শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ নবমস্সর্গঃ ।
এবমুক্তা তু কৈকেযী ক্রোধেন জ্বলিতাননা ।
দীর্ঘমুষ্ণং বিনিশ্বস্য মন্থরামিদমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
অদ্য রামমিতঃ ক্ষিপ্রং বনং প্রস্থাপযাম্যহম্ ।
যৌবরাজ্যে চ ভরতং ক্ষিপ্রমেবাভিষেচযে ॥ 2 ॥
ইদং ত্বিদানীং সম্পশ্য কেনোপাযেন মন্থরে ।
ভরতঃ প্রাপ্নুযাদ্রাজ্যং ন তু রামঃ কথঞ্চন ॥ 3 ॥
এবমুক্তা তযা দেব্যা মন্থরা পাপদর্শিনী ।
রামার্থমুপহিংসন্তী কৈকেযীমিদমব্রবীত্ ॥ 4 ॥
হন্তেদানীং প্রবক্ষ্যামি কৈকেযি শ্রূযতাং চ মে ।
যথা তে ভরতো রাজ্যং পুত্রঃ প্রাপ্স্যতি কেবলম্ ॥ 5 ॥
কিং ন স্মরসি কৈকেযি স্মরন্তী বা নিগূহসে ।
যদুচ্যমানমাত্মার্থং মত্তস্ত্বং শ্রোতুমিচ্ছসি ॥ 6 ॥
মযোচ্যমানং যদি তে শ্রোতুং ছন্দো বিলাসিনি ।
শ্রূযতামভিধাস্যামি শ্রুত্বা চাপি বিমৃশ্যতাম্ ॥ 7 ॥
শ্রুত্বৈবং বচনং তস্যা মন্থরাযাস্তু কৈকেযী ।
কিঞ্চিদুত্থায শযনাত্স্বাস্তীর্ণাদিদমব্রবীত্ ॥ 8 ॥
কথয ত্বং মমোপাযং কেনোপাযেন মন্থরে ।
ভরতঃ প্রাপ্নুযাদ্রাজ্যং ন তু রামঃ কথঞ্চন ॥ 9 ॥
এবমুক্তা তযা দেব্যা মন্থরা পাপদর্শিনী ।
রামার্থমুপহিংসন্তী কুব্জা বচনমব্রবীত্ ॥ 10 ॥
তব দৈবাসুরে যুদ্ধে সহ রাজর্ষিভিঃ পতিঃ ।
অগচ্ছত্ত্বামুপাদায দেবরাজস্য সাহ্যকৃত্ ॥ 11 ॥
দিশমাস্থায বৈ দেবি দক্ষিণাং দণ্ডকান্প্রতি ।
বৈজযন্তমিতি খ্যাতং পুরং যত্র তিমিধ্বজঃ ॥ 12 ॥
স শম্বর ইতি খ্যাতশ্শতমাযো মহাসুরঃ ।
দদৌ শক্রস্য সঙ্গ্রামং দেবসঙ্ঘৈরনির্জিতঃ ॥ 13 ॥
তস্মিন্মহতি সঙ্গ্রামে পুরুষান্ক্ষতবিক্ষতান্ ।
রাত্রৌ প্রসুপ্তান্ঘ্নন্তি স্ম তরসাঽঽসাদ্য রাক্ষসাঃ ॥ 14 ॥
তত্রাকরোন্মহদ্যুদ্ধং রাজা দশরথস্তদা ।
অসুরৈশ্চ মহাবাহুশ্শস্ত্রৈশ্চ শকলীকৃতঃ ॥ 15 ॥
অপবাহ্য ত্বযা দেবি সঙ্গ্রামান্নষ্টচেতনঃ ।
তত্রাপি বিক্ষতশ্শস্ত্রৈঃ পতিস্তে রক্ষিতস্ত্বযা ॥ 16 ॥
তুষ্টেন তেন দত্তৌ তে দ্বৌ বরৌ শুভদর্শনে ।
স ত্বযোক্তঃ পতির্দেবি যদেচ্ছেযং তদা বরৌ ॥ 17 ॥
গৃহ্ণীযামিতি তত্তেন তথেত্যুক্তং মহাত্মনা ।
অনভিজ্ঞাম্হ্যহং দেবি ত্বযৈব কথিতা পুরা ॥ 18 ॥
কথৈষা তব তু স্নেহান্মনসা ধার্যতে মযা ।
রামাভিষেকসম্ভারান্নিগৃহ্য বিনিবর্তয ॥ 19 ॥
তৌ বরৌ যাচ ভর্তারং ভরতস্যাভিষেচনম্ ।
প্রব্রাজনং চ রামস্য ত্বং বর্ষাণি চতুর্দশ ॥ 20 ॥
চতুর্দশ হি বর্ষাণি রামে প্রব্রাজিতে বনম্ ।
প্রজাভাবগতস্নেহস্স্থিরঃ পুত্রো ভবিষ্যতি ॥ 21 ॥
ক্রোধাগারং প্রবিশ্যাঽদ্য ক্রুদ্ধেবাশ্বপতেস্সুতে ।
শেষ্বাঽনন্তর্হিতাযাং ত্বং ভূমৌ মলিনবাসিনী ॥ 22 ॥
মাস্মৈনং প্রত্যুদীক্ষেথা মা চৈনমভিভাষথাঃ ।
রুদন্তী চাপি তং দৃষ্ট্বা জগত্যাং শোকলালসা ॥ 23 ॥
দযিতা ত্বং সদা ভর্তুরত্র মে নাস্তি সংশযঃ ।
ত্বত্কৃতে স মহারাজো বিশেদপি হুতাশনম্ ॥ 24 ॥
ন ত্বাং ক্রোধযিতুং শক্তো ন ক্রৃদ্ধাং প্রত্যুদীক্ষিতুম্ ।
তব প্রিযার্থং রাজা হি প্রাণানপি পরিত্যজেত্ ॥ 25 ॥
ন হ্যতিক্রমিতুং শক্তস্তব বাক্যং মহীপতিঃ ।
মন্দস্বভাবে বুধ্যস্ব সৌভাগ্যবলমাত্মনঃ ॥ 26 ॥
মণিমুক্তং সুবর্ণানি রত্নানি বিবিধানি চ ।
দদ্যাদ্দশরথো রাজা মাস্ম তেষু মনঃ কৃথাঃ ॥ 27 ॥
যৌ তৌ দৈবাসুরে যুদ্ধে বরৌ দশরথোঽদদাত্ ।
তৌ স্মারয মহাভাগে সোঽর্থো ন ত্বামতিক্রমেত্ ॥ 28 ॥
যদাতু তে বরং দদ্যাত্স্বযমুত্থাপ্য রাঘবঃ ।
ব্যবস্থাপ্য মহারাজং ত্বমিমং বৃণুযা বরম্ ॥ 29 ॥
রামং প্রব্রাজযারণ্যে নব বর্ষাণি পঞ্চ চ ।
ভরতঃ ক্রিযতাং রাজা পৃথিব্যাঃ পার্থিবর্ষভঃ ॥ 30 ॥
চতুর্দশ হি বর্ষাণি রামে প্রব্রাজিতে বনম্ ।
রূঢশ্চ কৃতমূলশ্চ শেষং স্থাস্যতি তে সুতঃ ॥ 31 ॥
রামপ্রব্রাজনং চৈব দেবি যাচস্ব তং বরম্ ।
এবং সিদ্ধ্যন্তি পুত্রস্য সর্বার্থাস্তব ভামিনি ॥ 32 ॥
এবং প্রব্রাজিতশ্চৈব রামোঽরামো ভবিষ্যতি ।
ভরতশ্চ হতামিত্রস্তব রাজা ভবিষ্যতি ॥ 33 ॥
যেন কালেন রামশ্চ বনাত্প্রত্যাগমিষ্যতি ।
তেন কালেন পুত্রস্তে কৃতমূলো ভবিষ্যতি ॥ 34 ॥
সুগৃহীতমনুষ্যশ্চ সুহৃদ্ভিস্সার্ধমাত্মবান্ ।
প্রাপ্তকালং নু মন্যেঽহং রাজানং বীতসাধ্বসা ॥ 35 ॥
রামাভিষেকসঙ্কল্পান্নিগৃহ্য বিনিবর্তয ।
অনর্থমর্থরূপেণ গ্রাহিতা সা ততস্তযা ॥ 36 ॥
