dhyānam
praṇamāmi sadā rāhuṃ śūrpākāraṃ kirīṭinam |
Verse 1
saiṃhikeyaṃ karālāsyaṃ lokānāmabhayapradam || 1||
| atha rāhu kavacam |
nīlāmbaraḥ śiraḥ pātu lalāṭaṃ lokavanditaḥ |
Verse 2
cakṣuṣī pātu me rāhuḥ śrotre tvardhaśariravān || 2||
nāsikāṃ me dhūmravarṇaḥ śūlapāṇirmukhaṃ mama |
Verse 3
jihvāṃ me siṃhikāsūnuḥ kaṇṭhaṃ me kaṭhināṅghrikaḥ || 3||
bhujaṅgeśo bhujau pātu nīlamālyāmbaraḥ karau |
Verse 4
pātu vakṣaḥsthalaṃ mantrī pātu kukṣiṃ vidhuntudaḥ || 4||
kaṭiṃ me vikaṭaḥ pātu ūrū me surapūjitaḥ |
Verse 5
svarbhānurjānunī pātu jaṅghe me pātu jāḍyahā || 5||
gulphau grahapatiḥ pātu pādau me bhīṣaṇākṛtiḥ |
Verse 6
sarvāṇyaṅgāni me pātu nīlacandanabhūṣaṇaḥ || 6||
phalaśrutiḥ
rāhoridaṃ kavacamṛddhidavastudaṃ yo
bhaktyā paṭhatyanudinaṃ niyataḥ śuciḥ san |
prāpnoti kīrtimatulāṃ śriyamṛddhi-
Verse 7
māyurārogyamātmavijayaṃ ca hi tatprasādāt || 7||
|| iti śrīmahābhārate dhṛtarāṣṭrasañjayasaṃvāde droṇaparvaṇi rāhukavacaṃ sampūrṇam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
ध्यानम्
प्रणमामि सदा राहुं शूर्पाकारं किरीटिनम् ।
सैंहिकेयं करालास्यं लोकानामभयप्रदम् ॥ 1॥
। अथ राहु कवचम् ।
नीलाम्बरः शिरः पातु ललाटं लोकवन्दितः ।
चक्षुषी पातु मे राहुः श्रोत्रे त्वर्धशरिरवान् ॥ 2॥
नासिकां मे धूम्रवर्णः शूलपाणिर्मुखं मम ।
जिह्वां मे सिंहिकासूनुः कण्ठं मे कठिनाङ्घ्रिकः ॥ 3॥
भुजङ्गेशो भुजौ पातु नीलमाल्याम्बरः करौ ।
पातु वक्षःस्थलं मन्त्री पातु कुक्षिं विधुन्तुदः ॥ 4॥
कटिं मे विकटः पातु ऊरू मे सुरपूजितः ।
स्वर्भानुर्जानुनी पातु जङ्घे मे पातु जाड्यहा ॥ 5॥
गुल्फौ ग्रहपतिः पातु पादौ मे भीषणाकृतिः ।
सर्वाण्यङ्गानि मे पातु नीलचन्दनभूषणः ॥ 6॥
फलश्रुतिः
राहोरिदं कवचमृद्धिदवस्तुदं यो
भक्त्या पठत्यनुदिनं नियतः शुचिः सन् ।
प्राप्नोति कीर्तिमतुलां श्रियमृद्धि-
मायुरारोग्यमात्मविजयं च हि तत्प्रसादात् ॥ 7॥
॥ इति श्रीमहाभारते धृतराष्ट्रसञ्जयसंवादे द्रोणपर्वणि राहुकवचं सम्पूर्णम् ॥