শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ দশমস্সর্গঃ ।
ততঃ ক্রোধসমাবিষ্টং সম্রব্ধং তমুপাগতম্ ।
অহং প্রসাদযাঞ্চক্রে ভ্রাতরং প্রিযকাম্যযা ॥ 1 ॥
দিষ্ট্যাসি কুশলী প্রাপ্তো নিহতশ্চ ত্বযা রিপুঃ ।
অনাথস্য হি মে নাথস্ত্বমেকোঽনাথনন্দনঃ ॥ 2 ॥
ইদং বহুশলাকং তে পূর্ণচন্দ্রমিবোদিতম্ ।
ছত্রং সবালব্যজনং প্রতীচ্ছস্ব মযা ধৃতম্ ॥ 3 ॥
আর্তশ্চাথ বিলদ্বারি স্থিতস্সংবত্সরং নৃপ ।
দৃষ্ট্বাঽহং শোণিতং দ্বারি বিলাচ্চাপি সমুত্থিতম্ ॥ 4 ॥
শোকসংবিগ্নহৃদযো ভৃশং ব্যাকুলিতেন্দ্রিযঃ ।
অপিধায বিলদ্বারং শৈলশৃঙ্গেণ তত্তথা ॥ 5 ॥
তস্মাদ্দেশাদপাক্রম্য কিষ্কিন্ধাং প্রাবিশং পুনঃ ।
বিষাদাত্বিহ মাং দৃষ্ট্বা পৌরৈর্মন্ত্রিভিরেব চ ॥ 6 ॥
অভিষিক্তো ন কামেন তন্মেত্বং ক্ষন্তুমর্হসি ।
ত্বমেব রাজা মানার্হস্সদা চাহং যথা পুরম্ ॥ 7 ॥
রাজভাবনিযোগোঽযং মম ত্বদ্বিরহাত্কৃতঃ ।
সামাত্যপৌরনগরং স্থিতং নিহতকণ্টকম্ ॥ 8 ॥
ন্যাসভূতমিদং রাজ্যং তব নির্যাতযাম্যহম্ ।
মা চ রোষং কৃথাস্সৌম্য মযি শত্রুনিবর্হণ ॥ 9 ॥
যাচে ত্বাং শিরসা রাজন্মযা বদ্ধোঽযমঞ্জলিঃ ।
বলাদস্মিন্ সমাগম্য মন্ত্রিভিঃ পুরবাসিভিঃ ॥ 10 ॥
রাজভাবে নিযুক্তোঽহং শূন্যদেশজিগীষযা ।
স্নিগ্ধমেবং ব্রুবাণং মাং স তু নির্ভর্ত্স্য বানরঃ ॥ 11 ॥
ধিক্ত্বামিতি চ মা মুক্ত্বা বহু তত্তদুবাচ হ ।
প্রকৃতীশ্চ সমানীয মুন্ত্রিণশ্চৈব সম্মতান্ ॥ 12 ॥
মামাহ সুহৃদাং মধ্যে বাক্যং পরমগর্হিতম্ ।
বিদিতং বো যথা রাত্রৌ মাযাবী স মহাসুরঃ ॥ 13 ॥
মাং সমাহ্বযত ক্রূরো যুদ্ধাকাঙ্ক্ষী সুদুর্মতিঃ ।
তস্য তদ্বচনং শ্রুত্বা নিস্সৃতোঽহং নৃপালযাত্ ॥ 14 ॥
অনুযাতশ্চ মাং তূর্ণমযং ভ্রাতা সুদারুণঃ ।
স তু দৃষ্ট্বৈব মাং রাত্রৌ সদ্বিতীযং মহাবলঃ ॥ 15 ॥
প্রাদ্রবদ্ভযসন্ত্রস্তো বীক্ষ্যাবাং সমুপাগতৌ ।
অনুদ্রুতশ্চ বেগেন প্রবিবেশ মহাবিলম্ ॥ 16 ॥
তং প্রবিষ্টং বিদিত্বা সুঘোরং সুমহদ্বিলম্ ।
অযমুক্তোঽথ মে ভ্রাতা মযা তু ক্রূরদর্শনঃ ॥ 17 ॥
অহত্বা নাস্তি মে শক্তিঃ প্রতিগন্তুমিতঃ পুরীম্ ।
বিলদ্বারি প্রতীক্ষ ত্বং যাবদেনং নিহন্ম্যহম্ ॥ 18 ॥
স্থিতোঽযমিতি মত্বা তু প্রবিষ্টোঽহং দুরাসদম্ ।
তং চ মে মার্গমাণস্য গতস্সংবত্সরস্তদা ॥ 19 ॥
স তু দৃষ্টো মযা শত্রুরনির্বেদাদ্ভযাবহঃ ।
নিহতশ্চ মযা তত্র সোঽসুরো বন্ধুভিস্সহ ॥ 20 ॥
তস্যাস্যাত্তু প্রবৃত্তেন রুধিরৌঘেণ তদ্বিলম্ ।
পূর্ণমাসীদ্দুরাক্রামং স্তনতস্তস্য ভূতলে ॥ 21 ॥
