𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌤𑌂 𑌭𑍀𑌮𑌬𑌲𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌧𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌂 𑌵𑌨𑍇 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 1 ॥
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌲𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌤𑍇𑌜𑌸𑌮𑍍 ।
𑌕𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌵𑌨𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌨 𑌚 𑌸𑍍𑌮 𑌵𑌨𑌗𑍋𑌚𑌰𑌾𑌃 ॥ 2 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌗𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌹𑍇 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌤𑌪𑍋𑌧𑌨𑌮𑍍 ।
𑌆𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋𑌽𑌭𑌿𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌹 ॥ 3 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌪𑌸𑌾 𑌭𑌾𑌵𑌿𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌸𑌮𑍀𑌪𑍇 𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌮𑌹𑌦𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌵𑌪𑍁𑌷𑌾 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌵𑍈𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ।
𑌅𑌵𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯𑌰𑌥𑍋𑌤𑍍𑌸𑌙𑍍𑌗𑌾𑌦𑌾𑌕𑌾𑌶𑍇 𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑌾𑌨𑍁𑌗𑌮 ॥ 5 ॥
𑌅𑌸𑌂𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌂 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ।
𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌭𑌰𑌣𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌜𑍋𑌽𑌮𑍍𑌬𑌰𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑍇𑌵 𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌃 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 ।
𑌹𑌰𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌜𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌗𑌤𑌂 𑌰𑌥𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶𑌾𑌦𑍂𑌰𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌰𑍁𑌣𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌮𑍍 ।
𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌰𑌾𑌭𑍍𑌰𑌘𑌨𑌪𑍍𑌰𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌅𑌪𑌶𑍍𑌯𑌦𑍍𑌵𑌿𑌮𑌲𑌂 𑌛𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑍋𑌪𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌚𑌾𑌮𑌰𑌵𑍍𑌯𑌜𑌨𑍇 𑌚𑌾𑌗𑍍𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌦𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌧𑌨𑍇 ॥ 9 ॥
𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍇 𑌵𑌰𑌨𑌾𑌰𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌧𑍂𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌚 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌨𑌿 ।
𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌮𑌰𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌬𑌹𑌵𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ॥ 10 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌗𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌂 𑌵𑌾𑌗𑍍𑌭𑌿𑌰𑌗𑍍𑌯𑍍𑌰𑌾𑌭𑌿𑌰𑍀𑌡𑌿𑌰𑍇 ।
