শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
অথ রাত্র্যাং ব্যতীতাযাং প্রাতরেবাপরেঽহনি ।
বন্দিনঃ পর্যুপাতিষ্ঠংস্তত্পার্থিব নিবেশনম্ ॥ 1 ॥
সূতাঃ পরমসংস্কারা মঙ্গলাশ্চোত্তমশ্রুতাঃ ।
গাযকাঃ স্তুতিশীলাশ্চ নিগদন্তঃ পৃথক্ পৃথক্ ॥ 2 ॥
অথ রাত্র্যাং ব্যতীতাযাং প্রাতরেবাপরেঽহনি ।
বন্দিনঃ পর্যুপাতিষ্ঠংস্তত্পার্থিব নিবেশনম্ ॥ 3 ॥
সূতাঃ পরমসংস্কারা মঙ্গলাশ্চোত্তমশ্রুতাঃ ।
গাযকাঃ স্তুতিশীলাশ্চ নিগদন্তঃ পৃথক্ পৃথক্ ॥ 4 ॥
রাজানং স্তুবতাং তেষামুদাত্তাভিহিতাশিষাম্ ।
প্রাসাদাঽভোগবিস্তীর্ণঃ স্তুতিশব্দোহ্যবর্তত ॥ 5 ॥
ততস্তু স্তুবতাং তেষাং সূতানাং পাণিবাদকাঃ ।
অপদানান্যুদাহৃত্য পাণিবাদা নবাদযন্ ॥ 6 ॥
তেন শব্দেন বিহগাঃ প্রতিবুদ্ধা বিসস্বনুঃ ।
শাখাস্থাঃ পঞ্জরস্থাশ্চ যে রাজকুলগোচরাঃ ॥ 7 ॥
ব্যাহৃতাঃ পুণ্যশব্দাশ্চ বীণানাং চাপি নিস্স্বনাঃ ।
আশীর্গেযং চ গাথানাং পূরযামাস বেশ্ম তত্ ॥ 8 ॥
তত শ্শুচিসমাচারাঃ পর্যুপস্থানকোবিদাঃ ।
স্ত্রীবর্ষ ধরভূযিষ্ঠা উপতস্থুর্যথাপুরম্ ॥ 9 ॥
হরিচন্দনসম্পৃক্তমুদকং কাঞ্চনৈর্ঘটৈঃ ।
আনিন্যুস্স্নানশিক্ষাজ্ঞা যথাকালং যথাবিধি ॥ 10 ॥
মঙ্গলালম্ভনীযানি প্রাশনীযান্যুপস্করান্ ।
উপনিন্যুস্তথাপ্যন্যাঃ কুমারীবহুলাঃ স্ত্রিযঃ ॥ 11 ॥
সর্বলক্ষণসম্পন্নং সর্বং বিধিবদর্চিতম্ ।
সর্বং সুগুণলক্ষ্মীবত্তদ্বভূবাভিহারিকম্ ॥ 12 ॥
তত স্সূর্যোদযং যাবত্সর্বং পরিসমুত্সুকম্ ।
তস্থাবনুপসম্প্রাপ্তং কিংস্বিদিত্যুপশঙ্কিতম্ ॥ 13 ॥
অথ যাঃ কোসলেন্দ্রস্য শযনং প্রত্যনন্তরাঃ ।
তাঃ স্ত্রিযস্তু সমাগম্য ভর্তারং প্রত্যবোধযন্ ॥ 14 ॥
তথাপ্যুচিতবৃত্তা স্তা বিনযেন নযেন চ ।
নহ্যস্য শযনং স্পৃষ্ট্বা কিঞ্চিদপ্যুপলেভিরে ॥ 15 ॥
তাঃ স্ত্রিযস্স্বপ্নশীলজ্ঞাশ্চেষ্টাসঞ্চলনাদিষু তা বেপথুপরীতাশ্চ রাজ্ঞঃ প্রাণেষু শঙ্কিতাঃ ।
প্রতিস্রোতস্তৃণাগ্রাণাং সদৃশং সঞ্চকাশিরে ॥ 16 ॥
অথ সন্দেহমানানাং স্ত্রীণাং দৃষ্ট্বা চ পার্থিবম্ ।
যত্তদাশঙ্কিতং পাপং তস্য জজ্ঞে বিনিশ্চযঃ ॥ 17 ॥
কৌসল্যা চ সুমত্রচ পুত্রশোকপরাজিতে ।
প্রসুপ্তে ন প্রবুধ্যেতে যথা কালসমন্বিতে ॥ 18 ॥
নিষ্প্রভা চ বিবর্ণা চ সন্না শোকেন সন্নতা ।
ন ব্যরাজত কৌসল্যা তারেব তিমিরাবৃতা ॥ 19 ॥
কৌসল্যাঽনন্তরং রাজ্ঞস্সুমিত্রা তদন্তনরম্ ।
ন স্ম বিভ্রাজতে দেবী শোকাশ্রুলুলিতাননা ॥ 20 ॥
তে চ দৃষ্ট্বা তথা সুপ্তে শুভে দেব্যৌ চ তং নৃপম্ ।
সুপ্তমেবোদ্গতপ্রাণমন্তঃপুরমদৃশ্যত ॥ 21 ॥
ততঃ প্রচুক্রুশুর্দীনা স্সস্বরং তা বরাঙ্গনাঃ ।
করেণব ইবারণ্যে স্থানপ্রচ্যুতযূথপাঃ ॥ 22 ॥
