2.103 অযোধ্যাকাণ্ড - ত্র্যধিকশততম সর্গঃ

2.103 Ayodhyakanda - Tryadhikashatatama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ ত্র্যধিকশততমস্সর্গঃ ।
বসিষ্ঠঃ পুরতঃ কৃত্বা দারান্দশরথস্য চ ।
অভিচক্রাম তং দেশং রামদর্শনতর্ষিতঃ ॥ 1 ॥
রাজপত্ন্যশ্চ গচ্ছন্ত্যো মন্দং মন্দাকিনীং প্রতি ।
দদৃশু স্তত্র তত্ তীর্থং রামলক্ষ্মণসেবিতম্ ॥ 2 ॥
কৌসল্যা বাষ্পপূর্ণেন মুখেন পরিশুষ্যতা ।
সুমিত্রামব্রবীদ্দীনা যাশ্চান্যা রাজযোষিতঃ ॥ 3 ॥
ইদং তেষামনাথানাং ক্লিষ্টমক্লিষ্টকর্মণাম্ ।
বনে প্রাক্কলনং তীর্থং যে তে নির্বিষযীকৃতাঃ ॥ 4 ॥
ইত স্সুমিত্রে পুত্রস্তে সদা জলমতন্দ্রিতঃ ।
স্বযং হরতি সৌমিত্রির্মম পুত্রস্য কারণাত্ ॥ 5 ॥
জঘন্যমপি তে পুত্রঃ কৃতবান্ ন তু গর্হিতঃ ।
ভ্রাতুর্যদর্থরহিতং সর্বং তদ্ গর্হিতংং গুণৈঃ ॥ 6 ॥
অদ্যাযমপি তে পুত্রঃ ক্লেশানামতথোচিতঃ ।
নীচানর্থ সমাচারং সজ্জং কর্ম প্রমুঞ্চতু ॥ 7 ॥
দক্ষিণাগ্রেষু দর্ভেষু সা দদর্শ মহীতলে ।
পিতুরিঙ্গুদিপিণ্যাকং ন্যস্তমাযতলোচনা ॥ 8 ॥
তং ভূমৌ পিতুরার্তেন ন্যস্তং রামেণ বীক্ষ্য সা ।
উবাচ দেবী কৌসল্যা সর্বা দশরথস্ত্রিযঃ ॥ 9 ॥
ইদমিক্ষ্বাকুনাথস্য রাঘবস্য মহাত্মনঃ ।
রাঘবেণ পিতুর্দত্তং পশ্যতৈতদ্যথাবিধি ॥ 10 ॥
তস্য দেবসমানস্য পার্থিবস্য মহাত্মনঃ ।
নৈতদৌপযিকং মন্যে ভুক্তভোগস্য ভোজনম্ ॥ 11 ॥
চতুরন্তাং মহীং ভুক্ত্বা মহেন্দ্রসদৃশো বিভুঃ ।
কথমিঙ্গুদিপিণ্যাকং স ভুক্তে বসুধাধিপঃ ॥ 12 ॥
অতো দুঃখতরং লোকে ন কিঞ্চিত্প্রতিভাতি মা ।
যত্র রামঃ পিতুর্দদ্যাদিঙ্গুদিক্ষোদমৃদ্ধিমান্ ॥ 13 ॥
রামেণেঙ্গুদিপিণ্যাকং পিতুর্দত্তং সমীক্ষ্য মে ।
কথং দুঃখেন হৃদযং ন স্ফোটতি সহস্রধা ॥ 14 ॥
শ্রুতিস্তু খল্বিযং সত্যা লৌকিকী প্রতিভাতি মা ।
যদন্নঃ পুরুষো ভবতি তদন্নাস্তস্য দেবতাঃ ॥ 15 ॥
এবমার্তাং সপত্ন্যস্তা জগ্মুরাশ্বাস্য তাং তদা ।
দদৃশুশ্চাশ্রমে রামং স্বর্গচ্যুতমিবামরম্ ॥ 16 ॥
সর্বভোগৈঃ পরিত্যক্তং রামং সম্প্রেক্ষ্য মাতরঃ ।
আর্তা মুমুচুরশ্রূণি সস্বরং শোককর্শিতাঃ ॥ 17 ॥
তাসাং রামস্সমুত্থায জগ্রাহ চরণান্ শুভান্ ।
মাত্রূণাং মনুজব্যাঘ্রস্সর্বাসাং সত্যসঙ্গরঃ ॥ 18 ॥
তাঃ পাণিভি স্সুখস্পর্শৈর্মৃদ্বঙ্গুলিতলৈ শ্শুভৈঃ ।
প্রমমার্জূ রজঃ পৃষ্ঠাদ্রামস্যাযতলোচনাঃ ॥ 19 ॥
সৌমিত্রিরপি তা স্সর্বা মাতৃস্সম্প্রেক্ষ্য দুঃখিতঃ ।
অভ্যবাদযতাসক্তং শনৈ রামাদনন্তরম্ ॥ 20 ॥
