ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਅਯੋਧ੍ਯਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਤ੍ਰ੍ਯਧਿਕਸ਼ਤਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਵਸਿष੍ਠਃ ਪੁਰਤਃ ਕृਤ੍ਵਾ ਦਾਰਾਨ੍ਦਸ਼ਰਥਸ੍ਯ ਚ ।
ਅਭਿਚਕ੍ਰਾਮ ਤਂ ਦੇਸ਼ਂ ਰਾਮਦਰ੍ਸ਼ਨਤਰ੍षਿਤਃ ॥ 1 ॥
ਰਾਜਪਤ੍ਨ੍ਯਸ਼੍ਚ ਗਚ੍ਛਨ੍ਤ੍ਯੋ ਮਨ੍ਦਂ ਮਨ੍ਦਾਕਿਨੀਂ ਪ੍ਰਤਿ ।
ਦਦृਸ਼ੁ ਸ੍ਤਤ੍ਰ ਤਤ੍ ਤੀਰ੍ਥਂ ਰਾਮਲਕ੍ष੍ਮਣਸੇਵਿਤਮ੍ ॥ 2 ॥
ਕੌਸਲ੍ਯਾ ਬਾष੍ਪਪੂਰ੍ਣੇਨ ਮੁਖੇਨ ਪਰਿਸ਼ੁष੍ਯਤਾ ।
ਸੁਮਿਤ੍ਰਾਮਬ੍ਰਵੀਦ੍ਦੀਨਾ ਯਾਸ਼੍ਚਾਨ੍ਯਾ ਰਾਜਯੋषਿਤਃ ॥ 3 ॥
ਇਦਂ ਤੇषਾਮਨਾਥਾਨਾਂ ਕ੍ਲਿष੍ਟਮਕ੍ਲਿष੍ਟਕਰ੍ਮਣਾਮ੍ ।
ਵਨੇ ਪ੍ਰਾਕ੍ਕਲਨਂ ਤੀਰ੍ਥਂ ਯੇ ਤੇ ਨਿਰ੍ਵਿषਯੀਕृਤਾਃ ॥ 4 ॥
ਇਤ ਸ੍ਸੁਮਿਤ੍ਰੇ ਪੁਤ੍ਰਸ੍ਤੇ ਸਦਾ ਜਲਮਤਨ੍ਦ੍ਰਿਤਃ ।
ਸ੍ਵਯਂ ਹਰਤਿ ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਰ੍ਮਮ ਪੁਤ੍ਰਸ੍ਯ ਕਾਰਣਾਤ੍ ॥ 5 ॥
ਜਘਨ੍ਯਮਪਿ ਤੇ ਪੁਤ੍ਰਃ ਕृਤਵਾਨ੍ ਨ ਤੁ ਗਰ੍ਹਿਤਃ ।
ਭ੍ਰਾਤੁਰ੍ਯਦਰ੍ਥਰਹਿਤਂ ਸਰ੍ਵਂ ਤਦ੍ ਗਰ੍ਹਿਤਂਂ ਗੁਣੈਃ ॥ 6 ॥
ਅਦ੍ਯਾਯਮਪਿ ਤੇ ਪੁਤ੍ਰਃ ਕ੍ਲੇਸ਼ਾਨਾਮਤਥੋਚਿਤਃ ।
ਨੀਚਾਨਰ੍ਥ ਸਮਾਚਾਰਂ ਸਜ੍ਜਂ ਕਰ੍ਮ ਪ੍ਰਮੁਞ੍ਚਤੁ ॥ 7 ॥
ਦਕ੍षਿਣਾਗ੍ਰੇषੁ ਦਰ੍ਭੇषੁ ਸਾ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਮਹੀਤਲੇ ।
ਪਿਤੁਰਿਙ੍ਗੁਦਿਪਿਣ੍ਯਾਕਂ ਨ੍ਯਸ੍ਤਮਾਯਤਲੋਚਨਾ ॥ 8 ॥
ਤਂ ਭੂਮੌ ਪਿਤੁਰਾਰ੍ਤੇਨ ਨ੍ਯਸ੍ਤਂ ਰਾਮੇਣ ਵੀਕ੍ष੍ਯ ਸਾ ।
ਉਵਾਚ ਦੇਵੀ ਕੌਸਲ੍ਯਾ ਸਰ੍ਵਾ ਦਸ਼ਰਥਸ੍ਤ੍ਰਿਯਃ ॥ 9 ॥
ਇਦਮਿਕ੍ष੍ਵਾਕੁਨਾਥਸ੍ਯ ਰਾਘਵਸ੍ਯ ਮਹਾਤ੍ਮਨਃ ।
ਰਾਘਵੇਣ ਪਿਤੁਰ੍ਦਤ੍ਤਂ ਪਸ਼੍ਯਤੈਤਦ੍ਯਥਾਵਿਧਿ ॥ 10 ॥
ਤਸ੍ਯ ਦੇਵਸਮਾਨਸ੍ਯ ਪਾਰ੍ਥਿਵਸ੍ਯ ਮਹਾਤ੍ਮਨਃ ।
ਨੈਤਦੌਪਯਿਕਂ ਮਨ੍ਯੇ ਭੁਕ੍ਤਭੋਗਸ੍ਯ ਭੋਜਨਮ੍ ॥ 11 ॥
ਚਤੁਰਨ੍ਤਾਂ ਮਹੀਂ ਭੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਮਹੇਨ੍ਦ੍ਰਸਦृਸ਼ੋ ਵਿਭੁਃ ।
ਕਥਮਿਙ੍ਗੁਦਿਪਿਣ੍ਯਾਕਂ ਸ ਭੁਕ੍ਤੇ ਵਸੁਧਾਧਿਪਃ ॥ 12 ॥
ਅਤੋ ਦੁਃਖਤਰਂ ਲੋਕੇ ਨ ਕਿਞ੍ਚਿਤ੍ਪ੍ਰਤਿਭਾਤਿ ਮਾ ।
ਯਤ੍ਰ ਰਾਮਃ ਪਿਤੁਰ੍ਦਦ੍ਯਾਦਿਙ੍ਗੁਦਿਕ੍षੋਦਮृਦ੍ਧਿਮਾਨ੍ ॥ 13 ॥
ਰਾਮੇਣੇਙ੍ਗੁਦਿਪਿਣ੍ਯਾਕਂ ਪਿਤੁਰ੍ਦਤ੍ਤਂ ਸਮੀਕ੍ष੍ਯ ਮੇ ।
ਕਥਂ ਦੁਃਖੇਨ ਹृਦਯਂ ਨ ਸ੍ਫੋਟਤਿ ਸਹਸ੍ਰਧਾ ॥ 14 ॥
ਸ਼੍ਰੁਤਿਸ੍ਤੁ ਖਲ੍ਵਿਯਂ ਸਤ੍ਯਾ ਲੌਕਿਕੀ ਪ੍ਰਤਿਭਾਤਿ ਮਾ ।
ਯਦਨ੍ਨਃ ਪੁਰੁषੋ ਭਵਤਿ ਤਦਨ੍ਨਾਸ੍ਤਸ੍ਯ ਦੇਵਤਾਃ ॥ 15 ॥
ਏਵਮਾਰ੍ਤਾਂ ਸਪਤ੍ਨ੍ਯਸ੍ਤਾ ਜਗ੍ਮੁਰਾਸ਼੍ਵਾਸ੍ਯ ਤਾਂ ਤਦਾ ।
ਦਦृਸ਼ੁਸ਼੍ਚਾਸ਼੍ਰਮੇ ਰਾਮਂ ਸ੍ਵਰ੍ਗਚ੍ਯੁਤਮਿਵਾਮਰਮ੍ ॥ 16 ॥
