॥ দ্বিতীয মুণ্ডকে প্রথমঃ খণ্ডঃ ॥
তদেত-থ্সত্যং
যথা সুদীপ্তা-ত্পাবকাদ্বিস্ফুলিঙ্গাঃ
সহস্রশঃ প্রভবন্তে সরূপাঃ ।
তথা-ঽক্ষরাদ্বিবিধা-স্সোম্য ভাবাঃ
প্রজাযন্তে তত্র চৈবাপি যন্তি ॥ 1॥
দিব্যো হ্যমূর্তঃ পুরুষ-স্স বাহ্যাভ্যন্তরো হ্যজঃ ।
অপ্রাণো হ্যমনা-শ্শুভ্রো হ্যক্ষরা-ত্পরতঃ পরঃ ॥ 2॥
এতস্মাজ্জাযতে প্রাণো মন-স্সর্বেন্দ্রিযাণি চ ।
খং-বাঁযুর্জ্যোতিরাপঃ পৃথিবী বিশ্বস্য ধারিণী ॥ 3॥
অগ্নীর্মূর্ধা চক্ষুষী চন্দ্রসূর্যৌ
দিশ-শ্শ্রোত্রে বাগ্ বিবৃতাশ্চ বেদাঃ ।
বাযুঃ প্রাণো হৃদযং-বিঁশ্বমস্য পদ্ভ্যাং
পৃথিবী হ্যেষ সর্বভূতান্তরাত্মা ॥ 4॥
তস্মাদগ্নি-স্সমিধো যস্য সূর্যঃ
সোমা-ত্পর্জন্য ওষধযঃ পৃথিব্যাম্ ।
পুমা-ন্রেত-স্সিঞ্চতি যোষিতাযাং
বহ্বীঃ প্রজাঃ পুরুষা-থ্সম্প্রসূতাঃ ॥ 5॥
তস্মাদৃচ-স্সাম যজূংষি দীক্ষা
যজ্ঞাশ্চ সর্বে ক্রতবো দক্ষিণাশ্চ ।
সংবঁত্সরশ্চ যজমানশ্চ লোকাঃ
সোমো যত্র পবতে যত্র সূর্যঃ ॥ 6॥
তস্মাচ্চ দেবা বহুধা সম্প্রসূতাঃ
সাধ্যা মনুষ্যাঃ পশবো বযাংসি ।
প্রাণাপানৌ ব্রীহিযবৌ তপশ্চ
শ্রদ্ধা সত্য-ম্ব্রহ্মচর্যং-বিঁধিশ্চ ॥ 7॥
সপ্ত প্রাণাঃ প্রভবন্তি তস্মাত্
সপ্তার্চিষ-স্সমিধ-স্সপ্ত হোমাঃ ।
সপ্ত ইমে লোকা যেষু চরন্তি প্রাণা
গুহাশযা নিহিতা-স্সপ্ত সপ্ত ॥ 8॥
অত-স্সমুদ্রা গিরযশ্চ সর্বে-ঽস্মাত্
স্যন্দন্তে সিন্ধব-স্সর্বরূপাঃ ।
অতশ্চ সর্বা ওষধযো রসশ্চ
যেনৈষ ভূতৈস্তিষ্ঠতে হ্যন্তরাত্মা ॥ 9॥
পুরুষ এবেদং-বিঁশ্ব-ঙ্কর্ম তপো ব্রহ্ম পরামৃতম্ ।
এতদ্যো বেদ নিহিত-ঙ্গুহাযাং
সো-ঽবিদ্যাগ্রন্থিং-বিঁকিরতীহ সোম্য ॥ 10॥
॥ ইতি মুণ্ডকোপনিষদি দ্বিতীযমুণ্ডকে প্রথমঃ খণ্ডঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
|| dvitīya muṇḍake prathamaḥ khaṇḍaḥ ||
tadeta-thsatyaṃ
yathā sudīptā-tpāvakādvisphuliṅgāḥ
sahasraśaḥ prabhavante sarūpāḥ |
tathā-'kṣarādvividhā-ssomya bhāvāḥ
prajāyante tatra caivāpi yanti || 1||
divyo hyamūrtaḥ puruṣa-ssa bāhyābhyantaro hyajaḥ |
aprāṇo hyamanā-śśubhro hyakṣarā-tparataḥ paraḥ || 2||
etasmājjāyate prāṇo mana-ssarvendriyāṇi ca |
khaṃ-vā~yurjyotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī || 3||
agnīrmūrdhā cakṣuṣī candrasūryau
diśa-śśrotre vāg vivṛtāśca vedāḥ |
vāyuḥ prāṇo hṛdayaṃ-vi~śvamasya padbhyāṃ