𑌸𑌹 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌷𑌮𑌾𑌣𑍇 𑌤𑍁 𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑍇𑌨 𑌵𑌾𑌸𑌵𑍇 ॥ 11 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌶𑌤𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌰𑌾𑌮𑍋𑌽𑌥 𑌰𑌥𑌮𑍁𑌦𑍍𑌦𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍 ॥ 12 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌚𑌿𑌷𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟𑌮𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌪𑌨𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌗𑌤𑌂 𑌰𑌥𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌯𑍇 𑌹𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌹𑍂𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌗𑌤𑌾 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤 𑌇𑌮𑍇 𑌹𑌰𑌯𑍋 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌇𑌮𑍇 𑌚 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾 𑌯𑍇 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑍍𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌭𑌿𑌤𑍋 𑌰𑌥𑌮𑍍 ।
𑌶𑌤𑌂 𑌶𑌤𑌂 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌿𑌨𑍋 𑌯𑍁𑌵𑌾𑌨𑌃 𑌖𑌙𑍍𑌗𑌪𑌾𑌣𑌯𑌃 ॥ 15 ॥
𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑍋𑌰𑌸𑍍𑌕𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌘𑌾𑌯𑌤𑌬𑌾𑌹𑌵𑌃 ।
𑌶𑍋𑌣𑌾𑌂𑌶𑍁𑌵𑌸𑌨𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑍍𑌰𑌾 𑌇𑌵 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌸𑌦𑌾𑌃 ॥ 16 ॥
𑌉𑌰𑍋𑌦𑍇𑌶𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌹𑌾𑌰𑌾 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌾𑌃 ।
𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑌿 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌷𑌿𑌕𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌏𑌤𑌦𑍍𑌦𑌿 𑌕𑌿𑌲 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌯𑍋 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌦𑌾 ।
𑌯𑌥𑍇𑌮𑍇 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌃 ॥ 18 ॥
𑌇𑌹𑍈𑌵 𑌸𑌹 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 ।
𑌯𑌾𑌵𑌜𑍍𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌕 𑌏𑌷 𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍𑌰𑌥𑍇 ॥ 19 ॥
𑌤𑌮𑍇𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌮𑌿𑌹𑍈𑌵 𑌸𑍍𑌥𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 ।
𑌅𑌭𑌿𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥 𑌶𑍍𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ॥ 20 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑌭𑌿𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌶𑌚𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑌮𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌤 𑌇𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 21 ॥
𑌇𑌹𑍋𑌪𑌯𑌾𑌤𑍍𑌯𑌸𑍗 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌯𑌾𑌵𑌨𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌭𑌾𑌷𑌤𑍇 ।
𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌂 𑌨𑌯𑌤𑍁 𑌤𑌾𑌵𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌤𑍋 𑌮𑌾 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌤𑌿 ॥ 22 ॥
𑌜𑌿𑌤𑌵𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌹𑌿 𑌤𑌦𑌾𑌹𑌮𑌚𑌿𑌰𑌾𑌦𑌿𑌮𑌮𑍍 ।
𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌹𑍍𑌯𑌨𑍇𑌨 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌹𑌦𑌨𑍍𑌯𑍈𑌸𑍍𑌸𑍁𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌵𑌜𑍍𑌰𑍀 𑌤𑌮𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌨𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌮𑍍 ।
𑌰𑌥𑍇𑌨 𑌹𑌯𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌯𑌯𑍗 𑌦𑌿𑌵𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑌃 ॥ 24 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑍇 𑌤𑍁 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍇 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌸𑌪𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑌦𑌃 ।
𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌹𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑍀𑌨𑌂 𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑌤𑍍 ॥ 25 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌦𑍗 𑌚 𑌸𑌙𑍍𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌚 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌨𑌿𑌷𑍇𑌦𑍁𑌸𑍍𑌸𑌮𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌾 𑌲𑌬𑍍𑌧𑌵𑌾𑌸𑌾 𑌨𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 26 ॥
𑌤𑌤𑌶𑍍𑌶𑌕𑍍𑌰𑍋𑌪𑌯𑌾𑌨𑌂 𑌤𑍁 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌸 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌯 𑌨𑍍𑌯𑌵𑍇𑌦𑌯𑌤𑍍 ॥ 27 ॥
𑌮𑌾𑌮𑍇𑌷 𑌵𑌰𑌦𑍋 𑌰𑌾𑌮 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌨𑌿𑌨𑍀𑌷𑌤𑌿 ।
𑌜𑌿𑌤𑌮𑍁𑌗𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌤𑌪𑌸𑌾 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑌮𑌕𑍃𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 ॥ 28 ॥
𑌅𑌹𑌂 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌮𑌾𑌨𑌮𑌦𑍂𑌰𑌤𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌨 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌤𑌿𑌥𑌿𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌽𑌹𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰 𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌸𑌮𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌿𑌵𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌅𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾 𑌨𑌰𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲 𑌮𑌯𑌾 𑌲𑍋𑌕𑌾 𑌜𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌶𑍁𑌭𑌾 ।
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌾𑌕𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑍀𑌷𑍍𑌵 𑌮𑌾𑌮𑌕𑌾𑌨𑍍 ॥ 31 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌃 ।
𑌋𑌷𑌿𑌣𑌾 𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑍇𑌣 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 32 ॥
𑌅𑌹𑌮𑍇𑌵𑌾𑌹𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌂𑌲𑍍𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑍇 ।
𑌆𑌵𑌾𑌸𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌹𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌮𑌿𑌹 𑌕𑌾𑌨𑌨𑍇 ॥ 33 ॥
𑌰𑌾𑌘𑌵𑍇𑌣𑍈𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌬𑌲𑍇𑌨 𑌵𑍈 ।
𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌵𑌚𑌃 ॥ 34 ॥
𑌇𑌹 𑌰𑌾𑌮 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌃 ।
𑌵𑌸𑌤𑍍𑌯𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸 𑌤𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 35 ॥
𑌸𑍁𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌮𑌭𑌿𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌶𑍁𑌚𑍗 𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌮𑍍 ।
𑌰𑌮𑌣𑍀𑌯𑍇 𑌵𑌨𑍋𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌸 𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌸𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 36 ॥
𑌇𑌮𑌾𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌰𑌾𑌮 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌸𑍍𑌰𑍋𑌤𑌾𑌮𑌨𑍁𑌵𑍍𑌰𑌜 ।
𑌨𑌦𑍀𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑍋𑌡𑍁𑌪𑌵𑌹𑌾𑌂 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ॥ 37 ॥
𑌏𑌷 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾 𑌨𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌤𑌾𑌤 𑌮𑌾𑌮𑍍 ।
𑌯𑌾𑌵𑌜𑍍𑌜𑌹𑌾𑌮𑌿 𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌜𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌚𑌮𑌿𑌵𑍋𑌰𑌗𑌃 ॥ 38 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌂 𑌸 𑌸𑌮𑌾𑌧𑌾𑌯 𑌹𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌤𑍍 ।
𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍 ॥ 39 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌰𑍋𑌮𑌾𑌣𑌿 𑌕𑍇𑌶𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌦𑌾 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌜𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌚𑌂 𑌤𑌥𑌾𑌽𑌸𑍍𑌥𑍀𑌨𑌿 𑌯𑌚𑍍𑌚 𑌮𑌾𑌂𑌸𑌂 𑌸𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 40 ॥
𑌸 𑌚 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌃 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌸𑍍𑌸𑌮𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤 ।
𑌉𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌚𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌚𑍍𑌛𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌰𑍋𑌚𑌤 ॥ 41 ॥
𑌸 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾𑌗𑍍𑌨𑍀𑌨𑌾𑌮𑍃𑌷𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌵𑍍𑌯𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌰𑍋𑌹𑌤 ॥ 42 ॥
𑌸 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌂 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌚𑌰𑌂 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌹 ।
𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌤𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌂 𑌨𑌨𑌨𑍍𑌦 𑌸𑍁𑌸𑍍𑌵𑌾𑌗𑌤𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌹 ॥ 43 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
hatvā tu taṃ bhīmabalaṃ virādhaṃ rākṣasaṃ vane |
tatassītāṃ pariṣvajya samāśvāsya ca vīryavān || 1 ||
abravīllakṣmaṇaṃ rāmo bhrātaraṃ dīptatejasam |
kaṣṭaṃ vanamidaṃ durgaṃ na ca sma vanagocarāḥ || 2 ||
abhigacchāmahe śīghraṃ śarabhaṅgaṃ tapodhanam |
āśramaṃ śarabhaṅgasya rāghavo'bhijagāma ha || 3 ||
tasya devaprabhāvasya tapasā bhāvitātmanaḥ |
samīpe śarabhaṅgasya dadarśa mahadadbhutam || 4 ||
vibhrājamānaṃ vapuṣā sūryavaiśvānaropamam |
avaruhyarathotsaṅgādākāśe vibudhānugama || 5 ||