ਸਰ੍ਵਭੋਗੈਃ ਪਰਿਤ੍ਯਕ੍ਤਂ ਰਾਮਂ ਸਮ੍ਪ੍ਰੇਕ੍ष੍ਯ ਮਾਤਰਃ ।
ਆਰ੍ਤਾ ਮੁਮੁਚੁਰਸ਼੍ਰੂਣਿ ਸਸ੍ਵਰਂ ਸ਼ੋਕਕਰ੍ਸ਼ਿਤਾਃ ॥ 17 ॥
ਤਾਸਾਂ ਰਾਮਸ੍ਸਮੁਤ੍ਥਾਯ ਜਗ੍ਰਾਹ ਚਰਣਾਨ੍ ਸ਼ੁਭਾਨ੍ ।
ਮਾਤ੍ਰੂਣਾਂ ਮਨੁਜਵ੍ਯਾਘ੍ਰਸ੍ਸਰ੍ਵਾਸਾਂ ਸਤ੍ਯਸਙ੍ਗਰਃ ॥ 18 ॥
ਤਾਃ ਪਾਣਿਭਿ ਸ੍ਸੁਖਸ੍ਪਰ੍ਸ਼ੈਰ੍ਮृਦ੍ਵਙ੍ਗੁਲਿਤਲੈ ਸ਼੍ਸ਼ੁਭੈਃ ।
ਪ੍ਰਮਮਾਰ੍ਜੂ ਰਜਃ ਪृष੍ਠਾਦ੍ਰਾਮਸ੍ਯਾਯਤਲੋਚਨਾਃ ॥ 19 ॥
ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਰਪਿ ਤਾ ਸ੍ਸਰ੍ਵਾ ਮਾਤृਸ੍ਸਮ੍ਪ੍ਰੇਕ੍ष੍ਯ ਦੁਃਖਿਤਃ ।
ਅਭ੍ਯਵਾਦਯਤਾਸਕ੍ਤਂ ਸ਼ਨੈ ਰਾਮਾਦਨਨ੍ਤਰਮ੍ ॥ 20 ॥
ਯਥਾ ਰਾਮੇ ਤਥਾ ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਸਰ੍ਵਾ ਵਵृਤਿਰੇ ਸ੍ਤ੍ਰਿਯਃ ।
ਵृਤ੍ਤਿਂ ਦਸ਼ਰਥਾਜ੍ਜਾਤੇ ਲਕ੍ष੍ਮਣੇ ਸ਼ੁਭਲਕ੍षਣੇ ॥ 21 ॥
ਸੀਤਾऽਪਿ ਚਰਣਾਂਸ੍ਤਾਸਾਮੁਪਸਙ੍ਗृਹ੍ਯ ਦੁਃਖਿਤਾ ।
ਸ਼੍ਵਸ਼੍ਰੂਣਾਮਸ਼੍ਰੁਪੂਰ੍ਣਾਕ੍षੀ ਸਾ ਬਭੂਵਾਗ੍ਰਤਃ ਸ੍ਥਿਤਾ ॥ 22 ॥
ਤਾਂ ਪਰਿष੍ਵਜ੍ਯ ਦੁਃਖਾਰ੍ਤਾਂ ਮਾਤਾ ਦੁਹਿਤਰਂ ਯਥਾ ।
ਵਨਵਾਸਕृਸ਼ਾਂ ਦੀਨਾਂ ਕੌਸਲ੍ਯਾ ਵਾਕ੍ਯਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 23 ॥
ਵਿਦੇਹਰਾਜਸ੍ਯ ਸੁਤਾ ਸ੍ਨੁषਾ ਦਸ਼ਰਥਸ੍ਯ ਚ ।
ਰਾਮਪਤ੍ਨੀ ਕਥਂ ਦੁਃਖਂ ਸਮ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਤਾ ਨਿਰ੍ਜਨੇ ਵਨੇ ॥ 24 ॥
ਪਦ੍ਮਮਾਤਪਸਨ੍ਤਪ੍ਤਂ ਪਰਿਕ੍ਲਿष੍ਟਮਿਵੋਤ੍ਪਲਮ੍ ।
ਕਾਞ੍ਚਨਂ ਰਜਸਾ ਧ੍ਵਸ੍ਤਂ ਕ੍ਲਿष੍ਟਂ ਚਨ੍ਦ੍ਰਮਿਵਾਮ੍ਬੁਦੈਃ ॥ 25 ॥
ਮੁਖਂ ਤੇ ਪ੍ਰੇਕ੍ष੍ਯ ਮਾਂ ਸ਼ੋਕੋ ਦਹਤ੍ਯਗ੍ਨਿਰਿਵਾऽਸ਼੍ਰਯਮ੍ ।
ਭृਸ਼ਂ ਮਨਸਿ ਵੈਦੇਹਿ ਵ੍ਯਸਨਾਰਣਿਸਮ੍ਭਵਃ ॥ 26 ॥
ਬ੍ਰੁਵਨ੍ਤ੍ਯਾਮੇਵਮਾਰ੍ਤਾਯਾਂ ਜਨਨ੍ਯਾਂ ਭਰਤਾਗ੍ਰਜਃ ।
ਪਾਦਾਵਾਸਾਦ੍ਯ ਜਗ੍ਰਾਹ ਵਸਿष੍ਠਸ੍ਯ ਚ ਰਾਘਵਃ ॥ 27 ॥
ਪੁਰੋਹਿਤਸ੍ਯਾਗ੍ਨਿਸਮਸ੍ਯ ਵੈ ਤਦਾ ਬृਹਸ੍ਪਤੇਰਿਨ੍ਦ੍ਰਮਿਵਾਮਰਾਧਿਪਃ ।
ਪ੍ਰਗृਹ੍ਯ ਪਾਦੌ ਸੁਸਮृਦ੍ਧਤੇਜਸਸ੍ਸਹੈਵ ਤੇਨੋਪਵਿਵੇਸ਼ ਰਾਘਵਃ ॥ 28 ॥
ਤਤੋ ਜਘਨ੍ਯਂ ਸਹਿਤੈ ਸ੍ਸਮਨ੍ਤ੍ਰਿਭਿਃ ਪੁਰਪ੍ਰਧਾਨੈਸ਼੍ਚ ਸਹੈਵ ਸੈਨਿਕੈਃ ।
ਜਨੇਨ ਧਰ੍ਮਜ੍ਞਤਮੇਨ ਧਰ੍ਮਵਾਨੁਪੋਪਵਿष੍ਟੋ ਭਰਤ ਸ੍ਤਦਾऽਗ੍ਰਜਮ੍ ॥ 29 ॥
ਉਪੋਪਵਿष੍ਟ ਸ੍ਤੁ ਤਦਾ ਸ ਵੀਰ੍ਯਵਾਂਸ੍ਤਪਸ੍ਵਿਵੇषੇਣ ਸਮੀਕ੍ष੍ਯ ਰਾਘਵਮ੍ ।
ਸ਼੍ਰਿਯਾ ਜ੍ਵਲਨ੍ਤਂ ਭਰਤਃ ਕृਤਾਞ੍ਜਲਿਰ੍ਯਥਾ ਮਹੇਨ੍ਦ੍ਰਃ ਪ੍ਰਯਤਃ ਪ੍ਰਜਾਪਤਿਮ੍ ॥ 30 ॥
ਕਿਮੇष ਵਾਕ੍ਯਂ ਭਰਤੋऽਦ੍ਯ ਰਾਘਵਂ ਪ੍ਰਣਮ੍ਯ ਸਤ੍ਕृਤ੍ਯ ਚ ਸਾਧੁ ਵਕ੍ष੍ਯਤਿ ।
ਇਤੀਵ ਤਸ੍ਯਾਰ੍ਯਜਨਸ੍ਯ ਤਤ੍ਤ੍ਵਤੋ ਬਭੂਵ ਕੌਤੂਹਲਮੁਤ੍ਤਮਂ ਤਦਾ ॥ 31 ॥
ਸ ਰਾਘਵ ਸ੍ਸਤ੍ਯਧृਤਿ ਸ਼੍ਚ ਲਕ੍ष੍ਮਣੋ ਮਹਾਨੁਭਾਵੋ ਭਰਤ ਸ਼੍ਚ ਧਾਰ੍ਮਿਕਃ ।