হৃষ্টা প্রতীতা কৈকেযী মন্থরামিদমব্রবীত্ ।
সা হি বাক্যেন কুব্জাযাঃ কিশোরীবোত্পথং গতা ॥ 37 ॥
কৈকেযী বিস্মযং প্রাপ্তা পরং পরমদর্শনা ।
কুব্জে ত্বাং নাভিজানামি শ্রেষ্ঠাং শ্রেষ্ঠাভিথাযিনীম্ ॥ 38 ॥
পৃথিব্যামসি কুব্জানামুত্তমা বুদ্ধিনিশ্চযে ।
ত্বমেব তু মমাঽর্থেষু নিত্যযুক্তা হিতৈষিণী ॥ 39 ॥
নাহং সমববুধ্যেযং কুব্জে রাজ্ঞশ্চিকীর্ষিতম্ ।
সন্তি দুস্সংস্থিতাঃ কুব্জা বক্রাঃ পরমদারুণাঃ ॥ 40 ॥
ত্বং পদ্মমিব বাতেন সন্নতা প্রিযদর্শনা ।
ত্বং পদ্মমিব বাতেন সন্নতা প্রিযদর্শনা ।
উরস্তেঽভিনিবিষ্টং বৈ যাবত্স্কন্ধাত্ সমুন্নতম্ ॥ 41 ॥
অধস্তাচ্চোদরং শাতং সুনাভমিব লজ্জিতম্ ।
পরিপূর্ণং তু জঘনং সুপীনৌ চ পযোধরৌ ॥ 42 ॥
বিমলেন্দুসমং বক্ত্রমহোরাজসি মন্থরে ।
জঘনং তব নির্ঘুষ্টং রশনাদামশোভিতম্ ॥ 43 ॥
জঙ্ঘে ভৃশমুপন্যস্তে পাদৌ চাপ্যাযতাবুভৌ ।
ত্বমাযতাভ্যাং সক্থিভ্যাং মন্থরে ক্ষৌমবাসিনী ॥ 44 ॥
অগ্রতো মম গচ্ছন্তী রাজহংসীব রাজসে ।
আসন্যাশ্শম্বরে মাযাস্সহস্রমসুরাধিপে ॥ 45 ॥
সর্বাস্ত্বযি নিবিষ্টাস্তা ভূযশ্চান্যাস্সহস্রশঃ ।
তবেদং স্থগু যদ্দীর্ঘং রথঘোণমিবাযতম্ ॥ 46 ॥
মতযঃ ক্ষত্রবিদ্যাশ্চ মাযাশ্চাত্র বসন্তি তে ।
অত্র তে প্রতিমোক্ষ্যামি মালাং কুব্জে হিরণ্মযীম্ ॥ 47 ॥
অভিষিক্তে চ ভরতে রাঘবে চ বনং গতে ।
জাত্যেন চ সুবর্ণেন সুনিষ্টপ্তেন মন্থরে ॥ 48 ॥
লব্ধার্থা চ প্রতীতা চ লেপযিষ্যামি তে স্থগু ।
মুখে চ তিলকং চিত্রং জাতরূপমযং শুভম্ ॥ 49 ॥
কারযিষ্যামি তে কুব্জে শুভান্যাভরণানি চ ।
পরিধায শুভে বস্ত্রে দেবতেব চরিষ্যসি ॥ 50 ॥
চন্দ্রমাহ্বযমানেন মুখেনাপ্রতিমাননা ।
গমিষ্যসি গতিং মুখ্যাং গর্বযন্তী দ্বিষজ্জনম্ ॥ 51 ॥
তবাপি কুব্জাঃ কুব্জাযাস্সর্বাভরণভূষিতাঃ ।
পাদৌ পরিচরিষ্যন্তি যথৈব ত্বং সদা মম ॥ 52 ॥
ইতি প্রশস্যমানা সা কৈকেযীমিদমব্রবীত্ ।
শযানাং শযনে শুভ্রে বেদ্যামগ্নিশিখামিব ॥ 53 ॥
গতোদকে সেতুবন্ধো ন কল্যাণি বিধীযতে ।
উত্তিষ্ঠ কুরু কল্যাণি রাজানমনুদর্শয ॥ 54 ॥
তথা প্রোত্সাহিতা দেবী গত্বা মন্থরযা সহ ।
ক্রোধাগারং বিশালাক্ষী সৌভাগ্যমদগর্বিতা ॥ 55 ॥
অনেকশতসাহস্রং মুক্তাহারং বরাঙ্গনা ।
অবমুচ্য বরার্হাণি শুভান্যাভরণানি চ ॥ 56 ॥
ততো হেমোপমা তত্র কুব্জাবাক্যবশং গতা ।
সংবিশ্য ভূমৌ কৈকেযী মন্থরামিদমব্রবীত্ ॥ 57 ॥
ইহ বা মাং মৃতাং কুব্জে নৃপাযাবেদযিষ্যসি ।
বনং তু রাঘবে প্রাপ্তে ভরতঃ প্রাপ্স্যতি ক্ষিতিম্ ॥ 58 ॥
ন সুবর্ণেন মে হ্যর্থো ন রত্নৈর্ন চ ভূষণৈঃ ।
এষ মে জীবিতস্যান্তো রামো যদ্যভিষিচ্যতে ॥ 59 ॥
অথো পুনস্তাং মহিষীং মহীক্ষিতো বচোভিরত্যর্থমহাপরাক্রমৈঃ ।
উবাচ কুব্জা ভরতস্য মাতরং হিতং বচো রামমুপেত্য চাহিতম্ ॥ 60 ॥
প্রপত্স্যতে রাজ্যমিদং হি রাঘবো যদি ধ্রুবং ত্বং সসুতা চ তপ্স্যসে ।
অতো হি কল্যাণি যতস্ব তত্তথা যথা সুতস্তে ভরতোঽভিষেক্ষ্যতে ॥ 61 ॥
তথাঽতিবিদ্ধা মহিষী তু কুব্জযা সমাহতা বাগিষুভির্মুহুর্মুহুঃ ।
নিধাযহস্তৌ হৃদযেঽতিবিস্মিতা শশংস কুব্জাং কুপিতা পুনঃ পুনঃ ॥ 62 ॥
যমস্য বা মাং বিষযং গতামিতো নিশাম্য কুব্জে প্রতিবেদযিষ্যসি ।
বনং গতে বা সুচিরায রাঘবে সমৃদ্ধকামো ভরতো ভবিষ্যতি ॥ 63 ॥
অহং হি নৈবাস্তরণানি ন স্রজো ন চন্দনং নাঞ্জনপানভোজনম্ ।
ন কিঞ্চিদিচ্ছামি ন চেহ জীবিতং ন চেদিতো গচ্ছতি রাঘবো বনম্ ॥ 64 ॥
অথৈতদুক্ত্বা বচনং সুদারুণং নিধায সর্বাভরণানি ভামিনী ।
অসংবৃতামাস্তরণেন মেদিনীং তদাঽধিশিশ্যে পতিতেব কিন্নরী ॥ 65 ॥
উদীর্ণসংরম্ভতমোবৃতাননা তথাঽবমুক্তোত্তমমাল্যভূষণা ।
নরেন্দ্রপত্নী বিমনা বভূব সা তমোবৃতা দ্যৌরিব মগ্নতারকা ॥ 66 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে নবমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha navamassargaḥ |
evamuktā tu kaikeyī krodhena jvalitānanā |
dīrghamuṣṇaṃ viniśvasya mantharāmidamabravīt || 1 ||
adya rāmamitaḥ kṣipraṃ vanaṃ prasthāpayāmyaham |
yauvarājye ca bharataṃ kṣipramevābhiṣecaye || 2 ||
idaṃ tvidānīṃ sampaśya kenopāyena manthare |
bharataḥ prāpnuyādrājyaṃ na tu rāmaḥ kathañcana || 3 ||