তাসামাক্রন্দশব্দেন সহসোদ্ধতচেতনে ।
কৌসল্যা চ সুমিত্রা চ ত্যক্ত নিদ্রে বভূবতুঃ ॥ 23 ॥
কৌসল্যা চ সুমিত্রা চ দৃষ্ট্বা স্পৃষ্ট্বা চ পার্থিবম্ ।
হা নাথেতি পরিক্রুশ্য পেততুর্ধরণীতলে ॥ 24 ॥
সা কোসলেন্দ্রদুহিতা বেষ্টমানা মহীতলে ।
ন বভ্রাজ রজোধ্বস্তা তারেব গগনাচ্চ্যুতা ॥ 25 ॥
নৃপে শান্তগুণে জাতে কৌসল্যাং পতিতাং ভুবি ।
অপশ্যংস্তাঃ স্ত্রিযঃ সর্বা হতাং নাগবধূমিব ॥ 26 ॥
ততস্সর্বা নরেন্দ্রস্য কৈকেযীপ্রমুখাঃ স্ত্রিযঃ ।
রুদন্ত্য শ্শোকসন্তপ্তা নিপেতুর্গতচেতনাঃ ॥ 27 ॥
তাভিস্স বলবান্নাদঃ ক্রোশন্তীভিরনুদ্রুতঃ ।
যেন স্ফীতীকৃতং ভূযস্তদ্গৃহং সমনাদযত্ ॥ 28 ॥
তত্ পরিত্রস্তন্ত্রসম্ভ্রান্ত পর্যুত্সুকজনাকুলম্ ।
সর্বতস্তুমুলাক্রন্দং পরিতাপার্তবান্ধবম্ ॥ 29 ॥
সদ্যো নিপতিতানন্দং দীনবিক্লবদর্শনম্ ।
বভূব নরদেবস্য সদ্ম দিষ্টান্তমীযুষঃ ॥ 30 ॥
অতীতমাজ্ঞায তু পার্থিবর্ষভং যশস্বিনং সম্পরিবার্য পত্নযঃ ।
ভৃশং রুদন্ত্যঃ করুণং সুদুঃখিতাঃ প্রগৃহ্য বাহূ ব্যলপন্ননাথবত্ ॥ 31 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে পঞ্চষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcaṣaṣṭitamassargaḥ |
atha rātryāṃ vyatītāyāṃ prātarevāpare'hani |
vandinaḥ paryupātiṣṭhaṃstatpārthiva niveśanam || 1 ||
sūtāḥ paramasaṃskārā maṅgalāścottamaśrutāḥ |
gāyakāḥ stutiśīlāśca nigadantaḥ pṛthak pṛthak || 2 ||
atha rātryāṃ vyatītāyāṃ prātarevāpare'hani |
vandinaḥ paryupātiṣṭhaṃstatpārthiva niveśanam || 3 ||
sūtāḥ paramasaṃskārā maṅgalāścottamaśrutāḥ |
gāyakāḥ stutiśīlāśca nigadantaḥ pṛthak pṛthak || 4 ||
rājānaṃ stuvatāṃ teṣāmudāttābhihitāśiṣām |
prāsādā'bhogavistīrṇaḥ stutiśabdohyavartata || 5 ||
tatastu stuvatāṃ teṣāṃ sūtānāṃ pāṇivādakāḥ |
apadānānyudāhṛtya pāṇivādā navādayan || 6 ||
tena śabdena vihagāḥ pratibuddhā visasvanuḥ |
śākhāsthāḥ pañjarasthāśca ye rājakulagocarāḥ || 7 ||
vyāhṛtāḥ puṇyaśabdāśca vīṇānāṃ cāpi nissvanāḥ |
āśīrgeyaṃ ca gāthānāṃ pūrayāmāsa veśma tat || 8 ||
tata śśucisamācārāḥ paryupasthānakovidāḥ |
strīvarṣa dharabhūyiṣṭhā upatasthuryathāpuram || 9 ||
haricandanasampṛktamudakaṃ kāñcanairghaṭaiḥ |
āninyussnānaśikṣājñā yathākālaṃ yathāvidhi || 10 ||
maṅgalālambhanīyāni prāśanīyānyupaskarān |
upaninyustathāpyanyāḥ kumārībahulāḥ striyaḥ || 11 ||