ਵृਤਾਃ ਸੁਹृਦ੍ਭਿ ਸ਼੍ਚ ਵਿਰੇਜੁਰਧ੍ਵਰੇ ਯਥਾ ਸਦਸ੍ਯੈ ਸ੍ਸਹਿਤਾਸ੍ਤ੍ਰਯੋऽਗ੍ਨਯਃ ॥ 32 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਅਯੋਧ੍ਯਾਕਾਣ੍ਡੇ ਤ੍ਰ੍ਯਧਿਕਸ਼ਤਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha tryadhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhaḥ purataḥ kṛtvā dārāndaśarathasya ca |
abhicakrāma taṃ deśaṃ rāmadarśanatarṣitaḥ || 1 ||
rājapatnyaśca gacchantyo mandaṃ mandākinīṃ prati |
dadṛśu statra tat tīrthaṃ rāmalakṣmaṇasevitam || 2 ||
kausalyā bāṣpapūrṇena mukhena pariśuṣyatā |
sumitrāmabravīddīnā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 3 ||
idaṃ teṣāmanāthānāṃ kliṣṭamakliṣṭakarmaṇām |
vane prākkalanaṃ tīrthaṃ ye te nirviṣayīkṛtāḥ || 4 ||
ita ssumitre putraste sadā jalamatandritaḥ |
svayaṃ harati saumitrirmama putrasya kāraṇāt || 5 ||
jaghanyamapi te putraḥ kṛtavān na tu garhitaḥ |
bhrāturyadartharahitaṃ sarvaṃ tad garhitaṃṃ guṇaiḥ || 6 ||
adyāyamapi te putraḥ kleśānāmatathocitaḥ |
nīcānartha samācāraṃ sajjaṃ karma pramuñcatu || 7 ||
dakṣiṇāgreṣu darbheṣu sā dadarśa mahītale |
pituriṅgudipiṇyākaṃ nyastamāyatalocanā || 8 ||
taṃ bhūmau piturārtena nyastaṃ rāmeṇa vīkṣya sā |
uvāca devī kausalyā sarvā daśarathastriyaḥ || 9 ||
idamikṣvākunāthasya rāghavasya mahātmanaḥ |
rāghaveṇa piturdattaṃ paśyataitadyathāvidhi || 10 ||
tasya devasamānasya pārthivasya mahātmanaḥ |
naitadaupayikaṃ manye bhuktabhogasya bhojanam || 11 ||
caturantāṃ mahīṃ bhuktvā mahendrasadṛśo vibhuḥ |
kathamiṅgudipiṇyākaṃ sa bhukte vasudhādhipaḥ || 12 ||
ato duḥkhataraṃ loke na kiñcitpratibhāti mā |
yatra rāmaḥ piturdadyādiṅgudikṣodamṛddhimān || 13 ||
rāmeṇeṅgudipiṇyākaṃ piturdattaṃ samīkṣya me |
kathaṃ duḥkhena hṛdayaṃ na sphoṭati sahasradhā || 14 ||
śrutistu khalviyaṃ satyā laukikī pratibhāti mā |
yadannaḥ puruṣo bhavati tadannāstasya devatāḥ || 15 ||
