𑌈𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚
𑌶𑍃𑌣𑍁 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾𑌤𑌨𑌮𑍍 ।
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑍇 ॥ 1 ॥
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌪𑌾𑌠𑍇𑌨 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌜𑌯𑍀 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌪𑌰𑌾𑌭𑌵𑍋 𑌨 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌭𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌾 𑌵𑌨𑍇 𑌰𑌣𑍇 ॥ 2 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌭𑌵𑍇𑌦𑍍𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌠𑌤𑌃 ।
𑌯𑌥𑌾 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶𑌿 𑌸𑌾𑌧𑌕𑌃 𑌶𑌿𑌵 𑌏𑌵 𑌹𑌿 ॥ 3 ॥
𑌅𑌶𑍍𑌵𑌮𑍇𑌧𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌵𑌾𑌜𑌪𑍇𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍋𑌟𑌯𑌃 ।
𑌸𑌕𑍃𑌤𑍍𑌪𑌾𑌠𑍇𑌨 𑌜𑌾𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 4 ॥
𑌭𑍈𑌰𑌵𑍋𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌋𑌷𑌿𑌶𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋𑌽𑌨𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌪𑍍 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌸𑌮𑍀𑌰𑌿𑌤𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿 𑌹𑍇𑌤𑌵𑍇 ॥ 5 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌂𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿𑌦𑌾 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌠𑍇𑌦𑍇𑌤𑌦𑍍𑌯𑌦𑍀𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍋 𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌭𑍈𑌰𑌵 𑌋𑌷𑌿𑌃 𑌅𑌨𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌪𑍍 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌬𑍀𑌜𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌂 𑌪𑌰𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌾𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌜𑌪𑍇 𑌪𑌾𑌠𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 ॥
𑌕𑌰𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌅𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌤𑌰𑍍𑌜𑌨𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍂𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍈𑌂 𑌅𑌨𑌾𑌮𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍗𑌂 𑌕𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑌃 𑌕𑌰𑌤𑌲 𑌕𑌰𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌦𑌿 𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌶𑌿𑌰𑌸𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍂𑌂 𑌶𑌿𑌖𑌾𑌯𑍈 𑌵𑌷𑌟𑍍 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍈𑌂 𑌕𑌵𑌚𑌾𑌯 𑌹𑍁𑌮𑍍 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍗𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌯 𑌵𑍗𑌷𑌟𑍍 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑌃 𑌅𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌫𑌟𑍍 ।
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍍
𑌆𑌶𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌾 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌕𑌚𑌾 𑌘𑌨𑌚𑍍𑌛𑌵𑌿-
-𑌰𑍍𑌧𑍍𑌯𑍇𑌯𑌾 𑌸𑌚𑌰𑍍𑌮𑌾𑌸𑌿𑌕𑌰𑌾 𑌹𑌿 𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾 ।
𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑍋𑌗𑍍𑌰𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌗𑍍𑌰𑌸𑌿𑌤𑌾 𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌤𑍇𑌜𑌸𑍇𑌰𑌿𑌤𑌾 ॥
𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍
𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌰𑌸𑌾 𑌶𑌶𑌿𑌶𑍇𑌖𑌰𑌾 ।
𑌸𑍁𑌮𑌨𑌾 𑌸𑌾𑌮𑌿𑌧𑍇𑌤𑍀 𑌚 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌸𑍁𑌰𑌶𑍇𑌮𑍁𑌷𑍀 ॥ 1 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿𑌜𑌨𑌨𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌸𑍇𑌵𑌿𑌨𑍀 ।
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌸𑍀𑌮𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑍀 𑌸𑍀𑌮𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑌸𑌾 ॥ 2 ॥
𑌰𑌸𑌾 𑌰𑌸𑌵𑌤𑍀 𑌵𑍇𑌲𑌾 𑌵𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌵𑌨𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 ।
𑌵𑌨𑌜𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌵𑌨𑌚𑌰𑍀 𑌵𑌨𑍀 𑌵𑌨𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑌿𑌨𑍀 ॥ 3 ॥
𑌵𑍇𑌗𑌿𑌨𑍀 𑌵𑍇𑌗𑌦𑌾 𑌵𑍇𑌗𑌬𑌲𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌬𑌲𑌾𑌧𑌿𑌕𑌾 ।
𑌕𑌲𑌾 𑌕𑌲𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌕𑍋𑌲𑍀 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌾 𑌕𑌾𑌲𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ॥ 4 ॥
𑌕𑌮𑌲𑌾 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌕𑌮𑌲𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌕𑌲𑌾𑌵𑌤𑍀 ।
𑌕𑍁𑌲𑍀𑌨𑌾 𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌾 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌕𑍋𑌕𑌿𑌲𑌾 𑌕𑌲𑌭𑌾𑌷𑌿𑌣𑍀 ॥ 5 ॥
𑌕𑍀𑌰𑌕𑍀𑌲𑍀 𑌕𑌲𑌾 𑌕𑌾𑌲𑍀 𑌕𑌪𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌕𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾 ।
𑌕𑍇𑌶𑌿𑌨𑍀 𑌚 𑌕𑍁𑌶𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌕𑍗𑌶𑌾𑌮𑍍𑌬𑍀 𑌕𑍇𑌶𑌵𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ॥ 6 ॥
𑌕𑌾𑌶𑍀 𑌕𑌲𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌶𑍀 𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌾 𑌕𑍇𑌶𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ।
𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌾 ॥ 7 ॥
𑌕𑍁𑌣𑌪𑌾𑌲𑍀 𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 ।
𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍁𑌚𑌿𑌃 𑌕𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌮𑌦𑌨𑍋𑌦𑌿𑌨𑍀 ॥ 8 ॥
𑌕𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌨𑌯𑌨𑌾 𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌵𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌽𑌭𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 ।
𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑍍𑌭𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀 𑌕𑍍𑌵𑌣𑌤𑍍𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌿𑌣𑌿𑌕𑌾 𑌕𑌟𑌾 ॥ 9 ॥
𑌕𑌠𑍋𑌰𑌾 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾 𑌕𑌾𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌕𑍗𑌮𑍁𑌦𑍀 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌕𑌣𑍍𑌠𑌿𑌨𑍀 ।
𑌕𑌪𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌕𑌪𑌟𑌿𑌨𑍀 𑌕𑌣𑍍𑌠𑌿𑌨𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌕𑌣𑍍𑌠𑌿𑌕𑌾 ॥ 10 ॥
𑌕𑍀𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌚 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌦𑌾 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ।
𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌤𑌾 𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌿 𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌸𑍍𑌤𑌨𑌦𑍍𑌵𑌯𑌾 ॥ 11 ॥
𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌿𑌗𑌾 𑌕𑌰𑌿𑌭𑍋𑌗𑌾 𑌚 𑌕𑌦𑌲𑍀 𑌦𑌲𑌶𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 ।
𑌕𑍁𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌕𑍋𑌟𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌚 𑌕𑌙𑍍𑌕𑌾𑌲𑍀 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍋𑌦𑌰𑌾 ॥ 12 ॥
𑌏𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌮𑌾𑌨𑌶𑌿𑌰𑍋𑌰𑍁𑌹𑌾 ।
𑌕𑌾𑌦𑌮𑍍𑌬𑌰𑍀 𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ॥ 13 ॥
𑌕𑍁𑌟𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍀𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌽𑌽𑌕𑍂𑌤𑍀 𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌃 𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌕𑌰𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ।
𑌕𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨𑍀 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾 𑌚 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌕𑍇𑌯𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑍀 ॥ 14 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀 𑌕𑌾𑌮𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍀 𑌕𑌾𑌮𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾 ।
𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑍀 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌕𑌾𑌮𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾 ॥ 15 ॥
𑌖𑌡𑍍𑌗𑌿𑌨𑍀 𑌖𑍇𑌚𑌰𑍀 𑌖𑌡𑍍𑌗𑌾 𑌖𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀𑌟𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾 𑌖𑌲𑌾 ।
𑌖𑌰𑌗𑌾 𑌖𑌰𑌨𑌾𑌥𑌾 𑌚 𑌖𑌰𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌖𑍇𑌲𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ॥ 16 ॥
𑌖𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌃 𑌖𑍇𑌟𑌿𑌨𑍀 𑌖𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌖𑌗𑌾 𑌖𑌟𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌖𑌰𑌖𑌣𑍍𑌡𑌿𑌨𑍀 𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌾 𑌖𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌾 𑌖𑌣𑍍𑌡𑌨𑍀𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ॥ 17 ॥
𑌖𑌣𑍍𑌡𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌖𑌣𑍍𑌡𑌖𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌖𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌚 𑌖𑌣𑍍𑌡𑌿𑌨𑍀 ।
𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌗𑍋𑌦𑌾𑌵𑌰𑍀 𑌗𑍗𑌰𑍀 𑌗𑍋𑌮𑌤𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌚 𑌗𑍗𑌤𑌮𑍀 ॥ 18 ॥
𑌗𑌯𑌾 𑌗𑍇𑌯𑌾 𑌗𑌗𑌨𑌗𑌾 𑌗𑌾𑌰𑍁𑌡𑍀 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌧𑍍𑌵𑌜𑌾 ।
𑌗𑍀𑌤𑌾 𑌗𑍀𑌤𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌗𑍋𑌪𑌾 𑌗𑌣𑍍𑌡𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌾 𑌗𑍁𑌣𑍀 𑌗𑌿𑌰𑌾 ॥ 19 ॥
𑌗𑍁𑌂 𑌗𑍗𑌰𑍀 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌮𑌦𑌨𑌾 𑌗𑍋𑌕𑍁𑌲𑌾 𑌗𑍋𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌗𑍋𑌦𑌾 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌗𑍂𑌢𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍂𑌢𑌾 𑌗𑍂𑌢𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾 ॥ 20 ॥
𑌗𑍁𑌞𑍍𑌜𑌿𑌨𑍀 𑌗𑌜𑌗𑌾 𑌗𑍋𑌪𑍀 𑌗𑍋𑌤𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌯𑌕𑌰𑍀 𑌗𑌦𑌾 ।
𑌗𑌿𑌰𑌿𑌭𑍂𑌪𑌾𑌲𑌦𑍁𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌗𑍋𑌗𑌾 𑌗𑍋𑌚𑍍𑌛𑌲𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 ॥ 21 ॥
𑌘𑌨𑌸𑍍𑌤𑌨𑍀 𑌘𑌨𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑍍𑌘𑌨𑍇𑌹𑌾 𑌘𑌨𑌨𑌿𑌃𑌸𑍍𑌵𑌨𑌾 ।
𑌘𑍂𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌘𑍂𑌘𑌕𑌰𑍀 𑌘𑍁𑌘𑍂𑌕𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑌾 ॥ 22 ॥
𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾𑌨𑌾𑌦𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾 𑌘𑌨𑌾𑌘𑍋𑌟𑌕𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀 ।
𑌘𑍋𑌰𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌚 𑌘𑍋𑌰𑌾 𑌚 𑌘𑍂𑌤𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌘𑌨𑌾 𑌘𑌨𑍀 ॥ 23 ॥
𑌘𑍃𑌤𑌾𑌚𑍀 𑌘𑌨𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌘𑌟𑌾 𑌘𑌨𑌘𑌟𑌾𑌽𑌮𑍃𑌤𑌾 ।
𑌘𑌟𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌘𑌟𑌨𑌾 𑌘𑍋𑌘𑌘𑌾𑌤𑌪𑌾𑌤𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ॥ 24 ॥
𑌚𑌞𑍍𑌚𑌰𑍀𑌕𑌾 𑌚𑌕𑍋𑌰𑍀 𑌚 𑌚𑌾𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌚𑍀𑌰𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀 𑌚𑌪𑌲𑌾 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌚𑌲𑌾 𑌚𑍇𑌲𑌾 𑌚𑌲𑌾𑌽𑌚𑌲𑌾 ॥ 25 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌨𑌾 𑌚𑌾𑌕𑌾 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌯𑌾 𑌚𑌾𑌮𑍀𑌕𑌰𑌚𑍍𑌛𑌵𑌿𑌃 ।
𑌚𑌾𑌪𑌿𑌨𑍀 𑌚𑌪𑌲𑌾 𑌚𑌮𑍍𑌪𑍂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾 ॥ 26 ॥
𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑍍𑌯𑌮𑌯𑍀 𑌚𑌞𑍍𑌚𑌚𑍍𑌚𑍗𑌰𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌚𑌮𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 ।
𑌚𑌕𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌵𑌧𑍂𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌮𑍋𑌦𑌿𑌨𑍀 ॥ 27 ॥
𑌚𑍇𑌤𑌶𑍍𑌚𑌰𑍀 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑌚𑍇𑌤𑌾 𑌚𑍇𑌤𑌨𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 ।
