𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑍁𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌹𑌰𑌿𑌃 𑌓𑌮𑍍 ।
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍍
𑌹𑌂𑌸𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌪𑌤𑍍𑌰𑌕𑌮𑌲𑍈𑌰𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌜𑌗𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑌣𑌂
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍋𑌤𑍍𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌮𑌨𑍇𑌕𑌦𑍇𑌹𑌨𑌿𑌲𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌕𑌮𑍍 ।
𑌆𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍈𑌕𑌮𑌖𑌣𑍍𑌡𑌚𑌿𑌦𑍍𑌘𑌨𑌰𑌸𑌂 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌹𑍍𑌯𑌨𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌪𑌦𑌂 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑍇𑌦𑍍𑌵𑌿𑌭𑍁𑌂 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ॥
𑌅𑌥 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃 ॥
𑌅𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌰𑍂𑌪𑌾𑌯 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑌾𑌯 𑌗𑌣𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍇 ।
𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌜𑌗𑌦𑌾𑌧𑌾𑌰𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌯𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 1 ॥
𑌋𑌷𑌯 𑌊𑌚𑍁𑌃 ।
𑌸𑍂𑌤 𑌸𑍂𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞 𑌨𑌿𑌗𑌮𑌾𑌗𑌮𑌪𑌾𑌰𑌗 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌲𑌾𑌪𑌹𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌯𑍇𑌨 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇𑌣 𑌮𑍁𑌨𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌪𑍇𑌦𑌿𑌰𑍇 ॥ 3 ॥
𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌨 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌨𑌰𑌃 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌮𑍍 ।
𑌤𑌥𑌾𑌵𑌿𑌧𑌂 𑌪𑌰𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌮𑌧𑍁𑌨𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ॥ 4 ॥
𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌤𑌮𑌂 𑌸𑌾𑌰𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌗𑍀𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌤𑌃 ।
𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾𑌚𑍍𑌚 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌸𑍂𑌤 𑌨𑌃 ॥ 5 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 𑌸𑍂𑌤𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 ॥
𑌕𑍁𑌤𑍂𑌹𑌲𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌂 𑌵𑌚𑌃 ॥ 6 ॥
𑌸𑍂𑌤 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌣𑍁𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌮𑍁𑌨𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌯𑌾 𑌪𑌰𑌯𑌾 𑌮𑍁𑌦𑌾 ।
𑌵𑌦𑌾𑌮𑌿 𑌭𑌵𑌰𑍋𑌗𑌘𑍍𑌨𑍀𑌂 𑌗𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌤𑍃𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌕𑍈𑌲𑌾𑌸𑌶𑌿𑌖𑌰𑍇 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑍇 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌲𑌤𑌾𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑍇𑌽𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍇 ॥ 8 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌜𑌿𑌨𑍇 𑌸𑌮𑌾𑌸𑍀𑌨𑌂 𑌶𑍁𑌕𑌾𑌦𑌿𑌮𑍁𑌨𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌬𑍋𑌧𑌯𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌗𑌣𑍇 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ॥ 9 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍍𑌰𑌵𑌦𑌨𑌾 𑌶𑌶𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌮𑌾𑌦𑌰𑌾𑌤𑍍 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑌮𑌾𑌪𑌨𑍍𑌨 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌪𑌰𑌿𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 10 ॥
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 ।
𑍐 𑌨𑌮𑍋 𑌦𑍇𑌵 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶 𑌪𑌰𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰 𑌜𑌗𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍋 ।
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍁𑌰𑌨𑌰𑌾𑌃 𑌸𑌦𑌾 ॥ 11 ॥
𑌵𑌿𑌧𑌿𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌦𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌖𑌲𑍁 𑌸𑌦𑌾 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑌰𑍋𑌷𑌿 𑌕𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑌾𑌰𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 𑌕𑌿𑌲 ॥ 12 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑍈𑌤𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌮𑌾𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌮𑍇 ।
𑌕𑌿𑌮𑍇𑌤𑌨𑍍𑌨 𑌵𑌿𑌜𑌾𑌨𑍇𑌽𑌹𑌂 𑌕𑍃𑌪𑌯𑌾 𑌵𑌦 𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 ॥ 13 ॥
𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌨𑌾𑌯𑌕𑌮𑍍 ।
𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌮𑍇 𑌕𑍃𑌪𑌯𑌾 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑌾𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌕𑍇𑌨 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇𑌣 𑌭𑍋 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌮𑌯𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌕𑍃𑌪𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌮𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌨𑌮𑌾𑌮𑌿 𑌚𑌰𑌣𑍗 𑌤𑌵 ॥ 15 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 𑌶𑌶𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌭𑌰𑌿𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 16 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨 𑌵𑌕𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑌕𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌕𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌦𑌾𑌮𑌿 𑌤𑌤𑍍 ॥ 17 ॥
𑌮𑌮 𑌰𑍂𑌪𑌾𑌽𑌸𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌕𑌥𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍇 ।
𑌲𑍋𑌕𑍋𑌪𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌨𑍋 𑌨 𑌕𑍇𑌨𑌾𑌪𑌿 𑌕𑍃𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾 ॥ 18 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑍇 𑌪𑌰𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌥𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍇 𑌤𑌥𑌾 𑌗𑍁𑌰𑍗 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈𑌤𑍇 𑌕𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 19 ॥
𑌯𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 𑌸 𑌶𑌿𑌵𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌯𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌃 𑌸 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌃 ।
𑌵𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑍀𑌤 𑌸 𑌨𑌰𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌤𑌲𑍍𑌪𑌗𑌃 ॥ 20 ॥
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑍁 𑌲𑍋𑌕𑍇𑌷𑍁 𑌤𑌚𑍍𑌛𑍃𑌣𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌵𑌦𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌰𑌾𑌨𑌨𑍇 ॥ 21 ॥
𑌵𑍇𑌦𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌚𑍇𑌤𑌿𑌹𑌾𑌸𑌾𑌦𑌿𑌕𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑍋𑌹𑌨𑍋𑌚𑍍𑌚𑌾𑌟𑌨𑌾𑌦𑌿𑌕𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌶𑍈𑌵𑌶𑌾𑌕𑍍𑌤𑌾𑌗𑌮𑌾𑌦𑍀𑌨𑌿 𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌚 𑌬𑌹𑌵𑍋 𑌮𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌪𑌭𑍍𑌰𑌂𑌶𑌾𑌃 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌜𑍀𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌚𑍇𑌤𑌸𑌾𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌜𑌪𑌸𑍍𑌤𑌪𑍋 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌂 𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌦𑌾𑌨𑌂 𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 ॥ 24 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍋 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌰𑌾𑌨𑌨𑍇 ।
𑌤𑌲𑍍𑌲𑌾𑌭𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌨𑍀𑌷𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 25 ॥
𑌗𑍂𑌢𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌦𑍇𑌹𑌶𑍍𑌚𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌃 ।
𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑍇𑌨 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌶𑌬𑍍𑌦𑍇𑌨 𑌕𑌥𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 26 ॥
𑌯𑌦𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌕𑌮𑌲𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌤𑌾𑌪𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌕𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌰𑌕𑌂 𑌭𑌵𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌭𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌕𑍃𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌦𑌾𑌮𑌿 𑌤𑌤𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑌾𑌪𑌵𑌿𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌪𑌾𑌦𑌸𑍇𑌵𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 28 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌾𑌵𑌗𑌾𑌹𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌫𑌲𑌂 𑌨𑌰𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌪𑌾𑌦𑍋𑌦𑌕𑌂 𑌪𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 𑌧𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍 ॥ 29 ॥