evamārtāṃ sapatnyastā jagmurāśvāsya tāṃ tadā |
dadṛśuścāśrame rāmaṃ svargacyutamivāmaram || 16 ||
sarvabhogaiḥ parityaktaṃ rāmaṃ samprekṣya mātaraḥ |
ārtā mumucuraśrūṇi sasvaraṃ śokakarśitāḥ || 17 ||
tāsāṃ rāmassamutthāya jagrāha caraṇān śubhān |
mātrūṇāṃ manujavyāghrassarvāsāṃ satyasaṅgaraḥ || 18 ||
tāḥ pāṇibhi ssukhasparśairmṛdvaṅgulitalai śśubhaiḥ |
pramamārjū rajaḥ pṛṣṭhādrāmasyāyatalocanāḥ || 19 ||
saumitrirapi tā ssarvā mātṛssamprekṣya duḥkhitaḥ |
abhyavādayatāsaktaṃ śanai rāmādanantaram || 20 ||
yathā rāme tathā tasminsarvā vavṛtire striyaḥ |
vṛttiṃ daśarathājjāte lakṣmaṇe śubhalakṣaṇe || 21 ||
sītā'pi caraṇāṃstāsāmupasaṅgṛhya duḥkhitā |
śvaśrūṇāmaśrupūrṇākṣī sā babhūvāgrataḥ sthitā || 22 ||
tāṃ pariṣvajya duḥkhārtāṃ mātā duhitaraṃ yathā |
vanavāsakṛśāṃ dīnāṃ kausalyā vākyamabravīt || 23 ||
videharājasya sutā snuṣā daśarathasya ca |
rāmapatnī kathaṃ duḥkhaṃ samprāptā nirjane vane || 24 ||
padmamātapasantaptaṃ parikliṣṭamivotpalam |
kāñcanaṃ rajasā dhvastaṃ kliṣṭaṃ candramivāmbudaiḥ || 25 ||
mukhaṃ te prekṣya māṃ śoko dahatyagnirivā'śrayam |
bhṛśaṃ manasi vaidehi vyasanāraṇisambhavaḥ || 26 ||
bruvantyāmevamārtāyāṃ jananyāṃ bharatāgrajaḥ |
pādāvāsādya jagrāha vasiṣṭhasya ca rāghavaḥ || 27 ||
purohitasyāgnisamasya vai tadā bṛhaspaterindramivāmarādhipaḥ |
pragṛhya pādau susamṛddhatejasassahaiva tenopaviveśa rāghavaḥ || 28 ||
tato jaghanyaṃ sahitai ssamantribhiḥ purapradhānaiśca sahaiva sainikaiḥ |
janena dharmajñatamena dharmavānupopaviṣṭo bharata stadā'grajam || 29 ||
upopaviṣṭa stu tadā sa vīryavāṃstapasviveṣeṇa samīkṣya rāghavam |
śriyā jvalantaṃ bharataḥ kṛtāñjaliryathā mahendraḥ prayataḥ prajāpatim || 30 ||
kimeṣa vākyaṃ bharato'dya rāghavaṃ praṇamya satkṛtya ca sādhu vakṣyati |
itīva tasyāryajanasya tattvato babhūva kautūhalamuttamaṃ tadā || 31 ||