𑌚𑌾𑌮𑍍𑌪𑍇𑌯𑍀 𑌚𑌮𑍍𑌪𑌕𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚𑌣𑍍𑌡𑍀 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌾𑌲𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ॥ 28 ॥
𑌚𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌟𑌾 𑌚𑌿𑌞𑍍𑌚𑌾 𑌤𑌰𑍁𑌮𑍂𑌲𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ।
𑌛𑍁𑌰𑌿𑌕𑌾 𑌛𑌤𑍍𑌰𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌛𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌛𑍇𑌦𑌕𑌰𑍀 𑌛𑌿𑌦𑌾 ॥ 29 ॥
𑌛𑍁𑌛𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀𑌪𑌲𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍀 𑌛𑍁𑌛𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀𑌨𑌿𑌭𑌸𑍍𑌵𑌨𑌾 ।
𑌛𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌛𑌲𑌦𑌾 𑌛𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌛𑌿𑌟𑌿𑌕𑌾 𑌛𑍇𑌕𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 30 ॥
𑌛𑌗𑌿𑌨𑍀 𑌛𑌾𑌨𑍍𑌦𑌸𑍀 𑌛𑌾𑌯𑌾 𑌛𑌾𑌯𑌾𑌕𑍃𑌚𑍍𑌛𑌾𑌦𑌿𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌪𑌿 ।
𑌜𑌯𑌾 𑌚 𑌜𑌯𑌦𑌾 𑌜𑌾𑌤𑍀 𑌜𑌯𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌜𑌯𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 ॥ 31 ॥
𑌜𑌪𑌾𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌜𑌪𑍍𑌯𑌾 𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌿𑌣𑍀 𑌯𑌾𑌮𑌲𑌾 𑌯𑍁𑌤𑌾 ।
𑌜𑌮𑍍𑌬𑍂𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌜𑌯𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌚 𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾 𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ॥ 32 ॥
𑌜𑌨𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑍁𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾 𑌚 𑌜𑌰𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌜𑌰𑌦𑍍𑌭𑌵𑌾 ।
𑌜𑌾𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌜𑍀𑌵𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌜𑍀𑌮𑍂𑌤𑌸𑌦𑍃𑌶𑌚𑍍𑌛𑌵𑌿𑌃 ॥ 33 ॥
𑌜𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌜𑌨𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌜𑌾𑌯𑌾 𑌜𑌮𑍍𑌭𑌭𑌿𑌜𑍍𑌜𑌮𑍍𑌭𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 ।
𑌜𑌵𑌦𑌾 𑌜𑌵𑌵𑌦𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 𑌜𑌵𑌾𑌨𑍀 𑌜𑍍𑌵𑌰𑌹𑌾 𑌜𑍍𑌵𑌰𑌾 ॥ 34 ॥
𑌝𑌞𑍍𑌝𑌾𑌨𑌿𑌲𑌮𑌯𑍀 𑌝𑌞𑍍𑌝𑌾 𑌝𑌣𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑌕𑌰𑌾 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌝𑌿𑌣𑍍𑌟𑍀𑌶𑌾 𑌝𑌮𑍍𑌪𑌕𑍃𑌤𑍍 𑌝𑌮𑍍𑌪𑌾 𑌝𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ॥ 35 ॥
𑌟𑌕𑌾𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌟𑌙𑍍𑌕𑌧𑌰𑌾 𑌟𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌾 𑌕𑌰𑌶𑌾𑌟𑌿𑌨𑍀 ।
𑌠𑌕𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾 𑌠𑍀𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍀 𑌠𑌿𑌣𑍍𑌠𑍀 𑌠𑌿𑌣𑍍𑌠𑍀𑌰𑌵𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾 ॥ 36 ॥
𑌠𑌣𑍍𑌠𑌾𑌨𑌿𑌲𑌮𑌯𑍀 𑌠𑌣𑍍𑌠𑌾 𑌠𑌣𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑌕𑌰𑌾 𑌠𑌸𑌾 ।
𑌡𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀 𑌡𑌾𑌮𑌰𑍀 𑌚𑍈𑌵 𑌡𑌿𑌣𑍍𑌡𑌿𑌮𑌧𑍍𑌵𑌨𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 ॥ 37 ॥
𑌢𑌕𑍍𑌕𑌾𑌸𑍍𑌵𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌢𑌕𑍍𑌕𑌾 𑌤𑌪𑌿𑌨𑍀 𑌤𑌾𑌪𑌿𑌨𑍀 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌤𑌰𑍁𑌣𑍀 𑌤𑍁𑌨𑍍𑌦𑌿𑌲𑌾 𑌤𑍁𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌤𑌾𑌮𑌸𑍀 𑌚 𑌤𑌪𑌃𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ॥ 38 ॥
𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾 𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌾 𑌤𑌾𑌲𑍀 𑌤𑌾𑌲𑍀𑌦𑌲𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾 ।
𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌾 𑌤𑍍𑌰𑍇𑌤𑌾 𑌤𑍋𑌤𑍁𑌲𑌾 𑌤𑍋𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌤𑍁𑌲𑌾 ॥ 39 ॥
𑌤𑌾𑌪𑌤𑍍𑌰𑌯𑌹𑌰𑌾 𑌤𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌤𑌾𑌲𑌕𑍇𑌶𑍀 𑌤𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 ।
𑌤𑌮𑌾𑌲𑌦𑌲𑌵𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌾 𑌤𑌾𑌲𑌮𑍍𑌲𑌾𑌨𑌵𑌤𑍀 𑌤𑌮𑍀 ॥ 40 ॥
𑌤𑌾𑌮𑌸𑍀 𑌚 𑌤𑌮𑌿𑌸𑍍𑌰𑌾 𑌚 𑌤𑍀𑌵𑍍𑌰𑌾 𑌤𑍀𑌵𑍍𑌰𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾 ।
𑌤𑌟𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌤𑌿𑌲𑌤𑍈𑌲𑌾𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌤𑌰𑌣𑍀 𑌤𑌪𑌨𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ॥ 41 ॥
𑌤𑌿𑌲𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾 𑌤𑌿𑌲𑌕𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌕𑌾𑌧𑍀𑌶𑌶𑍇𑌖𑌰𑌾 ।
𑌤𑌿𑌲𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌤𑌾𑌰𑌾 𑌤𑌾𑌰𑌕𑍇𑌶𑍀 𑌕𑍁𑌟𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍀 ॥ 42 ॥
𑌸𑍍𑌥𑌾𑌣𑍁𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌕𑌰𑍀 𑌸𑍍𑌥𑌲𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌸𑍍𑌥𑌲𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 ।
𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌥𑍈𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌥𑌵𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌚 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌲𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾 ॥ 43 ॥
𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑍀 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌿𑌨𑍀 𑌦𑍀𑌨𑌾 𑌦𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌦𑍀𑌨𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌾 ।
𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌦𑍇𑌵𑌵𑌧𑍂𑌰𑍍𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌦𑌮𑌨𑍀 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾 ॥ 44 ॥
𑌦𑌯𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌦𑌮𑌵𑌤𑍀 𑌦𑌮𑌦𑌾 𑌦𑌾𑌡𑌿𑌮𑌸𑍍𑌤𑌨𑍀 ।
𑌦𑌨𑍍𑌦𑌶𑍂𑌕𑌨𑌿𑌭𑌾 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌦𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌨𑌨𑌾 ॥ 45 ॥
𑌦𑍋𑌲𑌾𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾 𑌦𑌲𑌾𑌯𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌦𑌮𑍍𑌪𑌤𑍀 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌮𑌯𑍀 ।
𑌦𑌶𑌾 𑌦𑍀𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌦𑍋𑌷𑌾 𑌦𑍋𑌷𑌹𑌾 𑌦𑍋𑌷𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ॥ 46 ॥
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌶𑌮𑌨𑍀 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌮𑌾 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ।
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌨𑍍𑌧𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 𑌦𑍁𑌃𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌦𑍁𑌃𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌶𑌮𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ॥ 47 ॥
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾 𑌦𑍁𑌨𑍍𑌦𑍁𑌭𑍀 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌦𑍂𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌦𑍂𑌰𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ।
𑌦𑌰𑌹𑌾 𑌦𑌰𑌦𑌾 𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌦𑌾𑌯𑌾𑌦𑌾 𑌦𑍁𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌦𑌯𑌾 ॥ 48 ॥
𑌧𑍁𑌰𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾 𑌧𑍁𑌰𑍀𑌣𑌾 𑌚 𑌧𑍗𑌰𑍀 𑌧𑍀 𑌧𑌨𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ।
𑌧𑍀𑌰𑌾𑌽𑌧𑍀𑌰𑌾 𑌧𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌚 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌦𑌾 𑌧𑍀𑌰𑌮𑌾𑌨𑌸𑌾 ॥ 49 ॥
𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑌾 𑌚 𑌦𑌮𑌨𑍀 𑌧𑍂𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌧𑍂𑌰𑍍𑌤𑌪𑌰𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾 ।
𑌧𑍂𑌮𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌧𑍂𑌮𑌪𑌾𑌨𑌾 𑌧𑍂𑌮𑌲𑌾 𑌧𑍂𑌮𑌮𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀 ॥ 50 ॥
𑌨𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌨𑌾𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌬𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾 ।
𑌨𑌵𑍀𑌨𑌾 𑌨𑌰𑍍𑌮𑌦𑌾 𑌨𑌰𑍍𑌮𑌿𑌨𑍇𑌮𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌯𑌮𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌾 ॥ 51 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌾 𑌨𑌿𑌗𑌮𑌾𑌚𑌾𑌰𑌾 𑌨𑌿𑌮𑍍𑌨𑌗𑌾 𑌨𑌗𑍍𑌨𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ।
𑌨𑍀𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾 𑌨𑌗𑍍𑌨𑍀 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌲𑍇𑌪𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑌾 𑌨𑌤𑌿𑌃 ॥ 52 ॥
𑌨𑍀𑌲𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍀𑌹𑌾 𑌚 𑌨𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌜𑌨𑍀 𑌨𑌵𑍀 ।
𑌨𑌵𑌨𑍀𑌤𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌰𑍀 𑌨𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌤𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ॥ 53 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍀 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾 𑌨𑌿𑌪𑍁𑌣𑌾 𑌨𑌿𑌪𑍁𑌣𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ।
𑌨𑌿𑌶𑌾 𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌨𑌮𑌿𑌤𑌾𑌽𑌨𑌮𑌿𑌤𑌾𑌪𑌿 𑌚 ॥ 54 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾 𑌚 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌂𑌸𑌾𑌽𑌨𑌾𑌮𑌿𑌕𑌾 𑌨𑌿𑌭𑌾 ।
𑌪𑌤𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀 𑌪𑌤𑌾𑌕𑌾 𑌚 𑌪𑌲𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ॥ 55 ॥
𑌪𑍀𑌨𑌾 𑌪𑍀𑌨𑌸𑍍𑌤𑌨𑌾 𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀 𑌪𑌵𑌨𑌾𑌶𑌨𑌶𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ।
𑌪𑌰𑌾𑌽𑌪𑌰𑌾 𑌕𑌲𑌾𑌪𑌾𑌽𑌽𑌪𑍍𑌪𑌾 𑌪𑌾𑌕𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌰𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ॥ 56 ॥
𑌪𑌵𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌸𑍁𑌪𑌵𑌨𑌾 𑌤𑌾𑌪𑌸𑍀𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 ।
𑌪𑌶𑍁𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌕𑌰𑍀 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌃 𑌪𑍋𑌷𑌣𑍀 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 ॥ 57 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌪𑍁𑌸𑍍𑌤𑌕𑌕𑌰𑌾 𑌪𑍁𑌨𑍍𑌨𑌾𑌗𑌤𑌲𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ।
𑌪𑍁𑌰𑌨𑍍𑌦𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ॥ 58 ॥
𑌪𑌾𑌶𑍀 𑌪𑌾𑌶𑌕𑌰𑌾 𑌪𑌾𑌶𑌾 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌹𑌾 𑌪𑌾𑌂𑌸𑍁𑌲𑌾 𑌪𑌶𑍁𑌃 ।
𑌪𑌟𑍁𑌃 𑌪𑌟𑌾𑌸𑌾 𑌪𑌰𑌶𑍁𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌪𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 𑌤𑌥𑌾 ॥ 59 ॥
𑌪𑌾𑌪𑌘𑍍𑌨𑍀 𑌪𑌤𑌿𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀 𑌚 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌽𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌪𑌿 𑌚 ।
𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑍀 𑌚 𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑌘𑍍𑌨𑍀 𑌪𑌿𑌶𑌿𑌤𑌾𑌶𑌨𑌤𑍋𑌷𑌿𑌤𑌾 ॥ 60 ॥
𑌪𑌾𑌨𑌦𑌾 𑌪𑌾𑌨𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌚 𑌪𑌾𑌨𑌦𑌾𑌨𑌕𑌰𑍋𑌦𑍍𑌯𑌤𑌾 ।
𑌪𑍇𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌾 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑌨𑍋𑌰𑌥𑌾 ॥ 61 ॥
𑌪𑌤𑌦𑍍𑌗𑌰𑍍𑌭𑌾 𑌪𑌤𑌦𑍍𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌪𑌾𑌤𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍀 ।
𑌪𑌙𑍍𑌕𑌿𑌲𑌾 𑌪𑌙𑍍𑌕𑌮𑌗𑍍𑌨𑌾 𑌚 𑌪𑌾𑌨𑍀𑌯𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ॥ 62 ॥
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑍀 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌯𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌚 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌤𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ।
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌾 𑌪𑌿𑌕𑍀 𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑌲𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 ॥ 63 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌙𑍍𑌗𑍁𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀 𑌪𑌿𑌣𑍍𑌡𑍀 𑌪𑌿𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌾 𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌰𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌾𑌸𑌨𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌲𑍁𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌘𑍍𑌨𑍀 𑌪𑍀𑌤𑌸𑌾𑌪𑌹𑌾 ॥ 64 ॥