𑌶𑍋𑌷𑌣𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌪𑌙𑍍𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍀𑌪𑌨𑌂 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌤𑍇𑌜𑌸𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌪𑌾𑌦𑍋𑌦𑌕𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌯𑌕𑍍 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌤𑌾𑌰𑌕𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌅𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑍂𑌲𑌹𑌰𑌣𑌂 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌕𑌰𑍍𑌮𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌕𑌮𑍍 ।
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌵𑍈𑌰𑌾𑌗𑍍𑌯𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌪𑌾𑌦𑍋𑌦𑌕𑌂 𑌪𑌿𑌬𑍇𑌤𑍍 ॥ 31 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌪𑌾𑌦𑍋𑌦𑌕𑌂 𑌪𑌾𑌨𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑍁𑌚𑍍𑌛𑌿𑌷𑍍𑌟𑌭𑍋𑌜𑌨𑌮𑍍 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇𑌃 𑌸𑌦𑌾 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌸𑌦𑌾 𑌜𑌪𑌃 ॥ 32 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑌸𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌚 𑌨𑌾𑌮𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌨𑌂
𑌭𑌵𑍇𑌦𑌨𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌨𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑌸𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌚 𑌨𑌾𑌮𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌨𑌂
𑌭𑌵𑍇𑌦𑌨𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌨𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌯𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌰𑍇𑌣𑍁𑌰𑍍𑌵𑍈 𑌕𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌵𑌾𑌰𑌿𑌧𑍗 ।
𑌸𑍇𑌤𑍁𑌬𑌨𑍍𑌧𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌥𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑌂 𑌤𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑍍𑌮𑌹𑍇 ॥ 34 ॥
𑌯𑌦𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌶𑍋𑌕𑌮𑍋𑌹𑍗 𑌵𑌿𑌨𑌶𑍍𑌯𑌤𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌨𑌮𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍇 ॥ 35 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌂 𑌲𑌬𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌦𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑍃𑌜𑍇𑌤𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌶𑍍𑌚𑌾𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑍇 ॥ 36 ॥
𑌕𑌾𑌶𑍀𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌶𑍍𑌚 𑌜𑌾𑌹𑍍𑌨𑌵𑍀 𑌚𑌰𑌣𑍋𑌦𑌕𑌮𑍍 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌤𑍍 𑌤𑌾𑌰𑌕𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌃 ॥ 37 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑍇𑌵𑌾 𑌗𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌹𑌃 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑌕𑍍𑌷𑌯𑍋 𑌵𑌟𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌂 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌪𑌾𑌦𑌂 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌮𑌨𑌸𑍍𑌤𑌤𑌮𑍍 ॥ 38 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌰𑍇𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌸𑌦𑌾 𑌜𑌪𑍇𑌤𑍍 ।
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑍀𑌤 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌨 𑌭𑌾𑌵𑌯𑍇𑌤𑍍 ॥ 39 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌤𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌂 𑌸𑌦𑌾 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌕𑍁𑌲𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌸𑍍𑌵𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌯𑌥𑌾 ॥ 40 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌚 𑌸𑍍𑌵𑌜𑌾𑌤𑌿𑌂 𑌚 𑌸𑍍𑌵𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌮𑍍 ।
𑌏𑌤𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍇𑌵 𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑍇𑌤𑍍 ॥ 41 ॥
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌲𑌭𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑌾𑌰𑌾𑌧𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 ॥ 42 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌲𑌭𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌵𑌕𑍍𑌤𑌾𑌰𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿𑌪𑌿𑌤𑍃𑌮𑌾𑌨𑌵𑌾𑌃 ॥ 43 ॥
𑌗𑍁𑌕𑌾𑌰𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌧𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌹𑌿 𑌰𑍁𑌕𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜 𑌉𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌅𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌗𑍍𑌰𑌾𑌸𑌕𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍇𑌵 𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 44 ॥
𑌗𑍁𑌕𑌾𑌰𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌧𑌕𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑍁𑌕𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍋𑌧𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌅𑌨𑍍𑌧𑌕𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌭𑌿𑌧𑍀𑌯𑌤𑍇 ॥
𑌗𑍁𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌭𑌵𑌰𑍋𑌗𑌃 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌰𑍁𑌕𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍋𑌧𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌭𑌵𑌰𑍋𑌗𑌹𑌰𑌤𑍍𑌵𑌾𑌚𑍍𑌚 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌭𑌿𑌧𑍀𑌯𑌤𑍇 ॥ 45 ॥
𑌗𑍁𑌕𑌾𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌗𑍁𑌣𑌾𑌤𑍀𑌤𑍋 𑌰𑍂𑌪𑌾𑌤𑍀𑌤𑍋 𑌰𑍁𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌗𑍁𑌣𑌰𑍂𑌪𑌵𑌿𑌹𑍀𑌨𑌤𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌭𑌿𑌧𑍀𑌯𑌤𑍇 ॥ 46 ॥
𑌗𑍁𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌮𑌾𑌯𑌾𑌦𑌿𑌗𑍁𑌣𑌭𑌾𑌸𑌕𑌃 ।
𑌰𑍁𑌕𑌾𑌰𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌮𑌾𑌯𑌾𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌵𑌿𑌮𑍋𑌚𑌕𑌮𑍍 ॥ 47 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌪𑌦𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌮𑍍 ।
𑌹𑌾𑌹𑌾𑌹𑍂𑌹𑍂𑌗𑌣𑍈𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 48 ॥
𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍍 ।
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑌾𑌰𑌾𑌧𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌸𑍍𑌵𑌜𑍀𑌵𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌦𑌯𑍇𑌤𑍍 ॥ 49 ॥
𑌆𑌸𑌨𑌂 𑌶𑌯𑌨𑌂 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌾𑌹𑌨𑌂 𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾𑌦𑌿𑌕𑌮𑍍 ।
𑌸𑌾𑌧𑌕𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋𑌷𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 50 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌵𑌾𑌚𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾𑌽𑌽𑌰𑌾𑌧𑌯𑍇𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍍 ।
𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌦𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌲𑌜𑍍𑌜𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑍗 ॥ 51 ॥
𑌶𑌰𑍀𑌰𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌮𑌰𑍍𑌥𑌸𑍍𑌵𑌜𑌨𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌦𑌾𑌰𑌾𑌦𑌿𑌕𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌦𑌯𑍇𑌤𑍍 ॥ 52 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍇𑌕𑍋 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌶𑌿𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌮𑍍 ।
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌪𑌰𑌤𑌰𑌂 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑌯𑍇𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍍 ॥ 53 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌶𑌿𑌰𑍋𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌪𑌦𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌮𑍍 ।
𑌵𑍇𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌪𑍍𑌰𑌵𑌕𑍍𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑌯𑍇𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍍 ॥ 54 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌸 𑌏𑌵 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑌯𑍇𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍍 ॥ 55 ॥
[𑌪𑌾𑌠𑌭𑍇𑌦𑌃 -
𑌕𑍃𑌮𑌿𑌕𑍋𑌟𑌿𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌨𑍍𑌧𑌮𑌲𑌮𑍂𑌤𑍍𑌰𑌕𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌲𑍇𑌷𑍍𑌮𑌰𑌕𑍍𑌤𑌤𑍍𑌵𑌚𑌾𑌮𑌾𑌂𑌸𑍈𑌰𑍍𑌨𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌚𑍈𑌤𑌦𑍍𑌵𑌰𑌾𑌨𑌨𑍇 ॥
]
𑌕𑍃𑌮𑌿𑌕𑍋𑌟𑌿𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌨𑍍𑌧𑌕𑍁𑌲𑌦𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌨𑌿𑌲𑌯𑌂 𑌦𑍇𑌹𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌵𑌰𑌾𑌨𑌨𑍇 ॥ 56 ॥
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌰𑍂𑌢𑌾𑌃 𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑍇 ।
𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍁𑌦𑍍𑌧𑌰𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 57 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑍍𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌤𑍍 𑌪𑌰𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 58 ॥
𑌅𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌤𑌿𑌮𑌿𑌰𑌾𑌨𑍍𑌧𑌸𑍍𑌯 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑌶𑌲𑌾𑌕𑌯𑌾 ।
𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌰𑍁𑌨𑍍𑌮𑍀𑌲𑌿𑌤𑌂 𑌯𑍇𑌨 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 59 ॥
𑌅𑌖𑌣𑍍𑌡𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌕𑌾𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌯𑍇𑌨 𑌚𑌰𑌾𑌚𑌰𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌪𑌦𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌂 𑌯𑍇𑌨 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 60 ॥
𑌸𑍍𑌥𑌾𑌵𑌰𑌂 𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑌚𑌰𑌾𑌚𑌰𑌮𑍍 ।
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌦𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌂 𑌯𑍇𑌨 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 61 ॥
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌯𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌚𑌰𑌾𑌚𑌰𑌮𑍍 ।
𑌅𑌸𑌿𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌂 𑌯𑍇𑌨 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 62 ॥
𑌨𑌿𑌮𑌿𑌷𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌷𑌾𑌰𑍍𑌧𑌾𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌦𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌵𑍈 𑌵𑌿𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌮𑌾𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 63 ॥
𑌚𑍈𑌤𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑌂 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌾𑌤𑍀𑌤𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌦𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌕𑌲𑌾𑌤𑍀𑌤𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 64 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌂 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌮𑍇𑌵 𑌚 ।
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌯𑍇𑌨 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 65 ॥
𑌸 𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌸 𑌚 𑌮𑍇 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌸 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌃 𑌸 𑌚 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 ।
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌮𑍋𑌹𑌨𑌾𑌶𑌾𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 66 ॥
𑌯𑌤𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑍇𑌨 𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍 ।
𑌯𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍇𑌨 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 67 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌯𑌦𑍍𑌭𑌾𑌨𑌰𑍂𑌪𑌤𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿 𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 68 ॥
𑌯𑍇𑌨𑍇𑌦𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌚𑍈𑌤𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌕𑌂 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌜𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌸𑍁𑌷𑍁𑌪𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 69 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌨 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌭𑍇𑌦𑌤𑌃 ।
𑌸𑌦𑍈𑌕𑌰𑍂𑌪𑌰𑍂𑌪𑌾𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 70 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌂 𑌮𑌤𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌤𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌨 𑌵𑍇𑌦 𑌸𑌃 ।
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌯𑌭𑌾𑌵𑌭𑌾𑌵𑌾𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 71 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌰𑍂𑌪𑌾𑌯 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌯𑌤𑍍 ।
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌕𑌾𑌰𑌣𑌰𑍂𑌪𑌾𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 72 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑍂𑌪𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌨 𑌕𑍇𑌨𑌾𑌪𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌤𑌾 ।
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌕𑌾𑌰𑌣𑌰𑍂𑌪𑌾𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 73 ॥
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌮𑌾𑌰𑍂𑌢𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌣𑍇 ।
𑌭𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌚 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 74 ॥
𑌅𑌨𑍇𑌕𑌜𑌨𑍍𑌮𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌕𑌰𑍍𑌮𑌬𑌨𑍍𑌧𑌵𑌿𑌦𑌾𑌹𑌿𑌨𑍇 ।
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌾𑌨𑌲𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑍇𑌨 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 75 ॥
𑌶𑍋𑌷𑌣𑌂 𑌭𑌵𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍀𑌪𑌨𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌰𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌾𑌮𑍍 ।
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌪𑌾𑌦𑍋𑌦𑌕𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 76 ॥
𑌨 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑌧𑌿𑌕𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑌧𑌿𑌕𑌂 𑌤𑌪𑌃 ।
𑌨 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑌧𑌿𑌕𑌂 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 77 ॥
𑌮𑌨𑍍𑌨𑌾𑌥𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌜𑌗𑌨𑍍𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌮𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌜𑌗𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 ।
𑌮𑌮𑌾𑌽𑌽𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 78 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑌾𑌦𑌿𑌰𑌨𑌾𑌦𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌦𑍈𑌵𑌤𑌮𑍍 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌮𑍋 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 79 ॥
𑌏𑌕 𑌏𑌵 𑌪𑌰𑍋 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌷𑌮𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍇 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 𑌸𑌕𑌲𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 80 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌨 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 81 ॥
𑌭𑌵𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌿𑌙𑍍𑌮𑍋𑌹𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌚𑍇𑌤𑌸𑌃 ।
𑌯𑍇𑌨 𑌸𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌃 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾𑌃 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 82 ॥
𑌤𑌾𑌪𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌤𑌪𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌦𑍇 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍇𑌵 𑌪𑌰𑌾 𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 83 ॥
[𑌪𑌾𑌠𑌭𑍇𑌦𑌃 -
𑌅𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑍇𑌨𑌾𑌹𑌿𑌨𑌾 𑌗𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌨𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌚𑌿𑌕𑌿𑌤𑍍𑌸𑌕𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥
]
𑌅𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌸𑌰𑍍𑌪𑌦𑌷𑍍𑌟𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌕𑌿𑌤𑍍𑌸𑌕𑌃 ।
𑌸𑌮𑍍𑌯𑌗𑍍𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑍇𑌦𑌿𑌨𑌂 𑌸𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁 𑌵𑌿𑌨𑌾 ॥ 84 ॥
𑌹𑍇𑌤𑌵𑍇 𑌜𑌗𑌤𑌾𑌮𑍇𑌵 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌸𑍇𑌤𑌵𑍇 ।
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌮𑍍𑌭𑌵𑍇 𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌃 ॥ 85 ॥
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍂𑌲𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌮𑍂𑌲𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌪𑌦𑌮𑍍 ।
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍂𑌲𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑍂𑌲𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌕𑍃𑌪𑌾 ॥ 86 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌸𑌾𑌗𑌰𑌪𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌫𑌲𑌂 𑌤𑍁 𑌯𑌤𑍍 ।
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌪𑌾𑌦𑍋𑌦𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍇 𑌨 𑌤𑌤𑍍𑌫𑌲𑌮𑍍 ॥ 87 ॥
𑌶𑌿𑌵𑍇 𑌰𑍁𑌷𑍍𑌟𑍇 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌗𑍁𑌰𑍗 𑌰𑍁𑌷𑍍𑌟𑍇 𑌨 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌨 ।
𑌲𑌬𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍁𑌲𑌗𑍁𑌰𑍁𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌯𑌗𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍇𑌵 𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑍇𑌤𑍍 ॥ 88 ॥
𑌮𑌧𑍁𑌲𑍁𑌬𑍍𑌧𑍋 𑌯𑌥𑌾 𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌤𑍍𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌜𑍇𑌤𑍍 ।