sa rāghava ssatyadhṛti śca lakṣmaṇo mahānubhāvo bharata śca dhārmikaḥ |
vṛtāḥ suhṛdbhi śca virejuradhvare yathā sadasyai ssahitāstrayo'gnayaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe tryadhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्र्यधिकशततमस्सर्गः ।
वसिष्ठः पुरतः कृत्वा दारान्दशरथस्य च ।
अभिचक्राम तं देशं रामदर्शनतर्षितः ॥ 1 ॥
राजपत्न्यश्च गच्छन्त्यो मन्दं मन्दाकिनीं प्रति ।
ददृशु स्तत्र तत् तीर्थं रामलक्ष्मणसेवितम् ॥ 2 ॥
कौसल्या बाष्पपूर्णेन मुखेन परिशुष्यता ।
सुमित्रामब्रवीद्दीना याश्चान्या राजयोषितः ॥ 3 ॥
इदं तेषामनाथानां क्लिष्टमक्लिष्टकर्मणाम् ।
वने प्राक्कलनं तीर्थं ये ते निर्विषयीकृताः ॥ 4 ॥
इत स्सुमित्रे पुत्रस्ते सदा जलमतन्द्रितः ।
स्वयं हरति सौमित्रिर्मम पुत्रस्य कारणात् ॥ 5 ॥
जघन्यमपि ते पुत्रः कृतवान् न तु गर्हितः ।
भ्रातुर्यदर्थरहितं सर्वं तद् गर्हितंं गुणैः ॥ 6 ॥
अद्यायमपि ते पुत्रः क्लेशानामतथोचितः ।
नीचानर्थ समाचारं सज्जं कर्म प्रमुञ्चतु ॥ 7 ॥
दक्षिणाग्रेषु दर्भेषु सा ददर्श महीतले ।
पितुरिङ्गुदिपिण्याकं न्यस्तमायतलोचना ॥ 8 ॥
तं भूमौ पितुरार्तेन न्यस्तं रामेण वीक्ष्य सा ।
उवाच देवी कौसल्या सर्वा दशरथस्त्रियः ॥ 9 ॥
इदमिक्ष्वाकुनाथस्य राघवस्य महात्मनः ।
राघवेण पितुर्दत्तं पश्यतैतद्यथाविधि ॥ 10 ॥
तस्य देवसमानस्य पार्थिवस्य महात्मनः ।
नैतदौपयिकं मन्ये भुक्तभोगस्य भोजनम् ॥ 11 ॥
चतुरन्तां महीं भुक्त्वा महेन्द्रसदृशो विभुः ।
कथमिङ्गुदिपिण्याकं स भुक्ते वसुधाधिपः ॥ 12 ॥
अतो दुःखतरं लोके न किञ्चित्प्रतिभाति मा ।
यत्र रामः पितुर्दद्यादिङ्गुदिक्षोदमृद्धिमान् ॥ 13 ॥
रामेणेङ्गुदिपिण्याकं पितुर्दत्तं समीक्ष्य मे ।
कथं दुःखेन हृदयं न स्फोटति सहस्रधा ॥ 14 ॥
श्रुतिस्तु खल्वियं सत्या लौकिकी प्रतिभाति मा ।
यदन्नः पुरुषो भवति तदन्नास्तस्य देवताः ॥ 15 ॥
एवमार्तां सपत्न्यस्ता जग्मुराश्वास्य तां तदा ।
ददृशुश्चाश्रमे रामं स्वर्गच्युतमिवामरम् ॥ 16 ॥
सर्वभोगैः परित्यक्तं रामं सम्प्रेक्ष्य मातरः ।
