শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ একোনত্রিংশস্সর্গঃ ।
অথ তস্যাপ্রমেযস্য তদ্বনং পরিপৃচ্ছতঃ ।
বিশ্বামিত্রো মহাতেজা ব্যাখ্যাতুমুপচক্রমে ॥ 1 ॥
ইহ রাম মহাবাহো বিষ্ণুর্দেববরঃ প্রভুঃ ।
বর্ষাণি সুবহূনীহ তথা যুগশতানি চ ॥ 2 ॥
তপশ্চরণযোগার্থমুবাস সুমহাতপাঃ ।
এষ পূর্বাশ্রমো রাম বামনস্য মহাত্মনঃ ॥ 3 ॥
সিদ্ধাশ্রম ইতি খ্যাতস্সিদ্ধো হ্যত্র মহাতপাঃ ।
এতস্মিন্নেব কালে তু রাজা বৈরোচনির্বলিঃ ॥ 4 ॥
নির্জিত্য দৈবতগণান্ সেন্দ্রাংশ্চ সমরুদ্গণান্ ।
কারযামাস তদ্রাজ্যং ত্রিষু লোকেষু বিশ্রুতঃ ॥ 5 ॥
বলেস্তু যজমানস্য দেবাস্সাগ্নিপুরোগমাঃ ।
সমাগম্য স্বযং চৈব বিষ্ণুমূচুরিহাশ্রমে ॥ 6 ॥
বলির্বৈরোচনির্বিষ্ণো যজতে যজ্ঞমুত্তমম্ ।
অসমাপ্তে ক্রতৌ তস্মিন্ স্বকার্যমভিপদ্যতাম্ ॥ 7 ॥
যে চৈনমভিবর্তন্তে যাচিতার ইতস্ততঃ ।
যচ্চ যত্র যথাবচ্চ সর্বং তেভ্যঃ প্রযচ্ছতি ॥ 8 ॥
স ত্বং সুরহিতার্থায মাযাযোগমুপাগতঃ ।
বামনত্বং গতো বিষ্ণো কুরু কল্যাণমুত্তমম্ ॥ 9 ॥
এতস্মিন্নন্তরে রাম কশ্যপোঽগ্নিসমপ্রভঃ ।
অদিত্যা সহিতো রাম দীপ্যমান ইবৌজসা ॥ 10 ॥
দেবীসহাযো ভগবান্ দিব্যং বর্ষসহস্রকম্ ।
ব্রতং সমাপ্য বরদং তুষ্টাব মধুসূদনম্ ॥ 11 ॥
তপোমযং তপোরাশিং তপোমূর্তিং তপাত্মকম্ ।
তপসা ত্বাং সুতপ্তেন পশ্যামি পুরুষোত্তমম্ ॥ 12 ॥
শরীরে তব পশ্যামি জগত্সর্বমিদং প্রভো ।
ত্বমনাদিরনির্দেশ্যস্ত্বামহং শরণং গতঃ ॥ 13 ॥
তমুবাচ হরিঃ প্রীতঃ কশ্যপং ধূতকল্মষম্ ।
বরং বরয ভদ্রং তে বরার্হোঽসি মতো মম ॥ 14 ॥
তচ্ছ্রুত্বা বচনং তস্য মারীচঃ কশ্যপোঽব্রবীত্ ।
অদিত্যা দেবতানাং চ মম চৈবানুযাচতঃ ॥ 15 ॥
বরং বরদ সুপ্রীতো দাতুমর্হসি সুব্রত ।
পুত্রত্বং গচ্ছ ভগবন্নদিত্যা মম চানঘ ॥ 16 ॥
ভ্রাতা ভব যবীযাংস্ত্বং শক্রস্যাসুরসূদন ।
শোকার্তানাং তু দেবানাং সাহায্যং কর্তুমর্হসি ॥ 17 ॥
অযং সিদ্ধাশ্রমো নাম প্রসাদা ত্তে ভবিষ্যতি ।
সিদ্ধে কর্মণি দেবেশ উত্তিষ্ঠ ভগবন্নিতঃ ॥ 18 ॥
অথ বিষ্ণুর্মহাতেজা অদিত্যাং সমজাযত ।
বামনং রূপমাস্থায বৈরোচনিমুপাগমত্ ॥ 19 ॥
ত্রীন্ ক্রমানথ ভিক্ষিত্বা প্রতিগৃহ্য চ মানদঃ ।
আক্রম্য লোকান্ লোকাত্মা সর্বভূতহিতে রতঃ ॥ 20 ॥
মহেন্দ্রায পুনঃ প্রাদান্নিযম্য বলিমোজসা ।
ত্রৈলোক্যং স মহাতেজাশ্চক্রে শক্রবশং পুনঃ ॥ 21 ॥
তেনৈষ পূর্বমাক্রান্ত আশ্রমশ্শ্রমনাশনঃ ।
মযাপি ভক্তয তস্যৈষ বামনস্যোপভুজ্যতে ॥ 22 ॥
এতমাশ্রমমাযান্তি রাক্ষসা বিঘ্নকারিণঃ ।
অত্রৈব পুরুষব্যাঘ্র হন্তব্যা দুষ্টচারিণঃ ॥ 23 ॥