যথা রামে তথা তস্মিন্সর্বা ববৃতিরে স্ত্রিযঃ ।
বৃত্তিং দশরথাজ্জাতে লক্ষ্মণে শুভলক্ষণে ॥ 21 ॥
সীতাঽপি চরণাংস্তাসামুপসঙ্গৃহ্য দুঃখিতা ।
শ্বশ্রূণামশ্রুপূর্ণাক্ষী সা বভূবাগ্রতঃ স্থিতা ॥ 22 ॥
তাং পরিষ্বজ্য দুঃখার্তাং মাতা দুহিতরং যথা ।
বনবাসকৃশাং দীনাং কৌসল্যা বাক্যমব্রবীত্ ॥ 23 ॥
বিদেহরাজস্য সুতা স্নুষা দশরথস্য চ ।
রামপত্নী কথং দুঃখং সম্প্রাপ্তা নির্জনে বনে ॥ 24 ॥
পদ্মমাতপসন্তপ্তং পরিক্লিষ্টমিবোত্পলম্ ।
কাঞ্চনং রজসা ধ্বস্তং ক্লিষ্টং চন্দ্রমিবাম্বুদৈঃ ॥ 25 ॥
মুখং তে প্রেক্ষ্য মাং শোকো দহত্যগ্নিরিবাঽশ্রযম্ ।
ভৃশং মনসি বৈদেহি ব্যসনারণিসম্ভবঃ ॥ 26 ॥
ব্রুবন্ত্যামেবমার্তাযাং জনন্যাং ভরতাগ্রজঃ ।
পাদাবাসাদ্য জগ্রাহ বসিষ্ঠস্য চ রাঘবঃ ॥ 27 ॥
পুরোহিতস্যাগ্নিসমস্য বৈ তদা বৃহস্পতেরিন্দ্রমিবামরাধিপঃ ।
প্রগৃহ্য পাদৌ সুসমৃদ্ধতেজসস্সহৈব তেনোপবিবেশ রাঘবঃ ॥ 28 ॥
ততো জঘন্যং সহিতৈ স্সমন্ত্রিভিঃ পুরপ্রধানৈশ্চ সহৈব সৈনিকৈঃ ।
জনেন ধর্মজ্ঞতমেন ধর্মবানুপোপবিষ্টো ভরত স্তদাঽগ্রজম্ ॥ 29 ॥
উপোপবিষ্ট স্তু তদা স বীর্যবাংস্তপস্বিবেষেণ সমীক্ষ্য রাঘবম্ ।
শ্রিযা জ্বলন্তং ভরতঃ কৃতাঞ্জলির্যথা মহেন্দ্রঃ প্রযতঃ প্রজাপতিম্ ॥ 30 ॥
কিমেষ বাক্যং ভরতোঽদ্য রাঘবং প্রণম্য সত্কৃত্য চ সাধু বক্ষ্যতি ।
ইতীব তস্যার্যজনস্য তত্ত্বতো বভূব কৌতূহলমুত্তমং তদা ॥ 31 ॥
স রাঘব স্সত্যধৃতি শ্চ লক্ষ্মণো মহানুভাবো ভরত শ্চ ধার্মিকঃ ।
বৃতাঃ সুহৃদ্ভি শ্চ বিরেজুরধ্বরে যথা সদস্যৈ স্সহিতাস্ত্রযোঽগ্নযঃ ॥ 32 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে ত্র্যধিকশততমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha tryadhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhaḥ purataḥ kṛtvā dārāndaśarathasya ca |
abhicakrāma taṃ deśaṃ rāmadarśanatarṣitaḥ || 1 ||
rājapatnyaśca gacchantyo mandaṃ mandākinīṃ prati |
dadṛśu statra tat tīrthaṃ rāmalakṣmaṇasevitam || 2 ||
kausalyā bāṣpapūrṇena mukhena pariśuṣyatā |
sumitrāmabravīddīnā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 3 ||
idaṃ teṣāmanāthānāṃ kliṣṭamakliṣṭakarmaṇām |
vane prākkalanaṃ tīrthaṃ ye te nirviṣayīkṛtāḥ || 4 ||
ita ssumitre putraste sadā jalamatandritaḥ |
svayaṃ harati saumitrirmama putrasya kāraṇāt || 5 ||
jaghanyamapi te putraḥ kṛtavān na tu garhitaḥ |