sarvalakṣaṇasampannaṃ sarvaṃ vidhivadarcitam |
sarvaṃ suguṇalakṣmīvattadbabhūvābhihārikam || 12 ||
tata ssūryodayaṃ yāvatsarvaṃ parisamutsukam |
tasthāvanupasamprāptaṃ kiṃsvidityupaśaṅkitam || 13 ||
atha yāḥ kosalendrasya śayanaṃ pratyanantarāḥ |
tāḥ striyastu samāgamya bhartāraṃ pratyabodhayan || 14 ||
tathāpyucitavṛttā stā vinayena nayena ca |
nahyasya śayanaṃ spṛṣṭvā kiñcidapyupalebhire || 15 ||
tāḥ striyassvapnaśīlajñāśceṣṭāsañcalanādiṣu tā vepathuparītāśca rājñaḥ prāṇeṣu śaṅkitāḥ |
pratisrotastṛṇāgrāṇāṃ sadṛśaṃ sañcakāśire || 16 ||
atha sandehamānānāṃ strīṇāṃ dṛṣṭvā ca pārthivam |
yattadāśaṅkitaṃ pāpaṃ tasya jajñe viniścayaḥ || 17 ||
kausalyā ca sumatraca putraśokaparājite |
prasupte na prabudhyete yathā kālasamanvite || 18 ||
niṣprabhā ca vivarṇā ca sannā śokena sannatā |
na vyarājata kausalyā tāreva timirāvṛtā || 19 ||
kausalyā'nantaraṃ rājñassumitrā tadantanaram |
na sma vibhrājate devī śokāśrululitānanā || 20 ||
te ca dṛṣṭvā tathā supte śubhe devyau ca taṃ nṛpam |
suptamevodgataprāṇamantaḥpuramadṛśyata || 21 ||
tataḥ pracukruśurdīnā ssasvaraṃ tā varāṅganāḥ |
kareṇava ivāraṇye sthānapracyutayūthapāḥ || 22 ||
tāsāmākrandaśabdena sahasoddhatacetane |
kausalyā ca sumitrā ca tyakta nidre babhūvatuḥ || 23 ||
kausalyā ca sumitrā ca dṛṣṭvā spṛṣṭvā ca pārthivam |
hā nātheti parikruśya petaturdharaṇītale || 24 ||
sā kosalendraduhitā veṣṭamānā mahītale |
na babhrāja rajodhvastā tāreva gaganāccyutā || 25 ||
nṛpe śāntaguṇe jāte kausalyāṃ patitāṃ bhuvi |
apaśyaṃstāḥ striyaḥ sarvā hatāṃ nāgavadhūmiva || 26 ||
tatassarvā narendrasya kaikeyīpramukhāḥ striyaḥ |
rudantya śśokasantaptā nipeturgatacetanāḥ || 27 ||
tābhissa balavānnādaḥ krośantībhiranudrutaḥ |
yena sphītīkṛtaṃ bhūyastadgṛhaṃ samanādayat || 28 ||
tat paritrastantrasambhrānta paryutsukajanākulam |
sarvatastumulākrandaṃ paritāpārtabāndhavam || 29 ||
sadyo nipatitānandaṃ dīnaviklabadarśanam |
babhūva naradevasya sadma diṣṭāntamīyuṣaḥ || 30 ||
atītamājñāya tu pārthivarṣabhaṃ yaśasvinaṃ samparivārya patnayaḥ |
bhṛśaṃ rudantyaḥ karuṇaṃ suduḥkhitāḥ pragṛhya bāhū vyalapannanāthavat || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चषष्टितमस्सर्गः ।