evamuktā tayā devyā mantharā pāpadarśinī |
rāmārthamupahiṃsantī kaikeyīmidamabravīt || 4 ||
hantedānīṃ pravakṣyāmi kaikeyi śrūyatāṃ ca me |
yathā te bharato rājyaṃ putraḥ prāpsyati kevalam || 5 ||
kiṃ na smarasi kaikeyi smarantī vā nigūhase |
yaducyamānamātmārthaṃ mattastvaṃ śrotumicchasi || 6 ||
mayocyamānaṃ yadi te śrotuṃ chando vilāsini |
śrūyatāmabhidhāsyāmi śrutvā cāpi vimṛśyatām || 7 ||
śrutvaivaṃ vacanaṃ tasyā mantharāyāstu kaikeyī |
kiñcidutthāya śayanātsvāstīrṇādidamabravīt || 8 ||
kathaya tvaṃ mamopāyaṃ kenopāyena manthare |
bharataḥ prāpnuyādrājyaṃ na tu rāmaḥ kathañcana || 9 ||
evamuktā tayā devyā mantharā pāpadarśinī |
rāmārthamupahiṃsantī kubjā vacanamabravīt || 10 ||
tava daivāsure yuddhe saha rājarṣibhiḥ patiḥ |
agacchattvāmupādāya devarājasya sāhyakṛt || 11 ||
diśamāsthāya vai devi dakṣiṇāṃ daṇḍakānprati |
vaijayantamiti khyātaṃ puraṃ yatra timidhvajaḥ || 12 ||
sa śambara iti khyātaśśatamāyo mahāsuraḥ |
dadau śakrasya saṅgrāmaṃ devasaṅghairanirjitaḥ || 13 ||
tasminmahati saṅgrāme puruṣānkṣatavikṣatān |
rātrau prasuptānghnanti sma tarasā''sādya rākṣasāḥ || 14 ||
tatrākaronmahadyuddhaṃ rājā daśarathastadā |
asuraiśca mahābāhuśśastraiśca śakalīkṛtaḥ || 15 ||
apavāhya tvayā devi saṅgrāmānnaṣṭacetanaḥ |
tatrāpi vikṣataśśastraiḥ patiste rakṣitastvayā || 16 ||
tuṣṭena tena dattau te dvau varau śubhadarśane |
sa tvayoktaḥ patirdevi yadeccheyaṃ tadā varau || 17 ||
gṛhṇīyāmiti tattena tathetyuktaṃ mahātmanā |
anabhijñāmhyahaṃ devi tvayaiva kathitā purā || 18 ||
kathaiṣā tava tu snehānmanasā dhāryate mayā |
rāmābhiṣekasambhārānnigṛhya vinivartaya || 19 ||
tau varau yāca bhartāraṃ bharatasyābhiṣecanam |
pravrājanaṃ ca rāmasya tvaṃ varṣāṇi caturdaśa || 20 ||
caturdaśa hi varṣāṇi rāme pravrājite vanam |
prajābhāvagatasnehassthiraḥ putro bhaviṣyati || 21 ||
krodhāgāraṃ praviśyā'dya kruddhevāśvapatessute |
śeṣvā'nantarhitāyāṃ tvaṃ bhūmau malinavāsinī || 22 ||
māsmainaṃ pratyudīkṣethā mā cainamabhibhāṣathāḥ |
rudantī cāpi taṃ dṛṣṭvā jagatyāṃ śokalālasā || 23 ||
dayitā tvaṃ sadā bharturatra me nāsti saṃśayaḥ |
tvatkṛte sa mahārājo viśedapi hutāśanam || 24 ||
na tvāṃ krodhayituṃ śakto na krṛddhāṃ pratyudīkṣitum |
tava priyārthaṃ rājā hi prāṇānapi parityajet || 25 ||
na hyatikramituṃ śaktastava vākyaṃ mahīpatiḥ |
mandasvabhāve budhyasva saubhāgyabalamātmanaḥ || 26 ||
maṇimuktaṃ suvarṇāni ratnāni vividhāni ca |
dadyāddaśaratho rājā māsma teṣu manaḥ kṛthāḥ || 27 ||
yau tau daivāsure yuddhe varau daśaratho'dadāt |
tau smāraya mahābhāge so'rtho na tvāmatikramet || 28 ||
yadātu te varaṃ dadyātsvayamutthāpya rāghavaḥ |
vyavasthāpya mahārājaṃ tvamimaṃ vṛṇuyā varam || 29 ||
rāmaṃ pravrājayāraṇye nava varṣāṇi pañca ca |
bharataḥ kriyatāṃ rājā pṛthivyāḥ pārthivarṣabhaḥ || 30 ||
caturdaśa hi varṣāṇi rāme pravrājite vanam |
rūḍhaśca kṛtamūlaśca śeṣaṃ sthāsyati te sutaḥ || 31 ||
rāmapravrājanaṃ caiva devi yācasva taṃ varam |
evaṃ siddhyanti putrasya sarvārthāstava bhāmini || 32 ||
evaṃ pravrājitaścaiva rāmo'rāmo bhaviṣyati |
bharataśca hatāmitrastava rājā bhaviṣyati || 33 ||
yena kālena rāmaśca vanātpratyāgamiṣyati |
tena kālena putraste kṛtamūlo bhaviṣyati || 34 ||
sugṛhītamanuṣyaśca suhṛdbhissārdhamātmavān |
prāptakālaṃ nu manye'haṃ rājānaṃ vītasādhvasā || 35 ||
rāmābhiṣekasaṅkalpānnigṛhya vinivartaya |
anarthamartharūpeṇa grāhitā sā tatastayā || 36 ||
hṛṣṭā pratītā kaikeyī mantharāmidamabravīt |