𑌫𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌫𑌲𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌚 𑌫𑌲𑌶𑍍𑌰𑍀𑌃 𑌫𑌣𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾 ।
𑌫𑍂𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌸𑍍𑌫𑌾𑌰𑌾 𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌾 𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾𑌸𑌨𑌾 ॥ 65 ॥
𑌫𑌿𑌰𑌙𑍍𑌗𑌹𑌾 𑌸𑍍𑌫𑍀𑌤𑌮𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌫𑍀𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌫𑍀𑌤𑌕𑌰𑍀 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌬𑌲𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌬𑌲𑌾𑌰𑌾𑌤𑌿𑌰𑍍𑌬𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌬𑌲𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 ॥ 66 ॥
𑌵𑍇𑌣𑍁𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌨𑌚𑌰𑍀 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌵𑌜𑌨𑌯𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌚 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌬𑍋𑌧𑌿𑌨𑍀 𑌬𑍋𑌧𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ॥ 67 ॥
𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌚 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌚 𑌵𑌨𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌵𑌰𑌾 ।
𑌵𑌰𑌦𑌾 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍀 𑌵𑍀𑌣𑌾 𑌵𑍀𑌣𑌾𑌵𑌾𑌦𑌨𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾 ॥ 68 ॥
𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍀 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾 ।
𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑌚𑌿𑌕𑌿𑌤𑍍𑌸𑌾 𑌚 𑌵𑌿𑌵𑌶𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾 ॥ 69 ॥
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌵𑌤𑍍𑌕𑌵𑌿𑌕𑌲𑌾 𑌵𑍇𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌗𑌤𑌜𑍍𑌵𑌰𑌾 ।
𑌵𑌿𑌰𑌾𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌰𑌾𑌵𑌾 𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑍋𑌷𑍍𑌠𑍀 𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌾 ॥ 70 ॥
𑌵𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌵𑍀𑌰𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌵𑌰𑍀𑌯𑌸𑌾𑌪𑌰𑌾𑌧𑌵𑌿𑌤𑍍 ।
𑌵𑍇𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 ॥ 71 ॥
𑌵𑌿𑌰𑍋𑌧𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 𑌵𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌭𑌗𑌿𑌨𑍀 𑌭𑌗𑌮𑌾𑌲𑌾 𑌚 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍀 𑌭𑌵𑌭𑌾𑌵𑌿𑌨𑍀 ॥ 72 ॥
𑌭𑍀𑌮𑌾 𑌭𑍀𑌮𑌾𑌨𑌨𑌾 𑌭𑍈𑌮𑍀 𑌭𑌙𑍍𑌗𑍁𑌰𑌾 𑌭𑍀𑌮𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾 ।
𑌭𑌿𑌲𑍍𑌲𑍀 𑌭𑌲𑍍𑌲𑌧𑌰𑌾 𑌭𑍀𑌰𑍁𑌰𑍍𑌭𑍇𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌚𑍈𑌭𑌭𑌯𑌾𑌪𑌹𑌾 ॥ 73 ॥
𑌭𑌗𑌸𑌰𑍍𑌪𑌿𑌣𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌭𑌗𑌾 𑌭𑌗𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌭𑌗𑌾𑌲𑌯𑌾 ।
𑌭𑌗𑌾𑌸𑌨𑌾 𑌭𑌗𑌾𑌮𑍋𑌦𑌾 𑌭𑍇𑌰𑍀 𑌭𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌨𑍀 ॥ 74 ॥
𑌭𑍀𑌷𑌣𑌾𑌽𑌭𑍀𑌷𑌣𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾 ।
𑌭𑌾𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌜𑍀 𑌭𑍋𑌗𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌭𑌵𑌘𑍍𑌨𑍀 𑌭𑍂𑌤𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾 ॥ 75 ॥
𑌭𑍂𑌤𑌿𑌦𑌾 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌚 𑌭𑍂𑌪𑌤𑌿𑌤𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ।
𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑍀 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌮𑌰𑍀 𑌨𑍀𑌲𑌾 𑌭𑍂𑌪𑌾𑌲𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ॥ 76 ॥
𑌮𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌾 𑌮𑌨𑌾 𑌮𑌾𑌨𑌿𑌨𑍀 𑌮𑍋𑌹𑌨𑍀 𑌮𑌹𑌾 ।
𑌮𑌹𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌰𑍍𑌮𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌬𑌾 𑌮𑌦𑌿𑌰𑌾 𑌮𑌦𑌿𑌰𑌾𑌲𑌯𑌾 ॥ 77 ॥
𑌮𑌦𑍋𑌦𑍍𑌧𑌤𑌾 𑌮𑌤𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌮𑌾𑌧𑌵𑍀 𑌮𑌧𑍁𑌮𑌨𑍍𑌥𑌿𑌨𑍀 ।
𑌮𑍇𑌧𑌾 𑌮𑍇𑌧𑌾𑌕𑌰𑍀 𑌮𑍇𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌵𑌯𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ॥ 78 ॥
𑌮𑌦𑍍𑌯𑌪𑌾 𑌮𑌾𑌂𑌸𑌲𑌾 𑌮𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍋𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌮𑍈𑌥𑍁𑌨𑍋𑌦𑍍𑌧𑌤𑌾 ।
𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌿𑌮𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑌾 ॥ 79 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ।
𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑌵𑌧𑍂𑌰𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌥𑍁𑌰𑌾 𑌮𑍇𑌰𑍁𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾 ॥ 80 ॥
𑌮𑍇𑌦𑌸𑍍𑌵𑌨𑍀 𑌮𑍇𑌦𑌸𑍁𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌸𑍁𑌰𑌮𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 ।
𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌮𑌠𑌸𑍍𑌥𑌾𑌽𑌮𑌾 𑌮𑌾𑌲𑌾 𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ॥ 81 ॥
𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌦𑌾 𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌮𑌾𑌲𑌾 𑌚 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑌾𑌗𑌰𑍍𑌭𑌗𑌰𑍍𑌭𑌿𑌤𑌾 ।
𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌿𑌨𑍀 𑌚 𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌮𑌤𑌙𑍍𑌗𑌤𑌨𑌯𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌃 ॥ 82 ॥
𑌮𑌧𑍁𑌸𑍍𑌰𑌵𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌮𑌧𑍂𑌕𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ।
𑌯𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 𑌯𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀𑌨𑌾𑌥𑌭𑍂𑌷𑌾 𑌯𑌾𑌵𑌕𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 ॥ 83 ॥
𑌯𑌵𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌯𑌾𑌮𑌾 𑌯𑌵𑌨𑍀 𑌯𑌵𑌨𑌾𑌧𑌿𑌪𑌾 ।
𑌯𑌮𑌘𑍍𑌨𑍀 𑌯𑌮𑌵𑌾𑌣𑍀 𑌚 𑌯𑌜𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ॥ 84 ॥
𑌯𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌯𑌜𑍍𑌯𑌾 𑌯𑌜𑍁𑌰𑍍𑌯𑌜𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌶𑍋𑌨𑌿𑌕𑌰𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌯𑌜𑍍𑌞𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌕𑌰𑍍𑌮𑌕𑌰𑍀 𑌯𑌶𑌾 ॥ 85 ॥
𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌯𑍂𑌪𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ।
𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀 𑌚 𑌰𑌮𑌾 𑌰𑍇𑌖𑌾 𑌰𑌵𑍀 𑌰𑌣𑍀 ॥ 86 ॥
𑌰𑌜𑍋𑌵𑌤𑍀 𑌰𑌜𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌰𑌜𑌨𑍀 𑌰𑌜𑌨𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌰𑌾𑌗𑌿𑌣𑍀 𑌰𑌾𑌜𑌿𑌨𑍀 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌦𑌾 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 ॥ 87 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍀𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ।
𑌰𑌮𑌣𑍀 𑌰𑌮𑌣𑍀𑌯𑌾 𑌚 𑌰𑌾𑌮𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌵𑌤𑍀 𑌰𑌤𑌿𑌃 ॥ 88 ॥
𑌰𑍇𑌤𑍋𑌵𑌤𑍀 𑌰𑌤𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌾 𑌰𑍋𑌗𑌹𑌾 𑌰𑍋𑌗𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌰𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌰𑌙𑍍𑌗𑌵𑌤𑍀 𑌰𑌾𑌗𑌾 𑌰𑌾𑌗𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌰𑌾𑌗𑌿𑌨𑍀 𑌰𑌣𑌾 ॥ 89 ॥
𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌕𑌾 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌕𑍀 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌾 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌨𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 ।
𑌰𑌕𑍍𑌤𑌚𑌰𑍍𑌮𑌧𑌰𑌾 𑌰𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀 ॥ 90 ॥
𑌰𑌮𑍍𑌭𑌾 𑌰𑌮𑍍𑌭𑌾𑌫𑌲𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍀 𑌰𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ।
𑌰𑌙𑍍𑌗𑌭𑍃𑌦𑍍𑌰𑌙𑍍𑌗𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾 𑌰𑍋𑌦𑌸𑍀 𑌰𑍋𑌦𑌸𑍀𑌗𑍃𑌹𑌾 ॥ 91 ॥
𑌰𑍋𑌗𑌕𑌰𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌰𑍋𑌗𑌹𑌰𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌚 𑌰𑍋𑌗𑌭𑍃𑌦𑍍𑌰𑍋𑌗𑌶𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ।
𑌵𑌨𑍍𑌦𑍀 𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌾 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑍂𑌕𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾𑌧𑌰𑌾 ॥ 92 ॥
𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑌾 𑌬𑍈𑌨𑍍𑌦𑌵𑍀 𑌵𑌿𑌭𑌾 ।
𑌵𑌿𑌙𑍍𑌕𑍀 𑌵𑌿𑌙𑍍𑌕𑌪𑌲𑌾 𑌵𑌿𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌵𑌿𑌙𑍍𑌕𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌵𑌿𑌙𑍍𑌕𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌾 ॥ 93 ॥
𑌵𑍇𑌦𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌲𑌗𑍍𑌨𑌾 𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌾 𑌚 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑌿𑌕𑌰𑍀 𑌵𑌿𑌧𑌾 ।
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌿𑌨𑍀 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌶𑌮𑍀 ॥ 94 ॥
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌾𑌽𑌶𑌙𑍍𑌖𑌾 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌗𑌲𑌾 𑌶𑌶𑍀 ।
𑌶𑌿𑌮𑍍𑌬𑍀 𑌶𑌰𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 ॥ 95 ॥
𑌶𑍍𑌮𑌶𑌾𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌶𑍍𑌮𑌶𑌾𑌨𑌾 𑌚 𑌶𑍍𑌮𑌶𑌾𑌨𑌸𑍍𑌥𑌲𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾 ।
𑌶𑌰𑍍𑌮𑌦𑌾 𑌶𑌮𑌹𑌰𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌚 𑌶𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀 𑌶𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑍇𑌖𑌰𑌾 ॥ 96 ॥
𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 𑌶𑍇𑌷𑌾 𑌶𑍇𑌷𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌶𑍇𑌷𑌶𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ।
𑌶𑍇𑌮𑍁𑌷𑍀 𑌶𑍋𑌷𑌿𑌣𑍀 𑌶𑍗𑌰𑍀 𑌶𑌾𑌰𑌿𑌃 𑌶𑍗𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌶𑌰𑌾 𑌶𑌰𑍀 ॥ 97 ॥
𑌶𑌾𑌪𑌦𑌾 𑌶𑌾𑌪𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌃 𑌶𑌮𑍍𑌪𑌾 𑌶𑌪𑌥𑌚𑌾𑌪𑌿𑌨𑍀 ।
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌿𑌣𑍀 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌿𑌪𑌲𑌭𑍁𑌕𑍍 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 𑌤𑌥𑌾 ॥ 98 ॥
𑌶𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌾𑌪𑌹𑌾 𑌶𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌶𑍀𑌤𑌲𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌾 ।
𑌶𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌶𑌵𑌭𑍁𑌕𑍍 𑌶𑍈𑌵𑍀 𑌶𑌾𑌵𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌶𑌵𑍋𑌦𑌰𑍀 ॥ 99 ॥
𑌶𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 𑌶𑌾𑌵𑌶𑌯𑌨𑌾 𑌶𑌿𑌂𑌶𑌿𑌪𑌾 𑌶𑌿𑌂𑌶𑌿𑌪𑌾𑌯𑌤𑌾 ।
𑌶𑌵𑌾𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌶𑍈𑌵𑌾 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌾 𑌶𑌿𑌰𑌾 ॥ 100 ॥
𑌶𑌵𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀 𑌶𑌵𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾 𑌶𑌵𑌮𑌾𑌲𑌾 𑌶𑌵𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 ।
𑌶𑌮𑍍𑌪𑌿𑌨𑍀 𑌶𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌶𑌂 𑌶𑌨𑍍𑌤𑌨𑍁𑌃 𑌶𑍀𑌲𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ॥ 101 ॥
𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌃 𑌸𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌾𑌨𑌨𑌾 ।
𑌸𑌾𑌧𑍁𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌸𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑍀 ॥ 102 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌿𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌸𑌂𑌵𑌿𑌤𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ।
𑌸𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀 𑌸𑌰𑌸𑌾 𑌸𑌾𑌰𑌾 𑌸𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑌿𑌕𑌰𑍀 𑌸𑍁𑌧𑌾 ॥ 103 ॥
𑌸𑌰𑌃 𑌸𑌮𑌾 𑌸𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌸𑌮𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌸𑌮𑌦𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌮𑍋𑌹𑌾 𑌸𑌮𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾 ॥ 104 ॥