अथ रात्र्यां व्यतीतायां प्रातरेवापरेऽहनि ।
वन्दिनः पर्युपातिष्ठंस्तत्पार्थिव निवेशनम् ॥ 1 ॥
सूताः परमसंस्कारा मङ्गलाश्चोत्तमश्रुताः ।
गायकाः स्तुतिशीलाश्च निगदन्तः पृथक् पृथक् ॥ 2 ॥
अथ रात्र्यां व्यतीतायां प्रातरेवापरेऽहनि ।
वन्दिनः पर्युपातिष्ठंस्तत्पार्थिव निवेशनम् ॥ 3 ॥
सूताः परमसंस्कारा मङ्गलाश्चोत्तमश्रुताः ।
गायकाः स्तुतिशीलाश्च निगदन्तः पृथक् पृथक् ॥ 4 ॥
राजानं स्तुवतां तेषामुदात्ताभिहिताशिषाम् ।
प्रासादाऽभोगविस्तीर्णः स्तुतिशब्दोह्यवर्तत ॥ 5 ॥
ततस्तु स्तुवतां तेषां सूतानां पाणिवादकाः ।
अपदानान्युदाहृत्य पाणिवादा नवादयन् ॥ 6 ॥
तेन शब्देन विहगाः प्रतिबुद्धा विसस्वनुः ।
शाखास्थाः पञ्जरस्थाश्च ये राजकुलगोचराः ॥ 7 ॥
व्याहृताः पुण्यशब्दाश्च वीणानां चापि निस्स्वनाः ।
आशीर्गेयं च गाथानां पूरयामास वेश्म तत् ॥ 8 ॥
तत श्शुचिसमाचाराः पर्युपस्थानकोविदाः ।
स्त्रीवर्ष धरभूयिष्ठा उपतस्थुर्यथापुरम् ॥ 9 ॥
हरिचन्दनसम्पृक्तमुदकं काञ्चनैर्घटैः ।
आनिन्युस्स्नानशिक्षाज्ञा यथाकालं यथाविधि ॥ 10 ॥
मङ्गलालम्भनीयानि प्राशनीयान्युपस्करान् ।
उपनिन्युस्तथाप्यन्याः कुमारीबहुलाः स्त्रियः ॥ 11 ॥
सर्वलक्षणसम्पन्नं सर्वं विधिवदर्चितम् ।
सर्वं सुगुणलक्ष्मीवत्तद्बभूवाभिहारिकम् ॥ 12 ॥
तत स्सूर्योदयं यावत्सर्वं परिसमुत्सुकम् ।
तस्थावनुपसम्प्राप्तं किंस्विदित्युपशङ्कितम् ॥ 13 ॥
अथ याः कोसलेन्द्रस्य शयनं प्रत्यनन्तराः ।
ताः स्त्रियस्तु समागम्य भर्तारं प्रत्यबोधयन् ॥ 14 ॥
तथाप्युचितवृत्ता स्ता विनयेन नयेन च ।
नह्यस्य शयनं स्पृष्ट्वा किञ्चिदप्युपलेभिरे ॥ 15 ॥
ताः स्त्रियस्स्वप्नशीलज्ञाश्चेष्टासञ्चलनादिषु ता वेपथुपरीताश्च राज्ञः प्राणेषु शङ्किताः ।
प्रतिस्रोतस्तृणाग्राणां सदृशं सञ्चकाशिरे ॥ 16 ॥
अथ सन्देहमानानां स्त्रीणां दृष्ट्वा च पार्थिवम् ।
यत्तदाशङ्कितं पापं तस्य जज्ञे विनिश्चयः ॥ 17 ॥
कौसल्या च सुमत्रच पुत्रशोकपराजिते ।
प्रसुप्ते न प्रबुध्येते यथा कालसमन्विते ॥ 18 ॥
निष्प्रभा च विवर्णा च सन्ना शोकेन सन्नता ।
न व्यराजत कौसल्या तारेव तिमिरावृता ॥ 19 ॥
कौसल्याऽनन्तरं राज्ञस्सुमित्रा तदन्तनरम् ।
न स्म विभ्राजते देवी शोकाश्रुलुलितानना ॥ 20 ॥
ते च दृष्ट्वा तथा सुप्ते शुभे देव्यौ च तं नृपम् ।
सुप्तमेवोद्गतप्राणमन्तःपुरमदृश्यत ॥ 21 ॥
ततः प्रचुक्रुशुर्दीना स्सस्वरं ता वराङ्गनाः ।
