𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌵𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌵𑍀𑌰𑌂 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌨𑍃𑌪𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌅𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌕𑍁𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌰𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵 ।
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍇𑌹𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌨𑍈𑌷𑌾𑌂 𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌨 ॥ 2 ॥
𑌸𑌦𑍃𑌶𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑌮𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑌃 𑌸𑌦𑍃𑌶𑍋 𑌰𑍂𑌪𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌾 ।
𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌚𑍋𑌰𑍍𑌮𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌸𑌹 ॥ 3 ॥
𑌵𑌕𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌮𑌮 ।
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌯𑌵𑍀𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞 𑌏𑌷 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌕𑍁𑌶𑌧𑍍𑌵𑌜𑌃 ॥ 4 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑌂 𑌭𑍁𑌵𑌿 ।
𑌸𑍁𑌤𑌾𑌦𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌰𑌯𑌾𑌮𑌹𑍇 ॥ 5 ॥
𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌧𑍀𑌮𑌤𑌃 ।
𑌵𑌰𑌯𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌤𑌯𑍋𑌰𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍋𑌃 ॥ 6 ॥
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌯𑍇𑌮𑍇 𑌰𑍂𑌪𑌯𑍗𑌵𑌨𑌶𑌾𑌲𑌿𑌨𑌃 ।
𑌲𑍋𑌕𑌪𑌾𑌲𑍋𑌪𑌮𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ॥ 7 ॥
𑌉𑌭𑌯𑍋𑌰𑌪𑌿 𑌰𑌾𑌜𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌸𑌮𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑍇𑌨𑌾𑌨𑍁𑌬𑌧𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍋𑌃 𑌕𑍁𑌲𑌮𑌵𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑌂 𑌭𑌵𑌤𑌃𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌃 ॥ 8 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌵𑌚 𑌶𑍍𑌶𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌤𑍇 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌜𑌨𑌕𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑍗 ॥ 9 ॥
𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌧𑌨𑍍𑌯𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑍗 ।
𑌸𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌸𑌮𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑌂 𑌯𑌦𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌯𑌥𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌃 𑌕𑍁𑌶𑌧𑍍𑌵𑌜𑌸𑍁𑌤𑍇 𑌇𑌮𑍇 ।
𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑍗 𑌭𑌜𑍇𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌿𑌤𑍗 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌭𑌰𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 ॥ 11 ॥
𑌏𑌕𑌾𑌹𑍍𑌨𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌚𑌤𑌸𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑍇 ।
𑌪𑌾𑌣𑍀𑌨𑍍 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌃 ॥ 12 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌦𑌿𑌵𑌸𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁𑌨𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌨𑍀𑌷𑌿𑌣𑌃 ।
𑌵𑍈𑌵𑌾𑌹𑌿𑌕𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌂𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌭𑌗𑍋 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 13 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌚𑌸𑍍𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌃 ।
𑌉𑌭𑍗 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌵𑌰𑍗 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌜𑌨𑌕𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 14 ॥
𑌪𑌰𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍋 𑌮𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌶𑌿𑌷𑍍𑌯𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌭𑌵𑌤𑍋 𑌸𑌦𑌾 ।
𑌇𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌨𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌆𑌸𑌾𑌤𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑍗 ॥ 15 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌯𑍇𑌯𑌂 𑌤𑌥𑌾𑌽𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍀 𑌮𑌮 ।
𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌤𑍍𑌵𑍇 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑍋 𑌯𑌥𑌾𑌰𑍍𑌹𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌥 ॥ 16 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌤𑌿 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍇 𑌜𑌨𑌕𑍇 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑍋 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌯𑍁𑌵𑌾𑌮𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑍇𑌯𑌗𑍁𑌣𑍗 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑍗 𑌮𑌿𑌥𑌿𑌲𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍗 ।
𑌋𑌷𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌵𑌦𑍍𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌭𑌿𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 18 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌹𑌿 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌮𑌾𑌲𑌯𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑌾𑌦𑍍𑌧𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑍀𑌤𑌿 𑌚𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 19 ॥
𑌤𑌮𑌾𑌪𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌰𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍗 𑌤𑍗 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌜𑌗𑌾𑌮𑌾𑌶𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ॥ 20 ॥
𑌸 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌶𑍍𑌰𑌾𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌤𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌲𑍍𑌯𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇 𑌗𑍋𑌦𑌾𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌗𑌵𑌾𑌂 𑌶𑌤𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ।