𑌸𑌮𑌿𑌤𑌿𑌃 𑌸𑌮𑌿𑌧𑌾 𑌸𑍀𑌮𑌾 𑌸𑌾𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌦𑌾 𑌸𑌤𑍀 ।
𑌸𑌵𑌨𑌾 𑌸𑌵𑌨𑌾𑌧𑌾𑌰𑌾 𑌸𑌾𑌵𑌨𑌾 𑌸𑌮𑌰𑌾 𑌸𑌮𑍀 ॥ 105 ॥
𑌸𑌮𑍀𑌰𑌾 𑌸𑍁𑌮𑌨𑌾 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀 𑌸𑌧𑍍𑌰𑍀𑌚𑍀𑌨𑍍𑌯𑌸𑌹𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ।
𑌹𑌂𑌸𑍀 𑌹𑌂𑌸𑌗𑌤𑌿𑌰𑍍𑌹𑌂𑌸𑌾 𑌹𑌂𑌸𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑌿𑌚𑍋𑌲𑌯𑍁𑌕𑍍 ॥ 106 ॥
𑌹𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌹𑌲𑌦𑌾 𑌹𑌾𑌲𑌾 𑌹𑌰𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌹𑌰𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾 ।
𑌹𑍇𑌲𑌾 𑌹𑍇𑌲𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌹𑍍𑌰𑍇𑌷𑌾 𑌹𑍍𑌰𑍇𑌷𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌹𑍍𑌰𑍇𑌷𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 ॥ 107 ॥
𑌹𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌹𑌾𑌨𑌿𑌰𑍍𑌹𑌯𑌾𑌹𑍍𑌵𑌾 𑌹𑍃𑌦𑍍𑌧𑌨𑍍𑌤𑌹𑌾 𑌹𑌨𑍍𑌤𑌹𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌹𑍁𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑍀 𑌹𑌨𑍍𑌤𑌕𑍃𑌦𑍍𑌧𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌹𑍀𑌹𑌾 𑌹𑌾𑌹𑌾 𑌹𑌤𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾 ॥ 108 ॥
𑌹𑍇𑌮𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 𑌹𑌰𑌵𑌤𑍀 𑌹𑌾𑌰𑍀𑌤𑌾 𑌹𑌰𑌿𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑌾 ।
𑌹𑍋𑌰𑍀 𑌹𑍋𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌹𑍋𑌲𑌿𑌕𑌾 𑌚 𑌹𑍋𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌹𑍋𑌮𑌾 𑌹𑌵𑌿𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌃 ॥ 109 ॥
𑌹𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌹𑌰𑌿𑌣𑍀𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌹𑌿𑌮𑌾𑌚𑌲𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ।
𑌲𑌮𑍍𑌬𑍋𑌦𑌰𑍀 𑌲𑌮𑍍𑌬𑌕𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌲𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾 𑌲𑌮𑍍𑌬𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾 ॥ 110 ॥
𑌲𑍀𑌲𑌾 𑌲𑍀𑌲𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌲𑍋𑌲𑌾 𑌲𑌲𑌨𑌾 𑌲𑌾𑌲𑌿𑌤𑌾𑌲𑌤𑌾 ।
𑌲𑌲𑌾𑌮𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 𑌲𑍋𑌚𑍍𑌯𑌾 𑌲𑍋𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾 𑌲𑌟𑌾 ॥ 111 ॥
𑌲𑌮𑍍𑌪𑌤𑍀 𑌲𑍁𑌮𑍍𑌪𑌤𑍀 𑌲𑌮𑍍𑌪𑌾 𑌲𑍋𑌪𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌲𑌲𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 ।
𑌲𑌤𑌿𑌕𑌾 𑌲𑌙𑍍𑌘𑌿𑌕𑌾 𑌲𑌙𑍍𑌘𑌾 𑌲𑌘𑌿𑌮𑌾 𑌲𑌘𑍁𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾 ॥ 112 ॥
𑌲𑌘𑍍𑌵𑍀𑌯𑌸𑍀 𑌲𑌘𑍂𑌦𑌰𑍍𑌕𑌾 𑌲𑍂𑌤𑌾 𑌲𑍂𑌤𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌲𑍋𑌮𑌭𑍃𑌲𑍍𑌲𑍋𑌮𑌲𑍋𑌮𑍍𑌨𑍀 𑌚 𑌲𑍁𑌲𑍁𑌤𑍀 𑌲𑍁𑌲𑍁𑌲𑍁𑌮𑍍𑌪𑌿𑌨𑍀 ॥ 113 ॥
𑌲𑍁𑌲𑌾𑌯𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌚 𑌲𑌹𑌰𑍀 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌪𑍁𑌰𑌪𑍁𑌰𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌰𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌬𑌲𑌗𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 ॥ 114 ॥
𑌕𑍍𑌷𑌣𑌕𑍍𑌷𑌪𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌕𑍍𑌷𑍀𑌣𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌵𑌤𑍀 ।
𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮𑍋𑌦𑌰𑍀 𑌕𑍍𑌷𑍋𑌣𑍀 𑌕𑍍𑌷𑍋𑌣𑌿𑌭𑍃𑌤𑍍 𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾 ॥ 115 ॥
𑌕𑍍𑌷𑌪𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌪𑌾𑌕𑌰𑍀 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌾 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌦𑌾 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌸𑌾𑌗𑌰𑌾 ।
𑌕𑍍𑌷𑍀𑌣𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 𑌕𑍍𑌷𑌯𑌕𑌰𑍀 𑌕𑍍𑌷𑌯𑌭𑍃𑌤𑍍 𑌕𑍍𑌷𑌯𑌦𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌤𑌿𑌃 ।
𑌕𑍍𑌷𑌰𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌕𑍍𑌷𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾 𑌕𑍍𑌷𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌕𑍍𑌷𑍁𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌰𑌪𑌾𑌤𑌕𑌾 ॥ 116 ॥
𑌫𑌲𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌃 –
𑌮𑌾𑌤𑍁𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑍇𑌦𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌦𑌾𑌯𑌕𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌦𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌧𑌨𑌦𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌅𑌨𑌾𑌚𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌮𑍂𑌕𑌃 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌰𑍋𑌗𑍀 𑌨𑍀𑌰𑍋𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 2 ॥
𑌅𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑍁𑌲𑍋𑌕𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌵𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌸𑍂𑌤𑍇 𑌤𑌨𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌗𑌾𑌵𑌶𑍍𑌚 𑌬𑌹𑍁𑌦𑍁𑌗𑍍𑌧𑌦𑌾𑌃 ॥ 3 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌃 𑌪𑌾𑌦𑌨𑌮𑍍𑌰𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌾𑌸𑌾 𑌇𑌵 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌾𑌃 ।
𑌅𑌰𑌯𑌃 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌯𑌂 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾 𑌅𑌪𑌿 ॥ 4 ॥
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌜𑌾𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌰𑌾 𑌨𑌾𑌰𑍍𑌯𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌶𑌾𑌃 ।
𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 5 ॥
𑌯𑌂 𑌯𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌯𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌤𑌂 𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌨 𑌚 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌶𑍋𑌕𑌃 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌨 ॥ 6 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌪𑌥𑍇𑌽𑌰𑍍𑌧𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌚 𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌤𑍍𑌸𑌾𑌧𑌕𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ।
𑌏𑌕𑌾𑌕𑍀 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌯𑍋 𑌧𑍀𑌰𑍋 𑌦𑌶𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 7 ॥
𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌤𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌯𑍋 𑌜𑌪𑍇𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌨 ॥ 8 ॥
𑌨 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌶𑌤𑍈𑌰𑌪𑌿 ।
𑌕𑍁𑌜𑌵𑌾𑌰𑍇 𑌶𑍍𑌮𑌶𑌾𑌨𑍇 𑌚 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾𑌹𑍍𑌨𑍇 𑌯𑍋 𑌜𑌪𑍇𑌤𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 9 ॥
𑌶𑌤𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸 𑌜𑌯𑍇𑌤 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌮𑌿𑌹 ।
𑌰𑍋𑌗𑌾𑌰𑍍𑌤𑍋 𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌶𑍀𑌥𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌠𑍇𑌦𑌮𑍍𑌭𑌸𑌿 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 10 ॥
𑌸𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌨𑍀𑌰𑍋𑌗𑌤𑌾𑌮𑍇𑌤𑌿 𑌯𑌦𑌿 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌯𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌅𑌰𑍍𑌧𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌶𑍍𑌮𑌶𑌾𑌨𑍇 𑌵𑌾 𑌶𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑍇 𑌜𑌪𑍇𑌨𑍍𑌮𑌨𑍁𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍁 𑌦𑌶𑌵𑌾𑌰𑌂 𑌜𑌪𑍇𑌤𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌮𑍇𑌤𑍍𑌤𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌤𑌦𑌾 𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌾 ॥ 12 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌪𑌵𑌨𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌘𑍋𑌰𑌗𑍋𑌮𑌾𑌯𑍁𑌨𑌾𑌦𑌿𑌨𑍀 ।
𑌤𑌦𑌾 𑌯𑌦𑌿 𑌨 𑌭𑍀𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌹𑍀𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌗𑍍𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 13 ॥
𑌤𑌦𑌾 𑌪𑌶𑍁𑌬𑌲𑌿𑌂 𑌦𑌦𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑌿 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾 ।
𑌯𑌥𑍇𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌚 𑌵𑌰𑌂 𑌦𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌾 ॥ 14 ॥
𑌰𑍋𑌚𑌨𑌾𑌗𑍁𑌰𑍁𑌕𑌸𑍍𑌤𑍂𑌰𑍀 𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰𑌮𑌦𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑍈𑌃 ।
𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌲𑌿𑌖𑌿𑌤𑌂 𑌭𑍂𑌰𑍍𑌜𑌪𑌤𑍍𑌰𑌕𑍇 ॥ 15 ॥
𑌶𑍁𑌭𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌯𑍋𑌗𑍇 𑌤𑍁 𑌸𑌮𑌭𑍍𑌯𑌰𑍍𑌚𑍍𑌯 𑌘𑌟𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 ।
𑌕𑍃𑌤𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌨𑌾𑌤𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌧𑌾𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌦𑍍𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍇𑌕𑌰𑍇 ॥ 16 ॥
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌕𑌣𑍍𑌠𑍇 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌜𑌿𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌤𑌦𑌾𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍇𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍇 𑌨𑌰𑌃 ॥ 17 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌦𑌦𑌾𑌤𑌿 𑌚 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌸 𑌭𑌵𑍇𑌦𑍍𑌧𑌨𑌦𑍋𑌪𑌮𑌃 ।
𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌶𑍍𑌵𑌾𑌪𑌦𑌜𑌨𑍍𑌤𑍂𑌨𑌾𑌂 𑌨 𑌭𑍀𑌃 𑌕𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑌿 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ॥ 18 ॥
𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿𑌯𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌗𑌰𑍍𑌭𑌿𑌣𑍀𑌨𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌮𑍍 ।
𑌮𑍋𑌹𑌨 𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌨𑌾𑌕𑌰𑍍𑌷𑌮𑌾𑌰𑌣𑍋𑌚𑍍𑌚𑌾𑌟𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 19 ॥
𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌧𑌾𑌰𑌣𑌤𑍋 𑌨𑍂𑌨𑌂 𑌸𑌿𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌾𑌧𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌨𑍀𑌲𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌲𑌿𑌖𑌿𑌤𑌂 𑌧𑍍𑌵𑌜𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌯𑌦𑌿 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ॥ 20 ॥
𑌤𑌦𑌾 𑌨𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌚𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌪𑌰𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀 ।
𑌏𑌤𑌜𑍍𑌜𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌸𑍍𑌮 𑌲𑌲𑌾𑌟𑍇 𑌯𑌦𑌿 𑌧𑌾𑌰𑌯𑍇𑌤𑍍 ॥ 21 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌤 𑌏𑌵 𑌸𑍍𑌯𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌨𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌃 ।
𑌰𑌾𑌜𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌵𑌶𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌯𑍁𑌃 𑌕𑌿𑌮𑌨𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌯𑍋𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 22 ॥
𑌏𑌤𑌜𑍍𑌜𑌪𑌨𑍍𑌨𑌿𑌶𑌿𑌤𑍋𑌯𑍇 𑌮𑌾𑌸𑍈𑌕𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌵𑌿𑌃 ।
𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌵𑌾𑌦𑍀 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 23 ॥
𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶𑌿 𑌪𑌠𑍇𑌤𑍍 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌰𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌮𑍍 ।
𑌇𑌹𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌭𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌤𑍍𑌰 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌿𑌵𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌜𑍇𑌤𑍍 ॥ 24 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌨𑌾𑌮𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰 𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌮𑍍 ।
𑌗𑍋𑌪𑍍𑌯𑌂 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌤𑌮𑌂 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌗𑍋𑌪𑌨𑍀𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌯𑍋𑌨𑌿𑌵𑌤𑍍 ॥ 25 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌯𑌾𑌮𑌲𑍇 𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌦𑌶𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ।