asaṃspṛśantaṃ vasudhāṃ dadarśa vibudheśvaram |
suprabhābharaṇaṃ devaṃ virajo'mbaradhāriṇam || 6 ||
tadvidhaireva bahubhiḥ pūjyamānaṃ mahātmabhiḥ |
haribhirvājibhiryuktamantarikṣagataṃ ratham || 7 ||
dadarśādūratastasya taruṇādityasannibham |
pāṇḍurābhraghanaprakhyaṃ candramaṇḍalasannibham || 8 ||
apaśyadvimalaṃ chatraṃ citramālyopaśobhitam |
cāmaravyajane cāgrye rukmadaṇḍe mahādhane || 9 ||
gṛhīte varanārībhyāṃ dhūyamāne ca mūrdhani |
gandharvāmarasiddhāśca bahavaḥ paramarṣayaḥ || 10 ||
antarikṣagataṃ devaṃ vāgbhiragyrābhirīḍire |
saha sambhāṣamāṇe tu śarabhaṅgena vāsave || 11 ||
dṛṣṭvā śatakratuṃ tatra rāmo lakṣmaṇamabravīt |
rāmo'tha rathamuddiśya lakṣmaṇāyapradarśayan || 12 ||
arciṣmantaṃ śriyā juṣṭamadbhutaṃ paśya lakṣmaṇa |
pratapantamivādityamantarikṣagataṃ ratham || 13 ||
ye hayāḥ puruhūtasya purā śakrasya naśśrutāḥ |
antarikṣagatā divyāsta ime harayo dhruvam || 14 ||
ime ca puruṣavyāghrā ye tiṣṭhntyabhito ratham |
śataṃ śataṃ kuṇḍalino yuvānaḥ khaṅgapāṇayaḥ || 15 ||
vistīrṇavipuloraskāḥ parighāyatabāhavaḥ |
śoṇāṃśuvasanāssarve vyādhrā iva durāsadāḥ || 16 ||
urodeśeṣu sarveṣāṃ hārā jvalanasannibhāḥ |
rūpaṃ bibhrati saumitre pañcaviṃśativārṣikam || 17 ||
etaddi kila devānāṃ vayo bhavati nityadā |
yatheme puruṣavyāghrā dṛśyante priyadarśanāḥ || 18 ||
ihaiva saha vaidehyā muhūrtaṃ tiṣṭha lakṣmaṇa |
yāvajjānāmyahaṃ vyaktaṃ ka eṣa dyutimānrathe || 19 ||
tamevamuktvā saumitrimihaiva sthīyatāmiti |
abhicakrāma kākutstha śśarabhaṅgāśramaṃ prati || 20 ||
tatassamabhigacchantaṃ prekṣya rāmaṃ śacīpatiḥ |
śarabhaṅgamanuprāpya vivikta idamabravīt || 21 ||
ihopayātyasau rāmo yāvanmāṃ nābhibhāṣate |
niṣṭhāṃ nayatu tāvattu tato mā draṣṭumarhati || 22 ||
jitavantaṃ kṛtārthaṃ hi tadāhamacirādimam |
karma hyanena kartavyaṃ mahadanyaissuduṣkaram || 23 ||
iti vajrī tamāmantrya mānayitvā ca tāpasam |
rathena hayayuktena yayau divamarindamaḥ || 24 ||
prayāte tu sahasrākṣe rāghavassaparicchadaḥ |
agnihotramupāsīnaṃ śarabhaṅgamupāgamat || 25 ||
tasya pādau ca saṅgṛhya rāmassītā ca lakṣmaṇaḥ |
niṣedussamanujñātā labdhavāsā nimantritāḥ || 26 ||
tataśśakropayānaṃ tu paryapṛcchatsa rāghavaḥ |
śarabhaṅgaśca tatsaryaṃ rāghavāya nyavedayat || 27 ||
māmeṣa varado rāma brahmalokaṃ ninīṣati |
jitamugreṇa tapasā duṣprāpamakṛtātmabhiḥ || 28 ||
ahaṃ jñātvā naravyāghra vartamānamadūrataḥ |
brahmalokaṃ na gacchāmi tvāmadṛṣṭvā priyātithim || 29 ||
tvayā'haṃ puruṣavyāghra dhārmikeṇa mahātmanā |
samāgamya gamiṣyāmi tridivaṃ devasevitam || 30 ||
akṣayā naraśārdūla mayā lokā jitāśśubhā |
brāhmyāśca nākapṛṣṭhyāśca pratigṛhṇīṣva māmakān || 31 ||
evamukto naravyāghrassarvaśāstra viśāradaḥ |
ṛṣiṇā śarabhaṅgeṇa rāghavo vākyamabravīt || 32 ||
ahamevāhariṣyāmi sarvāṃllokānmahāmune |
āvāsaṃ tvahamicchāmi pradiṣṭamiha kānane || 33 ||
rāghaveṇaivamuktastu śakratulyabalena vai |
śarabhaṅgo mahāprājñaḥ punarevābravīdvacaḥ || 34 ||
iha rāma mahātejāssutīkṣṇo nāma dhārmikaḥ |
vasatyaraṇye dharmātmā sa te śreyo vidhāsyati || 35 ||
sutīkṣṇamabhigaccha tvaṃ śucau deśe tapasvinam |