आर्ता मुमुचुरश्रूणि सस्वरं शोककर्शिताः ॥ 17 ॥
तासां रामस्समुत्थाय जग्राह चरणान् शुभान् ।
मात्रूणां मनुजव्याघ्रस्सर्वासां सत्यसङ्गरः ॥ 18 ॥
ताः पाणिभि स्सुखस्पर्शैर्मृद्वङ्गुलितलै श्शुभैः ।
प्रममार्जू रजः पृष्ठाद्रामस्यायतलोचनाः ॥ 19 ॥
सौमित्रिरपि ता स्सर्वा मातृस्सम्प्रेक्ष्य दुःखितः ।
अभ्यवादयतासक्तं शनै रामादनन्तरम् ॥ 20 ॥
यथा रामे तथा तस्मिन्सर्वा ववृतिरे स्त्रियः ।
वृत्तिं दशरथाज्जाते लक्ष्मणे शुभलक्षणे ॥ 21 ॥
सीताऽपि चरणांस्तासामुपसङ्गृह्य दुःखिता ।
श्वश्रूणामश्रुपूर्णाक्षी सा बभूवाग्रतः स्थिता ॥ 22 ॥
तां परिष्वज्य दुःखार्तां माता दुहितरं यथा ।
वनवासकृशां दीनां कौसल्या वाक्यमब्रवीत् ॥ 23 ॥
विदेहराजस्य सुता स्नुषा दशरथस्य च ।
रामपत्नी कथं दुःखं सम्प्राप्ता निर्जने वने ॥ 24 ॥
पद्ममातपसन्तप्तं परिक्लिष्टमिवोत्पलम् ।
काञ्चनं रजसा ध्वस्तं क्लिष्टं चन्द्रमिवाम्बुदैः ॥ 25 ॥
मुखं ते प्रेक्ष्य मां शोको दहत्यग्निरिवाऽश्रयम् ।
भृशं मनसि वैदेहि व्यसनारणिसम्भवः ॥ 26 ॥
ब्रुवन्त्यामेवमार्तायां जनन्यां भरताग्रजः ।
पादावासाद्य जग्राह वसिष्ठस्य च राघवः ॥ 27 ॥
पुरोहितस्याग्निसमस्य वै तदा बृहस्पतेरिन्द्रमिवामराधिपः ।
प्रगृह्य पादौ सुसमृद्धतेजसस्सहैव तेनोपविवेश राघवः ॥ 28 ॥
ततो जघन्यं सहितै स्समन्त्रिभिः पुरप्रधानैश्च सहैव सैनिकैः ।
जनेन धर्मज्ञतमेन धर्मवानुपोपविष्टो भरत स्तदाऽग्रजम् ॥ 29 ॥
उपोपविष्ट स्तु तदा स वीर्यवांस्तपस्विवेषेण समीक्ष्य राघवम् ।
श्रिया ज्वलन्तं भरतः कृताञ्जलिर्यथा महेन्द्रः प्रयतः प्रजापतिम् ॥ 30 ॥
किमेष वाक्यं भरतोऽद्य राघवं प्रणम्य सत्कृत्य च साधु वक्ष्यति ।
इतीव तस्यार्यजनस्य तत्त्वतो बभूव कौतूहलमुत्तमं तदा ॥ 31 ॥
स राघव स्सत्यधृति श्च लक्ष्मणो महानुभावो भरत श्च धार्मिकः ।
वृताः सुहृद्भि श्च विरेजुरध्वरे यथा सदस्यै स्सहितास्त्रयोऽग्नयः ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्र्यधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha tryadhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhaḥ purataḥ kṛtvā dārāndaśarathasya ca |