sā hi vākyena kubjāyāḥ kiśorīvotpathaṃ gatā || 37 ||
kaikeyī vismayaṃ prāptā paraṃ paramadarśanā |
kubje tvāṃ nābhijānāmi śreṣṭhāṃ śreṣṭhābhithāyinīm || 38 ||
pṛthivyāmasi kubjānāmuttamā buddhiniścaye |
tvameva tu mamā'rtheṣu nityayuktā hitaiṣiṇī || 39 ||
nāhaṃ samavabudhyeyaṃ kubje rājñaścikīrṣitam |
santi dussaṃsthitāḥ kubjā vakrāḥ paramadāruṇāḥ || 40 ||
tvaṃ padmamiva vātena sannatā priyadarśanā |
tvaṃ padmamiva vātena sannatā priyadarśanā |
uraste'bhiniviṣṭaṃ vai yāvatskandhāt samunnatam || 41 ||
adhastāccodaraṃ śātaṃ sunābhamiva lajjitam |
paripūrṇaṃ tu jaghanaṃ supīnau ca payodharau || 42 ||
vimalendusamaṃ vaktramahorājasi manthare |
jaghanaṃ tava nirghuṣṭaṃ raśanādāmaśobhitam || 43 ||
jaṅghe bhṛśamupanyaste pādau cāpyāyatāvubhau |
tvamāyatābhyāṃ sakthibhyāṃ manthare kṣaumavāsinī || 44 ||
agrato mama gacchantī rājahaṃsīva rājase |
āsanyāśśambare māyāssahasramasurādhipe || 45 ||
sarvāstvayi niviṣṭāstā bhūyaścānyāssahasraśaḥ |
tavedaṃ sthagu yaddīrghaṃ rathaghoṇamivāyatam || 46 ||
matayaḥ kṣatravidyāśca māyāścātra vasanti te |
atra te pratimokṣyāmi mālāṃ kubje hiraṇmayīm || 47 ||
abhiṣikte ca bharate rāghave ca vanaṃ gate |
jātyena ca suvarṇena suniṣṭaptena manthare || 48 ||
labdhārthā ca pratītā ca lepayiṣyāmi te sthagu |
mukhe ca tilakaṃ citraṃ jātarūpamayaṃ śubham || 49 ||
kārayiṣyāmi te kubje śubhānyābharaṇāni ca |
paridhāya śubhe vastre devateva cariṣyasi || 50 ||
candramāhvayamānena mukhenāpratimānanā |
gamiṣyasi gatiṃ mukhyāṃ garvayantī dviṣajjanam || 51 ||
tavāpi kubjāḥ kubjāyāssarvābharaṇabhūṣitāḥ |
pādau paricariṣyanti yathaiva tvaṃ sadā mama || 52 ||
iti praśasyamānā sā kaikeyīmidamabravīt |
śayānāṃ śayane śubhre vedyāmagniśikhāmiva || 53 ||
gatodake setubandho na kalyāṇi vidhīyate |
uttiṣṭha kuru kalyāṇi rājānamanudarśaya || 54 ||
tathā protsāhitā devī gatvā mantharayā saha |
krodhāgāraṃ viśālākṣī saubhāgyamadagarvitā || 55 ||
anekaśatasāhasraṃ muktāhāraṃ varāṅganā |
avamucya varārhāṇi śubhānyābharaṇāni ca || 56 ||
tato hemopamā tatra kubjāvākyavaśaṃ gatā |
saṃviśya bhūmau kaikeyī mantharāmidamabravīt || 57 ||
iha vā māṃ mṛtāṃ kubje nṛpāyāvedayiṣyasi |
vanaṃ tu rāghave prāpte bharataḥ prāpsyati kṣitim || 58 ||
na suvarṇena me hyartho na ratnairna ca bhūṣaṇaiḥ |
eṣa me jīvitasyānto rāmo yadyabhiṣicyate || 59 ||
atho punastāṃ mahiṣīṃ mahīkṣito vacobhiratyarthamahāparākramaiḥ |
uvāca kubjā bharatasya mātaraṃ hitaṃ vaco rāmamupetya cāhitam || 60 ||
prapatsyate rājyamidaṃ hi rāghavo yadi dhruvaṃ tvaṃ sasutā ca tapsyase |
ato hi kalyāṇi yatasva tattathā yathā sutaste bharato'bhiṣekṣyate || 61 ||
tathā'tividdhā mahiṣī tu kubjayā samāhatā vāgiṣubhirmuhurmuhuḥ |
nidhāyahastau hṛdaye'tivismitā śaśaṃsa kubjāṃ kupitā punaḥ punaḥ || 62 ||
yamasya vā māṃ viṣayaṃ gatāmito niśāmya kubje prativedayiṣyasi |
vanaṃ gate vā sucirāya rāghave samṛddhakāmo bharato bhaviṣyati || 63 ||
ahaṃ hi naivāstaraṇāni na srajo na candanaṃ nāñjanapānabhojanam |
na kiñcidicchāmi na ceha jīvitaṃ na cedito gacchati rāghavo vanam || 64 ||
athaitaduktvā vacanaṃ sudāruṇaṃ nidhāya sarvābharaṇāni bhāminī |
asaṃvṛtāmāstaraṇena medinīṃ tadā'dhiśiśye patiteva kinnarī || 65 ||
udīrṇasaṃrambhatamovṛtānanā tathā'vamuktottamamālyabhūṣaṇā |
narendrapatnī vimanā babhūva sā tamovṛtā dyauriva magnatārakā || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe navamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ नवमस्सर्गः ।