pṛthivī hyeṣa sarvabhūtāntarātmā || 4||
tasmādagni-ssamidho yasya sūryaḥ
somā-tparjanya oṣadhayaḥ pṛthivyām |
pumā-nreta-ssiñcati yoṣitāyāṃ
bahvīḥ prajāḥ puruṣā-thsamprasūtāḥ || 5||
tasmādṛca-ssāma yajūṃṣi dīkṣā
yajñāśca sarve kratavo dakṣiṇāśca |
saṃva~tsaraśca yajamānaśca lokāḥ
somo yatra pavate yatra sūryaḥ || 6||
tasmācca devā bahudhā samprasūtāḥ
sādhyā manuṣyāḥ paśavo vayāṃsi |
prāṇāpānau vrīhiyavau tapaśca
śraddhā satya-mbrahmacaryaṃ-vi~dhiśca || 7||
sapta prāṇāḥ prabhavanti tasmāt
saptārciṣa-ssamidha-ssapta homāḥ |
sapta ime lokā yeṣu caranti prāṇā
guhāśayā nihitā-ssapta sapta || 8||
ata-ssamudrā girayaśca sarve-'smāt
syandante sindhava-ssarvarūpāḥ |
ataśca sarvā oṣadhayo rasaśca
yenaiṣa bhūtaistiṣṭhate hyantarātmā || 9||
puruṣa evedaṃ-vi~śva-ṅkarma tapo brahma parāmṛtam |
etadyo veda nihita-ṅguhāyāṃ
so-'vidyāgranthiṃ-vi~kiratīha somya || 10||
|| iti muṇḍakopaniṣadi dvitīyamuṇḍake prathamaḥ khaṇḍaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
॥ द्वितीय मुण्डके प्रथमः खण्डः ॥
तदेत-थ्सत्यं
यथा सुदीप्ता-त्पावकाद्विस्फुलिङ्गाः
सहस्रशः प्रभवन्ते सरूपाः ।
तथा-ऽक्षराद्विविधा-स्सोम्य भावाः
प्रजायन्ते तत्र चैवापि यन्ति ॥ 1॥
दिव्यो ह्यमूर्तः पुरुष-स्स बाह्याभ्यन्तरो ह्यजः ।
अप्राणो ह्यमना-श्शुभ्रो ह्यक्षरा-त्परतः परः ॥ 2॥
एतस्माज्जायते प्राणो मन-स्सर्वेन्द्रियाणि च ।
खं-वाँयुर्ज्योतिरापः पृथिवी विश्वस्य धारिणी ॥ 3॥
अग्नीर्मूर्धा चक्षुषी चन्द्रसूर्यौ
दिश-श्श्रोत्रे वाग् विवृताश्च वेदाः ।
वायुः प्राणो हृदयं-विँश्वमस्य पद्भ्यां
पृथिवी ह्येष सर्वभूतान्तरात्मा ॥ 4॥
तस्मादग्नि-स्समिधो यस्य सूर्यः
सोमा-त्पर्जन्य ओषधयः पृथिव्याम् ।
पुमा-न्रेत-स्सिञ्चति योषितायां
बह्वीः प्रजाः पुरुषा-थ्सम्प्रसूताः ॥ 5॥
तस्मादृच-स्साम यजूंषि दीक्षा
यज्ञाश्च सर्वे क्रतवो दक्षिणाश्च ।
संवँत्सरश्च यजमानश्च लोकाः
सोमो यत्र पवते यत्र सूर्यः ॥ 6॥
तस्माच्च देवा बहुधा सम्प्रसूताः
साध्या मनुष्याः पशवो वयांसि ।
प्राणापानौ व्रीहियवौ तपश्च
श्रद्धा सत्य-म्ब्रह्मचर्यं-विँधिश्च ॥ 7॥
सप्त प्राणाः प्रभवन्ति तस्मात्
