𑌮𑍁𑌨𑌿𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚
𑌕𑌥𑌂 𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌂 𑌗𑌣𑍇𑌶 𑌉𑌪𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌶𑌿𑌵𑌦𑌂 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌮𑌾𑌚𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰 ॥ 1 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍋𑌵𑌾𑌚
𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌰𑌾𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌤𑍍𑌰𑌯𑌜𑌯𑍋𑌦𑍍𑌯𑌮𑍇 ।
𑌅𑌨𑌰𑍍𑌚𑌨𑌾𑌦𑍍𑌗𑌣𑍇𑌶𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌾𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌾𑌕𑍁𑌲𑌃 𑌕𑌿𑌲 ॥ 2 ॥
𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌸 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌦𑌦𑍃𑌶𑍇 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ।
𑌮𑌹𑌾𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌮𑌭𑍍𑌯𑌰𑍍𑌚𑍍𑌯 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌿𑌧𑌿 ॥ 3 ॥
𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌨𑍋𑌪𑌾𑌯𑌮𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌦𑌪𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ।
𑌸𑌨𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑍂𑌜𑌯𑌾 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌨𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌮𑌫𑌲𑌪𑍍𑌰𑌦𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 5 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌹𑌾𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑌾𑌲𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 ।
𑌗𑌣𑍇𑌶 𑌋𑌷𑌿𑌃, 𑌮𑌹𑌾𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾, 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌿𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑌾𑌂𑌸𑌿 ।
𑌹𑍁𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌬𑍀𑌜𑌮𑍍, 𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃, 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑌿𑌤𑌿 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌮𑍍 ।
𑌸𑌕𑌲𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌹𑌾𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌜𑌪𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 ।
𑌅𑌥 𑌕𑌰𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃
𑌗𑌣𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌗𑌣𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍀𑌶𑌾𑌨 𑌇𑌤𑌿 𑌤𑌰𑍍𑌜𑌨𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑍇𑌤𑌿 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌰𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌧𑌰 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌨𑌾𑌮𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑌂𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯 𑌇𑌤𑌿 𑌕𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌲𑍁𑌪𑍍𑌤𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌕𑌰𑌤𑌲𑌕𑌰𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ॥
𑌅𑌥 𑌅𑌙𑍍𑌗𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃
𑌛𑌨𑍍𑌦𑌶𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋𑌦𑍍𑌭𑌵 𑌇𑌤𑌿 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑌲𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲 𑌇𑌤𑌿 𑌶𑌿𑌰𑌸𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 ।
𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌲𑌯𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡 𑌇𑌤𑌿 𑌶𑌿𑌖𑌾𑌯𑍈 𑌵𑌷𑌟𑍍 ।
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦 𑌇𑌤𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌾𑌯 𑌹𑍁𑌮𑍍 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌾𑌙𑍍𑌗𑌯𑍋𑌗𑌫𑌲𑌭𑍃𑌦𑌿𑌤𑌿 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌯 𑌵𑍗𑌷𑌟𑍍 ।
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌤𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌹𑌿𑌤 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌫𑌟𑍍 ।
𑌭𑍂𑌰𑍍𑌭𑍁𑌵𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍋𑌂 𑌇𑌤𑌿 𑌦𑌿𑌗𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑌃 ।
𑌅𑌥 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍍
𑌗𑌜𑌵𑌦𑌨𑌮𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌂
𑌬𑍃𑌹𑌦𑍁𑌦𑌰𑌮𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌭𑍂𑌤𑌿𑌰𑌾𑌜𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌮𑍍 ।
𑌅𑌮𑌰𑌵𑌰𑌸𑍁𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌵𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌸𑍁𑌰𑍇𑌶𑌂
𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑌿𑌸𑍁𑌤𑌮𑍀𑌶𑌂 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌰𑌾𑌜𑌂 𑌨𑌮𑌾𑌮𑌿 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚
𑍐 𑌗𑌣𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌗𑌣𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑍋 𑌗𑌣𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌗𑌣𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ।
𑌏𑌕𑌦𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑍋 𑌗𑌜𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑍋𑌦𑌰𑌃 ॥ 1 ॥
𑌲𑌮𑍍𑌬𑍋𑌦𑌰𑍋 𑌧𑍂𑌮𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌵𑌿𑌕𑌟𑍋 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌸𑍁𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌰𑌾𑌜𑍋 𑌗𑌜𑌾𑌨𑌨𑌃 ॥ 2 ॥
𑌭𑍀𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑍋𑌦 𑌆𑌮𑍋𑌦𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌮𑌦𑍋𑌤𑍍𑌕𑌟𑌃 ।
𑌹𑍇𑌰𑌮𑍍𑌬𑌃 𑌶𑌮𑍍𑌬𑌰𑌃 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌰𑍍𑌲𑌮𑍍𑌬𑌕𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 3 ॥
𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑍋 𑌲𑌮𑍍𑌪𑌟𑍋 𑌭𑍀𑌮𑍋 𑌮𑍇𑌘𑌨𑌾𑌦𑍋 𑌗𑌣𑌞𑍍𑌜𑌯𑌃 ।
𑌵𑌿𑌨𑌾𑌯𑌕𑍋 𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌵𑍀𑌰𑌃 𑌶𑍂𑌰𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 4 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌨𑌃 ।
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌗𑌣𑌾𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷 𑌉𑌮𑌾𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌘𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ॥ 5 ॥
𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍀𑌶𑌾𑌨𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑍂𑌷𑌕𑌵𑌾𑌹𑌨𑌃 ।
𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌵𑌿𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 6 ॥
𑌅𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌸𑍍𑌤𑍁𑌮𑍍𑌬𑍁𑌰𑍁𑌃 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌵𑌾𑌹𑌨𑍋 𑌮𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌕𑌟𑌙𑍍𑌕𑌟𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌶𑌾𑌕𑌲𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌿𑌤𑍋𑌮𑌿𑌤𑌃 ॥ 7 ॥
𑌕𑍂𑌷𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌸𑌾𑌮𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑍁𑌰𑍍𑌜𑌯𑍋 𑌧𑍂𑌰𑍍𑌜𑌯𑍋 𑌜𑌯𑌃 ।
𑌭𑍂𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑍁𑌵𑌨𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌰𑌵𑍍𑌯𑌯𑌃 ॥ 8 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍋 𑌨𑌿𑌧𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑌃 ।
𑌕𑌵𑌿𑌃 𑌕𑌵𑍀𑌨𑌾𑌮𑍃𑌷𑌭𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 9 ॥
𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌰𑌾𑌜𑍋 𑌨𑌿𑌧𑌿𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌧𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌪𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌮𑌯𑌪𑍁𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑌧𑍍𑌯𑌗𑌃 ॥ 10 ॥
𑌕𑌰𑌾𑌹𑌤𑌿𑌧𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌸𑌲𑌿𑌲𑌃 𑌪𑍂𑌷𑌦𑌨𑍍𑌤𑌭𑌿𑌤𑍍 ।
𑌉𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑌕𑍇𑌲𑌿𑌕𑍁𑌤𑍁𑌕𑍀 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌦𑌃 𑌕𑍁𑌲𑌪𑌾𑌵𑌨𑌃 ॥ 11 ॥
𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑍀 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀 𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌵𑌨𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌮𑌨𑍋𑌮𑌯𑌃 ।
𑌵𑍈𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌹𑌤𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍀𑌃 𑌪𑌾𑌦𑌾𑌹𑌤𑌿𑌜𑌿𑌤𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌿𑌃 ॥ 12 ॥
𑌸𑌦𑍍𑌯𑍋𑌜𑌾𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌮𑍁𑌞𑍍𑌜𑌮𑍇𑌖𑌲𑍀 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌹𑍃𑌤𑍍 ।
𑌦𑍁𑌃𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌹𑍃𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌹𑌨𑍋 𑌗𑍁𑌣𑍀 𑌨𑌾𑌦𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌃 ॥ 13 ॥
𑌸𑍁𑌰𑍂𑌪𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌧𑌿𑌵𑌾𑌸𑍋 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌸𑌨𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌪𑍀𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌃 𑌖𑌣𑍍𑌡𑌰𑌦𑌃 𑌖𑌣𑍍𑌡𑌵𑍈𑌶𑌾𑌖𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 14 ॥
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌦𑌶𑌨𑍋 𑌭𑌾𑌲𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌹𑌵𑌿𑌰𑍍𑌭𑍁𑌜𑌃 ।
𑌯𑍋𑌗𑌾𑌧𑌿𑌪𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌕𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋 𑌗𑌜𑌕𑌰𑍍𑌣𑌕𑌃 ॥ 15 ॥
𑌗𑌣𑌾𑌧𑌿𑌰𑌾𑌜𑍋 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑍋 𑌗𑌜𑌪𑌤𑌿𑌧𑍍𑌵𑌜𑍀 ।
𑌦𑍇𑌵𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌦𑍀𑌪𑌕𑍋 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌕𑍀𑌲𑌕𑌃 ॥ 16 ॥
𑌵𑌿𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌵𑌰𑌦𑍋 𑌨𑌾𑌦𑍋 𑌨𑌾𑌦𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌮𑌹𑌾𑌚𑌲𑌃 ।
𑌵𑌰𑌾𑌹𑌰𑌦𑌨𑍋 𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌞𑍍𑌜𑌯𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌜𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌃 ॥ 17 ॥
𑌇𑌚𑍍𑌛𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌭𑌵𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌵𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌭𑌵𑌃 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌕𑍋𑌪𑌹𑌾 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌹𑌾𑌸𑍍𑌯𑌭𑍂𑌃 ॥ 18 ॥
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌶𑍋𑌕𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌗𑍗𑌰𑍀𑌸𑍁𑌖𑌾𑌵𑌹𑌃 ।
𑌉𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑌲𑌜𑍋 𑌗𑍗𑌰𑍀𑌤𑍇𑌜𑍋𑌭𑍂𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌧𑍁𑌨𑍀𑌭𑌵𑌃 ॥ 19 ॥
𑌯𑌜𑍍𑌞𑌕𑌾𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌦𑍋 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌷𑍍𑌮𑌾 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌨𑌨𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌾 𑌕𑌕𑍁𑌪𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌃 ॥ 20 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌭𑌾𑌲𑌃𑌸𑌤𑍍𑌯𑌶𑌿𑌰𑍋𑌰𑍁𑌹𑌃 ।
𑌜𑌗𑌜𑍍𑌜𑌨𑍍𑌮𑌲𑌯𑍋𑌨𑍍𑌮𑍇𑌷𑌨𑌿𑌮𑍇𑌷𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌰𑍍𑌕𑌸𑍋𑌮𑌦𑍃𑌕𑍍 ॥ 21 ॥
𑌗𑌿𑌰𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍈𑌕𑌰𑌦𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌧𑌰𑍍𑌮𑍋𑌷𑍍𑌠𑌃 𑌸𑌾𑌮𑌬𑍃𑌂𑌹𑌿𑌤𑌃 ।
𑌗𑍍𑌰𑌹𑌰𑍍𑌕𑍍𑌷𑌦𑌶𑌨𑍋 𑌵𑌾𑌣𑍀𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑍋 𑌵𑌾𑌸𑌵𑌨𑌾𑌸𑌿𑌕𑌃 ॥ 22 ॥
𑌭𑍍𑌰𑍂𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌕𑌰𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌮𑌦𑍋𑌦𑌕𑌃 ।
𑌕𑍁𑌲𑌾𑌚𑌲𑌾𑌂𑌸𑌃 𑌸𑍋𑌮𑌾𑌰𑍍𑌕𑌘𑌣𑍍𑌟𑍋 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌶𑌿𑌰𑍋𑌧𑌰𑌃 ॥ 23 ॥
𑌨𑌦𑍀𑌨𑌦𑌭𑍁𑌜𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍀𑌕𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌕𑌾𑌨𑌖𑌃 ।
𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌨𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌹𑍃𑌦𑌯𑍋 𑌮𑍇𑌰𑍁𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑍋𑌽𑌰𑍍𑌣𑌵𑍋𑌦𑌰𑌃 ॥ 24 ॥
𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌸𑍍𑌥𑌯𑌕𑍍𑌷𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌰𑌕𑍍𑌷𑌃𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑌃 ।
𑌪𑍃𑌥𑍍𑌵𑍀𑌕𑌟𑌿𑌃 𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌶𑍈𑌲𑍋𑌰𑍁𑌰𑍍𑌦𑌸𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑍁𑌕𑌃 ॥ 25 ॥
𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑌜𑌙𑍍𑌘𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑍍𑌕𑌾𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑍀𑌤𑌨𑍁𑌃 ।
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑍋 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌲𑌾𑌨𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌲𑌃 ॥ 26 ॥
𑌹𑍃𑌤𑍍𑌪𑌦𑍍𑌮𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌕𑌾𑌶𑌾𑌲𑍀 𑌵𑌿𑌯𑌤𑍍𑌕𑍇𑌲𑌿𑌸𑌰𑍋𑌵𑌰𑌃 ।
𑌸𑌦𑍍𑌭𑌕𑍍𑌤𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑌿𑌗𑌡𑌃 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌵𑌾𑌰𑌿𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 27 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑍀 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌪𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌗𑌣𑌕𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌪𑍀 𑌬𑌲𑍀 ।
𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑍋 𑌜𑍇𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 28 ॥
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌵𑌨𑌾𑌲𑌯𑌃 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌸𑌨𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ॥ 29 ॥
𑌤𑍀𑌵𑍍𑌰𑌾𑌶𑌿𑌰𑍋𑌦𑍍𑌧𑍃𑌤𑌪𑌦𑍋 𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀𑌮𑍗𑌲𑌿𑌲𑌾𑌲𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌪𑍀𑌠𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌭𑍋𑌗𑌦𑍋 𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌸𑌨𑌃 ॥ 30 ॥
𑌸𑌕𑌾𑌮𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀𑌪𑍀𑌠𑌃 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌦𑍁𑌗𑍍𑌰𑌾𑌸𑌨𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌤𑍇𑌜𑍋𑌵𑌤𑍀𑌶𑌿𑌰𑍋𑌰𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌵𑌤𑌂𑌸𑌿𑌤𑌃 ॥ 31 ॥
𑌸𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀𑌪𑍀𑌠𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾𑌲𑌯𑌃 ।
𑌲𑌿𑌪𑌿𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌸𑌨𑌾𑌧𑌾𑌰𑍋 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌧𑌾𑌮𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌲𑌯𑌃 ॥ 32 ॥
𑌉𑌨𑍍𑌨𑌤𑌪𑍍𑌰𑌪𑌦𑍋 𑌗𑍂𑌢𑌗𑍁𑌲𑍍𑌫𑌃 𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌪𑌾𑌰𑍍𑌷𑍍𑌣𑌿𑌕𑌃 ।
𑌪𑍀𑌨𑌜𑌙𑍍𑌘𑌃 𑌶𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌜𑌾𑌨𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌥𑍂𑌲𑍋𑌰𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌨𑍍𑌨𑌮𑌤𑍍𑌕𑌟𑌿𑌃 ॥ 33 ॥
𑌨𑌿𑌮𑍍𑌨𑌨𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌥𑍂𑌲𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌃 𑌪𑍀𑌨𑌵𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌬𑍃𑌹𑌦𑍍𑌭𑍁𑌜𑌃 ।
𑌪𑍀𑌨𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑌃 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌕𑌣𑍍𑌠𑍋 𑌲𑌮𑍍𑌬𑍋𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌲𑌮𑍍𑌬𑌨𑌾𑌸𑌿𑌕𑌃 ॥ 34 ॥
𑌭𑌗𑍍𑌨𑌵𑌾𑌮𑌰𑌦𑌸𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌸𑌵𑍍𑌯𑌦𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌹𑌨𑍁𑌃 ।
𑌹𑍍𑌰𑌸𑍍𑌵𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌤𑍍𑌰𑌯𑌃 𑌶𑍂𑌰𑍍𑌪𑌕𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌨𑌿𑌬𑌿𑌡𑌮𑌸𑍍𑌤𑌕𑌃 ॥ 35 ॥
𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌾𑌕𑌾𑌰𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌾𑌗𑍍𑌰𑍋 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑍗𑌲𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌰𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌪𑌹𑌾𑌰𑌕𑌟𑍀𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌪𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋𑌪𑌵𑍀𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 36 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌪𑌕𑍋𑌟𑍀𑌰𑌕𑌟𑌕𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌪𑌗𑍍𑌰𑍈𑌵𑍇𑌯𑌕𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌪𑌕𑌕𑍍𑌷𑍋𑌦𑌰𑌾𑌬𑌨𑍍𑌧𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌪𑌰𑌾𑌜𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌚𑍍𑌛𑌦𑌃 ॥ 37 ॥
𑌰𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌧𑌰𑍋 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌃 ।
𑌰𑌕𑍍𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌨𑍋 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌕𑌰𑍋 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌤𑌾𑌲𑍍𑌵𑍋𑌷𑍍𑌠𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌃 ॥ 38 ॥
𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌧𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌃 ।
𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌾𑌤𑌪𑌤𑍍𑌰𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌚𑌾𑌮𑌰𑌵𑍀𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 39 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌵𑌯𑌵𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌲𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌰𑌣𑌶𑍋𑌭𑌾𑌢𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑍋𑌭𑌾𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 40 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌰𑌣𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑌵𑌰𑌃 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌬𑍀𑌜𑌪𑍂𑌰𑍀 𑌗𑌦𑌾𑌧𑌰𑌃 ॥ 41 ॥
𑌶𑍁𑌭𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌸𑌾𑌰𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌸𑍁𑌤𑌨𑍍𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍁𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑍀 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀 𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌵𑌨𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌃 ॥ 42 ॥
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍁𑌚𑌾𑌪𑌧𑌰𑌃 𑌶𑍂𑌲𑍀 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌪𑌾𑌣𑌿𑌃 𑌸𑌰𑍋𑌜𑌭𑍃𑌤𑍍 ।
𑌪𑌾𑌶𑍀 𑌧𑍃𑌤𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌃 𑌶𑌾𑌲𑌿𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀𑌭𑍃𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌦𑌨𑍍𑌤𑌭𑍃𑌤𑍍 ॥ 43 ॥