সূদযিত্বা তু তং শত্রুং বিক্রান্তং দুন্দুভেস্সুতম্ ।
নিষ্ক্রামন্নেব পশ্যামি বিলস্য পিহিতং মুখম্ ॥ 22 ॥
বিক্রোশমানস্য তু মে সুগ্রীবেতি পুনঃ পুনঃ ।
যদা প্রতিবচো নাস্তি ততোঽহং ভৃশদুঃখিতঃ ॥ 23 ॥
পাদপ্রহারৈস্তু মযা বহুভিস্তদ্বিদারিতম্ ।
ততোঽহং তেন নিষ্ক্রম্য যথা পুরমুপাগতঃ ॥ 24 ॥
অত্রানেনাস্মি সংরুদ্ধো রাজ্যং প্রার্থযতাঽত্মনঃ ।
সুগ্রীবেণ নৃশংসেন বিস্মৃত্য ভ্রাতৃসৌহৃদম্ ॥ 25 ॥
এবমুক্ত্বা তু মাং তত্র বস্ত্রেণৈকেন বানরঃ ।
নির্বাসযামাস তদা বালী বিগতসাধ্বসঃ ॥ 26 ॥
তেনাহমপবিদ্ধশ্চ হৃতদারশ্চ রাঘব ।
তদ্ভযাচ্ছ মহীকৃত্স্না ক্রান্তেযং সবনার্ণবা ॥ 27 ॥
ঋষ্যমূকং গিরিবরং ভার্যাহরণদুঃখিতঃ ।
প্রবিষ্টোঽস্মি দুরাধর্ষং বালিনঃ কারণান্তরে ॥ 28 ॥
এতত্তে সর্বমাখ্যাতং বৈরানুকথনং মহত্ ।
অনাগসা মযা প্রাপ্তং ব্যসনং পশ্য রাঘব ॥ 29 ॥
বালিনস্তু ভযার্তস্য সর্বলোকভযঙ্কর ।
কর্তুমর্হসি মে বীর প্রসাদং তস্য নিগ্রহাত্ ॥ 30 ॥
এবমুক্তস্স তেজস্বী ধর্মজ্ঞো ধর্মসংহিতম্ ।
বচনং বক্তুমারেভে সুগ্রীবং প্রহসন্নিব ॥ 31 ॥
অমোঘাস্সূর্যসঙ্কাশা মমৈতে নিশিতা শ্শরাঃ ।
তস্মিন্বালিনি দুর্বৃত্তে নিপতিষ্যন্তি বেগিতাঃ ॥ 32 ॥
যাবত্তং নাভিপশ্যামি তব ভার্যাপহারিণম্ ।
তাবত্স জীবেত্পাপাত্মা বালী চারিত্রদূষকঃ ॥ 33 ॥
আত্মানুমানাত্পশ্যামি মগ্নং ত্বাং শোকসাগরে ।
ত্বামহং তারযিষ্যামি কামং প্রাপ্স্যসি পুষ্কলম্ ॥ 34 ॥
তস্য তদ্বচনং শ্রুত্বা হর্ষপৌরুষবর্ধনম্ ।
সুগ্রীবঃ পরমপ্রীতস্সুমহদ্বাক্যমব্রবীত্ ॥ 35 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে দশমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
tataḥ krodhasamāviṣṭaṃ samrabdhaṃ tamupāgatam |
ahaṃ prasādayāñcakre bhrātaraṃ priyakāmyayā || 1 ||
diṣṭyāsi kuśalī prāpto nihataśca tvayā ripuḥ |
anāthasya hi me nāthastvameko'nāthanandanaḥ || 2 ||
idaṃ bahuśalākaṃ te pūrṇacandramivoditam |
chatraṃ savālavyajanaṃ pratīcchasva mayā dhṛtam || 3 ||
ārtaścātha biladvāri sthitassaṃvatsaraṃ nṛpa |
dṛṣṭvā'haṃ śoṇitaṃ dvāri bilāccāpi samutthitam || 4 ||
śokasaṃvignahṛdayo bhṛśaṃ vyākulitendriyaḥ |
apidhāya biladvāraṃ śailaśṛṅgeṇa tattathā || 5 ||
tasmāddeśādapākramya kiṣkindhāṃ prāviśaṃ punaḥ |
viṣādātviha māṃ dṛṣṭvā paurairmantribhireva ca || 6 ||
abhiṣikto na kāmena tanmetvaṃ kṣantumarhasi |