Roman (IAST) Transliteration
īśvara uvāca
śṛṇu devi pravakṣyāmi sāmprataṃ tatpurātanam |
sahasranāma paramaṃ pratyaṅgirārtha siddhaye || 1 ||
sahasranāmapāṭhena sarvatra vijayī bhavet |
parābhavo na cāsyāsti sabhāyāṃ vā vane raṇe || 2 ||
tathā tuṣṭā bhaveddevī pratyaṅgirā'sya pāṭhataḥ |
yathā bhavati deveśi sādhakaḥ śiva eva hi || 3 ||
aśvamedhasahasrāṇi vājapeyasya koṭayaḥ |
sakṛtpāṭhena jāyante prasannā pratyaṅgirā bhavet || 4 ||
bhairavo'sya ṛṣiśchando'nuṣṭup devī samīritā |
pratyaṅgirā viniyogaḥ sarvasampatti hetave || 5 ||
sarvakāryeṣu saṃsiddhiḥ sarvasampattidā bhavet |
evaṃ dhyātvā paṭhedetadyadīcchedātmano hitam || 6 ||
asya śrīpratyaṅgirā sahasranāmamahāmantrasya bhairava ṛṣiḥ anuṣṭup chandaḥ śrīmahāpratyaṅgirā devatā hrīṃ bījaṃ śrīṃ śaktiḥ svāhā kīlakaṃ parakṛtyāvināśārthe jape pāṭhe viniyogaḥ ||
karanyāsaḥ
oṃ hrāṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrīṃ tarjanībhyāṃ namaḥ |
oṃ hrūṃ madhyamābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraiṃ anāmikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrauṃ kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraḥ karatala karapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
hṛdayādi nyāsaḥ
oṃ hrāṃ hṛdayāya namaḥ |
oṃ hrīṃ śirase svāhā |
oṃ hrūṃ śikhāyai vaṣaṭ |
oṃ hraiṃ kavacāya hum |
oṃ hrauṃ netratrayāya vauṣaṭ |
oṃ hraḥ astrāya phaṭ |
dhyānam
āśāmbarā muktakacā ghanacchavi-
-rdhyeyā sacarmāsikarā hi bhūṣaṇā |
daṃṣṭrogravaktrā grasitā hitā tvayā
pratyaṅgirā śaṅkaratejaseritā ||
stotram
devī pratyaṅgirā divyā sarasā śaśiśekharā |
sumanā sāmidhetī ca samastasuraśemuṣī || 1 ||
sarvasampattijananī sarvadā sindhusevinī |
śambhusīmantinī sīmā surārādhyā sudhārasā || 2 ||
rasā rasavatī velā vanyā ca vanamālinī |
vanajākṣī vanacarī vanī vanavinodinī || 3 ||
veginī vegadā vegabalāsyā ca balādhikā |
kalā kalapriyā kolī komalā kālakāminī || 4 ||
kamalā kamalāsyā ca kamalasthā kalāvatī |
kulīnā kuṭilā kāntā kokilā kalabhāṣiṇī || 5 ||
kīrakīlī kalā kālī kapālinyapi kālikā |
keśinī ca kuśāvartā kauśāmbī keśavapriyā || 6 ||
kāśī kalā mahākāśī saṅkāśā keśadāyinī |
kuṇḍalī kuṇḍalāsyā ca kuṇḍalāṅgadamaṇḍitā || 7 ||
kuṇapālī kumudinī kumudā prītivardhinī |
kundapriyā kundaruciḥ kuraṅgamadanodinī || 8 ||
kuraṅganayanā kundā kuruvṛndā'bhinandinī |
kusumbhakusumā kāñcī kvaṇatkiṅkiṇikā kaṭā || 9 ||
kaṭhorā karuṇā kāṣṭhā kaumudī kambukaṇṭhinī |
kapardinī kapaṭinī kaṇṭhinī kālakaṇṭhikā || 10 ||
kīrahastā kumārī ca kurudā kusumapriyā |
kuñjarasthā kuñjaratā kumbhi kumbhastanadvayā || 11 ||
kumbhigā karibhogā ca kadalī dalaśālinī |
kupitā koṭarasthā ca kaṅkālī kandarodarā || 12 ||
ekāntavāsinī kāñcī kampamānaśiroruhā |
kādambarī kadambasthā kuṅkumapremadhāriṇī || 13 ||
kuṭumbinīpriyā''kūtī kratuḥ kratukarī priyā |
kātyāyanī kṛttikā ca kārtikeyapravartinī || 14 ||
kāmapatnī kāmadātrī kāmeśī kāmavanditā |
kāmarūpā kramāvartī kāmākṣī kāmamohitā || 15 ||
khaḍginī khecarī khaḍgā khañjarīṭekṣaṇā khalā |
kharagā kharanāthā ca kharāsyā khelanapriyā || 16 ||
kharāṃśuḥ kheṭinī khaṭvā khagā khaṭvāṅgadhāriṇī |
kharakhaṇḍinī khyātā khaṇḍitā khaṇḍanīsthitā || 17 ||
khaṇḍapriyā khaṇḍakhādyā sendukhaṇḍā ca khaṇḍinī |
gaṅgā godāvarī gaurī gomatyapi ca gautamī || 18 ||
gayā geyā gaganagā gāruḍī garuḍadhvajā |
gītā gītapriyā gopā gaṇḍaprītā guṇī girā || 19 ||
guṃ gaurī mandamadanā gokulā gopratāriṇī |
godā govindinī gūḍhā nirgūḍhā gūḍhavigrahā || 20 ||
guñjinī gajagā gopī gotrakṣayakarī gadā |
giribhūpāladuhitā gogā gocchalavardhinī || 21 ||
ghanastanī ghanarucirghanehā ghananiḥsvanā |
ghūtkāriṇī ghūghakarī ghughūkaparivāritā || 22 ||
ghaṇṭānādapriyā ghaṇṭā ghanāghoṭakavāhinī |
ghorarūpā ca ghorā ca ghūtī pratighanā ghanī || 23 ||
ghṛtācī ghanapuṣṭiśca ghaṭā ghanaghaṭā'mṛtā |
ghaṭasyā ghaṭanā ghoghaghātapātanivāriṇī || 24 ||
cañcarīkā cakorī ca cāmuṇḍā cīradhāriṇī |
cāturī capalā cakracalā celā calā'calā || 25 ||
catuścirantanā cākā cikyā cāmīkaracchaviḥ |
cāpinī capalā campū cintā cintāmaṇiścitā || 26 ||
cāturvarṇyamayī cañcaccaurācāryā camatkṛtiḥ |
cakravartivadhūścakrā cakrāṅgā cakramodinī || 27 ||
cetaścarī cittavṛttiracetā cetanapradā |
cāmpeyī campakaprītiścaṇḍī caṇḍālavāsinī || 28 ||
cirañjīvitaṭā ciñcā tarumūlanivāsinī |
churikā chatramadhyasthā chidrā chedakarī chidā || 29 ||
chuchundarīpalaprītī chuchundarīnibhasvanā |
chalinī chaladā chatrā chiṭikā chekakṛttathā || 30 ||
chaginī chāndasī chāyā chāyākṛcchādirityapi |
jayā ca jayadā jātī jayasthā jayavardhinī || 31 ||
japāpuṣpapriyā japyā jṛmbhiṇī yāmalā yutā |
jambūpriyā jayasthā ca jaṅgamā jaṅgamapriyā || 32 ||
janturjantupradhānā ca jaratkarṇā jaradbhavā |
jātipriyā jīvanasthā jīmūtasadṛśacchaviḥ || 33 ||
janyā janahitā jāyā jambhabhijjambhamālinī |
javadā javavadvāhā javānī jvarahā jvarā || 34 ||
jhañjhānilamayī jhañjhā jhaṇatkārakarā tathā |
jhiṇṭīśā jhampakṛt jhampā jhampatrāsanivāriṇī || 35 ||
ṭakārasthā ṭaṅkadharā ṭaṅkārā karaśāṭinī |
ṭhakkurā ṭhītkṛtī ṭhiṇṭhī ṭhiṇṭhīravasamāvṛtā || 36 ||
ṭhaṇṭhānilamayī ṭhaṇṭhā ṭhaṇatkārakarā ṭhasā |
ḍākinī ḍāmarī caiva ḍiṇḍimadhvaninandinī || 37 ||
ḍhakkāsvanapriyā ḍhakkā tapinī tāpinī tathā |
taruṇī tundilā tundā tāmasī ca tapaḥpriyā || 38 ||
tāmrā tāmrāmbarā tālī tālīdalavibhūṣaṇā |
turaṅgā tvaritā tretā totulā todinī tulā || 39 ||
tāpatrayaharā taptā tālakeśī tamālinī |
tamāladalavacchāmā tālamlānavatī tamī || 40 ||
tāmasī ca tamisrā ca tīvrā tīvraparākramā |
taṭasthā tilatailāktā taraṇī tapanadyutiḥ || 41 ||
tilottamā tilakakṛttārakādhīśaśekharā |
tilapuṣpapriyā tārā tārakeśī kuṭumbinī || 42 ||
sthāṇupatnī sthitikarī sthalasthā sthalavardhinī |
sthitiḥ sthairyā sthaviṣṭhā ca sthāpatiḥ sthalavigrahā || 43 ||
dantinī daṇḍinī dīnā daridrā dīnavatsalā |
devī devavadhūrdaityadamanī dantabhūṣaṇā || 44 ||
dayāvatī damavatī damadā dāḍimastanī |
dandaśūkanibhā daityadāriṇī devatānanā || 45 ||
dolākrīḍā dalāyuśca dampatī devatāmayī |
daśā dīpasthitā doṣā doṣahā doṣakāriṇī || 46 ||
durgā durgārtiśamanī durgamā durgavāsinī |
durgandhanāśinī duḥsthā duḥsvapnaśamakāriṇī || 47 ||
durvārā dundubhī bhrāntā dūrasthā dūravāsinī |
darahā daradā dātrī dāyādā duhitā dayā || 48 ||
dhurandharā dhurīṇā ca dhaurī dhī dhanadāyinī |
dhīrā'dhīrā dharitrī ca dharmadā dhīramānasā || 49 ||
dhanurdharā ca damanī dhūrtā dhūrtaparigrahā |
dhūmavarṇā dhūmapānā dhūmalā dhūmamohinī || 50 ||
nalinī nandinī nandā nādinī nandabālikā |
navīnā narmadā narminemirniyamaniścayā || 51 ||
nirmalā nigamācārā nimnagā nagnakāminī |
nītirnirantarā nagnī nirlepā nirguṇā natiḥ || 52 ||
nīlagrīvā nirīhā ca nirañjanajanī navī |
navanītapriyā nārī narakārṇavatāriṇī || 53 ||
nārāyaṇī nirākārā nipuṇā nipuṇapriyā |
niśā nidrā narendrasthā namitā'namitāpi ca || 54 ||
nirguṇḍikā ca nirguṇḍā nirmāṃsā'nāmikā nibhā |
patākinī patākā ca palaprītiryaśasvinī || 55 ||
pīnā pīnastanā patnī pavanāśanaśāyinī |
parā'parā kalāpā''ppā pākakṛtyarati priyā || 56 ||
pavanasthā supavanā tāpasīprītivardhinī |
paśuvṛddhikarī puṣṭiḥ poṣaṇī puṣpavardhinī || 57 ||
puṣpiṇī pustakakarā punnāgatalavāsinī |
purandarapriyā prītiḥ puramārganivāsinī || 58 ||
pāśī pāśakarā pāśā bandhuhā pāṃsulā paśuḥ |
paṭuḥ paṭāsā paraśudhāriṇī pāśinī tathā || 59 ||
pāpaghnī patipatnī ca patitā'patitāpi ca |
piśācī ca piśācaghnī piśitāśanatoṣitā || 60 ||
pānadā pānapātrā ca pānadānakarodyatā |
peyā prasiddhā pīyūṣā pūrṇā pūrṇamanorathā || 61 ||
patadgarbhā patadgātrā pātapuṇyapriyā purī |
paṅkilā paṅkamagnā ca pānīyā pañjarasthitā || 62 ||
pañcamī pañcayajñā ca pañcatā pañcamapriyā |
pañcamudrā puṇḍarīkā pikī piṅgalalocanā || 63 ||
priyaṅgumañjarī piṇḍī piṇḍitā pāṇḍuraprabhā |
pretāsanā priyālusthā pāṇḍughnī pītasāpahā || 64 ||
phalinī phaladhātrī ca phalaśrīḥ phaṇibhūṣaṇā |
phūtkārakāriṇī sphārā phullā phullāmbujāsanā || 65 ||
phiraṅgahā sphītamatiḥ sphītiḥ sphītakarī tathā |
balamāyā balārātirbalinī balavardhinī || 66 ||
veṇuvādyā vanacarī virāvajanayitrī ca |
vidyā vidyāpradā vidyābodhinī bodhadāyinī || 67 ||
buddhamātā ca buddhā ca vanamālāvatī varā |
varadā vāruṇī vīṇā vīṇāvādanatatparā || 68 ||
vinodinī vinodasthā vaiṣṇavī viṣṇuvallabhā |
vaidyā vaidyacikitsā ca vivaśā viśvaviśrutā || 69 ||
vidvatkavikalā vettā vitandrā vigatajvarā |
virāvā vividhārāvā bimboṣṭhī bimbavatsalā || 70 ||
vindhyasthā vīravandyā ca varīyasāparādhavit |
vedāntavedyā vedyā ca vaidyā ca vijayapradā || 71 ||
virodhavardhinī vandhyā vandhyābandhanivāriṇī |
bhaginī bhagamālā ca bhavānī bhavabhāvinī || 72 ||
bhīmā bhīmānanā bhaimī bhaṅgurā bhīmadarśanā |
bhillī bhalladharā bhīrurbheruṇḍā caibhabhayāpahā || 73 ||
bhagasarpiṇyapi bhagā bhagarūpā bhagālayā |
bhagāsanā bhagāmodā bherī bhāṅkārarañjinī || 74 ||
bhīṣaṇā'bhīṣaṇā sarvā bhagavatyapi bhūṣaṇā |
bhāradvājī bhogadātrī bhavaghnī bhūtibhūṣaṇā || 75 ||
bhūtidā bhūmidātrī ca bhūpatitvapradāyinī |
bhramarī bhrāmarī nīlā bhūpālamukuṭasthitā || 76 ||
mattā manoharā manā māninī mohanī mahā |
mahālakṣmīrmadākṣībā madirā madirālayā || 77 ||
madoddhatā mataṅgasthā mādhavī madhumanthinī |
medhā medhākarī medhyā madhyā madhyavayasthitā || 78 ||
madyapā māṃsalā matsyā modinī maithunoddhatā |
mudrā mudrāvatī mātā māyā mahimamandirā || 79 ||
mahāmāyā mahāvidyā mahāmārī maheśvarī |
mahādevavadhūrmānyā mathurā merumaṇḍalā || 80 ||
medasvanī medasuśrīrmahiṣāsuramardinī |
maṇḍapasthā maṭhasthā'mā mālā mālāvilāsinī || 81 ||
mokṣadā muṇḍamālā ca mandirāgarbhagarbhitā |
mātaṅginī ca mātaṅgī mataṅgatanayā madhuḥ || 82 ||
madhusravā madhurasā madhūkakusumapriyā |
yāminī yāminīnāthabhūṣā yāvakarañjitā || 83 ||
yavāṅkurapriyā yāmā yavanī yavanādhipā |
yamaghnī yamavāṇī ca yajamānasvarūpiṇī || 84 ||
yajñā yajyā yajuryajvā yaśonikarakāriṇī |
yajñasūtrapradā jyeṣṭhā yajñakarmakarī yaśā || 85 ||
yaśasvinī yajñasaṃsthā yūpastambhanivāsinī |
rañjitā rājapatnī ca ramā rekhā ravī raṇī || 86 ||
rajovatī rajaścitrā rajanī rajanīpatiḥ |
rāgiṇī rājinī rājyā rājyadā rājyavardhinī || 87 ||
rājanvatī rājanītisturyā rājanivāsinī |
ramaṇī ramaṇīyā ca rāmā rāmavatī ratiḥ || 88 ||
retovatī ratotsāhā rogahā rogakāriṇī |
raṅgā raṅgavatī rāgā rāgajñā rāginī raṇā || 89 ||
rañjikā rañjakī rañjā rañjinī raktalocanā |
raktacarmadharā rantrī raktasthā raktavāhinī || 90 ||
rambhā rambhāphalaprītī rambhorū rāghavapriyā |
raṅgabhṛdraṅgamadhurā rodasī rodasīgṛhā || 91 ||
rogakartrī rogahartrī ca rogabhṛdrogaśāyinī |
vandī vandistutā bandhurbandhūkakusumādharā || 92 ||
vanditā vandimātā bandhurā baindavī vibhā |
viṅkī viṅkapalā viṅkā viṅkasthā viṅkavatsalā || 93 ||
vedairvilagnā vignā ca vidhirvidhikarī vidhā |
śaṅkhinī śaṅkhanilayā śaṅkhamālāvatī śamī || 94 ||
śaṅkhapātrāśinī śaṅkhā'śaṅkhā śaṅkhagalā śaśī |
śimbī śarāvatī śyāmā śyāmāṅgī śyāmalocanā || 95 ||
śmaśānasthā śmaśānā ca śmaśānasthalabhūṣaṇā |
śarmadā śamahartrī ca śākinī śaṅkuśekharā || 96 ||
śāntiḥ śāntipradā śeṣā śeṣasthā śeṣaśāyinī |
śemuṣī śoṣiṇī śaurī śāriḥ śauryā śarā śarī || 97 ||
śāpadā śāpahārī śrīḥ śampā śapathacāpinī |
śṛṅgiṇī śṛṅgipalabhuk śaṅkarī śāṅkarī tathā || 98 ||
śaṅkā śaṅkāpahā śaṃsthā śāśvatī śītalā śivā |