ramaṇīye vanoddeśe sa te vāsaṃ vidhāsyati || 36 ||
imāṃ mandākinīṃ rāma pratisrotāmanuvraja |
nadīṃ puṣpoḍupavahāṃ tatastatra gamiṣyasi || 37 ||
eṣa panthā naravyāghra muhūrtaṃ paśya tāta mām |
yāvajjahāmi gātrāṇi jīrṇāṃ tvacamivoragaḥ || 38 ||
tato'gniṃ sa samādhāya hutvā cājyena mantravit |
śarabhaṅgo mahātejāḥ praviveśa hutāśanam || 39 ||
tasya romāṇi keśāṃśca tadā vahnirmahātmanaḥ |
jīrṇāṃ tvacaṃ tathā'sthīni yacca māṃsaṃ saśoṇitam || 40 ||
sa ca pāvakasaṅkāśaḥ kumārassamapadyata |
utthāyāgnicayāttasmāccharabhaṅgo vyarocata || 41 ||
sa lokānāhitāgnīnāmṛṣīṇāṃ ca mahātmanām |
devānāṃ ca vyatikramya brahmalokaṃ vyarohata || 42 ||
sa puṇyakarmā bhuvane dvijarṣabhaḥ pitāmahaṃ sānucaraṃ dadarśa ha |
pitāmahaścāpi samīkṣya taṃ dvijaṃ nananda susvāgatamityuvāca ha || 43 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ पञ्चमस्सर्गः ।
हत्वा तु तं भीमबलं विराधं राक्षसं वने ।
ततस्सीतां परिष्वज्य समाश्वास्य च वीर्यवान् ॥ 1 ॥
अब्रवील्लक्ष्मणं रामो भ्रातरं दीप्ततेजसम् ।
कष्टं वनमिदं दुर्गं न च स्म वनगोचराः ॥ 2 ॥
अभिगच्छामहे शीघ्रं शरभङ्गं तपोधनम् ।
आश्रमं शरभङ्गस्य राघवोऽभिजगाम ह ॥ 3 ॥
तस्य देवप्रभावस्य तपसा भावितात्मनः ।
समीपे शरभङ्गस्य ददर्श महदद्भुतम् ॥ 4 ॥
विभ्राजमानं वपुषा सूर्यवैश्वानरोपमम् ।
अवरुह्यरथोत्सङ्गादाकाशे विबुधानुगम ॥ 5 ॥
असंस्पृशन्तं वसुधां ददर्श विबुधेश्वरम् ।
सुप्रभाभरणं देवं विरजोऽम्बरधारिणम् ॥ 6 ॥
तद्विधैरेव बहुभिः पूज्यमानं महात्मभिः ।
हरिभिर्वाजिभिर्युक्तमन्तरिक्षगतं रथम् ॥ 7 ॥
ददर्शादूरतस्तस्य तरुणादित्यसन्निभम् ।
पाण्डुराभ्रघनप्रख्यं चन्द्रमण्डलसन्निभम् ॥ 8 ॥
अपश्यद्विमलं छत्रं चित्रमाल्योपशोभितम् ।
चामरव्यजने चाग्र्ये रुक्मदण्डे महाधने ॥ 9 ॥
गृहीते वरनारीभ्यां धूयमाने च मूर्धनि ।
गन्धर्वामरसिद्धाश्च बहवः परमर्षयः ॥ 10 ॥
अन्तरिक्षगतं देवं वाग्भिरग्य्राभिरीडिरे ।
सह सम्भाषमाणे तु शरभङ्गेन वासवे ॥ 11 ॥
दृष्ट्वा शतक्रतुं तत्र रामो लक्ष्मणमब्रवीत् ।
रामोऽथ रथमुद्दिश्य लक्ष्मणायप्रदर्शयन् ॥ 12 ॥
अर्चिष्मन्तं श्रिया जुष्टमद्भुतं पश्य लक्ष्मण ।
प्रतपन्तमिवादित्यमन्तरिक्षगतं रथम् ॥ 13 ॥
ये हयाः पुरुहूतस्य पुरा शक्रस्य नश्श्रुताः ।
अन्तरिक्षगता दिव्यास्त इमे हरयो ध्रुवम् ॥ 14 ॥
इमे च पुरुषव्याघ्रा ये तिष्ठ्न्त्यभितो रथम् ।
शतं शतं कुण्डलिनो युवानः खङ्गपाणयः ॥ 15 ॥
विस्तीर्णविपुलोरस्काः परिघायतबाहवः ।
शोणांशुवसनास्सर्वे व्याध्रा इव दुरासदाः ॥ 16 ॥
उरोदेशेषु सर्वेषां हारा ज्वलनसन्निभाः ।
रूपं बिभ्रति सौमित्रे पञ्चविंशतिवार्षिकम् ॥ 17 ॥
एतद्दि किल देवानां वयो भवति नित्यदा ।
यथेमे पुरुषव्याघ्रा दृश्यन्ते प्रियदर्शनाः ॥ 18 ॥
इहैव सह वैदेह्या मुहूर्तं तिष्ठ लक्ष्मण ।
यावज्जानाम्यहं व्यक्तं क एष द्युतिमान्रथे ॥ 19 ॥
तमेवमुक्त्वा सौमित्रिमिहैव स्थीयतामिति ।
अभिचक्राम काकुत्स्थ श्शरभङ्गाश्रमं प्रति ॥ 20 ॥
ततस्समभिगच्छन्तं प्रेक्ष्य रामं शचीपतिः ।
शरभङ्गमनुप्राप्य विविक्त इदमब्रवीत् ॥ 21 ॥
इहोपयात्यसौ रामो यावन्मां नाभिभाषते ।
निष्ठां नयतु तावत्तु ततो मा द्रष्टुमर्हति ॥ 22 ॥
जितवन्तं कृतार्थं हि तदाहमचिरादिमम् ।
कर्म ह्यनेन कर्तव्यं महदन्यैस्सुदुष्करम् ॥ 23 ॥
इति वज्री तमामन्त्र्य मानयित्वा च तापसम् ।
रथेन हययुक्तेन ययौ दिवमरिन्दमः ॥ 24 ॥
प्रयाते तु सहस्राक्षे राघवस्सपरिच्छदः ।
अग्निहोत्रमुपासीनं शरभङ्गमुपागमत् ॥ 25 ॥