tvameva rājā mānārhassadā cāhaṃ yathā puram || 7 ||
rājabhāvaniyogo'yaṃ mama tvadvirahātkṛtaḥ |
sāmātyapauranagaraṃ sthitaṃ nihatakaṇṭakam || 8 ||
nyāsabhūtamidaṃ rājyaṃ tava niryātayāmyaham |
mā ca roṣaṃ kṛthāssaumya mayi śatrunibarhaṇa || 9 ||
yāce tvāṃ śirasā rājanmayā baddho'yamañjaliḥ |
balādasmin samāgamya mantribhiḥ puravāsibhiḥ || 10 ||
rājabhāve niyukto'haṃ śūnyadeśajigīṣayā |
snigdhamevaṃ bruvāṇaṃ māṃ sa tu nirbhartsya vānaraḥ || 11 ||
dhiktvāmiti ca mā muktvā bahu tattaduvāca ha |
prakṛtīśca samānīya muntriṇaścaiva sammatān || 12 ||
māmāha suhṛdāṃ madhye vākyaṃ paramagarhitam |
viditaṃ vo yathā rātrau māyāvī sa mahāsuraḥ || 13 ||
māṃ samāhvayata krūro yuddhākāṅkṣī sudurmatiḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā nissṛto'haṃ nṛpālayāt || 14 ||
anuyātaśca māṃ tūrṇamayaṃ bhrātā sudāruṇaḥ |
sa tu dṛṣṭvaiva māṃ rātrau sadvitīyaṃ mahābalaḥ || 15 ||
prādravadbhayasantrasto vīkṣyāvāṃ samupāgatau |
anudrutaśca vegena praviveśa mahābilam || 16 ||
taṃ praviṣṭaṃ viditvā sughoraṃ sumahadbilam |
ayamukto'tha me bhrātā mayā tu krūradarśanaḥ || 17 ||
ahatvā nāsti me śaktiḥ pratigantumitaḥ purīm |
biladvāri pratīkṣa tvaṃ yāvadenaṃ nihanmyaham || 18 ||
sthito'yamiti matvā tu praviṣṭo'haṃ durāsadam |
taṃ ca me mārgamāṇasya gatassaṃvatsarastadā || 19 ||
sa tu dṛṣṭo mayā śatruranirvedādbhayāvahaḥ |
nihataśca mayā tatra so'suro bandhubhissaha || 20 ||
tasyāsyāttu pravṛttena rudhiraugheṇa tadbilam |
pūrṇamāsīddurākrāmaṃ stanatastasya bhūtale || 21 ||
sūdayitvā tu taṃ śatruṃ vikrāntaṃ dundubhessutam |
niṣkrāmanneva paśyāmi bilasya pihitaṃ mukham || 22 ||
vikrośamānasya tu me sugrīveti punaḥ punaḥ |
yadā prativaco nāsti tato'haṃ bhṛśaduḥkhitaḥ || 23 ||
pādaprahāraistu mayā bahubhistadvidāritam |
tato'haṃ tena niṣkramya yathā puramupāgataḥ || 24 ||
atrānenāsmi saṃruddho rājyaṃ prārthayatā'tmanaḥ |
sugrīveṇa nṛśaṃsena vismṛtya bhrātṛsauhṛdam || 25 ||
evamuktvā tu māṃ tatra vastreṇaikena vānaraḥ |
nirvāsayāmāsa tadā vālī vigatasādhvasaḥ || 26 ||
tenāhamapaviddhaśca hṛtadāraśca rāghava |