śavasthā śavabhuk śaivī śāvavarṇā śavodarī || 99 ||
śāyinī śāvaśayanā śiṃśipā śiṃśipāyatā |
śavākuṇḍalinī śaivā śaṅkarā śiśirā śirā || 100 ||
śavakāñcī śavaśrīkā śavamālā śavākṛtiḥ |
śampinī śaṅkuśaktiḥ śaṃ śantanuḥ śīladāyinī || 101 ||
sindhuḥ sarasvatī sindhusundarī sundarānanā |
sādhusiddhiḥ siddhidātrī siddhā siddhasarasvatī || 102 ||
santatiḥ sampadā sampatsaṃvitsampattidāyinī |
sapatnī sarasā sārā sarasvatikarī sudhā || 103 ||
saraḥ samā samānā ca samārādhyā samastadā |
samiddhā samadā sammā sammohā samadarśanā || 104 ||
samitiḥ samidhā sīmā sāvitrī saṃvidā satī |
savanā savanādhārā sāvanā samarā samī || 105 ||
samīrā sumanā sādhvī sadhrīcīnyasahāyinī |
haṃsī haṃsagatirhaṃsā haṃsojjvalanicolayuk || 106 ||
halinī haladā hālā haraśrīrharavallabhā |
helā helāvatī hreṣā hreṣasthā hreṣavardhinī || 107 ||
hantā hānirhayāhvā hṛddhantahā hantahāriṇī |
huṅkārī hantakṛddhaṅkā hīhā hāhā hatāhitā || 108 ||
hemā prabhā haravatī hārītā harisammatā |
horī hotrī holikā ca homyā homā havirhariḥ || 109 ||
hāriṇī hariṇīnetrā himācalanivāsinī |
lambodarī lambakarṇā lambikā lambavigrahā || 110 ||
līlā līlāvatī lolā lalanā lālitālatā |
lalāmalocanā locyā lolākṣī lakṣaṇā laṭā || 111 ||
lampatī lumpatī lampā lopāmudrā lalanti ca |
latikā laṅghikā laṅghā laghimā laghumadhyamā || 112 ||
laghvīyasī laghūdarkā lūtā lūtanivāriṇī |
lomabhṛllomalomnī ca lulutī lululumpinī || 113 ||
lulāyasthā ca laharī laṅkāpurapurandarī |
lakṣmīrlakṣmīpradā lakṣyā lakṣyabalagatipradā || 114 ||
kṣaṇakṣapā kṣaṇakṣīṇā kṣamā kṣāntiḥ kṣamāvatī |
kṣāmā kṣāmodarī kṣoṇī kṣoṇibhṛt kṣatriyāṅganā || 115 ||
kṣapā kṣapākarī kṣīrā kṣīradā kṣīrasāgarā |
kṣīṇaṅkarī kṣayakarī kṣayabhṛt kṣayadā kṣatiḥ |
kṣarantī kṣudrikā kṣudrā kṣutkṣāmā kṣarapātakā || 116 ||
phalaśrutiḥ –
mātuḥ sahasranāmedaṃ pratyaṅgirāsiddhidāyakam || 1 ||
yaḥ paṭhetprayato nityaṃ daridro dhanado bhavet |
anācāntaḥ paṭhennityaṃ sa cāpi syānmaheśvaraḥ |
mūkaḥ syādvākpatirdevī rogī nīrogatāṃ bhavet || 2 ||
aputraḥ putramāpnoti triṣulokeṣu viśrutam |
vandhyāpi sūte tanayān gāvaśca bahudugdhadāḥ || 3 ||
rājānaḥ pādanamrāḥ syustasya dāsā iva sphuṭāḥ |
arayaḥ saṅkṣayaṃ yānti manasā saṃsmṛtā api || 4 ||
darśanādeva jāyante narā nāryo'pi tadvaśāḥ |
kartā hartā svayaṃvīro jāyate nātrasaṃśayaḥ || 5 ||
yaṃ yaṃ kāmayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnoti niścitam |
duritaṃ na ca tasyāsti nāsti śokaḥ kadācana || 6 ||
catuṣpathe'rdharātre ca yaḥ paṭhetsādhakottamaḥ |
ekākī nirbhayo dhīro daśāvartaṃ narottamaḥ || 7 ||
manasā cintitaṃ kāryaṃ tasya siddhirna saṃśayam |
vinā sahasranāmnāṃ yo japenmantraṃ kadācana || 8 ||
na siddho jāyate tasya mantraḥ kalpaśatairapi |
kujavāre śmaśāne ca madhyāhne yo japettathā || 9 ||
śatāvartyā sa jayeta kartā hartā nṛṇāmiha |
rogārto yo niśīthānte paṭhedambhasi saṃsthitaḥ || 10 ||
sadyo nīrogatāmeti yadi syānnirbhayastadā |
ardharātre śmaśāne vā śanivāre japenmanum || 11 ||
aṣṭottarasahasraṃ tu daśavāraṃ japettataḥ |
sahasranāmamettaddhi tadā yāti svayaṃ śivā || 12 ||
mahāpavanarūpeṇa ghoragomāyunādinī |
tadā yadi na bhītiḥ syāttato dehīti vāgbhavet || 13 ||
tadā paśubaliṃ dadyāt svayaṃ gṛhṇāti caṇḍikā |
yatheṣṭaṃ ca varaṃ dattvā yāti pratyaṅgirā śivā || 14 ||
rocanāgurukastūrī karpūramadacandanaiḥ |
kuṅkumaprathamābhyāṃ tu likhitaṃ bhūrjapatrake || 15 ||
śubhanakṣatrayoge tu samabhyarcya ghaṭāntare |
kṛtasampātanātsiddhaṃ dhāryantaddakṣiṇekare || 16 ||
sahasranāmasvarṇasthaṃ kaṇṭhe vāpi jitendriyaḥ |
tadāyaṃ praṇamenmantrī kruddhaḥ samriyate naraḥ || 17 ||
yasmai dadāti ca svasti sa bhaveddhanadopamaḥ |
duṣṭaśvāpadajantūnāṃ na bhīḥ kutrāpi jāyate || 18 ||
bālakānāmiyaṃ rakṣā garbhiṇīnāmapi dhruvam |
mohana stambhanākarṣamāraṇoccāṭanāni ca || 19 ||
yantradhāraṇato nūnaṃ sidhyante sādhakasya ca |
nīlavastre vilikhitaṃ dhvajāyāṃ yadi tiṣṭhati || 20 ||
tadā naṣṭā bhavatyeva pracaṇḍā paravāhinī |
etajjaptaṃ mahābhasma lalāṭe yadi dhārayet || 21 ||
taddarśanata eva syuḥ prāṇinastasya kiṅkarāḥ |
rājapatnyo'pi vaśyāḥ syuḥ kimanyāḥ parayoṣitaḥ || 22 ||
etajjapanniśitoye māsaikena mahākaviḥ |
paṇḍitaśca mahāvādī jāyate nātrasaṃśayaḥ || 23 ||
śaktiṃ sampūjya deveśi paṭhet stotraṃ varaṃ śubham |
ihaloke sukhaṃ bhuktvā paratra tridivaṃ vrajet || 24 ||
iti nāmasahasraṃ tu pratyaṅgira manoharam |
gopyaṃ guhyatamaṃ loke gopanīyaṃ svayonivat || 25 ||
iti śrīrudrayāmale tantre daśavidyārahasye śrī pratyaṅgirā sahasranāma stotram |
Sanskrit — Devanagari (original)
ईश्वर उवाच
शृणु देवि प्रवक्ष्यामि साम्प्रतं तत्पुरातनम् ।
सहस्रनाम परमं प्रत्यङ्गिरार्थ सिद्धये ॥ 1 ॥
सहस्रनामपाठेन सर्वत्र विजयी भवेत् ।
पराभवो न चास्यास्ति सभायां वा वने रणे ॥ 2 ॥
तथा तुष्टा भवेद्देवी प्रत्यङ्गिराऽस्य पाठतः ।
यथा भवति देवेशि साधकः शिव एव हि ॥ 3 ॥
अश्वमेधसहस्राणि वाजपेयस्य कोटयः ।
सकृत्पाठेन जायन्ते प्रसन्ना प्रत्यङ्गिरा भवेत् ॥ 4 ॥
भैरवोऽस्य ऋषिश्छन्दोऽनुष्टुप् देवी समीरिता ।
प्रत्यङ्गिरा विनियोगः सर्वसम्पत्ति हेतवे ॥ 5 ॥
सर्वकार्येषु संसिद्धिः सर्वसम्पत्तिदा भवेत् ।
एवं ध्यात्वा पठेदेतद्यदीच्छेदात्मनो हितम् ॥ 6 ॥
अस्य श्रीप्रत्यङ्गिरा सहस्रनाममहामन्त्रस्य भैरव ऋषिः अनुष्टुप् छन्दः श्रीमहाप्रत्यङ्गिरा देवता ह्रीं बीजं श्रीं शक्तिः स्वाहा कीलकं परकृत्याविनाशार्थे जपे पाठे विनियोगः ॥
करन्यासः
ॐ ह्रां अङ्गुष्ठाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रीं तर्जनीभ्यां नमः ।
ॐ ह्रूं मध्यमाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रैं अनामिकाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रौं कनिष्ठिकाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रः करतल करपृष्ठाभ्यां नमः ।
हृदयादि न्यासः
ॐ ह्रां हृदयाय नमः ।
ॐ ह्रीं शिरसे स्वाहा ।
ॐ ह्रूं शिखायै वषट् ।
ॐ ह्रैं कवचाय हुम् ।
ॐ ह्रौं नेत्रत्रयाय वौषट् ।
ॐ ह्रः अस्त्राय फट् ।
ध्यानम्
आशाम्बरा मुक्तकचा घनच्छवि-
-र्ध्येया सचर्मासिकरा हि भूषणा ।
दंष्ट्रोग्रवक्त्रा ग्रसिता हिता त्वया
प्रत्यङ्गिरा शङ्करतेजसेरिता ॥
स्तोत्रम्
देवी प्रत्यङ्गिरा दिव्या सरसा शशिशेखरा ।
सुमना सामिधेती च समस्तसुरशेमुषी ॥ 1 ॥
सर्वसम्पत्तिजननी सर्वदा सिन्धुसेविनी ।
शम्भुसीमन्तिनी सीमा सुराराध्या सुधारसा ॥ 2 ॥
रसा रसवती वेला वन्या च वनमालिनी ।
वनजाक्षी वनचरी वनी वनविनोदिनी ॥ 3 ॥
वेगिनी वेगदा वेगबलास्या च बलाधिका ।
कला कलप्रिया कोली कोमला कालकामिनी ॥ 4 ॥
कमला कमलास्या च कमलस्था कलावती ।
कुलीना कुटिला कान्ता कोकिला कलभाषिणी ॥ 5 ॥
कीरकीली कला काली कपालिन्यपि कालिका ।
केशिनी च कुशावर्ता कौशाम्बी केशवप्रिया ॥ 6 ॥
काशी कला महाकाशी सङ्काशा केशदायिनी ।
कुण्डली कुण्डलास्या च कुण्डलाङ्गदमण्डिता ॥ 7 ॥
कुणपाली कुमुदिनी कुमुदा प्रीतिवर्धिनी ।
कुन्दप्रिया कुन्दरुचिः कुरङ्गमदनोदिनी ॥ 8 ॥
कुरङ्गनयना कुन्दा कुरुवृन्दाऽभिनन्दिनी ।
कुसुम्भकुसुमा काञ्ची क्वणत्किङ्किणिका कटा ॥ 9 ॥
कठोरा करुणा काष्ठा कौमुदी कम्बुकण्ठिनी ।
कपर्दिनी कपटिनी कण्ठिनी कालकण्ठिका ॥ 10 ॥
कीरहस्ता कुमारी च कुरुदा कुसुमप्रिया ।
कुञ्जरस्था कुञ्जरता कुम्भि कुम्भस्तनद्वया ॥ 11 ॥
कुम्भिगा करिभोगा च कदली दलशालिनी ।
कुपिता कोटरस्था च कङ्काली कन्दरोदरा ॥ 12 ॥
एकान्तवासिनी काञ्ची कम्पमानशिरोरुहा ।
कादम्बरी कदम्बस्था कुङ्कुमप्रेमधारिणी ॥ 13 ॥
कुटुम्बिनीप्रियाऽऽकूती क्रतुः क्रतुकरी प्रिया ।
कात्यायनी कृत्तिका च कार्तिकेयप्रवर्तिनी ॥ 14 ॥
कामपत्नी कामदात्री कामेशी कामवन्दिता ।
कामरूपा क्रमावर्ती कामाक्षी काममोहिता ॥ 15 ॥
खड्गिनी खेचरी खड्गा खञ्जरीटेक्षणा खला ।
खरगा खरनाथा च खरास्या खेलनप्रिया ॥ 16 ॥
खरांशुः खेटिनी खट्वा खगा खट्वाङ्गधारिणी ।
खरखण्डिनी ख्याता खण्डिता खण्डनीस्थिता ॥ 17 ॥
खण्डप्रिया खण्डखाद्या सेन्दुखण्डा च खण्डिनी ।
गङ्गा गोदावरी गौरी गोमत्यपि च गौतमी ॥ 18 ॥
गया गेया गगनगा गारुडी गरुडध्वजा ।
गीता गीतप्रिया गोपा गण्डप्रीता गुणी गिरा ॥ 19 ॥
गुं गौरी मन्दमदना गोकुला गोप्रतारिणी ।
गोदा गोविन्दिनी गूढा निर्गूढा गूढविग्रहा ॥ 20 ॥
गुञ्जिनी गजगा गोपी गोत्रक्षयकरी गदा ।
गिरिभूपालदुहिता गोगा गोच्छलवर्धिनी ॥ 21 ॥
घनस्तनी घनरुचिर्घनेहा घननिःस्वना ।
घूत्कारिणी घूघकरी घुघूकपरिवारिता ॥ 22 ॥
घण्टानादप्रिया घण्टा घनाघोटकवाहिनी ।
घोररूपा च घोरा च घूती प्रतिघना घनी ॥ 23 ॥
घृताची घनपुष्टिश्च घटा घनघटाऽमृता ।
घटस्या घटना घोघघातपातनिवारिणी ॥ 24 ॥
चञ्चरीका चकोरी च चामुण्डा चीरधारिणी ।
चातुरी चपला चक्रचला चेला चलाऽचला ॥ 25 ॥
चतुश्चिरन्तना चाका चिक्या चामीकरच्छविः ।
चापिनी चपला चम्पू चिन्ता चिन्तामणिश्चिता ॥ 26 ॥
चातुर्वर्ण्यमयी चञ्चच्चौराचार्या चमत्कृतिः ।
चक्रवर्तिवधूश्चक्रा चक्राङ्गा चक्रमोदिनी ॥ 27 ॥
चेतश्चरी चित्तवृत्तिरचेता चेतनप्रदा ।
चाम्पेयी चम्पकप्रीतिश्चण्डी चण्डालवासिनी ॥ 28 ॥
चिरञ्जीवितटा चिञ्चा तरुमूलनिवासिनी ।
छुरिका छत्रमध्यस्था छिद्रा छेदकरी छिदा ॥ 29 ॥
छुछुन्दरीपलप्रीती छुछुन्दरीनिभस्वना ।
छलिनी छलदा छत्रा छिटिका छेककृत्तथा ॥ 30 ॥
छगिनी छान्दसी छाया छायाकृच्छादिरित्यपि ।
जया च जयदा जाती जयस्था जयवर्धिनी ॥ 31 ॥
जपापुष्पप्रिया जप्या जृम्भिणी यामला युता ।
जम्बूप्रिया जयस्था च जङ्गमा जङ्गमप्रिया ॥ 32 ॥
जन्तुर्जन्तुप्रधाना च जरत्कर्णा जरद्भवा ।
जातिप्रिया जीवनस्था जीमूतसदृशच्छविः ॥ 33 ॥
जन्या जनहिता जाया जम्भभिज्जम्भमालिनी ।
जवदा जववद्वाहा जवानी ज्वरहा ज्वरा ॥ 34 ॥
झञ्झानिलमयी झञ्झा झणत्कारकरा तथा ।
झिण्टीशा झम्पकृत् झम्पा झम्पत्रासनिवारिणी ॥ 35 ॥
टकारस्था टङ्कधरा टङ्कारा करशाटिनी ।
ठक्कुरा ठीत्कृती ठिण्ठी ठिण्ठीरवसमावृता ॥ 36 ॥
ठण्ठानिलमयी ठण्ठा ठणत्कारकरा ठसा ।
डाकिनी डामरी चैव डिण्डिमध्वनिनन्दिनी ॥ 37 ॥
ढक्कास्वनप्रिया ढक्का तपिनी तापिनी तथा ।
तरुणी तुन्दिला तुन्दा तामसी च तपःप्रिया ॥ 38 ॥
ताम्रा ताम्राम्बरा ताली तालीदलविभूषणा ।
तुरङ्गा त्वरिता त्रेता तोतुला तोदिनी तुला ॥ 39 ॥
तापत्रयहरा तप्ता तालकेशी तमालिनी ।
तमालदलवच्छामा तालम्लानवती तमी ॥ 40 ॥
तामसी च तमिस्रा च तीव्रा तीव्रपराक्रमा ।
तटस्था तिलतैलाक्ता तरणी तपनद्युतिः ॥ 41 ॥
तिलोत्तमा तिलककृत्तारकाधीशशेखरा ।
तिलपुष्पप्रिया तारा तारकेशी कुटुम्बिनी ॥ 42 ॥
स्थाणुपत्नी स्थितिकरी स्थलस्था स्थलवर्धिनी ।
स्थितिः स्थैर्या स्थविष्ठा च स्थापतिः स्थलविग्रहा ॥ 43 ॥
दन्तिनी दण्डिनी दीना दरिद्रा दीनवत्सला ।
देवी देववधूर्दैत्यदमनी दन्तभूषणा ॥ 44 ॥
दयावती दमवती दमदा दाडिमस्तनी ।
दन्दशूकनिभा दैत्यदारिणी देवतानना ॥ 45 ॥
दोलाक्रीडा दलायुश्च दम्पती देवतामयी ।
दशा दीपस्थिता दोषा दोषहा दोषकारिणी ॥ 46 ॥
दुर्गा दुर्गार्तिशमनी दुर्गमा दुर्गवासिनी ।
दुर्गन्धनाशिनी दुःस्था दुःस्वप्नशमकारिणी ॥ 47 ॥
दुर्वारा दुन्दुभी भ्रान्ता दूरस्था दूरवासिनी ।
दरहा दरदा दात्री दायादा दुहिता दया ॥ 48 ॥
धुरन्धरा धुरीणा च धौरी धी धनदायिनी ।
धीराऽधीरा धरित्री च धर्मदा धीरमानसा ॥ 49 ॥
धनुर्धरा च दमनी धूर्ता धूर्तपरिग्रहा ।
धूमवर्णा धूमपाना धूमला धूममोहिनी ॥ 50 ॥
नलिनी नन्दिनी नन्दा नादिनी नन्दबालिका ।
नवीना नर्मदा नर्मिनेमिर्नियमनिश्चया ॥ 51 ॥
निर्मला निगमाचारा निम्नगा नग्नकामिनी ।
नीतिर्निरन्तरा नग्नी निर्लेपा निर्गुणा नतिः ॥ 52 ॥
नीलग्रीवा निरीहा च निरञ्जनजनी नवी ।
नवनीतप्रिया नारी नरकार्णवतारिणी ॥ 53 ॥
नारायणी निराकारा निपुणा निपुणप्रिया ।
निशा निद्रा नरेन्द्रस्था नमिताऽनमितापि च ॥ 54 ॥
निर्गुण्डिका च निर्गुण्डा निर्मांसाऽनामिका निभा ।
पताकिनी पताका च पलप्रीतिर्यशस्विनी ॥ 55 ॥
पीना पीनस्तना पत्नी पवनाशनशायिनी ।
पराऽपरा कलापाऽऽप्पा पाककृत्यरति प्रिया ॥ 56 ॥
पवनस्था सुपवना तापसीप्रीतिवर्धिनी ।
पशुवृद्धिकरी पुष्टिः पोषणी पुष्पवर्धिनी ॥ 57 ॥
पुष्पिणी पुस्तककरा पुन्नागतलवासिनी ।
पुरन्दरप्रिया प्रीतिः पुरमार्गनिवासिनी ॥ 58 ॥
पाशी पाशकरा पाशा बन्धुहा पांसुला पशुः ।
पटुः पटासा परशुधारिणी पाशिनी तथा ॥ 59 ॥
पापघ्नी पतिपत्नी च पतिताऽपतितापि च ।
पिशाची च पिशाचघ्नी पिशिताशनतोषिता ॥ 60 ॥
पानदा पानपात्रा च पानदानकरोद्यता ।
पेया प्रसिद्धा पीयूषा पूर्णा पूर्णमनोरथा ॥ 61 ॥
पतद्गर्भा पतद्गात्रा पातपुण्यप्रिया पुरी ।
पङ्किला पङ्कमग्ना च पानीया पञ्जरस्थिता ॥ 62 ॥
पञ्चमी पञ्चयज्ञा च पञ्चता पञ्चमप्रिया ।
पञ्चमुद्रा पुण्डरीका पिकी पिङ्गललोचना ॥ 63 ॥
प्रियङ्गुमञ्जरी पिण्डी पिण्डिता पाण्डुरप्रभा ।