𑌕𑌲𑍍𑌪𑌵𑌲𑍍𑌲𑍀𑌧𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌭𑌯𑌦𑍈𑌕𑌕𑌰𑍋 𑌵𑌶𑍀 ।
𑌅𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌲𑌾𑌧𑌰𑍋 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌮𑍁𑌦𑍍𑌗𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑌃 ॥ 44 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌧𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌧𑍃𑌤𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌮𑍂𑌲𑌕𑌃 ।
𑌕𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾𑌮𑍍𑌰𑌫𑌲𑌶𑍍𑌚𑍂𑌤𑌕𑌲𑌿𑌕𑌾𑌭𑍃𑌤𑍍𑌕𑍁𑌠𑌾𑌰𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 45 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌸𑍍𑌥𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌘𑌟𑍀𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌭𑌿𑌵𑌰𑍍𑌷𑌕𑌃 ।
𑌭𑌾𑌰𑌤𑍀𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌯𑌕𑌰𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 46 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌮𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌮𑌨𑍋𑌰𑌮𑌃 ।
𑌰𑌮𑌾𑌰𑌮𑍇𑌶𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍋𑌮𑌾𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 47 ॥
𑌮𑌹𑍀𑌵𑌰𑌾𑌹𑌵𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌰𑌤𑌿𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑌃 ।
𑌆𑌮𑍋𑌦𑌮𑍋𑌦𑌜𑌨𑌨𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌰𑌮𑍋𑌦𑌪𑍍𑌰𑌮𑍋𑌦𑌨𑌃 ॥ 48 ॥
𑌸𑌂𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌤𑌮𑌹𑌾𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌦𑌨𑍍𑌤𑌸𑍗𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌸𑍁𑌮𑍁𑌖𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ॥ 49 ॥
𑌮𑌦𑌨𑌾𑌵𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌵𑍈𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌖𑌃 ।
𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌸𑌮𑍍𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌨𑍍𑌨𑌤𑌮𑌦𑌦𑍍𑌰𑌵𑌃 ॥ 50 ॥
𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌕𑍃𑌨𑍍𑌨𑌿𑌮𑍍𑌨𑌚𑌰𑌣𑍋 𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿𑌣𑍀𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌃 ।
𑌤𑍀𑌵𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌨𑌯𑌨𑍋 𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀𑌪𑌾𑌲𑌿𑌤𑍈𑌕𑌦𑍃𑌕𑍍 ॥ 51 ॥
𑌮𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀𑌮𑍋𑌹𑌨𑍋 𑌭𑍋𑌗𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌮𑌣𑍍𑌡𑌨𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌃 ॥ 52 ॥
𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑌾𑌮𑌦𑍋𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌶𑌙𑍍𑌖𑌨𑌿𑌧𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌨𑌮𑌦𑍍𑌵𑌸𑍁𑌮𑌤𑍀𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌪𑌦𑍍𑌮𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ॥ 53 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑌂𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑌃 𑌶𑍋𑌚𑌿𑌷𑍍𑌕𑍇𑌶𑌹𑍃𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌈𑌶𑌾𑌨𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌶𑌿𑌖𑌃 𑌪𑌵𑌨𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 54 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌗𑍍𑌰𑌨𑌯𑌨𑍋 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌶𑌤𑌪𑌰𑍍𑌵𑌧𑍃𑌕𑍍 ।
𑌐𑌰𑌾𑌵𑌤𑌾𑌦𑌿𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌶𑌾𑌵𑌾𑌰𑌣𑍋 𑌵𑌾𑌰𑌣𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 55 ॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌾𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑌰𑍀𑌵𑌾𑌰𑍋 𑌗𑌣𑌚𑌣𑍍𑌡𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌜𑌯𑌾𑌜𑌯𑌪𑌰𑌿𑌕𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌾𑌵𑌿𑌜𑌯𑌾𑌵𑌹𑌃 ॥ 56 ॥
𑌅𑌜𑌯𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌪𑌾𑌦𑌾𑌬𑍍𑌜𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑌨𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀𑌕𑍃𑌤𑍋𑌲𑍍𑌲𑌾𑌸𑌃 𑌶𑍗𑌣𑍍𑌡𑍀 𑌸𑍗𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌯𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌃 ॥ 57 ॥
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑌸𑍁𑌖𑌦𑌃 𑌸𑍁𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌸𑍁𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌃 ।
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌧𑌾𑌰 𑌇𑌚𑍍𑌛𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 58 ॥
𑌸𑍁𑌭𑌗𑌾𑌸𑌂𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌪𑌦𑍋 𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀𑌪𑌾𑌲𑌨𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀𑌕𑍇𑌲𑌿𑌲𑌾𑌲𑌿𑌤𑌃 ॥ 59 ॥
𑌸𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑍋 𑌗𑍗𑌰𑍀𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌨𑌿𑌕𑍇𑌤𑌨𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑌪𑌦𑍋 𑌵𑌾𑌚𑌾𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌵𑌾𑌗𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 60 ॥
𑌨𑌲𑌿𑌨𑍀𑌕𑌾𑌮𑍁𑌕𑍋 𑌵𑌾𑌮𑌾𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾𑌮𑌨𑍋𑌰𑌮𑌃 ।
𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑍀𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑌪𑌾𑌦𑌾𑌬𑍍𑌜𑍋 𑌹𑍁𑌮𑍍𑌬𑍀𑌜𑌸𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌃 ॥ 61 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌦𑌿𑌜𑌨𑌨𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌸𑌕𑍀𑌲𑌕𑌃 ।
𑌅𑌮𑍃𑌤𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌕𑍃𑌤𑌾𑌵𑌾𑌸𑍋 𑌮𑌦𑌘𑍂𑌰𑍍𑌣𑌿𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ॥ 62 ॥
𑌉𑌚𑍍𑌛𑌿𑌷𑍍𑌟𑍋𑌚𑍍𑌛𑌿𑌷𑍍𑌟𑌗𑌣𑌕𑍋 𑌗𑌣𑍇𑌶𑍋 𑌗𑌣𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌸𑌾𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌲𑌿𑌕𑌸𑌂𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌦𑌿𑌗𑌮𑍍𑌬𑌰𑌃 ॥ 63 ॥
𑌅𑌨𑌪𑌾𑌯𑍋𑌽𑌨𑌨𑍍𑌤𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌰𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑍋𑌽𑌜𑌰𑌾𑌮𑌰𑌃 ।
𑌅𑌨𑌾𑌵𑌿𑌲𑍋𑌽𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌹𑌤𑌿𑌰𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑍋𑌽𑌮𑍃𑌤𑌮𑌕𑍍𑌷𑌰𑌃 ॥ 64 ॥
𑌅𑌪𑍍𑌰𑌤𑌰𑍍𑌕𑍍𑌯𑍋𑌽𑌕𑍍𑌷𑌯𑍋𑌽𑌜𑌯𑍍𑌯𑍋𑌽𑌨𑌾𑌧𑌾𑌰𑍋𑌽𑌨𑌾𑌮𑌯𑍋𑌮𑌲𑌃 ।
𑌅𑌮𑍇𑌯𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑌦𑍍𑌵𑍈𑌤𑌮𑌘𑍋𑌰𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌸𑌮𑌾𑌨𑌨𑌃 ॥ 65 ॥
𑌅𑌨𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋𑌽𑌬𑍍𑌧𑌿𑌭𑍂𑌮𑍍𑌯𑌗𑍍𑌨𑌿𑌬𑌲𑌘𑍍𑌨𑍋𑌽𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ।
𑌆𑌧𑌾𑌰𑌪𑍀𑌠𑌮𑌾𑌧𑌾𑌰 𑌆𑌧𑌾𑌰𑌾𑌧𑍇𑌯𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 66 ॥
𑌆𑌖𑍁𑌕𑍇𑌤𑌨 𑌆𑌶𑌾𑌪𑍂𑌰𑌕 𑌆𑌖𑍁𑌮𑌹𑌾𑌰𑌥𑌃 ।
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍁𑌸𑌾𑌗𑌰𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥 𑌇𑌕𑍍𑌷𑍁𑌭𑌕𑍍𑌷𑌣𑌲𑌾𑌲𑌸𑌃 ॥ 67 ॥
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍁𑌚𑌾𑌪𑌾𑌤𑌿𑌰𑍇𑌕𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑍁𑌚𑌾𑌪𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌃 ।
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌗𑍋𑌪𑌸𑌮𑌾𑌨𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲𑌸𑌮𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ॥ 68 ॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍀𑌵𑌰𑌦𑌲𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌃 ।
𑌇𑌧𑍍𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯 𑌇𑌡𑌾𑌭𑌾𑌗 𑌇𑌡𑌾𑌵𑌾𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑌾𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 69 ॥
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌵𑌿𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑍀 𑌇𑌤𑌿𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌤𑍇𑌪𑍍𑌸𑌿𑌤𑌃 ।
𑌈𑌶𑌾𑌨𑌮𑍗𑌲𑌿𑌰𑍀𑌶𑌾𑌨 𑌈𑌶𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯 𑌈𑌤𑌿𑌹𑌾 ॥ 70 ॥
𑌈𑌷𑌣𑌾𑌤𑍍𑌰𑌯𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌈𑌹𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌉𑌪𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌉𑌡𑍁𑌭𑍃𑌨𑍍𑌮𑍗𑌲𑌿𑌰𑍁𑌡𑍁𑌨𑌾𑌥𑌕𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 71 ॥
𑌉𑌨𑍍𑌨𑌤𑌾𑌨𑌨 𑌉𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗 𑌉𑌦𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌾𑌗𑍍𑌰𑌣𑍀𑌃 ।
𑌊𑌰𑍍𑌜𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍂𑌷𑍍𑌮𑌲𑌮𑌦 𑌊𑌹𑌾𑌪𑍋𑌹𑌦𑍁𑌰𑌾𑌸𑌦𑌃 ॥ 72 ॥
𑌋𑌗𑍍𑌯𑌜𑍁𑌃𑌸𑌾𑌮𑌨𑌯𑌨 𑌋𑌦𑍍𑌧𑌿𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌸𑌮𑌰𑍍𑌪𑌕𑌃 ।
𑌋𑌜𑍁𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍈𑌕𑌸𑍁𑌲𑌭𑍋 𑌋𑌣𑌤𑍍𑌰𑌯𑌵𑌿𑌮𑍋𑌚𑌨𑌃 ॥ 73 ॥
𑌲𑍁𑌪𑍍𑌤𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌲𑍁𑌪𑍍𑌤𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑌾𑌮𑍍 ।
𑌲𑍁𑌪𑍍𑌤𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌵𑌿𑌮𑍁𑌖𑌾𑌰𑍍𑌚𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌲𑍂𑌤𑌾𑌵𑌿𑌸𑍍𑌫𑍋𑌟𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ॥ 74 ॥
𑌏𑌕𑌾𑌰𑌪𑍀𑌠𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥 𑌏𑌕𑌪𑌾𑌦𑌕𑍃𑌤𑌾𑌸𑌨𑌃 ।
𑌏𑌜𑌿𑌤𑌾𑌖𑌿𑌲𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍇𑌧𑌿𑌤𑌾𑌖𑌿𑌲𑌸𑌂𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ॥ 75 ॥
𑌐𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌨𑌿𑌧𑌿𑌰𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌮𑍈𑌹𑌿𑌕𑌾𑌮𑍁𑌷𑍍𑌮𑌿𑌕𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌐𑌰𑌮𑍍𑌮𑌦𑌸𑌮𑍋𑌨𑍍𑌮𑍇𑌷 𑌐𑌰𑌾𑌵𑌤𑌸𑌮𑌾𑌨𑌨𑌃 ॥ 76 ॥
𑌓𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯 𑌓𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰 𑌓𑌜𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍋𑌷𑌧𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌔𑌦𑌾𑌰𑍍𑌯𑌨𑌿𑌧𑌿𑌰𑍗𑌦𑍍𑌧𑌤𑍍𑌯𑌧𑍈𑌰𑍍𑌯 𑌔𑌨𑍍𑌨𑌤𑍍𑌯𑌨𑌿𑌃𑌸𑌮𑌃 ॥ 77 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌨𑌾𑌗𑌾𑌨𑌾𑌮𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌾𑌕𑌾𑌰𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌃 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌵𑌿𑌸𑌰𑍍𑌗𑌾𑌨𑍍𑌤𑌪𑌦𑍇𑌷𑍁 𑌪𑌰𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌃 ॥ 78 ॥
𑌕𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍁𑌧𑌰𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌃 𑌕𑌪𑌰𑍍𑌦𑍀 𑌕𑌲𑌭𑌾𑌨𑌨𑌃 ।
𑌕𑌰𑍍𑌮𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌕𑌰𑍍𑌮𑌫𑌲𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 79 ॥
𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌗𑍋𑌲𑌕𑌾𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌕𑍂𑌷𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌗𑌣𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌦𑍇𑌹𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌲𑌃 𑌕𑌥𑌕𑌃 𑌕𑌟𑌿𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑍍 ॥ 80 ॥
𑌖𑌰𑍍𑌵𑌃 𑌖𑌡𑍍𑌗𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌖𑌡𑍍𑌗𑌃 𑌖𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌖𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌃 ।
𑌖𑌲𑍍𑌵𑌾𑌟𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌨𑌿𑌲𑌯𑌃 𑌖𑌟𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌖𑌦𑍁𑌰𑌾𑌸𑌦𑌃 ॥ 81 ॥
𑌗𑍁𑌣𑌾𑌢𑍍𑌯𑍋 𑌗𑌹𑌨𑍋 𑌗𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌗𑌦𑍍𑌯𑌪𑌦𑍍𑌯𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌃 ।
𑌗𑌦𑍍𑌯𑌗𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌗𑌰𑍍𑌜𑍋 𑌗𑍀𑌤𑌗𑍀𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌜𑌃 ॥ 82 ॥
𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌾𑌚𑌾𑌰𑌰𑌤𑍋 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑍋 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌾𑌗𑌮𑌨𑌿𑌰𑍂𑌪𑌿𑌤𑌃 ।
𑌗𑍁𑌹𑌾𑌶𑌯𑍋 𑌗𑍁𑌡𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌗𑌮𑍍𑌯𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 ॥ 83 ॥
𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾𑌘𑌰𑍍𑌘𑌰𑌿𑌕𑌾𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌘𑌟𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑍋 𑌘𑌟𑍋𑌦𑌰𑌃 ।
𑌙𑌕𑌾𑌰𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑍋 𑌙𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌙𑌕𑌾𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌶𑍁𑌣𑍍𑌡𑌭𑍃𑌤𑍍 ॥ 84 ॥
𑌚𑌣𑍍𑌡𑌶𑍍𑌚𑌣𑍍𑌡𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌶𑍍𑌚𑌣𑍍𑌡𑍀 𑌚𑌣𑍍𑌡𑍇𑌶𑌶𑍍𑌚𑌣𑍍𑌡𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌚𑌰𑌾𑌚𑌰𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌵𑌣𑌲𑌾𑌲𑌸𑌃 ॥ 85 ॥
𑌛𑌨𑍍𑌦𑌶𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋𑌦𑍍𑌭𑌵𑌶𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌶𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ।
𑌜𑌗𑌦𑍍𑌯𑍋𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌗𑌤𑍍𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌜𑌗𑌦𑍀𑌶𑍋 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌮𑌯𑌃 ॥ 86 ॥
𑌜𑌪𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌪𑌪𑌰𑍋 𑌜𑌾𑌪𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌾𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌸𑌨𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌸𑍍𑌰𑌵𑌦𑍍𑌗𑌣𑍍𑌡𑍋𑌲𑍍𑌲𑌸𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌝𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌾𑌕𑍁𑌲𑌃 ॥ 87 ॥
𑌟𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌸𑍍𑌫𑌾𑌰𑌸𑌂𑌰𑌾𑌵𑌷𑍍𑌟𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌮𑌣𑌿𑌨𑍂𑌪𑍁𑌰𑌃 ।
𑌠𑌦𑍍𑌵𑌯𑍀𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌦𑌃 ॥ 88 ॥
𑌡𑌿𑌣𑍍𑌡𑌿𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑍋 𑌡𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀𑌶𑍋 𑌡𑌾𑌮𑌰𑍋 𑌡𑌿𑌣𑍍𑌡𑌿𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌢𑌕𑍍𑌕𑌾𑌨𑌿𑌨𑌾𑌦𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑍋 𑌢𑍗𑌙𑍍𑌕𑍋 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑌿𑌵𑌿𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 89 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍𑌪𑌦𑌨𑌿𑌰𑍂𑌪𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑌾𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌕𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌃 ॥ 90 ॥
𑌸𑍍𑌥𑌾𑌣𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌣𑍁𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌵𑌰𑌂 𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑌂 𑌜𑌗𑌤𑍍 ।
𑌦𑌕𑍍𑌷𑌯𑌜𑍍𑌞𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑌨𑍋 𑌦𑌾𑌤𑌾 𑌦𑌾𑌨𑌂 𑌦𑌮𑍋 𑌦𑌯𑌾 ॥ 91 ॥
𑌦𑌯𑌾𑌵𑌾𑌨𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌵𑌿𑌭𑌵𑍋 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌭𑍃𑌦𑍍𑌦𑌣𑍍𑌡𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌦𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌭𑍍𑌰𑌮𑌾𑌲𑍋 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌰𑌣𑌦𑌾𑌰𑌣𑌃 ॥ 92 ॥
𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌲𑌗𑍍𑌨𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌘𑌟𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌨𑍃𑌗𑌜𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 ।
𑌧𑌨𑌂 𑌧𑌨𑌪𑌤𑍇𑌰𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑍍𑌧𑌨𑌦𑍋 𑌧𑌰𑌣𑍀𑌧𑌰𑌃 ॥ 93 ॥
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑍈𑌕𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑍋 𑌧𑍍𑌯𑍇𑌯𑍋 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌂 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ।
𑌧𑍍𑌵𑌨𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌚𑍀𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌾𑌵𑌲𑌿𑌮𑍇𑌖𑌲𑌃 ॥ 94 ॥
𑌨𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌨𑌾𑌦𑍋 𑌨𑌾𑌦𑌮𑌧𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑌲𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌮𑌯𑌃 ॥ 95 ॥
𑌪𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮 𑌪𑌰𑌂 𑌧𑌾𑌮 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌰𑌂 𑌪𑌦𑌮𑍍 ॥ 96 ॥
𑌪𑌰𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌾𑌶𑌵𑌿𑌮𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 97 ॥
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌵𑌦𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌾𑌤𑍀𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌣𑌃 ॥ 98 ॥
𑌫𑌣𑌿𑌹𑌸𑍍𑌤𑌃 𑌫𑌣𑌿𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌫𑍂𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌫𑌣𑌿𑌤𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌬𑌾𑌣𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌯𑍁𑌗𑌲𑍋 𑌬𑌾𑌲𑌕𑍇𑌲𑌿𑌕𑍁𑌤𑍂𑌹𑌲𑍀 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌪𑌦𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌚𑌾𑌰𑍀 𑌬𑍃𑌹𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 99 ॥
𑌬𑍃𑌹𑌤𑍍𑌤𑌮𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌪𑌰𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌬𑍃𑌹𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑌾𑌗𑍍𑌰𑍍𑌯𑌚𑍀𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌾𑌵𑌲𑌿𑌮𑍇𑌖𑌲𑌃 ॥ 100 ॥
𑌭𑍍𑌰𑍂𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌦𑌤𑍍𑌤𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌕𑍋 𑌭𑌰𑍍𑌗𑍋 𑌭𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌭𑌯𑌾𑌪𑌹𑌃 ।
𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑍁𑌲𑌭𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌿𑌦𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌃 ॥ 101 ॥
𑌭𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌲𑌯𑍋 𑌭𑍋𑌗𑌦𑌾𑌤𑌾 𑌭𑍍𑌰𑍂𑌮𑌧𑍍𑌯𑌗𑍋𑌚𑌰𑌃 ।
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌮𑌦𑌮𑌤𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌨𑍋 𑌮𑌯𑌃 ॥ 102 ॥
𑌮𑍇𑌖𑌲𑌾𑌹𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌗𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌨𑌿𑌭𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ।
𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑌾𑌃 ॥ 103 ॥
𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌫𑌲𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌯𑌶𑌸𑍍𑌕𑌰𑍋 𑌯𑍋𑌗𑌗𑌮𑍍𑌯𑍋 𑌯𑌾𑌜𑍍𑌞𑌿𑌕𑍋 𑌯𑌾𑌜𑌕𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 104 ॥
𑌰𑌸𑍋 𑌰𑌸𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌰𑌸𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌕𑍋 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ।
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌕𑌰𑍋 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌗𑌰𑍍𑌭𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌸𑍁𑌖𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 105 ॥