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌲𑍁𑌬𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌶𑌿𑌷𑍍𑌯𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑍍𑌗𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌜𑍇𑌤𑍍 ॥ 89 ॥
𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌪𑌦𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌾𑌙𑍍𑌮𑌨𑌾𑌤𑍀𑌤𑌗𑍋𑌚𑌰𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌰𑌕𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌂 𑌪𑌰𑌮𑍍 ॥ 90 ॥
𑌗𑍁𑌕𑌾𑌰𑌂 𑌚 𑌗𑍁𑌣𑌾𑌤𑍀𑌤𑌂 𑌰𑍂𑌕𑌾𑌰𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌗𑍁𑌣𑌾𑌤𑍀𑌤𑌮𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌚 𑌯𑍋 𑌦𑌦𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌃 ॥ 91 ॥
𑌅𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌃 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌤𑍍 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌬𑌾𑌹𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌹𑌰𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌃 ।
𑌯𑍋𑌽𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌦𑌨𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 𑌕𑌥𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 ॥ 92 ॥
𑌅𑌯𑌂 𑌮𑌯𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑍍𑌬𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌦𑌯𑌾𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑍇 ।
𑌯𑌦𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌤𑍋 𑌜𑌨𑍍𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌭𑌾𑌕𑍍 ॥ 93 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌵𑌿𑌵𑍇𑌕𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌰𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃 ।
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌾 𑌨 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌅𑌨𑍍𑌧𑌾𑌃 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋𑌦𑌯𑌂 𑌯𑌥𑌾 ॥ 94 ॥
𑌕𑍁𑌲𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌕𑍋𑌟𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌰𑌕𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌤𑍍 ।
𑌅𑌤𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌂 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾𑌲𑌮𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑌯𑍇𑌤𑍍 ॥ 95 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌨𑌾𑌥𑌚𑌰𑌣𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌦𑌿𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 ॥ 96 ॥
𑌸𑌾𑌷𑍍𑌟𑌾𑌙𑍍𑌗𑌪𑍍𑌰𑌣𑌿𑌪𑌾𑌤𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌤𑍁𑌵𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌂 𑌭𑌜𑍇𑌤𑍍 ।
𑌭𑌜𑌨𑌾𑌤𑍍 𑌸𑍍𑌥𑍈𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌮𑌯𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 97 ॥
𑌦𑍋𑌰𑍍𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌦𑍍𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌜𑌾𑌨𑍁𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾 𑌦𑍃𑌶𑌾 ।
𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌵𑌚𑌸𑌾 𑌚𑍇𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌾𑌮𑍋𑌽𑌷𑍍𑌟𑌾𑌙𑍍𑌗 𑌉𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 98 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈 𑌦𑌿𑌶𑍇 𑌸𑌤𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑍇𑌷 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌖𑌰𑌿𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌧𑍁𑌰𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌨𑍈𑌃 ।
𑌜𑌾𑌗𑌰𑍍𑌤𑌿 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌚𑌕𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑍀
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌲𑌯𑌨𑌾𑌟𑌕𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 ॥ 99 ॥
𑌅𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌕𑌿𑌮𑍁 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌕𑌾𑌲𑌵𑌿𑌮𑌲𑍈𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑍈𑌰𑍍𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑍈𑌃
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌯𑌾𑌮𑌶𑌤𑍈𑌰𑌨𑍇𑌕𑌕𑌰𑌣𑍈𑌰𑍍𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑍈𑌰𑍍𑌦𑍁𑌰𑍍𑌜𑌯𑍈𑌃 ।
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌭𑍍𑌯𑍁𑌦𑌿𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌶𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌬𑌲𑍀 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌤𑍍
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌹𑌜𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌮𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌸𑍇𑌵𑍇𑌤 𑌚𑍈𑌕𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍍 ॥ 100 ॥
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑌦𑌂 𑌲𑌭𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌤𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌨𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍 𑌸𑌾𑌧𑌨𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌿𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 101 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌤𑌰𑌂 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌨𑍇𑌤𑌿 𑌨𑍇𑌤𑍀𑌤𑌿 𑌵𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌃 ।
𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌵𑌚𑌸𑌾 𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑌾𑌰𑌾𑌧𑌯𑍇𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍍 ॥ 102 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑍇𑌨 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌃 ।
𑌸𑌾𑌮𑌰𑍍𑌥𑍍𑌯𑌮𑌭𑌜𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌿 ॥ 103 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍁𑌮𑍍𑌬𑍁𑌰𑌃 ।
𑌮𑍁𑌨𑌯𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌨 𑌜𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍂𑌷𑌣𑍇 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌮𑍍 ॥ 104 ॥
𑌤𑌾𑌰𑍍𑌕𑌿𑌕𑌾𑌶𑍍𑌛𑌾𑌨𑍍𑌦𑌸𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌦𑍈𑌵𑌜𑍍𑌞𑌾𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌠𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 ।
𑌲𑍗𑌕𑌿𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌨 𑌜𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑍁𑌲𑌮𑍍 ॥ 105 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌹𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌗𑌰𑍍𑌵𑍇𑌣 𑌤𑌤𑍋𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌬𑌲𑍇𑌨 𑌚 ।
𑌭𑍍𑌰𑌮𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑍇 𑌘𑌟𑍀𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌯𑌥𑌾 𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 106 ॥
𑌯𑌜𑍍𑌞𑌿𑌨𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌨 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌯𑍁𑌃 𑌨 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾 𑌅𑌪𑌿 𑌨𑍋 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾𑌙𑍍𑌮𑍁𑌖𑌾𑌃 ॥ 107 ॥
𑌨 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌚 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌚𑌾𑌰𑌣𑌾𑌃 ।
𑌋𑌷𑌯𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌦𑍇𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑍇𑌵𑌾𑌪𑌰𑌾𑌙𑍍𑌮𑍁𑌖𑌾𑌃 ॥ 108 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌦𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍇 𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑌖𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌉𑌮𑌾𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌸𑌂𑌵𑌾𑌦𑍇
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌗𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīgurubhyo namaḥ |
hariḥ om |
dhyānam
haṃsābhyāṃ parivṛttapatrakamalairdivyairjagatkāraṇaṃ
viśvotkīrṇamanekadehanilayaṃ svacchandamānandakam |
ādyantaikamakhaṇḍacidghanarasaṃ pūrṇaṃ hyanantaṃ śubhaṃ
pratyakṣākṣaravigrahaṃ gurupadaṃ dhyāyedvibhuṃ śāśvatam ||
atha prathamo'dhyāyaḥ ||
acintyāvyaktarūpāya nirguṇāya gaṇātmane |
samastajagadādhāramūrtaye brahmaṇe namaḥ || 1 ||
ṛṣaya ūcuḥ |
sūta sūta mahāprājña nigamāgamapāraga |
gurusvarūpamasmākaṃ brūhi sarvamalāpaham || 2 ||
yasya śravaṇamātreṇa dehī duḥkhādvimucyate |
yena mārgeṇa munayaḥ sarvajñatvaṃ prapedire || 3 ||
yatprāpya na punaryāti naraḥ saṃsārabandhanam |
tathāvidhaṃ paraṃ tattvaṃ vaktavyamadhunā tvayā || 4 ||
guhyādguhyatamaṃ sāraṃ gurugītā viśeṣataḥ |
tvatprasādācca śrotavyā tatsarvaṃ brūhi sūta naḥ || 5 ||
iti samprārthitaḥ sūto munisaṅghairmuhurmuhuḥ ||
kutūhalena mahatā provāca madhuraṃ vacaḥ || 6 ||
sūta uvāca |
śruṇudhvaṃ munayaḥ sarve śraddhayā parayā mudā |
vadāmi bhavarogaghnīṃ gītāṃ mātṛsvarūpiṇīm || 7 ||
purā kailāsaśikhare siddhagandharvasevite |
tatra kalpalatāpuṣpamandire'tyantasundare || 8 ||
vyāghrājine samāsīnaṃ śukādimunivanditam |
bodhayantaṃ paraṃ tattvaṃ madhye munigaṇe kvacit || 9 ||
praṇamravadanā śaśvannamaskurvantamādarāt |
dṛṣṭvā vismayamāpanna pārvatī paripṛcchati || 10 ||
pārvatyuvāca |