𑌏𑌕𑍈𑌕𑌶𑍋 𑌦𑌦𑍗 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍁𑌦𑍍𑌦𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌤𑌃 ॥ 22 ॥
𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌶𑍍𑌰𑍁𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌵𑌤𑍍𑌸𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌂𑌸𑍍𑌯𑌦𑍋𑌹𑌨𑌾𑌃 ।
𑌗𑌵𑌾𑌂 𑌶𑌤𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ॥ 23 ॥
𑌵𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑌨𑍍𑌯𑌚𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌬𑌹𑍁𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌦𑌦𑍗 𑌗𑍋𑌦𑌾𑌨𑌮𑍁𑌦𑍍𑌦𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ॥ 24 ॥
𑌸 𑌸𑍁𑌤𑍈𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌗𑍋𑌦𑌾𑌨𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌨𑍃𑌪𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌲𑍋𑌕𑌪𑌾𑌲𑍈𑌰𑌿𑌵𑌾𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌵𑍃𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 25 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dvisaptatitamassargaḥ |
tamuktavantaṃ vaidehaṃ viśvāmitro mahāmuniḥ |
uvāca vacanaṃ vīraṃ vasiṣṭhasahito nṛpam || 1 ||
acintyānyaprameyāni kulāni narapuṅgava |
ikṣvākūṇāṃ videhānāṃ naiṣāṃ tulyo'sti kaścana || 2 ||
sadṛśo dharmasambandhaḥ sadṛśo rūpasampadā |
rāmalakṣmaṇayo rājan sītā cormilayā saha || 3 ||
vaktavyaṃ ca naraśreṣṭha śrūyatāṃ vacanaṃ mama |
bhrātā yavīyān dharmajña eṣa rājā kuśadhvajaḥ || 4 ||
asya dharmātmano rājan rūpeṇāpratimaṃ bhuvi |
sutādvayaṃ naraśreṣṭha patnyarthaṃ varayāmahe || 5 ||
bharatasya kumārasya śatrughnasya ca dhīmataḥ |
varayāmassute rājan tayorarthe mahātmanoḥ || 6 ||
putrā daśarathasyeme rūpayauvanaśālinaḥ |
lokapālopamāssarve devatulyaparākramāḥ || 7 ||
ubhayorapi rājendra sambandhenānubadhyatām |
ikṣvākoḥ kulamavyagraṃ bhavataḥpuṇyakarmaṇaḥ || 8 ||
viśvāmitravaca śśṛtvā vasiṣṭhasya mate tadā |
janakaḥ prāñjalirvākyamuvāca munipuṅgavau || 9 ||
kulaṃ dhanyamidaṃ manye yeṣāṃ no munipuṅgavau |
sadṛśaṃ kulasambandhaṃ yadājñāpayathaḥ svayam || 10 ||
evaṃ bhavatu bhadraṃ vaḥ kuśadhvajasute ime |
patnyau bhajetāṃ sahitau śatrughnabharatāvubhau || 11 ||
ekāhnā rājaputrīṇāṃ catasṛṇāṃ mahāmune |
pāṇīn gṛhṇantu catvāro rājaputrā mahābalāḥ || 12 ||
uttare divase brahman phalgunībhyāṃ manīṣiṇaḥ |
vaivāhikaṃ praśaṃsanti bhago yatra prajāpatiḥ || 13 ||
evamuktvā vacassaumyaṃ pratyutthāya kṛtāñjaliḥ |
ubhau munivarau rājā janako vākyamabravīt || 14 ||
paro dharmaḥ kṛto mahyaṃ śiṣyo'smibhavato sadā |
imānyāsanamukhyāni āsātāṃ munipuṅgavau || 15 ||
yathā daśarathasyeyaṃ tathā'yodhyā purī mama |
prabhutve nāsti sandeho yathārhaṃ kartumarhatha || 16 ||
tathā bruvati vaidehe janake raghunandanaḥ |
rājā daśaratho hṛṣṭaḥ pratyuvāca mahīpatim || 17 ||
yuvāmasaṅkhyeyaguṇau bhrātarau mithileśvarau |
ṛṣayo rājasaṅghāśca bhavadbhyāmabhipūjitāḥ || 18 ||