एवमुक्ता तु कैकेयी क्रोधेन ज्वलितानना ।
दीर्घमुष्णं विनिश्वस्य मन्थरामिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
अद्य राममितः क्षिप्रं वनं प्रस्थापयाम्यहम् ।
यौवराज्ये च भरतं क्षिप्रमेवाभिषेचये ॥ 2 ॥
इदं त्विदानीं सम्पश्य केनोपायेन मन्थरे ।
भरतः प्राप्नुयाद्राज्यं न तु रामः कथञ्चन ॥ 3 ॥
एवमुक्ता तया देव्या मन्थरा पापदर्शिनी ।
रामार्थमुपहिंसन्ती कैकेयीमिदमब्रवीत् ॥ 4 ॥
हन्तेदानीं प्रवक्ष्यामि कैकेयि श्रूयतां च मे ।
यथा ते भरतो राज्यं पुत्रः प्राप्स्यति केवलम् ॥ 5 ॥
किं न स्मरसि कैकेयि स्मरन्ती वा निगूहसे ।
यदुच्यमानमात्मार्थं मत्तस्त्वं श्रोतुमिच्छसि ॥ 6 ॥
मयोच्यमानं यदि ते श्रोतुं छन्दो विलासिनि ।
श्रूयतामभिधास्यामि श्रुत्वा चापि विमृश्यताम् ॥ 7 ॥
श्रुत्वैवं वचनं तस्या मन्थरायास्तु कैकेयी ।
किञ्चिदुत्थाय शयनात्स्वास्तीर्णादिदमब्रवीत् ॥ 8 ॥
कथय त्वं ममोपायं केनोपायेन मन्थरे ।
भरतः प्राप्नुयाद्राज्यं न तु रामः कथञ्चन ॥ 9 ॥
एवमुक्ता तया देव्या मन्थरा पापदर्शिनी ।
रामार्थमुपहिंसन्ती कुब्जा वचनमब्रवीत् ॥ 10 ॥
तव दैवासुरे युद्धे सह राजर्षिभिः पतिः ।
अगच्छत्त्वामुपादाय देवराजस्य साह्यकृत् ॥ 11 ॥
दिशमास्थाय वै देवि दक्षिणां दण्डकान्प्रति ।
वैजयन्तमिति ख्यातं पुरं यत्र तिमिध्वजः ॥ 12 ॥
स शम्बर इति ख्यातश्शतमायो महासुरः ।
ददौ शक्रस्य सङ्ग्रामं देवसङ्घैरनिर्जितः ॥ 13 ॥
तस्मिन्महति सङ्ग्रामे पुरुषान्क्षतविक्षतान् ।
रात्रौ प्रसुप्तान्घ्नन्ति स्म तरसाऽऽसाद्य राक्षसाः ॥ 14 ॥
तत्राकरोन्महद्युद्धं राजा दशरथस्तदा ।
असुरैश्च महाबाहुश्शस्त्रैश्च शकलीकृतः ॥ 15 ॥
अपवाह्य त्वया देवि सङ्ग्रामान्नष्टचेतनः ।
तत्रापि विक्षतश्शस्त्रैः पतिस्ते रक्षितस्त्वया ॥ 16 ॥
तुष्टेन तेन दत्तौ ते द्वौ वरौ शुभदर्शने ।
स त्वयोक्तः पतिर्देवि यदेच्छेयं तदा वरौ ॥ 17 ॥
गृह्णीयामिति तत्तेन तथेत्युक्तं महात्मना ।
अनभिज्ञाम्ह्यहं देवि त्वयैव कथिता पुरा ॥ 18 ॥
कथैषा तव तु स्नेहान्मनसा धार्यते मया ।
रामाभिषेकसम्भारान्निगृह्य विनिवर्तय ॥ 19 ॥
तौ वरौ याच भर्तारं भरतस्याभिषेचनम् ।
प्रव्राजनं च रामस्य त्वं वर्षाणि चतुर्दश ॥ 20 ॥
चतुर्दश हि वर्षाणि रामे प्रव्राजिते वनम् ।
प्रजाभावगतस्नेहस्स्थिरः पुत्रो भविष्यति ॥ 21 ॥
क्रोधागारं प्रविश्याऽद्य क्रुद्धेवाश्वपतेस्सुते ।
शेष्वाऽनन्तर्हितायां त्वं भूमौ मलिनवासिनी ॥ 22 ॥
मास्मैनं प्रत्युदीक्षेथा मा चैनमभिभाषथाः ।
रुदन्ती चापि तं दृष्ट्वा जगत्यां शोकलालसा ॥ 23 ॥
दयिता त्वं सदा भर्तुरत्र मे नास्ति संशयः ।
त्वत्कृते स महाराजो विशेदपि हुताशनम् ॥ 24 ॥
न त्वां क्रोधयितुं शक्तो न क्रृद्धां प्रत्युदीक्षितुम् ।
तव प्रियार्थं राजा हि प्राणानपि परित्यजेत् ॥ 25 ॥
न ह्यतिक्रमितुं शक्तस्तव वाक्यं महीपतिः ।
मन्दस्वभावे बुध्यस्व सौभाग्यबलमात्मनः ॥ 26 ॥
मणिमुक्तं सुवर्णानि रत्नानि विविधानि च ।
दद्याद्दशरथो राजा मास्म तेषु मनः कृथाः ॥ 27 ॥
यौ तौ दैवासुरे युद्धे वरौ दशरथोऽददात् ।
तौ स्मारय महाभागे सोऽर्थो न त्वामतिक्रमेत् ॥ 28 ॥
यदातु ते वरं दद्यात्स्वयमुत्थाप्य राघवः ।
व्यवस्थाप्य महाराजं त्वमिमं वृणुया वरम् ॥ 29 ॥
रामं प्रव्राजयारण्ये नव वर्षाणि पञ्च च ।
भरतः क्रियतां राजा पृथिव्याः पार्थिवर्षभः ॥ 30 ॥
चतुर्दश हि वर्षाणि रामे प्रव्राजिते वनम् ।
रूढश्च कृतमूलश्च शेषं स्थास्यति ते सुतः ॥ 31 ॥
रामप्रव्राजनं चैव देवि याचस्व तं वरम् ।
एवं सिद्ध्यन्ति पुत्रस्य सर्वार्थास्तव भामिनि ॥ 32 ॥
एवं प्रव्राजितश्चैव रामोऽरामो भविष्यति ।
भरतश्च हतामित्रस्तव राजा भविष्यति ॥ 33 ॥
येन कालेन रामश्च वनात्प्रत्यागमिष्यति ।
तेन कालेन पुत्रस्ते कृतमूलो भविष्यति ॥ 34 ॥
सुगृहीतमनुष्यश्च सुहृद्भिस्सार्धमात्मवान् ।
प्राप्तकालं नु मन्येऽहं राजानं वीतसाध्वसा ॥ 35 ॥
रामाभिषेकसङ्कल्पान्निगृह्य विनिवर्तय ।
अनर्थमर्थरूपेण ग्राहिता सा ततस्तया ॥ 36 ॥
हृष्टा प्रतीता कैकेयी मन्थरामिदमब्रवीत् ।