तस्य पादौ च सङ्गृह्य रामस्सीता च लक्ष्मणः ।
निषेदुस्समनुज्ञाता लब्धवासा निमन्त्रिताः ॥ 26 ॥
ततश्शक्रोपयानं तु पर्यपृच्छत्स राघवः ।
शरभङ्गश्च तत्सर्यं राघवाय न्यवेदयत् ॥ 27 ॥
मामेष वरदो राम ब्रह्मलोकं निनीषति ।
जितमुग्रेण तपसा दुष्प्रापमकृतात्मभिः ॥ 28 ॥
अहं ज्ञात्वा नरव्याघ्र वर्तमानमदूरतः ।
ब्रह्मलोकं न गच्छामि त्वामदृष्ट्वा प्रियातिथिम् ॥ 29 ॥
त्वयाऽहं पुरुषव्याघ्र धार्मिकेण महात्मना ।
समागम्य गमिष्यामि त्रिदिवं देवसेवितम् ॥ 30 ॥
अक्षया नरशार्दूल मया लोका जिताश्शुभा ।
ब्राह्म्याश्च नाकपृष्ठ्याश्च प्रतिगृह्णीष्व मामकान् ॥ 31 ॥
एवमुक्तो नरव्याघ्रस्सर्वशास्त्र विशारदः ।
ऋषिणा शरभङ्गेण राघवो वाक्यमब्रवीत् ॥ 32 ॥
अहमेवाहरिष्यामि सर्वांल्लोकान्महामुने ।
आवासं त्वहमिच्छामि प्रदिष्टमिह कानने ॥ 33 ॥
राघवेणैवमुक्तस्तु शक्रतुल्यबलेन वै ।
शरभङ्गो महाप्राज्ञः पुनरेवाब्रवीद्वचः ॥ 34 ॥
इह राम महातेजास्सुतीक्ष्णो नाम धार्मिकः ।
वसत्यरण्ये धर्मात्मा स ते श्रेयो विधास्यति ॥ 35 ॥
सुतीक्ष्णमभिगच्छ त्वं शुचौ देशे तपस्विनम् ।
रमणीये वनोद्देशे स ते वासं विधास्यति ॥ 36 ॥
इमां मन्दाकिनीं राम प्रतिस्रोतामनुव्रज ।
नदीं पुष्पोडुपवहां ततस्तत्र गमिष्यसि ॥ 37 ॥
एष पन्था नरव्याघ्र मुहूर्तं पश्य तात माम् ।
यावज्जहामि गात्राणि जीर्णां त्वचमिवोरगः ॥ 38 ॥
ततोऽग्निं स समाधाय हुत्वा चाज्येन मन्त्रवित् ।
शरभङ्गो महातेजाः प्रविवेश हुताशनम् ॥ 39 ॥
तस्य रोमाणि केशांश्च तदा वह्निर्महात्मनः ।
जीर्णां त्वचं तथाऽस्थीनि यच्च मांसं सशोणितम् ॥ 40 ॥
स च पावकसङ्काशः कुमारस्समपद्यत ।
उत्थायाग्निचयात्तस्माच्छरभङ्गो व्यरोचत ॥ 41 ॥
स लोकानाहिताग्नीनामृषीणां च महात्मनाम् ।
देवानां च व्यतिक्रम्य ब्रह्मलोकं व्यरोहत ॥ 42 ॥
स पुण्यकर्मा भुवने द्विजर्षभः पितामहं सानुचरं ददर्श ह ।
पितामहश्चापि समीक्ष्य तं द्विजं ननन्द सुस्वागतमित्युवाच ह ॥ 43 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
hatvā tu taṃ bhīmabalaṃ virādhaṃ rākṣasaṃ vane |
tatassītāṃ pariṣvajya samāśvāsya ca vīryavān || 1 ||
abravīllakṣmaṇaṃ rāmo bhrātaraṃ dīptatejasam |
kaṣṭaṃ vanamidaṃ durgaṃ na ca sma vanagocarāḥ || 2 ||
abhigacchāmahe śīghraṃ śarabhaṅgaṃ tapodhanam |
āśramaṃ śarabhaṅgasya rāghavo'bhijagāma ha || 3 ||
tasya devaprabhāvasya tapasā bhāvitātmanaḥ |
samīpe śarabhaṅgasya dadarśa mahadadbhutam || 4 ||
vibhrājamānaṃ vapuṣā sūryavaiśvānaropamam |
avaruhyarathotsaṅgādākāśe vibudhānugama || 5 ||
asaṃspṛśantaṃ vasudhāṃ dadarśa vibudheśvaram |
suprabhābharaṇaṃ devaṃ virajo'mbaradhāriṇam || 6 ||
tadvidhaireva bahubhiḥ pūjyamānaṃ mahātmabhiḥ |
haribhirvājibhiryuktamantarikṣagataṃ ratham || 7 ||
dadarśādūratastasya taruṇādityasannibham |
pāṇḍurābhraghanaprakhyaṃ candramaṇḍalasannibham || 8 ||
apaśyadvimalaṃ chatraṃ citramālyopaśobhitam |
cāmaravyajane cāgrye rukmadaṇḍe mahādhane || 9 ||
gṛhīte varanārībhyāṃ dhūyamāne ca mūrdhani |
gandharvāmarasiddhāśca bahavaḥ paramarṣayaḥ || 10 ||
antarikṣagataṃ devaṃ vāgbhiragyrābhirīḍire |
saha sambhāṣamāṇe tu śarabhaṅgena vāsave || 11 ||
dṛṣṭvā śatakratuṃ tatra rāmo lakṣmaṇamabravīt |
rāmo'tha rathamuddiśya lakṣmaṇāyapradarśayan || 12 ||
arciṣmantaṃ śriyā juṣṭamadbhutaṃ paśya lakṣmaṇa |
pratapantamivādityamantarikṣagataṃ ratham || 13 ||
ye hayāḥ puruhūtasya purā śakrasya naśśrutāḥ |