svasti prāpnuhi bhadraṃ te gamiṣyāmi svamālayam |
śrāddhakarmāṇi sarvāṇi vidhāsyāmīti cābravīt || 19 ||
tamāpṛṣṭvā narapatiṃ rājā daśarathastadā |
munīndrau tau puraskṛtya jagāmāśu mahāyaśāḥ || 20 ||
sa gatvā nilayaṃ rājā śrāddhaṃ kṛtvā vidhānataḥ |
prabhāte kālyamutthāya cakre godānamuttamam || 21 ||
gavāṃ śatasahasrāṇi brāhmaṇebhyo narādhipaḥ |
ekaikaśo dadau rājā putrānuddiśya dharmataḥ || 22 ||
suvarṇaśruṅgā ssampannā ssavatsāḥ kāṃsyadohanāḥ |
gavāṃ śatasahasrāṇi catvāri puruṣarṣabhaḥ || 23 ||
vittamanyacca subahudvijebhyo raghunandanaḥ |
dadau godānamuddiśya putrāṇāṃ putravatsalaḥ || 24 ||
sa sutaiḥ kṛtagodānairvṛtastu nṛpatistadā |
lokapālairivābhāti vṛtaḥ ssaumyaḥ prajāpatiḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dvisaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ द्विसप्ततितमस्सर्गः ।
तमुक्तवन्तं वैदेहं विश्वामित्रो महामुनिः ।
उवाच वचनं वीरं वसिष्ठसहितो नृपम् ॥ 1 ॥
अचिन्त्यान्यप्रमेयानि कुलानि नरपुङ्गव ।
इक्ष्वाकूणां विदेहानां नैषां तुल्योऽस्ति कश्चन ॥ 2 ॥
सदृशो धर्मसम्बन्धः सदृशो रूपसम्पदा ।
रामलक्ष्मणयो राजन् सीता चोर्मिलया सह ॥ 3 ॥
वक्तव्यं च नरश्रेष्ठ श्रूयतां वचनं मम ।
भ्राता यवीयान् धर्मज्ञ एष राजा कुशध्वजः ॥ 4 ॥
अस्य धर्मात्मनो राजन् रूपेणाप्रतिमं भुवि ।
सुताद्वयं नरश्रेष्ठ पत्न्यर्थं वरयामहे ॥ 5 ॥
भरतस्य कुमारस्य शत्रुघ्नस्य च धीमतः ।
वरयामस्सुते राजन् तयोरर्थे महात्मनोः ॥ 6 ॥
पुत्रा दशरथस्येमे रूपयौवनशालिनः ।
लोकपालोपमास्सर्वे देवतुल्यपराक्रमाः ॥ 7 ॥
उभयोरपि राजेन्द्र सम्बन्धेनानुबध्यताम् ।
इक्ष्वाकोः कुलमव्यग्रं भवतःपुण्यकर्मणः ॥ 8 ॥
विश्वामित्रवच श्शृत्वा वसिष्ठस्य मते तदा ।
जनकः प्राञ्जलिर्वाक्यमुवाच मुनिपुङ्गवौ ॥ 9 ॥
कुलं धन्यमिदं मन्ये येषां नो मुनिपुङ्गवौ ।
सदृशं कुलसम्बन्धं यदाज्ञापयथः स्वयम् ॥ 10 ॥
एवं भवतु भद्रं वः कुशध्वजसुते इमे ।
पत्न्यौ भजेतां सहितौ शत्रुघ्नभरतावुभौ ॥ 11 ॥
एकाह्ना राजपुत्रीणां चतसृणां महामुने ।
पाणीन् गृह्णन्तु चत्वारो राजपुत्रा महाबलाः ॥ 12 ॥
उत्तरे दिवसे ब्रह्मन् फल्गुनीभ्यां मनीषिणः ।
वैवाहिकं प्रशंसन्ति भगो यत्र प्रजापतिः ॥ 13 ॥
एवमुक्त्वा वचस्सौम्यं प्रत्युत्थाय कृताञ्जलिः ।
उभौ मुनिवरौ राजा जनको वाक्यमब्रवीत् ॥ 14 ॥
परो धर्मः कृतो मह्यं शिष्योऽस्मिभवतो सदा ।
इमान्यासनमुख्यानि आसातां मुनिपुङ्गवौ ॥ 15 ॥
यथा दशरथस्येयं तथाऽयोध्या पुरी मम ।
प्रभुत्वे नास्ति सन्देहो यथार्हं कर्तुमर्हथ ॥ 16 ॥
तथा ब्रुवति वैदेहे जनके रघुनन्दनः ।
राजा दशरथो हृष्टः प्रत्युवाच महीपतिम् ॥ 17 ॥
युवामसङ्ख्येयगुणौ भ्रातरौ मिथिलेश्वरौ ।
ऋषयो राजसङ्घाश्च भवद्भ्यामभिपूजिताः ॥ 18 ॥
स्वस्ति प्राप्नुहि भद्रं ते गमिष्यामि स्वमालयम् ।
श्राद्धकर्माणि सर्वाणि विधास्यामीति चाब्रवीत् ॥ 19 ॥
तमापृष्ट्वा नरपतिं राजा दशरथस्तदा ।
मुनीन्द्रौ तौ पुरस्कृत्य जगामाशु महायशाः ॥ 20 ॥
स गत्वा निलयं राजा श्राद्धं कृत्वा विधानतः ।
प्रभाते काल्यमुत्थाय चक्रे गोदानमुत्तमम् ॥ 21 ॥
गवां शतसहस्राणि ब्राह्मणेभ्यो नराधिपः ।
एकैकशो ददौ राजा पुत्रानुद्दिश्य धर्मतः ॥ 22 ॥
सुवर्णश्रुङ्गा स्सम्पन्ना स्सवत्साः कांस्यदोहनाः ।
गवां शतसहस्राणि चत्वारि पुरुषर्षभः ॥ 23 ॥
वित्तमन्यच्च सुबहुद्विजेभ्यो रघुनन्दनः ।