bhrāturyadartharahitaṃ sarvaṃ tad garhitaṃṃ guṇaiḥ || 6 ||
adyāyamapi te putraḥ kleśānāmatathocitaḥ |
nīcānartha samācāraṃ sajjaṃ karma pramuñcatu || 7 ||
dakṣiṇāgreṣu darbheṣu sā dadarśa mahītale |
pituriṅgudipiṇyākaṃ nyastamāyatalocanā || 8 ||
taṃ bhūmau piturārtena nyastaṃ rāmeṇa vīkṣya sā |
uvāca devī kausalyā sarvā daśarathastriyaḥ || 9 ||
idamikṣvākunāthasya rāghavasya mahātmanaḥ |
rāghaveṇa piturdattaṃ paśyataitadyathāvidhi || 10 ||
tasya devasamānasya pārthivasya mahātmanaḥ |
naitadaupayikaṃ manye bhuktabhogasya bhojanam || 11 ||
caturantāṃ mahīṃ bhuktvā mahendrasadṛśo vibhuḥ |
kathamiṅgudipiṇyākaṃ sa bhukte vasudhādhipaḥ || 12 ||
ato duḥkhataraṃ loke na kiñcitpratibhāti mā |
yatra rāmaḥ piturdadyādiṅgudikṣodamṛddhimān || 13 ||
rāmeṇeṅgudipiṇyākaṃ piturdattaṃ samīkṣya me |
kathaṃ duḥkhena hṛdayaṃ na sphoṭati sahasradhā || 14 ||
śrutistu khalviyaṃ satyā laukikī pratibhāti mā |
yadannaḥ puruṣo bhavati tadannāstasya devatāḥ || 15 ||
evamārtāṃ sapatnyastā jagmurāśvāsya tāṃ tadā |
dadṛśuścāśrame rāmaṃ svargacyutamivāmaram || 16 ||
sarvabhogaiḥ parityaktaṃ rāmaṃ samprekṣya mātaraḥ |
ārtā mumucuraśrūṇi sasvaraṃ śokakarśitāḥ || 17 ||
tāsāṃ rāmassamutthāya jagrāha caraṇān śubhān |
mātrūṇāṃ manujavyāghrassarvāsāṃ satyasaṅgaraḥ || 18 ||
tāḥ pāṇibhi ssukhasparśairmṛdvaṅgulitalai śśubhaiḥ |
pramamārjū rajaḥ pṛṣṭhādrāmasyāyatalocanāḥ || 19 ||
saumitrirapi tā ssarvā mātṛssamprekṣya duḥkhitaḥ |
abhyavādayatāsaktaṃ śanai rāmādanantaram || 20 ||
yathā rāme tathā tasminsarvā vavṛtire striyaḥ |
vṛttiṃ daśarathājjāte lakṣmaṇe śubhalakṣaṇe || 21 ||
sītā'pi caraṇāṃstāsāmupasaṅgṛhya duḥkhitā |
śvaśrūṇāmaśrupūrṇākṣī sā babhūvāgrataḥ sthitā || 22 ||
tāṃ pariṣvajya duḥkhārtāṃ mātā duhitaraṃ yathā |
vanavāsakṛśāṃ dīnāṃ kausalyā vākyamabravīt || 23 ||
videharājasya sutā snuṣā daśarathasya ca |
rāmapatnī kathaṃ duḥkhaṃ samprāptā nirjane vane || 24 ||
padmamātapasantaptaṃ parikliṣṭamivotpalam |
kāñcanaṃ rajasā dhvastaṃ kliṣṭaṃ candramivāmbudaiḥ || 25 ||