tadbhayāccha mahīkṛtsnā krānteyaṃ savanārṇavā || 27 ||
ṛṣyamūkaṃ girivaraṃ bhāryāharaṇaduḥkhitaḥ |
praviṣṭo'smi durādharṣaṃ vālinaḥ kāraṇāntare || 28 ||
etatte sarvamākhyātaṃ vairānukathanaṃ mahat |
anāgasā mayā prāptaṃ vyasanaṃ paśya rāghava || 29 ||
vālinastu bhayārtasya sarvalokabhayaṅkara |
kartumarhasi me vīra prasādaṃ tasya nigrahāt || 30 ||
evamuktassa tejasvī dharmajño dharmasaṃhitam |
vacanaṃ vaktumārebhe sugrīvaṃ prahasanniva || 31 ||
amoghāssūryasaṅkāśā mamaite niśitā śśarāḥ |
tasminvālini durvṛtte nipatiṣyanti vegitāḥ || 32 ||
yāvattaṃ nābhipaśyāmi tava bhāryāpahāriṇam |
tāvatsa jīvetpāpātmā vālī cāritradūṣakaḥ || 33 ||
ātmānumānātpaśyāmi magnaṃ tvāṃ śokasāgare |
tvāmahaṃ tārayiṣyāmi kāmaṃ prāpsyasi puṣkalam || 34 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā harṣapauruṣavardhanam |
sugrīvaḥ paramaprītassumahadvākyamabravīt || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe daśamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ दशमस्सर्गः ।
ततः क्रोधसमाविष्टं सम्रब्धं तमुपागतम् ।
अहं प्रसादयाञ्चक्रे भ्रातरं प्रियकाम्यया ॥ 1 ॥
दिष्ट्यासि कुशली प्राप्तो निहतश्च त्वया रिपुः ।
अनाथस्य हि मे नाथस्त्वमेकोऽनाथनन्दनः ॥ 2 ॥
इदं बहुशलाकं ते पूर्णचन्द्रमिवोदितम् ।
छत्रं सवालव्यजनं प्रतीच्छस्व मया धृतम् ॥ 3 ॥
आर्तश्चाथ बिलद्वारि स्थितस्संवत्सरं नृप ।
दृष्ट्वाऽहं शोणितं द्वारि बिलाच्चापि समुत्थितम् ॥ 4 ॥
शोकसंविग्नहृदयो भृशं व्याकुलितेन्द्रियः ।
अपिधाय बिलद्वारं शैलशृङ्गेण तत्तथा ॥ 5 ॥
तस्माद्देशादपाक्रम्य किष्किन्धां प्राविशं पुनः ।
विषादात्विह मां दृष्ट्वा पौरैर्मन्त्रिभिरेव च ॥ 6 ॥
अभिषिक्तो न कामेन तन्मेत्वं क्षन्तुमर्हसि ।
त्वमेव राजा मानार्हस्सदा चाहं यथा पुरम् ॥ 7 ॥
राजभावनियोगोऽयं मम त्वद्विरहात्कृतः ।
सामात्यपौरनगरं स्थितं निहतकण्टकम् ॥ 8 ॥
न्यासभूतमिदं राज्यं तव निर्यातयाम्यहम् ।
मा च रोषं कृथास्सौम्य मयि शत्रुनिबर्हण ॥ 9 ॥
याचे त्वां शिरसा राजन्मया बद्धोऽयमञ्जलिः ।
बलादस्मिन् समागम्य मन्त्रिभिः पुरवासिभिः ॥ 10 ॥
राजभावे नियुक्तोऽहं शून्यदेशजिगीषया ।
स्निग्धमेवं ब्रुवाणं मां स तु निर्भर्त्स्य वानरः ॥ 11 ॥