abhicakrāma taṃ deśaṃ rāmadarśanatarṣitaḥ || 1 ||
rājapatnyaśca gacchantyo mandaṃ mandākinīṃ prati |
dadṛśu statra tat tīrthaṃ rāmalakṣmaṇasevitam || 2 ||
kausalyā bāṣpapūrṇena mukhena pariśuṣyatā |
sumitrāmabravīddīnā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 3 ||
idaṃ teṣāmanāthānāṃ kliṣṭamakliṣṭakarmaṇām |
vane prākkalanaṃ tīrthaṃ ye te nirviṣayīkṛtāḥ || 4 ||
ita ssumitre putraste sadā jalamatandritaḥ |
svayaṃ harati saumitrirmama putrasya kāraṇāt || 5 ||
jaghanyamapi te putraḥ kṛtavān na tu garhitaḥ |
bhrāturyadartharahitaṃ sarvaṃ tad garhitaṃṃ guṇaiḥ || 6 ||
adyāyamapi te putraḥ kleśānāmatathocitaḥ |
nīcānartha samācāraṃ sajjaṃ karma pramuñcatu || 7 ||
dakṣiṇāgreṣu darbheṣu sā dadarśa mahītale |
pituriṅgudipiṇyākaṃ nyastamāyatalocanā || 8 ||
taṃ bhūmau piturārtena nyastaṃ rāmeṇa vīkṣya sā |
uvāca devī kausalyā sarvā daśarathastriyaḥ || 9 ||
idamikṣvākunāthasya rāghavasya mahātmanaḥ |
rāghaveṇa piturdattaṃ paśyataitadyathāvidhi || 10 ||
tasya devasamānasya pārthivasya mahātmanaḥ |
naitadaupayikaṃ manye bhuktabhogasya bhojanam || 11 ||
caturantāṃ mahīṃ bhuktvā mahendrasadṛśo vibhuḥ |
kathamiṅgudipiṇyākaṃ sa bhukte vasudhādhipaḥ || 12 ||
ato duḥkhataraṃ loke na kiñcitpratibhāti mā |
yatra rāmaḥ piturdadyādiṅgudikṣodamṛddhimān || 13 ||
rāmeṇeṅgudipiṇyākaṃ piturdattaṃ samīkṣya me |
kathaṃ duḥkhena hṛdayaṃ na sphoṭati sahasradhā || 14 ||
śrutistu khalviyaṃ satyā laukikī pratibhāti mā |
yadannaḥ puruṣo bhavati tadannāstasya devatāḥ || 15 ||
evamārtāṃ sapatnyastā jagmurāśvāsya tāṃ tadā |
dadṛśuścāśrame rāmaṃ svargacyutamivāmaram || 16 ||
sarvabhogaiḥ parityaktaṃ rāmaṃ samprekṣya mātaraḥ |
ārtā mumucuraśrūṇi sasvaraṃ śokakarśitāḥ || 17 ||
tāsāṃ rāmassamutthāya jagrāha caraṇān śubhān |
mātrūṇāṃ manujavyāghrassarvāsāṃ satyasaṅgaraḥ || 18 ||