करेणव इवारण्ये स्थानप्रच्युतयूथपाः ॥ 22 ॥
तासामाक्रन्दशब्देन सहसोद्धतचेतने ।
कौसल्या च सुमित्रा च त्यक्त निद्रे बभूवतुः ॥ 23 ॥
कौसल्या च सुमित्रा च दृष्ट्वा स्पृष्ट्वा च पार्थिवम् ।
हा नाथेति परिक्रुश्य पेततुर्धरणीतले ॥ 24 ॥
सा कोसलेन्द्रदुहिता वेष्टमाना महीतले ।
न बभ्राज रजोध्वस्ता तारेव गगनाच्च्युता ॥ 25 ॥
नृपे शान्तगुणे जाते कौसल्यां पतितां भुवि ।
अपश्यंस्ताः स्त्रियः सर्वा हतां नागवधूमिव ॥ 26 ॥
ततस्सर्वा नरेन्द्रस्य कैकेयीप्रमुखाः स्त्रियः ।
रुदन्त्य श्शोकसन्तप्ता निपेतुर्गतचेतनाः ॥ 27 ॥
ताभिस्स बलवान्नादः क्रोशन्तीभिरनुद्रुतः ।
येन स्फीतीकृतं भूयस्तद्गृहं समनादयत् ॥ 28 ॥
तत् परित्रस्तन्त्रसम्भ्रान्त पर्युत्सुकजनाकुलम् ।
सर्वतस्तुमुलाक्रन्दं परितापार्तबान्धवम् ॥ 29 ॥
सद्यो निपतितानन्दं दीनविक्लबदर्शनम् ।
बभूव नरदेवस्य सद्म दिष्टान्तमीयुषः ॥ 30 ॥
अतीतमाज्ञाय तु पार्थिवर्षभं यशस्विनं सम्परिवार्य पत्नयः ।
भृशं रुदन्त्यः करुणं सुदुःखिताः प्रगृह्य बाहू व्यलपन्ननाथवत् ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcaṣaṣṭitamassargaḥ |
atha rātryāṃ vyatītāyāṃ prātarevāpare'hani |
vandinaḥ paryupātiṣṭhaṃstatpārthiva niveśanam || 1 ||
sūtāḥ paramasaṃskārā maṅgalāścottamaśrutāḥ |
gāyakāḥ stutiśīlāśca nigadantaḥ pṛthak pṛthak || 2 ||
atha rātryāṃ vyatītāyāṃ prātarevāpare'hani |
vandinaḥ paryupātiṣṭhaṃstatpārthiva niveśanam || 3 ||
sūtāḥ paramasaṃskārā maṅgalāścottamaśrutāḥ |
gāyakāḥ stutiśīlāśca nigadantaḥ pṛthak pṛthak || 4 ||
rājānaṃ stuvatāṃ teṣāmudāttābhihitāśiṣām |
prāsādā'bhogavistīrṇaḥ stutiśabdohyavartata || 5 ||
tatastu stuvatāṃ teṣāṃ sūtānāṃ pāṇivādakāḥ |
apadānānyudāhṛtya pāṇivādā navādayan || 6 ||
tena śabdena vihagāḥ pratibuddhā visasvanuḥ |
śākhāsthāḥ pañjarasthāśca ye rājakulagocarāḥ || 7 ||
vyāhṛtāḥ puṇyaśabdāśca vīṇānāṃ cāpi nissvanāḥ |
āśīrgeyaṃ ca gāthānāṃ pūrayāmāsa veśma tat || 8 ||
tata śśucisamācārāḥ paryupasthānakovidāḥ |
strīvarṣa dharabhūyiṣṭhā upatasthuryathāpuram || 9 ||
haricandanasampṛktamudakaṃ kāñcanairghaṭaiḥ |
āninyussnānaśikṣājñā yathākālaṃ yathāvidhi || 10 ||
maṅgalālambhanīyāni prāśanīyānyupaskarān |
upaninyustathāpyanyāḥ kumārībahulāḥ striyaḥ || 11 ||
sarvalakṣaṇasampannaṃ sarvaṃ vidhivadarcitam |