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍋 𑌲𑌯𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌲𑌡𑍍𑌡𑍁𑌕𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌲𑌾𑌸𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌲𑌾𑌸𑍍𑌯𑌪𑌰𑍋 𑌲𑌾𑌭𑌕𑍃𑌲𑍍𑌲𑍋𑌕𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 106 ॥
𑌵𑌰𑍇𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌵𑌦𑌨𑍋 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌵𑍇𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌗𑍋𑌚𑌰𑌃 ।
𑌵𑌿𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌤𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌤𑍋𑌮𑍁𑌖𑌃 ॥ 107 ॥
𑌵𑌾𑌮𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌨𑍇𑌤𑌾 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌿𑌵𑌜𑍍𑌰𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌣𑌃 ।
𑌵𑌿𑌵𑌸𑍍𑌵𑌦𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌧𑌾𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌭𑍁𑌃 ॥ 108 ॥
𑌶𑌬𑍍𑌦𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌶𑌮𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌃 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌗𑌣𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌶𑌿𑌖𑌾𑌗𑍍𑌰𑌨𑌿𑌲𑌯𑌃 𑌶𑌰𑌣𑍍𑌯𑌃 𑌶𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 109 ॥
𑌷𑌡𑍃𑌤𑍁𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌸𑍍𑌰𑌗𑍍𑌵𑍀 𑌷𑌡𑌾𑌧𑌾𑌰𑌃 𑌷𑌡𑌕𑍍𑌷𑌰𑌃 ।
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍇𑌷𑌜𑌭𑍇𑌷𑌜𑌮𑍍 ॥ 110 ॥
𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌲𑌯𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌭𑍇𑌦𑌕𑌃 ।
𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌿𑌤𑌮𑌹𑌾𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌃 𑌸𑌦𑌸𑌦𑍍𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 111 ॥
𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌮𑌥𑌨𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌃 𑌸𑌾𑌮𑌗𑌾𑌨𑌰𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌖𑍀 ॥ 112 ॥
𑌹𑌂𑌸𑍋 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌿𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑍀𑌶𑍋 𑌹𑌵𑌨𑌂 𑌹𑌵𑍍𑌯𑌕𑌵𑍍𑌯𑌭𑍁𑌕𑍍 ।
𑌹𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌹𑍁𑌤𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌹𑍃𑌲𑍍𑌲𑍇𑌖𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌧𑍍𑌯𑌗𑌃 ॥ 113 ॥
𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ।
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑌕𑌰𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍋𑌣𑍀𑌸𑍁𑌰𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌃 ॥ 114 ॥
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌪𑍍𑌰𑌦𑍋𑌽𑌰𑍍𑌥𑌦𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌦𑌾𑌤𑌾 𑌸𑍗𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌦𑍋 𑌵𑌿𑌭𑌵𑌦𑍋 𑌭𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌫𑌲𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 115 ॥
𑌆𑌭𑌿𑌰𑍂𑌪𑍍𑌯𑌕𑌰𑍋 𑌵𑍀𑌰𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑍍𑌰𑌦𑍋 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑌶𑍍𑌯𑌕𑌰𑍋 𑌗𑌰𑍍𑌭𑌦𑍋𑌷𑌹𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌪𑍗𑌤𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 116 ॥
𑌮𑍇𑌧𑌾𑌦𑌃 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌦𑌃 𑌶𑍋𑌕𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌦𑍗𑌰𑍍𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌵𑌾𑌦𑌿𑌮𑍁𑌖𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑍋 𑌰𑍁𑌷𑍍𑌟𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌨𑌃 ॥ 117 ॥
𑌪𑌰𑌾𑌭𑌿𑌚𑌾𑌰𑌶𑌮𑌨𑍋 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌹𑌾 𑌬𑌨𑍍𑌧𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌦𑌃 ।
𑌲𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍁𑌟𑌿𑌃 𑌕𑌲𑌾 𑌕𑌾𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌨𑌿𑌮𑍇𑌷𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 118 ॥
𑌘𑌟𑍀 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑍋 𑌦𑌿𑌵𑌾 𑌨𑌕𑍍𑌤𑌮𑌹𑌰𑍍𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍 ।
𑌪𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌮𑌾𑌸𑌰𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌨𑌾𑌬𑍍𑌦𑌯𑍁𑌗𑌂 𑌕𑌲𑍍𑌪𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌲𑌯𑌃 ॥ 119 ॥
𑌰𑌾𑌶𑌿𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌾 𑌤𑌿𑌥𑌿𑌰𑍍𑌯𑍋𑌗𑍋 𑌵𑌾𑌰𑌃 𑌕𑌰𑌣𑌮𑌂𑌶𑌕𑌮𑍍 ।
𑌲𑌗𑍍𑌨𑌂 𑌹𑍋𑌰𑌾 𑌕𑌾𑌲𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌮𑍇𑌰𑍁𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌰𑍍𑌷𑌯𑍋 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌃 ॥ 120 ॥
𑌰𑌾𑌹𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌕𑌵𑌿𑌰𑍍𑌜𑍀𑌵𑍋 𑌬𑍁𑌧𑍋 𑌭𑍗𑌮𑌃 𑌶𑌶𑍀 𑌰𑌵𑌿𑌃 ।
𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌵𑌰𑌂 𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑌂 𑌜𑌗𑌤𑍍 ॥ 121 ॥
𑌭𑍂𑌰𑌾𑌪𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌰𑍁𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌾𑌹𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌃 𑌶𑌿𑌵𑍋 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰 𑌈𑌶𑌃 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌸𑌦𑌾𑌶𑌿𑌵𑌃 ॥ 122 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌾𑌃 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑌾𑌃 ।
𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑌾 𑌭𑍂𑌤𑌾 𑌮𑌨𑍁𑌷𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌶𑌵𑌃 𑌖𑌗𑌾𑌃 ॥ 123 ॥
𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌃 𑌸𑌰𑌿𑌤𑌃 𑌶𑍈𑌲𑌾 𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌭𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌭𑌵𑍋𑌦𑍍𑌭𑌵𑌃 ।
𑌸𑌾𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌾𑌤𑌞𑍍𑌜𑌲𑌂 𑌯𑍋𑌗𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌿𑌃 ॥ 124 ॥
𑌵𑍇𑌦𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌦𑌾𑌚𑌾𑌰𑍋 𑌮𑍀𑌮𑌾𑌂𑌸𑌾 𑌨𑍍𑌯𑌾𑌯𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑌰𑌃 ।
𑌆𑌯𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑍋 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑍋 𑌗𑌾𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌨𑌾𑌟𑌕𑌮𑍍 ॥ 125 ॥
𑌵𑍈𑌖𑌾𑌨𑌸𑌂 𑌭𑌾𑌗𑌵𑌤𑌂 𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑌂 𑌪𑌾𑌞𑍍𑌚𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌕𑌮𑍍 ।
𑌶𑍈𑌵𑌂 𑌪𑌾𑌶𑍁𑌪𑌤𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑌮𑍍𑌭𑍈𑌰𑌵𑌶𑌾𑌸𑌨𑌮𑍍 ॥ 126 ॥
𑌶𑌾𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌵𑍈𑌨𑌾𑌯𑌕𑌂 𑌸𑍗𑌰𑌂 𑌜𑍈𑌨𑌮𑌾𑌰𑍍𑌹𑌤𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌾 ।
𑌸𑌦𑌸𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌮𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌚𑍇𑌤𑌨𑌮𑌚𑍇𑌤𑌨𑌮𑍍 ॥ 127 ॥
𑌬𑌨𑍍𑌧𑍋 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌭𑍋𑌗𑍋 𑌯𑍋𑌗𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑌣𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌹𑍁𑌮𑍍𑌫𑌟𑍍 𑌸𑍍𑌵𑌧𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍗𑌷𑌟𑍍 𑌵𑍗𑌷𑌟𑍍 𑌵𑌷𑌣𑍍 𑌨𑌮𑌃 128 ॥
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌬𑍋𑌧𑌃 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌤𑍍𑌸𑌮𑍋𑌽𑌸𑌮𑌃 ।
𑌏𑌕 𑌏𑌕𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌾𑌧𑌾𑌰 𑌏𑌕𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ॥ 129 ॥
𑌏𑌕𑌾𑌗𑍍𑌰𑌧𑍀𑌰𑍇𑌕𑌵𑍀𑌰 𑌏𑌕𑍋𑌽𑌨𑍇𑌕𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌧𑍃𑌕𑍍 ।
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌭𑍁𑌜𑍋 𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌰𑌦𑍋 𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌰𑌕𑍍𑌷𑌕𑌃 ॥ 130 ॥
𑌦𑍍𑌵𑍈𑌮𑌾𑌤𑍁𑌰𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌵𑌦𑌨𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌹𑍀𑌨𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌯𑌾𑌤𑌿𑌗𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌧𑌾𑌮𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌤𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌗𑌫𑌲𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 131 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌗𑍁𑌣𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑌾𑌦𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑌕𑍍𑌤𑍀𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑌵𑌚𑍋𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌕𑌃 ॥ 132 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌬𑌾𑌹𑍁𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑍁𑌜𑌃 ।
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑍋𑌪𑌾𑌯𑌮𑌯𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 133 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌥𑍀𑌪𑍂𑌜𑌨𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌥𑍀𑌤𑌿𑌥𑌿𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌃 ॥
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 134 ॥
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌧𑌾𑌰𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌰𑍍𑌣𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ।
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌤𑌾𑌲𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌕𑌰𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌪𑍍𑌰𑌣𑌵𑌮𑌾𑌤𑍃𑌕𑌃 ॥ 135 ॥
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌮𑌯𑌸𑍍𑌫𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌵𑌰𑌣𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌭𑌕𑍍𑌷𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌬𑌾𑌣𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌶𑌿𑌖𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌃 ॥ 136 ॥
𑌷𑌟𑍍𑌕𑍋𑌣𑌪𑍀𑌠𑌃 𑌷𑌟𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌧𑌾𑌮𑌾 𑌷𑌡𑍍𑌗𑍍𑌰𑌨𑍍𑌥𑌿𑌭𑍇𑌦𑌕𑌃 ।
𑌷𑌡𑌙𑍍𑌗𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌿𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑍀 𑌷𑌡𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑌮𑌹𑌾𑌹𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 137 ॥
𑌷𑌣𑍍𑌮𑍁𑌖𑌃 𑌷𑌣𑍍𑌮𑍁𑌖𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌷𑌟𑍍𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌷𑌡𑍍𑌵𑍈𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌗𑌵𑌿𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑍀 𑌷𑌡𑍂𑌰𑍍𑌮𑌿𑌭𑌯𑌭𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ॥ 138 ॥
𑌷𑌟𑍍𑌤𑌰𑍍𑌕𑌦𑍂𑌰𑌃 𑌷𑌟𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌷𑌡𑍍𑌗𑍁𑌣𑌃 𑌷𑌡𑍍𑌰𑌸𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑌚𑌰𑌣𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑍋𑌰𑍁𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌃 ॥ 139 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌲𑍋𑌕𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌸𑌪𑍍𑌤𑌿𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌸𑍁𑌖𑌦𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌰𑍍𑌷𑌿𑌗𑌣𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 140 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌹𑍋𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌸𑍍𑌵𑌰𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌕𑍇𑌲𑌿𑌕𑌾𑌸𑌾𑌰𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌮𑌾𑌤𑍃𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 141 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌮𑍋𑌦𑌮𑌦𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌮𑌖𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌧𑍍𑌯𑍇𑌯𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑌷𑍍𑌟𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 142 ॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌾𑌙𑍍𑌗𑌯𑍋𑌗𑌫𑌲𑌭𑍃𑌦𑌷𑍍𑌟𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾𑌸𑌨𑌃 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌮𑌾𑌨𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌷𑍍𑌟𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ॥ 143 ॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌪𑍀𑌠𑍋𑌪𑌪𑍀𑌠𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌷𑍍𑌟𑌮𑌾𑌤𑍃𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌭𑍈𑌰𑌵𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑍋𑌽𑌷𑍍𑌟𑌵𑌸𑍁𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑍋𑌽𑌷𑍍𑌟𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌭𑍃𑌤𑍍 ॥ 144 ॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌚𑌕𑍍𑌰𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌨𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑌷𑍍𑌟𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌹𑌵𑌿𑌃𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌷𑍍𑌟𑌸𑌾𑌮𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌷𑍍𑌟𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌨𑌵𑌨𑌾𑌗𑌾𑌸𑌨𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌸𑍀 𑌨𑌵𑌨𑌿𑌧𑍍𑌯𑌨𑍁𑌶𑌾𑌸𑌿𑌤𑌃 ॥ 145 ॥
𑌨𑌵𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌪𑍁𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌵𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌨𑌿𑌕𑍇𑌤𑌨𑌃 ।
𑌨𑌵𑌨𑌾𑌥𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌨𑌵𑌨𑌾𑌗𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 146 ॥
𑌨𑌵𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌸𑍍𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌵𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌨𑌵𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌶𑌿𑌰𑍋𑌦𑍍𑌧𑍃𑌤𑌃 ॥ 147 ॥
𑌦𑌶𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑍋 𑌦𑌶𑌭𑍁𑌜𑍋 𑌦𑌶𑌦𑌿𑌕𑍍𑌪𑌤𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 ।
𑌦𑌶𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑍋 𑌦𑌶𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍋 𑌦𑌶𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌨𑌿𑌯𑌾𑌮𑌕𑌃 ॥ 148 ॥
𑌦𑌶𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌦𑌶𑌾𑌶𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ।
𑌏𑌕𑌾𑌦𑌶𑌮𑌹𑌾𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑍈𑌃𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌶𑍍𑌚𑍈𑌕𑌾𑌦𑌶𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌃 ॥ 149 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌦𑍍𑌵𑌿𑌦𑌶𑌾𑌷𑍍𑌟𑌾𑌦𑌿𑌦𑍋𑌰𑍍𑌦𑌣𑍍𑌡𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌨𑌿𑌕𑍇𑌤𑌨𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌯𑍋𑌦𑌶𑌭𑌿𑌦𑌾𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇𑌦𑍇𑌵𑌾𑌧𑌿𑌦𑍈𑌵𑌤𑌮𑍍 ॥ 150 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌰𑌦𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶𑌮𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶𑌾𑌦𑍍𑌯𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌢𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶𑌜𑌗𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 151 ॥
𑌸𑌾𑌮𑌪𑌞𑍍𑌚𑌦𑌶𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌦𑌶𑍀𑌶𑍀𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌃 ।
𑌤𑌿𑌥𑌿𑌪𑌞𑍍𑌚𑌦𑌶𑌾𑌕𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑌿𑌥𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌦𑌶𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ॥ 152 ॥
𑌷𑍋𑌡𑌶𑌾𑌧𑌾𑌰𑌨𑌿𑌲𑌯𑌃 𑌷𑍋𑌡𑌶𑌸𑍍𑌵𑌰𑌮𑌾𑌤𑍃𑌕𑌃 ।
𑌷𑍋𑌡𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌪𑌦𑌾𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌷𑍋𑌡𑌶𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌕𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌃 ॥ 153 ॥
𑌕𑌲𑌾𑌸𑌪𑍍𑌤𑌦𑌶𑍀 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌦𑌶𑌸𑌪𑍍𑌤𑌦𑌶𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌃 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌾𑌦𑌶𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌪𑌤𑌿𑌰𑌷𑍍𑌟𑌾𑌦𑌶𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌕𑍃𑌤𑍍 ॥ 154 ॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌾𑌦𑌶𑍗𑌷𑌧𑍀𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌰𑌷𑍍𑌟𑌾𑌦𑌶𑌵𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌃 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌾𑌦𑌶𑌲𑌿𑌪𑌿𑌵𑍍𑌯𑌷𑍍𑌟𑌿𑌸𑌮𑌷𑍍𑌟𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌕𑍋𑌵𑌿𑌦𑌃 ॥ 155 ॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌾𑌦𑌶𑌾𑌨𑍍𑌨𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑌷𑍍𑌟𑌾𑌦𑌶𑌵𑌿𑌜𑌾𑌤𑌿𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌏𑌕𑌵𑌿𑌂𑌶𑌃 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍇𑌕𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑌿𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌃 ॥ 156 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑌿𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶𑌾𑌖𑍍𑌯𑌪𑍂𑌰𑍁𑌷𑌃 ।
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑌿𑌤𑌾𑌰𑍇𑌶𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑌿𑌯𑍋𑌗𑌕𑍃𑌤𑍍 ॥ 157 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌦𑍍𑌭𑍈𑌰𑌵𑌾𑌧𑍀𑌶𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌹𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌷𑌟𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌤𑌿𑌰𑌷𑍍𑌟𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌤𑍍𑌕𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌃 ॥ 158 ॥
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌶𑌕𑍍𑌤𑍀𑌶𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑍃𑌕𑌾𑌲𑌯𑌃 ।
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌦𑍍𑌵𑌪𑍁𑌃𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑍀𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌰𑌸𑌂𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌦𑌕𑍍𑌷𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑍀𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌦𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 159 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌃𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑌹𑌾𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀𑌵𑍃𑌨𑍍𑌦𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌮𑌦𑍇𑌕𑍋𑌨𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌨𑍍𑌮𑌰𑍁𑌦𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌨𑌿𑌰𑌰𑍍𑌗𑌲𑌃 ॥ 160 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌃𑌷𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌨𑌿𑌰𑍍𑌣𑍇𑌤𑌾 𑌚𑌤𑍁𑌃𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌕𑌲𑌾𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑌹𑌾𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌭𑍈𑌰𑌵𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 161 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌨𑌵𑌤𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌷𑌣𑍍𑌣𑌵𑌤𑍍𑌯𑌧𑌿𑌕𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌶𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌶𑌤𑌧𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌶𑌤𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 162 ॥