tāḥ pāṇibhi ssukhasparśairmṛdvaṅgulitalai śśubhaiḥ |
pramamārjū rajaḥ pṛṣṭhādrāmasyāyatalocanāḥ || 19 ||
saumitrirapi tā ssarvā mātṛssamprekṣya duḥkhitaḥ |
abhyavādayatāsaktaṃ śanai rāmādanantaram || 20 ||
yathā rāme tathā tasminsarvā vavṛtire striyaḥ |
vṛttiṃ daśarathājjāte lakṣmaṇe śubhalakṣaṇe || 21 ||
sītā'pi caraṇāṃstāsāmupasaṅgṛhya duḥkhitā |
śvaśrūṇāmaśrupūrṇākṣī sā babhūvāgrataḥ sthitā || 22 ||
tāṃ pariṣvajya duḥkhārtāṃ mātā duhitaraṃ yathā |
vanavāsakṛśāṃ dīnāṃ kausalyā vākyamabravīt || 23 ||
videharājasya sutā snuṣā daśarathasya ca |
rāmapatnī kathaṃ duḥkhaṃ samprāptā nirjane vane || 24 ||
padmamātapasantaptaṃ parikliṣṭamivotpalam |
kāñcanaṃ rajasā dhvastaṃ kliṣṭaṃ candramivāmbudaiḥ || 25 ||
mukhaṃ te prekṣya māṃ śoko dahatyagnirivā'śrayam |
bhṛśaṃ manasi vaidehi vyasanāraṇisambhavaḥ || 26 ||
bruvantyāmevamārtāyāṃ jananyāṃ bharatāgrajaḥ |
pādāvāsādya jagrāha vasiṣṭhasya ca rāghavaḥ || 27 ||
purohitasyāgnisamasya vai tadā bṛhaspaterindramivāmarādhipaḥ |
pragṛhya pādau susamṛddhatejasassahaiva tenopaviveśa rāghavaḥ || 28 ||
tato jaghanyaṃ sahitai ssamantribhiḥ purapradhānaiśca sahaiva sainikaiḥ |
janena dharmajñatamena dharmavānupopaviṣṭo bharata stadā'grajam || 29 ||
upopaviṣṭa stu tadā sa vīryavāṃstapasviveṣeṇa samīkṣya rāghavam |
śriyā jvalantaṃ bharataḥ kṛtāñjaliryathā mahendraḥ prayataḥ prajāpatim || 30 ||
kimeṣa vākyaṃ bharato'dya rāghavaṃ praṇamya satkṛtya ca sādhu vakṣyati |
itīva tasyāryajanasya tattvato babhūva kautūhalamuttamaṃ tadā || 31 ||
sa rāghava ssatyadhṛti śca lakṣmaṇo mahānubhāvo bharata śca dhārmikaḥ |
vṛtāḥ suhṛdbhi śca virejuradhvare yathā sadasyai ssahitāstrayo'gnayaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe tryadhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.