सा हि वाक्येन कुब्जायाः किशोरीवोत्पथं गता ॥ 37 ॥
कैकेयी विस्मयं प्राप्ता परं परमदर्शना ।
कुब्जे त्वां नाभिजानामि श्रेष्ठां श्रेष्ठाभिथायिनीम् ॥ 38 ॥
पृथिव्यामसि कुब्जानामुत्तमा बुद्धिनिश्चये ।
त्वमेव तु ममाऽर्थेषु नित्ययुक्ता हितैषिणी ॥ 39 ॥
नाहं समवबुध्येयं कुब्जे राज्ञश्चिकीर्षितम् ।
सन्ति दुस्संस्थिताः कुब्जा वक्राः परमदारुणाः ॥ 40 ॥
त्वं पद्ममिव वातेन सन्नता प्रियदर्शना ।
त्वं पद्ममिव वातेन सन्नता प्रियदर्शना ।
उरस्तेऽभिनिविष्टं वै यावत्स्कन्धात् समुन्नतम् ॥ 41 ॥
अधस्ताच्चोदरं शातं सुनाभमिव लज्जितम् ।
परिपूर्णं तु जघनं सुपीनौ च पयोधरौ ॥ 42 ॥
विमलेन्दुसमं वक्त्रमहोराजसि मन्थरे ।
जघनं तव निर्घुष्टं रशनादामशोभितम् ॥ 43 ॥
जङ्घे भृशमुपन्यस्ते पादौ चाप्यायतावुभौ ।
त्वमायताभ्यां सक्थिभ्यां मन्थरे क्षौमवासिनी ॥ 44 ॥
अग्रतो मम गच्छन्ती राजहंसीव राजसे ।
आसन्याश्शम्बरे मायास्सहस्रमसुराधिपे ॥ 45 ॥
सर्वास्त्वयि निविष्टास्ता भूयश्चान्यास्सहस्रशः ।
तवेदं स्थगु यद्दीर्घं रथघोणमिवायतम् ॥ 46 ॥
मतयः क्षत्रविद्याश्च मायाश्चात्र वसन्ति ते ।
अत्र ते प्रतिमोक्ष्यामि मालां कुब्जे हिरण्मयीम् ॥ 47 ॥
अभिषिक्ते च भरते राघवे च वनं गते ।
जात्येन च सुवर्णेन सुनिष्टप्तेन मन्थरे ॥ 48 ॥
लब्धार्था च प्रतीता च लेपयिष्यामि ते स्थगु ।
मुखे च तिलकं चित्रं जातरूपमयं शुभम् ॥ 49 ॥
कारयिष्यामि ते कुब्जे शुभान्याभरणानि च ।
परिधाय शुभे वस्त्रे देवतेव चरिष्यसि ॥ 50 ॥
चन्द्रमाह्वयमानेन मुखेनाप्रतिमानना ।
गमिष्यसि गतिं मुख्यां गर्वयन्ती द्विषज्जनम् ॥ 51 ॥
तवापि कुब्जाः कुब्जायास्सर्वाभरणभूषिताः ।
पादौ परिचरिष्यन्ति यथैव त्वं सदा मम ॥ 52 ॥
इति प्रशस्यमाना सा कैकेयीमिदमब्रवीत् ।
शयानां शयने शुभ्रे वेद्यामग्निशिखामिव ॥ 53 ॥
गतोदके सेतुबन्धो न कल्याणि विधीयते ।
उत्तिष्ठ कुरु कल्याणि राजानमनुदर्शय ॥ 54 ॥
तथा प्रोत्साहिता देवी गत्वा मन्थरया सह ।
क्रोधागारं विशालाक्षी सौभाग्यमदगर्विता ॥ 55 ॥
अनेकशतसाहस्रं मुक्ताहारं वराङ्गना ।
अवमुच्य वरार्हाणि शुभान्याभरणानि च ॥ 56 ॥
ततो हेमोपमा तत्र कुब्जावाक्यवशं गता ।
संविश्य भूमौ कैकेयी मन्थरामिदमब्रवीत् ॥ 57 ॥
इह वा मां मृतां कुब्जे नृपायावेदयिष्यसि ।
वनं तु राघवे प्राप्ते भरतः प्राप्स्यति क्षितिम् ॥ 58 ॥
न सुवर्णेन मे ह्यर्थो न रत्नैर्न च भूषणैः ।
एष मे जीवितस्यान्तो रामो यद्यभिषिच्यते ॥ 59 ॥
अथो पुनस्तां महिषीं महीक्षितो वचोभिरत्यर्थमहापराक्रमैः ।
उवाच कुब्जा भरतस्य मातरं हितं वचो राममुपेत्य चाहितम् ॥ 60 ॥
प्रपत्स्यते राज्यमिदं हि राघवो यदि ध्रुवं त्वं ससुता च तप्स्यसे ।
अतो हि कल्याणि यतस्व तत्तथा यथा सुतस्ते भरतोऽभिषेक्ष्यते ॥ 61 ॥
तथाऽतिविद्धा महिषी तु कुब्जया समाहता वागिषुभिर्मुहुर्मुहुः ।
निधायहस्तौ हृदयेऽतिविस्मिता शशंस कुब्जां कुपिता पुनः पुनः ॥ 62 ॥
यमस्य वा मां विषयं गतामितो निशाम्य कुब्जे प्रतिवेदयिष्यसि ।
वनं गते वा सुचिराय राघवे समृद्धकामो भरतो भविष्यति ॥ 63 ॥
अहं हि नैवास्तरणानि न स्रजो न चन्दनं नाञ्जनपानभोजनम् ।
न किञ्चिदिच्छामि न चेह जीवितं न चेदितो गच्छति राघवो वनम् ॥ 64 ॥
अथैतदुक्त्वा वचनं सुदारुणं निधाय सर्वाभरणानि भामिनी ।
असंवृतामास्तरणेन मेदिनीं तदाऽधिशिश्ये पतितेव किन्नरी ॥ 65 ॥
उदीर्णसंरम्भतमोवृतानना तथाऽवमुक्तोत्तममाल्यभूषणा ।
नरेन्द्रपत्नी विमना बभूव सा तमोवृता द्यौरिव मग्नतारका ॥ 66 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे नवमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha navamassargaḥ |
evamuktā tu kaikeyī krodhena jvalitānanā |
dīrghamuṣṇaṃ viniśvasya mantharāmidamabravīt || 1 ||
adya rāmamitaḥ kṣipraṃ vanaṃ prasthāpayāmyaham |
yauvarājye ca bharataṃ kṣipramevābhiṣecaye || 2 ||
idaṃ tvidānīṃ sampaśya kenopāyena manthare |
bharataḥ prāpnuyādrājyaṃ na tu rāmaḥ kathañcana || 3 ||
evamuktā tayā devyā mantharā pāpadarśinī |