অদ্য গচ্ছামহে রাম সিদ্ধাশ্রমমনুত্তমম্ ।
তদাশ্রমপদং তাত তবাপ্যেতদ্যথা মম ॥ 24 ॥
প্রবিশন্নাশ্রমপদং ব্যরোচত মহামুনিঃ ।
শশীব গতনীহারঃ পুনর্বসুসমন্বিতঃ ॥ 25 ॥
তং দৃষ্ট্বা মুনযস্সর্বে সিদ্ধাশ্রমনিবাসিনঃ ।
উত্পত্ত্যোত্পত্ত্য সহসা বিশ্বামিত্রমপূজযন্ ॥ 26 ॥
যথার্হং চক্রিরে পূজাং বিশ্বামিত্রায ধীমতে ।
তথৈব রাজপুত্রাভ্যামকুর্বন্নতিথিক্রিযাম্ ॥ 27 ॥
মুহূর্তমথ বিশ্রান্তৌ রাজপুত্রাবরিন্দমৌ ।
প্রাঞ্জলী মুনিশার্দূলমূচতূ রঘুনন্দনৌ ॥ 28 ॥
অদ্যৈব দীক্ষাং প্রবিশ ভদ্রং তে মুনিপুঙ্গব ।
সিদ্ধাশ্রমোঽযং সিদ্ধস্স্যাত্ সত্যমস্তু বচস্তব ॥ 29 ॥
এবমুক্তো মহাতেজা বিশ্বামিত্রো মহান্ ঋষিঃ ।
প্রবিবেশ তদা দীক্ষাং নিযতো নিযতেন্দ্রিযঃ ॥ 30 ॥
কুমারাবপি তাং রাত্রিমুষিত্বা সুসমাহিতৌ ।
প্রভাতকালে চোত্থায পূর্বাং সন্ধ্যামুপাস্য চ ॥ 31 ॥
স্পৃষ্টোদকৌ শুচী জপ্যং সমাপ্য নিযমেন চ ।
হুতাগ্নিহোত্রমাসীনং বিশ্বামিত্রমবন্দতাম্ ॥ 32 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে একোনত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
atha tasyāprameyasya tadvanaṃ paripṛcchataḥ |
viśvāmitro mahātejā vyākhyātumupacakrame || 1 ||
iha rāma mahābāho viṣṇurdevavaraḥ prabhuḥ |
varṣāṇi subahūnīha tathā yugaśatāni ca || 2 ||
tapaścaraṇayogārthamuvāsa sumahātapāḥ |
eṣa pūrvāśramo rāma vāmanasya mahātmanaḥ || 3 ||
siddhāśrama iti khyātassiddho hyatra mahātapāḥ |
etasminneva kāle tu rājā vairocanirbaliḥ || 4 ||
nirjitya daivatagaṇān sendrāṃśca samarudgaṇān |
kārayāmāsa tadrājyaṃ triṣu lokeṣu viśrutaḥ || 5 ||
balestu yajamānasya devāssāgnipurogamāḥ |
samāgamya svayaṃ caiva viṣṇumūcurihāśrame || 6 ||
balirvairocanirviṣṇo yajate yajñamuttamam |
asamāpte kratau tasmin svakāryamabhipadyatām || 7 ||
ye cainamabhivartante yācitāra itastataḥ |
yacca yatra yathāvacca sarvaṃ tebhyaḥ prayacchati || 8 ||
sa tvaṃ surahitārthāya māyāyogamupāgataḥ |
vāmanatvaṃ gato viṣṇo kuru kalyāṇamuttamam || 9 ||
etasminnantare rāma kaśyapo'gnisamaprabhaḥ |
adityā sahito rāma dīpyamāna ivaujasā || 10 ||
devīsahāyo bhagavān divyaṃ varṣasahasrakam |
vrataṃ samāpya varadaṃ tuṣṭāva madhusūdanam || 11 ||
tapomayaṃ taporāśiṃ tapomūrtiṃ tapātmakam |
tapasā tvāṃ sutaptena paśyāmi puruṣottamam || 12 ||