सप्तार्चिष-स्समिध-स्सप्त होमाः ।
सप्त इमे लोका येषु चरन्ति प्राणा
गुहाशया निहिता-स्सप्त सप्त ॥ 8॥
अत-स्समुद्रा गिरयश्च सर्वे-ऽस्मात्
स्यन्दन्ते सिन्धव-स्सर्वरूपाः ।
अतश्च सर्वा ओषधयो रसश्च
येनैष भूतैस्तिष्ठते ह्यन्तरात्मा ॥ 9॥
पुरुष एवेदं-विँश्व-ङ्कर्म तपो ब्रह्म परामृतम् ।
एतद्यो वेद निहित-ङ्गुहायां
सो-ऽविद्याग्रन्थिं-विँकिरतीह सोम्य ॥ 10॥
॥ इति मुण्डकोपनिषदि द्वितीयमुण्डके प्रथमः खण्डः ॥
|| dvitīya muṇḍake prathamaḥ khaṇḍaḥ ||
tadeta-thsatyaṃ
yathā sudīptā-tpāvakādvisphuliṅgāḥ
sahasraśaḥ prabhavante sarūpāḥ |
tathā-'kṣarādvividhā-ssomya bhāvāḥ
prajāyante tatra caivāpi yanti || 1||
divyo hyamūrtaḥ puruṣa-ssa bāhyābhyantaro hyajaḥ |
aprāṇo hyamanā-śśubhro hyakṣarā-tparataḥ paraḥ || 2||
etasmājjāyate prāṇo mana-ssarvendriyāṇi ca |
khaṃ-vā~yurjyotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī || 3||
agnīrmūrdhā cakṣuṣī candrasūryau
diśa-śśrotre vāg vivṛtāśca vedāḥ |
vāyuḥ prāṇo hṛdayaṃ-vi~śvamasya padbhyāṃ
pṛthivī hyeṣa sarvabhūtāntarātmā || 4||
tasmādagni-ssamidho yasya sūryaḥ
somā-tparjanya oṣadhayaḥ pṛthivyām |
pumā-nreta-ssiñcati yoṣitāyāṃ
bahvīḥ prajāḥ puruṣā-thsamprasūtāḥ || 5||
tasmādṛca-ssāma yajūṃṣi dīkṣā
yajñāśca sarve kratavo dakṣiṇāśca |
saṃva~tsaraśca yajamānaśca lokāḥ
somo yatra pavate yatra sūryaḥ || 6||
tasmācca devā bahudhā samprasūtāḥ
sādhyā manuṣyāḥ paśavo vayāṃsi |
prāṇāpānau vrīhiyavau tapaśca
śraddhā satya-mbrahmacaryaṃ-vi~dhiśca || 7||
sapta prāṇāḥ prabhavanti tasmāt
saptārciṣa-ssamidha-ssapta homāḥ |
sapta ime lokā yeṣu caranti prāṇā
guhāśayā nihitā-ssapta sapta || 8||
ata-ssamudrā girayaśca sarve-'smāt
syandante sindhava-ssarvarūpāḥ |
ataśca sarvā oṣadhayo rasaśca
yenaiṣa bhūtaistiṣṭhate hyantarātmā || 9||
puruṣa evedaṃ-vi~śva-ṅkarma tapo brahma parāmṛtam |
etadyo veda nihita-ṅguhāyāṃ
so-'vidyāgranthiṃ-vi~kiratīha somya || 10||
|| iti muṇḍakopaniṣadi dvitīyamuṇḍake prathamaḥ khaṇḍaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.