ददौ गोदानमुद्दिश्य पुत्राणां पुत्रवत्सलः ॥ 24 ॥
स सुतैः कृतगोदानैर्वृतस्तु नृपतिस्तदा ।
लोकपालैरिवाभाति वृतः स्सौम्यः प्रजापतिः ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे द्विसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dvisaptatitamassargaḥ |
tamuktavantaṃ vaidehaṃ viśvāmitro mahāmuniḥ |
uvāca vacanaṃ vīraṃ vasiṣṭhasahito nṛpam || 1 ||
acintyānyaprameyāni kulāni narapuṅgava |
ikṣvākūṇāṃ videhānāṃ naiṣāṃ tulyo'sti kaścana || 2 ||
sadṛśo dharmasambandhaḥ sadṛśo rūpasampadā |
rāmalakṣmaṇayo rājan sītā cormilayā saha || 3 ||
vaktavyaṃ ca naraśreṣṭha śrūyatāṃ vacanaṃ mama |
bhrātā yavīyān dharmajña eṣa rājā kuśadhvajaḥ || 4 ||
asya dharmātmano rājan rūpeṇāpratimaṃ bhuvi |
sutādvayaṃ naraśreṣṭha patnyarthaṃ varayāmahe || 5 ||
bharatasya kumārasya śatrughnasya ca dhīmataḥ |
varayāmassute rājan tayorarthe mahātmanoḥ || 6 ||
putrā daśarathasyeme rūpayauvanaśālinaḥ |
lokapālopamāssarve devatulyaparākramāḥ || 7 ||
ubhayorapi rājendra sambandhenānubadhyatām |
ikṣvākoḥ kulamavyagraṃ bhavataḥpuṇyakarmaṇaḥ || 8 ||
viśvāmitravaca śśṛtvā vasiṣṭhasya mate tadā |
janakaḥ prāñjalirvākyamuvāca munipuṅgavau || 9 ||
kulaṃ dhanyamidaṃ manye yeṣāṃ no munipuṅgavau |
sadṛśaṃ kulasambandhaṃ yadājñāpayathaḥ svayam || 10 ||
evaṃ bhavatu bhadraṃ vaḥ kuśadhvajasute ime |
patnyau bhajetāṃ sahitau śatrughnabharatāvubhau || 11 ||
ekāhnā rājaputrīṇāṃ catasṛṇāṃ mahāmune |
pāṇīn gṛhṇantu catvāro rājaputrā mahābalāḥ || 12 ||
uttare divase brahman phalgunībhyāṃ manīṣiṇaḥ |
vaivāhikaṃ praśaṃsanti bhago yatra prajāpatiḥ || 13 ||
evamuktvā vacassaumyaṃ pratyutthāya kṛtāñjaliḥ |
ubhau munivarau rājā janako vākyamabravīt || 14 ||
paro dharmaḥ kṛto mahyaṃ śiṣyo'smibhavato sadā |
imānyāsanamukhyāni āsātāṃ munipuṅgavau || 15 ||
yathā daśarathasyeyaṃ tathā'yodhyā purī mama |
prabhutve nāsti sandeho yathārhaṃ kartumarhatha || 16 ||
tathā bruvati vaidehe janake raghunandanaḥ |
rājā daśaratho hṛṣṭaḥ pratyuvāca mahīpatim || 17 ||
yuvāmasaṅkhyeyaguṇau bhrātarau mithileśvarau |
ṛṣayo rājasaṅghāśca bhavadbhyāmabhipūjitāḥ || 18 ||
svasti prāpnuhi bhadraṃ te gamiṣyāmi svamālayam |
śrāddhakarmāṇi sarvāṇi vidhāsyāmīti cābravīt || 19 ||
tamāpṛṣṭvā narapatiṃ rājā daśarathastadā |
munīndrau tau puraskṛtya jagāmāśu mahāyaśāḥ || 20 ||
sa gatvā nilayaṃ rājā śrāddhaṃ kṛtvā vidhānataḥ |
prabhāte kālyamutthāya cakre godānamuttamam || 21 ||
gavāṃ śatasahasrāṇi brāhmaṇebhyo narādhipaḥ |
ekaikaśo dadau rājā putrānuddiśya dharmataḥ || 22 ||
suvarṇaśruṅgā ssampannā ssavatsāḥ kāṃsyadohanāḥ |
gavāṃ śatasahasrāṇi catvāri puruṣarṣabhaḥ || 23 ||
vittamanyacca subahudvijebhyo raghunandanaḥ |
dadau godānamuddiśya putrāṇāṃ putravatsalaḥ || 24 ||
sa sutaiḥ kṛtagodānairvṛtastu nṛpatistadā |
lokapālairivābhāti vṛtaḥ ssaumyaḥ prajāpatiḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dvisaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.