mukhaṃ te prekṣya māṃ śoko dahatyagnirivā'śrayam |
bhṛśaṃ manasi vaidehi vyasanāraṇisambhavaḥ || 26 ||
bruvantyāmevamārtāyāṃ jananyāṃ bharatāgrajaḥ |
pādāvāsādya jagrāha vasiṣṭhasya ca rāghavaḥ || 27 ||
purohitasyāgnisamasya vai tadā bṛhaspaterindramivāmarādhipaḥ |
pragṛhya pādau susamṛddhatejasassahaiva tenopaviveśa rāghavaḥ || 28 ||
tato jaghanyaṃ sahitai ssamantribhiḥ purapradhānaiśca sahaiva sainikaiḥ |
janena dharmajñatamena dharmavānupopaviṣṭo bharata stadā'grajam || 29 ||
upopaviṣṭa stu tadā sa vīryavāṃstapasviveṣeṇa samīkṣya rāghavam |
śriyā jvalantaṃ bharataḥ kṛtāñjaliryathā mahendraḥ prayataḥ prajāpatim || 30 ||
kimeṣa vākyaṃ bharato'dya rāghavaṃ praṇamya satkṛtya ca sādhu vakṣyati |
itīva tasyāryajanasya tattvato babhūva kautūhalamuttamaṃ tadā || 31 ||
sa rāghava ssatyadhṛti śca lakṣmaṇo mahānubhāvo bharata śca dhārmikaḥ |
vṛtāḥ suhṛdbhi śca virejuradhvare yathā sadasyai ssahitāstrayo'gnayaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe tryadhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्र्यधिकशततमस्सर्गः ।
वसिष्ठः पुरतः कृत्वा दारान्दशरथस्य च ।
अभिचक्राम तं देशं रामदर्शनतर्षितः ॥ 1 ॥
राजपत्न्यश्च गच्छन्त्यो मन्दं मन्दाकिनीं प्रति ।
ददृशु स्तत्र तत् तीर्थं रामलक्ष्मणसेवितम् ॥ 2 ॥
कौसल्या बाष्पपूर्णेन मुखेन परिशुष्यता ।
सुमित्रामब्रवीद्दीना याश्चान्या राजयोषितः ॥ 3 ॥
इदं तेषामनाथानां क्लिष्टमक्लिष्टकर्मणाम् ।
वने प्राक्कलनं तीर्थं ये ते निर्विषयीकृताः ॥ 4 ॥
इत स्सुमित्रे पुत्रस्ते सदा जलमतन्द्रितः ।
स्वयं हरति सौमित्रिर्मम पुत्रस्य कारणात् ॥ 5 ॥
जघन्यमपि ते पुत्रः कृतवान् न तु गर्हितः ।
भ्रातुर्यदर्थरहितं सर्वं तद् गर्हितंं गुणैः ॥ 6 ॥
अद्यायमपि ते पुत्रः क्लेशानामतथोचितः ।
नीचानर्थ समाचारं सज्जं कर्म प्रमुञ्चतु ॥ 7 ॥
दक्षिणाग्रेषु दर्भेषु सा ददर्श महीतले ।
पितुरिङ्गुदिपिण्याकं न्यस्तमायतलोचना ॥ 8 ॥
तं भूमौ पितुरार्तेन न्यस्तं रामेण वीक्ष्य सा ।
उवाच देवी कौसल्या सर्वा दशरथस्त्रियः ॥ 9 ॥
इदमिक्ष्वाकुनाथस्य राघवस्य महात्मनः ।
राघवेण पितुर्दत्तं पश्यतैतद्यथाविधि ॥ 10 ॥