śarīre tava paśyāmi jagatsarvamidaṃ prabho |
tvamanādiranirdeśyastvāmahaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 13 ||
tamuvāca hariḥ prītaḥ kaśyapaṃ dhūtakalmaṣam |
varaṃ varaya bhadraṃ te varārho'si mato mama || 14 ||
tacchrutvā vacanaṃ tasya mārīcaḥ kaśyapo'bravīt |
adityā devatānāṃ ca mama caivānuyācataḥ || 15 ||
varaṃ varada suprīto dātumarhasi suvrata |
putratvaṃ gaccha bhagavannadityā mama cānagha || 16 ||
bhrātā bhava yavīyāṃstvaṃ śakrasyāsurasūdana |
śokārtānāṃ tu devānāṃ sāhāyyaṃ kartumarhasi || 17 ||
ayaṃ siddhāśramo nāma prasādā tte bhaviṣyati |
siddhe karmaṇi deveśa uttiṣṭha bhagavannitaḥ || 18 ||
atha viṣṇurmahātejā adityāṃ samajāyata |
vāmanaṃ rūpamāsthāya vairocanimupāgamat || 19 ||
trīn kramānatha bhikṣitvā pratigṛhya ca mānadaḥ |
ākramya lokān lokātmā sarvabhūtahite rataḥ || 20 ||
mahendrāya punaḥ prādānniyamya balimojasā |
trailokyaṃ sa mahātejāścakre śakravaśaṃ punaḥ || 21 ||
tenaiṣa pūrvamākrānta āśramaśśramanāśanaḥ |
mayāpi bhaktaya tasyaiṣa vāmanasyopabhujyate || 22 ||
etamāśramamāyānti rākṣasā vighnakāriṇaḥ |
atraiva puruṣavyāghra hantavyā duṣṭacāriṇaḥ || 23 ||
adya gacchāmahe rāma siddhāśramamanuttamam |
tadāśramapadaṃ tāta tavāpyetadyathā mama || 24 ||
praviśannāśramapadaṃ vyarocata mahāmuniḥ |
śaśīva gatanīhāraḥ punarvasusamanvitaḥ || 25 ||
taṃ dṛṣṭvā munayassarve siddhāśramanivāsinaḥ |
utpattyotpattya sahasā viśvāmitramapūjayan || 26 ||
yathārhaṃ cakrire pūjāṃ viśvāmitrāya dhīmate |
tathaiva rājaputrābhyāmakurvannatithikriyām || 27 ||
muhūrtamatha viśrāntau rājaputrāvarindamau |
prāñjalī muniśārdūlamūcatū raghunandanau || 28 ||
adyaiva dīkṣāṃ praviśa bhadraṃ te munipuṅgava |
siddhāśramo'yaṃ siddhassyāt satyamastu vacastava || 29 ||
evamukto mahātejā viśvāmitro mahān ṛṣiḥ |
praviveśa tadā dīkṣāṃ niyato niyatendriyaḥ || 30 ||
kumārāvapi tāṃ rātrimuṣitvā susamāhitau |
prabhātakāle cotthāya pūrvāṃ sandhyāmupāsya ca || 31 ||
spṛṣṭodakau śucī japyaṃ samāpya niyamena ca |
hutāgnihotramāsīnaṃ viśvāmitramavandatām || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ एकोनत्रिंशस्सर्गः ।