धिक्त्वामिति च मा मुक्त्वा बहु तत्तदुवाच ह ।
प्रकृतीश्च समानीय मुन्त्रिणश्चैव सम्मतान् ॥ 12 ॥
मामाह सुहृदां मध्ये वाक्यं परमगर्हितम् ।
विदितं वो यथा रात्रौ मायावी स महासुरः ॥ 13 ॥
मां समाह्वयत क्रूरो युद्धाकाङ्क्षी सुदुर्मतिः ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा निस्सृतोऽहं नृपालयात् ॥ 14 ॥
अनुयातश्च मां तूर्णमयं भ्राता सुदारुणः ।
स तु दृष्ट्वैव मां रात्रौ सद्वितीयं महाबलः ॥ 15 ॥
प्राद्रवद्भयसन्त्रस्तो वीक्ष्यावां समुपागतौ ।
अनुद्रुतश्च वेगेन प्रविवेश महाबिलम् ॥ 16 ॥
तं प्रविष्टं विदित्वा सुघोरं सुमहद्बिलम् ।
अयमुक्तोऽथ मे भ्राता मया तु क्रूरदर्शनः ॥ 17 ॥
अहत्वा नास्ति मे शक्तिः प्रतिगन्तुमितः पुरीम् ।
बिलद्वारि प्रतीक्ष त्वं यावदेनं निहन्म्यहम् ॥ 18 ॥
स्थितोऽयमिति मत्वा तु प्रविष्टोऽहं दुरासदम् ।
तं च मे मार्गमाणस्य गतस्संवत्सरस्तदा ॥ 19 ॥
स तु दृष्टो मया शत्रुरनिर्वेदाद्भयावहः ।
निहतश्च मया तत्र सोऽसुरो बन्धुभिस्सह ॥ 20 ॥
तस्यास्यात्तु प्रवृत्तेन रुधिरौघेण तद्बिलम् ।
पूर्णमासीद्दुराक्रामं स्तनतस्तस्य भूतले ॥ 21 ॥
सूदयित्वा तु तं शत्रुं विक्रान्तं दुन्दुभेस्सुतम् ।
निष्क्रामन्नेव पश्यामि बिलस्य पिहितं मुखम् ॥ 22 ॥
विक्रोशमानस्य तु मे सुग्रीवेति पुनः पुनः ।
यदा प्रतिवचो नास्ति ततोऽहं भृशदुःखितः ॥ 23 ॥
पादप्रहारैस्तु मया बहुभिस्तद्विदारितम् ।
ततोऽहं तेन निष्क्रम्य यथा पुरमुपागतः ॥ 24 ॥
अत्रानेनास्मि संरुद्धो राज्यं प्रार्थयताऽत्मनः ।
सुग्रीवेण नृशंसेन विस्मृत्य भ्रातृसौहृदम् ॥ 25 ॥
एवमुक्त्वा तु मां तत्र वस्त्रेणैकेन वानरः ।
निर्वासयामास तदा वाली विगतसाध्वसः ॥ 26 ॥
तेनाहमपविद्धश्च हृतदारश्च राघव ।
तद्भयाच्छ महीकृत्स्ना क्रान्तेयं सवनार्णवा ॥ 27 ॥
ऋष्यमूकं गिरिवरं भार्याहरणदुःखितः ।
प्रविष्टोऽस्मि दुराधर्षं वालिनः कारणान्तरे ॥ 28 ॥
एतत्ते सर्वमाख्यातं वैरानुकथनं महत् ।
अनागसा मया प्राप्तं व्यसनं पश्य राघव ॥ 29 ॥
वालिनस्तु भयार्तस्य सर्वलोकभयङ्कर ।
कर्तुमर्हसि मे वीर प्रसादं तस्य निग्रहात् ॥ 30 ॥
एवमुक्तस्स तेजस्वी धर्मज्ञो धर्मसंहितम् ।
वचनं वक्तुमारेभे सुग्रीवं प्रहसन्निव ॥ 31 ॥
अमोघास्सूर्यसङ्काशा ममैते निशिता श्शराः ।
तस्मिन्वालिनि दुर्वृत्ते निपतिष्यन्ति वेगिताः ॥ 32 ॥
यावत्तं नाभिपश्यामि तव भार्यापहारिणम् ।
तावत्स जीवेत्पापात्मा वाली चारित्रदूषकः ॥ 33 ॥