oṃ namo deva deveśa parātpara jagadguro |
tvāṃ namaskurvate bhaktyā surāsuranarāḥ sadā || 11 ||
vidhiviṣṇumahendrādyairvandyaḥ khalu sadā bhavān |
namaskaroṣi kasmai tvaṃ namaskārāśrayaḥ kila || 12 ||
dṛṣṭvaitatkarma vipulamāścarya pratibhāti me |
kimetanna vijāne'haṃ kṛpayā vada me prabho || 13 ||
bhagavan sarvadharmajña vratānāṃ vratanāyakam |
brūhi me kṛpayā śambho gurumāhātmyamuttamam || 14 ||
kena mārgeṇa bho svāmin dehī brahmamayo bhavet |
tatkṛpāṃ kuru me svāmin namāmi caraṇau tava || 15 ||
iti samprārthitaḥ śaśvanmahādevo maheśvaraḥ |
ānandabharitaḥ svānte pārvatīmidamabravīt || 16 ||
śrī mahādeva uvāca |
na vaktavyamidaṃ devi rahasyātirahasyakam |
na kasyāpi purā proktaṃ tvadbhaktyarthaṃ vadāmi tat || 17 ||
mama rūpā'si devi tvamatastatkathayāmi te |
lokopakārakaḥ praśno na kenāpi kṛtaḥ purā || 18 ||
yasya deve parā bhaktiryathā deve tathā gurau |
tasyaite kathitā hyarthāḥ prakāśante mahātmanaḥ || 19 ||
yo guruḥ sa śivaḥ prokto yaḥ śivaḥ sa guruḥ smṛtaḥ |
vikalpaṃ yastu kurvīta sa naro gurutalpagaḥ || 20 ||
durlabhaṃ triṣu lokeṣu tacchṛṇuṣva vadāmyaham |
gurubrahma vinā nānyaḥ satyaṃ satyaṃ varānane || 21 ||
vedaśāstrapurāṇāni cetihāsādikāni ca |
mantrayantrādividyānāṃ mohanoccāṭanādikam || 22 ||
śaivaśāktāgamādīni hyanye ca bahavo matāḥ |
apabhraṃśāḥ samastānāṃ jīvānāṃ bhrāntacetasām || 23 ||
japastapo vrataṃ tīrthaṃ yajño dānaṃ tathaiva ca |
gurutattvamavijñāya sarvaṃ vyarthaṃ bhavetpriye || 24 ||
gurubuddhyātmano nānyat satyaṃ satyaṃ varānane |
tallābhārthaṃ prayatnastu kartavyaśca manīṣibhiḥ || 25 ||
gūḍhāvidyā jaganmāyā dehaścājñānasambhavaḥ |
vijñānaṃ yatprasādena guruśabdena kathyate || 26 ||
yadaṅghrikamaladvandvaṃ dvandvatāpanivārakam |
tārakaṃ bhavasindhośca taṃ guruṃ praṇamāmyaham || 27 ||
dehī brahma bhavedyasmāt tvatkṛpārthaṃ vadāmi tat |
sarvapāpaviśuddhātmā śrīguroḥ pādasevanāt || 28 ||
sarvatīrthāvagāhasya samprāpnoti phalaṃ naraḥ |
guroḥ pādodakaṃ pītvā śeṣaṃ śirasi dhārayan || 29 ||
śoṣaṇaṃ pāpapaṅkasya dīpanaṃ jñānatejasaḥ |
guroḥ pādodakaṃ samyak saṃsārārṇavatārakam || 30 ||
ajñānamūlaharaṇaṃ janmakarmanivārakam |
jñānavairāgyasiddhyarthaṃ guroḥ pādodakaṃ pibet || 31 ||
gurupādodakaṃ pānaṃ gurorucchiṣṭabhojanam |
gurumūrteḥ sadā dhyānaṃ gurornāma sadā japaḥ || 32 ||
svadeśikasyaiva ca nāmakīrtanaṃ
bhavedanantasya śivasya kīrtanam |
svadeśikasyaiva ca nāmacintanaṃ
bhavedanantasya śivasya cintanam || 33 ||
yatpādāmbujareṇurvai ko'pi saṃsāravāridhau |
setubandhāyate nāthaṃ deśikaṃ tamupāsmahe || 34 ||
yadanugrahamātreṇa śokamohau vinaśyataḥ |
tasmai śrīdeśikendrāya namo'stu paramātmane || 35 ||
yasmādanugrahaṃ labdhvā mahadajñānamutsṛjet |
tasmai śrīdeśikendrāya namaścābhīṣṭasiddhaye || 36 ||
kāśīkṣetraṃ nivāsaśca jāhnavī caraṇodakam |
gururviśveśvaraḥ sākṣāt tārakaṃ brahmaniścayaḥ || 37 ||
gurusevā gayā proktā dehaḥ syādakṣayo vaṭaḥ |
tatpādaṃ viṣṇupādaṃ syāt tatra dattamanastatam || 38 ||
gurumūrtiṃ smarennityaṃ gurornāma sadā japet |
gurorājñāṃ prakurvīta guroranyaṃ na bhāvayet || 39 ||
guruvaktre sthitaṃ brahma prāpyate tatprasādataḥ |
gurordhyānaṃ sadā kuryāt kulastrī svapatiṃ yathā || 40 ||
svāśramaṃ ca svajātiṃ ca svakīrtiṃ puṣṭivardhanam |
etatsarvaṃ parityajya gurumeva samāśrayet || 41 ||
ananyāścintayanto ye sulabhaṃ paramaṃ sukham |
tasmātsarvaprayatnena gurorārādhanaṃ kuru || 42 ||
guruvaktre sthitā vidyā gurubhaktyā ca labhyate |
trailokye sphuṭavaktāro devarṣipitṛmānavāḥ || 43 ||
gukāraścāndhakāro hi rukārasteja ucyate |
ajñānagrāsakaṃ brahma gurureva na saṃśayaḥ || 44 ||
gukāraścāndhakārastu rukārastannirodhakṛt |
andhakāravināśitvādgururityabhidhīyate ||
gukāro bhavarogaḥ syāt rukārastannirodhakṛt |
bhavarogaharatvācca gururityabhidhīyate || 45 ||
gukāraśca guṇātīto rūpātīto rukārakaḥ |
guṇarūpavihīnatvāt gururityabhidhīyate || 46 ||
gukāraḥ prathamo varṇo māyādiguṇabhāsakaḥ |
rukāro'sti paraṃ brahma māyābhrāntivimocakam || 47 ||
evaṃ gurupadaṃ śreṣṭhaṃ devānāmapi durlabham |
hāhāhūhūgaṇaiścaiva gandharvādyaiśca pūjitam || 48 ||
dhruvaṃ teṣāṃ ca sarveṣāṃ nāsti tattvaṃ guroḥ param |
gurorārādhanaṃ kuryāt svajīvatvaṃ nivedayet || 49 ||
āsanaṃ śayanaṃ vastraṃ vāhanaṃ bhūṣaṇādikam |
sādhakena pradātavyaṃ gurusantoṣakāraṇam || 50 ||
karmaṇā manasā vācā sarvadā''rādhayedgurum |
dīrghadaṇḍaṃ namaskṛtya nirlajjo gurusannidhau || 51 ||
śarīramindriyaṃ prāṇamarthasvajanabāndhavān |
ātmadārādikaṃ sarvaṃ sadgurubhyo nivedayet || 52 ||
gurureko jagatsarvaṃ brahmaviṣṇuśivātmakam |
guroḥ parataraṃ nāsti tasmātsampūjayedgurum || 53 ||
sarvaśrutiśiroratnavirājitapadāmbujam |
vedāntārthapravaktāraṃ tasmāt sampūjayedgurum || 54 ||
yasya smaraṇamātreṇa jñānamutpadyate svayam |
sa eva sarvasampattiḥ tasmātsampūjayedgurum || 55 ||
[pāṭhabhedaḥ -
kṛmikoṭibhirāviṣṭaṃ durgandhamalamūtrakam |
śleṣmaraktatvacāmāṃsairnaddhaṃ caitadvarānane ||
]
kṛmikoṭibhirāviṣṭaṃ durgandhakuladūṣitam |
anityaṃ duḥkhanilayaṃ dehaṃ viddhi varānane || 56 ||
saṃsāravṛkṣamārūḍhāḥ patanti narakārṇave |
yastānuddharate sarvān tasmai śrīgurave namaḥ || 57 ||
gururbrahmā gururviṣṇurgururdevo maheśvaraḥ |
gurussākṣāt parabrahma tasmai śrīgurave namaḥ || 58 ||
ajñānatimirāndhasya jñānāñjanaśalākayā |
cakṣurunmīlitaṃ yena tasmai śrīgurave namaḥ || 59 ||
akhaṇḍamaṇḍalākāraṃ vyāptaṃ yena carācaram |
tatpadaṃ darśitaṃ yena tasmai śrīgurave namaḥ || 60 ||
sthāvaraṃ jaṅgamaṃ vyāptaṃ yatkiñcitsacarācaram |
tvaṃ padaṃ darśitaṃ yena tasmai śrīgurave namaḥ || 61 ||
cinmayavyāpitaṃ sarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram |
asitvaṃ darśitaṃ yena tasmai śrīgurave namaḥ || 62 ||
nimiṣānnimiṣārdhādvā yadvākyādvai vimucyate |
svātmānaṃ śivamālokya tasmai śrīgurave namaḥ || 63 ||
caitanyaṃ śāśvataṃ śāntaṃ vyomātītaṃ nirañjanam |
nādabindukalātītaṃ tasmai śrīgurave namaḥ || 64 ||
nirguṇaṃ nirmalaṃ śāntaṃ jaṅgamaṃ sthirameva ca |
vyāptaṃ yena jagatsarvaṃ tasmai śrīgurave namaḥ || 65 ||
sa pitā sa ca me mātā sa bandhuḥ sa ca devatā |
saṃsāramohanāśāya tasmai śrīgurave namaḥ || 66 ||
yatsattvena jagatsattvaṃ yatprakāśena bhāti tat |
yadānandena nandanti tasmai śrīgurave namaḥ || 67 ||
yasmin sthitamidaṃ sarvaṃ bhāti yadbhānarūpataḥ |
priyaṃ putrādi yatprītyā tasmai śrīgurave namaḥ || 68 ||
yenedaṃ darśitaṃ tattvaṃ cittacaityādikaṃ tathā |
jāgratsvapnasuṣuptyādi tasmai śrīgurave namaḥ || 69 ||
yasya jñānamidaṃ viśvaṃ na dṛśyaṃ bhinnabhedataḥ |
sadaikarūparūpāya tasmai śrīgurave namaḥ || 70 ||
yasya jñātaṃ mataṃ tasya mataṃ yasya na veda saḥ |
ananyabhāvabhāvāya tasmai śrīgurave namaḥ || 71 ||
yasmai kāraṇarūpāya kāryarūpeṇa bhāti yat |
kāryakāraṇarūpāya tasmai śrīgurave namaḥ || 72 ||
nānārūpamidaṃ viśvaṃ na kenāpyasti bhinnatā |
kāryakāraṇarūpāya tasmai śrīgurave namaḥ || 73 ||
jñānaśaktisamārūḍhatattvamālāvibhūṣiṇe |
bhuktimuktipradātre ca tasmai śrīgurave namaḥ || 74 ||
anekajanmasamprāptakarmabandhavidāhine |
jñānānalaprabhāvena tasmai śrīgurave namaḥ || 75 ||
śoṣaṇaṃ bhavasindhośca dīpanaṃ kṣarasampadām |
guroḥ pādodakaṃ yasya tasmai śrīgurave namaḥ || 76 ||
na guroradhikaṃ tattvaṃ na guroradhikaṃ tapaḥ |
na guroradhikaṃ jñānaṃ tasmai śrīgurave namaḥ || 77 ||
mannāthaḥ śrījagannātho madguruḥ śrījagadguruḥ |
mamā''tmā sarvabhūtātmā tasmai śrīgurave namaḥ || 78 ||
gururādiranādiśca guruḥ paramadaivatam |
gurumantrasamo nāsti tasmai śrīgurave namaḥ || 79 ||
eka eva paro bandhurviṣame samupasthite |
guruḥ sakaladharmātmā tasmai śrīgurave namaḥ || 80 ||
gurumadhye sthitaṃ viśvaṃ viśvamadhye sthito guruḥ |
gururviśvaṃ na cānyo'sti tasmai śrīgurave namaḥ || 81 ||
bhavāraṇyapraviṣṭasya diṅmohabhrāntacetasaḥ |
yena sandarśitaḥ panthāḥ tasmai śrīgurave namaḥ || 82 ||
tāpatrayāgnitaptānāmaśāntaprāṇināṃ mude |
gurureva parā gaṅgā tasmai śrīgurave namaḥ || 83 ||
[pāṭhabhedaḥ -
ajñānenāhinā grastāḥ prāṇinastān cikitsakaḥ |
vidyāsvarūpo bhagavāṃstasmai śrīgurave namaḥ ||
]
ajñānasarpadaṣṭānāṃ prāṇināṃ kaścikitsakaḥ |
samyagjñānamahāmantravedinaṃ sadguru vinā || 84 ||
hetave jagatāmeva saṃsārārṇavasetave |
prabhave sarvavidyānāṃ śambhave gurave namaḥ || 85 ||
dhyānamūlaṃ gurormūrtiḥ pūjāmūlaṃ guroḥ padam |
mantramūlaṃ gurorvākyaṃ muktimūlaṃ guroḥ kṛpā || 86 ||
saptasāgaraparyantatīrthasnānaphalaṃ tu yat |
guroḥ pādodabindośca sahasrāṃśe na tatphalam || 87 ||
śive ruṣṭe gurustrātā gurau ruṣṭe na kaścana |
labdhvā kulaguruṃ samyaggurumeva samāśrayet || 88 ||
madhulubdho yathā bhṛṅgaḥ puṣpātpuṣpāntaraṃ vrajet |
jñānalubdhastathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ vrajet || 89 ||
vande gurupadadvandvaṃ vāṅmanātītagocaram |
śvetaraktaprabhābhinnaṃ śivaśaktyātmakaṃ param || 90 ||
gukāraṃ ca guṇātītaṃ rūkāraṃ rūpavarjitam |