अथ तस्याप्रमेयस्य तद्वनं परिपृच्छतः ।
विश्वामित्रो महातेजा व्याख्यातुमुपचक्रमे ॥ 1 ॥
इह राम महाबाहो विष्णुर्देववरः प्रभुः ।
वर्षाणि सुबहूनीह तथा युगशतानि च ॥ 2 ॥
तपश्चरणयोगार्थमुवास सुमहातपाः ।
एष पूर्वाश्रमो राम वामनस्य महात्मनः ॥ 3 ॥
सिद्धाश्रम इति ख्यातस्सिद्धो ह्यत्र महातपाः ।
एतस्मिन्नेव काले तु राजा वैरोचनिर्बलिः ॥ 4 ॥
निर्जित्य दैवतगणान् सेन्द्रांश्च समरुद्गणान् ।
कारयामास तद्राज्यं त्रिषु लोकेषु विश्रुतः ॥ 5 ॥
बलेस्तु यजमानस्य देवास्साग्निपुरोगमाः ।
समागम्य स्वयं चैव विष्णुमूचुरिहाश्रमे ॥ 6 ॥
बलिर्वैरोचनिर्विष्णो यजते यज्ञमुत्तमम् ।
असमाप्ते क्रतौ तस्मिन् स्वकार्यमभिपद्यताम् ॥ 7 ॥
ये चैनमभिवर्तन्ते याचितार इतस्ततः ।
यच्च यत्र यथावच्च सर्वं तेभ्यः प्रयच्छति ॥ 8 ॥
स त्वं सुरहितार्थाय मायायोगमुपागतः ।
वामनत्वं गतो विष्णो कुरु कल्याणमुत्तमम् ॥ 9 ॥
एतस्मिन्नन्तरे राम कश्यपोऽग्निसमप्रभः ।
अदित्या सहितो राम दीप्यमान इवौजसा ॥ 10 ॥
देवीसहायो भगवान् दिव्यं वर्षसहस्रकम् ।
व्रतं समाप्य वरदं तुष्टाव मधुसूदनम् ॥ 11 ॥
तपोमयं तपोराशिं तपोमूर्तिं तपात्मकम् ।
तपसा त्वां सुतप्तेन पश्यामि पुरुषोत्तमम् ॥ 12 ॥
शरीरे तव पश्यामि जगत्सर्वमिदं प्रभो ।
त्वमनादिरनिर्देश्यस्त्वामहं शरणं गतः ॥ 13 ॥
तमुवाच हरिः प्रीतः कश्यपं धूतकल्मषम् ।
वरं वरय भद्रं ते वरार्होऽसि मतो मम ॥ 14 ॥
तच्छ्रुत्वा वचनं तस्य मारीचः कश्यपोऽब्रवीत् ।
अदित्या देवतानां च मम चैवानुयाचतः ॥ 15 ॥
वरं वरद सुप्रीतो दातुमर्हसि सुव्रत ।
पुत्रत्वं गच्छ भगवन्नदित्या मम चानघ ॥ 16 ॥
भ्राता भव यवीयांस्त्वं शक्रस्यासुरसूदन ।
शोकार्तानां तु देवानां साहाय्यं कर्तुमर्हसि ॥ 17 ॥
अयं सिद्धाश्रमो नाम प्रसादा त्ते भविष्यति ।
सिद्धे कर्मणि देवेश उत्तिष्ठ भगवन्नितः ॥ 18 ॥
अथ विष्णुर्महातेजा अदित्यां समजायत ।
वामनं रूपमास्थाय वैरोचनिमुपागमत् ॥ 19 ॥
त्रीन् क्रमानथ भिक्षित्वा प्रतिगृह्य च मानदः ।
आक्रम्य लोकान् लोकात्मा सर्वभूतहिते रतः ॥ 20 ॥
महेन्द्राय पुनः प्रादान्नियम्य बलिमोजसा ।
त्रैलोक्यं स महातेजाश्चक्रे शक्रवशं पुनः ॥ 21 ॥
तेनैष पूर्वमाक्रान्त आश्रमश्श्रमनाशनः ।
मयापि भक्तय तस्यैष वामनस्योपभुज्यते ॥ 22 ॥
एतमाश्रममायान्ति राक्षसा विघ्नकारिणः ।
अत्रैव पुरुषव्याघ्र हन्तव्या दुष्टचारिणः ॥ 23 ॥
अद्य गच्छामहे राम सिद्धाश्रममनुत्तमम् ।