rāmārthamupahiṃsantī kaikeyīmidamabravīt || 4 ||
hantedānīṃ pravakṣyāmi kaikeyi śrūyatāṃ ca me |
yathā te bharato rājyaṃ putraḥ prāpsyati kevalam || 5 ||
kiṃ na smarasi kaikeyi smarantī vā nigūhase |
yaducyamānamātmārthaṃ mattastvaṃ śrotumicchasi || 6 ||
mayocyamānaṃ yadi te śrotuṃ chando vilāsini |
śrūyatāmabhidhāsyāmi śrutvā cāpi vimṛśyatām || 7 ||
śrutvaivaṃ vacanaṃ tasyā mantharāyāstu kaikeyī |
kiñcidutthāya śayanātsvāstīrṇādidamabravīt || 8 ||
kathaya tvaṃ mamopāyaṃ kenopāyena manthare |
bharataḥ prāpnuyādrājyaṃ na tu rāmaḥ kathañcana || 9 ||
evamuktā tayā devyā mantharā pāpadarśinī |
rāmārthamupahiṃsantī kubjā vacanamabravīt || 10 ||
tava daivāsure yuddhe saha rājarṣibhiḥ patiḥ |
agacchattvāmupādāya devarājasya sāhyakṛt || 11 ||
diśamāsthāya vai devi dakṣiṇāṃ daṇḍakānprati |
vaijayantamiti khyātaṃ puraṃ yatra timidhvajaḥ || 12 ||
sa śambara iti khyātaśśatamāyo mahāsuraḥ |
dadau śakrasya saṅgrāmaṃ devasaṅghairanirjitaḥ || 13 ||
tasminmahati saṅgrāme puruṣānkṣatavikṣatān |
rātrau prasuptānghnanti sma tarasā''sādya rākṣasāḥ || 14 ||
tatrākaronmahadyuddhaṃ rājā daśarathastadā |
asuraiśca mahābāhuśśastraiśca śakalīkṛtaḥ || 15 ||
apavāhya tvayā devi saṅgrāmānnaṣṭacetanaḥ |
tatrāpi vikṣataśśastraiḥ patiste rakṣitastvayā || 16 ||
tuṣṭena tena dattau te dvau varau śubhadarśane |
sa tvayoktaḥ patirdevi yadeccheyaṃ tadā varau || 17 ||
gṛhṇīyāmiti tattena tathetyuktaṃ mahātmanā |
anabhijñāmhyahaṃ devi tvayaiva kathitā purā || 18 ||
kathaiṣā tava tu snehānmanasā dhāryate mayā |
rāmābhiṣekasambhārānnigṛhya vinivartaya || 19 ||
tau varau yāca bhartāraṃ bharatasyābhiṣecanam |
pravrājanaṃ ca rāmasya tvaṃ varṣāṇi caturdaśa || 20 ||
caturdaśa hi varṣāṇi rāme pravrājite vanam |
prajābhāvagatasnehassthiraḥ putro bhaviṣyati || 21 ||
krodhāgāraṃ praviśyā'dya kruddhevāśvapatessute |
śeṣvā'nantarhitāyāṃ tvaṃ bhūmau malinavāsinī || 22 ||
māsmainaṃ pratyudīkṣethā mā cainamabhibhāṣathāḥ |
rudantī cāpi taṃ dṛṣṭvā jagatyāṃ śokalālasā || 23 ||
dayitā tvaṃ sadā bharturatra me nāsti saṃśayaḥ |
tvatkṛte sa mahārājo viśedapi hutāśanam || 24 ||
na tvāṃ krodhayituṃ śakto na krṛddhāṃ pratyudīkṣitum |
tava priyārthaṃ rājā hi prāṇānapi parityajet || 25 ||
na hyatikramituṃ śaktastava vākyaṃ mahīpatiḥ |
mandasvabhāve budhyasva saubhāgyabalamātmanaḥ || 26 ||
maṇimuktaṃ suvarṇāni ratnāni vividhāni ca |
dadyāddaśaratho rājā māsma teṣu manaḥ kṛthāḥ || 27 ||
yau tau daivāsure yuddhe varau daśaratho'dadāt |
tau smāraya mahābhāge so'rtho na tvāmatikramet || 28 ||
yadātu te varaṃ dadyātsvayamutthāpya rāghavaḥ |
vyavasthāpya mahārājaṃ tvamimaṃ vṛṇuyā varam || 29 ||
rāmaṃ pravrājayāraṇye nava varṣāṇi pañca ca |
bharataḥ kriyatāṃ rājā pṛthivyāḥ pārthivarṣabhaḥ || 30 ||
caturdaśa hi varṣāṇi rāme pravrājite vanam |
rūḍhaśca kṛtamūlaśca śeṣaṃ sthāsyati te sutaḥ || 31 ||
rāmapravrājanaṃ caiva devi yācasva taṃ varam |
evaṃ siddhyanti putrasya sarvārthāstava bhāmini || 32 ||
evaṃ pravrājitaścaiva rāmo'rāmo bhaviṣyati |
bharataśca hatāmitrastava rājā bhaviṣyati || 33 ||
yena kālena rāmaśca vanātpratyāgamiṣyati |
tena kālena putraste kṛtamūlo bhaviṣyati || 34 ||
sugṛhītamanuṣyaśca suhṛdbhissārdhamātmavān |
prāptakālaṃ nu manye'haṃ rājānaṃ vītasādhvasā || 35 ||
rāmābhiṣekasaṅkalpānnigṛhya vinivartaya |
anarthamartharūpeṇa grāhitā sā tatastayā || 36 ||
hṛṣṭā pratītā kaikeyī mantharāmidamabravīt |