𑌶𑌤𑌾𑌨𑍀𑌕𑌃 𑌶𑌤𑌮𑌖𑌃 𑌶𑌤𑌧𑌾𑌰𑌾𑌵𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑌃 ।
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌪𑌤𑍍𑌰𑌨𑌿𑌲𑌯𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌫𑌣𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌃 ॥ 163 ॥
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌪𑌾𑌤𑍍 ।
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌬𑌲𑌾𑌪𑌹𑌃 ॥ 164 ॥
𑌦𑌶𑌸𑌾𑌹𑌸𑍍𑌰𑌫𑌣𑌿𑌭𑍃𑌤𑍍𑌫𑌣𑌿𑌰𑌾𑌜𑌕𑍃𑌤𑌾𑌸𑌨𑌃 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌾𑌶𑍀𑌤𑌿𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌦𑍍𑌯𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌪𑌾𑌠𑌿𑌤𑌃 ॥ 165 ॥
𑌲𑌕𑍍𑌷𑌾𑌧𑌾𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌧𑌾𑌰𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑌾𑌧𑌾𑌰𑌮𑌨𑍋𑌮𑌯𑌃 ।
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑌜𑌪𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌕𑌃 ॥ 166 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑌶𑍀𑌤𑌿𑌲𑌕𑍍𑌷𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌜𑍀𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌦𑍇𑌹𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌕𑍋𑌟𑌿𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑌾𑌶𑌃 𑌕𑍋𑌟𑌿𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌃 ॥ 167 ॥
𑌶𑌿𑌵𑍋𑌦𑍍𑌭𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌷𑍍𑌟𑌕𑍋𑌟𑌿𑌵𑍈𑌨𑌾𑌯𑌕𑌧𑍁𑌰𑌨𑍍𑌧𑌰𑌃 ।
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌕𑍋𑌟𑌿𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌵𑌯𑌵𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ॥ 168 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌤𑍍𑌕𑍋𑌟𑌿𑌸𑍁𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑍀𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌪𑌾𑌦𑍁𑌕𑌃 ।
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌤𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌨𑌨𑍍𑌤𑌶𑍁𑌭𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 169 ॥
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌤𑌨𑌾𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌨𑌨𑍍𑌤𑍋𑌽𑌨𑌨𑍍𑌤𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌦𑌃 ।
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌤𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌨𑌨𑍍𑌤𑌮𑍁𑌨𑌿𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌃 ॥ 170 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌵𑍈𑌨𑌾𑌯𑌕𑌂 𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌮𑌿𑌦𑌮𑍀𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌇𑌦𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍇 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇 𑌯𑌃 𑌪𑌠𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌨𑌰𑌃 ॥ 171 ॥
𑌕𑌰𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌕𑌲𑌮𑍈𑌹𑌿𑌕𑌾𑌮𑍁𑌷𑍍𑌮𑌿𑌕𑌂 𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ।
𑌆𑌯𑍁𑌰𑌾𑌰𑍋𑌗𑍍𑌯𑌮𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌧𑍈𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍗𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌬𑌲𑌂 𑌯𑌶𑌃 ॥ 172 ॥
𑌮𑍇𑌧𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌧𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍗𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌮𑌭𑌿𑌰𑍂𑌪𑌤𑌾 ।
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌦𑌯𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌶𑍀𑌲𑌤𑌾 ॥ 173 ॥
𑌜𑌗𑌤𑍍𑌸𑌂𑌵𑌨𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑌂𑌵𑌾𑌦𑍋 𑌵𑍇𑌦𑌪𑌾𑌟𑌵𑌮𑍍 ।
𑌸𑌭𑌾𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍗𑌦𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌗𑌾𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌰𑍍𑌚𑌸𑌮𑍍 ॥ 174 ॥
𑌓𑌜𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌃 𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌶𑍀𑌲𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑍋 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌤𑌾 ।
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌥𑍈𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌤𑌾 𑌤𑌥𑌾 ॥ 175 ॥
𑌧𑌨𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌕𑍃𑌦𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌪𑌾𑌦𑍍𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌵𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌜𑌪𑌾𑌦𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ॥ 176 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌕𑌲𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌜𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌶𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌸 𑌦𑌾𑌸𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ॥ 177 ॥
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌕𑌾𑌮𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌾𑌣𑌾𑌮𑌨𑌾𑌯𑌾𑌸𑍇𑌨 𑌸𑌾𑌧𑌨𑌮𑍍 ।
𑌶𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀𑌡𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌯𑌕𑍍𑌷𑌗𑍍𑌰𑌹𑌭𑌯𑌾𑌪𑌹𑌮𑍍 ॥ 178 ॥
𑌸𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌸𑍁𑌖𑌦𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌪𑌤𑍍𑌨𑌮𑌦𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌮𑍍 ।
𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌕𑌲𑌹𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑌿 𑌦𑌗𑍍𑌧𑌬𑍀𑌜𑌪𑍍𑌰𑌰𑍋𑌹𑌣𑌮𑍍 ॥ 179 ॥
𑌦𑍁𑌃𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌶𑌮𑌨𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌨𑌮𑍍 ।
𑌷𑌡𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌾𑌷𑍍𑌟𑌮𑌹𑌾𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾𑌲𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 180 ॥
𑌪𑌰𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌨𑌂 𑌪𑌰𑌚𑌕𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌮𑍍 ।
𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌸𑌵𑍇𑌷𑌾𑌮𑌿𑌦𑌮𑍇𑌕𑌂 𑌜𑌯𑌾𑌵𑌹𑌮𑍍 ॥ 181 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌤𑍍𑌵𑌦𑍋𑌷𑌘𑍍𑌨𑌂 𑌗𑌰𑍍𑌭𑌰𑌕𑍍𑌷𑍈𑌕𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ।
𑌪𑌠𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌗𑌣𑌪𑌤𑍇𑌰𑌿𑌦𑌮𑍍 ॥ 182 ॥
𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌨 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌭𑌿𑌕𑍍𑌷𑌮𑍀𑌤𑌯𑍋 𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌨 𑌤𑌦𑍍𑌗𑍇𑌹𑌂 𑌜𑌹𑌾𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑌂 𑌜𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌤𑌵𑌃 ॥ 183 ॥
𑌕𑍍𑌷𑌯𑌕𑍁𑌷𑍍𑌠𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌹𑌾𑌰𑍍𑌶𑌭𑌗𑌨𑍍𑌦𑌰𑌵𑌿𑌷𑍂𑌚𑌿𑌕𑌾𑌃 ।
𑌗𑍁𑌲𑍍𑌮𑌂 𑌪𑍍𑌲𑍀𑌹𑌾𑌨𑌮𑌶𑌮𑌾𑌨𑌮𑌤𑌿𑌸𑌾𑌰𑌂 𑌮𑌹𑍋𑌦𑌰𑌮𑍍 ॥ 184 ॥
𑌕𑌾𑌸𑌂 𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌮𑍁𑌦𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌶𑍂𑌲𑌂 𑌶𑍋𑌫𑌾𑌮𑌯𑍋𑌦𑌰𑌮𑍍 ।
𑌶𑌿𑌰𑍋𑌰𑍋𑌗𑌂 𑌵𑌮𑌿𑌂 𑌹𑌿𑌕𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌗𑌣𑍍𑌡𑌮𑌾𑌲𑌾𑌮𑌰𑍋𑌚𑌕𑌮𑍍 ॥ 185 ॥
𑌵𑌾𑌤𑌪𑌿𑌤𑍍𑌤𑌕𑌫𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑍋𑌷𑌜𑌨𑌿𑌤𑌜𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ।
𑌆𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌵𑌿𑌷𑌮𑌂 𑌶𑍀𑌤𑌮𑍁𑌷𑍍𑌣𑌂 𑌚𑍈𑌕𑌾𑌹𑌿𑌕𑌾𑌦𑌿𑌕𑌮𑍍 ॥ 186 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑌨𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌾 𑌰𑍋𑌗𑌦𑍋𑌷𑌾𑌦𑌿𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌯𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍁 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌕𑍃𑌜𑍍𑌜𑌪𑌃 ॥ 187 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌪𑌾𑌤𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌶𑍂𑌦𑍍𑌰𑍈𑌃 𑌪𑌤𑌿𑌤𑍈𑌰𑌪𑌿 ।
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌜𑌪𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌃 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌪𑍍𑌤𑌯𑍇 ॥ 188 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌗𑌣𑌪𑌤𑍇𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌕𑌾𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌪𑌨𑍍𑌨𑌿𑌦𑌮𑍍 ।
𑌇𑌚𑍍𑌛𑌯𑌾 𑌸𑌕𑌲𑌾𑌨𑍍 𑌭𑍋𑌗𑌾𑌨𑍁𑌪𑌭𑍁𑌜𑍍𑌯𑍇𑌹 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 189 ॥
𑌮𑌨𑍋𑌰𑌥𑌫𑌲𑍈𑌰𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌯𑌾𑌨𑍈𑌰𑍍𑌮𑌨𑍋𑌰𑌮𑍈𑌃 ।
𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑍋𑌪𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌶𑌰𑍍𑌵𑌾𑌦𑌿𑌸𑌦𑍍𑌮𑌸𑍁 ॥ 190 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌗𑌤𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌦𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌦𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌭𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌥𑍇𑌪𑍍𑌸𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌭𑍋𑌗𑌾𑌨𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑍈𑌃 𑌸𑌹 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌭𑌿𑌃 ॥ 191 ॥
𑌗𑌣𑍇𑌶𑌾𑌨𑍁𑌚𑌰𑍋 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌗𑌣𑍋 𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌨𑌨𑍍𑌦𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌦𑌿𑌸𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍈𑌰𑍍𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 𑌸𑌕𑌲𑍈𑌰𑍍𑌗𑌣𑍈𑌃 ॥ 192 ॥
𑌶𑌿𑌵𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌕𑍃𑌪𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌚 𑌲𑌾𑌲𑌿𑌤𑌃 ।
𑌶𑌿𑌵𑌭𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌕𑌾𑌮𑍋 𑌗𑌣𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌵𑌰𑌾𑌤𑍍𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 193 ॥
𑌜𑌾𑌤𑌿𑌸𑍍𑌮𑌰𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌪𑌰𑌃 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌵𑌭𑍗𑌮𑍋𑌽𑌭𑌿𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ।
𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌜𑌪𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ॥ 194 ॥
𑌯𑍋𑌗𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌪𑌰𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌵𑍈𑌰𑌾𑌗𑍍𑌯𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌬𑌾𑌧𑍇 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌸𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌿𑌤𑍇 ॥ 195 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍋𑌤𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑍇 𑌪𑌰𑍇 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍇 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑍇 ।
𑌲𑍀𑌨𑍋 𑌵𑍈𑌨𑌾𑌯𑌕𑍇 𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌰𑌮𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑍇 ॥ 196 ॥
𑌯𑍋 𑌨𑌾𑌮𑌭𑌿𑌰𑍍𑌹𑍁𑌤𑍈𑌰𑍍𑌦𑌤𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌪𑍂𑌜𑌯𑍇𑌦𑌰𑍍𑌚𑌯𑍇𑌏𑌨𑍍𑌨𑌰𑌃 ।
𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑍋 𑌵𑌶𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌿𑌪𑌵𑍋 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑌾𑌸𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 197 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌿𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌾𑌶𑍍𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑌃 ।
𑌮𑍂𑌲𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌦𑌪𑌿 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌮𑌂 𑌮𑌮 ॥ 198 ॥
𑌨𑌭𑌸𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌾𑌸𑌿 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌥𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌮 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌨𑌿 ।
𑌦𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮𑌭𑌿𑌃 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌂 𑌤𑌰𑍍𑌪𑌣𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌵𑌚𑍍𑌚𑌰𑍇𑌤𑍍 ॥ 199 ॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑍇𑌣 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑍁𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍇𑌪𑍍𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌧𑌨𑌂 𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑌮𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌜𑌯𑍋 𑌯𑌶𑌃 ॥ 200 ॥
𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌨 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌪𑍗𑌤𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌕𑌂 𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ।
𑌇𑌦𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌪𑌿𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑌠𑌿𑌤𑌂 𑌶𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 201 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌚𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌂 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌮𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑌭𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌇𑌹𑌾𑌮𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌚 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌕𑌮𑍍 ॥ 202 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑌾𑌪𑍍𑌯𑍇𑌷 𑌯𑍇𑌨 𑌸𑌨𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌤𑌵𑌃 ।
𑌸 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌶𑌿𑌵𑍋𑌦𑍍𑌭𑍂𑌤𑍈𑌰𑍍𑌗𑌣𑍈𑌰𑌧𑍍𑌯𑌷𑍍𑌟𑌕𑍋𑌟𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 203 ॥
𑌲𑌿𑌖𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌸𑍍𑌤𑌕𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌪𑍂𑌜𑌯𑍇𑌤𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 204 ॥
𑌦𑌾𑌨𑍈𑌰𑌶𑍇𑌷𑍈𑌰𑌖𑌿𑌲𑍈𑌰𑍍𑌵𑍍𑌰𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑍈𑌰𑌶𑍇𑌷𑍈𑌰𑌖𑌿𑌲𑍈𑌰𑍍𑌮𑌖𑍈𑌶𑍍𑌚 ।
𑌨 𑌤𑌤𑍍𑌫𑌲𑌂 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌤𑌿 𑌯𑌦𑍍𑌗𑌣𑍇𑌶𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣𑍇𑌨 𑌸𑌦𑍍𑌯𑌃 ॥ 205 ॥
𑌏𑌤𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌪𑌠𑌤𑌿 𑌦𑌿𑌨𑌮𑌣𑍗 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌜𑍍𑌜𑌿𑌹𑌾𑌨𑍇
𑌸𑌾𑌯𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍇 𑌵𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑌵𑌣𑌮𑌥𑌵𑌾 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌂 𑌵𑌾 𑌜𑌨𑍋 𑌯𑌃 ।
𑌸 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌵𑌚𑌸𑌾𑌂 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑍁𑌚𑍍𑌚𑍈𑌸𑍍𑌤𑌨𑍋𑌤𑌿
𑌦𑌾𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌹𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌶𑌯𑌤𑌿 𑌸𑍁𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤𑍇 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌪𑍗𑌤𑍍𑌰𑍈𑌃 ॥ 206 ॥
𑌅𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨𑍋𑌪𑍍𑌯𑍇𑌕𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌯𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌯𑌤𑌾𑌸𑌨𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌜𑌪𑌂𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍋 𑌮𑌾𑌸𑌾𑌨𑍍 𑌗𑌣𑍇𑌶𑌾𑌰𑍍𑌚𑌨𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ॥ 207 ॥
𑌦𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌨𑍍𑌮𑍂𑌲𑍍𑌯 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌜𑌨𑍍𑌮𑌾𑌨𑍁𑌗𑌾𑌮𑌪𑌿 ।
𑌲𑌭𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌤𑍀𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌪𑌾𑌰𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ॥ 208 ॥
𑌆𑌯𑍁𑌷𑍍𑌯𑌂 𑌵𑍀𑌤𑌰𑍋𑌗𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌮𑌤𑌿𑌵𑌿𑌮𑌲𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾𑌶𑌃
𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌵𑌦𑌾𑌤𑌾 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌖𑌲𑍁 𑌨𑌵𑌾 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌜𑌭𑌵𑍍𑌯𑌾 ।
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌲𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌗𑍁𑌣𑌵𑌦𑌭𑌿𑌮𑌤𑌂 𑌯𑌦𑍍𑌯𑌦𑌨𑍍𑌯𑌚𑍍𑌚 𑌤𑌤𑍍𑌤 -
𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑍇𑌤𑌤𑍍 𑌪𑌠𑌤𑌿 𑌗𑌣𑌪𑌤𑍇𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍 ॥ 209 ॥
𑌗𑌣𑌞𑍍𑌜𑌯𑍋 𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌹𑍇𑌰𑌮𑍍𑌬𑍋 𑌧𑌰𑌣𑍀𑌧𑌰𑌃 ।
𑌮𑌹𑌾𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌨𑌃 ॥ 210 ॥
𑌅𑌮𑍋𑌘𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑌮𑍃𑌤𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 ।
𑌸𑍁𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑍋 𑌬𑍀𑌜𑌮𑌾𑌶𑌾𑌪𑍂𑌰𑌕𑍋 𑌵𑌰𑌦𑌃 𑌕𑌲𑌃 ॥ 211 ॥
𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌪𑍋 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑍋 𑌵𑌾𑌚𑌾𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌮𑍋𑌦𑌕𑍈𑌰𑍇𑌭𑌿𑌰𑌤𑍍𑌰𑍈𑌕𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌮𑌭𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 ॥ 212 ॥
𑌉𑌪𑌾𑌯𑌨𑌂 𑌦𑌦𑍇𑌦𑍍𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌂 𑌚𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌷𑌤𑌿 ।
𑌵𑌤𑍍𑌸𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌰𑌾𑌜𑍋𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌥𑍍𑌯𑌮𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑍇 ॥ 213 ॥
𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍗𑌤𑌿 𑌮𑌦𑍍𑌗𑌤𑌮𑌨𑌾 𑌮𑌮𑌾𑌰𑌾𑌧𑌨𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ।
𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌤𑍇𑌨𑌾𑌹𑌂 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 214 ॥
𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌵𑌰𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌯𑍇
𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍁𑌪𑌮𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍇 ।
𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌦𑌯𑍈𑌕𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑍇
𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮𑌃 𑌕𑌰𑌿𑌕𑌲𑌭𑌾𑌨𑌨𑌾𑌯 𑌤𑍇 ॥ 215 ॥
𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌿𑌣𑍀𑌗𑌣𑌰𑌚𑌿𑌤𑌚𑌰𑌣𑌃
𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌿𑌤𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑌿𑌤𑌚𑌾𑌰𑍁𑌕𑌰𑌣𑌃 ।
𑌮𑌦𑌜𑌲𑌲𑌹𑌰𑍀𑌕𑌲𑌿𑌤𑌕𑌪𑍋𑌲𑌃
𑌶𑌮𑌯𑌤𑍁 𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 ॥ 216 ॥
॥ 𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑌣𑍇𑌶𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍇 𑌉𑌪𑌾𑌸𑌨𑌾𑌖𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌈𑌶𑍍𑌵𑌰𑌗𑌣𑍇𑌶𑌸𑌂𑌵𑌾𑌦𑍇
𑌗𑌣𑍇𑌶𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌨𑌾𑌮 𑌷𑌟𑍍𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
muniruvāca
kathaṃ nāmnāṃ sahasraṃ taṃ gaṇeśa upadiṣṭavān |
śivadaṃ tanmamācakṣva lokānugrahatatpara || 1 ||
brahmovāca
devaḥ pūrvaṃ purārātiḥ puratrayajayodyame |
anarcanādgaṇeśasya jāto vighnākulaḥ kila || 2 ||
manasā sa vinirdhārya dadṛśe vighnakāraṇam |
mahāgaṇapatiṃ bhaktyā samabhyarcya yathāvidhi || 3 ||
vighnapraśamanopāyamapṛcchadapariśramam |
santuṣṭaḥ pūjayā śambhormahāgaṇapatiḥ svayam || 4 ||
sarvavighnapraśamanaṃ sarvakāmaphalapradam |
tatastasmai svayaṃ nāmnāṃ sahasramidamabravīt || 5 ||
asya śrīmahāgaṇapatisahasranāmastotramālāmantrasya |
gaṇeśa ṛṣiḥ, mahāgaṇapatirdevatā, nānāvidhānicchandāṃsi |
humiti bījam, tuṅgamiti śaktiḥ, svāhāśaktiriti kīlakam |
sakalavighnavināśanadvārā śrīmahāgaṇapatiprasādasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
atha karanyāsaḥ
gaṇeśvaro gaṇakrīḍa ityaṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
kumāragururīśāna iti tarjanībhyāṃ namaḥ ||
brahmāṇḍakumbhaścidvyometi madhyamābhyāṃ namaḥ |
rakto raktāmbaradhara ityanāmikābhyāṃ namaḥ
sarvasadgurusaṃsevya iti kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
luptavighnaḥ svabhaktānāmiti karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ ||
atha aṅganyāsaḥ
chandaśchandodbhava iti hṛdayāya namaḥ |
niṣkalo nirmala iti śirase svāhā |
sṛṣṭisthitilayakrīḍa iti śikhāyai vaṣaṭ |
jñānaṃ vijñānamānanda iti kavacāya hum |
aṣṭāṅgayogaphalabhṛditi netratrayāya vauṣaṭ |
anantaśaktisahita ityastrāya phaṭ |
bhūrbhuvaḥ svaroṃ iti digbandhaḥ |
atha dhyānam
gajavadanamacintyaṃ tīkṣṇadaṃṣṭraṃ trinetraṃ
bṛhadudaramaśeṣaṃ bhūtirājaṃ purāṇam |
amaravarasupūjyaṃ raktavarṇaṃ sureśaṃ
paśupatisutamīśaṃ vighnarājaṃ namāmi ||
śrīgaṇapatiruvāca
oṃ gaṇeśvaro gaṇakrīḍo gaṇanātho gaṇādhipaḥ |
ekadanto vakratuṇḍo gajavaktro mahodaraḥ || 1 ||
lambodaro dhūmravarṇo vikaṭo vighnanāśanaḥ |
sumukho durmukho buddho vighnarājo gajānanaḥ || 2 ||
bhīmaḥ pramoda āmodaḥ surānando madotkaṭaḥ |
herambaḥ śambaraḥ śambhurlambakarṇo mahābalaḥ || 3 ||
nandano lampaṭo bhīmo meghanādo gaṇañjayaḥ |
vināyako virūpākṣo vīraḥ śūravarapradaḥ || 4 ||
mahāgaṇapatirbuddhipriyaḥ kṣipraprasādanaḥ |
rudrapriyo gaṇādhyakṣa umāputro'ghanāśanaḥ || 5 ||
kumāragururīśānaputro mūṣakavāhanaḥ |
siddhipriyaḥ siddhipatiḥ siddhaḥ siddhivināyakaḥ || 6 ||
avighnastumburuḥ siṃhavāhano mohinīpriyaḥ |
kaṭaṅkaṭo rājaputraḥ śākalaḥ sammitomitaḥ || 7 ||
kūṣmāṇḍasāmasambhūtirdurjayo dhūrjayo jayaḥ |
bhūpatirbhuvanapatirbhūtānāṃ patiravyayaḥ || 8 ||
viśvakartā viśvamukho viśvarūpo nidhirguṇaḥ |
kaviḥ kavīnāmṛṣabho brahmaṇyo brahmavitpriyaḥ || 9 ||
jyeṣṭharājo nidhipatirnidhipriyapatipriyaḥ |
hiraṇmayapurāntaḥsthaḥ sūryamaṇḍalamadhyagaḥ || 10 ||
karāhatidhvastasindhusalilaḥ pūṣadantabhit |
umāṅkakelikutukī muktidaḥ kulapāvanaḥ || 11 ||
kirīṭī kuṇḍalī hārī vanamālī manomayaḥ |
vaimukhyahatadaityaśrīḥ pādāhatijitakṣitiḥ || 12 ||
sadyojātaḥ svarṇamuñjamekhalī durnimittahṛt |
duḥsvapnahṛtprasahano guṇī nādapratiṣṭhitaḥ || 13 ||
surūpaḥ sarvanetrādhivāso vīrāsanāśrayaḥ |
pītāmbaraḥ khaṇḍaradaḥ khaṇḍavaiśākhasaṃsthitaḥ || 14 ||
citrāṅgaḥ śyāmadaśano bhālacandro havirbhujaḥ |
yogādhipastārakasthaḥ puruṣo gajakarṇakaḥ || 15 ||
gaṇādhirājo vijayaḥ sthiro gajapatidhvajī |
devadevaḥ smaraḥ prāṇadīpako vāyukīlakaḥ || 16 ||
vipaścidvarado nādo nādabhinnamahācalaḥ |
varāharadano mṛtyuñjayo vyāghrājināmbaraḥ || 17 ||
icchāśaktibhavo devatrātā daityavimardanaḥ |
śambhuvaktrodbhavaḥ śambhukopahā śambhuhāsyabhūḥ || 18 ||
śambhutejāḥ śivāśokahārī gaurīsukhāvahaḥ |
umāṅgamalajo gaurītejobhūḥ svardhunībhavaḥ || 19 ||
yajñakāyo mahānādo girivarṣmā śubhānanaḥ |
sarvātmā sarvadevātmā brahmamūrdhā kakupśrutiḥ || 20 ||
brahmāṇḍakumbhaścidvyomabhālaḥsatyaśiroruhaḥ |
jagajjanmalayonmeṣanimeṣo'gnyarkasomadṛk || 21 ||
girīndraikarado dharmādharmoṣṭhaḥ sāmabṛṃhitaḥ |
graharkṣadaśano vāṇījihvo vāsavanāsikaḥ || 22 ||
bhrūmadhyasaṃsthitakaro brahmavidyāmadodakaḥ |
kulācalāṃsaḥ somārkaghaṇṭo rudraśirodharaḥ || 23 ||
nadīnadabhujaḥ sarpāṅgulīkastārakānakhaḥ |
vyomanābhiḥ śrīhṛdayo merupṛṣṭho'rṇavodaraḥ || 24 ||
kukṣisthayakṣagandharvarakṣaḥkinnaramānuṣaḥ |
pṛthvīkaṭiḥ sṛṣṭiliṅgaḥ śailorurdasrajānukaḥ || 25 ||
pātālajaṅgho munipātkālāṅguṣṭhastrayītanuḥ |
jyotirmaṇḍalalāṅgūlo hṛdayālānaniścalaḥ || 26 ||
hṛtpadmakarṇikāśālī viyatkelisarovaraḥ |
sadbhaktadhyānanigaḍaḥ pūjāvārinivāritaḥ || 27 ||
pratāpī kāśyapo mantā gaṇako viṣṭapī balī |
yaśasvī dhārmiko jetā prathamaḥ pramatheśvaraḥ || 28 ||
cintāmaṇirdvīpapatiḥ kalpadrumavanālayaḥ |
ratnamaṇḍapamadhyastho ratnasiṃhāsanāśrayaḥ || 29 ||
tīvrāśiroddhṛtapado jvālinīmaulilālitaḥ |
nandānanditapīṭhaśrīrbhogado bhūṣitāsanaḥ || 30 ||
sakāmadāyinīpīṭhaḥ sphuradugrāsanāśrayaḥ |
tejovatīśiroratnaṃ satyānityāvataṃsitaḥ || 31 ||
savighnanāśinīpīṭhaḥ sarvaśaktyambujālayaḥ |
lipipadmāsanādhāro vahnidhāmatrayālayaḥ || 32 ||
unnataprapado gūḍhagulphaḥ saṃvṛtapārṣṇikaḥ |
pīnajaṅghaḥ śliṣṭajānuḥ sthūloruḥ pronnamatkaṭiḥ || 33 ||
nimnanābhiḥ sthūlakukṣiḥ pīnavakṣā bṛhadbhujaḥ |
pīnaskandhaḥ kambukaṇṭho lamboṣṭho lambanāsikaḥ || 34 ||
bhagnavāmaradastuṅgasavyadanto mahāhanuḥ |
hrasvanetratrayaḥ śūrpakarṇo nibiḍamastakaḥ || 35 ||
stabakākārakumbhāgro ratnamaulirniraṅkuśaḥ |
sarpahārakaṭīsūtraḥ sarpayajñopavītavān || 36 ||
sarpakoṭīrakaṭakaḥ sarpagraiveyakāṅgadaḥ |
sarpakakṣodarābandhaḥ sarparājottaracchadaḥ || 37 ||
rakto raktāmbaradharo raktamālāvibhūṣaṇaḥ |
raktekṣano raktakaro raktatālvoṣṭhapallavaḥ || 38 ||
śvetaḥ śvetāmbaradharaḥ śvetamālāvibhūṣaṇaḥ |
śvetātapatraruciraḥ śvetacāmaravījitaḥ || 39 ||
sarvāvayavasampūrṇaḥ sarvalakṣaṇalakṣitaḥ |
sarvābharaṇaśobhāḍhyaḥ sarvaśobhāsamanvitaḥ || 40 ||
sarvamaṅgalamāṅgalyaḥ sarvakāraṇakāraṇam |
sarvadevavaraḥ śārṅgī bījapūrī gadādharaḥ || 41 ||
śubhāṅgo lokasāraṅgaḥ sutantustantuvardhanaḥ |
kirīṭī kuṇḍalī hārī vanamālī śubhāṅgadaḥ || 42 ||
ikṣucāpadharaḥ śūlī cakrapāṇiḥ sarojabhṛt |
pāśī dhṛtotpalaḥ śālimañjarībhṛtsvadantabhṛt || 43 ||
kalpavallīdharo viśvābhayadaikakaro vaśī |
akṣamālādharo jñānamudrāvān mudgarāyudhaḥ || 44 ||
pūrṇapātrī kambudharo vidhṛtāṅkuśamūlakaḥ |
karasthāmraphalaścūtakalikābhṛtkuṭhāravān || 45 ||
puṣkarasthasvarṇaghaṭīpūrṇaratnābhivarṣakaḥ |
bhāratīsundarīnātho vināyakaratipriyaḥ || 46 ||
mahālakṣmīpriyatamaḥ siddhalakṣmīmanoramaḥ |
ramārameśapūrvāṅgo dakṣiṇomāmaheśvaraḥ || 47 ||
mahīvarāhavāmāṅgo ratikandarpapaścimaḥ |
āmodamodajananaḥ sapramodapramodanaḥ || 48 ||
saṃvardhitamahāvṛddhirṛddhisiddhipravardhanaḥ |
dantasaumukhyasumukhaḥ kāntikandalitāśrayaḥ || 49 ||
madanāvatyāśritāṅghriḥ kṛtavaimukhyadurmukhaḥ |
vighnasampallavaḥ padmaḥ sarvonnatamadadravaḥ || 50 ||
vighnakṛnnimnacaraṇo drāviṇīśaktisatkṛtaḥ |
tīvrāprasannanayano jvālinīpālitaikadṛk || 51 ||
mohinīmohano bhogadāyinīkāntimaṇḍanaḥ |
kāminīkāntavaktraśrīradhiṣṭhitavasundharaḥ || 52 ||
vasudhārāmadonnādo mahāśaṅkhanidhipriyaḥ |
namadvasumatīmālī mahāpadmanidhiḥ prabhuḥ || 53 ||
sarvasadgurusaṃsevyaḥ śociṣkeśahṛdāśrayaḥ |
īśānamūrdhā devendraśikhaḥ pavananandanaḥ || 54 ||
pratyugranayano divyo divyāstraśataparvadhṛk |
airāvatādisarvāśāvāraṇo vāraṇapriyaḥ || 55 ||
vajrādyastraparīvāro gaṇacaṇḍasamāśrayaḥ |
jayājayaparikaro vijayāvijayāvahaḥ || 56 ||
ajayārcitapādābjo nityānandavanasthitaḥ |
vilāsinīkṛtollāsaḥ śauṇḍī saundaryamaṇḍitaḥ || 57 ||
anantānantasukhadaḥ sumaṅgalasumaṅgalaḥ |
jñānāśrayaḥ kriyādhāra icchāśaktiniṣevitaḥ || 58 ||
subhagāsaṃśritapado lalitālalitāśrayaḥ |
kāminīpālanaḥ kāmakāminīkelilālitaḥ || 59 ||
sarasvatyāśrayo gaurīnandanaḥ śrīniketanaḥ |
guruguptapado vācāsiddho vāgīśvarīpatiḥ || 60 ||
nalinīkāmuko vāmārāmo jyeṣṭhāmanoramaḥ |
raudrīmudritapādābjo humbījastuṅgaśaktikaḥ || 61 ||
viśvādijananatrāṇaḥ svāhāśaktiḥ sakīlakaḥ |
amṛtābdhikṛtāvāso madaghūrṇitalocanaḥ || 62 ||
ucchiṣṭocchiṣṭagaṇako gaṇeśo gaṇanāyakaḥ |
sārvakālikasaṃsiddhirnityasevyo digambaraḥ || 63 ||
anapāyo'nantadṛṣṭiraprameyo'jarāmaraḥ |
anāvilo'pratihatiracyuto'mṛtamakṣaraḥ || 64 ||
apratarkyo'kṣayo'jayyo'nādhāro'nāmayomalaḥ |
ameyasiddhiradvaitamaghoro'gnisamānanaḥ || 65 ||
anākāro'bdhibhūmyagnibalaghno'vyaktalakṣaṇaḥ |
ādhārapīṭhamādhāra ādhārādheyavarjitaḥ || 66 ||
ākhuketana āśāpūraka ākhumahārathaḥ |
ikṣusāgaramadhyastha ikṣubhakṣaṇalālasaḥ || 67 ||
ikṣucāpātirekaśrīrikṣucāpaniṣevitaḥ |
indragopasamānaśrīrindranīlasamadyutiḥ || 68 ||
indīvaradalaśyāma indumaṇḍalamaṇḍitaḥ |
idhmapriya iḍābhāga iḍāvānindirāpriyaḥ || 69 ||
ikṣvākuvighnavidhvaṃsī itikartavyatepsitaḥ |
īśānamaulirīśāna īśānapriya ītihā || 70 ||
īṣaṇātrayakalpānta īhāmātravivarjitaḥ |
upendra uḍubhṛnmauliruḍunāthakarapriyaḥ || 71 ||
unnatānana uttuṅga udārastridaśāgraṇīḥ |
ūrjasvānūṣmalamada ūhāpohadurāsadaḥ || 72 ||
ṛgyajuḥsāmanayana ṛddhisiddhisamarpakaḥ |
ṛjucittaikasulabho ṛṇatrayavimocanaḥ || 73 ||
luptavighnaḥ svabhaktānāṃ luptaśaktiḥ suradviṣām |
luptaśrīrvimukhārcānāṃ lūtāvisphoṭanāśanaḥ || 74 ||
ekārapīṭhamadhyastha ekapādakṛtāsanaḥ |
ejitākhiladaityaśrīredhitākhilasaṃśrayaḥ || 75 ||
aiśvaryanidhiraiśvaryamaihikāmuṣmikapradaḥ |
airammadasamonmeṣa airāvatasamānanaḥ || 76 ||
oṅkāravācya oṅkāra ojasvānoṣadhīpatiḥ |
audāryanidhirauddhatyadhairya aunnatyaniḥsamaḥ || 77 ||
aṅkuśaḥ suranāgānāmaṅkuśākārasaṃsthitaḥ |
aḥ samastavisargāntapadeṣu parikīrtitaḥ || 78 ||
kamaṇḍaludharaḥ kalpaḥ kapardī kalabhānanaḥ |
karmasākṣī karmakartā karmākarmaphalapradaḥ || 79 ||
kadambagolakākāraḥ kūṣmāṇḍagaṇanāyakaḥ |
kāruṇyadehaḥ kapilaḥ kathakaḥ kaṭisūtrabhṛt || 80 ||
kharvaḥ khaḍgapriyaḥ khaḍgaḥ khāntāntaḥsthaḥ khanirmalaḥ |
khalvāṭaśṛṅganilayaḥ khaṭvāṅgī khadurāsadaḥ || 81 ||
guṇāḍhyo gahano gadyo gadyapadyasudhārṇavaḥ |
gadyagānapriyo garjo gītagīrvāṇapūrvajaḥ || 82 ||
guhyācārarato guhyo guhyāgamanirūpitaḥ |
guhāśayo guḍābdhistho gurugamyo gururguruḥ || 83 ||
ghaṇṭāghargharikāmālī ghaṭakumbho ghaṭodaraḥ |
ṅakāravācyo ṅākāro ṅakārākāraśuṇḍabhṛt || 84 ||
caṇḍaścaṇḍeśvaraścaṇḍī caṇḍeśaścaṇḍavikramaḥ |
carācarapitā cintāmaṇiścarvaṇalālasaḥ || 85 ||
chandaśchandodbhavaśchando durlakṣyaśchandavigrahaḥ |
jagadyonirjagatsākṣī jagadīśo jaganmayaḥ || 86 ||
japyo japaparo jāpyo jihvāsiṃhāsanaprabhuḥ |
sravadgaṇḍollasaddhānajhaṅkāribhramarākulaḥ || 87 ||
ṭaṅkārasphārasaṃrāvaṣṭaṅkāramaṇinūpuraḥ |
ṭhadvayīpallavāntasthasarvamantreṣu siddhidaḥ || 88 ||
ḍiṇḍimuṇḍo ḍākinīśo ḍāmaro ḍiṇḍimapriyaḥ |
ḍhakkāninādamudito ḍhauṅko ḍhuṇḍhivināyakaḥ || 89 ||
tattvānāṃ prakṛtistattvaṃ tattvampadanirūpitaḥ |
tārakāntarasaṃsthānastārakastārakāntakaḥ || 90 ||
sthāṇuḥ sthāṇupriyaḥ sthātā sthāvaraṃ jaṅgamaṃ jagat |
dakṣayajñapramathano dātā dānaṃ damo dayā || 91 ||
dayāvāndivyavibhavo daṇḍabhṛddaṇḍanāyakaḥ |
dantaprabhinnābhramālo daityavāraṇadāraṇaḥ || 92 ||
daṃṣṭrālagnadvīpaghaṭo devārthanṛgajākṛtiḥ |
dhanaṃ dhanapaterbandhurdhanado dharaṇīdharaḥ || 93 ||
dhyānaikaprakaṭo dhyeyo dhyānaṃ dhyānaparāyaṇaḥ |
dhvaniprakṛticītkāro brahmāṇḍāvalimekhalaḥ || 94 ||
nandyo nandipriyo nādo nādamadhyapratiṣṭhitaḥ |
niṣkalo nirmalo nityo nityānityo nirāmayaḥ || 95 ||
paraṃ vyoma paraṃ dhāma paramātmā paraṃ padam || 96 ||
parātparaḥ paśupatiḥ paśupāśavimocanaḥ |
pūrṇānandaḥ parānandaḥ purāṇapuruṣottamaḥ || 97 ||
padmaprasannavadanaḥ praṇatājñānanāśanaḥ |
pramāṇapratyayātītaḥ praṇatārtinivāraṇaḥ || 98 ||
phaṇihastaḥ phaṇipatiḥ phūtkāraḥ phaṇitapriyaḥ |
bāṇārcitāṅghriyugalo bālakelikutūhalī |
brahma brahmārcitapado brahmacārī bṛhaspatiḥ || 99 ||
bṛhattamo brahmaparo brahmaṇyo brahmavitpriyaḥ |
bṛhannādāgryacītkāro brahmāṇḍāvalimekhalaḥ || 100 ||
bhrūkṣepadattalakṣmīko bhargo bhadro bhayāpahaḥ |
bhagavān bhaktisulabho bhūtido bhūtibhūṣaṇaḥ || 101 ||
bhavyo bhūtālayo bhogadātā bhrūmadhyagocaraḥ |
mantro mantrapatirmantrī madamatto mano mayaḥ || 102 ||
mekhalāhīśvaro mandagatirmandanibhekṣaṇaḥ |
mahābalo mahāvīryo mahāprāṇo mahāmanāḥ || 103 ||
yajño yajñapatiryajñagoptā yajñaphalapradaḥ |
yaśaskaro yogagamyo yājñiko yājakapriyaḥ || 104 ||
raso rasapriyo rasyo rañjako rāvaṇārcitaḥ |
rājyarakṣākaro ratnagarbho rājyasukhapradaḥ || 105 ||
lakṣo lakṣapatirlakṣyo layastho laḍḍukapriyaḥ |
lāsapriyo lāsyaparo lābhakṛllokaviśrutaḥ || 106 ||
vareṇyo vahnivadano vandyo vedāntagocaraḥ |
vikartā viśvataścakṣurvidhātā viśvatomukhaḥ || 107 ||
vāmadevo viśvanetā vajrivajranivāraṇaḥ |
vivasvadbandhano viśvādhāro viśveśvaro vibhuḥ || 108 ||
śabdabrahma śamaprāpyaḥ śambhuśaktigaṇeśvaraḥ |
śāstā śikhāgranilayaḥ śaraṇyaḥ śambareśvaraḥ || 109 ||
ṣaḍṛtukusumasragvī ṣaḍādhāraḥ ṣaḍakṣaraḥ |
saṃsāravaidyaḥ sarvajñaḥ sarvabheṣajabheṣajam || 110 ||
sṛṣṭisthitilayakrīḍaḥ surakuñjarabhedakaḥ |
sindūritamahākumbhaḥ sadasadbhaktidāyakaḥ || 111 ||
sākṣī samudramathanaḥ svayaṃvedyaḥ svadakṣiṇaḥ |
svatantraḥ satyasaṅkalpaḥ sāmagānarataḥ sukhī || 112 ||
haṃso hastipiśācīśo havanaṃ havyakavyabhuk |
havyaṃ hutapriyo hṛṣṭo hṛllekhāmantramadhyagaḥ || 113 ||
kṣetrādhipaḥ kṣamābhartā kṣamākṣamaparāyaṇaḥ |
kṣiprakṣemakaraḥ kṣemānandaḥ kṣoṇīsuradrumaḥ || 114 ||
dharmaprado'rthadaḥ kāmadātā saubhāgyavardhanaḥ |
vidyāprado vibhavado bhuktimuktiphalapradaḥ || 115 ||
ābhirūpyakaro vīraśrīprado vijayapradaḥ |
sarvavaśyakaro garbhadoṣahā putrapautradaḥ || 116 ||
medhādaḥ kīrtidaḥ śokahārī daurbhāgyanāśanaḥ |
prativādimukhastambho ruṣṭacittaprasādanaḥ || 117 ||
parābhicāraśamano duḥkhahā bandhamokṣadaḥ |
lavastruṭiḥ kalā kāṣṭhā nimeṣastatparakṣaṇaḥ || 118 ||
ghaṭī muhūrtaḥ praharo divā naktamaharniśam |
pakṣo māsartvayanābdayugaṃ kalpo mahālayaḥ || 119 ||
rāśistārā tithiryogo vāraḥ karaṇamaṃśakam |
lagnaṃ horā kālacakraṃ meruḥ saptarṣayo dhruvaḥ || 120 ||
rāhurmandaḥ kavirjīvo budho bhaumaḥ śaśī raviḥ |
kālaḥ sṛṣṭiḥ sthitirviśvaṃ sthāvaraṃ jaṅgamaṃ jagat || 121 ||
bhūrāpo'gnirmarudvyomāhaṅkṛtiḥ prakṛtiḥ pumān |
brahmā viṣṇuḥ śivo rudra īśaḥ śaktiḥ sadāśivaḥ || 122 ||
tridaśāḥ pitaraḥ siddhā yakṣā rakṣāṃsi kinnarāḥ |
siddhavidyādharā bhūtā manuṣyāḥ paśavaḥ khagāḥ || 123 ||
samudrāḥ saritaḥ śailā bhūtaṃ bhavyaṃ bhavodbhavaḥ |
sāṅkhyaṃ pātañjalaṃ yogaṃ purāṇāni śrutiḥ smṛtiḥ || 124 ||
vedāṅgāni sadācāro mīmāṃsā nyāyavistaraḥ |
āyurvedo dhanurvedo gāndharvaṃ kāvyanāṭakam || 125 ||
vaikhānasaṃ bhāgavataṃ mānuṣaṃ pāñcarātrakam |
śaivaṃ pāśupataṃ kālāmukhambhairavaśāsanam || 126 ||
śāktaṃ vaināyakaṃ sauraṃ jainamārhatasaṃhitā |
sadasadvyaktamavyaktaṃ sacetanamacetanam || 127 ||
bandho mokṣaḥ sukhaṃ bhogo yogaḥ satyamaṇurmahān |
svasti humphaṭ svadhā svāhā śrauṣaṭ vauṣaṭ vaṣaṇ namaḥ 128 ||
jñānaṃ vijñānamānando bodhaḥ saṃvitsamo'samaḥ |
eka ekākṣarādhāra ekākṣaraparāyaṇaḥ || 129 ||
ekāgradhīrekavīra eko'nekasvarūpadhṛk |
dvirūpo dvibhujo dvyakṣo dvirado dvīparakṣakaḥ || 130 ||
dvaimāturo dvivadano dvandvahīno dvayātigaḥ |
tridhāmā trikarastretā trivargaphaladāyakaḥ || 131 ||
triguṇātmā trilokādistriśaktīśastrilocanaḥ |
caturvidhavacovṛttiparivṛttipravartakaḥ || 132 ||
caturbāhuścaturdantaścaturātmā caturbhujaḥ |
caturvidhopāyamayaścaturvarṇāśramāśrayaḥ 133 ||
caturthīpūjanaprītaścaturthītithisambhavaḥ ||
pañcākṣarātmā pañcātmā pañcāsyaḥ pañcakṛttamaḥ || 134 ||
pañcādhāraḥ pañcavarṇaḥ pañcākṣaraparāyaṇaḥ |
pañcatālaḥ pañcakaraḥ pañcapraṇavamātṛkaḥ || 135 ||
pañcabrahmamayasphūrtiḥ pañcāvaraṇavāritaḥ |
pañcabhakṣapriyaḥ pañcabāṇaḥ pañcaśikhātmakaḥ || 136 ||
ṣaṭkoṇapīṭhaḥ ṣaṭcakradhāmā ṣaḍgranthibhedakaḥ |
ṣaḍaṅgadhvāntavidhvaṃsī ṣaḍaṅgulamahāhradaḥ || 137 ||
ṣaṇmukhaḥ ṣaṇmukhabhrātā ṣaṭśaktiparivāritaḥ |
ṣaḍvairivargavidhvaṃsī ṣaḍūrmibhayabhañjanaḥ || 138 ||
ṣaṭtarkadūraḥ ṣaṭkarmā ṣaḍguṇaḥ ṣaḍrasāśrayaḥ |
saptapātālacaraṇaḥ saptadvīporumaṇḍalaḥ || 139 ||
saptasvarlokamukuṭaḥ saptasaptivarapradaḥ |
saptāṅgarājyasukhadaḥ saptarṣigaṇavanditaḥ || 140 ||
saptacchandonidhiḥ saptahotraḥ saptasvarāśrayaḥ |
saptābdhikelikāsāraḥ saptamātṛniṣevitaḥ || 141 ||
saptacchando modamadaḥ saptacchando makhaprabhuḥ |
aṣṭamūrtirdhyeyamūrtiraṣṭaprakṛtikāraṇam || 142 ||
aṣṭāṅgayogaphalabhṛdaṣṭapatrāmbujāsanaḥ |
aṣṭaśaktisamānaśrīraṣṭaiśvaryapravardhanaḥ || 143 ||
aṣṭapīṭhopapīṭhaśrīraṣṭamātṛsamāvṛtaḥ |
aṣṭabhairavasevyo'ṣṭavasuvandyo'ṣṭamūrtibhṛt || 144 ||
aṣṭacakrasphuranmūrtiraṣṭadravyahaviḥpriyaḥ |
aṣṭaśrīraṣṭasāmaśrīraṣṭaiśvaryapradāyakaḥ |
navanāgāsanādhyāsī navanidhyanuśāsitaḥ || 145 ||
navadvārapurāvṛtto navadvāraniketanaḥ |
navanāthamahānātho navanāgavibhūṣitaḥ || 146 ||
navanārāyaṇastulyo navadurgāniṣevitaḥ |
navaratnavicitrāṅgo navaśaktiśiroddhṛtaḥ || 147 ||
daśātmako daśabhujo daśadikpativanditaḥ |
daśādhyāyo daśaprāṇo daśendriyaniyāmakaḥ || 148 ||
daśākṣaramahāmantro daśāśāvyāpivigrahaḥ |
ekādaśamahārudraiḥstutaścaikādaśākṣaraḥ || 149 ||
dvādaśadvidaśāṣṭādidordaṇḍāstraniketanaḥ |
trayodaśabhidābhinno viśvedevādhidaivatam || 150 ||
caturdaśendravaradaścaturdaśamanuprabhuḥ |