तदाश्रमपदं तात तवाप्येतद्यथा मम ॥ 24 ॥
प्रविशन्नाश्रमपदं व्यरोचत महामुनिः ।
शशीव गतनीहारः पुनर्वसुसमन्वितः ॥ 25 ॥
तं दृष्ट्वा मुनयस्सर्वे सिद्धाश्रमनिवासिनः ।
उत्पत्त्योत्पत्त्य सहसा विश्वामित्रमपूजयन् ॥ 26 ॥
यथार्हं चक्रिरे पूजां विश्वामित्राय धीमते ।
तथैव राजपुत्राभ्यामकुर्वन्नतिथिक्रियाम् ॥ 27 ॥
मुहूर्तमथ विश्रान्तौ राजपुत्रावरिन्दमौ ।
प्राञ्जली मुनिशार्दूलमूचतू रघुनन्दनौ ॥ 28 ॥
अद्यैव दीक्षां प्रविश भद्रं ते मुनिपुङ्गव ।
सिद्धाश्रमोऽयं सिद्धस्स्यात् सत्यमस्तु वचस्तव ॥ 29 ॥
एवमुक्तो महातेजा विश्वामित्रो महान् ऋषिः ।
प्रविवेश तदा दीक्षां नियतो नियतेन्द्रियः ॥ 30 ॥
कुमारावपि तां रात्रिमुषित्वा सुसमाहितौ ।
प्रभातकाले चोत्थाय पूर्वां सन्ध्यामुपास्य च ॥ 31 ॥
स्पृष्टोदकौ शुची जप्यं समाप्य नियमेन च ।
हुताग्निहोत्रमासीनं विश्वामित्रमवन्दताम् ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे एकोनत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
atha tasyāprameyasya tadvanaṃ paripṛcchataḥ |
viśvāmitro mahātejā vyākhyātumupacakrame || 1 ||
iha rāma mahābāho viṣṇurdevavaraḥ prabhuḥ |
varṣāṇi subahūnīha tathā yugaśatāni ca || 2 ||
tapaścaraṇayogārthamuvāsa sumahātapāḥ |
eṣa pūrvāśramo rāma vāmanasya mahātmanaḥ || 3 ||
siddhāśrama iti khyātassiddho hyatra mahātapāḥ |
etasminneva kāle tu rājā vairocanirbaliḥ || 4 ||
nirjitya daivatagaṇān sendrāṃśca samarudgaṇān |
kārayāmāsa tadrājyaṃ triṣu lokeṣu viśrutaḥ || 5 ||
balestu yajamānasya devāssāgnipurogamāḥ |
samāgamya svayaṃ caiva viṣṇumūcurihāśrame || 6 ||
balirvairocanirviṣṇo yajate yajñamuttamam |
asamāpte kratau tasmin svakāryamabhipadyatām || 7 ||
ye cainamabhivartante yācitāra itastataḥ |
yacca yatra yathāvacca sarvaṃ tebhyaḥ prayacchati || 8 ||
sa tvaṃ surahitārthāya māyāyogamupāgataḥ |
vāmanatvaṃ gato viṣṇo kuru kalyāṇamuttamam || 9 ||
etasminnantare rāma kaśyapo'gnisamaprabhaḥ |
adityā sahito rāma dīpyamāna ivaujasā || 10 ||
devīsahāyo bhagavān divyaṃ varṣasahasrakam |
vrataṃ samāpya varadaṃ tuṣṭāva madhusūdanam || 11 ||
tapomayaṃ taporāśiṃ tapomūrtiṃ tapātmakam |
tapasā tvāṃ sutaptena paśyāmi puruṣottamam || 12 ||