तस्य देवसमानस्य पार्थिवस्य महात्मनः ।
नैतदौपयिकं मन्ये भुक्तभोगस्य भोजनम् ॥ 11 ॥
चतुरन्तां महीं भुक्त्वा महेन्द्रसदृशो विभुः ।
कथमिङ्गुदिपिण्याकं स भुक्ते वसुधाधिपः ॥ 12 ॥
अतो दुःखतरं लोके न किञ्चित्प्रतिभाति मा ।
यत्र रामः पितुर्दद्यादिङ्गुदिक्षोदमृद्धिमान् ॥ 13 ॥
रामेणेङ्गुदिपिण्याकं पितुर्दत्तं समीक्ष्य मे ।
कथं दुःखेन हृदयं न स्फोटति सहस्रधा ॥ 14 ॥
श्रुतिस्तु खल्वियं सत्या लौकिकी प्रतिभाति मा ।
यदन्नः पुरुषो भवति तदन्नास्तस्य देवताः ॥ 15 ॥
एवमार्तां सपत्न्यस्ता जग्मुराश्वास्य तां तदा ।
ददृशुश्चाश्रमे रामं स्वर्गच्युतमिवामरम् ॥ 16 ॥
सर्वभोगैः परित्यक्तं रामं सम्प्रेक्ष्य मातरः ।
आर्ता मुमुचुरश्रूणि सस्वरं शोककर्शिताः ॥ 17 ॥
तासां रामस्समुत्थाय जग्राह चरणान् शुभान् ।
मात्रूणां मनुजव्याघ्रस्सर्वासां सत्यसङ्गरः ॥ 18 ॥
ताः पाणिभि स्सुखस्पर्शैर्मृद्वङ्गुलितलै श्शुभैः ।
प्रममार्जू रजः पृष्ठाद्रामस्यायतलोचनाः ॥ 19 ॥
सौमित्रिरपि ता स्सर्वा मातृस्सम्प्रेक्ष्य दुःखितः ।
अभ्यवादयतासक्तं शनै रामादनन्तरम् ॥ 20 ॥
यथा रामे तथा तस्मिन्सर्वा ववृतिरे स्त्रियः ।
वृत्तिं दशरथाज्जाते लक्ष्मणे शुभलक्षणे ॥ 21 ॥
सीताऽपि चरणांस्तासामुपसङ्गृह्य दुःखिता ।
श्वश्रूणामश्रुपूर्णाक्षी सा बभूवाग्रतः स्थिता ॥ 22 ॥
तां परिष्वज्य दुःखार्तां माता दुहितरं यथा ।
वनवासकृशां दीनां कौसल्या वाक्यमब्रवीत् ॥ 23 ॥
विदेहराजस्य सुता स्नुषा दशरथस्य च ।
रामपत्नी कथं दुःखं सम्प्राप्ता निर्जने वने ॥ 24 ॥
पद्ममातपसन्तप्तं परिक्लिष्टमिवोत्पलम् ।
काञ्चनं रजसा ध्वस्तं क्लिष्टं चन्द्रमिवाम्बुदैः ॥ 25 ॥
मुखं ते प्रेक्ष्य मां शोको दहत्यग्निरिवाऽश्रयम् ।
भृशं मनसि वैदेहि व्यसनारणिसम्भवः ॥ 26 ॥
ब्रुवन्त्यामेवमार्तायां जनन्यां भरताग्रजः ।
पादावासाद्य जग्राह वसिष्ठस्य च राघवः ॥ 27 ॥
पुरोहितस्याग्निसमस्य वै तदा बृहस्पतेरिन्द्रमिवामराधिपः ।
प्रगृह्य पादौ सुसमृद्धतेजसस्सहैव तेनोपविवेश राघवः ॥ 28 ॥
ततो जघन्यं सहितै स्समन्त्रिभिः पुरप्रधानैश्च सहैव सैनिकैः ।
जनेन धर्मज्ञतमेन धर्मवानुपोपविष्टो भरत स्तदाऽग्रजम् ॥ 29 ॥
उपोपविष्ट स्तु तदा स वीर्यवांस्तपस्विवेषेण समीक्ष्य राघवम् ।
श्रिया ज्वलन्तं भरतः कृताञ्जलिर्यथा महेन्द्रः प्रयतः प्रजापतिम् ॥ 30 ॥
किमेष वाक्यं भरतोऽद्य राघवं प्रणम्य सत्कृत्य च साधु वक्ष्यति ।