caturdaśādyavidyāḍhyaścaturdaśajagatpatiḥ || 151 ||
sāmapañcadaśaḥ pañcadaśīśītāṃśunirmalaḥ |
tithipañcadaśākārastithyā pañcadaśārcitaḥ || 152 ||
ṣoḍaśādhāranilayaḥ ṣoḍaśasvaramātṛkaḥ |
ṣoḍaśāntapadāvāsaḥ ṣoḍaśendukalātmakaḥ || 153 ||
kalāsaptadaśī saptadaśasaptadaśākṣaraḥ |
aṣṭādaśadvīpapatiraṣṭādaśapurāṇakṛt || 154 ||
aṣṭādaśauṣadhīsṛṣṭiraṣṭādaśavidhiḥ smṛtaḥ |
aṣṭādaśalipivyaṣṭisamaṣṭijñānakovidaḥ || 155 ||
aṣṭādaśānnasampattiraṣṭādaśavijātikṛt |
ekaviṃśaḥ pumānekaviṃśatyaṅgulipallavaḥ || 156 ||
caturviṃśatitattvātmā pañcaviṃśākhyapūruṣaḥ |
saptaviṃśatitāreśaḥ saptaviṃśatiyogakṛt || 157 ||
dvātriṃśadbhairavādhīśaścatustriṃśanmahāhradaḥ |
ṣaṭtriṃśattattvasambhūtiraṣṭatriṃśatkalātmakaḥ || 158 ||
pañcāśadviṣṇuśaktīśaḥ pañcāśanmātṛkālayaḥ |
dvipañcāśadvapuḥśreṇītriṣaṣṭyakṣarasaṃśrayaḥ |
pañcāśadakṣaraśreṇīpañcāśadrudravigrahaḥ || 159 ||
catuḥṣaṣṭimahāsiddhiyoginīvṛndavanditaḥ |
namadekonapañcāśanmarudvarganirargalaḥ || 160 ||
catuḥṣaṣṭyarthanirṇetā catuḥṣaṣṭikalānidhiḥ |
aṣṭaṣaṣṭimahātīrthakṣetrabhairavavanditaḥ || 161 ||
caturnavatimantrātmā ṣaṇṇavatyadhikaprabhuḥ |
śatānandaḥ śatadhṛtiḥ śatapatrāyatekṣaṇaḥ || 162 ||
śatānīkaḥ śatamakhaḥ śatadhārāvarāyudhaḥ |
sahasrapatranilayaḥ sahasraphaṇibhūṣaṇaḥ || 163 ||
sahasraśīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapāt |
sahasranāmasaṃstutyaḥ sahasrākṣabalāpahaḥ || 164 ||
daśasāhasraphaṇibhṛtphaṇirājakṛtāsanaḥ |
aṣṭāśītisahasrādyamaharṣistotrapāṭhitaḥ || 165 ||
lakṣādhāraḥ priyādhāro lakṣādhāramanomayaḥ |
caturlakṣajapaprītaścaturlakṣaprakāśakaḥ || 166 ||
caturaśītilakṣāṇāṃ jīvānāṃ dehasaṃsthitaḥ |
koṭisūryapratīkāśaḥ koṭicandrāṃśunirmalaḥ || 167 ||
śivodbhavādyaṣṭakoṭivaināyakadhurandharaḥ |
saptakoṭimahāmantramantritāvayavadyutiḥ || 168 ||
trayastriṃśatkoṭisuraśreṇīpraṇatapādukaḥ |
anantadevatāsevyo hyanantaśubhadāyakaḥ || 169 ||
anantanāmānantaśrīrananto'nantasaukhyadaḥ |
anantaśaktisahito hyanantamunisaṃstutaḥ || 170 ||
iti vaināyakaṃ nāmnāṃ sahasramidamīritam |
idaṃ brāhme muhūrte yaḥ paṭhati pratyahaṃ naraḥ || 171 ||
karasthaṃ tasya sakalamaihikāmuṣmikaṃ sukham |
āyurārogyamaiśvaryaṃ dhairyaṃ śauryaṃ balaṃ yaśaḥ || 172 ||
medhā prajñā dhṛtiḥ kāntiḥ saubhāgyamabhirūpatā |
satyaṃ dayā kṣamā śāntirdākṣiṇyaṃ dharmaśīlatā || 173 ||
jagatsaṃvananaṃ viśvasaṃvādo vedapāṭavam |
sabhāpāṇḍityamaudāryaṃ gāmbhīryaṃ brahmavarcasam || 174 ||
ojastejaḥ kulaṃ śīlaṃ pratāpo vīryamāryatā |
jñānaṃ vijñānamāstikyaṃ sthairyaṃ viśvāsatā tathā || 175 ||
dhanadhānyādivṛddhiśca sakṛdasya japādbhavet |
vaśyaṃ caturvidhaṃ viśvaṃ japādasya prajāyate || 176 ||
rājño rājakalatrasya rājaputrasya mantriṇaḥ |
japyate yasya vaśyārthe sa dāsastasya jāyate || 177 ||
dharmārthakāmamokṣāṇāmanāyāsena sādhanam |
śākinīḍākinīrakṣoyakṣagrahabhayāpaham || 178 ||
sāmrājyasukhadaṃ sarvasapatnamadamardanam |
samastakalahadhvaṃsi dagdhabījaprarohaṇam || 179 ||
duḥsvapnaśamanaṃ kruddhasvāmicittaprasādanam |
ṣaḍvargāṣṭamahāsiddhitrikālajñānakāraṇam || 180 ||
parakṛtyapraśamanaṃ paracakrapramardanam |
saṅgrāmamārge saveṣāmidamekaṃ jayāvaham || 181 ||
sarvavandhyatvadoṣaghnaṃ garbharakṣaikakāraṇam |
paṭhyate pratyahaṃ yatra stotraṃ gaṇapateridam || 182 ||
deśe tatra na durbhikṣamītayo duritāni ca |
na tadgehaṃ jahāti śrīryatrāyaṃ japyate stavaḥ || 183 ||
kṣayakuṣṭhapramehārśabhagandaraviṣūcikāḥ |
gulmaṃ plīhānamaśamānamatisāraṃ mahodaram || 184 ||
kāsaṃ śvāsamudāvartaṃ śūlaṃ śophāmayodaram |
śirorogaṃ vamiṃ hikkāṃ gaṇḍamālāmarocakam || 185 ||
vātapittakaphadvandvatridoṣajanitajvaram |
āgantuviṣamaṃ śītamuṣṇaṃ caikāhikādikam || 186 ||
ityādyuktamanuktaṃ vā rogadoṣādisambhavam |
sarvaṃ praśamayatyāśu stotrasyāsya sakṛjjapaḥ || 187 ||
prāpyate'sya japātsiddhiḥ strīśūdraiḥ patitairapi |
sahasranāmamantro'yaṃ japitavyaḥ śubhāptaye || 188 ||
mahāgaṇapateḥ stotraṃ sakāmaḥ prajapannidam |
icchayā sakalān bhogānupabhujyeha pārthivān || 189 ||
manorathaphalairdivyairvyomayānairmanoramaiḥ |
candrendrabhāskaropendrabrahmaśarvādisadmasu || 190 ||
kāmarūpaḥ kāmagatiḥ kāmadaḥ kāmadeśvaraḥ |
bhuktvā yathepsitānbhogānabhīṣṭaiḥ saha bandhubhiḥ || 191 ||
gaṇeśānucaro bhūtvā gaṇo gaṇapatipriyaḥ |
nandīśvarādisānandairnanditaḥ sakalairgaṇaiḥ || 192 ||
śivābhyāṃ kṛpayā putranirviśeṣaṃ ca lālitaḥ |
śivabhaktaḥ pūrṇakāmo gaṇeśvaravarātpunaḥ || 193 ||
jātismaro dharmaparaḥ sārvabhaumo'bhijāyate |
niṣkāmastu japannityaṃ bhaktyā vighneśatatparaḥ || 194 ||
yogasiddhiṃ parāṃ prāpya jñānavairāgyasaṃyutaḥ |
nirantare nirābādhe paramānandasañjñite || 195 ||
viśvottīrṇe pare pūrṇe punarāvṛttivarjite |
līno vaināyake dhāmni ramate nityanirvṛte || 196 ||
yo nāmabhirhutairdattaiḥ pūjayedarcayeennaraḥ |
rājāno vaśyatāṃ yānti ripavo yānti dāsatām || 197 ||
tasya sidhyanti mantrāṇāṃ durlabhāśceṣṭasiddhayaḥ |
mūlamantrādapi stotramidaṃ priyatamaṃ mama || 198 ||
nabhasye māsi śuklāyāṃ caturthyāṃ mama janmani |
dūrvābhirnāmabhiḥ pūjāṃ tarpaṇaṃ vidhivaccaret || 199 ||
aṣṭadravyairviśeṣeṇa kuryādbhaktisusaṃyutaḥ |
tasyepsitaṃ dhanaṃ dhānyamaiśvaryaṃ vijayo yaśaḥ || 200 ||
bhaviṣyati na sandehaḥ putrapautrādikaṃ sukham |
idaṃ prajapitaṃ stotraṃ paṭhitaṃ śrāvitaṃ śrutam || 201 ||
vyākṛtaṃ carcitaṃ dhyātaṃ vimṛṣṭamabhivanditam |
ihāmutra ca viśveṣāṃ viśvaiśvaryapradāyakam || 202 ||
svacchandacāriṇāpyeṣa yena sandhāryate stavaḥ |
sa rakṣyate śivodbhūtairgaṇairadhyaṣṭakoṭibhiḥ || 203 ||
likhitaṃ pustakastotraṃ mantrabhūtaṃ prapūjayet |
tatra sarvottamā lakṣmīḥ sannidhatte nirantaram || 204 ||
dānairaśeṣairakhilairvrataiśca tīrthairaśeṣairakhilairmakhaiśca |
na tatphalaṃ vindati yadgaṇeśasahasranāmasmaraṇena sadyaḥ || 205 ||
etannāmnāṃ sahasraṃ paṭhati dinamaṇau pratyahamprojjihāne
sāyaṃ madhyandine vā triṣavaṇamathavā santataṃ vā jano yaḥ |
sa syādaiśvaryadhuryaḥ prabhavati vacasāṃ kīrtimuccaistanoti
dāridryaṃ hanti viśvaṃ vaśayati suciraṃ vardhate putrapautraiḥ || 206 ||
akiñcanopyekacitto niyato niyatāsanaḥ |
prajapaṃścaturo māsān gaṇeśārcanatatparaḥ || 207 ||
daridratāṃ samunmūlya saptajanmānugāmapi |
labhate mahatīṃ lakṣmīmityājñā pārameśvarī || 208 ||
āyuṣyaṃ vītarogaṃ kulamativimalaṃ sampadaścārtināśaḥ
kīrtirnityāvadātā bhavati khalu navā kāntiravyājabhavyā |
putrāḥ santaḥ kalatraṃ guṇavadabhimataṃ yadyadanyacca tatta -
nnityaṃ yaḥ stotrametat paṭhati gaṇapatestasya haste samastam || 209 ||
gaṇañjayo gaṇapatirherambo dharaṇīdharaḥ |
mahāgaṇapatirbuddhipriyaḥ kṣipraprasādanaḥ || 210 ||
amoghasiddhiramṛtamantraścintāmaṇirnidhiḥ |
sumaṅgalo bījamāśāpūrako varadaḥ kalaḥ || 211 ||
kāśyapo nandano vācāsiddho ḍhuṇḍhirvināyakaḥ |
modakairebhiratraikaviṃśatyā nāmabhiḥ pumān || 212 ||
upāyanaṃ dadedbhaktyā matprasādaṃ cikīrṣati |
vatsaraṃ vighnarājo'sya tathyamiṣṭārthasiddhaye || 213 ||
yaḥ stauti madgatamanā mamārādhanatatparaḥ |
stuto nāmnā sahasreṇa tenāhaṃ nātra saṃśayaḥ || 214 ||
namo namaḥ suravarapūjitāṅghraye
namo namo nirupamamaṅgalātmane |
namo namo vipuladayaikasiddhaye
namo namaḥ karikalabhānanāya te || 215 ||
kiṅkiṇīgaṇaracitacaraṇaḥ
prakaṭitagurumitacārukaraṇaḥ |
madajalalaharīkalitakapolaḥ
śamayatu duritaṃ gaṇapatināmnā || 216 ||
|| iti śrīgaṇeśapurāṇe upāsanākhaṇḍe īśvaragaṇeśasaṃvāde
gaṇeśasahasranāmastotraṃ nāma ṣaṭcatvāriṃśodhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
मुनिरुवाच
कथं नाम्नां सहस्रं तं गणेश उपदिष्टवान् ।
शिवदं तन्ममाचक्ष्व लोकानुग्रहतत्पर ॥ 1 ॥
ब्रह्मोवाच
देवः पूर्वं पुरारातिः पुरत्रयजयोद्यमे ।
अनर्चनाद्गणेशस्य जातो विघ्नाकुलः किल ॥ 2 ॥
मनसा स विनिर्धार्य ददृशे विघ्नकारणम् ।
महागणपतिं भक्त्या समभ्यर्च्य यथाविधि ॥ 3 ॥
विघ्नप्रशमनोपायमपृच्छदपरिश्रमम् ।
सन्तुष्टः पूजया शम्भोर्महागणपतिः स्वयम् ॥ 4 ॥
सर्वविघ्नप्रशमनं सर्वकामफलप्रदम् ।
ततस्तस्मै स्वयं नाम्नां सहस्रमिदमब्रवीत् ॥ 5 ॥
अस्य श्रीमहागणपतिसहस्रनामस्तोत्रमालामन्त्रस्य ।
गणेश ऋषिः, महागणपतिर्देवता, नानाविधानिच्छन्दांसि ।
हुमिति बीजम्, तुङ्गमिति शक्तिः, स्वाहाशक्तिरिति कीलकम् ।
सकलविघ्नविनाशनद्वारा श्रीमहागणपतिप्रसादसिद्ध्यर्थे जपे विनियोगः ।
अथ करन्यासः
गणेश्वरो गणक्रीड इत्यङ्गुष्ठाभ्यां नमः ।
कुमारगुरुरीशान इति तर्जनीभ्यां नमः ॥
ब्रह्माण्डकुम्भश्चिद्व्योमेति मध्यमाभ्यां नमः ।
रक्तो रक्ताम्बरधर इत्यनामिकाभ्यां नमः
सर्वसद्गुरुसंसेव्य इति कनिष्ठिकाभ्यां नमः ।
लुप्तविघ्नः स्वभक्तानामिति करतलकरपृष्ठाभ्यां नमः ॥
अथ अङ्गन्यासः
छन्दश्छन्दोद्भव इति हृदयाय नमः ।
निष्कलो निर्मल इति शिरसे स्वाहा ।
सृष्टिस्थितिलयक्रीड इति शिखायै वषट् ।
ज्ञानं विज्ञानमानन्द इति कवचाय हुम् ।
अष्टाङ्गयोगफलभृदिति नेत्रत्रयाय वौषट् ।
अनन्तशक्तिसहित इत्यस्त्राय फट् ।
भूर्भुवः स्वरों इति दिग्बन्धः ।
अथ ध्यानम्
गजवदनमचिन्त्यं तीक्ष्णदंष्ट्रं त्रिनेत्रं
बृहदुदरमशेषं भूतिराजं पुराणम् ।
अमरवरसुपूज्यं रक्तवर्णं सुरेशं
पशुपतिसुतमीशं विघ्नराजं नमामि ॥
श्रीगणपतिरुवाच
ॐ गणेश्वरो गणक्रीडो गणनाथो गणाधिपः ।
एकदन्तो वक्रतुण्डो गजवक्त्रो महोदरः ॥ 1 ॥
लम्बोदरो धूम्रवर्णो विकटो विघ्ननाशनः ।
सुमुखो दुर्मुखो बुद्धो विघ्नराजो गजाननः ॥ 2 ॥
भीमः प्रमोद आमोदः सुरानन्दो मदोत्कटः ।
हेरम्बः शम्बरः शम्भुर्लम्बकर्णो महाबलः ॥ 3 ॥
नन्दनो लम्पटो भीमो मेघनादो गणञ्जयः ।
विनायको विरूपाक्षो वीरः शूरवरप्रदः ॥ 4 ॥
महागणपतिर्बुद्धिप्रियः क्षिप्रप्रसादनः ।
रुद्रप्रियो गणाध्यक्ष उमापुत्रोऽघनाशनः ॥ 5 ॥
कुमारगुरुरीशानपुत्रो मूषकवाहनः ।
सिद्धिप्रियः सिद्धिपतिः सिद्धः सिद्धिविनायकः ॥ 6 ॥
अविघ्नस्तुम्बुरुः सिंहवाहनो मोहिनीप्रियः ।
कटङ्कटो राजपुत्रः शाकलः सम्मितोमितः ॥ 7 ॥
कूष्माण्डसामसम्भूतिर्दुर्जयो धूर्जयो जयः ।
भूपतिर्भुवनपतिर्भूतानां पतिरव्ययः ॥ 8 ॥
विश्वकर्ता विश्वमुखो विश्वरूपो निधिर्गुणः ।
कविः कवीनामृषभो ब्रह्मण्यो ब्रह्मवित्प्रियः ॥ 9 ॥
ज्येष्ठराजो निधिपतिर्निधिप्रियपतिप्रियः ।
हिरण्मयपुरान्तःस्थः सूर्यमण्डलमध्यगः ॥ 10 ॥
कराहतिध्वस्तसिन्धुसलिलः पूषदन्तभित् ।
उमाङ्ककेलिकुतुकी मुक्तिदः कुलपावनः ॥ 11 ॥
किरीटी कुण्डली हारी वनमाली मनोमयः ।
वैमुख्यहतदैत्यश्रीः पादाहतिजितक्षितिः ॥ 12 ॥
सद्योजातः स्वर्णमुञ्जमेखली दुर्निमित्तहृत् ।
दुःस्वप्नहृत्प्रसहनो गुणी नादप्रतिष्ठितः ॥ 13 ॥
सुरूपः सर्वनेत्राधिवासो वीरासनाश्रयः ।
पीताम्बरः खण्डरदः खण्डवैशाखसंस्थितः ॥ 14 ॥
चित्राङ्गः श्यामदशनो भालचन्द्रो हविर्भुजः ।
योगाधिपस्तारकस्थः पुरुषो गजकर्णकः ॥ 15 ॥
गणाधिराजो विजयः स्थिरो गजपतिध्वजी ।
देवदेवः स्मरः प्राणदीपको वायुकीलकः ॥ 16 ॥
विपश्चिद्वरदो नादो नादभिन्नमहाचलः ।
वराहरदनो मृत्युञ्जयो व्याघ्राजिनाम्बरः ॥ 17 ॥
इच्छाशक्तिभवो देवत्राता दैत्यविमर्दनः ।
शम्भुवक्त्रोद्भवः शम्भुकोपहा शम्भुहास्यभूः ॥ 18 ॥
शम्भुतेजाः शिवाशोकहारी गौरीसुखावहः ।
उमाङ्गमलजो गौरीतेजोभूः स्वर्धुनीभवः ॥ 19 ॥
यज्ञकायो महानादो गिरिवर्ष्मा शुभाननः ।
सर्वात्मा सर्वदेवात्मा ब्रह्ममूर्धा ककुप्श्रुतिः ॥ 20 ॥
ब्रह्माण्डकुम्भश्चिद्व्योमभालःसत्यशिरोरुहः ।
जगज्जन्मलयोन्मेषनिमेषोऽग्न्यर्कसोमदृक् ॥ 21 ॥
गिरीन्द्रैकरदो धर्माधर्मोष्ठः सामबृंहितः ।
ग्रहर्क्षदशनो वाणीजिह्वो वासवनासिकः ॥ 22 ॥
भ्रूमध्यसंस्थितकरो ब्रह्मविद्यामदोदकः ।
कुलाचलांसः सोमार्कघण्टो रुद्रशिरोधरः ॥ 23 ॥
नदीनदभुजः सर्पाङ्गुलीकस्तारकानखः ।
व्योमनाभिः श्रीहृदयो मेरुपृष्ठोऽर्णवोदरः ॥ 24 ॥
कुक्षिस्थयक्षगन्धर्वरक्षःकिन्नरमानुषः ।
पृथ्वीकटिः सृष्टिलिङ्गः शैलोरुर्दस्रजानुकः ॥ 25 ॥
पातालजङ्घो मुनिपात्कालाङ्गुष्ठस्त्रयीतनुः ।
ज्योतिर्मण्डललाङ्गूलो हृदयालाननिश्चलः ॥ 26 ॥
हृत्पद्मकर्णिकाशाली वियत्केलिसरोवरः ।
सद्भक्तध्याननिगडः पूजावारिनिवारितः ॥ 27 ॥
प्रतापी काश्यपो मन्ता गणको विष्टपी बली ।
यशस्वी धार्मिको जेता प्रथमः प्रमथेश्वरः ॥ 28 ॥
चिन्तामणिर्द्वीपपतिः कल्पद्रुमवनालयः ।
रत्नमण्डपमध्यस्थो रत्नसिंहासनाश्रयः ॥ 29 ॥
तीव्राशिरोद्धृतपदो ज्वालिनीमौलिलालितः ।
नन्दानन्दितपीठश्रीर्भोगदो भूषितासनः ॥ 30 ॥
सकामदायिनीपीठः स्फुरदुग्रासनाश्रयः ।
तेजोवतीशिरोरत्नं सत्यानित्यावतंसितः ॥ 31 ॥
सविघ्ननाशिनीपीठः सर्वशक्त्यम्बुजालयः ।
लिपिपद्मासनाधारो वह्निधामत्रयालयः ॥ 32 ॥
उन्नतप्रपदो गूढगुल्फः संवृतपार्ष्णिकः ।
पीनजङ्घः श्लिष्टजानुः स्थूलोरुः प्रोन्नमत्कटिः ॥ 33 ॥
निम्ननाभिः स्थूलकुक्षिः पीनवक्षा बृहद्भुजः ।
पीनस्कन्धः कम्बुकण्ठो लम्बोष्ठो लम्बनासिकः ॥ 34 ॥
भग्नवामरदस्तुङ्गसव्यदन्तो महाहनुः ।
ह्रस्वनेत्रत्रयः शूर्पकर्णो निबिडमस्तकः ॥ 35 ॥
स्तबकाकारकुम्भाग्रो रत्नमौलिर्निरङ्कुशः ।
सर्पहारकटीसूत्रः सर्पयज्ञोपवीतवान् ॥ 36 ॥
सर्पकोटीरकटकः सर्पग्रैवेयकाङ्गदः ।
सर्पकक्षोदराबन्धः सर्पराजोत्तरच्छदः ॥ 37 ॥
रक्तो रक्ताम्बरधरो रक्तमालाविभूषणः ।
रक्तेक्षनो रक्तकरो रक्तताल्वोष्ठपल्लवः ॥ 38 ॥
श्वेतः श्वेताम्बरधरः श्वेतमालाविभूषणः ।
श्वेतातपत्ररुचिरः श्वेतचामरवीजितः ॥ 39 ॥
सर्वावयवसम्पूर्णः सर्वलक्षणलक्षितः ।
सर्वाभरणशोभाढ्यः सर्वशोभासमन्वितः ॥ 40 ॥
सर्वमङ्गलमाङ्गल्यः सर्वकारणकारणम् ।
सर्वदेववरः शार्ङ्गी बीजपूरी गदाधरः ॥ 41 ॥
शुभाङ्गो लोकसारङ्गः सुतन्तुस्तन्तुवर्धनः ।
किरीटी कुण्डली हारी वनमाली शुभाङ्गदः ॥ 42 ॥
इक्षुचापधरः शूली चक्रपाणिः सरोजभृत् ।
पाशी धृतोत्पलः शालिमञ्जरीभृत्स्वदन्तभृत् ॥ 43 ॥
कल्पवल्लीधरो विश्वाभयदैककरो वशी ।
अक्षमालाधरो ज्ञानमुद्रावान् मुद्गरायुधः ॥ 44 ॥
पूर्णपात्री कम्बुधरो विधृताङ्कुशमूलकः ।
करस्थाम्रफलश्चूतकलिकाभृत्कुठारवान् ॥ 45 ॥
पुष्करस्थस्वर्णघटीपूर्णरत्नाभिवर्षकः ।
भारतीसुन्दरीनाथो विनायकरतिप्रियः ॥ 46 ॥
महालक्ष्मीप्रियतमः सिद्धलक्ष्मीमनोरमः ।
रमारमेशपूर्वाङ्गो दक्षिणोमामहेश्वरः ॥ 47 ॥
महीवराहवामाङ्गो रतिकन्दर्पपश्चिमः ।
आमोदमोदजननः सप्रमोदप्रमोदनः ॥ 48 ॥
संवर्धितमहावृद्धिरृद्धिसिद्धिप्रवर्धनः ।
दन्तसौमुख्यसुमुखः कान्तिकन्दलिताश्रयः ॥ 49 ॥
मदनावत्याश्रिताङ्घ्रिः कृतवैमुख्यदुर्मुखः ।
विघ्नसम्पल्लवः पद्मः सर्वोन्नतमदद्रवः ॥ 50 ॥
विघ्नकृन्निम्नचरणो द्राविणीशक्तिसत्कृतः ।
तीव्राप्रसन्ननयनो ज्वालिनीपालितैकदृक् ॥ 51 ॥
मोहिनीमोहनो भोगदायिनीकान्तिमण्डनः ।
कामिनीकान्तवक्त्रश्रीरधिष्ठितवसुन्धरः ॥ 52 ॥
वसुधारामदोन्नादो महाशङ्खनिधिप्रियः ।
नमद्वसुमतीमाली महापद्मनिधिः प्रभुः ॥ 53 ॥
सर्वसद्गुरुसंसेव्यः शोचिष्केशहृदाश्रयः ।
ईशानमूर्धा देवेन्द्रशिखः पवननन्दनः ॥ 54 ॥
प्रत्युग्रनयनो दिव्यो दिव्यास्त्रशतपर्वधृक् ।
ऐरावतादिसर्वाशावारणो वारणप्रियः ॥ 55 ॥
वज्राद्यस्त्रपरीवारो गणचण्डसमाश्रयः ।
जयाजयपरिकरो विजयाविजयावहः ॥ 56 ॥
अजयार्चितपादाब्जो नित्यानन्दवनस्थितः ।
विलासिनीकृतोल्लासः शौण्डी सौन्दर्यमण्डितः ॥ 57 ॥
अनन्तानन्तसुखदः सुमङ्गलसुमङ्गलः ।
ज्ञानाश्रयः क्रियाधार इच्छाशक्तिनिषेवितः ॥ 58 ॥
सुभगासंश्रितपदो ललिताललिताश्रयः ।
कामिनीपालनः कामकामिनीकेलिलालितः ॥ 59 ॥
सरस्वत्याश्रयो गौरीनन्दनः श्रीनिकेतनः ।
गुरुगुप्तपदो वाचासिद्धो वागीश्वरीपतिः ॥ 60 ॥
नलिनीकामुको वामारामो ज्येष्ठामनोरमः ।
रौद्रीमुद्रितपादाब्जो हुम्बीजस्तुङ्गशक्तिकः ॥ 61 ॥
विश्वादिजननत्राणः स्वाहाशक्तिः सकीलकः ।
अमृताब्धिकृतावासो मदघूर्णितलोचनः ॥ 62 ॥
उच्छिष्टोच्छिष्टगणको गणेशो गणनायकः ।
सार्वकालिकसंसिद्धिर्नित्यसेव्यो दिगम्बरः ॥ 63 ॥
अनपायोऽनन्तदृष्टिरप्रमेयोऽजरामरः ।
अनाविलोऽप्रतिहतिरच्युतोऽमृतमक्षरः ॥ 64 ॥
अप्रतर्क्योऽक्षयोऽजय्योऽनाधारोऽनामयोमलः ।
अमेयसिद्धिरद्वैतमघोरोऽग्निसमाननः ॥ 65 ॥
अनाकारोऽब्धिभूम्यग्निबलघ्नोऽव्यक्तलक्षणः ।
आधारपीठमाधार आधाराधेयवर्जितः ॥ 66 ॥
आखुकेतन आशापूरक आखुमहारथः ।
इक्षुसागरमध्यस्थ इक्षुभक्षणलालसः ॥ 67 ॥
इक्षुचापातिरेकश्रीरिक्षुचापनिषेवितः ।
इन्द्रगोपसमानश्रीरिन्द्रनीलसमद्युतिः ॥ 68 ॥
इन्दीवरदलश्याम इन्दुमण्डलमण्डितः ।
इध्मप्रिय इडाभाग इडावानिन्दिराप्रियः ॥ 69 ॥
इक्ष्वाकुविघ्नविध्वंसी इतिकर्तव्यतेप्सितः ।
ईशानमौलिरीशान ईशानप्रिय ईतिहा ॥ 70 ॥
ईषणात्रयकल्पान्त ईहामात्रविवर्जितः ।
उपेन्द्र उडुभृन्मौलिरुडुनाथकरप्रियः ॥ 71 ॥
उन्नतानन उत्तुङ्ग उदारस्त्रिदशाग्रणीः ।
ऊर्जस्वानूष्मलमद ऊहापोहदुरासदः ॥ 72 ॥
ऋग्यजुःसामनयन ऋद्धिसिद्धिसमर्पकः ।
ऋजुचित्तैकसुलभो ऋणत्रयविमोचनः ॥ 73 ॥
लुप्तविघ्नः स्वभक्तानां लुप्तशक्तिः सुरद्विषाम् ।
लुप्तश्रीर्विमुखार्चानां लूताविस्फोटनाशनः ॥ 74 ॥
एकारपीठमध्यस्थ एकपादकृतासनः ।
एजिताखिलदैत्यश्रीरेधिताखिलसंश्रयः ॥ 75 ॥
ऐश्वर्यनिधिरैश्वर्यमैहिकामुष्मिकप्रदः ।
ऐरम्मदसमोन्मेष ऐरावतसमाननः ॥ 76 ॥
ओङ्कारवाच्य ओङ्कार ओजस्वानोषधीपतिः ।
औदार्यनिधिरौद्धत्यधैर्य औन्नत्यनिःसमः ॥ 77 ॥
अङ्कुशः सुरनागानामङ्कुशाकारसंस्थितः ।
अः समस्तविसर्गान्तपदेषु परिकीर्तितः ॥ 78 ॥
कमण्डलुधरः कल्पः कपर्दी कलभाननः ।
कर्मसाक्षी कर्मकर्ता कर्माकर्मफलप्रदः ॥ 79 ॥
कदम्बगोलकाकारः कूष्माण्डगणनायकः ।
कारुण्यदेहः कपिलः कथकः कटिसूत्रभृत् ॥ 80 ॥
खर्वः खड्गप्रियः खड्गः खान्तान्तःस्थः खनिर्मलः ।
खल्वाटशृङ्गनिलयः खट्वाङ्गी खदुरासदः ॥ 81 ॥
गुणाढ्यो गहनो गद्यो गद्यपद्यसुधार्णवः ।
गद्यगानप्रियो गर्जो गीतगीर्वाणपूर्वजः ॥ 82 ॥
गुह्याचाररतो गुह्यो गुह्यागमनिरूपितः ।
गुहाशयो गुडाब्धिस्थो गुरुगम्यो गुरुर्गुरुः ॥ 83 ॥
घण्टाघर्घरिकामाली घटकुम्भो घटोदरः ।
ङकारवाच्यो ङाकारो ङकाराकारशुण्डभृत् ॥ 84 ॥
चण्डश्चण्डेश्वरश्चण्डी चण्डेशश्चण्डविक्रमः ।
चराचरपिता चिन्तामणिश्चर्वणलालसः ॥ 85 ॥
छन्दश्छन्दोद्भवश्छन्दो दुर्लक्ष्यश्छन्दविग्रहः ।
जगद्योनिर्जगत्साक्षी जगदीशो जगन्मयः ॥ 86 ॥
जप्यो जपपरो जाप्यो जिह्वासिंहासनप्रभुः ।
स्रवद्गण्डोल्लसद्धानझङ्कारिभ्रमराकुलः ॥ 87 ॥
टङ्कारस्फारसंरावष्टङ्कारमणिनूपुरः ।
ठद्वयीपल्लवान्तस्थसर्वमन्त्रेषु सिद्धिदः ॥ 88 ॥
डिण्डिमुण्डो डाकिनीशो डामरो डिण्डिमप्रियः ।
ढक्कानिनादमुदितो ढौङ्को ढुण्ढिविनायकः ॥ 89 ॥
तत्त्वानां प्रकृतिस्तत्त्वं तत्त्वम्पदनिरूपितः ।
तारकान्तरसंस्थानस्तारकस्तारकान्तकः ॥ 90 ॥
स्थाणुः स्थाणुप्रियः स्थाता स्थावरं जङ्गमं जगत् ।
दक्षयज्ञप्रमथनो दाता दानं दमो दया ॥ 91 ॥
दयावान्दिव्यविभवो दण्डभृद्दण्डनायकः ।
दन्तप्रभिन्नाभ्रमालो दैत्यवारणदारणः ॥ 92 ॥
दंष्ट्रालग्नद्वीपघटो देवार्थनृगजाकृतिः ।
धनं धनपतेर्बन्धुर्धनदो धरणीधरः ॥ 93 ॥
ध्यानैकप्रकटो ध्येयो ध्यानं ध्यानपरायणः ।
ध्वनिप्रकृतिचीत्कारो ब्रह्माण्डावलिमेखलः ॥ 94 ॥
नन्द्यो नन्दिप्रियो नादो नादमध्यप्रतिष्ठितः ।
निष्कलो निर्मलो नित्यो नित्यानित्यो निरामयः ॥ 95 ॥
परं व्योम परं धाम परमात्मा परं पदम् ॥ 96 ॥
परात्परः पशुपतिः पशुपाशविमोचनः ।
पूर्णानन्दः परानन्दः पुराणपुरुषोत्तमः ॥ 97 ॥
पद्मप्रसन्नवदनः प्रणताज्ञाननाशनः ।
प्रमाणप्रत्ययातीतः प्रणतार्तिनिवारणः ॥ 98 ॥
फणिहस्तः फणिपतिः फूत्कारः फणितप्रियः ।
बाणार्चिताङ्घ्रियुगलो बालकेलिकुतूहली ।
ब्रह्म ब्रह्मार्चितपदो ब्रह्मचारी बृहस्पतिः ॥ 99 ॥
बृहत्तमो ब्रह्मपरो ब्रह्मण्यो ब्रह्मवित्प्रियः ।
बृहन्नादाग्र्यचीत्कारो ब्रह्माण्डावलिमेखलः ॥ 100 ॥
भ्रूक्षेपदत्तलक्ष्मीको भर्गो भद्रो भयापहः ।
भगवान् भक्तिसुलभो भूतिदो भूतिभूषणः ॥ 101 ॥
भव्यो भूतालयो भोगदाता भ्रूमध्यगोचरः ।