guṇātītamarūpaṃ ca yo dadyātsa guruḥ smṛtaḥ || 91 ||
atrinetraḥ śivaḥ sākṣāt dvibāhuśca hariḥ smṛtaḥ |
yo'caturvadano brahmā śrīguruḥ kathitaḥ priye || 92 ||
ayaṃ mayāñjalirbaddho dayāsāgarasiddhaye |
yadanugrahato jantuścitrasaṃsāramuktibhāk || 93 ||
śrīguroḥ paramaṃ rūpaṃ vivekacakṣuragrataḥ |
mandabhāgyā na paśyanti andhāḥ sūryodayaṃ yathā || 94 ||
kulānāṃ kulakoṭīnāṃ tārakastatra tatkṣaṇāt |
atastaṃ sadguruṃ jñātvā trikālamabhivādayet || 95 ||
śrīnāthacaraṇadvandvaṃ yasyāṃ diśi virājate |
tasyāṃ diśi namaskuryāt bhaktyā pratidinaṃ priye || 96 ||
sāṣṭāṅgapraṇipātena stuvannityaṃ guruṃ bhajet |
bhajanāt sthairyamāpnoti svasvarūpamayo bhavet || 97 ||
dorbhyāṃ padbhyāṃ ca jānubhyāmurasā śirasā dṛśā |
manasā vacasā ceti praṇāmo'ṣṭāṅga ucyate || 98 ||
tasyai diśe satatamañjalireṣa nityaṃ
prakṣipyatāṃ mukharitairmadhuraiḥ prasūnaiḥ |
jāgarti yatra bhagavān gurucakravartī
viśvasthitipralayanāṭakanityasākṣī || 99 ||
abhyastaiḥ kimu dīrghakālavimalairvyādhipradairduṣkaraiḥ
prāṇāyāmaśatairanekakaraṇairduḥkhātmakairdurjayaiḥ |
yasminnabhyudite vinaśyati balī vāyuḥ svayaṃ tatkṣaṇāt
prāptuṃ tatsahajasvabhāvamaniśaṃ seveta caikaṃ gurum || 100 ||
jñānaṃ vinā muktipadaṃ labhyate gurubhaktitaḥ |
gurossamānato nānyat sādhanaṃ gurumārgiṇām || 101 ||
yasmātparataraṃ nāsti neti netīti vai śrutiḥ |
manasā vacasā caiva satyamārādhayedgurum || 102 ||
guroḥ kṛpāprasādena brahmaviṣṇumaheśvarāḥ |
sāmarthyamabhajan sarve sṛṣṭisthityantakarmaṇi || 103 ||
devakinnaragandharvāḥ pitṛyakṣāstu tumburaḥ |
munayo'pi na jānanti guruśuśrūṣaṇe vidhim || 104 ||
tārkikāśchāndasāścaiva daivajñāḥ karmaṭhāḥ priye |
laukikāste na jānanti gurutattvaṃ nirākulam || 105 ||
mahāhaṅkāragarveṇa tatovidyābalena ca |
bhramanti cāsmin saṃsāre ghaṭīyantraṃ yathā punaḥ || 106 ||
yajñino'pi na muktāḥ syuḥ na muktā yoginastathā |
tāpasā api no muktā gurutattvātparāṅmukhāḥ || 107 ||
na muktāstu ca gandharvāḥ pitṛyakṣāstu cāraṇāḥ |
ṛṣayaḥ siddhadevādyā gurusevāparāṅmukhāḥ || 108 ||
iti śrīskandapurāṇe uttarakhaṇḍe umāmaheśvara saṃvāde
śrī gurugītāyāṃ prathamo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीगुरुभ्यो नमः ।
हरिः ओम् ।
ध्यानम्
हंसाभ्यां परिवृत्तपत्रकमलैर्दिव्यैर्जगत्कारणं
विश्वोत्कीर्णमनेकदेहनिलयं स्वच्छन्दमानन्दकम् ।
आद्यन्तैकमखण्डचिद्घनरसं पूर्णं ह्यनन्तं शुभं
प्रत्यक्षाक्षरविग्रहं गुरुपदं ध्यायेद्विभुं शाश्वतम् ॥
अथ प्रथमोऽध्यायः ॥
अचिन्त्याव्यक्तरूपाय निर्गुणाय गणात्मने ।
समस्तजगदाधारमूर्तये ब्रह्मणे नमः ॥ 1 ॥
ऋषय ऊचुः ।
सूत सूत महाप्राज्ञ निगमागमपारग ।
गुरुस्वरूपमस्माकं ब्रूहि सर्वमलापहम् ॥ 2 ॥
यस्य श्रवणमात्रेण देही दुःखाद्विमुच्यते ।
येन मार्गेण मुनयः सर्वज्ञत्वं प्रपेदिरे ॥ 3 ॥
यत्प्राप्य न पुनर्याति नरः संसारबन्धनम् ।
तथाविधं परं तत्त्वं वक्तव्यमधुना त्वया ॥ 4 ॥
गुह्याद्गुह्यतमं सारं गुरुगीता विशेषतः ।
त्वत्प्रसादाच्च श्रोतव्या तत्सर्वं ब्रूहि सूत नः ॥ 5 ॥
इति सम्प्रार्थितः सूतो मुनिसङ्घैर्मुहुर्मुहुः ॥
कुतूहलेन महता प्रोवाच मधुरं वचः ॥ 6 ॥
सूत उवाच ।
श्रुणुध्वं मुनयः सर्वे श्रद्धया परया मुदा ।
वदामि भवरोगघ्नीं गीतां मातृस्वरूपिणीम् ॥ 7 ॥
पुरा कैलासशिखरे सिद्धगन्धर्वसेविते ।
तत्र कल्पलतापुष्पमन्दिरेऽत्यन्तसुन्दरे ॥ 8 ॥
व्याघ्राजिने समासीनं शुकादिमुनिवन्दितम् ।
बोधयन्तं परं तत्त्वं मध्ये मुनिगणे क्वचित् ॥ 9 ॥
प्रणम्रवदना शश्वन्नमस्कुर्वन्तमादरात् ।
दृष्ट्वा विस्मयमापन्न पार्वती परिपृच्छति ॥ 10 ॥
पार्वत्युवाच ।
ॐ नमो देव देवेश परात्पर जगद्गुरो ।
त्वां नमस्कुर्वते भक्त्या सुरासुरनराः सदा ॥ 11 ॥
विधिविष्णुमहेन्द्राद्यैर्वन्द्यः खलु सदा भवान् ।
नमस्करोषि कस्मै त्वं नमस्काराश्रयः किल ॥ 12 ॥
दृष्ट्वैतत्कर्म विपुलमाश्चर्य प्रतिभाति मे ।
किमेतन्न विजानेऽहं कृपया वद मे प्रभो ॥ 13 ॥
भगवन् सर्वधर्मज्ञ व्रतानां व्रतनायकम् ।
ब्रूहि मे कृपया शम्भो गुरुमाहात्म्यमुत्तमम् ॥ 14 ॥
केन मार्गेण भो स्वामिन् देही ब्रह्ममयो भवेत् ।
तत्कृपां कुरु मे स्वामिन् नमामि चरणौ तव ॥ 15 ॥
इति सम्प्रार्थितः शश्वन्महादेवो महेश्वरः ।
आनन्दभरितः स्वान्ते पार्वतीमिदमब्रवीत् ॥ 16 ॥
श्री महादेव उवाच ।
न वक्तव्यमिदं देवि रहस्यातिरहस्यकम् ।
न कस्यापि पुरा प्रोक्तं त्वद्भक्त्यर्थं वदामि तत् ॥ 17 ॥
मम रूपाऽसि देवि त्वमतस्तत्कथयामि ते ।
लोकोपकारकः प्रश्नो न केनापि कृतः पुरा ॥ 18 ॥
यस्य देवे परा भक्तिर्यथा देवे तथा गुरौ ।
तस्यैते कथिता ह्यर्थाः प्रकाशन्ते महात्मनः ॥ 19 ॥
यो गुरुः स शिवः प्रोक्तो यः शिवः स गुरुः स्मृतः ।
विकल्पं यस्तु कुर्वीत स नरो गुरुतल्पगः ॥ 20 ॥
दुर्लभं त्रिषु लोकेषु तच्छृणुष्व वदाम्यहम् ।
गुरुब्रह्म विना नान्यः सत्यं सत्यं वरानने ॥ 21 ॥
वेदशास्त्रपुराणानि चेतिहासादिकानि च ।
मन्त्रयन्त्रादिविद्यानां मोहनोच्चाटनादिकम् ॥ 22 ॥
शैवशाक्तागमादीनि ह्यन्ये च बहवो मताः ।
अपभ्रंशाः समस्तानां जीवानां भ्रान्तचेतसाम् ॥ 23 ॥
जपस्तपो व्रतं तीर्थं यज्ञो दानं तथैव च ।
गुरुतत्त्वमविज्ञाय सर्वं व्यर्थं भवेत्प्रिये ॥ 24 ॥
गुरुबुद्ध्यात्मनो नान्यत् सत्यं सत्यं वरानने ।
तल्लाभार्थं प्रयत्नस्तु कर्तव्यश्च मनीषिभिः ॥ 25 ॥
गूढाविद्या जगन्माया देहश्चाज्ञानसम्भवः ।
विज्ञानं यत्प्रसादेन गुरुशब्देन कथ्यते ॥ 26 ॥
यदङ्घ्रिकमलद्वन्द्वं द्वन्द्वतापनिवारकम् ।
तारकं भवसिन्धोश्च तं गुरुं प्रणमाम्यहम् ॥ 27 ॥
देही ब्रह्म भवेद्यस्मात् त्वत्कृपार्थं वदामि तत् ।
सर्वपापविशुद्धात्मा श्रीगुरोः पादसेवनात् ॥ 28 ॥
सर्वतीर्थावगाहस्य सम्प्राप्नोति फलं नरः ।
गुरोः पादोदकं पीत्वा शेषं शिरसि धारयन् ॥ 29 ॥
शोषणं पापपङ्कस्य दीपनं ज्ञानतेजसः ।
गुरोः पादोदकं सम्यक् संसारार्णवतारकम् ॥ 30 ॥
अज्ञानमूलहरणं जन्मकर्मनिवारकम् ।
ज्ञानवैराग्यसिद्ध्यर्थं गुरोः पादोदकं पिबेत् ॥ 31 ॥
गुरुपादोदकं पानं गुरोरुच्छिष्टभोजनम् ।
गुरुमूर्तेः सदा ध्यानं गुरोर्नाम सदा जपः ॥ 32 ॥
स्वदेशिकस्यैव च नामकीर्तनं
भवेदनन्तस्य शिवस्य कीर्तनम् ।
स्वदेशिकस्यैव च नामचिन्तनं
भवेदनन्तस्य शिवस्य चिन्तनम् ॥ 33 ॥
यत्पादाम्बुजरेणुर्वै कोऽपि संसारवारिधौ ।
सेतुबन्धायते नाथं देशिकं तमुपास्महे ॥ 34 ॥
यदनुग्रहमात्रेण शोकमोहौ विनश्यतः ।
तस्मै श्रीदेशिकेन्द्राय नमोऽस्तु परमात्मने ॥ 35 ॥
यस्मादनुग्रहं लब्ध्वा महदज्ञानमुत्सृजेत् ।
तस्मै श्रीदेशिकेन्द्राय नमश्चाभीष्टसिद्धये ॥ 36 ॥
काशीक्षेत्रं निवासश्च जाह्नवी चरणोदकम् ।
गुरुर्विश्वेश्वरः साक्षात् तारकं ब्रह्मनिश्चयः ॥ 37 ॥
गुरुसेवा गया प्रोक्ता देहः स्यादक्षयो वटः ।
तत्पादं विष्णुपादं स्यात् तत्र दत्तमनस्ततम् ॥ 38 ॥
गुरुमूर्तिं स्मरेन्नित्यं गुरोर्नाम सदा जपेत् ।
गुरोराज्ञां प्रकुर्वीत गुरोरन्यं न भावयेत् ॥ 39 ॥
गुरुवक्त्रे स्थितं ब्रह्म प्राप्यते तत्प्रसादतः ।
गुरोर्ध्यानं सदा कुर्यात् कुलस्त्री स्वपतिं यथा ॥ 40 ॥
स्वाश्रमं च स्वजातिं च स्वकीर्तिं पुष्टिवर्धनम् ।
एतत्सर्वं परित्यज्य गुरुमेव समाश्रयेत् ॥ 41 ॥
अनन्याश्चिन्तयन्तो ये सुलभं परमं सुखम् ।
तस्मात्सर्वप्रयत्नेन गुरोराराधनं कुरु ॥ 42 ॥
गुरुवक्त्रे स्थिता विद्या गुरुभक्त्या च लभ्यते ।
त्रैलोक्ये स्फुटवक्तारो देवर्षिपितृमानवाः ॥ 43 ॥
गुकारश्चान्धकारो हि रुकारस्तेज उच्यते ।
अज्ञानग्रासकं ब्रह्म गुरुरेव न संशयः ॥ 44 ॥
गुकारश्चान्धकारस्तु रुकारस्तन्निरोधकृत् ।
अन्धकारविनाशित्वाद्गुरुरित्यभिधीयते ॥
गुकारो भवरोगः स्यात् रुकारस्तन्निरोधकृत् ।
भवरोगहरत्वाच्च गुरुरित्यभिधीयते ॥ 45 ॥
गुकारश्च गुणातीतो रूपातीतो रुकारकः ।
गुणरूपविहीनत्वात् गुरुरित्यभिधीयते ॥ 46 ॥
गुकारः प्रथमो वर्णो मायादिगुणभासकः ।
रुकारोऽस्ति परं ब्रह्म मायाभ्रान्तिविमोचकम् ॥ 47 ॥
एवं गुरुपदं श्रेष्ठं देवानामपि दुर्लभम् ।
हाहाहूहूगणैश्चैव गन्धर्वाद्यैश्च पूजितम् ॥ 48 ॥
ध्रुवं तेषां च सर्वेषां नास्ति तत्त्वं गुरोः परम् ।
गुरोराराधनं कुर्यात् स्वजीवत्वं निवेदयेत् ॥ 49 ॥
आसनं शयनं वस्त्रं वाहनं भूषणादिकम् ।
साधकेन प्रदातव्यं गुरुसन्तोषकारणम् ॥ 50 ॥
कर्मणा मनसा वाचा सर्वदाऽऽराधयेद्गुरुम् ।
दीर्घदण्डं नमस्कृत्य निर्लज्जो गुरुसन्निधौ ॥ 51 ॥
शरीरमिन्द्रियं प्राणमर्थस्वजनबान्धवान् ।
आत्मदारादिकं सर्वं सद्गुरुभ्यो निवेदयेत् ॥ 52 ॥
गुरुरेको जगत्सर्वं ब्रह्मविष्णुशिवात्मकम् ।
गुरोः परतरं नास्ति तस्मात्सम्पूजयेद्गुरुम् ॥ 53 ॥
सर्वश्रुतिशिरोरत्नविराजितपदाम्बुजम् ।
वेदान्तार्थप्रवक्तारं तस्मात् सम्पूजयेद्गुरुम् ॥ 54 ॥
यस्य स्मरणमात्रेण ज्ञानमुत्पद्यते स्वयम् ।
स एव सर्वसम्पत्तिः तस्मात्सम्पूजयेद्गुरुम् ॥ 55 ॥
[पाठभेदः -
कृमिकोटिभिराविष्टं दुर्गन्धमलमूत्रकम् ।
श्लेष्मरक्तत्वचामांसैर्नद्धं चैतद्वरानने ॥
]
कृमिकोटिभिराविष्टं दुर्गन्धकुलदूषितम् ।
अनित्यं दुःखनिलयं देहं विद्धि वरानने ॥ 56 ॥
संसारवृक्षमारूढाः पतन्ति नरकार्णवे ।
यस्तानुद्धरते सर्वान् तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 57 ॥
गुरुर्ब्रह्मा गुरुर्विष्णुर्गुरुर्देवो महेश्वरः ।
गुरुस्साक्षात् परब्रह्म तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 58 ॥
अज्ञानतिमिरान्धस्य ज्ञानाञ्जनशलाकया ।
चक्षुरुन्मीलितं येन तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 59 ॥
अखण्डमण्डलाकारं व्याप्तं येन चराचरम् ।
तत्पदं दर्शितं येन तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 60 ॥
स्थावरं जङ्गमं व्याप्तं यत्किञ्चित्सचराचरम् ।
त्वं पदं दर्शितं येन तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 61 ॥
चिन्मयव्यापितं सर्वं त्रैलोक्यं सचराचरम् ।
असित्वं दर्शितं येन तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 62 ॥
निमिषान्निमिषार्धाद्वा यद्वाक्याद्वै विमुच्यते ।
स्वात्मानं शिवमालोक्य तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 63 ॥