प्रेतासना प्रियालुस्था पाण्डुघ्नी पीतसापहा ॥ 64 ॥
फलिनी फलधात्री च फलश्रीः फणिभूषणा ।
फूत्कारकारिणी स्फारा फुल्ला फुल्लाम्बुजासना ॥ 65 ॥
फिरङ्गहा स्फीतमतिः स्फीतिः स्फीतकरी तथा ।
बलमाया बलारातिर्बलिनी बलवर्धिनी ॥ 66 ॥
वेणुवाद्या वनचरी विरावजनयित्री च ।
विद्या विद्याप्रदा विद्याबोधिनी बोधदायिनी ॥ 67 ॥
बुद्धमाता च बुद्धा च वनमालावती वरा ।
वरदा वारुणी वीणा वीणावादनतत्परा ॥ 68 ॥
विनोदिनी विनोदस्था वैष्णवी विष्णुवल्लभा ।
वैद्या वैद्यचिकित्सा च विवशा विश्वविश्रुता ॥ 69 ॥
विद्वत्कविकला वेत्ता वितन्द्रा विगतज्वरा ।
विरावा विविधारावा बिम्बोष्ठी बिम्बवत्सला ॥ 70 ॥
विन्ध्यस्था वीरवन्द्या च वरीयसापराधवित् ।
वेदान्तवेद्या वेद्या च वैद्या च विजयप्रदा ॥ 71 ॥
विरोधवर्धिनी वन्ध्या वन्ध्याबन्धनिवारिणी ।
भगिनी भगमाला च भवानी भवभाविनी ॥ 72 ॥
भीमा भीमानना भैमी भङ्गुरा भीमदर्शना ।
भिल्ली भल्लधरा भीरुर्भेरुण्डा चैभभयापहा ॥ 73 ॥
भगसर्पिण्यपि भगा भगरूपा भगालया ।
भगासना भगामोदा भेरी भाङ्काररञ्जिनी ॥ 74 ॥
भीषणाऽभीषणा सर्वा भगवत्यपि भूषणा ।
भारद्वाजी भोगदात्री भवघ्नी भूतिभूषणा ॥ 75 ॥
भूतिदा भूमिदात्री च भूपतित्वप्रदायिनी ।
भ्रमरी भ्रामरी नीला भूपालमुकुटस्थिता ॥ 76 ॥
मत्ता मनोहरा मना मानिनी मोहनी महा ।
महालक्ष्मीर्मदाक्षीबा मदिरा मदिरालया ॥ 77 ॥
मदोद्धता मतङ्गस्था माधवी मधुमन्थिनी ।
मेधा मेधाकरी मेध्या मध्या मध्यवयस्थिता ॥ 78 ॥
मद्यपा मांसला मत्स्या मोदिनी मैथुनोद्धता ।
मुद्रा मुद्रावती माता माया महिममन्दिरा ॥ 79 ॥
महामाया महाविद्या महामारी महेश्वरी ।
महादेववधूर्मान्या मथुरा मेरुमण्डला ॥ 80 ॥
मेदस्वनी मेदसुश्रीर्महिषासुरमर्दिनी ।
मण्डपस्था मठस्थाऽमा माला मालाविलासिनी ॥ 81 ॥
मोक्षदा मुण्डमाला च मन्दिरागर्भगर्भिता ।
मातङ्गिनी च मातङ्गी मतङ्गतनया मधुः ॥ 82 ॥
मधुस्रवा मधुरसा मधूककुसुमप्रिया ।
यामिनी यामिनीनाथभूषा यावकरञ्जिता ॥ 83 ॥
यवाङ्कुरप्रिया यामा यवनी यवनाधिपा ।
यमघ्नी यमवाणी च यजमानस्वरूपिणी ॥ 84 ॥
यज्ञा यज्या यजुर्यज्वा यशोनिकरकारिणी ।
यज्ञसूत्रप्रदा ज्येष्ठा यज्ञकर्मकरी यशा ॥ 85 ॥
यशस्विनी यज्ञसंस्था यूपस्तम्भनिवासिनी ।
रञ्जिता राजपत्नी च रमा रेखा रवी रणी ॥ 86 ॥
रजोवती रजश्चित्रा रजनी रजनीपतिः ।
रागिणी राजिनी राज्या राज्यदा राज्यवर्धिनी ॥ 87 ॥
राजन्वती राजनीतिस्तुर्या राजनिवासिनी ।
रमणी रमणीया च रामा रामवती रतिः ॥ 88 ॥
रेतोवती रतोत्साहा रोगहा रोगकारिणी ।
रङ्गा रङ्गवती रागा रागज्ञा रागिनी रणा ॥ 89 ॥
रञ्जिका रञ्जकी रञ्जा रञ्जिनी रक्तलोचना ।
रक्तचर्मधरा रन्त्री रक्तस्था रक्तवाहिनी ॥ 90 ॥
रम्भा रम्भाफलप्रीती रम्भोरू राघवप्रिया ।
रङ्गभृद्रङ्गमधुरा रोदसी रोदसीगृहा ॥ 91 ॥
रोगकर्त्री रोगहर्त्री च रोगभृद्रोगशायिनी ।
वन्दी वन्दिस्तुता बन्धुर्बन्धूककुसुमाधरा ॥ 92 ॥
वन्दिता वन्दिमाता बन्धुरा बैन्दवी विभा ।
विङ्की विङ्कपला विङ्का विङ्कस्था विङ्कवत्सला ॥ 93 ॥
वेदैर्विलग्ना विग्ना च विधिर्विधिकरी विधा ।
शङ्खिनी शङ्खनिलया शङ्खमालावती शमी ॥ 94 ॥
शङ्खपात्राशिनी शङ्खाऽशङ्खा शङ्खगला शशी ।
शिम्बी शरावती श्यामा श्यामाङ्गी श्यामलोचना ॥ 95 ॥
श्मशानस्था श्मशाना च श्मशानस्थलभूषणा ।
शर्मदा शमहर्त्री च शाकिनी शङ्कुशेखरा ॥ 96 ॥
शान्तिः शान्तिप्रदा शेषा शेषस्था शेषशायिनी ।
शेमुषी शोषिणी शौरी शारिः शौर्या शरा शरी ॥ 97 ॥
शापदा शापहारी श्रीः शम्पा शपथचापिनी ।
शृङ्गिणी शृङ्गिपलभुक् शङ्करी शाङ्करी तथा ॥ 98 ॥
शङ्का शङ्कापहा शंस्था शाश्वती शीतला शिवा ।
शवस्था शवभुक् शैवी शाववर्णा शवोदरी ॥ 99 ॥
शायिनी शावशयना शिंशिपा शिंशिपायता ।
शवाकुण्डलिनी शैवा शङ्करा शिशिरा शिरा ॥ 100 ॥
शवकाञ्ची शवश्रीका शवमाला शवाकृतिः ।
शम्पिनी शङ्कुशक्तिः शं शन्तनुः शीलदायिनी ॥ 101 ॥
सिन्धुः सरस्वती सिन्धुसुन्दरी सुन्दरानना ।
साधुसिद्धिः सिद्धिदात्री सिद्धा सिद्धसरस्वती ॥ 102 ॥
सन्ततिः सम्पदा सम्पत्संवित्सम्पत्तिदायिनी ।
सपत्नी सरसा सारा सरस्वतिकरी सुधा ॥ 103 ॥
सरः समा समाना च समाराध्या समस्तदा ।
समिद्धा समदा सम्मा सम्मोहा समदर्शना ॥ 104 ॥
समितिः समिधा सीमा सावित्री संविदा सती ।
सवना सवनाधारा सावना समरा समी ॥ 105 ॥
समीरा सुमना साध्वी सध्रीचीन्यसहायिनी ।
हंसी हंसगतिर्हंसा हंसोज्ज्वलनिचोलयुक् ॥ 106 ॥
हलिनी हलदा हाला हरश्रीर्हरवल्लभा ।
हेला हेलावती ह्रेषा ह्रेषस्था ह्रेषवर्धिनी ॥ 107 ॥
हन्ता हानिर्हयाह्वा हृद्धन्तहा हन्तहारिणी ।
हुङ्कारी हन्तकृद्धङ्का हीहा हाहा हताहिता ॥ 108 ॥
हेमा प्रभा हरवती हारीता हरिसम्मता ।
होरी होत्री होलिका च होम्या होमा हविर्हरिः ॥ 109 ॥
हारिणी हरिणीनेत्रा हिमाचलनिवासिनी ।
लम्बोदरी लम्बकर्णा लम्बिका लम्बविग्रहा ॥ 110 ॥
लीला लीलावती लोला ललना लालितालता ।
ललामलोचना लोच्या लोलाक्षी लक्षणा लटा ॥ 111 ॥
लम्पती लुम्पती लम्पा लोपामुद्रा ललन्ति च ।
लतिका लङ्घिका लङ्घा लघिमा लघुमध्यमा ॥ 112 ॥
लघ्वीयसी लघूदर्का लूता लूतनिवारिणी ।
लोमभृल्लोमलोम्नी च लुलुती लुलुलुम्पिनी ॥ 113 ॥
लुलायस्था च लहरी लङ्कापुरपुरन्दरी ।
लक्ष्मीर्लक्ष्मीप्रदा लक्ष्या लक्ष्यबलगतिप्रदा ॥ 114 ॥
क्षणक्षपा क्षणक्षीणा क्षमा क्षान्तिः क्षमावती ।
क्षामा क्षामोदरी क्षोणी क्षोणिभृत् क्षत्रियाङ्गना ॥ 115 ॥
क्षपा क्षपाकरी क्षीरा क्षीरदा क्षीरसागरा ।
क्षीणङ्करी क्षयकरी क्षयभृत् क्षयदा क्षतिः ।
क्षरन्ती क्षुद्रिका क्षुद्रा क्षुत्क्षामा क्षरपातका ॥ 116 ॥
फलश्रुतिः –
मातुः सहस्रनामेदं प्रत्यङ्गिरासिद्धिदायकम् ॥ 1 ॥
यः पठेत्प्रयतो नित्यं दरिद्रो धनदो भवेत् ।
अनाचान्तः पठेन्नित्यं स चापि स्यान्महेश्वरः ।
मूकः स्याद्वाक्पतिर्देवी रोगी नीरोगतां भवेत् ॥ 2 ॥
अपुत्रः पुत्रमाप्नोति त्रिषुलोकेषु विश्रुतम् ।
वन्ध्यापि सूते तनयान् गावश्च बहुदुग्धदाः ॥ 3 ॥
राजानः पादनम्राः स्युस्तस्य दासा इव स्फुटाः ।
अरयः सङ्क्षयं यान्ति मनसा संस्मृता अपि ॥ 4 ॥
दर्शनादेव जायन्ते नरा नार्योऽपि तद्वशाः ।
कर्ता हर्ता स्वयंवीरो जायते नात्रसंशयः ॥ 5 ॥
यं यं कामयते कामं तं तं प्राप्नोति निश्चितम् ।
दुरितं न च तस्यास्ति नास्ति शोकः कदाचन ॥ 6 ॥
चतुष्पथेऽर्धरात्रे च यः पठेत्साधकोत्तमः ।
एकाकी निर्भयो धीरो दशावर्तं नरोत्तमः ॥ 7 ॥
मनसा चिन्तितं कार्यं तस्य सिद्धिर्न संशयम् ।
विना सहस्रनाम्नां यो जपेन्मन्त्रं कदाचन ॥ 8 ॥
न सिद्धो जायते तस्य मन्त्रः कल्पशतैरपि ।
कुजवारे श्मशाने च मध्याह्ने यो जपेत्तथा ॥ 9 ॥
शतावर्त्या स जयेत कर्ता हर्ता नृणामिह ।
रोगार्तो यो निशीथान्ते पठेदम्भसि संस्थितः ॥ 10 ॥
सद्यो नीरोगतामेति यदि स्यान्निर्भयस्तदा ।
अर्धरात्रे श्मशाने वा शनिवारे जपेन्मनुम् ॥ 11 ॥
अष्टोत्तरसहस्रं तु दशवारं जपेत्ततः ।
सहस्रनाममेत्तद्धि तदा याति स्वयं शिवा ॥ 12 ॥
महापवनरूपेण घोरगोमायुनादिनी ।
तदा यदि न भीतिः स्यात्ततो देहीति वाग्भवेत् ॥ 13 ॥
तदा पशुबलिं दद्यात् स्वयं गृह्णाति चण्डिका ।
यथेष्टं च वरं दत्त्वा याति प्रत्यङ्गिरा शिवा ॥ 14 ॥
रोचनागुरुकस्तूरी कर्पूरमदचन्दनैः ।
कुङ्कुमप्रथमाभ्यां तु लिखितं भूर्जपत्रके ॥ 15 ॥
शुभनक्षत्रयोगे तु समभ्यर्च्य घटान्तरे ।
कृतसम्पातनात्सिद्धं धार्यन्तद्दक्षिणेकरे ॥ 16 ॥
सहस्रनामस्वर्णस्थं कण्ठे वापि जितेन्द्रियः ।
तदायं प्रणमेन्मन्त्री क्रुद्धः सम्रियते नरः ॥ 17 ॥
यस्मै ददाति च स्वस्ति स भवेद्धनदोपमः ।
दुष्टश्वापदजन्तूनां न भीः कुत्रापि जायते ॥ 18 ॥
बालकानामियं रक्षा गर्भिणीनामपि ध्रुवम् ।
मोहन स्तम्भनाकर्षमारणोच्चाटनानि च ॥ 19 ॥
यन्त्रधारणतो नूनं सिध्यन्ते साधकस्य च ।
नीलवस्त्रे विलिखितं ध्वजायां यदि तिष्ठति ॥ 20 ॥
तदा नष्टा भवत्येव प्रचण्डा परवाहिनी ।
एतज्जप्तं महाभस्म ललाटे यदि धारयेत् ॥ 21 ॥
तद्दर्शनत एव स्युः प्राणिनस्तस्य किङ्कराः ।
राजपत्न्योऽपि वश्याः स्युः किमन्याः परयोषितः ॥ 22 ॥
एतज्जपन्निशितोये मासैकेन महाकविः ।
पण्डितश्च महावादी जायते नात्रसंशयः ॥ 23 ॥
शक्तिं सम्पूज्य देवेशि पठेत् स्तोत्रं वरं शुभम् ।
इहलोके सुखं भुक्त्वा परत्र त्रिदिवं व्रजेत् ॥ 24 ॥
इति नामसहस्रं तु प्रत्यङ्गिर मनोहरम् ।
गोप्यं गुह्यतमं लोके गोपनीयं स्वयोनिवत् ॥ 25 ॥
इति श्रीरुद्रयामले तन्त्रे दशविद्यारहस्ये श्री प्रत्यङ्गिरा सहस्रनाम स्तोत्रम् ।
īśvara uvāca
śṛṇu devi pravakṣyāmi sāmprataṃ tatpurātanam |
sahasranāma paramaṃ pratyaṅgirārtha siddhaye || 1 ||
sahasranāmapāṭhena sarvatra vijayī bhavet |
parābhavo na cāsyāsti sabhāyāṃ vā vane raṇe || 2 ||
tathā tuṣṭā bhaveddevī pratyaṅgirā'sya pāṭhataḥ |
yathā bhavati deveśi sādhakaḥ śiva eva hi || 3 ||
aśvamedhasahasrāṇi vājapeyasya koṭayaḥ |
sakṛtpāṭhena jāyante prasannā pratyaṅgirā bhavet || 4 ||
bhairavo'sya ṛṣiśchando'nuṣṭup devī samīritā |
pratyaṅgirā viniyogaḥ sarvasampatti hetave || 5 ||
sarvakāryeṣu saṃsiddhiḥ sarvasampattidā bhavet |
evaṃ dhyātvā paṭhedetadyadīcchedātmano hitam || 6 ||
asya śrīpratyaṅgirā sahasranāmamahāmantrasya bhairava ṛṣiḥ anuṣṭup chandaḥ śrīmahāpratyaṅgirā devatā hrīṃ bījaṃ śrīṃ śaktiḥ svāhā kīlakaṃ parakṛtyāvināśārthe jape pāṭhe viniyogaḥ ||
karanyāsaḥ
oṃ hrāṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrīṃ tarjanībhyāṃ namaḥ |
oṃ hrūṃ madhyamābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraiṃ anāmikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrauṃ kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraḥ karatala karapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
hṛdayādi nyāsaḥ
oṃ hrāṃ hṛdayāya namaḥ |
oṃ hrīṃ śirase svāhā |
oṃ hrūṃ śikhāyai vaṣaṭ |
oṃ hraiṃ kavacāya hum |
oṃ hrauṃ netratrayāya vauṣaṭ |
oṃ hraḥ astrāya phaṭ |
dhyānam
āśāmbarā muktakacā ghanacchavi-
-rdhyeyā sacarmāsikarā hi bhūṣaṇā |
daṃṣṭrogravaktrā grasitā hitā tvayā
pratyaṅgirā śaṅkaratejaseritā ||
stotram
devī pratyaṅgirā divyā sarasā śaśiśekharā |
sumanā sāmidhetī ca samastasuraśemuṣī || 1 ||
sarvasampattijananī sarvadā sindhusevinī |
śambhusīmantinī sīmā surārādhyā sudhārasā || 2 ||
rasā rasavatī velā vanyā ca vanamālinī |
vanajākṣī vanacarī vanī vanavinodinī || 3 ||
veginī vegadā vegabalāsyā ca balādhikā |
kalā kalapriyā kolī komalā kālakāminī || 4 ||
kamalā kamalāsyā ca kamalasthā kalāvatī |
kulīnā kuṭilā kāntā kokilā kalabhāṣiṇī || 5 ||
kīrakīlī kalā kālī kapālinyapi kālikā |
keśinī ca kuśāvartā kauśāmbī keśavapriyā || 6 ||
kāśī kalā mahākāśī saṅkāśā keśadāyinī |
kuṇḍalī kuṇḍalāsyā ca kuṇḍalāṅgadamaṇḍitā || 7 ||
kuṇapālī kumudinī kumudā prītivardhinī |
kundapriyā kundaruciḥ kuraṅgamadanodinī || 8 ||
kuraṅganayanā kundā kuruvṛndā'bhinandinī |
kusumbhakusumā kāñcī kvaṇatkiṅkiṇikā kaṭā || 9 ||
kaṭhorā karuṇā kāṣṭhā kaumudī kambukaṇṭhinī |
kapardinī kapaṭinī kaṇṭhinī kālakaṇṭhikā || 10 ||
kīrahastā kumārī ca kurudā kusumapriyā |
kuñjarasthā kuñjaratā kumbhi kumbhastanadvayā || 11 ||
kumbhigā karibhogā ca kadalī dalaśālinī |
kupitā koṭarasthā ca kaṅkālī kandarodarā || 12 ||
ekāntavāsinī kāñcī kampamānaśiroruhā |
kādambarī kadambasthā kuṅkumapremadhāriṇī || 13 ||
kuṭumbinīpriyā''kūtī kratuḥ kratukarī priyā |
kātyāyanī kṛttikā ca kārtikeyapravartinī || 14 ||
kāmapatnī kāmadātrī kāmeśī kāmavanditā |
kāmarūpā kramāvartī kāmākṣī kāmamohitā || 15 ||
khaḍginī khecarī khaḍgā khañjarīṭekṣaṇā khalā |
kharagā kharanāthā ca kharāsyā khelanapriyā || 16 ||
kharāṃśuḥ kheṭinī khaṭvā khagā khaṭvāṅgadhāriṇī |
kharakhaṇḍinī khyātā khaṇḍitā khaṇḍanīsthitā || 17 ||
khaṇḍapriyā khaṇḍakhādyā sendukhaṇḍā ca khaṇḍinī |
gaṅgā godāvarī gaurī gomatyapi ca gautamī || 18 ||
gayā geyā gaganagā gāruḍī garuḍadhvajā |
gītā gītapriyā gopā gaṇḍaprītā guṇī girā || 19 ||
guṃ gaurī mandamadanā gokulā gopratāriṇī |
godā govindinī gūḍhā nirgūḍhā gūḍhavigrahā || 20 ||
guñjinī gajagā gopī gotrakṣayakarī gadā |
giribhūpāladuhitā gogā gocchalavardhinī || 21 ||
ghanastanī ghanarucirghanehā ghananiḥsvanā |
ghūtkāriṇī ghūghakarī ghughūkaparivāritā || 22 ||
ghaṇṭānādapriyā ghaṇṭā ghanāghoṭakavāhinī |
ghorarūpā ca ghorā ca ghūtī pratighanā ghanī || 23 ||
ghṛtācī ghanapuṣṭiśca ghaṭā ghanaghaṭā'mṛtā |
ghaṭasyā ghaṭanā ghoghaghātapātanivāriṇī || 24 ||
cañcarīkā cakorī ca cāmuṇḍā cīradhāriṇī |
cāturī capalā cakracalā celā calā'calā || 25 ||
catuścirantanā cākā cikyā cāmīkaracchaviḥ |
cāpinī capalā campū cintā cintāmaṇiścitā || 26 ||
cāturvarṇyamayī cañcaccaurācāryā camatkṛtiḥ |
cakravartivadhūścakrā cakrāṅgā cakramodinī || 27 ||
cetaścarī cittavṛttiracetā cetanapradā |
cāmpeyī campakaprītiścaṇḍī caṇḍālavāsinī || 28 ||
cirañjīvitaṭā ciñcā tarumūlanivāsinī |
churikā chatramadhyasthā chidrā chedakarī chidā || 29 ||