मन्त्रो मन्त्रपतिर्मन्त्री मदमत्तो मनो मयः ॥ 102 ॥
मेखलाहीश्वरो मन्दगतिर्मन्दनिभेक्षणः ।
महाबलो महावीर्यो महाप्राणो महामनाः ॥ 103 ॥
यज्ञो यज्ञपतिर्यज्ञगोप्ता यज्ञफलप्रदः ।
यशस्करो योगगम्यो याज्ञिको याजकप्रियः ॥ 104 ॥
रसो रसप्रियो रस्यो रञ्जको रावणार्चितः ।
राज्यरक्षाकरो रत्नगर्भो राज्यसुखप्रदः ॥ 105 ॥
लक्षो लक्षपतिर्लक्ष्यो लयस्थो लड्डुकप्रियः ।
लासप्रियो लास्यपरो लाभकृल्लोकविश्रुतः ॥ 106 ॥
वरेण्यो वह्निवदनो वन्द्यो वेदान्तगोचरः ।
विकर्ता विश्वतश्चक्षुर्विधाता विश्वतोमुखः ॥ 107 ॥
वामदेवो विश्वनेता वज्रिवज्रनिवारणः ।
विवस्वद्बन्धनो विश्वाधारो विश्वेश्वरो विभुः ॥ 108 ॥
शब्दब्रह्म शमप्राप्यः शम्भुशक्तिगणेश्वरः ।
शास्ता शिखाग्रनिलयः शरण्यः शम्बरेश्वरः ॥ 109 ॥
षडृतुकुसुमस्रग्वी षडाधारः षडक्षरः ।
संसारवैद्यः सर्वज्ञः सर्वभेषजभेषजम् ॥ 110 ॥
सृष्टिस्थितिलयक्रीडः सुरकुञ्जरभेदकः ।
सिन्दूरितमहाकुम्भः सदसद्भक्तिदायकः ॥ 111 ॥
साक्षी समुद्रमथनः स्वयंवेद्यः स्वदक्षिणः ।
स्वतन्त्रः सत्यसङ्कल्पः सामगानरतः सुखी ॥ 112 ॥
हंसो हस्तिपिशाचीशो हवनं हव्यकव्यभुक् ।
हव्यं हुतप्रियो हृष्टो हृल्लेखामन्त्रमध्यगः ॥ 113 ॥
क्षेत्राधिपः क्षमाभर्ता क्षमाक्षमपरायणः ।
क्षिप्रक्षेमकरः क्षेमानन्दः क्षोणीसुरद्रुमः ॥ 114 ॥
धर्मप्रदोऽर्थदः कामदाता सौभाग्यवर्धनः ।
विद्याप्रदो विभवदो भुक्तिमुक्तिफलप्रदः ॥ 115 ॥
आभिरूप्यकरो वीरश्रीप्रदो विजयप्रदः ।
सर्ववश्यकरो गर्भदोषहा पुत्रपौत्रदः ॥ 116 ॥
मेधादः कीर्तिदः शोकहारी दौर्भाग्यनाशनः ।
प्रतिवादिमुखस्तम्भो रुष्टचित्तप्रसादनः ॥ 117 ॥
पराभिचारशमनो दुःखहा बन्धमोक्षदः ।
लवस्त्रुटिः कला काष्ठा निमेषस्तत्परक्षणः ॥ 118 ॥
घटी मुहूर्तः प्रहरो दिवा नक्तमहर्निशम् ।
पक्षो मासर्त्वयनाब्दयुगं कल्पो महालयः ॥ 119 ॥
राशिस्तारा तिथिर्योगो वारः करणमंशकम् ।
लग्नं होरा कालचक्रं मेरुः सप्तर्षयो ध्रुवः ॥ 120 ॥
राहुर्मन्दः कविर्जीवो बुधो भौमः शशी रविः ।
कालः सृष्टिः स्थितिर्विश्वं स्थावरं जङ्गमं जगत् ॥ 121 ॥
भूरापोऽग्निर्मरुद्व्योमाहङ्कृतिः प्रकृतिः पुमान् ।
ब्रह्मा विष्णुः शिवो रुद्र ईशः शक्तिः सदाशिवः ॥ 122 ॥
त्रिदशाः पितरः सिद्धा यक्षा रक्षांसि किन्नराः ।
सिद्धविद्याधरा भूता मनुष्याः पशवः खगाः ॥ 123 ॥
समुद्राः सरितः शैला भूतं भव्यं भवोद्भवः ।
साङ्ख्यं पातञ्जलं योगं पुराणानि श्रुतिः स्मृतिः ॥ 124 ॥
वेदाङ्गानि सदाचारो मीमांसा न्यायविस्तरः ।
आयुर्वेदो धनुर्वेदो गान्धर्वं काव्यनाटकम् ॥ 125 ॥
वैखानसं भागवतं मानुषं पाञ्चरात्रकम् ।
शैवं पाशुपतं कालामुखम्भैरवशासनम् ॥ 126 ॥
शाक्तं वैनायकं सौरं जैनमार्हतसंहिता ।
सदसद्व्यक्तमव्यक्तं सचेतनमचेतनम् ॥ 127 ॥
बन्धो मोक्षः सुखं भोगो योगः सत्यमणुर्महान् ।
स्वस्ति हुम्फट् स्वधा स्वाहा श्रौषट् वौषट् वषण् नमः 128 ॥
ज्ञानं विज्ञानमानन्दो बोधः संवित्समोऽसमः ।
एक एकाक्षराधार एकाक्षरपरायणः ॥ 129 ॥
एकाग्रधीरेकवीर एकोऽनेकस्वरूपधृक् ।
द्विरूपो द्विभुजो द्व्यक्षो द्विरदो द्वीपरक्षकः ॥ 130 ॥
द्वैमातुरो द्विवदनो द्वन्द्वहीनो द्वयातिगः ।
त्रिधामा त्रिकरस्त्रेता त्रिवर्गफलदायकः ॥ 131 ॥
त्रिगुणात्मा त्रिलोकादिस्त्रिशक्तीशस्त्रिलोचनः ।
चतुर्विधवचोवृत्तिपरिवृत्तिप्रवर्तकः ॥ 132 ॥
चतुर्बाहुश्चतुर्दन्तश्चतुरात्मा चतुर्भुजः ।
चतुर्विधोपायमयश्चतुर्वर्णाश्रमाश्रयः 133 ॥
चतुर्थीपूजनप्रीतश्चतुर्थीतिथिसम्भवः ॥
पञ्चाक्षरात्मा पञ्चात्मा पञ्चास्यः पञ्चकृत्तमः ॥ 134 ॥
पञ्चाधारः पञ्चवर्णः पञ्चाक्षरपरायणः ।
पञ्चतालः पञ्चकरः पञ्चप्रणवमातृकः ॥ 135 ॥
पञ्चब्रह्ममयस्फूर्तिः पञ्चावरणवारितः ।
पञ्चभक्षप्रियः पञ्चबाणः पञ्चशिखात्मकः ॥ 136 ॥
षट्कोणपीठः षट्चक्रधामा षड्ग्रन्थिभेदकः ।
षडङ्गध्वान्तविध्वंसी षडङ्गुलमहाह्रदः ॥ 137 ॥
षण्मुखः षण्मुखभ्राता षट्शक्तिपरिवारितः ।
षड्वैरिवर्गविध्वंसी षडूर्मिभयभञ्जनः ॥ 138 ॥
षट्तर्कदूरः षट्कर्मा षड्गुणः षड्रसाश्रयः ।
सप्तपातालचरणः सप्तद्वीपोरुमण्डलः ॥ 139 ॥
सप्तस्वर्लोकमुकुटः सप्तसप्तिवरप्रदः ।
सप्ताङ्गराज्यसुखदः सप्तर्षिगणवन्दितः ॥ 140 ॥
सप्तच्छन्दोनिधिः सप्तहोत्रः सप्तस्वराश्रयः ।
सप्ताब्धिकेलिकासारः सप्तमातृनिषेवितः ॥ 141 ॥
सप्तच्छन्दो मोदमदः सप्तच्छन्दो मखप्रभुः ।
अष्टमूर्तिर्ध्येयमूर्तिरष्टप्रकृतिकारणम् ॥ 142 ॥
अष्टाङ्गयोगफलभृदष्टपत्राम्बुजासनः ।
अष्टशक्तिसमानश्रीरष्टैश्वर्यप्रवर्धनः ॥ 143 ॥
अष्टपीठोपपीठश्रीरष्टमातृसमावृतः ।
अष्टभैरवसेव्योऽष्टवसुवन्द्योऽष्टमूर्तिभृत् ॥ 144 ॥
अष्टचक्रस्फुरन्मूर्तिरष्टद्रव्यहविःप्रियः ।
अष्टश्रीरष्टसामश्रीरष्टैश्वर्यप्रदायकः ।
नवनागासनाध्यासी नवनिध्यनुशासितः ॥ 145 ॥
नवद्वारपुरावृत्तो नवद्वारनिकेतनः ।
नवनाथमहानाथो नवनागविभूषितः ॥ 146 ॥
नवनारायणस्तुल्यो नवदुर्गानिषेवितः ।
नवरत्नविचित्राङ्गो नवशक्तिशिरोद्धृतः ॥ 147 ॥
दशात्मको दशभुजो दशदिक्पतिवन्दितः ।
दशाध्यायो दशप्राणो दशेन्द्रियनियामकः ॥ 148 ॥
दशाक्षरमहामन्त्रो दशाशाव्यापिविग्रहः ।
एकादशमहारुद्रैःस्तुतश्चैकादशाक्षरः ॥ 149 ॥
द्वादशद्विदशाष्टादिदोर्दण्डास्त्रनिकेतनः ।
त्रयोदशभिदाभिन्नो विश्वेदेवाधिदैवतम् ॥ 150 ॥
चतुर्दशेन्द्रवरदश्चतुर्दशमनुप्रभुः ।
चतुर्दशाद्यविद्याढ्यश्चतुर्दशजगत्पतिः ॥ 151 ॥
सामपञ्चदशः पञ्चदशीशीतांशुनिर्मलः ।
तिथिपञ्चदशाकारस्तिथ्या पञ्चदशार्चितः ॥ 152 ॥
षोडशाधारनिलयः षोडशस्वरमातृकः ।
षोडशान्तपदावासः षोडशेन्दुकलात्मकः ॥ 153 ॥
कलासप्तदशी सप्तदशसप्तदशाक्षरः ।
अष्टादशद्वीपपतिरष्टादशपुराणकृत् ॥ 154 ॥
अष्टादशौषधीसृष्टिरष्टादशविधिः स्मृतः ।
अष्टादशलिपिव्यष्टिसमष्टिज्ञानकोविदः ॥ 155 ॥
अष्टादशान्नसम्पत्तिरष्टादशविजातिकृत् ।
एकविंशः पुमानेकविंशत्यङ्गुलिपल्लवः ॥ 156 ॥
चतुर्विंशतितत्त्वात्मा पञ्चविंशाख्यपूरुषः ।
सप्तविंशतितारेशः सप्तविंशतियोगकृत् ॥ 157 ॥
द्वात्रिंशद्भैरवाधीशश्चतुस्त्रिंशन्महाह्रदः ।
षट्त्रिंशत्तत्त्वसम्भूतिरष्टत्रिंशत्कलात्मकः ॥ 158 ॥
पञ्चाशद्विष्णुशक्तीशः पञ्चाशन्मातृकालयः ।
द्विपञ्चाशद्वपुःश्रेणीत्रिषष्ट्यक्षरसंश्रयः ।
पञ्चाशदक्षरश्रेणीपञ्चाशद्रुद्रविग्रहः ॥ 159 ॥
चतुःषष्टिमहासिद्धियोगिनीवृन्दवन्दितः ।
नमदेकोनपञ्चाशन्मरुद्वर्गनिरर्गलः ॥ 160 ॥
चतुःषष्ट्यर्थनिर्णेता चतुःषष्टिकलानिधिः ।
अष्टषष्टिमहातीर्थक्षेत्रभैरववन्दितः ॥ 161 ॥
चतुर्नवतिमन्त्रात्मा षण्णवत्यधिकप्रभुः ।
शतानन्दः शतधृतिः शतपत्रायतेक्षणः ॥ 162 ॥
शतानीकः शतमखः शतधारावरायुधः ।
सहस्रपत्रनिलयः सहस्रफणिभूषणः ॥ 163 ॥
सहस्रशीर्षा पुरुषः सहस्राक्षः सहस्रपात् ।
सहस्रनामसंस्तुत्यः सहस्राक्षबलापहः ॥ 164 ॥
दशसाहस्रफणिभृत्फणिराजकृतासनः ।
अष्टाशीतिसहस्राद्यमहर्षिस्तोत्रपाठितः ॥ 165 ॥
लक्षाधारः प्रियाधारो लक्षाधारमनोमयः ।
चतुर्लक्षजपप्रीतश्चतुर्लक्षप्रकाशकः ॥ 166 ॥
चतुरशीतिलक्षाणां जीवानां देहसंस्थितः ।
कोटिसूर्यप्रतीकाशः कोटिचन्द्रांशुनिर्मलः ॥ 167 ॥
शिवोद्भवाद्यष्टकोटिवैनायकधुरन्धरः ।
सप्तकोटिमहामन्त्रमन्त्रितावयवद्युतिः ॥ 168 ॥
त्रयस्त्रिंशत्कोटिसुरश्रेणीप्रणतपादुकः ।
अनन्तदेवतासेव्यो ह्यनन्तशुभदायकः ॥ 169 ॥
अनन्तनामानन्तश्रीरनन्तोऽनन्तसौख्यदः ।
अनन्तशक्तिसहितो ह्यनन्तमुनिसंस्तुतः ॥ 170 ॥
इति वैनायकं नाम्नां सहस्रमिदमीरितम् ।
इदं ब्राह्मे मुहूर्ते यः पठति प्रत्यहं नरः ॥ 171 ॥
करस्थं तस्य सकलमैहिकामुष्मिकं सुखम् ।
आयुरारोग्यमैश्वर्यं धैर्यं शौर्यं बलं यशः ॥ 172 ॥
मेधा प्रज्ञा धृतिः कान्तिः सौभाग्यमभिरूपता ।
सत्यं दया क्षमा शान्तिर्दाक्षिण्यं धर्मशीलता ॥ 173 ॥
जगत्संवननं विश्वसंवादो वेदपाटवम् ।
सभापाण्डित्यमौदार्यं गाम्भीर्यं ब्रह्मवर्चसम् ॥ 174 ॥
ओजस्तेजः कुलं शीलं प्रतापो वीर्यमार्यता ।
ज्ञानं विज्ञानमास्तिक्यं स्थैर्यं विश्वासता तथा ॥ 175 ॥
धनधान्यादिवृद्धिश्च सकृदस्य जपाद्भवेत् ।
वश्यं चतुर्विधं विश्वं जपादस्य प्रजायते ॥ 176 ॥
राज्ञो राजकलत्रस्य राजपुत्रस्य मन्त्रिणः ।
जप्यते यस्य वश्यार्थे स दासस्तस्य जायते ॥ 177 ॥
धर्मार्थकाममोक्षाणामनायासेन साधनम् ।
शाकिनीडाकिनीरक्षोयक्षग्रहभयापहम् ॥ 178 ॥
साम्राज्यसुखदं सर्वसपत्नमदमर्दनम् ।
समस्तकलहध्वंसि दग्धबीजप्ररोहणम् ॥ 179 ॥
दुःस्वप्नशमनं क्रुद्धस्वामिचित्तप्रसादनम् ।
षड्वर्गाष्टमहासिद्धित्रिकालज्ञानकारणम् ॥ 180 ॥
परकृत्यप्रशमनं परचक्रप्रमर्दनम् ।
सङ्ग्राममार्गे सवेषामिदमेकं जयावहम् ॥ 181 ॥
सर्ववन्ध्यत्वदोषघ्नं गर्भरक्षैककारणम् ।
पठ्यते प्रत्यहं यत्र स्तोत्रं गणपतेरिदम् ॥ 182 ॥
देशे तत्र न दुर्भिक्षमीतयो दुरितानि च ।
न तद्गेहं जहाति श्रीर्यत्रायं जप्यते स्तवः ॥ 183 ॥
क्षयकुष्ठप्रमेहार्शभगन्दरविषूचिकाः ।
गुल्मं प्लीहानमशमानमतिसारं महोदरम् ॥ 184 ॥
कासं श्वासमुदावर्तं शूलं शोफामयोदरम् ।
शिरोरोगं वमिं हिक्कां गण्डमालामरोचकम् ॥ 185 ॥
वातपित्तकफद्वन्द्वत्रिदोषजनितज्वरम् ।
आगन्तुविषमं शीतमुष्णं चैकाहिकादिकम् ॥ 186 ॥
इत्याद्युक्तमनुक्तं वा रोगदोषादिसम्भवम् ।
सर्वं प्रशमयत्याशु स्तोत्रस्यास्य सकृज्जपः ॥ 187 ॥
प्राप्यतेऽस्य जपात्सिद्धिः स्त्रीशूद्रैः पतितैरपि ।
सहस्रनाममन्त्रोऽयं जपितव्यः शुभाप्तये ॥ 188 ॥
महागणपतेः स्तोत्रं सकामः प्रजपन्निदम् ।
इच्छया सकलान् भोगानुपभुज्येह पार्थिवान् ॥ 189 ॥
मनोरथफलैर्दिव्यैर्व्योमयानैर्मनोरमैः ।
चन्द्रेन्द्रभास्करोपेन्द्रब्रह्मशर्वादिसद्मसु ॥ 190 ॥
कामरूपः कामगतिः कामदः कामदेश्वरः ।
भुक्त्वा यथेप्सितान्भोगानभीष्टैः सह बन्धुभिः ॥ 191 ॥
गणेशानुचरो भूत्वा गणो गणपतिप्रियः ।
नन्दीश्वरादिसानन्दैर्नन्दितः सकलैर्गणैः ॥ 192 ॥
शिवाभ्यां कृपया पुत्रनिर्विशेषं च लालितः ।
शिवभक्तः पूर्णकामो गणेश्वरवरात्पुनः ॥ 193 ॥
जातिस्मरो धर्मपरः सार्वभौमोऽभिजायते ।
निष्कामस्तु जपन्नित्यं भक्त्या विघ्नेशतत्परः ॥ 194 ॥
योगसिद्धिं परां प्राप्य ज्ञानवैराग्यसंयुतः ।
निरन्तरे निराबाधे परमानन्दसञ्ज्ञिते ॥ 195 ॥
विश्वोत्तीर्णे परे पूर्णे पुनरावृत्तिवर्जिते ।
लीनो वैनायके धाम्नि रमते नित्यनिर्वृते ॥ 196 ॥
यो नामभिर्हुतैर्दत्तैः पूजयेदर्चयेएन्नरः ।
राजानो वश्यतां यान्ति रिपवो यान्ति दासताम् ॥ 197 ॥
तस्य सिध्यन्ति मन्त्राणां दुर्लभाश्चेष्टसिद्धयः ।
मूलमन्त्रादपि स्तोत्रमिदं प्रियतमं मम ॥ 198 ॥
नभस्ये मासि शुक्लायां चतुर्थ्यां मम जन्मनि ।
दूर्वाभिर्नामभिः पूजां तर्पणं विधिवच्चरेत् ॥ 199 ॥
अष्टद्रव्यैर्विशेषेण कुर्याद्भक्तिसुसंयुतः ।
तस्येप्सितं धनं धान्यमैश्वर्यं विजयो यशः ॥ 200 ॥
भविष्यति न सन्देहः पुत्रपौत्रादिकं सुखम् ।
इदं प्रजपितं स्तोत्रं पठितं श्रावितं श्रुतम् ॥ 201 ॥
व्याकृतं चर्चितं ध्यातं विमृष्टमभिवन्दितम् ।
इहामुत्र च विश्वेषां विश्वैश्वर्यप्रदायकम् ॥ 202 ॥
स्वच्छन्दचारिणाप्येष येन सन्धार्यते स्तवः ।
स रक्ष्यते शिवोद्भूतैर्गणैरध्यष्टकोटिभिः ॥ 203 ॥
लिखितं पुस्तकस्तोत्रं मन्त्रभूतं प्रपूजयेत् ।
तत्र सर्वोत्तमा लक्ष्मीः सन्निधत्ते निरन्तरम् ॥ 204 ॥
दानैरशेषैरखिलैर्व्रतैश्च तीर्थैरशेषैरखिलैर्मखैश्च ।
न तत्फलं विन्दति यद्गणेशसहस्रनामस्मरणेन सद्यः ॥ 205 ॥
एतन्नाम्नां सहस्रं पठति दिनमणौ प्रत्यहम्प्रोज्जिहाने
सायं मध्यन्दिने वा त्रिषवणमथवा सन्ततं वा जनो यः ।
स स्यादैश्वर्यधुर्यः प्रभवति वचसां कीर्तिमुच्चैस्तनोति
दारिद्र्यं हन्ति विश्वं वशयति सुचिरं वर्धते पुत्रपौत्रैः ॥ 206 ॥
अकिञ्चनोप्येकचित्तो नियतो नियतासनः ।
प्रजपंश्चतुरो मासान् गणेशार्चनतत्परः ॥ 207 ॥
दरिद्रतां समुन्मूल्य सप्तजन्मानुगामपि ।
लभते महतीं लक्ष्मीमित्याज्ञा पारमेश्वरी ॥ 208 ॥
आयुष्यं वीतरोगं कुलमतिविमलं सम्पदश्चार्तिनाशः
कीर्तिर्नित्यावदाता भवति खलु नवा कान्तिरव्याजभव्या ।
पुत्राः सन्तः कलत्रं गुणवदभिमतं यद्यदन्यच्च तत्त -
न्नित्यं यः स्तोत्रमेतत् पठति गणपतेस्तस्य हस्ते समस्तम् ॥ 209 ॥
गणञ्जयो गणपतिर्हेरम्बो धरणीधरः ।
महागणपतिर्बुद्धिप्रियः क्षिप्रप्रसादनः ॥ 210 ॥
अमोघसिद्धिरमृतमन्त्रश्चिन्तामणिर्निधिः ।
सुमङ्गलो बीजमाशापूरको वरदः कलः ॥ 211 ॥
काश्यपो नन्दनो वाचासिद्धो ढुण्ढिर्विनायकः ।
मोदकैरेभिरत्रैकविंशत्या नामभिः पुमान् ॥ 212 ॥
उपायनं ददेद्भक्त्या मत्प्रसादं चिकीर्षति ।
वत्सरं विघ्नराजोऽस्य तथ्यमिष्टार्थसिद्धये ॥ 213 ॥
यः स्तौति मद्गतमना ममाराधनतत्परः ।
स्तुतो नाम्ना सहस्रेण तेनाहं नात्र संशयः ॥ 214 ॥
नमो नमः सुरवरपूजिताङ्घ्रये
नमो नमो निरुपममङ्गलात्मने ।
नमो नमो विपुलदयैकसिद्धये
नमो नमः करिकलभाननाय ते ॥ 215 ॥
किङ्किणीगणरचितचरणः
प्रकटितगुरुमितचारुकरणः ।
मदजललहरीकलितकपोलः
शमयतु दुरितं गणपतिनाम्ना ॥ 216 ॥
॥ इति श्रीगणेशपुराणे उपासनाखण्डे ईश्वरगणेशसंवादे
गणेशसहस्रनामस्तोत्रं नाम षट्चत्वारिंशोध्यायः ॥
muniruvāca
kathaṃ nāmnāṃ sahasraṃ taṃ gaṇeśa upadiṣṭavān |
śivadaṃ tanmamācakṣva lokānugrahatatpara || 1 ||
brahmovāca
devaḥ pūrvaṃ purārātiḥ puratrayajayodyame |
anarcanādgaṇeśasya jāto vighnākulaḥ kila || 2 ||
manasā sa vinirdhārya dadṛśe vighnakāraṇam |
mahāgaṇapatiṃ bhaktyā samabhyarcya yathāvidhi || 3 ||
vighnapraśamanopāyamapṛcchadapariśramam |
santuṣṭaḥ pūjayā śambhormahāgaṇapatiḥ svayam || 4 ||
sarvavighnapraśamanaṃ sarvakāmaphalapradam |
tatastasmai svayaṃ nāmnāṃ sahasramidamabravīt || 5 ||
asya śrīmahāgaṇapatisahasranāmastotramālāmantrasya |
gaṇeśa ṛṣiḥ, mahāgaṇapatirdevatā, nānāvidhānicchandāṃsi |
humiti bījam, tuṅgamiti śaktiḥ, svāhāśaktiriti kīlakam |
sakalavighnavināśanadvārā śrīmahāgaṇapatiprasādasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
atha karanyāsaḥ
gaṇeśvaro gaṇakrīḍa ityaṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
kumāragururīśāna iti tarjanībhyāṃ namaḥ ||
brahmāṇḍakumbhaścidvyometi madhyamābhyāṃ namaḥ |
rakto raktāmbaradhara ityanāmikābhyāṃ namaḥ
sarvasadgurusaṃsevya iti kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
luptavighnaḥ svabhaktānāmiti karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ ||
atha aṅganyāsaḥ
chandaśchandodbhava iti hṛdayāya namaḥ |
niṣkalo nirmala iti śirase svāhā |
sṛṣṭisthitilayakrīḍa iti śikhāyai vaṣaṭ |
jñānaṃ vijñānamānanda iti kavacāya hum |
aṣṭāṅgayogaphalabhṛditi netratrayāya vauṣaṭ |
anantaśaktisahita ityastrāya phaṭ |
bhūrbhuvaḥ svaroṃ iti digbandhaḥ |
atha dhyānam
gajavadanamacintyaṃ tīkṣṇadaṃṣṭraṃ trinetraṃ
bṛhadudaramaśeṣaṃ bhūtirājaṃ purāṇam |
amaravarasupūjyaṃ raktavarṇaṃ sureśaṃ
paśupatisutamīśaṃ vighnarājaṃ namāmi ||
śrīgaṇapatiruvāca
oṃ gaṇeśvaro gaṇakrīḍo gaṇanātho gaṇādhipaḥ |
ekadanto vakratuṇḍo gajavaktro mahodaraḥ || 1 ||
lambodaro dhūmravarṇo vikaṭo vighnanāśanaḥ |
sumukho durmukho buddho vighnarājo gajānanaḥ || 2 ||
bhīmaḥ pramoda āmodaḥ surānando madotkaṭaḥ |
herambaḥ śambaraḥ śambhurlambakarṇo mahābalaḥ || 3 ||
nandano lampaṭo bhīmo meghanādo gaṇañjayaḥ |
vināyako virūpākṣo vīraḥ śūravarapradaḥ || 4 ||
mahāgaṇapatirbuddhipriyaḥ kṣipraprasādanaḥ |
rudrapriyo gaṇādhyakṣa umāputro'ghanāśanaḥ || 5 ||
kumāragururīśānaputro mūṣakavāhanaḥ |
siddhipriyaḥ siddhipatiḥ siddhaḥ siddhivināyakaḥ || 6 ||
avighnastumburuḥ siṃhavāhano mohinīpriyaḥ |
kaṭaṅkaṭo rājaputraḥ śākalaḥ sammitomitaḥ || 7 ||
kūṣmāṇḍasāmasambhūtirdurjayo dhūrjayo jayaḥ |
bhūpatirbhuvanapatirbhūtānāṃ patiravyayaḥ || 8 ||
viśvakartā viśvamukho viśvarūpo nidhirguṇaḥ |
kaviḥ kavīnāmṛṣabho brahmaṇyo brahmavitpriyaḥ || 9 ||
jyeṣṭharājo nidhipatirnidhipriyapatipriyaḥ |
hiraṇmayapurāntaḥsthaḥ sūryamaṇḍalamadhyagaḥ || 10 ||
karāhatidhvastasindhusalilaḥ pūṣadantabhit |
umāṅkakelikutukī muktidaḥ kulapāvanaḥ || 11 ||
kirīṭī kuṇḍalī hārī vanamālī manomayaḥ |
vaimukhyahatadaityaśrīḥ pādāhatijitakṣitiḥ || 12 ||
sadyojātaḥ svarṇamuñjamekhalī durnimittahṛt |
duḥsvapnahṛtprasahano guṇī nādapratiṣṭhitaḥ || 13 ||
surūpaḥ sarvanetrādhivāso vīrāsanāśrayaḥ |
pītāmbaraḥ khaṇḍaradaḥ khaṇḍavaiśākhasaṃsthitaḥ || 14 ||
citrāṅgaḥ śyāmadaśano bhālacandro havirbhujaḥ |
yogādhipastārakasthaḥ puruṣo gajakarṇakaḥ || 15 ||
gaṇādhirājo vijayaḥ sthiro gajapatidhvajī |
devadevaḥ smaraḥ prāṇadīpako vāyukīlakaḥ || 16 ||
vipaścidvarado nādo nādabhinnamahācalaḥ |
varāharadano mṛtyuñjayo vyāghrājināmbaraḥ || 17 ||
icchāśaktibhavo devatrātā daityavimardanaḥ |
śambhuvaktrodbhavaḥ śambhukopahā śambhuhāsyabhūḥ || 18 ||
śambhutejāḥ śivāśokahārī gaurīsukhāvahaḥ |
umāṅgamalajo gaurītejobhūḥ svardhunībhavaḥ || 19 ||
yajñakāyo mahānādo girivarṣmā śubhānanaḥ |
sarvātmā sarvadevātmā brahmamūrdhā kakupśrutiḥ || 20 ||
brahmāṇḍakumbhaścidvyomabhālaḥsatyaśiroruhaḥ |
jagajjanmalayonmeṣanimeṣo'gnyarkasomadṛk || 21 ||
girīndraikarado dharmādharmoṣṭhaḥ sāmabṛṃhitaḥ |
graharkṣadaśano vāṇījihvo vāsavanāsikaḥ || 22 ||
bhrūmadhyasaṃsthitakaro brahmavidyāmadodakaḥ |
kulācalāṃsaḥ somārkaghaṇṭo rudraśirodharaḥ || 23 ||
nadīnadabhujaḥ sarpāṅgulīkastārakānakhaḥ |
vyomanābhiḥ śrīhṛdayo merupṛṣṭho'rṇavodaraḥ || 24 ||
kukṣisthayakṣagandharvarakṣaḥkinnaramānuṣaḥ |
pṛthvīkaṭiḥ sṛṣṭiliṅgaḥ śailorurdasrajānukaḥ || 25 ||
pātālajaṅgho munipātkālāṅguṣṭhastrayītanuḥ |
jyotirmaṇḍalalāṅgūlo hṛdayālānaniścalaḥ || 26 ||
hṛtpadmakarṇikāśālī viyatkelisarovaraḥ |
sadbhaktadhyānanigaḍaḥ pūjāvārinivāritaḥ || 27 ||
pratāpī kāśyapo mantā gaṇako viṣṭapī balī |
yaśasvī dhārmiko jetā prathamaḥ pramatheśvaraḥ || 28 ||
cintāmaṇirdvīpapatiḥ kalpadrumavanālayaḥ |
ratnamaṇḍapamadhyastho ratnasiṃhāsanāśrayaḥ || 29 ||
tīvrāśiroddhṛtapado jvālinīmaulilālitaḥ |
nandānanditapīṭhaśrīrbhogado bhūṣitāsanaḥ || 30 ||
sakāmadāyinīpīṭhaḥ sphuradugrāsanāśrayaḥ |
tejovatīśiroratnaṃ satyānityāvataṃsitaḥ || 31 ||
savighnanāśinīpīṭhaḥ sarvaśaktyambujālayaḥ |
lipipadmāsanādhāro vahnidhāmatrayālayaḥ || 32 ||
unnataprapado gūḍhagulphaḥ saṃvṛtapārṣṇikaḥ |
pīnajaṅghaḥ śliṣṭajānuḥ sthūloruḥ pronnamatkaṭiḥ || 33 ||
nimnanābhiḥ sthūlakukṣiḥ pīnavakṣā bṛhadbhujaḥ |
pīnaskandhaḥ kambukaṇṭho lamboṣṭho lambanāsikaḥ || 34 ||
bhagnavāmaradastuṅgasavyadanto mahāhanuḥ |
hrasvanetratrayaḥ śūrpakarṇo nibiḍamastakaḥ || 35 ||
stabakākārakumbhāgro ratnamaulirniraṅkuśaḥ |
sarpahārakaṭīsūtraḥ sarpayajñopavītavān || 36 ||
sarpakoṭīrakaṭakaḥ sarpagraiveyakāṅgadaḥ |
sarpakakṣodarābandhaḥ sarparājottaracchadaḥ || 37 ||
rakto raktāmbaradharo raktamālāvibhūṣaṇaḥ |
raktekṣano raktakaro raktatālvoṣṭhapallavaḥ || 38 ||
śvetaḥ śvetāmbaradharaḥ śvetamālāvibhūṣaṇaḥ |
śvetātapatraruciraḥ śvetacāmaravījitaḥ || 39 ||
sarvāvayavasampūrṇaḥ sarvalakṣaṇalakṣitaḥ |
sarvābharaṇaśobhāḍhyaḥ sarvaśobhāsamanvitaḥ || 40 ||
sarvamaṅgalamāṅgalyaḥ sarvakāraṇakāraṇam |
sarvadevavaraḥ śārṅgī bījapūrī gadādharaḥ || 41 ||
śubhāṅgo lokasāraṅgaḥ sutantustantuvardhanaḥ |
kirīṭī kuṇḍalī hārī vanamālī śubhāṅgadaḥ || 42 ||
ikṣucāpadharaḥ śūlī cakrapāṇiḥ sarojabhṛt |
pāśī dhṛtotpalaḥ śālimañjarībhṛtsvadantabhṛt || 43 ||
kalpavallīdharo viśvābhayadaikakaro vaśī |
akṣamālādharo jñānamudrāvān mudgarāyudhaḥ || 44 ||
pūrṇapātrī kambudharo vidhṛtāṅkuśamūlakaḥ |
karasthāmraphalaścūtakalikābhṛtkuṭhāravān || 45 ||
puṣkarasthasvarṇaghaṭīpūrṇaratnābhivarṣakaḥ |
bhāratīsundarīnātho vināyakaratipriyaḥ || 46 ||
mahālakṣmīpriyatamaḥ siddhalakṣmīmanoramaḥ |
ramārameśapūrvāṅgo dakṣiṇomāmaheśvaraḥ || 47 ||
mahīvarāhavāmāṅgo ratikandarpapaścimaḥ |
āmodamodajananaḥ sapramodapramodanaḥ || 48 ||
saṃvardhitamahāvṛddhirṛddhisiddhipravardhanaḥ |
dantasaumukhyasumukhaḥ kāntikandalitāśrayaḥ || 49 ||
madanāvatyāśritāṅghriḥ kṛtavaimukhyadurmukhaḥ |