आत्मानुमानात्पश्यामि मग्नं त्वां शोकसागरे ।
त्वामहं तारयिष्यामि कामं प्राप्स्यसि पुष्कलम् ॥ 34 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा हर्षपौरुषवर्धनम् ।
सुग्रीवः परमप्रीतस्सुमहद्वाक्यमब्रवीत् ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे दशमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
tataḥ krodhasamāviṣṭaṃ samrabdhaṃ tamupāgatam |
ahaṃ prasādayāñcakre bhrātaraṃ priyakāmyayā || 1 ||
diṣṭyāsi kuśalī prāpto nihataśca tvayā ripuḥ |
anāthasya hi me nāthastvameko'nāthanandanaḥ || 2 ||
idaṃ bahuśalākaṃ te pūrṇacandramivoditam |
chatraṃ savālavyajanaṃ pratīcchasva mayā dhṛtam || 3 ||
ārtaścātha biladvāri sthitassaṃvatsaraṃ nṛpa |
dṛṣṭvā'haṃ śoṇitaṃ dvāri bilāccāpi samutthitam || 4 ||
śokasaṃvignahṛdayo bhṛśaṃ vyākulitendriyaḥ |
apidhāya biladvāraṃ śailaśṛṅgeṇa tattathā || 5 ||
tasmāddeśādapākramya kiṣkindhāṃ prāviśaṃ punaḥ |
viṣādātviha māṃ dṛṣṭvā paurairmantribhireva ca || 6 ||
abhiṣikto na kāmena tanmetvaṃ kṣantumarhasi |
tvameva rājā mānārhassadā cāhaṃ yathā puram || 7 ||
rājabhāvaniyogo'yaṃ mama tvadvirahātkṛtaḥ |
sāmātyapauranagaraṃ sthitaṃ nihatakaṇṭakam || 8 ||
nyāsabhūtamidaṃ rājyaṃ tava niryātayāmyaham |
mā ca roṣaṃ kṛthāssaumya mayi śatrunibarhaṇa || 9 ||
yāce tvāṃ śirasā rājanmayā baddho'yamañjaliḥ |
balādasmin samāgamya mantribhiḥ puravāsibhiḥ || 10 ||
rājabhāve niyukto'haṃ śūnyadeśajigīṣayā |
snigdhamevaṃ bruvāṇaṃ māṃ sa tu nirbhartsya vānaraḥ || 11 ||
dhiktvāmiti ca mā muktvā bahu tattaduvāca ha |
prakṛtīśca samānīya muntriṇaścaiva sammatān || 12 ||
māmāha suhṛdāṃ madhye vākyaṃ paramagarhitam |
viditaṃ vo yathā rātrau māyāvī sa mahāsuraḥ || 13 ||
māṃ samāhvayata krūro yuddhākāṅkṣī sudurmatiḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā nissṛto'haṃ nṛpālayāt || 14 ||
anuyātaśca māṃ tūrṇamayaṃ bhrātā sudāruṇaḥ |
sa tu dṛṣṭvaiva māṃ rātrau sadvitīyaṃ mahābalaḥ || 15 ||
prādravadbhayasantrasto vīkṣyāvāṃ samupāgatau |
anudrutaśca vegena praviveśa mahābilam || 16 ||
taṃ praviṣṭaṃ viditvā sughoraṃ sumahadbilam |