chuchundarīpalaprītī chuchundarīnibhasvanā |
chalinī chaladā chatrā chiṭikā chekakṛttathā || 30 ||
chaginī chāndasī chāyā chāyākṛcchādirityapi |
jayā ca jayadā jātī jayasthā jayavardhinī || 31 ||
japāpuṣpapriyā japyā jṛmbhiṇī yāmalā yutā |
jambūpriyā jayasthā ca jaṅgamā jaṅgamapriyā || 32 ||
janturjantupradhānā ca jaratkarṇā jaradbhavā |
jātipriyā jīvanasthā jīmūtasadṛśacchaviḥ || 33 ||
janyā janahitā jāyā jambhabhijjambhamālinī |
javadā javavadvāhā javānī jvarahā jvarā || 34 ||
jhañjhānilamayī jhañjhā jhaṇatkārakarā tathā |
jhiṇṭīśā jhampakṛt jhampā jhampatrāsanivāriṇī || 35 ||
ṭakārasthā ṭaṅkadharā ṭaṅkārā karaśāṭinī |
ṭhakkurā ṭhītkṛtī ṭhiṇṭhī ṭhiṇṭhīravasamāvṛtā || 36 ||
ṭhaṇṭhānilamayī ṭhaṇṭhā ṭhaṇatkārakarā ṭhasā |
ḍākinī ḍāmarī caiva ḍiṇḍimadhvaninandinī || 37 ||
ḍhakkāsvanapriyā ḍhakkā tapinī tāpinī tathā |
taruṇī tundilā tundā tāmasī ca tapaḥpriyā || 38 ||
tāmrā tāmrāmbarā tālī tālīdalavibhūṣaṇā |
turaṅgā tvaritā tretā totulā todinī tulā || 39 ||
tāpatrayaharā taptā tālakeśī tamālinī |
tamāladalavacchāmā tālamlānavatī tamī || 40 ||
tāmasī ca tamisrā ca tīvrā tīvraparākramā |
taṭasthā tilatailāktā taraṇī tapanadyutiḥ || 41 ||
tilottamā tilakakṛttārakādhīśaśekharā |
tilapuṣpapriyā tārā tārakeśī kuṭumbinī || 42 ||
sthāṇupatnī sthitikarī sthalasthā sthalavardhinī |
sthitiḥ sthairyā sthaviṣṭhā ca sthāpatiḥ sthalavigrahā || 43 ||
dantinī daṇḍinī dīnā daridrā dīnavatsalā |
devī devavadhūrdaityadamanī dantabhūṣaṇā || 44 ||
dayāvatī damavatī damadā dāḍimastanī |
dandaśūkanibhā daityadāriṇī devatānanā || 45 ||
dolākrīḍā dalāyuśca dampatī devatāmayī |
daśā dīpasthitā doṣā doṣahā doṣakāriṇī || 46 ||
durgā durgārtiśamanī durgamā durgavāsinī |
durgandhanāśinī duḥsthā duḥsvapnaśamakāriṇī || 47 ||
durvārā dundubhī bhrāntā dūrasthā dūravāsinī |
darahā daradā dātrī dāyādā duhitā dayā || 48 ||
dhurandharā dhurīṇā ca dhaurī dhī dhanadāyinī |
dhīrā'dhīrā dharitrī ca dharmadā dhīramānasā || 49 ||
dhanurdharā ca damanī dhūrtā dhūrtaparigrahā |
dhūmavarṇā dhūmapānā dhūmalā dhūmamohinī || 50 ||
nalinī nandinī nandā nādinī nandabālikā |
navīnā narmadā narminemirniyamaniścayā || 51 ||
nirmalā nigamācārā nimnagā nagnakāminī |
nītirnirantarā nagnī nirlepā nirguṇā natiḥ || 52 ||
nīlagrīvā nirīhā ca nirañjanajanī navī |
navanītapriyā nārī narakārṇavatāriṇī || 53 ||
nārāyaṇī nirākārā nipuṇā nipuṇapriyā |
niśā nidrā narendrasthā namitā'namitāpi ca || 54 ||
nirguṇḍikā ca nirguṇḍā nirmāṃsā'nāmikā nibhā |
patākinī patākā ca palaprītiryaśasvinī || 55 ||
pīnā pīnastanā patnī pavanāśanaśāyinī |
parā'parā kalāpā''ppā pākakṛtyarati priyā || 56 ||
pavanasthā supavanā tāpasīprītivardhinī |
paśuvṛddhikarī puṣṭiḥ poṣaṇī puṣpavardhinī || 57 ||
puṣpiṇī pustakakarā punnāgatalavāsinī |
purandarapriyā prītiḥ puramārganivāsinī || 58 ||
pāśī pāśakarā pāśā bandhuhā pāṃsulā paśuḥ |
paṭuḥ paṭāsā paraśudhāriṇī pāśinī tathā || 59 ||
pāpaghnī patipatnī ca patitā'patitāpi ca |
piśācī ca piśācaghnī piśitāśanatoṣitā || 60 ||
pānadā pānapātrā ca pānadānakarodyatā |
peyā prasiddhā pīyūṣā pūrṇā pūrṇamanorathā || 61 ||
patadgarbhā patadgātrā pātapuṇyapriyā purī |
paṅkilā paṅkamagnā ca pānīyā pañjarasthitā || 62 ||
pañcamī pañcayajñā ca pañcatā pañcamapriyā |
pañcamudrā puṇḍarīkā pikī piṅgalalocanā || 63 ||
priyaṅgumañjarī piṇḍī piṇḍitā pāṇḍuraprabhā |
pretāsanā priyālusthā pāṇḍughnī pītasāpahā || 64 ||
phalinī phaladhātrī ca phalaśrīḥ phaṇibhūṣaṇā |
phūtkārakāriṇī sphārā phullā phullāmbujāsanā || 65 ||
phiraṅgahā sphītamatiḥ sphītiḥ sphītakarī tathā |
balamāyā balārātirbalinī balavardhinī || 66 ||
veṇuvādyā vanacarī virāvajanayitrī ca |
vidyā vidyāpradā vidyābodhinī bodhadāyinī || 67 ||
buddhamātā ca buddhā ca vanamālāvatī varā |
varadā vāruṇī vīṇā vīṇāvādanatatparā || 68 ||
vinodinī vinodasthā vaiṣṇavī viṣṇuvallabhā |
vaidyā vaidyacikitsā ca vivaśā viśvaviśrutā || 69 ||
vidvatkavikalā vettā vitandrā vigatajvarā |
virāvā vividhārāvā bimboṣṭhī bimbavatsalā || 70 ||
vindhyasthā vīravandyā ca varīyasāparādhavit |
vedāntavedyā vedyā ca vaidyā ca vijayapradā || 71 ||
virodhavardhinī vandhyā vandhyābandhanivāriṇī |
bhaginī bhagamālā ca bhavānī bhavabhāvinī || 72 ||
bhīmā bhīmānanā bhaimī bhaṅgurā bhīmadarśanā |
bhillī bhalladharā bhīrurbheruṇḍā caibhabhayāpahā || 73 ||
bhagasarpiṇyapi bhagā bhagarūpā bhagālayā |
bhagāsanā bhagāmodā bherī bhāṅkārarañjinī || 74 ||
bhīṣaṇā'bhīṣaṇā sarvā bhagavatyapi bhūṣaṇā |
bhāradvājī bhogadātrī bhavaghnī bhūtibhūṣaṇā || 75 ||
bhūtidā bhūmidātrī ca bhūpatitvapradāyinī |
bhramarī bhrāmarī nīlā bhūpālamukuṭasthitā || 76 ||
mattā manoharā manā māninī mohanī mahā |
mahālakṣmīrmadākṣībā madirā madirālayā || 77 ||
madoddhatā mataṅgasthā mādhavī madhumanthinī |
medhā medhākarī medhyā madhyā madhyavayasthitā || 78 ||
madyapā māṃsalā matsyā modinī maithunoddhatā |
mudrā mudrāvatī mātā māyā mahimamandirā || 79 ||
mahāmāyā mahāvidyā mahāmārī maheśvarī |
mahādevavadhūrmānyā mathurā merumaṇḍalā || 80 ||
medasvanī medasuśrīrmahiṣāsuramardinī |
maṇḍapasthā maṭhasthā'mā mālā mālāvilāsinī || 81 ||
mokṣadā muṇḍamālā ca mandirāgarbhagarbhitā |
mātaṅginī ca mātaṅgī mataṅgatanayā madhuḥ || 82 ||
madhusravā madhurasā madhūkakusumapriyā |
yāminī yāminīnāthabhūṣā yāvakarañjitā || 83 ||
yavāṅkurapriyā yāmā yavanī yavanādhipā |
yamaghnī yamavāṇī ca yajamānasvarūpiṇī || 84 ||
yajñā yajyā yajuryajvā yaśonikarakāriṇī |
yajñasūtrapradā jyeṣṭhā yajñakarmakarī yaśā || 85 ||
yaśasvinī yajñasaṃsthā yūpastambhanivāsinī |
rañjitā rājapatnī ca ramā rekhā ravī raṇī || 86 ||
rajovatī rajaścitrā rajanī rajanīpatiḥ |
rāgiṇī rājinī rājyā rājyadā rājyavardhinī || 87 ||
rājanvatī rājanītisturyā rājanivāsinī |
ramaṇī ramaṇīyā ca rāmā rāmavatī ratiḥ || 88 ||
retovatī ratotsāhā rogahā rogakāriṇī |
raṅgā raṅgavatī rāgā rāgajñā rāginī raṇā || 89 ||
rañjikā rañjakī rañjā rañjinī raktalocanā |
raktacarmadharā rantrī raktasthā raktavāhinī || 90 ||
rambhā rambhāphalaprītī rambhorū rāghavapriyā |
raṅgabhṛdraṅgamadhurā rodasī rodasīgṛhā || 91 ||
rogakartrī rogahartrī ca rogabhṛdrogaśāyinī |
vandī vandistutā bandhurbandhūkakusumādharā || 92 ||
vanditā vandimātā bandhurā baindavī vibhā |
viṅkī viṅkapalā viṅkā viṅkasthā viṅkavatsalā || 93 ||
vedairvilagnā vignā ca vidhirvidhikarī vidhā |
śaṅkhinī śaṅkhanilayā śaṅkhamālāvatī śamī || 94 ||
śaṅkhapātrāśinī śaṅkhā'śaṅkhā śaṅkhagalā śaśī |
śimbī śarāvatī śyāmā śyāmāṅgī śyāmalocanā || 95 ||
śmaśānasthā śmaśānā ca śmaśānasthalabhūṣaṇā |
śarmadā śamahartrī ca śākinī śaṅkuśekharā || 96 ||
śāntiḥ śāntipradā śeṣā śeṣasthā śeṣaśāyinī |
śemuṣī śoṣiṇī śaurī śāriḥ śauryā śarā śarī || 97 ||
śāpadā śāpahārī śrīḥ śampā śapathacāpinī |
śṛṅgiṇī śṛṅgipalabhuk śaṅkarī śāṅkarī tathā || 98 ||
śaṅkā śaṅkāpahā śaṃsthā śāśvatī śītalā śivā |
śavasthā śavabhuk śaivī śāvavarṇā śavodarī || 99 ||
śāyinī śāvaśayanā śiṃśipā śiṃśipāyatā |
śavākuṇḍalinī śaivā śaṅkarā śiśirā śirā || 100 ||
śavakāñcī śavaśrīkā śavamālā śavākṛtiḥ |
śampinī śaṅkuśaktiḥ śaṃ śantanuḥ śīladāyinī || 101 ||
sindhuḥ sarasvatī sindhusundarī sundarānanā |
sādhusiddhiḥ siddhidātrī siddhā siddhasarasvatī || 102 ||
santatiḥ sampadā sampatsaṃvitsampattidāyinī |
sapatnī sarasā sārā sarasvatikarī sudhā || 103 ||
saraḥ samā samānā ca samārādhyā samastadā |
samiddhā samadā sammā sammohā samadarśanā || 104 ||
samitiḥ samidhā sīmā sāvitrī saṃvidā satī |
savanā savanādhārā sāvanā samarā samī || 105 ||
samīrā sumanā sādhvī sadhrīcīnyasahāyinī |
haṃsī haṃsagatirhaṃsā haṃsojjvalanicolayuk || 106 ||
halinī haladā hālā haraśrīrharavallabhā |
helā helāvatī hreṣā hreṣasthā hreṣavardhinī || 107 ||
hantā hānirhayāhvā hṛddhantahā hantahāriṇī |
huṅkārī hantakṛddhaṅkā hīhā hāhā hatāhitā || 108 ||
hemā prabhā haravatī hārītā harisammatā |
horī hotrī holikā ca homyā homā havirhariḥ || 109 ||
hāriṇī hariṇīnetrā himācalanivāsinī |
lambodarī lambakarṇā lambikā lambavigrahā || 110 ||
līlā līlāvatī lolā lalanā lālitālatā |
lalāmalocanā locyā lolākṣī lakṣaṇā laṭā || 111 ||
lampatī lumpatī lampā lopāmudrā lalanti ca |
latikā laṅghikā laṅghā laghimā laghumadhyamā || 112 ||
laghvīyasī laghūdarkā lūtā lūtanivāriṇī |
lomabhṛllomalomnī ca lulutī lululumpinī || 113 ||
lulāyasthā ca laharī laṅkāpurapurandarī |
lakṣmīrlakṣmīpradā lakṣyā lakṣyabalagatipradā || 114 ||
kṣaṇakṣapā kṣaṇakṣīṇā kṣamā kṣāntiḥ kṣamāvatī |
kṣāmā kṣāmodarī kṣoṇī kṣoṇibhṛt kṣatriyāṅganā || 115 ||
kṣapā kṣapākarī kṣīrā kṣīradā kṣīrasāgarā |
kṣīṇaṅkarī kṣayakarī kṣayabhṛt kṣayadā kṣatiḥ |
kṣarantī kṣudrikā kṣudrā kṣutkṣāmā kṣarapātakā || 116 ||
phalaśrutiḥ –
mātuḥ sahasranāmedaṃ pratyaṅgirāsiddhidāyakam || 1 ||
yaḥ paṭhetprayato nityaṃ daridro dhanado bhavet |
anācāntaḥ paṭhennityaṃ sa cāpi syānmaheśvaraḥ |
mūkaḥ syādvākpatirdevī rogī nīrogatāṃ bhavet || 2 ||
aputraḥ putramāpnoti triṣulokeṣu viśrutam |
vandhyāpi sūte tanayān gāvaśca bahudugdhadāḥ || 3 ||
rājānaḥ pādanamrāḥ syustasya dāsā iva sphuṭāḥ |
arayaḥ saṅkṣayaṃ yānti manasā saṃsmṛtā api || 4 ||
darśanādeva jāyante narā nāryo'pi tadvaśāḥ |
kartā hartā svayaṃvīro jāyate nātrasaṃśayaḥ || 5 ||
yaṃ yaṃ kāmayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnoti niścitam |
duritaṃ na ca tasyāsti nāsti śokaḥ kadācana || 6 ||
catuṣpathe'rdharātre ca yaḥ paṭhetsādhakottamaḥ |
ekākī nirbhayo dhīro daśāvartaṃ narottamaḥ || 7 ||
manasā cintitaṃ kāryaṃ tasya siddhirna saṃśayam |
vinā sahasranāmnāṃ yo japenmantraṃ kadācana || 8 ||
na siddho jāyate tasya mantraḥ kalpaśatairapi |
kujavāre śmaśāne ca madhyāhne yo japettathā || 9 ||
śatāvartyā sa jayeta kartā hartā nṛṇāmiha |
rogārto yo niśīthānte paṭhedambhasi saṃsthitaḥ || 10 ||
sadyo nīrogatāmeti yadi syānnirbhayastadā |
ardharātre śmaśāne vā śanivāre japenmanum || 11 ||
aṣṭottarasahasraṃ tu daśavāraṃ japettataḥ |
sahasranāmamettaddhi tadā yāti svayaṃ śivā || 12 ||
mahāpavanarūpeṇa ghoragomāyunādinī |
tadā yadi na bhītiḥ syāttato dehīti vāgbhavet || 13 ||
tadā paśubaliṃ dadyāt svayaṃ gṛhṇāti caṇḍikā |
yatheṣṭaṃ ca varaṃ dattvā yāti pratyaṅgirā śivā || 14 ||
rocanāgurukastūrī karpūramadacandanaiḥ |
kuṅkumaprathamābhyāṃ tu likhitaṃ bhūrjapatrake || 15 ||
śubhanakṣatrayoge tu samabhyarcya ghaṭāntare |
kṛtasampātanātsiddhaṃ dhāryantaddakṣiṇekare || 16 ||
sahasranāmasvarṇasthaṃ kaṇṭhe vāpi jitendriyaḥ |
tadāyaṃ praṇamenmantrī kruddhaḥ samriyate naraḥ || 17 ||
yasmai dadāti ca svasti sa bhaveddhanadopamaḥ |
duṣṭaśvāpadajantūnāṃ na bhīḥ kutrāpi jāyate || 18 ||
bālakānāmiyaṃ rakṣā garbhiṇīnāmapi dhruvam |
mohana stambhanākarṣamāraṇoccāṭanāni ca || 19 ||
yantradhāraṇato nūnaṃ sidhyante sādhakasya ca |
nīlavastre vilikhitaṃ dhvajāyāṃ yadi tiṣṭhati || 20 ||
tadā naṣṭā bhavatyeva pracaṇḍā paravāhinī |
etajjaptaṃ mahābhasma lalāṭe yadi dhārayet || 21 ||
taddarśanata eva syuḥ prāṇinastasya kiṅkarāḥ |
rājapatnyo'pi vaśyāḥ syuḥ kimanyāḥ parayoṣitaḥ || 22 ||
etajjapanniśitoye māsaikena mahākaviḥ |
paṇḍitaśca mahāvādī jāyate nātrasaṃśayaḥ || 23 ||
śaktiṃ sampūjya deveśi paṭhet stotraṃ varaṃ śubham |
ihaloke sukhaṃ bhuktvā paratra tridivaṃ vrajet || 24 ||
iti nāmasahasraṃ tu pratyaṅgira manoharam |
gopyaṃ guhyatamaṃ loke gopanīyaṃ svayonivat || 25 ||
iti śrīrudrayāmale tantre daśavidyārahasye śrī pratyaṅgirā sahasranāma stotram |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.