sā hi vākyena kubjāyāḥ kiśorīvotpathaṃ gatā || 37 ||
kaikeyī vismayaṃ prāptā paraṃ paramadarśanā |
kubje tvāṃ nābhijānāmi śreṣṭhāṃ śreṣṭhābhithāyinīm || 38 ||
pṛthivyāmasi kubjānāmuttamā buddhiniścaye |
tvameva tu mamā'rtheṣu nityayuktā hitaiṣiṇī || 39 ||
nāhaṃ samavabudhyeyaṃ kubje rājñaścikīrṣitam |
santi dussaṃsthitāḥ kubjā vakrāḥ paramadāruṇāḥ || 40 ||
tvaṃ padmamiva vātena sannatā priyadarśanā |
tvaṃ padmamiva vātena sannatā priyadarśanā |
uraste'bhiniviṣṭaṃ vai yāvatskandhāt samunnatam || 41 ||
adhastāccodaraṃ śātaṃ sunābhamiva lajjitam |
paripūrṇaṃ tu jaghanaṃ supīnau ca payodharau || 42 ||
vimalendusamaṃ vaktramahorājasi manthare |
jaghanaṃ tava nirghuṣṭaṃ raśanādāmaśobhitam || 43 ||
jaṅghe bhṛśamupanyaste pādau cāpyāyatāvubhau |
tvamāyatābhyāṃ sakthibhyāṃ manthare kṣaumavāsinī || 44 ||
agrato mama gacchantī rājahaṃsīva rājase |
āsanyāśśambare māyāssahasramasurādhipe || 45 ||
sarvāstvayi niviṣṭāstā bhūyaścānyāssahasraśaḥ |
tavedaṃ sthagu yaddīrghaṃ rathaghoṇamivāyatam || 46 ||
matayaḥ kṣatravidyāśca māyāścātra vasanti te |
atra te pratimokṣyāmi mālāṃ kubje hiraṇmayīm || 47 ||
abhiṣikte ca bharate rāghave ca vanaṃ gate |
jātyena ca suvarṇena suniṣṭaptena manthare || 48 ||
labdhārthā ca pratītā ca lepayiṣyāmi te sthagu |
mukhe ca tilakaṃ citraṃ jātarūpamayaṃ śubham || 49 ||
kārayiṣyāmi te kubje śubhānyābharaṇāni ca |
paridhāya śubhe vastre devateva cariṣyasi || 50 ||
candramāhvayamānena mukhenāpratimānanā |
gamiṣyasi gatiṃ mukhyāṃ garvayantī dviṣajjanam || 51 ||
tavāpi kubjāḥ kubjāyāssarvābharaṇabhūṣitāḥ |
pādau paricariṣyanti yathaiva tvaṃ sadā mama || 52 ||
iti praśasyamānā sā kaikeyīmidamabravīt |
śayānāṃ śayane śubhre vedyāmagniśikhāmiva || 53 ||
gatodake setubandho na kalyāṇi vidhīyate |
uttiṣṭha kuru kalyāṇi rājānamanudarśaya || 54 ||
tathā protsāhitā devī gatvā mantharayā saha |
krodhāgāraṃ viśālākṣī saubhāgyamadagarvitā || 55 ||
anekaśatasāhasraṃ muktāhāraṃ varāṅganā |
avamucya varārhāṇi śubhānyābharaṇāni ca || 56 ||
tato hemopamā tatra kubjāvākyavaśaṃ gatā |
saṃviśya bhūmau kaikeyī mantharāmidamabravīt || 57 ||
iha vā māṃ mṛtāṃ kubje nṛpāyāvedayiṣyasi |
vanaṃ tu rāghave prāpte bharataḥ prāpsyati kṣitim || 58 ||
na suvarṇena me hyartho na ratnairna ca bhūṣaṇaiḥ |
eṣa me jīvitasyānto rāmo yadyabhiṣicyate || 59 ||
atho punastāṃ mahiṣīṃ mahīkṣito vacobhiratyarthamahāparākramaiḥ |
uvāca kubjā bharatasya mātaraṃ hitaṃ vaco rāmamupetya cāhitam || 60 ||
prapatsyate rājyamidaṃ hi rāghavo yadi dhruvaṃ tvaṃ sasutā ca tapsyase |
ato hi kalyāṇi yatasva tattathā yathā sutaste bharato'bhiṣekṣyate || 61 ||
tathā'tividdhā mahiṣī tu kubjayā samāhatā vāgiṣubhirmuhurmuhuḥ |
nidhāyahastau hṛdaye'tivismitā śaśaṃsa kubjāṃ kupitā punaḥ punaḥ || 62 ||
yamasya vā māṃ viṣayaṃ gatāmito niśāmya kubje prativedayiṣyasi |
vanaṃ gate vā sucirāya rāghave samṛddhakāmo bharato bhaviṣyati || 63 ||
ahaṃ hi naivāstaraṇāni na srajo na candanaṃ nāñjanapānabhojanam |
na kiñcidicchāmi na ceha jīvitaṃ na cedito gacchati rāghavo vanam || 64 ||
athaitaduktvā vacanaṃ sudāruṇaṃ nidhāya sarvābharaṇāni bhāminī |
asaṃvṛtāmāstaraṇena medinīṃ tadā'dhiśiśye patiteva kinnarī || 65 ||
udīrṇasaṃrambhatamovṛtānanā tathā'vamuktottamamālyabhūṣaṇā |
narendrapatnī vimanā babhūva sā tamovṛtā dyauriva magnatārakā || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe navamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.