryaṃ parvata ssaritāṃ patau |
yadi tāvatsamudrasya mainākasya ca dhīmataḥ || 37 ||
rāmārthaṃ sambhramastādṛkkimagnirna kariṣyati |
sītāyāścānṛśaṃsyena tejasā rāghavasya ca || 38 ||
pituśca mama sakhyena na māṃ dahati pāvakaḥ |
bhūyassa cintayāmāsa muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ || 39 ||
utpapātātha vegena nanāda ca mahākapiḥ |
puradvāraṃ tataśśrīmān śailaśṛṅgamivonnatam || 40 ||
vibhaktarakṣassambādhamāsasādānilātmajaḥ |
sa bhūtvā śailasaṅkāśaḥ kṣaṇena punarātmavān || 41 ||
hrasvatāṃ paramāṃ prāpto bandhanānyavaśātayat |
vimuktaścābhavachracīmān punaḥ parvatasannibhaḥ || 42 ||
vīkṣamāṇaśca dadṛśe parighaṃ toraṇāśritam |
sa taṃ gṛhya mahābāhuḥ kālāyasapariṣkṛtam || 43 ||
rakṣiṇastān punassarvānsūdayāmāsa mārutiḥ |
sa tānnihattvā raṇacaṇḍavikrama ssamīkṣamāṇaḥ punareva laṅkām |
pradīptalāṅgūlakṛtārcimālī prakāśatāditya ivārcimālī || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.