sarvaṃ suguṇalakṣmīvattadbabhūvābhihārikam || 12 ||
tata ssūryodayaṃ yāvatsarvaṃ parisamutsukam |
tasthāvanupasamprāptaṃ kiṃsvidityupaśaṅkitam || 13 ||
atha yāḥ kosalendrasya śayanaṃ pratyanantarāḥ |
tāḥ striyastu samāgamya bhartāraṃ pratyabodhayan || 14 ||
tathāpyucitavṛttā stā vinayena nayena ca |
nahyasya śayanaṃ spṛṣṭvā kiñcidapyupalebhire || 15 ||
tāḥ striyassvapnaśīlajñāśceṣṭāsañcalanādiṣu tā vepathuparītāśca rājñaḥ prāṇeṣu śaṅkitāḥ |
pratisrotastṛṇāgrāṇāṃ sadṛśaṃ sañcakāśire || 16 ||
atha sandehamānānāṃ strīṇāṃ dṛṣṭvā ca pārthivam |
yattadāśaṅkitaṃ pāpaṃ tasya jajñe viniścayaḥ || 17 ||
kausalyā ca sumatraca putraśokaparājite |
prasupte na prabudhyete yathā kālasamanvite || 18 ||
niṣprabhā ca vivarṇā ca sannā śokena sannatā |
na vyarājata kausalyā tāreva timirāvṛtā || 19 ||
kausalyā'nantaraṃ rājñassumitrā tadantanaram |
na sma vibhrājate devī śokāśrululitānanā || 20 ||
te ca dṛṣṭvā tathā supte śubhe devyau ca taṃ nṛpam |
suptamevodgataprāṇamantaḥpuramadṛśyata || 21 ||
tataḥ pracukruśurdīnā ssasvaraṃ tā varāṅganāḥ |
kareṇava ivāraṇye sthānapracyutayūthapāḥ || 22 ||
tāsāmākrandaśabdena sahasoddhatacetane |
kausalyā ca sumitrā ca tyakta nidre babhūvatuḥ || 23 ||
kausalyā ca sumitrā ca dṛṣṭvā spṛṣṭvā ca pārthivam |
hā nātheti parikruśya petaturdharaṇītale || 24 ||
sā kosalendraduhitā veṣṭamānā mahītale |
na babhrāja rajodhvastā tāreva gaganāccyutā || 25 ||
nṛpe śāntaguṇe jāte kausalyāṃ patitāṃ bhuvi |
apaśyaṃstāḥ striyaḥ sarvā hatāṃ nāgavadhūmiva || 26 ||
tatassarvā narendrasya kaikeyīpramukhāḥ striyaḥ |
rudantya śśokasantaptā nipeturgatacetanāḥ || 27 ||
tābhissa balavānnādaḥ krośantībhiranudrutaḥ |
yena sphītīkṛtaṃ bhūyastadgṛhaṃ samanādayat || 28 ||
tat paritrastantrasambhrānta paryutsukajanākulam |
sarvatastumulākrandaṃ paritāpārtabāndhavam || 29 ||
sadyo nipatitānandaṃ dīnaviklabadarśanam |
babhūva naradevasya sadma diṣṭāntamīyuṣaḥ || 30 ||
atītamājñāya tu pārthivarṣabhaṃ yaśasvinaṃ samparivārya patnayaḥ |
bhṛśaṃ rudantyaḥ karuṇaṃ suduḥkhitāḥ pragṛhya bāhū vyalapannanāthavat || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.