antarikṣagatā divyāsta ime harayo dhruvam || 14 ||
ime ca puruṣavyāghrā ye tiṣṭhntyabhito ratham |
śataṃ śataṃ kuṇḍalino yuvānaḥ khaṅgapāṇayaḥ || 15 ||
vistīrṇavipuloraskāḥ parighāyatabāhavaḥ |
śoṇāṃśuvasanāssarve vyādhrā iva durāsadāḥ || 16 ||
urodeśeṣu sarveṣāṃ hārā jvalanasannibhāḥ |
rūpaṃ bibhrati saumitre pañcaviṃśativārṣikam || 17 ||
etaddi kila devānāṃ vayo bhavati nityadā |
yatheme puruṣavyāghrā dṛśyante priyadarśanāḥ || 18 ||
ihaiva saha vaidehyā muhūrtaṃ tiṣṭha lakṣmaṇa |
yāvajjānāmyahaṃ vyaktaṃ ka eṣa dyutimānrathe || 19 ||
tamevamuktvā saumitrimihaiva sthīyatāmiti |
abhicakrāma kākutstha śśarabhaṅgāśramaṃ prati || 20 ||
tatassamabhigacchantaṃ prekṣya rāmaṃ śacīpatiḥ |
śarabhaṅgamanuprāpya vivikta idamabravīt || 21 ||
ihopayātyasau rāmo yāvanmāṃ nābhibhāṣate |
niṣṭhāṃ nayatu tāvattu tato mā draṣṭumarhati || 22 ||
jitavantaṃ kṛtārthaṃ hi tadāhamacirādimam |
karma hyanena kartavyaṃ mahadanyaissuduṣkaram || 23 ||
iti vajrī tamāmantrya mānayitvā ca tāpasam |
rathena hayayuktena yayau divamarindamaḥ || 24 ||
prayāte tu sahasrākṣe rāghavassaparicchadaḥ |
agnihotramupāsīnaṃ śarabhaṅgamupāgamat || 25 ||
tasya pādau ca saṅgṛhya rāmassītā ca lakṣmaṇaḥ |
niṣedussamanujñātā labdhavāsā nimantritāḥ || 26 ||
tataśśakropayānaṃ tu paryapṛcchatsa rāghavaḥ |
śarabhaṅgaśca tatsaryaṃ rāghavāya nyavedayat || 27 ||
māmeṣa varado rāma brahmalokaṃ ninīṣati |
jitamugreṇa tapasā duṣprāpamakṛtātmabhiḥ || 28 ||
ahaṃ jñātvā naravyāghra vartamānamadūrataḥ |
brahmalokaṃ na gacchāmi tvāmadṛṣṭvā priyātithim || 29 ||
tvayā'haṃ puruṣavyāghra dhārmikeṇa mahātmanā |
samāgamya gamiṣyāmi tridivaṃ devasevitam || 30 ||
akṣayā naraśārdūla mayā lokā jitāśśubhā |
brāhmyāśca nākapṛṣṭhyāśca pratigṛhṇīṣva māmakān || 31 ||
evamukto naravyāghrassarvaśāstra viśāradaḥ |
ṛṣiṇā śarabhaṅgeṇa rāghavo vākyamabravīt || 32 ||
ahamevāhariṣyāmi sarvāṃllokānmahāmune |
āvāsaṃ tvahamicchāmi pradiṣṭamiha kānane || 33 ||
rāghaveṇaivamuktastu śakratulyabalena vai |
śarabhaṅgo mahāprājñaḥ punarevābravīdvacaḥ || 34 ||
iha rāma mahātejāssutīkṣṇo nāma dhārmikaḥ |
vasatyaraṇye dharmātmā sa te śreyo vidhāsyati || 35 ||
sutīkṣṇamabhigaccha tvaṃ śucau deśe tapasvinam |
ramaṇīye vanoddeśe sa te vāsaṃ vidhāsyati || 36 ||
imāṃ mandākinīṃ rāma pratisrotāmanuvraja |
nadīṃ puṣpoḍupavahāṃ tatastatra gamiṣyasi || 37 ||
eṣa panthā naravyāghra muhūrtaṃ paśya tāta mām |
yāvajjahāmi gātrāṇi jīrṇāṃ tvacamivoragaḥ || 38 ||
tato'gniṃ sa samādhāya hutvā cājyena mantravit |
śarabhaṅgo mahātejāḥ praviveśa hutāśanam || 39 ||
tasya romāṇi keśāṃśca tadā vahnirmahātmanaḥ |
jīrṇāṃ tvacaṃ tathā'sthīni yacca māṃsaṃ saśoṇitam || 40 ||
sa ca pāvakasaṅkāśaḥ kumārassamapadyata |
utthāyāgnicayāttasmāccharabhaṅgo vyarocata || 41 ||
sa lokānāhitāgnīnāmṛṣīṇāṃ ca mahātmanām |
devānāṃ ca vyatikramya brahmalokaṃ vyarohata || 42 ||
sa puṇyakarmā bhuvane dvijarṣabhaḥ pitāmahaṃ sānucaraṃ dadarśa ha |
pitāmahaścāpi samīkṣya taṃ dvijaṃ nananda susvāgatamityuvāca ha || 43 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.