इतीव तस्यार्यजनस्य तत्त्वतो बभूव कौतूहलमुत्तमं तदा ॥ 31 ॥
स राघव स्सत्यधृति श्च लक्ष्मणो महानुभावो भरत श्च धार्मिकः ।
वृताः सुहृद्भि श्च विरेजुरध्वरे यथा सदस्यै स्सहितास्त्रयोऽग्नयः ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्र्यधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha tryadhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhaḥ purataḥ kṛtvā dārāndaśarathasya ca |
abhicakrāma taṃ deśaṃ rāmadarśanatarṣitaḥ || 1 ||
rājapatnyaśca gacchantyo mandaṃ mandākinīṃ prati |
dadṛśu statra tat tīrthaṃ rāmalakṣmaṇasevitam || 2 ||
kausalyā bāṣpapūrṇena mukhena pariśuṣyatā |
sumitrāmabravīddīnā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 3 ||
idaṃ teṣāmanāthānāṃ kliṣṭamakliṣṭakarmaṇām |
vane prākkalanaṃ tīrthaṃ ye te nirviṣayīkṛtāḥ || 4 ||
ita ssumitre putraste sadā jalamatandritaḥ |
svayaṃ harati saumitrirmama putrasya kāraṇāt || 5 ||
jaghanyamapi te putraḥ kṛtavān na tu garhitaḥ |
bhrāturyadartharahitaṃ sarvaṃ tad garhitaṃṃ guṇaiḥ || 6 ||
adyāyamapi te putraḥ kleśānāmatathocitaḥ |
nīcānartha samācāraṃ sajjaṃ karma pramuñcatu || 7 ||
dakṣiṇāgreṣu darbheṣu sā dadarśa mahītale |
pituriṅgudipiṇyākaṃ nyastamāyatalocanā || 8 ||
taṃ bhūmau piturārtena nyastaṃ rāmeṇa vīkṣya sā |
uvāca devī kausalyā sarvā daśarathastriyaḥ || 9 ||
idamikṣvākunāthasya rāghavasya mahātmanaḥ |
rāghaveṇa piturdattaṃ paśyataitadyathāvidhi || 10 ||
tasya devasamānasya pārthivasya mahātmanaḥ |
naitadaupayikaṃ manye bhuktabhogasya bhojanam || 11 ||
caturantāṃ mahīṃ bhuktvā mahendrasadṛśo vibhuḥ |
kathamiṅgudipiṇyākaṃ sa bhukte vasudhādhipaḥ || 12 ||
ato duḥkhataraṃ loke na kiñcitpratibhāti mā |
yatra rāmaḥ piturdadyādiṅgudikṣodamṛddhimān || 13 ||
rāmeṇeṅgudipiṇyākaṃ piturdattaṃ samīkṣya me |
kathaṃ duḥkhena hṛdayaṃ na sphoṭati sahasradhā || 14 ||
śrutistu khalviyaṃ satyā laukikī pratibhāti mā |
yadannaḥ puruṣo bhavati tadannāstasya devatāḥ || 15 ||
evamārtāṃ sapatnyastā jagmurāśvāsya tāṃ tadā |
dadṛśuścāśrame rāmaṃ svargacyutamivāmaram || 16 ||