ayamukto'tha me bhrātā mayā tu krūradarśanaḥ || 17 ||
ahatvā nāsti me śaktiḥ pratigantumitaḥ purīm |
biladvāri pratīkṣa tvaṃ yāvadenaṃ nihanmyaham || 18 ||
sthito'yamiti matvā tu praviṣṭo'haṃ durāsadam |
taṃ ca me mārgamāṇasya gatassaṃvatsarastadā || 19 ||
sa tu dṛṣṭo mayā śatruranirvedādbhayāvahaḥ |
nihataśca mayā tatra so'suro bandhubhissaha || 20 ||
tasyāsyāttu pravṛttena rudhiraugheṇa tadbilam |
pūrṇamāsīddurākrāmaṃ stanatastasya bhūtale || 21 ||
sūdayitvā tu taṃ śatruṃ vikrāntaṃ dundubhessutam |
niṣkrāmanneva paśyāmi bilasya pihitaṃ mukham || 22 ||
vikrośamānasya tu me sugrīveti punaḥ punaḥ |
yadā prativaco nāsti tato'haṃ bhṛśaduḥkhitaḥ || 23 ||
pādaprahāraistu mayā bahubhistadvidāritam |
tato'haṃ tena niṣkramya yathā puramupāgataḥ || 24 ||
atrānenāsmi saṃruddho rājyaṃ prārthayatā'tmanaḥ |
sugrīveṇa nṛśaṃsena vismṛtya bhrātṛsauhṛdam || 25 ||
evamuktvā tu māṃ tatra vastreṇaikena vānaraḥ |
nirvāsayāmāsa tadā vālī vigatasādhvasaḥ || 26 ||
tenāhamapaviddhaśca hṛtadāraśca rāghava |
tadbhayāccha mahīkṛtsnā krānteyaṃ savanārṇavā || 27 ||
ṛṣyamūkaṃ girivaraṃ bhāryāharaṇaduḥkhitaḥ |
praviṣṭo'smi durādharṣaṃ vālinaḥ kāraṇāntare || 28 ||
etatte sarvamākhyātaṃ vairānukathanaṃ mahat |
anāgasā mayā prāptaṃ vyasanaṃ paśya rāghava || 29 ||
vālinastu bhayārtasya sarvalokabhayaṅkara |
kartumarhasi me vīra prasādaṃ tasya nigrahāt || 30 ||
evamuktassa tejasvī dharmajño dharmasaṃhitam |
vacanaṃ vaktumārebhe sugrīvaṃ prahasanniva || 31 ||
amoghāssūryasaṅkāśā mamaite niśitā śśarāḥ |
tasminvālini durvṛtte nipatiṣyanti vegitāḥ || 32 ||
yāvattaṃ nābhipaśyāmi tava bhāryāpahāriṇam |
tāvatsa jīvetpāpātmā vālī cāritradūṣakaḥ || 33 ||
ātmānumānātpaśyāmi magnaṃ tvāṃ śokasāgare |
tvāmahaṃ tārayiṣyāmi kāmaṃ prāpsyasi puṣkalam || 34 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā harṣapauruṣavardhanam |
sugrīvaḥ paramaprītassumahadvākyamabravīt || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe daśamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.