चैतन्यं शाश्वतं शान्तं व्योमातीतं निरञ्जनम् ।
नादबिन्दुकलातीतं तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 64 ॥
निर्गुणं निर्मलं शान्तं जङ्गमं स्थिरमेव च ।
व्याप्तं येन जगत्सर्वं तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 65 ॥
स पिता स च मे माता स बन्धुः स च देवता ।
संसारमोहनाशाय तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 66 ॥
यत्सत्त्वेन जगत्सत्त्वं यत्प्रकाशेन भाति तत् ।
यदानन्देन नन्दन्ति तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 67 ॥
यस्मिन् स्थितमिदं सर्वं भाति यद्भानरूपतः ।
प्रियं पुत्रादि यत्प्रीत्या तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 68 ॥
येनेदं दर्शितं तत्त्वं चित्तचैत्यादिकं तथा ।
जाग्रत्स्वप्नसुषुप्त्यादि तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 69 ॥
यस्य ज्ञानमिदं विश्वं न दृश्यं भिन्नभेदतः ।
सदैकरूपरूपाय तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 70 ॥
यस्य ज्ञातं मतं तस्य मतं यस्य न वेद सः ।
अनन्यभावभावाय तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 71 ॥
यस्मै कारणरूपाय कार्यरूपेण भाति यत् ।
कार्यकारणरूपाय तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 72 ॥
नानारूपमिदं विश्वं न केनाप्यस्ति भिन्नता ।
कार्यकारणरूपाय तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 73 ॥
ज्ञानशक्तिसमारूढतत्त्वमालाविभूषिणे ।
भुक्तिमुक्तिप्रदात्रे च तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 74 ॥
अनेकजन्मसम्प्राप्तकर्मबन्धविदाहिने ।
ज्ञानानलप्रभावेन तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 75 ॥
शोषणं भवसिन्धोश्च दीपनं क्षरसम्पदाम् ।
गुरोः पादोदकं यस्य तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 76 ॥
न गुरोरधिकं तत्त्वं न गुरोरधिकं तपः ।
न गुरोरधिकं ज्ञानं तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 77 ॥
मन्नाथः श्रीजगन्नाथो मद्गुरुः श्रीजगद्गुरुः ।
ममाऽऽत्मा सर्वभूतात्मा तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 78 ॥
गुरुरादिरनादिश्च गुरुः परमदैवतम् ।
गुरुमन्त्रसमो नास्ति तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 79 ॥
एक एव परो बन्धुर्विषमे समुपस्थिते ।
गुरुः सकलधर्मात्मा तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 80 ॥
गुरुमध्ये स्थितं विश्वं विश्वमध्ये स्थितो गुरुः ।
गुरुर्विश्वं न चान्योऽस्ति तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 81 ॥
भवारण्यप्रविष्टस्य दिङ्मोहभ्रान्तचेतसः ।
येन सन्दर्शितः पन्थाः तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 82 ॥
तापत्रयाग्नितप्तानामशान्तप्राणिनां मुदे ।
गुरुरेव परा गङ्गा तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥ 83 ॥
[पाठभेदः -
अज्ञानेनाहिना ग्रस्ताः प्राणिनस्तान् चिकित्सकः ।
विद्यास्वरूपो भगवांस्तस्मै श्रीगुरवे नमः ॥
]
अज्ञानसर्पदष्टानां प्राणिनां कश्चिकित्सकः ।
सम्यग्ज्ञानमहामन्त्रवेदिनं सद्गुरु विना ॥ 84 ॥
हेतवे जगतामेव संसारार्णवसेतवे ।
प्रभवे सर्वविद्यानां शम्भवे गुरवे नमः ॥ 85 ॥
ध्यानमूलं गुरोर्मूर्तिः पूजामूलं गुरोः पदम् ।
मन्त्रमूलं गुरोर्वाक्यं मुक्तिमूलं गुरोः कृपा ॥ 86 ॥
सप्तसागरपर्यन्ततीर्थस्नानफलं तु यत् ।
गुरोः पादोदबिन्दोश्च सहस्रांशे न तत्फलम् ॥ 87 ॥
शिवे रुष्टे गुरुस्त्राता गुरौ रुष्टे न कश्चन ।
लब्ध्वा कुलगुरुं सम्यग्गुरुमेव समाश्रयेत् ॥ 88 ॥
मधुलुब्धो यथा भृङ्गः पुष्पात्पुष्पान्तरं व्रजेत् ।
ज्ञानलुब्धस्तथा शिष्यो गुरोर्गुर्वन्तरं व्रजेत् ॥ 89 ॥
वन्दे गुरुपदद्वन्द्वं वाङ्मनातीतगोचरम् ।
श्वेतरक्तप्रभाभिन्नं शिवशक्त्यात्मकं परम् ॥ 90 ॥
गुकारं च गुणातीतं रूकारं रूपवर्जितम् ।
गुणातीतमरूपं च यो दद्यात्स गुरुः स्मृतः ॥ 91 ॥
अत्रिनेत्रः शिवः साक्षात् द्विबाहुश्च हरिः स्मृतः ।
योऽचतुर्वदनो ब्रह्मा श्रीगुरुः कथितः प्रिये ॥ 92 ॥
अयं मयाञ्जलिर्बद्धो दयासागरसिद्धये ।
यदनुग्रहतो जन्तुश्चित्रसंसारमुक्तिभाक् ॥ 93 ॥
श्रीगुरोः परमं रूपं विवेकचक्षुरग्रतः ।
मन्दभाग्या न पश्यन्ति अन्धाः सूर्योदयं यथा ॥ 94 ॥
कुलानां कुलकोटीनां तारकस्तत्र तत्क्षणात् ।
अतस्तं सद्गुरुं ज्ञात्वा त्रिकालमभिवादयेत् ॥ 95 ॥
श्रीनाथचरणद्वन्द्वं यस्यां दिशि विराजते ।
तस्यां दिशि नमस्कुर्यात् भक्त्या प्रतिदिनं प्रिये ॥ 96 ॥
साष्टाङ्गप्रणिपातेन स्तुवन्नित्यं गुरुं भजेत् ।
भजनात् स्थैर्यमाप्नोति स्वस्वरूपमयो भवेत् ॥ 97 ॥
दोर्भ्यां पद्भ्यां च जानुभ्यामुरसा शिरसा दृशा ।
मनसा वचसा चेति प्रणामोऽष्टाङ्ग उच्यते ॥ 98 ॥
तस्यै दिशे सततमञ्जलिरेष नित्यं
प्रक्षिप्यतां मुखरितैर्मधुरैः प्रसूनैः ।
जागर्ति यत्र भगवान् गुरुचक्रवर्ती
विश्वस्थितिप्रलयनाटकनित्यसाक्षी ॥ 99 ॥
अभ्यस्तैः किमु दीर्घकालविमलैर्व्याधिप्रदैर्दुष्करैः
प्राणायामशतैरनेककरणैर्दुःखात्मकैर्दुर्जयैः ।
यस्मिन्नभ्युदिते विनश्यति बली वायुः स्वयं तत्क्षणात्
प्राप्तुं तत्सहजस्वभावमनिशं सेवेत चैकं गुरुम् ॥ 100 ॥
ज्ञानं विना मुक्तिपदं लभ्यते गुरुभक्तितः ।
गुरोस्समानतो नान्यत् साधनं गुरुमार्गिणाम् ॥ 101 ॥
यस्मात्परतरं नास्ति नेति नेतीति वै श्रुतिः ।
मनसा वचसा चैव सत्यमाराधयेद्गुरुम् ॥ 102 ॥
गुरोः कृपाप्रसादेन ब्रह्मविष्णुमहेश्वराः ।
सामर्थ्यमभजन् सर्वे सृष्टिस्थित्यन्तकर्मणि ॥ 103 ॥
देवकिन्नरगन्धर्वाः पितृयक्षास्तु तुम्बुरः ।
मुनयोऽपि न जानन्ति गुरुशुश्रूषणे विधिम् ॥ 104 ॥
तार्किकाश्छान्दसाश्चैव दैवज्ञाः कर्मठाः प्रिये ।
लौकिकास्ते न जानन्ति गुरुतत्त्वं निराकुलम् ॥ 105 ॥
महाहङ्कारगर्वेण ततोविद्याबलेन च ।
भ्रमन्ति चास्मिन् संसारे घटीयन्त्रं यथा पुनः ॥ 106 ॥
यज्ञिनोऽपि न मुक्ताः स्युः न मुक्ता योगिनस्तथा ।
तापसा अपि नो मुक्ता गुरुतत्त्वात्पराङ्मुखाः ॥ 107 ॥
न मुक्तास्तु च गन्धर्वाः पितृयक्षास्तु चारणाः ।
ऋषयः सिद्धदेवाद्या गुरुसेवापराङ्मुखाः ॥ 108 ॥
इति श्रीस्कन्दपुराणे उत्तरखण्डे उमामहेश्वर संवादे
श्री गुरुगीतायां प्रथमोऽध्यायः ॥
śrīgurubhyo namaḥ |
hariḥ om |
dhyānam
haṃsābhyāṃ parivṛttapatrakamalairdivyairjagatkāraṇaṃ
viśvotkīrṇamanekadehanilayaṃ svacchandamānandakam |
ādyantaikamakhaṇḍacidghanarasaṃ pūrṇaṃ hyanantaṃ śubhaṃ
pratyakṣākṣaravigrahaṃ gurupadaṃ dhyāyedvibhuṃ śāśvatam ||
atha prathamo'dhyāyaḥ ||
acintyāvyaktarūpāya nirguṇāya gaṇātmane |
samastajagadādhāramūrtaye brahmaṇe namaḥ || 1 ||
ṛṣaya ūcuḥ |
sūta sūta mahāprājña nigamāgamapāraga |
gurusvarūpamasmākaṃ brūhi sarvamalāpaham || 2 ||
yasya śravaṇamātreṇa dehī duḥkhādvimucyate |
yena mārgeṇa munayaḥ sarvajñatvaṃ prapedire || 3 ||
yatprāpya na punaryāti naraḥ saṃsārabandhanam |
tathāvidhaṃ paraṃ tattvaṃ vaktavyamadhunā tvayā || 4 ||
guhyādguhyatamaṃ sāraṃ gurugītā viśeṣataḥ |
tvatprasādācca śrotavyā tatsarvaṃ brūhi sūta naḥ || 5 ||
iti samprārthitaḥ sūto munisaṅghairmuhurmuhuḥ ||
kutūhalena mahatā provāca madhuraṃ vacaḥ || 6 ||
sūta uvāca |
śruṇudhvaṃ munayaḥ sarve śraddhayā parayā mudā |
vadāmi bhavarogaghnīṃ gītāṃ mātṛsvarūpiṇīm || 7 ||
purā kailāsaśikhare siddhagandharvasevite |
tatra kalpalatāpuṣpamandire'tyantasundare || 8 ||
vyāghrājine samāsīnaṃ śukādimunivanditam |
bodhayantaṃ paraṃ tattvaṃ madhye munigaṇe kvacit || 9 ||
praṇamravadanā śaśvannamaskurvantamādarāt |
dṛṣṭvā vismayamāpanna pārvatī paripṛcchati || 10 ||
pārvatyuvāca |
oṃ namo deva deveśa parātpara jagadguro |
tvāṃ namaskurvate bhaktyā surāsuranarāḥ sadā || 11 ||
vidhiviṣṇumahendrādyairvandyaḥ khalu sadā bhavān |
namaskaroṣi kasmai tvaṃ namaskārāśrayaḥ kila || 12 ||
dṛṣṭvaitatkarma vipulamāścarya pratibhāti me |
kimetanna vijāne'haṃ kṛpayā vada me prabho || 13 ||
bhagavan sarvadharmajña vratānāṃ vratanāyakam |
brūhi me kṛpayā śambho gurumāhātmyamuttamam || 14 ||
kena mārgeṇa bho svāmin dehī brahmamayo bhavet |
tatkṛpāṃ kuru me svāmin namāmi caraṇau tava || 15 ||
iti samprārthitaḥ śaśvanmahādevo maheśvaraḥ |
ānandabharitaḥ svānte pārvatīmidamabravīt || 16 ||
śrī mahādeva uvāca |
na vaktavyamidaṃ devi rahasyātirahasyakam |
na kasyāpi purā proktaṃ tvadbhaktyarthaṃ vadāmi tat || 17 ||
mama rūpā'si devi tvamatastatkathayāmi te |
lokopakārakaḥ praśno na kenāpi kṛtaḥ purā || 18 ||
yasya deve parā bhaktiryathā deve tathā gurau |
tasyaite kathitā hyarthāḥ prakāśante mahātmanaḥ || 19 ||
yo guruḥ sa śivaḥ prokto yaḥ śivaḥ sa guruḥ smṛtaḥ |
vikalpaṃ yastu kurvīta sa naro gurutalpagaḥ || 20 ||
durlabhaṃ triṣu lokeṣu tacchṛṇuṣva vadāmyaham |
gurubrahma vinā nānyaḥ satyaṃ satyaṃ varānane || 21 ||
vedaśāstrapurāṇāni cetihāsādikāni ca |
mantrayantrādividyānāṃ mohanoccāṭanādikam || 22 ||
śaivaśāktāgamādīni hyanye ca bahavo matāḥ |
apabhraṃśāḥ samastānāṃ jīvānāṃ bhrāntacetasām || 23 ||
japastapo vrataṃ tīrthaṃ yajño dānaṃ tathaiva ca |
gurutattvamavijñāya sarvaṃ vyarthaṃ bhavetpriye || 24 ||
gurubuddhyātmano nānyat satyaṃ satyaṃ varānane |
tallābhārthaṃ prayatnastu kartavyaśca manīṣibhiḥ || 25 ||
gūḍhāvidyā jaganmāyā dehaścājñānasambhavaḥ |
vijñānaṃ yatprasādena guruśabdena kathyate || 26 ||
yadaṅghrikamaladvandvaṃ dvandvatāpanivārakam |
tārakaṃ bhavasindhośca taṃ guruṃ praṇamāmyaham || 27 ||
dehī brahma bhavedyasmāt tvatkṛpārthaṃ vadāmi tat |
sarvapāpaviśuddhātmā śrīguroḥ pādasevanāt || 28 ||
sarvatīrthāvagāhasya samprāpnoti phalaṃ naraḥ |
guroḥ pādodakaṃ pītvā śeṣaṃ śirasi dhārayan || 29 ||
śoṣaṇaṃ pāpapaṅkasya dīpanaṃ jñānatejasaḥ |
guroḥ pādodakaṃ samyak saṃsārārṇavatārakam || 30 ||
ajñānamūlaharaṇaṃ janmakarmanivārakam |