sarvabhogaiḥ parityaktaṃ rāmaṃ samprekṣya mātaraḥ |
ārtā mumucuraśrūṇi sasvaraṃ śokakarśitāḥ || 17 ||
tāsāṃ rāmassamutthāya jagrāha caraṇān śubhān |
mātrūṇāṃ manujavyāghrassarvāsāṃ satyasaṅgaraḥ || 18 ||
tāḥ pāṇibhi ssukhasparśairmṛdvaṅgulitalai śśubhaiḥ |
pramamārjū rajaḥ pṛṣṭhādrāmasyāyatalocanāḥ || 19 ||
saumitrirapi tā ssarvā mātṛssamprekṣya duḥkhitaḥ |
abhyavādayatāsaktaṃ śanai rāmādanantaram || 20 ||
yathā rāme tathā tasminsarvā vavṛtire striyaḥ |
vṛttiṃ daśarathājjāte lakṣmaṇe śubhalakṣaṇe || 21 ||
sītā'pi caraṇāṃstāsāmupasaṅgṛhya duḥkhitā |
śvaśrūṇāmaśrupūrṇākṣī sā babhūvāgrataḥ sthitā || 22 ||
tāṃ pariṣvajya duḥkhārtāṃ mātā duhitaraṃ yathā |
vanavāsakṛśāṃ dīnāṃ kausalyā vākyamabravīt || 23 ||
videharājasya sutā snuṣā daśarathasya ca |
rāmapatnī kathaṃ duḥkhaṃ samprāptā nirjane vane || 24 ||
padmamātapasantaptaṃ parikliṣṭamivotpalam |
kāñcanaṃ rajasā dhvastaṃ kliṣṭaṃ candramivāmbudaiḥ || 25 ||
mukhaṃ te prekṣya māṃ śoko dahatyagnirivā'śrayam |
bhṛśaṃ manasi vaidehi vyasanāraṇisambhavaḥ || 26 ||
bruvantyāmevamārtāyāṃ jananyāṃ bharatāgrajaḥ |
pādāvāsādya jagrāha vasiṣṭhasya ca rāghavaḥ || 27 ||
purohitasyāgnisamasya vai tadā bṛhaspaterindramivāmarādhipaḥ |
pragṛhya pādau susamṛddhatejasassahaiva tenopaviveśa rāghavaḥ || 28 ||
tato jaghanyaṃ sahitai ssamantribhiḥ purapradhānaiśca sahaiva sainikaiḥ |
janena dharmajñatamena dharmavānupopaviṣṭo bharata stadā'grajam || 29 ||
upopaviṣṭa stu tadā sa vīryavāṃstapasviveṣeṇa samīkṣya rāghavam |
śriyā jvalantaṃ bharataḥ kṛtāñjaliryathā mahendraḥ prayataḥ prajāpatim || 30 ||
kimeṣa vākyaṃ bharato'dya rāghavaṃ praṇamya satkṛtya ca sādhu vakṣyati |
itīva tasyāryajanasya tattvato babhūva kautūhalamuttamaṃ tadā || 31 ||
sa rāghava ssatyadhṛti śca lakṣmaṇo mahānubhāvo bharata śca dhārmikaḥ |
vṛtāḥ suhṛdbhi śca virejuradhvare yathā sadasyai ssahitāstrayo'gnayaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe tryadhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in