vighnasampallavaḥ padmaḥ sarvonnatamadadravaḥ || 50 ||
vighnakṛnnimnacaraṇo drāviṇīśaktisatkṛtaḥ |
tīvrāprasannanayano jvālinīpālitaikadṛk || 51 ||
mohinīmohano bhogadāyinīkāntimaṇḍanaḥ |
kāminīkāntavaktraśrīradhiṣṭhitavasundharaḥ || 52 ||
vasudhārāmadonnādo mahāśaṅkhanidhipriyaḥ |
namadvasumatīmālī mahāpadmanidhiḥ prabhuḥ || 53 ||
sarvasadgurusaṃsevyaḥ śociṣkeśahṛdāśrayaḥ |
īśānamūrdhā devendraśikhaḥ pavananandanaḥ || 54 ||
pratyugranayano divyo divyāstraśataparvadhṛk |
airāvatādisarvāśāvāraṇo vāraṇapriyaḥ || 55 ||
vajrādyastraparīvāro gaṇacaṇḍasamāśrayaḥ |
jayājayaparikaro vijayāvijayāvahaḥ || 56 ||
ajayārcitapādābjo nityānandavanasthitaḥ |
vilāsinīkṛtollāsaḥ śauṇḍī saundaryamaṇḍitaḥ || 57 ||
anantānantasukhadaḥ sumaṅgalasumaṅgalaḥ |
jñānāśrayaḥ kriyādhāra icchāśaktiniṣevitaḥ || 58 ||
subhagāsaṃśritapado lalitālalitāśrayaḥ |
kāminīpālanaḥ kāmakāminīkelilālitaḥ || 59 ||
sarasvatyāśrayo gaurīnandanaḥ śrīniketanaḥ |
guruguptapado vācāsiddho vāgīśvarīpatiḥ || 60 ||
nalinīkāmuko vāmārāmo jyeṣṭhāmanoramaḥ |
raudrīmudritapādābjo humbījastuṅgaśaktikaḥ || 61 ||
viśvādijananatrāṇaḥ svāhāśaktiḥ sakīlakaḥ |
amṛtābdhikṛtāvāso madaghūrṇitalocanaḥ || 62 ||
ucchiṣṭocchiṣṭagaṇako gaṇeśo gaṇanāyakaḥ |
sārvakālikasaṃsiddhirnityasevyo digambaraḥ || 63 ||
anapāyo'nantadṛṣṭiraprameyo'jarāmaraḥ |
anāvilo'pratihatiracyuto'mṛtamakṣaraḥ || 64 ||
apratarkyo'kṣayo'jayyo'nādhāro'nāmayomalaḥ |
ameyasiddhiradvaitamaghoro'gnisamānanaḥ || 65 ||
anākāro'bdhibhūmyagnibalaghno'vyaktalakṣaṇaḥ |
ādhārapīṭhamādhāra ādhārādheyavarjitaḥ || 66 ||
ākhuketana āśāpūraka ākhumahārathaḥ |
ikṣusāgaramadhyastha ikṣubhakṣaṇalālasaḥ || 67 ||
ikṣucāpātirekaśrīrikṣucāpaniṣevitaḥ |
indragopasamānaśrīrindranīlasamadyutiḥ || 68 ||
indīvaradalaśyāma indumaṇḍalamaṇḍitaḥ |
idhmapriya iḍābhāga iḍāvānindirāpriyaḥ || 69 ||
ikṣvākuvighnavidhvaṃsī itikartavyatepsitaḥ |
īśānamaulirīśāna īśānapriya ītihā || 70 ||
īṣaṇātrayakalpānta īhāmātravivarjitaḥ |
upendra uḍubhṛnmauliruḍunāthakarapriyaḥ || 71 ||
unnatānana uttuṅga udārastridaśāgraṇīḥ |
ūrjasvānūṣmalamada ūhāpohadurāsadaḥ || 72 ||
ṛgyajuḥsāmanayana ṛddhisiddhisamarpakaḥ |
ṛjucittaikasulabho ṛṇatrayavimocanaḥ || 73 ||
luptavighnaḥ svabhaktānāṃ luptaśaktiḥ suradviṣām |
luptaśrīrvimukhārcānāṃ lūtāvisphoṭanāśanaḥ || 74 ||
ekārapīṭhamadhyastha ekapādakṛtāsanaḥ |
ejitākhiladaityaśrīredhitākhilasaṃśrayaḥ || 75 ||
aiśvaryanidhiraiśvaryamaihikāmuṣmikapradaḥ |
airammadasamonmeṣa airāvatasamānanaḥ || 76 ||
oṅkāravācya oṅkāra ojasvānoṣadhīpatiḥ |
audāryanidhirauddhatyadhairya aunnatyaniḥsamaḥ || 77 ||
aṅkuśaḥ suranāgānāmaṅkuśākārasaṃsthitaḥ |
aḥ samastavisargāntapadeṣu parikīrtitaḥ || 78 ||
kamaṇḍaludharaḥ kalpaḥ kapardī kalabhānanaḥ |
karmasākṣī karmakartā karmākarmaphalapradaḥ || 79 ||
kadambagolakākāraḥ kūṣmāṇḍagaṇanāyakaḥ |
kāruṇyadehaḥ kapilaḥ kathakaḥ kaṭisūtrabhṛt || 80 ||
kharvaḥ khaḍgapriyaḥ khaḍgaḥ khāntāntaḥsthaḥ khanirmalaḥ |
khalvāṭaśṛṅganilayaḥ khaṭvāṅgī khadurāsadaḥ || 81 ||
guṇāḍhyo gahano gadyo gadyapadyasudhārṇavaḥ |
gadyagānapriyo garjo gītagīrvāṇapūrvajaḥ || 82 ||
guhyācārarato guhyo guhyāgamanirūpitaḥ |
guhāśayo guḍābdhistho gurugamyo gururguruḥ || 83 ||
ghaṇṭāghargharikāmālī ghaṭakumbho ghaṭodaraḥ |
ṅakāravācyo ṅākāro ṅakārākāraśuṇḍabhṛt || 84 ||
caṇḍaścaṇḍeśvaraścaṇḍī caṇḍeśaścaṇḍavikramaḥ |
carācarapitā cintāmaṇiścarvaṇalālasaḥ || 85 ||
chandaśchandodbhavaśchando durlakṣyaśchandavigrahaḥ |
jagadyonirjagatsākṣī jagadīśo jaganmayaḥ || 86 ||
japyo japaparo jāpyo jihvāsiṃhāsanaprabhuḥ |
sravadgaṇḍollasaddhānajhaṅkāribhramarākulaḥ || 87 ||
ṭaṅkārasphārasaṃrāvaṣṭaṅkāramaṇinūpuraḥ |
ṭhadvayīpallavāntasthasarvamantreṣu siddhidaḥ || 88 ||
ḍiṇḍimuṇḍo ḍākinīśo ḍāmaro ḍiṇḍimapriyaḥ |
ḍhakkāninādamudito ḍhauṅko ḍhuṇḍhivināyakaḥ || 89 ||
tattvānāṃ prakṛtistattvaṃ tattvampadanirūpitaḥ |
tārakāntarasaṃsthānastārakastārakāntakaḥ || 90 ||
sthāṇuḥ sthāṇupriyaḥ sthātā sthāvaraṃ jaṅgamaṃ jagat |
dakṣayajñapramathano dātā dānaṃ damo dayā || 91 ||
dayāvāndivyavibhavo daṇḍabhṛddaṇḍanāyakaḥ |
dantaprabhinnābhramālo daityavāraṇadāraṇaḥ || 92 ||
daṃṣṭrālagnadvīpaghaṭo devārthanṛgajākṛtiḥ |
dhanaṃ dhanapaterbandhurdhanado dharaṇīdharaḥ || 93 ||
dhyānaikaprakaṭo dhyeyo dhyānaṃ dhyānaparāyaṇaḥ |
dhvaniprakṛticītkāro brahmāṇḍāvalimekhalaḥ || 94 ||
nandyo nandipriyo nādo nādamadhyapratiṣṭhitaḥ |
niṣkalo nirmalo nityo nityānityo nirāmayaḥ || 95 ||
paraṃ vyoma paraṃ dhāma paramātmā paraṃ padam || 96 ||
parātparaḥ paśupatiḥ paśupāśavimocanaḥ |
pūrṇānandaḥ parānandaḥ purāṇapuruṣottamaḥ || 97 ||
padmaprasannavadanaḥ praṇatājñānanāśanaḥ |
pramāṇapratyayātītaḥ praṇatārtinivāraṇaḥ || 98 ||
phaṇihastaḥ phaṇipatiḥ phūtkāraḥ phaṇitapriyaḥ |
bāṇārcitāṅghriyugalo bālakelikutūhalī |
brahma brahmārcitapado brahmacārī bṛhaspatiḥ || 99 ||
bṛhattamo brahmaparo brahmaṇyo brahmavitpriyaḥ |
bṛhannādāgryacītkāro brahmāṇḍāvalimekhalaḥ || 100 ||
bhrūkṣepadattalakṣmīko bhargo bhadro bhayāpahaḥ |
bhagavān bhaktisulabho bhūtido bhūtibhūṣaṇaḥ || 101 ||
bhavyo bhūtālayo bhogadātā bhrūmadhyagocaraḥ |
mantro mantrapatirmantrī madamatto mano mayaḥ || 102 ||
mekhalāhīśvaro mandagatirmandanibhekṣaṇaḥ |
mahābalo mahāvīryo mahāprāṇo mahāmanāḥ || 103 ||
yajño yajñapatiryajñagoptā yajñaphalapradaḥ |
yaśaskaro yogagamyo yājñiko yājakapriyaḥ || 104 ||
raso rasapriyo rasyo rañjako rāvaṇārcitaḥ |
rājyarakṣākaro ratnagarbho rājyasukhapradaḥ || 105 ||
lakṣo lakṣapatirlakṣyo layastho laḍḍukapriyaḥ |
lāsapriyo lāsyaparo lābhakṛllokaviśrutaḥ || 106 ||
vareṇyo vahnivadano vandyo vedāntagocaraḥ |
vikartā viśvataścakṣurvidhātā viśvatomukhaḥ || 107 ||
vāmadevo viśvanetā vajrivajranivāraṇaḥ |
vivasvadbandhano viśvādhāro viśveśvaro vibhuḥ || 108 ||
śabdabrahma śamaprāpyaḥ śambhuśaktigaṇeśvaraḥ |
śāstā śikhāgranilayaḥ śaraṇyaḥ śambareśvaraḥ || 109 ||
ṣaḍṛtukusumasragvī ṣaḍādhāraḥ ṣaḍakṣaraḥ |
saṃsāravaidyaḥ sarvajñaḥ sarvabheṣajabheṣajam || 110 ||
sṛṣṭisthitilayakrīḍaḥ surakuñjarabhedakaḥ |
sindūritamahākumbhaḥ sadasadbhaktidāyakaḥ || 111 ||
sākṣī samudramathanaḥ svayaṃvedyaḥ svadakṣiṇaḥ |
svatantraḥ satyasaṅkalpaḥ sāmagānarataḥ sukhī || 112 ||
haṃso hastipiśācīśo havanaṃ havyakavyabhuk |
havyaṃ hutapriyo hṛṣṭo hṛllekhāmantramadhyagaḥ || 113 ||
kṣetrādhipaḥ kṣamābhartā kṣamākṣamaparāyaṇaḥ |
kṣiprakṣemakaraḥ kṣemānandaḥ kṣoṇīsuradrumaḥ || 114 ||
dharmaprado'rthadaḥ kāmadātā saubhāgyavardhanaḥ |
vidyāprado vibhavado bhuktimuktiphalapradaḥ || 115 ||
ābhirūpyakaro vīraśrīprado vijayapradaḥ |
sarvavaśyakaro garbhadoṣahā putrapautradaḥ || 116 ||
medhādaḥ kīrtidaḥ śokahārī daurbhāgyanāśanaḥ |
prativādimukhastambho ruṣṭacittaprasādanaḥ || 117 ||
parābhicāraśamano duḥkhahā bandhamokṣadaḥ |
lavastruṭiḥ kalā kāṣṭhā nimeṣastatparakṣaṇaḥ || 118 ||
ghaṭī muhūrtaḥ praharo divā naktamaharniśam |
pakṣo māsartvayanābdayugaṃ kalpo mahālayaḥ || 119 ||
rāśistārā tithiryogo vāraḥ karaṇamaṃśakam |
lagnaṃ horā kālacakraṃ meruḥ saptarṣayo dhruvaḥ || 120 ||
rāhurmandaḥ kavirjīvo budho bhaumaḥ śaśī raviḥ |
kālaḥ sṛṣṭiḥ sthitirviśvaṃ sthāvaraṃ jaṅgamaṃ jagat || 121 ||
bhūrāpo'gnirmarudvyomāhaṅkṛtiḥ prakṛtiḥ pumān |
brahmā viṣṇuḥ śivo rudra īśaḥ śaktiḥ sadāśivaḥ || 122 ||
tridaśāḥ pitaraḥ siddhā yakṣā rakṣāṃsi kinnarāḥ |
siddhavidyādharā bhūtā manuṣyāḥ paśavaḥ khagāḥ || 123 ||
samudrāḥ saritaḥ śailā bhūtaṃ bhavyaṃ bhavodbhavaḥ |
sāṅkhyaṃ pātañjalaṃ yogaṃ purāṇāni śrutiḥ smṛtiḥ || 124 ||
vedāṅgāni sadācāro mīmāṃsā nyāyavistaraḥ |
āyurvedo dhanurvedo gāndharvaṃ kāvyanāṭakam || 125 ||
vaikhānasaṃ bhāgavataṃ mānuṣaṃ pāñcarātrakam |
śaivaṃ pāśupataṃ kālāmukhambhairavaśāsanam || 126 ||
śāktaṃ vaināyakaṃ sauraṃ jainamārhatasaṃhitā |
sadasadvyaktamavyaktaṃ sacetanamacetanam || 127 ||
bandho mokṣaḥ sukhaṃ bhogo yogaḥ satyamaṇurmahān |
svasti humphaṭ svadhā svāhā śrauṣaṭ vauṣaṭ vaṣaṇ namaḥ 128 ||
jñānaṃ vijñānamānando bodhaḥ saṃvitsamo'samaḥ |
eka ekākṣarādhāra ekākṣaraparāyaṇaḥ || 129 ||
ekāgradhīrekavīra eko'nekasvarūpadhṛk |
dvirūpo dvibhujo dvyakṣo dvirado dvīparakṣakaḥ || 130 ||
dvaimāturo dvivadano dvandvahīno dvayātigaḥ |
tridhāmā trikarastretā trivargaphaladāyakaḥ || 131 ||
triguṇātmā trilokādistriśaktīśastrilocanaḥ |
caturvidhavacovṛttiparivṛttipravartakaḥ || 132 ||
caturbāhuścaturdantaścaturātmā caturbhujaḥ |
caturvidhopāyamayaścaturvarṇāśramāśrayaḥ 133 ||
caturthīpūjanaprītaścaturthītithisambhavaḥ ||
pañcākṣarātmā pañcātmā pañcāsyaḥ pañcakṛttamaḥ || 134 ||
pañcādhāraḥ pañcavarṇaḥ pañcākṣaraparāyaṇaḥ |
pañcatālaḥ pañcakaraḥ pañcapraṇavamātṛkaḥ || 135 ||
pañcabrahmamayasphūrtiḥ pañcāvaraṇavāritaḥ |
pañcabhakṣapriyaḥ pañcabāṇaḥ pañcaśikhātmakaḥ || 136 ||
ṣaṭkoṇapīṭhaḥ ṣaṭcakradhāmā ṣaḍgranthibhedakaḥ |
ṣaḍaṅgadhvāntavidhvaṃsī ṣaḍaṅgulamahāhradaḥ || 137 ||
ṣaṇmukhaḥ ṣaṇmukhabhrātā ṣaṭśaktiparivāritaḥ |
ṣaḍvairivargavidhvaṃsī ṣaḍūrmibhayabhañjanaḥ || 138 ||
ṣaṭtarkadūraḥ ṣaṭkarmā ṣaḍguṇaḥ ṣaḍrasāśrayaḥ |
saptapātālacaraṇaḥ saptadvīporumaṇḍalaḥ || 139 ||
saptasvarlokamukuṭaḥ saptasaptivarapradaḥ |
saptāṅgarājyasukhadaḥ saptarṣigaṇavanditaḥ || 140 ||
saptacchandonidhiḥ saptahotraḥ saptasvarāśrayaḥ |
saptābdhikelikāsāraḥ saptamātṛniṣevitaḥ || 141 ||
saptacchando modamadaḥ saptacchando makhaprabhuḥ |
aṣṭamūrtirdhyeyamūrtiraṣṭaprakṛtikāraṇam || 142 ||
aṣṭāṅgayogaphalabhṛdaṣṭapatrāmbujāsanaḥ |
aṣṭaśaktisamānaśrīraṣṭaiśvaryapravardhanaḥ || 143 ||
aṣṭapīṭhopapīṭhaśrīraṣṭamātṛsamāvṛtaḥ |
aṣṭabhairavasevyo'ṣṭavasuvandyo'ṣṭamūrtibhṛt || 144 ||
aṣṭacakrasphuranmūrtiraṣṭadravyahaviḥpriyaḥ |
aṣṭaśrīraṣṭasāmaśrīraṣṭaiśvaryapradāyakaḥ |
navanāgāsanādhyāsī navanidhyanuśāsitaḥ || 145 ||
navadvārapurāvṛtto navadvāraniketanaḥ |
navanāthamahānātho navanāgavibhūṣitaḥ || 146 ||
navanārāyaṇastulyo navadurgāniṣevitaḥ |
navaratnavicitrāṅgo navaśaktiśiroddhṛtaḥ || 147 ||
daśātmako daśabhujo daśadikpativanditaḥ |
daśādhyāyo daśaprāṇo daśendriyaniyāmakaḥ || 148 ||
daśākṣaramahāmantro daśāśāvyāpivigrahaḥ |
ekādaśamahārudraiḥstutaścaikādaśākṣaraḥ || 149 ||
dvādaśadvidaśāṣṭādidordaṇḍāstraniketanaḥ |
trayodaśabhidābhinno viśvedevādhidaivatam || 150 ||
caturdaśendravaradaścaturdaśamanuprabhuḥ |
caturdaśādyavidyāḍhyaścaturdaśajagatpatiḥ || 151 ||
sāmapañcadaśaḥ pañcadaśīśītāṃśunirmalaḥ |
tithipañcadaśākārastithyā pañcadaśārcitaḥ || 152 ||
ṣoḍaśādhāranilayaḥ ṣoḍaśasvaramātṛkaḥ |
ṣoḍaśāntapadāvāsaḥ ṣoḍaśendukalātmakaḥ || 153 ||
kalāsaptadaśī saptadaśasaptadaśākṣaraḥ |
aṣṭādaśadvīpapatiraṣṭādaśapurāṇakṛt || 154 ||
aṣṭādaśauṣadhīsṛṣṭiraṣṭādaśavidhiḥ smṛtaḥ |
aṣṭādaśalipivyaṣṭisamaṣṭijñānakovidaḥ || 155 ||
aṣṭādaśānnasampattiraṣṭādaśavijātikṛt |
ekaviṃśaḥ pumānekaviṃśatyaṅgulipallavaḥ || 156 ||
caturviṃśatitattvātmā pañcaviṃśākhyapūruṣaḥ |
saptaviṃśatitāreśaḥ saptaviṃśatiyogakṛt || 157 ||
dvātriṃśadbhairavādhīśaścatustriṃśanmahāhradaḥ |
ṣaṭtriṃśattattvasambhūtiraṣṭatriṃśatkalātmakaḥ || 158 ||
pañcāśadviṣṇuśaktīśaḥ pañcāśanmātṛkālayaḥ |
dvipañcāśadvapuḥśreṇītriṣaṣṭyakṣarasaṃśrayaḥ |
pañcāśadakṣaraśreṇīpañcāśadrudravigrahaḥ || 159 ||
catuḥṣaṣṭimahāsiddhiyoginīvṛndavanditaḥ |
namadekonapañcāśanmarudvarganirargalaḥ || 160 ||
catuḥṣaṣṭyarthanirṇetā catuḥṣaṣṭikalānidhiḥ |
aṣṭaṣaṣṭimahātīrthakṣetrabhairavavanditaḥ || 161 ||
caturnavatimantrātmā ṣaṇṇavatyadhikaprabhuḥ |
śatānandaḥ śatadhṛtiḥ śatapatrāyatekṣaṇaḥ || 162 ||
śatānīkaḥ śatamakhaḥ śatadhārāvarāyudhaḥ |
sahasrapatranilayaḥ sahasraphaṇibhūṣaṇaḥ || 163 ||
sahasraśīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapāt |
sahasranāmasaṃstutyaḥ sahasrākṣabalāpahaḥ || 164 ||
daśasāhasraphaṇibhṛtphaṇirājakṛtāsanaḥ |
aṣṭāśītisahasrādyamaharṣistotrapāṭhitaḥ || 165 ||
lakṣādhāraḥ priyādhāro lakṣādhāramanomayaḥ |
caturlakṣajapaprītaścaturlakṣaprakāśakaḥ || 166 ||
caturaśītilakṣāṇāṃ jīvānāṃ dehasaṃsthitaḥ |
koṭisūryapratīkāśaḥ koṭicandrāṃśunirmalaḥ || 167 ||
śivodbhavādyaṣṭakoṭivaināyakadhurandharaḥ |
saptakoṭimahāmantramantritāvayavadyutiḥ || 168 ||
trayastriṃśatkoṭisuraśreṇīpraṇatapādukaḥ |
anantadevatāsevyo hyanantaśubhadāyakaḥ || 169 ||
anantanāmānantaśrīrananto'nantasaukhyadaḥ |
anantaśaktisahito hyanantamunisaṃstutaḥ || 170 ||
iti vaināyakaṃ nāmnāṃ sahasramidamīritam |
idaṃ brāhme muhūrte yaḥ paṭhati pratyahaṃ naraḥ || 171 ||
karasthaṃ tasya sakalamaihikāmuṣmikaṃ sukham |
āyurārogyamaiśvaryaṃ dhairyaṃ śauryaṃ balaṃ yaśaḥ || 172 ||
medhā prajñā dhṛtiḥ kāntiḥ saubhāgyamabhirūpatā |
satyaṃ dayā kṣamā śāntirdākṣiṇyaṃ dharmaśīlatā || 173 ||
jagatsaṃvananaṃ viśvasaṃvādo vedapāṭavam |
sabhāpāṇḍityamaudāryaṃ gāmbhīryaṃ brahmavarcasam || 174 ||
ojastejaḥ kulaṃ śīlaṃ pratāpo vīryamāryatā |
jñānaṃ vijñānamāstikyaṃ sthairyaṃ viśvāsatā tathā || 175 ||
dhanadhānyādivṛddhiśca sakṛdasya japādbhavet |
vaśyaṃ caturvidhaṃ viśvaṃ japādasya prajāyate || 176 ||
rājño rājakalatrasya rājaputrasya mantriṇaḥ |
japyate yasya vaśyārthe sa dāsastasya jāyate || 177 ||
dharmārthakāmamokṣāṇāmanāyāsena sādhanam |
śākinīḍākinīrakṣoyakṣagrahabhayāpaham || 178 ||
sāmrājyasukhadaṃ sarvasapatnamadamardanam |
samastakalahadhvaṃsi dagdhabījaprarohaṇam || 179 ||
duḥsvapnaśamanaṃ kruddhasvāmicittaprasādanam |
ṣaḍvargāṣṭamahāsiddhitrikālajñānakāraṇam || 180 ||
parakṛtyapraśamanaṃ paracakrapramardanam |
saṅgrāmamārge saveṣāmidamekaṃ jayāvaham || 181 ||
sarvavandhyatvadoṣaghnaṃ garbharakṣaikakāraṇam |
paṭhyate pratyahaṃ yatra stotraṃ gaṇapateridam || 182 ||
deśe tatra na durbhikṣamītayo duritāni ca |
na tadgehaṃ jahāti śrīryatrāyaṃ japyate stavaḥ || 183 ||
kṣayakuṣṭhapramehārśabhagandaraviṣūcikāḥ |
gulmaṃ plīhānamaśamānamatisāraṃ mahodaram || 184 ||
kāsaṃ śvāsamudāvartaṃ śūlaṃ śophāmayodaram |
śirorogaṃ vamiṃ hikkāṃ gaṇḍamālāmarocakam || 185 ||
vātapittakaphadvandvatridoṣajanitajvaram |
āgantuviṣamaṃ śītamuṣṇaṃ caikāhikādikam || 186 ||
ityādyuktamanuktaṃ vā rogadoṣādisambhavam |
sarvaṃ praśamayatyāśu stotrasyāsya sakṛjjapaḥ || 187 ||
prāpyate'sya japātsiddhiḥ strīśūdraiḥ patitairapi |
sahasranāmamantro'yaṃ japitavyaḥ śubhāptaye || 188 ||
mahāgaṇapateḥ stotraṃ sakāmaḥ prajapannidam |
icchayā sakalān bhogānupabhujyeha pārthivān || 189 ||
manorathaphalairdivyairvyomayānairmanoramaiḥ |
candrendrabhāskaropendrabrahmaśarvādisadmasu || 190 ||
kāmarūpaḥ kāmagatiḥ kāmadaḥ kāmadeśvaraḥ |
bhuktvā yathepsitānbhogānabhīṣṭaiḥ saha bandhubhiḥ || 191 ||
gaṇeśānucaro bhūtvā gaṇo gaṇapatipriyaḥ |
nandīśvarādisānandairnanditaḥ sakalairgaṇaiḥ || 192 ||
śivābhyāṃ kṛpayā putranirviśeṣaṃ ca lālitaḥ |
śivabhaktaḥ pūrṇakāmo gaṇeśvaravarātpunaḥ || 193 ||
jātismaro dharmaparaḥ sārvabhaumo'bhijāyate |
niṣkāmastu japannityaṃ bhaktyā vighneśatatparaḥ || 194 ||
yogasiddhiṃ parāṃ prāpya jñānavairāgyasaṃyutaḥ |
nirantare nirābādhe paramānandasañjñite || 195 ||
viśvottīrṇe pare pūrṇe punarāvṛttivarjite |
līno vaināyake dhāmni ramate nityanirvṛte || 196 ||
yo nāmabhirhutairdattaiḥ pūjayedarcayeennaraḥ |
rājāno vaśyatāṃ yānti ripavo yānti dāsatām || 197 ||
tasya sidhyanti mantrāṇāṃ durlabhāśceṣṭasiddhayaḥ |
mūlamantrādapi stotramidaṃ priyatamaṃ mama || 198 ||
nabhasye māsi śuklāyāṃ caturthyāṃ mama janmani |
dūrvābhirnāmabhiḥ pūjāṃ tarpaṇaṃ vidhivaccaret || 199 ||
aṣṭadravyairviśeṣeṇa kuryādbhaktisusaṃyutaḥ |
tasyepsitaṃ dhanaṃ dhānyamaiśvaryaṃ vijayo yaśaḥ || 200 ||
bhaviṣyati na sandehaḥ putrapautrādikaṃ sukham |
idaṃ prajapitaṃ stotraṃ paṭhitaṃ śrāvitaṃ śrutam || 201 ||
vyākṛtaṃ carcitaṃ dhyātaṃ vimṛṣṭamabhivanditam |
ihāmutra ca viśveṣāṃ viśvaiśvaryapradāyakam || 202 ||
svacchandacāriṇāpyeṣa yena sandhāryate stavaḥ |
sa rakṣyate śivodbhūtairgaṇairadhyaṣṭakoṭibhiḥ || 203 ||
likhitaṃ pustakastotraṃ mantrabhūtaṃ prapūjayet |
tatra sarvottamā lakṣmīḥ sannidhatte nirantaram || 204 ||
dānairaśeṣairakhilairvrataiśca tīrthairaśeṣairakhilairmakhaiśca |
na tatphalaṃ vindati yadgaṇeśasahasranāmasmaraṇena sadyaḥ || 205 ||
etannāmnāṃ sahasraṃ paṭhati dinamaṇau pratyahamprojjihāne
sāyaṃ madhyandine vā triṣavaṇamathavā santataṃ vā jano yaḥ |
sa syādaiśvaryadhuryaḥ prabhavati vacasāṃ kīrtimuccaistanoti
dāridryaṃ hanti viśvaṃ vaśayati suciraṃ vardhate putrapautraiḥ || 206 ||
akiñcanopyekacitto niyato niyatāsanaḥ |
prajapaṃścaturo māsān gaṇeśārcanatatparaḥ || 207 ||
daridratāṃ samunmūlya saptajanmānugāmapi |
labhate mahatīṃ lakṣmīmityājñā pārameśvarī || 208 ||
āyuṣyaṃ vītarogaṃ kulamativimalaṃ sampadaścārtināśaḥ
kīrtirnityāvadātā bhavati khalu navā kāntiravyājabhavyā |
putrāḥ santaḥ kalatraṃ guṇavadabhimataṃ yadyadanyacca tatta -
nnityaṃ yaḥ stotrametat paṭhati gaṇapatestasya haste samastam || 209 ||
gaṇañjayo gaṇapatirherambo dharaṇīdharaḥ |
mahāgaṇapatirbuddhipriyaḥ kṣipraprasādanaḥ || 210 ||
amoghasiddhiramṛtamantraścintāmaṇirnidhiḥ |
sumaṅgalo bījamāśāpūrako varadaḥ kalaḥ || 211 ||
kāśyapo nandano vācāsiddho ḍhuṇḍhirvināyakaḥ |
modakairebhiratraikaviṃśatyā nāmabhiḥ pumān || 212 ||
upāyanaṃ dadedbhaktyā matprasādaṃ cikīrṣati |
vatsaraṃ vighnarājo'sya tathyamiṣṭārthasiddhaye || 213 ||
yaḥ stauti madgatamanā mamārādhanatatparaḥ |
stuto nāmnā sahasreṇa tenāhaṃ nātra saṃśayaḥ || 214 ||
namo namaḥ suravarapūjitāṅghraye
namo namo nirupamamaṅgalātmane |
namo namo vipuladayaikasiddhaye
namo namaḥ karikalabhānanāya te || 215 ||
kiṅkiṇīgaṇaracitacaraṇaḥ
prakaṭitagurumitacārukaraṇaḥ |
madajalalaharīkalitakapolaḥ
śamayatu duritaṃ gaṇapatināmnā || 216 ||
|| iti śrīgaṇeśapurāṇe upāsanākhaṇḍe īśvaragaṇeśasaṃvāde
gaṇeśasahasranāmastotraṃ nāma ṣaṭcatvāriṃśodhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.