śarīre tava paśyāmi jagatsarvamidaṃ prabho |
tvamanādiranirdeśyastvāmahaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 13 ||
tamuvāca hariḥ prītaḥ kaśyapaṃ dhūtakalmaṣam |
varaṃ varaya bhadraṃ te varārho'si mato mama || 14 ||
tacchrutvā vacanaṃ tasya mārīcaḥ kaśyapo'bravīt |
adityā devatānāṃ ca mama caivānuyācataḥ || 15 ||
varaṃ varada suprīto dātumarhasi suvrata |
putratvaṃ gaccha bhagavannadityā mama cānagha || 16 ||
bhrātā bhava yavīyāṃstvaṃ śakrasyāsurasūdana |
śokārtānāṃ tu devānāṃ sāhāyyaṃ kartumarhasi || 17 ||
ayaṃ siddhāśramo nāma prasādā tte bhaviṣyati |
siddhe karmaṇi deveśa uttiṣṭha bhagavannitaḥ || 18 ||
atha viṣṇurmahātejā adityāṃ samajāyata |
vāmanaṃ rūpamāsthāya vairocanimupāgamat || 19 ||
trīn kramānatha bhikṣitvā pratigṛhya ca mānadaḥ |
ākramya lokān lokātmā sarvabhūtahite rataḥ || 20 ||
mahendrāya punaḥ prādānniyamya balimojasā |
trailokyaṃ sa mahātejāścakre śakravaśaṃ punaḥ || 21 ||
tenaiṣa pūrvamākrānta āśramaśśramanāśanaḥ |
mayāpi bhaktaya tasyaiṣa vāmanasyopabhujyate || 22 ||
etamāśramamāyānti rākṣasā vighnakāriṇaḥ |
atraiva puruṣavyāghra hantavyā duṣṭacāriṇaḥ || 23 ||
adya gacchāmahe rāma siddhāśramamanuttamam |
tadāśramapadaṃ tāta tavāpyetadyathā mama || 24 ||
praviśannāśramapadaṃ vyarocata mahāmuniḥ |
śaśīva gatanīhāraḥ punarvasusamanvitaḥ || 25 ||
taṃ dṛṣṭvā munayassarve siddhāśramanivāsinaḥ |
utpattyotpattya sahasā viśvāmitramapūjayan || 26 ||
yathārhaṃ cakrire pūjāṃ viśvāmitrāya dhīmate |
tathaiva rājaputrābhyāmakurvannatithikriyām || 27 ||
muhūrtamatha viśrāntau rājaputrāvarindamau |
prāñjalī muniśārdūlamūcatū raghunandanau || 28 ||
adyaiva dīkṣāṃ praviśa bhadraṃ te munipuṅgava |
siddhāśramo'yaṃ siddhassyāt satyamastu vacastava || 29 ||
evamukto mahātejā viśvāmitro mahān ṛṣiḥ |
praviveśa tadā dīkṣāṃ niyato niyatendriyaḥ || 30 ||
kumārāvapi tāṃ rātrimuṣitvā susamāhitau |
prabhātakāle cotthāya pūrvāṃ sandhyāmupāsya ca || 31 ||
spṛṣṭodakau śucī japyaṃ samāpya niyamena ca |
hutāgnihotramāsīnaṃ viśvāmitramavandatām || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.