jñānavairāgyasiddhyarthaṃ guroḥ pādodakaṃ pibet || 31 ||
gurupādodakaṃ pānaṃ gurorucchiṣṭabhojanam |
gurumūrteḥ sadā dhyānaṃ gurornāma sadā japaḥ || 32 ||
svadeśikasyaiva ca nāmakīrtanaṃ
bhavedanantasya śivasya kīrtanam |
svadeśikasyaiva ca nāmacintanaṃ
bhavedanantasya śivasya cintanam || 33 ||
yatpādāmbujareṇurvai ko'pi saṃsāravāridhau |
setubandhāyate nāthaṃ deśikaṃ tamupāsmahe || 34 ||
yadanugrahamātreṇa śokamohau vinaśyataḥ |
tasmai śrīdeśikendrāya namo'stu paramātmane || 35 ||
yasmādanugrahaṃ labdhvā mahadajñānamutsṛjet |
tasmai śrīdeśikendrāya namaścābhīṣṭasiddhaye || 36 ||
kāśīkṣetraṃ nivāsaśca jāhnavī caraṇodakam |
gururviśveśvaraḥ sākṣāt tārakaṃ brahmaniścayaḥ || 37 ||
gurusevā gayā proktā dehaḥ syādakṣayo vaṭaḥ |
tatpādaṃ viṣṇupādaṃ syāt tatra dattamanastatam || 38 ||
gurumūrtiṃ smarennityaṃ gurornāma sadā japet |
gurorājñāṃ prakurvīta guroranyaṃ na bhāvayet || 39 ||
guruvaktre sthitaṃ brahma prāpyate tatprasādataḥ |
gurordhyānaṃ sadā kuryāt kulastrī svapatiṃ yathā || 40 ||
svāśramaṃ ca svajātiṃ ca svakīrtiṃ puṣṭivardhanam |
etatsarvaṃ parityajya gurumeva samāśrayet || 41 ||
ananyāścintayanto ye sulabhaṃ paramaṃ sukham |
tasmātsarvaprayatnena gurorārādhanaṃ kuru || 42 ||
guruvaktre sthitā vidyā gurubhaktyā ca labhyate |
trailokye sphuṭavaktāro devarṣipitṛmānavāḥ || 43 ||
gukāraścāndhakāro hi rukārasteja ucyate |
ajñānagrāsakaṃ brahma gurureva na saṃśayaḥ || 44 ||
gukāraścāndhakārastu rukārastannirodhakṛt |
andhakāravināśitvādgururityabhidhīyate ||
gukāro bhavarogaḥ syāt rukārastannirodhakṛt |
bhavarogaharatvācca gururityabhidhīyate || 45 ||
gukāraśca guṇātīto rūpātīto rukārakaḥ |
guṇarūpavihīnatvāt gururityabhidhīyate || 46 ||
gukāraḥ prathamo varṇo māyādiguṇabhāsakaḥ |
rukāro'sti paraṃ brahma māyābhrāntivimocakam || 47 ||
evaṃ gurupadaṃ śreṣṭhaṃ devānāmapi durlabham |
hāhāhūhūgaṇaiścaiva gandharvādyaiśca pūjitam || 48 ||
dhruvaṃ teṣāṃ ca sarveṣāṃ nāsti tattvaṃ guroḥ param |
gurorārādhanaṃ kuryāt svajīvatvaṃ nivedayet || 49 ||
āsanaṃ śayanaṃ vastraṃ vāhanaṃ bhūṣaṇādikam |
sādhakena pradātavyaṃ gurusantoṣakāraṇam || 50 ||
karmaṇā manasā vācā sarvadā''rādhayedgurum |
dīrghadaṇḍaṃ namaskṛtya nirlajjo gurusannidhau || 51 ||
śarīramindriyaṃ prāṇamarthasvajanabāndhavān |
ātmadārādikaṃ sarvaṃ sadgurubhyo nivedayet || 52 ||
gurureko jagatsarvaṃ brahmaviṣṇuśivātmakam |
guroḥ parataraṃ nāsti tasmātsampūjayedgurum || 53 ||
sarvaśrutiśiroratnavirājitapadāmbujam |
vedāntārthapravaktāraṃ tasmāt sampūjayedgurum || 54 ||
yasya smaraṇamātreṇa jñānamutpadyate svayam |
sa eva sarvasampattiḥ tasmātsampūjayedgurum || 55 ||
[pāṭhabhedaḥ -
kṛmikoṭibhirāviṣṭaṃ durgandhamalamūtrakam |
śleṣmaraktatvacāmāṃsairnaddhaṃ caitadvarānane ||
]
kṛmikoṭibhirāviṣṭaṃ durgandhakuladūṣitam |
anityaṃ duḥkhanilayaṃ dehaṃ viddhi varānane || 56 ||
saṃsāravṛkṣamārūḍhāḥ patanti narakārṇave |
yastānuddharate sarvān tasmai śrīgurave namaḥ || 57 ||
gururbrahmā gururviṣṇurgururdevo maheśvaraḥ |
gurussākṣāt parabrahma tasmai śrīgurave namaḥ || 58 ||
ajñānatimirāndhasya jñānāñjanaśalākayā |
cakṣurunmīlitaṃ yena tasmai śrīgurave namaḥ || 59 ||
akhaṇḍamaṇḍalākāraṃ vyāptaṃ yena carācaram |
tatpadaṃ darśitaṃ yena tasmai śrīgurave namaḥ || 60 ||
sthāvaraṃ jaṅgamaṃ vyāptaṃ yatkiñcitsacarācaram |
tvaṃ padaṃ darśitaṃ yena tasmai śrīgurave namaḥ || 61 ||
cinmayavyāpitaṃ sarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram |
asitvaṃ darśitaṃ yena tasmai śrīgurave namaḥ || 62 ||
nimiṣānnimiṣārdhādvā yadvākyādvai vimucyate |
svātmānaṃ śivamālokya tasmai śrīgurave namaḥ || 63 ||
caitanyaṃ śāśvataṃ śāntaṃ vyomātītaṃ nirañjanam |
nādabindukalātītaṃ tasmai śrīgurave namaḥ || 64 ||
nirguṇaṃ nirmalaṃ śāntaṃ jaṅgamaṃ sthirameva ca |
vyāptaṃ yena jagatsarvaṃ tasmai śrīgurave namaḥ || 65 ||
sa pitā sa ca me mātā sa bandhuḥ sa ca devatā |
saṃsāramohanāśāya tasmai śrīgurave namaḥ || 66 ||
yatsattvena jagatsattvaṃ yatprakāśena bhāti tat |
yadānandena nandanti tasmai śrīgurave namaḥ || 67 ||
yasmin sthitamidaṃ sarvaṃ bhāti yadbhānarūpataḥ |
priyaṃ putrādi yatprītyā tasmai śrīgurave namaḥ || 68 ||
yenedaṃ darśitaṃ tattvaṃ cittacaityādikaṃ tathā |
jāgratsvapnasuṣuptyādi tasmai śrīgurave namaḥ || 69 ||
yasya jñānamidaṃ viśvaṃ na dṛśyaṃ bhinnabhedataḥ |
sadaikarūparūpāya tasmai śrīgurave namaḥ || 70 ||
yasya jñātaṃ mataṃ tasya mataṃ yasya na veda saḥ |
ananyabhāvabhāvāya tasmai śrīgurave namaḥ || 71 ||
yasmai kāraṇarūpāya kāryarūpeṇa bhāti yat |
kāryakāraṇarūpāya tasmai śrīgurave namaḥ || 72 ||
nānārūpamidaṃ viśvaṃ na kenāpyasti bhinnatā |
kāryakāraṇarūpāya tasmai śrīgurave namaḥ || 73 ||
jñānaśaktisamārūḍhatattvamālāvibhūṣiṇe |
bhuktimuktipradātre ca tasmai śrīgurave namaḥ || 74 ||
anekajanmasamprāptakarmabandhavidāhine |
jñānānalaprabhāvena tasmai śrīgurave namaḥ || 75 ||
śoṣaṇaṃ bhavasindhośca dīpanaṃ kṣarasampadām |
guroḥ pādodakaṃ yasya tasmai śrīgurave namaḥ || 76 ||
na guroradhikaṃ tattvaṃ na guroradhikaṃ tapaḥ |
na guroradhikaṃ jñānaṃ tasmai śrīgurave namaḥ || 77 ||
mannāthaḥ śrījagannātho madguruḥ śrījagadguruḥ |
mamā''tmā sarvabhūtātmā tasmai śrīgurave namaḥ || 78 ||
gururādiranādiśca guruḥ paramadaivatam |
gurumantrasamo nāsti tasmai śrīgurave namaḥ || 79 ||
eka eva paro bandhurviṣame samupasthite |
guruḥ sakaladharmātmā tasmai śrīgurave namaḥ || 80 ||
gurumadhye sthitaṃ viśvaṃ viśvamadhye sthito guruḥ |
gururviśvaṃ na cānyo'sti tasmai śrīgurave namaḥ || 81 ||
bhavāraṇyapraviṣṭasya diṅmohabhrāntacetasaḥ |
yena sandarśitaḥ panthāḥ tasmai śrīgurave namaḥ || 82 ||
tāpatrayāgnitaptānāmaśāntaprāṇināṃ mude |
gurureva parā gaṅgā tasmai śrīgurave namaḥ || 83 ||
[pāṭhabhedaḥ -
ajñānenāhinā grastāḥ prāṇinastān cikitsakaḥ |
vidyāsvarūpo bhagavāṃstasmai śrīgurave namaḥ ||
]
ajñānasarpadaṣṭānāṃ prāṇināṃ kaścikitsakaḥ |
samyagjñānamahāmantravedinaṃ sadguru vinā || 84 ||
hetave jagatāmeva saṃsārārṇavasetave |
prabhave sarvavidyānāṃ śambhave gurave namaḥ || 85 ||
dhyānamūlaṃ gurormūrtiḥ pūjāmūlaṃ guroḥ padam |
mantramūlaṃ gurorvākyaṃ muktimūlaṃ guroḥ kṛpā || 86 ||
saptasāgaraparyantatīrthasnānaphalaṃ tu yat |
guroḥ pādodabindośca sahasrāṃśe na tatphalam || 87 ||
śive ruṣṭe gurustrātā gurau ruṣṭe na kaścana |
labdhvā kulaguruṃ samyaggurumeva samāśrayet || 88 ||
madhulubdho yathā bhṛṅgaḥ puṣpātpuṣpāntaraṃ vrajet |
jñānalubdhastathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ vrajet || 89 ||
vande gurupadadvandvaṃ vāṅmanātītagocaram |
śvetaraktaprabhābhinnaṃ śivaśaktyātmakaṃ param || 90 ||
gukāraṃ ca guṇātītaṃ rūkāraṃ rūpavarjitam |
guṇātītamarūpaṃ ca yo dadyātsa guruḥ smṛtaḥ || 91 ||
atrinetraḥ śivaḥ sākṣāt dvibāhuśca hariḥ smṛtaḥ |
yo'caturvadano brahmā śrīguruḥ kathitaḥ priye || 92 ||
ayaṃ mayāñjalirbaddho dayāsāgarasiddhaye |
yadanugrahato jantuścitrasaṃsāramuktibhāk || 93 ||
śrīguroḥ paramaṃ rūpaṃ vivekacakṣuragrataḥ |
mandabhāgyā na paśyanti andhāḥ sūryodayaṃ yathā || 94 ||
kulānāṃ kulakoṭīnāṃ tārakastatra tatkṣaṇāt |
atastaṃ sadguruṃ jñātvā trikālamabhivādayet || 95 ||
śrīnāthacaraṇadvandvaṃ yasyāṃ diśi virājate |
tasyāṃ diśi namaskuryāt bhaktyā pratidinaṃ priye || 96 ||
sāṣṭāṅgapraṇipātena stuvannityaṃ guruṃ bhajet |
bhajanāt sthairyamāpnoti svasvarūpamayo bhavet || 97 ||
dorbhyāṃ padbhyāṃ ca jānubhyāmurasā śirasā dṛśā |
manasā vacasā ceti praṇāmo'ṣṭāṅga ucyate || 98 ||
tasyai diśe satatamañjalireṣa nityaṃ
prakṣipyatāṃ mukharitairmadhuraiḥ prasūnaiḥ |
jāgarti yatra bhagavān gurucakravartī
viśvasthitipralayanāṭakanityasākṣī || 99 ||
abhyastaiḥ kimu dīrghakālavimalairvyādhipradairduṣkaraiḥ
prāṇāyāmaśatairanekakaraṇairduḥkhātmakairdurjayaiḥ |
yasminnabhyudite vinaśyati balī vāyuḥ svayaṃ tatkṣaṇāt
prāptuṃ tatsahajasvabhāvamaniśaṃ seveta caikaṃ gurum || 100 ||
jñānaṃ vinā muktipadaṃ labhyate gurubhaktitaḥ |
gurossamānato nānyat sādhanaṃ gurumārgiṇām || 101 ||
yasmātparataraṃ nāsti neti netīti vai śrutiḥ |
manasā vacasā caiva satyamārādhayedgurum || 102 ||
guroḥ kṛpāprasādena brahmaviṣṇumaheśvarāḥ |
sāmarthyamabhajan sarve sṛṣṭisthityantakarmaṇi || 103 ||
devakinnaragandharvāḥ pitṛyakṣāstu tumburaḥ |
munayo'pi na jānanti guruśuśrūṣaṇe vidhim || 104 ||
tārkikāśchāndasāścaiva daivajñāḥ karmaṭhāḥ priye |
laukikāste na jānanti gurutattvaṃ nirākulam || 105 ||
mahāhaṅkāragarveṇa tatovidyābalena ca |
bhramanti cāsmin saṃsāre ghaṭīyantraṃ yathā punaḥ || 106 ||
yajñino'pi na muktāḥ syuḥ na muktā yoginastathā |
tāpasā api no muktā gurutattvātparāṅmukhāḥ || 107 ||
na muktāstu ca gandharvāḥ pitṛyakṣāstu cāraṇāḥ |
ṛṣayaḥ siddhadevādyā gurusevāparāṅmukhāḥ || 108 ||
iti śrīskandapurāṇe uttarakhaṇḍe umāmaheśvara saṃvāde
śrī gurugītāyāṃ prathamo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.